Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

Оксана ДжаданKrievu informācijas aģentūra RIA Novosti pie Dž.Lāflanda raksta The de-Russification of the BalticsServes a Geopolitical Purpose pielika šo attēlu arparakstu „Waffen SS in Riga”.neapšaubāmi (!) saturēja slepenus un mutiskus(?) paragrāfus. Tā, Ulmanim tika nodotaLatgale – Vitebskas guberņas daļa kā atlīdzībapar zināmiem pakalpojumiem – palīdzībuboļševikiem Baltās armijas izstumšanā.Ko par to teiktu Francis Trasuns?90. gadu sākumā Krievijas „demokrātiskā”ārpolitika izgāzās, raksta Naročņicka, un rezultātābez kompensācijas nu zaudēta izejauz Baltijas jūru. Krievijas liberāļi bez ierunāmakceptēja Baltijas republiku “atdalīšanās”koncepciju, ko uzspieda Tautas frontes unatbalstīja “civilizētā” Eiropa. Un šī koncepcija,rezumē profesore, laupa jebkādu pamatuKrievijas likumīgo vēsturisko interešu aizstāvībaišai reģionā.Un nu seko pareizticīgās profesores galvenais,granītcietais arguments: Ziemeļu karšstarp Krieviju un Zviedrijas karaļvalsti beidzāsar Kārļa XII sakāvi. Saskaņā ar 1721.gada Nīstates līgumu, kas ietilpst nevienaneapstrīdētā starptautiski tiesisko aktu korpusā,uz kuriem balstās visu pasaules valstuteritoriju leģitimitāte, Krievija uz mūžīgiemlaikiem saņēma šīs teritorijas nevis vienkāršikā uzvarētāja Ziemeļu karā, bet to pirkšanasrezultātā – Viņa cariskā majestāte samaksājaZviedrijas karalistei divus miljonus jefimku.Latviešu un igauņu zināšanai: Būdami Zviedrukroņa pavalstniecībā, latvieši un igauņinebija nacionāli valstiskas gribas subjekti.Viņiem, tai laikā nevienam nepazīstamiemetnosiem (!), ne tikai nekad nav bijis pašiemsava valstiskuma, bet arī savas literārās valodas,nacionālās elites un nacionālās kultūras,izņemot folkloru, jo visi baroni bija vācu izcelsmesun izglītība bija vācu valodā – krustnešumantojums, kamēr igauniski un latviskirunāja tikai zemnieki, cūkgani un istabenes.Natālija Naročņicka bēdīgi konstatē, ka Rietumustratēģiskajā areālā ierauti Pētera Lielāieguvumi, kuri Eiropas vecītei nedeva mierudivu gadsimtu garumā. Tagad Latvijas debesīspatrulē NATO lidmašīnas. Un miers nulaupīts Naročņickai. Viņu tirda un urdī rūpespar Krievijas zaudēto pozīciju atgūšanu t.s.tuvējās ārzemēs, īpaši Pribaltikā.Profesore dabūja gatavu kārtējo grāmatu– Chance to Survive: Minority Rights inEstonia and Latvia. Pērnā gada 9.decembrīBriselē notika šīs grāmatas prezentācija. Arsavu klātbūtni šo pasākumu citu starpā pagodinājaEiropas parlamenta deputāte noLatvijas, pareizāk – no PCTVL, Tatjana Ždanoka,arī sava veida Pasionaria, un DmitrijsRogozins – liels Baltijas nīdējs, kas vada Krievijaspastāvīgo pārstāvniecību NATO mītnē.Tīmekļa vietnē www.brusselsjournal.com Naročņickaspadotais, Demokrātijas un sadarbībascentra pētniecības direktors (Directorof Studies) Džons Lāflends (Laughland) šaisakarā nāca klajā ar apcerējumu „The De-Russification of the Baltics Serves a GeopoliticalPurpose”.Lāflends-Laughland savā rakstā atļaujas patiešāmlaughable – smieklīgas aplamības,apgalvojot, ka Baltijas valstu inkorporācijaPadomju Savienībā 1944. gadā (nevis1940...F.G.) nebūt nebija kails krievu agresijasakts, bet gan iepriekšējā stāvokļa (statusquo ante) atjaunošana, kas pastāvēja gadsimtiemun ko katrā ziņā atbalstīja ievērojamaBaltijas politisko aprindu (political class)daļa, no kuriem daudzi bija dedzīgi komunisti.Lāflends neaizmirst piemetināt, ka pretkrievuretorika Latvijā bieži vien ir arī atklātiantisemitiska. Un ar kādu norādi (link) viņšilustrē šo antisemitismu? Jūs neticēsiet – arizvilkumu no Vakareiropas nacistu portāla(www.stormfront.org), kura sauklis ir WhitePower World Wide un emblēma – t.s. ķeltukrusts. Tur pavīd kā negatīvi tēli Pliners unGiļmans, nereti arī Trockis ar Rotšildiem, kaspilnībā atbilst Lāflenda priekšnieces Naročņickaspiesauktajiem bubuļiem.Pēc Latvijas atstāšanas (1972) Franks Gordons apmetasuz dzīvi Telavivā, darbojies laikrakstos Naša strana,Israel Nachrichten, arī trimdas periodikā – laikrakstāLaiks, LSDSP mēnešrakstā Brīvība, gadskārtējā izdevumāLatvija Šodien, kopš 1998. gada regulārs JG līdzstrādnieks,raksti/intervijas arī Latvijas Avīzē, RīgasLaikā un internetā. Publicējis grāmatas Lokanumsun spīts: Nekrievu likteņgaitas mūsdienu Maskavijā(1974), romānu Mijkrēslis mikrorajonā (Laikā 1979-1980), Dienas un nedienas (1988), Latvians and Jewsbetween Germany and Russia (1990, 2.izd. 2001),Latvieši un žīdi spīlēs starp Vāciju un Krieviju (1994),līdzautors grāmatai Okupācijas varu nodarītie postījumiLatvijā, 1940-1990 (2000), tulkojis SolžeņicinaGulaga archipelāgs.32