Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

naudas rezerves tika apmainījušas pret šiempeļņu nesošajiem vērtspapīriem. Rezultātā,bankas bez bažām dalīja kredītus, tās biežicentās pat nepamatoti stimulēt šo naudasaizņemšanos, nemaz neskatīdamās, ka tāsņēmēji to „vienkārši apēda”.Milzīgā ārzonu firmu peļņa, uzņēmējiem labvēlīgānodokļu un kreditēšanas politika nepārprotamistimulēja jaunu un jaunu investīcijupieplūdumu ārzonu uzņēmumiem, kāvecajiem, tā no jauna radušamies, neievērojot,ka ārzonu uzņēmumi jau sāka konkurētsavā starpā un, ka milzu preču pieplūdumsjau fiziski nebija izlietojams, un to realizācijajau buksēja. Konkurences un pārprodukcijasrezultātā ārzonu uzņēmumu peļņa kļuva aizvienmazāka un uzņēmumu kopuma reālāvērtība strauji samazinājās. Taču akciju tirgusuz šo samazināto uzņēmumu vērtību nereaģēja.Gluži otrādi, to vērtība nemainījās vaipat turpināja pieaugt. Tas notika pateicotiesnepatiesai informācijai, ko deva kā uzņēmumavadība, tā uzņēmumus novērtējošāsaudita firmas. Tika likta lietā arī tā saucamāPonciusa (eglītes) shēma, pēc kuras kārtējāsinvestīcijas tiek uzdotas un izmaksātas kā dividendesno it kā pelnošām akcijām. Īpatnējiir tas, ka daudzi ekonomisti, daļa sabiedrībasun uzņēmēju juta un zināja, ka šis akcijubums ir uzpūsts un agri vai vēlu tam būsnepatīkamas sekas, taču neviens neaptvērašīs parādības apmērus un seku smagumu.Spēle turpinājās.Un tad notika tas, kam bija jānotiek. Viszīmīgāktas sākās ar ENRON sabrukumu (2001)un izvērtās par ķēdes reakciju, kurā „supervērtīgās”akcijas un ar tām saistītie citi vērtspapīripārvērtās par vienkāršu papīru. Izrādījās,ka privātajos un banku seifos naudaszīmju vietā nu glabājās šis necilais un nevērtīgaisizstrādājums.Kas tālāk notika ASV? Vai tad amerikāņi nekurnestrādāja, bet dzīvoja tikai no šīm nuzudušajām dividendēm un banku aizdevumiem?Nē, amerikāņiem bezdarbs joprojāmnebija nemaz tik liels. Bet ar ko tad viņi nodarbojās?Pēc pēdējo gadu datiem, izrādās,ka 75% amerikāņu strādā pakalpojumu sfērā.Manuprāt, tas ir milzīgs daudzums cilvēkuun tas iespējams ļoti bagātā sabiedrībā,tādā, kādas bija ASV pirms šīs krīzes. Vaišāds milzīgs skaits darbinieku pakalpojumunozarē saglabāsies, maz ticams – šādas krīzesapstākļos (naudas trūkuma apstākļos)katrs būs spiests savu mauriņu nopļaut pats,tāpat remontēt savu māju vai veco džipu unvarbūt pat nodzīt sev bārdu... Un ko dara ārzonāsizputējušo ASV uzņēmumu īpašnieki?Vai viņi mēģina ražotnes pārcelt atpakaļ uzASV, vai vismaz investēt ASV iekšzemes ražošanā?Ne vienu, ne otru. Amerikāņu ekonomistiir konstatējuši, ka kaut ko ražot vairsvispār neesot jēgas, jo peļņas norma (vismazASV) esot jau nulle. Pēc dažiem datiem noārzonām izņemtie līdzekļi tiek apmainītipret ASV valsts aizdevumu zīmēm, uz kurupamata tiek atjaunota izputējusī amerikāņufinansu sistēma. Nez tikai, kā bez jebkādas(ārzonu vai iekšzemju) ražošanas ASV valdībaatdos šos triljonu vērtos aizņēmumus.Kur tad īsti palika varenākāsvalsts milzīgie līdzekļi?Nu par tiem (muļķības unnegausības dēļ, pašiem īstinegribot) tika uzcelta vēlviena, iespējams, vēl varenākavalsts – Ķīna.Raksts radies no referāta, kasnolasīts korporācijas Talavija viesuvakarā Rīgā. Autors ir darbaaizsardzības speciālists, strādāpie vairākām Rīgas brīvostasfirmām, bijis Vides AizsardzībasKluba (VAK) komercdirektorsun deviņus gadus zinātniskaislīdzstrādnieks LPSR ZA Filozofijasun Tiesību institūtā. AtgriešanāsTēvzemē Atbalsta fonda(ATA) dibinātājs-viceprezidents,vai rākus gadus bijis arī SabiedrībasIntegrācijas fonda Repatriācijasun imigrācijas komitejas loceklis-eksperts.