Untitled - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Untitled - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas Untitled - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Оксана ДжаданKrievu informācijas aģentūra RIA Novosti pie Dž.Lāflanda raksta The de-Russification of the BalticsServes a Geopolitical Purpose pielika šo attēlu arparakstu „Waffen SS in Riga”.neapšaubāmi (!) saturēja slepenus un mutiskus(?) paragrāfus. Tā, Ulmanim tika nodotaLatgale – Vitebskas guberņas daļa kā atlīdzībapar zināmiem pakalpojumiem – palīdzībuboļševikiem Baltās armijas izstumšanā.Ko par to teiktu Francis Trasuns?90. gadu sākumā Krievijas „demokrātiskā”ārpolitika izgāzās, raksta Naročņicka, un rezultātābez kompensācijas nu zaudēta izejauz Baltijas jūru. Krievijas liberāļi bez ierunāmakceptēja Baltijas republiku “atdalīšanās”koncepciju, ko uzspieda Tautas frontes unatbalstīja “civilizētā” Eiropa. Un šī koncepcija,rezumē profesore, laupa jebkādu pamatuKrievijas likumīgo vēsturisko interešu aizstāvībaišai reģionā.Un nu seko pareizticīgās profesores galvenais,granītcietais arguments: Ziemeļu karšstarp Krieviju un Zviedrijas karaļvalsti beidzāsar Kārļa XII sakāvi. Saskaņā ar 1721.gada Nīstates līgumu, kas ietilpst nevienaneapstrīdētā starptautiski tiesisko aktu korpusā,uz kuriem balstās visu pasaules valstuteritoriju leģitimitāte, Krievija uz mūžīgiemlaikiem saņēma šīs teritorijas nevis vienkāršikā uzvarētāja Ziemeļu karā, bet to pirkšanasrezultātā – Viņa cariskā majestāte samaksājaZviedrijas karalistei divus miljonus jefimku.Latviešu un igauņu zināšanai: Būdami Zviedrukroņa pavalstniecībā, latvieši un igauņinebija nacionāli valstiskas gribas subjekti.Viņiem, tai laikā nevienam nepazīstamiemetnosiem (!), ne tikai nekad nav bijis pašiemsava valstiskuma, bet arī savas literārās valodas,nacionālās elites un nacionālās kultūras,izņemot folkloru, jo visi baroni bija vācu izcelsmesun izglītība bija vācu valodā – krustnešumantojums, kamēr igauniski un latviskirunāja tikai zemnieki, cūkgani un istabenes.Natālija Naročņicka bēdīgi konstatē, ka Rietumustratēģiskajā areālā ierauti Pētera Lielāieguvumi, kuri Eiropas vecītei nedeva mierudivu gadsimtu garumā. Tagad Latvijas debesīspatrulē NATO lidmašīnas. Un miers nulaupīts Naročņickai. Viņu tirda un urdī rūpespar Krievijas zaudēto pozīciju atgūšanu t.s.tuvējās ārzemēs, īpaši Pribaltikā.Profesore dabūja gatavu kārtējo grāmatu– Chance to Survive: Minority Rights inEstonia and Latvia. Pērnā gada 9.decembrīBriselē notika šīs grāmatas prezentācija. Arsavu klātbūtni šo pasākumu citu starpā pagodinājaEiropas parlamenta deputāte noLatvijas, pareizāk – no PCTVL, Tatjana Ždanoka,arī sava veida Pasionaria, un DmitrijsRogozins – liels Baltijas nīdējs, kas vada Krievijaspastāvīgo pārstāvniecību NATO mītnē.Tīmekļa vietnē www.brusselsjournal.com Naročņickaspadotais, Demokrātijas un sadarbībascentra pētniecības direktors (Directorof Studies) Džons Lāflends (Laughland) šaisakarā nāca klajā ar apcerējumu „The De-Russification of the Baltics Serves a GeopoliticalPurpose”.Lāflends-Laughland savā rakstā atļaujas patiešāmlaughable – smieklīgas aplamības,apgalvojot, ka Baltijas valstu inkorporācijaPadomju Savienībā 1944. gadā (nevis1940...F.G.) nebūt nebija kails krievu agresijasakts, bet gan iepriekšējā stāvokļa (statusquo ante) atjaunošana, kas pastāvēja gadsimtiemun ko katrā ziņā atbalstīja ievērojamaBaltijas politisko aprindu (political class)daļa, no kuriem daudzi bija dedzīgi komunisti.Lāflends neaizmirst piemetināt, ka pretkrievuretorika Latvijā bieži vien ir arī atklātiantisemitiska. Un ar kādu norādi (link) viņšilustrē šo antisemitismu? Jūs neticēsiet – arizvilkumu no Vakareiropas nacistu portāla(www.stormfront.org), kura sauklis ir WhitePower World Wide un emblēma – t.s. ķeltukrusts. Tur pavīd kā negatīvi tēli Pliners unGiļmans, nereti arī Trockis ar Rotšildiem, kaspilnībā atbilst Lāflenda priekšnieces Naročņickaspiesauktajiem bubuļiem.Pēc Latvijas atstāšanas (1972) Franks Gordons apmetasuz dzīvi Telavivā, darbojies laikrakstos Naša strana,Israel Nachrichten, arī trimdas periodikā – laikrakstāLaiks, LSDSP mēnešrakstā Brīvība, gadskārtējā izdevumāLatvija Šodien, kopš 1998. gada regulārs JG līdzstrādnieks,raksti/intervijas arī Latvijas Avīzē, RīgasLaikā un internetā. Publicējis grāmatas Lokanumsun spīts: Nekrievu likteņgaitas mūsdienu Maskavijā(1974), romānu Mijkrēslis mikrorajonā (Laikā 1979-1980), Dienas un nedienas (1988), Latvians and Jewsbetween Germany and Russia (1990, 2.izd. 2001),Latvieši un žīdi spīlēs starp Vāciju un Krieviju (1994),līdzautors grāmatai Okupācijas varu nodarītie postījumiLatvijā, 1940-1990 (2000), tulkojis SolžeņicinaGulaga archipelāgs.32
Uldis SiliņšATSKATĪTIES, PASMAIDĪTDP CAMP ALT-GARGE IIKarš bija beidzies, bet tas nenozīmē, ka konfliktsmūsu 900 - 1000 galviņu lielajā barā nebūtu atstājissavas pēdas. Ikvienam ir kas ticis piedzīvojumu unpārdzīvojumu pūrā.Tā 1945.17.IV deviņus gadus vecais Jānis Purvinskiskļūst par ģimenes galvu. Sabiedroto iznīcinātāju uzlidojumāvācu ciematam nogalina viņa brāli Mamertuun uz nāvi ievaino māti. Tēvs ir mobilizēts un dienTornas grāvračos – bijušās policijas vienībās, kas nodarbojāsar nocietināšanas darbiem. Māsas Alina unIrena ir mazliet jaunākas par Jāni. Tai pašā uzlidojumāievaino arī mana klases biedra Nadziņu Andrejamāsu, kas drīz pēc tam nomirst. Tad notiek brīnums.Dienu pēc mātes nāves ciematā ierodas tēvs. Viņš parsavas ģimenes atrašanās vietu nav nekā zinājis, betAndra māsa ir sarakstījusies ar kādu viņa dienestabiedru un minējusi, ka atrodas vācu ciematā kopā arkādu Purvinska ģimeni. Tēvs un deviņgadīgais Jānisslepus naktī izrok masu kapā apbedīto Mamertu unapglabā kopā ar māti. Pēc četriem gadiem MatīssPurvinskis Dēdelsdorfas nometnē apprec atraitniOlgu Lindermani. Pūrā līdzi nāk 3 meitas. (Viņi savasmājas atrod Austrālijā. Savas bēgļu un tālākās dzīvesgaitas Jānis Purvinskis ir aprakstījis grāmatā Lifeof a DP.) Ojāram Klānam ir aizvesti abi vecāki. Viņš,pamatskolnieks, dzīvo pie savas mātes māsas MildasKampes.Vīriem ir pazudušas sievas ar bērniem, sievām vīri,bērni palikuši bez vecākiem. Sabiedroto lidotāji, t.s.tiefflīgeri, nav taupījuši civilistus, ne slimnīcas, neSarkanā krusta vilcienus, neskatoties uz sarkanajiemkrustiem uz jumtiem. Krievu zemūdenes ir gremdējušaskuģus ar bēgļiem, bet ar tiem brauc arī armijasvienības. To var saprast, bet kāds iegansts var būt,lai šautu uz ievainoto vilcieniem? Vai nobombardētDrezdeni, kurā nebija neviena militāra objekta? Turaizgāja bojā tūkstošiem latviešu bēgļu. Par to jāsakapaldies angļu aviācijas maršalam (Air marshal)Herisam jeb „Bomber“ Harris.***Lai uzlabotu kaloriju skaitu, mums ar UNRRAs gādībudeva kukurūzas putru un maizi. Tā bija skaistidzeltenā krāsā. Bet visas veselīgās lietas ir bezgaršīgas.Ne par velti kukurūzas maizi un putru sauca parDzeltenajām briesmām. Zaļās briesmas savukārt bijazirņu savārījums. Zilā Donava – vājpiena zupa. Un,protams, bija jādzer Ersatz kafija. Nedēļas Apskatā(1946.14.XII) var lasīt, ka ar 20. novembri noteiktasjaunas devas, pēc kurām nestrādājošie saņem 320gramu, bet meža strādnieki 580 gramu maizes un100 gramu miltu dienā.Laiku pa laikam mēs saņēmām ar UNNRAs gādībuSarkanā krusta paciņas. Cigaretes nometnes vadībagan izņēma ārā nometnes vajadzībām. Paciņas nācano ASV, Kanādas un Argentīnas, pie kam amerikāņupaciņas satura ziņā bija krietni pārākas, vismazpar argentīniešu paciņām. Gadus vēlāk es SidnejasKaleidoskopam rakstīju DP laiku piemiņai skečudziesmu„Kalorizētais jaukumiņš“:Klāt mazais gara taukumiņš,Tas konservētais jaukumiņš!Pland karogi! Ir svētku diena klāt!Pilns ļaudīm ceļš un taciņas,Jo jāskrien saņemt paciņas,Jo Sark’nā Krusta pakas dalīt sāk!Kur vien tik skaties, kur acis met,Nāk letiņš priecīgs ar pakām pret’.Tur viss, ko kārot spēj ikviens,Tur pūderolas, pūderpiens,Un šokolāde, dūmots bīfs,Un zivtiņš bundžā ietaisīts,Un dīpītim kā kaķim acis spīd:Trīs pakas Česterfīlds!Trīs pakas Česterfīlds!No kreņķiem letiņš brīvs.Viens maziņš gara taukumiņš,Alt-Garges nometnes centrs33
- Page 4 and 5: JĀNIS VĀDONS* * *zilgana čokurai
- Page 6 and 7: * * *atnākšanamanās mājās ir d
- Page 8: * * *vilciņš griežas rudā māsr
- Page 12 and 13: 30 pūrvietu jaunsaimniecība. Maza
- Page 14 and 15: pieskardamies sapņa sākumam. Tād
- Page 16 and 17: zemenes, un vieta tiem nešķiet ne
- Page 18 and 19: kad atskanēs ūpja sauciens Pērse
- Page 20 and 21: as saulē. Atpakaļceļš uz mājā
- Page 22 and 23: Eva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LAT
- Page 24 and 25: savijies rūgtums par emigrācijas
- Page 26 and 27: akstnieku Oskaru Pastoru, kuru kā
- Page 28 and 29: Foto: Sarmīte Janovska-Ērenpreisa
- Page 30 and 31: Gundars Ķeniņš KingsKĀPŠANA ZI
- Page 32 and 33: naudas rezerves tika apmainījušas
- Page 36 and 37: Viens kalorizēts jaukumiņšIr pap
- Page 38 and 39: Laimonis MieriņšSKANDĀLS LĪDSĀ
- Page 40 and 41: Ila Kellermane. Māsa saule, Brāli
- Page 42 and 43: Aina Balgalve. Ermīne ar „Latvij
- Page 44 and 45: nozīmē. Par 18 akrila tehnikā da
- Page 46 and 47: PAR ILU KELLERMANIDzīvības dejas
- Page 48 and 49: VEĻU PASAULEI pievienojas mākslin
- Page 50 and 51: ģimenē dzimusī gleznotāja un m
- Page 52 and 53: Dr. Estere Sana Takeuči (Esther Sa
- Page 54 and 55: Evelīnas Deičmanes instalācija P
- Page 57 and 58: Latvijas puišiem vairs nebijajādi
- Page 59 and 60: Gruzijas kara (2008) nolemj(2009.16
- Page 61 and 62: ārzemnieku ar derīgām uzturēša
- Page 63 and 64: kādu simbolisku nozīmi. Latviešu
- Page 65 and 66: UZ PĀRMAIŅU SLIEKŠŅAJānis Leji
- Page 67 and 68: edzams kā treneris Zviedrijas bask
- Page 69 and 70: adās, lietojot Lennarta Meri iztei
- Page 71 and 72: Raimo Lielbriedis. FebruārisPar fo
- Page 74: dažkārt noved pie sentimentalitā
- Page 78 and 79: dokumentētais raksts (kādus JBS r
- Page 80: LETTERS AND THE VISUAL ARTS. Ourfea
Оксана ДжаданKrievu informācijas aģentūra RIA Novosti pie Dž.Lāflanda raksta The de-Russification of the BalticsServes a Geopolitical Purpose pielika šo attēlu arparakstu „Waffen SS in Riga”.neapšaubāmi (!) saturēja slepenus un mutiskus(?) paragrāfus. Tā, Ulmanim tika nodotaLatgale – Vitebskas guberņas daļa kā atlīdzībapar zināmiem pakalpojumiem – palīdzībuboļševikiem Baltās armijas izstumšanā.Ko par to teiktu Francis Trasuns?90. gadu sākumā Krievijas „demokrātiskā”ārpolitika izgāzās, raksta Naročņicka, un rezultātābez kompensācijas nu zaudēta izejauz Baltijas jūru. Krievijas liberāļi bez ierunāmakceptēja Baltijas republiku “atdalīšanās”koncepciju, ko uzspieda Tautas frontes unatbalstīja “civilizētā” Eiropa. Un šī koncepcija,rezumē profesore, laupa jebkādu pamatuKrievijas likumīgo vēsturisko interešu aizstāvībaišai reģionā.Un nu seko pareizticīgās profesores galvenais,granītcietais arguments: Ziemeļu karšstarp Krieviju un Zviedrijas karaļvalsti beidzāsar Kārļa XII sakāvi. Saskaņā ar 1721.gada Nīstates līgumu, kas ietilpst nevienaneapstrīdētā starptautiski tiesisko aktu korpusā,uz kuriem balstās visu pasaules valstuteritoriju leģitimitāte, Krievija uz mūžīgiemlaikiem saņēma šīs teritorijas nevis vienkāršikā uzvarētāja Ziemeļu karā, bet to pirkšanasrezultātā – Viņa cariskā majestāte samaksājaZviedrijas karalistei divus miljonus jefimku.Latviešu un igauņu zināšanai: Būdami Zviedrukroņa pavalstniecībā, latvieši un igauņinebija nacionāli valstiskas gribas subjekti.Viņiem, tai laikā nevienam nepazīstamiemetnosiem (!), ne tikai nekad nav bijis pašiemsava valstiskuma, bet arī savas literārās valodas,nacionālās elites un nacionālās kultūras,izņemot folkloru, jo visi baroni bija vācu izcelsmesun izglītība bija vācu valodā – krustnešumantojums, kamēr igauniski un latviskirunāja tikai zemnieki, cūkgani un istabenes.Natālija Naročņicka bēdīgi konstatē, ka Rietumustratēģiskajā areālā ierauti Pētera Lielāieguvumi, kuri Eiropas vecītei nedeva mierudivu gadsimtu garumā. Tagad Latvijas debesīspatrulē NATO lidmašīnas. Un miers nulaupīts Naročņickai. Viņu tirda un urdī rūpespar Krievijas zaudēto pozīciju atgūšanu t.s.tuvējās ārzemēs, īpaši Pribaltikā.Profesore dabūja gatavu kārtējo grāmatu– Chance to Survive: Minority Rights inEstonia and Latvia. Pērnā gada 9.decembrīBriselē notika šīs grāmatas prezentācija. Arsavu klātbūtni šo pasākumu citu starpā pagodinājaEiropas parlamenta deputāte noLatvijas, pareizāk – no PCTVL, Tatjana Ždanoka,arī sava veida Pasionaria, un DmitrijsRogozins – liels Baltijas nīdējs, kas vada Krievijaspastāvīgo pārstāvniecību NATO mītnē.Tīmekļa vietnē www.brusselsjournal.com Naročņickaspadotais, Demokrātijas un sadarbībascentra pētniecības direktors (Directorof Studies) Džons Lāflends (Laughland) šaisakarā nāca klajā ar apcerējumu „The De-Russification of the Baltics Serves a GeopoliticalPurpose”.Lāflends-Laughland savā rakstā atļaujas patiešāmlaughable – smieklīgas aplamības,apgalvojot, ka Baltijas valstu inkorporācijaPadomju Savienībā 1944. gadā (nevis1940...F.G.) nebūt nebija kails krievu agresijasakts, bet gan iepriekšējā stāvokļa (statusquo ante) atjaunošana, kas pastāvēja gadsimtiemun ko katrā ziņā atbalstīja ievērojamaBaltijas politisko aprindu (political class)daļa, no kuriem daudzi bija dedzīgi komunisti.Lāflends neaizmirst piemetināt, ka pretkrievuretorika Latvijā bieži vien ir arī atklātiantisemitiska. Un ar kādu norādi (link) viņšilustrē šo antisemitismu? Jūs neticēsiet – arizvilkumu no Vakareiropas nacistu portāla(www.stormfront.org), kura sauklis ir WhitePower World Wide un emblēma – t.s. ķeltukrusts. Tur pavīd kā negatīvi tēli Pliners unGiļmans, nereti arī Trockis ar Rotšildiem, kaspilnībā atbilst Lāflenda priekšnieces Naročņickaspiesauktajiem bubuļiem.Pēc Latvijas atstāšanas (1972) Franks Gordons apmetasuz dzīvi Telavivā, darbojies laikrakstos Naša strana,Israel Nachrichten, arī trimdas periodikā – laikrakstāLaiks, LSDSP mēnešrakstā Brīvība, gadskārtējā izdevumāLatvija Šodien, kopš 1998. gada regulārs JG līdzstrādnieks,raksti/intervijas arī Latvijas Avīzē, RīgasLaikā un internetā. Publicējis grāmatas Lokanumsun spīts: Nekrievu likteņgaitas mūsdienu Maskavijā(1974), romānu Mijkrēslis mikrorajonā (Laikā 1979-1980), Dienas un nedienas (1988), Latvians and Jewsbetween Germany and Russia (1990, 2.izd. 2001),Latvieši un žīdi spīlēs starp Vāciju un Krieviju (1994),līdzautors grāmatai Okupācijas varu nodarītie postījumiLatvijā, 1940-1990 (2000), tulkojis SolžeņicinaGulaga archipelāgs.32