Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

Dzintars Edvīns BušsMŪSDIENU KRĪZES CĒLOŅI ASVPagājušā gadsimta 30.gadu pasaules ekonomikaskrīzes jeb Lielās depresijas viens nogalvenajiem cēloņiem bija fakts, ka pirmoreizekonomiski attīstītā pasaules daļā bijasaražots vairāk preču nekā pircēji spēja tāsiegādāties. Šo krīzi analizējot, Keinss (JohnMaynard Keynes) izveidoja ekonomijas līdzsvarateoriju, kas bija pamatā visam tālākajamASV ekonomiskajam uzplaukumam unvarenībai. Keinsa līdzsvara teorijas būtība irsupervienkārša: nedrīkst pieļaut, ka tirdzniecībāiesaistīto partneru telpā tiek saražots(dolāros) daudz vairāk preču, nekā tiek izmaksātanauda (dolāros) šo preču ražošanānodarbinātajiem. Citiem vārdiem sakot, bezprecēm ir jāsaražo arī to pircēji. Amerikāņipieņēma šo principu, kura būtība ir stimulētpirktspēju un patēriņu, tādējādi izveidojot tāsaucamo patērētāju sabiedrību ar ļoti augstudzīves līmeni. Par šīs politikas veiksmi liecinavisā pasaulē ilgi valdošais uzskats par ASV kāvieglas iedzīvošanās zemi, gandrīz vai paradīzi,un milzīgā emigrācija uz to.Laika gaitā Keinsa teorija attīstījās un, lai tāsprasīto līdzsvaru (uz augsta patēriņa viļņa)noturētu, ASV finansu iestādes atbilstošiteorētiskām matemātiskām formulām veicadažādas manipulācijas, kas regulēja gannodokļu lielumu, gan darba algas, gan patdolāra vērtību. Šai teorijai bija arī nopietnipretinieki. Vīnes Ekonomikas skolas pārstāvjuLudviga fon Mizesa (Ludwig von Mises)un Fridriha Augusta fon Haijeka (von Hayek)personās tika pārstāvēts pretējs viedoklis –ekonomikas liberālisma pozīcijas (kas ir arīdaudzu ASV republikāņu pozīcija). Viņi iestājāspar to, ka brīvo tirgu nedrīkst ar šādāmzinātniskām manipulācijām regulēt, kakatrs uzņēmējs pats zina, kas viņam labākidarāms un valstij tur nav ko iejaukties. Tačuceturtdaļgadsimtu Keinsa teorija valdīja, untās stimulētajai ASV ekonomikas varenībainebija šķēršļu.Un tad kaut kas notika, kas padarīja Keinsateoriju par nepielietojamu. Kas? Proti, zinātniskitehniskā revolūcija. Automatizācija, robotizācija,kompjuterizācija, supermodernastehnoloģijas padarīja Keinsa teoriju darbnespējīgutādā nozīmē, ka preču ražošana attīstījāsefektīgi, bet pircēju „ražošana” kļuvapagalam neizdevīga, tas ir, modernajosuzņēmumos strādnieki nebija vairs vajadzīgi.Sākās masveida darbinieku atlaišanas,bezdarbs un līdz ar to pirktspējas straujasamazināšanās. ASV saimniecības institūcijassita trauksmes zvanu, jo netika „saražoti”pircēji. Tika iedarbināti valsts un sociālie piespiedumehānismi − piedraudot ar nodokļuslogu un citiem paņēmieniem, ražotājiemtika uzlikts par pienākumu saglabāt darbavietas, tādējādi saglabājot potenciālos prečupircējus. Kapitālistiskā demokrātiskā sabiedrībaatbildēja noraidoši: uzņēmēji savācasavu kapitālu, augstās tehnoloģijas, vajadzīgākosspeciālistus un nozuda ārzonu plašumosAustrumāzijā, Dienvidamerikā un diezinkur vēl.Vīnes skolas ilgi neatzītie liberālie ideologipacēla noliektās galvas: Nu, ko mēs teicām?...Re, kur nu jūs novedusi brīvā, svētātirgus aizskaršana un nekautrīga regulēšana.F.A. Haijeks saņēma Nobela prēmiju un kļuvaprofesors Čikāgas Universitātē. Viņu kā„pasaules glābēju” pieņēma audiencē patsASV prezidents Reigans. F.A. Haijeka ekonomijasliberālisma ideoloģiju pieņēma Anglijaspremjere M. Tečere (Thatcher) un daudziciti „labējā spārna” politikāņi ASV un Eiropā.Sākās jauna ekonomijas ēra − tā saucamā„reiganomika”. Arī tās būtība ir supervienkārša:no pircēju „ražošanas” jeb preču ražotājudarbavietu nodrošināšanas ar sociālapabalsta līdzekļiem, jāpārorientējas vēl vairākuz preču ražošanu jeb uzņēmēju finansiālonodrošinājumu ar zemiem nodokļiemun lētu kredītu. Jāsamazina valsts institūcijuiejaukšanās ražošanas un brīvā tirgus norisēs.Taču gaidītā uzņēmēju atgriešanās SavienotajāsValstīs izpalika (velti meklēt ASV plašpatēriņapreci ar uzrakstu Made in USA). Irdati, kas norāda, ka strādnieku algas dažāsārzonu valstīs ir bijušas pat 100 reizes mazākasnekā ASV, un kur nu vēl lētie šo valstuinfrastruktūras pakalpojumi, lētās izejvielasun energoresursi. Tā kā veltīga bija iecerētāšo ražotņu atgriešanās dārgajās ASV. Amerikasuzņēmēju ārzonu produkcija gan tikatransportēta atpakaļ un realizēta pašās ASVun Rietumeiropā par caurmēra pasaulescenu (varbūt nedaudz zemāku), tādējādi toražotājiem sagādājot milzu peļņu. Bet parkādu naudu neražojošais amerikānis (Keinsa„nesaražotais pircējs”) var nopirkt šīs preces?ASV valdība, pielietojot ievedamo preču muitasnosacījumus vai kā citādi, bija panākusi,ka ārzonās ražojošās firmas bija spiestas pārdotkādu daļu no savām milzīgo peļņu nesošajāmakcijām plaši atvērtajos finansu tirgos.Statistiskie dati liecina, ka ap 2000. gadu50% amerikāņu bija šo milzu peļņu slaucošoakciju īpašnieki. Vēl vairāk, liela daļaASV banku un fondu savas neaizskaramās29