Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

Uldis SiliņšATSKATĪTIES, PASMAIDĪTDP CAMP ALT-GARGE IIKarš bija beidzies, bet tas nenozīmē, ka konfliktsmūsu 900 - 1000 galviņu lielajā barā nebūtu atstājissavas pēdas. Ikvienam ir kas ticis piedzīvojumu unpārdzīvojumu pūrā.Tā 1945.17.IV deviņus gadus vecais Jānis Purvinskiskļūst par ģimenes galvu. Sabiedroto iznīcinātāju uzlidojumāvācu ciematam nogalina viņa brāli Mamertuun uz nāvi ievaino māti. Tēvs ir mobilizēts un dienTornas grāvračos – bijušās policijas vienībās, kas nodarbojāsar nocietināšanas darbiem. Māsas Alina unIrena ir mazliet jaunākas par Jāni. Tai pašā uzlidojumāievaino arī mana klases biedra Nadziņu Andrejamāsu, kas drīz pēc tam nomirst. Tad notiek brīnums.Dienu pēc mātes nāves ciematā ierodas tēvs. Viņš parsavas ģimenes atrašanās vietu nav nekā zinājis, betAndra māsa ir sarakstījusies ar kādu viņa dienestabiedru un minējusi, ka atrodas vācu ciematā kopā arkādu Purvinska ģimeni. Tēvs un deviņgadīgais Jānisslepus naktī izrok masu kapā apbedīto Mamertu unapglabā kopā ar māti. Pēc četriem gadiem MatīssPurvinskis Dēdelsdorfas nometnē apprec atraitniOlgu Lindermani. Pūrā līdzi nāk 3 meitas. (Viņi savasmājas atrod Austrālijā. Savas bēgļu un tālākās dzīvesgaitas Jānis Purvinskis ir aprakstījis grāmatā Lifeof a DP.) Ojāram Klānam ir aizvesti abi vecāki. Viņš,pamatskolnieks, dzīvo pie savas mātes māsas MildasKampes.Vīriem ir pazudušas sievas ar bērniem, sievām vīri,bērni palikuši bez vecākiem. Sabiedroto lidotāji, t.s.tiefflīgeri, nav taupījuši civilistus, ne slimnīcas, neSarkanā krusta vilcienus, neskatoties uz sarkanajiemkrustiem uz jumtiem. Krievu zemūdenes ir gremdējušaskuģus ar bēgļiem, bet ar tiem brauc arī armijasvienības. To var saprast, bet kāds iegansts var būt,lai šautu uz ievainoto vilcieniem? Vai nobombardētDrezdeni, kurā nebija neviena militāra objekta? Turaizgāja bojā tūkstošiem latviešu bēgļu. Par to jāsakapaldies angļu aviācijas maršalam (Air marshal)Herisam jeb „Bomber“ Harris.***Lai uzlabotu kaloriju skaitu, mums ar UNRRAs gādībudeva kukurūzas putru un maizi. Tā bija skaistidzeltenā krāsā. Bet visas veselīgās lietas ir bezgaršīgas.Ne par velti kukurūzas maizi un putru sauca parDzeltenajām briesmām. Zaļās briesmas savukārt bijazirņu savārījums. Zilā Donava – vājpiena zupa. Un,protams, bija jādzer Ersatz kafija. Nedēļas Apskatā(1946.14.XII) var lasīt, ka ar 20. novembri noteiktasjaunas devas, pēc kurām nestrādājošie saņem 320gramu, bet meža strādnieki 580 gramu maizes un100 gramu miltu dienā.Laiku pa laikam mēs saņēmām ar UNNRAs gādībuSarkanā krusta paciņas. Cigaretes nometnes vadībagan izņēma ārā nometnes vajadzībām. Paciņas nācano ASV, Kanādas un Argentīnas, pie kam amerikāņupaciņas satura ziņā bija krietni pārākas, vismazpar argentīniešu paciņām. Gadus vēlāk es SidnejasKaleidoskopam rakstīju DP laiku piemiņai skečudziesmu„Kalorizētais jaukumiņš“:Klāt mazais gara taukumiņš,Tas konservētais jaukumiņš!Pland karogi! Ir svētku diena klāt!Pilns ļaudīm ceļš un taciņas,Jo jāskrien saņemt paciņas,Jo Sark’nā Krusta pakas dalīt sāk!Kur vien tik skaties, kur acis met,Nāk letiņš priecīgs ar pakām pret’.Tur viss, ko kārot spēj ikviens,Tur pūderolas, pūderpiens,Un šokolāde, dūmots bīfs,Un zivtiņš bundžā ietaisīts,Un dīpītim kā kaķim acis spīd:Trīs pakas Česterfīlds!Trīs pakas Česterfīlds!No kreņķiem letiņš brīvs.Viens maziņš gara taukumiņš,Alt-Garges nometnes centrs33