Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

savijies rūgtums par emigrācijas reakcionāroaprindu muļķību un prettautiskumu. Viesisatbildēja arī uz klātesošo jautājumiem. 13 Sarīkojumuvainagoja dubultkvarteta „Dardedze“dziedātā Raimonda Paula kompozīcija„Kurzeme“. Rakstam pievienots Krāslaviešadzejolis „Lai nav nekas kopējs”, kas spilgtiapliecina tendenciozitāti dzejoļu atlasē, parprimāro izvirzot vēlamo –autora ironiju prettrimdas īpatnībām.Mīļās dāmas, cēlie kungi,tālāk tas vairs nevar iet:ir jāizmet no sabiedrībastie, kas Pūtvējiņi dzied!Nometnes un mūsu skolas –tas viss jāklapē ir ciet:mums ir ienākušās ziņas,ka tur Pūtvējiņi dzied.Tas nekas, ka pašu bērni –smalki sijā trimdas siets! –iespējams, ka jau slepusviņi Pūtvējiņi dzied.Tie jābāž sakarnieku maisāun rūpīgi gals jāsien ciet.Kā lai uzticamies tādiem,kas jau Pūtvējiņi dzied?Taisiet augšā sarakstusun sauciet visus vārdātos, kas, dziedot Pūtvējiņi,vienotību ārda.Citādi var nākt uz domām –un lai Dievs pasargā no tā! –ka mums vēl ir kaut kas kopējsar tautu Latvijā.Pārmaiņas attieksmē pret trimdas sabiedrībuun tās radītajām kultūras u.c. vērtībāmparādās 1984.gada septembra numura Karogā.Jānis Anerauds savā rakstā „Otru desmitgadinoslēdzot“ raksta: Viss interesantākaisun vērtīgākais, ko radījuši vai vēl radīsārzemju latvieši, agrāk vai vēlāk ieplūdīs tautaskultūras pūrā. 14 Šis konstatējums, no vienaspuses, ir it kā ilggadēja kultūras sakaruoficioza medains solījums, no otras puses,tajā var arī saskatīt, bet, kā 1986.gadā atzīstValija Ruņģe, nedrīkstētu ieprojicēt kāduvēlmju domāšanu, ka Anerauds būtu cerējisuz polītiskām maiņām nākotnē Latvijas teritorijā.(..) Tāpat nav svarīgi, ka Anerauda formulaietveŗ kādu atlases principu (pēdējaistiesnesis vienmēr būs laiks). Svarīgi pašreiz ir13. A.K. „No sava kausa”. Dzimtenes Balss 1984,19(17.V):8.14 Jānis Anerauds. „Otru desmitgadi noslēdzot”.Karogs 1984,9:183-194.tas, ka šis formulējums atšķiras no AndrejaUpīša 1960-tajos gados pareģotā trimdasgara dzīves Bezsaules norieta, ka ir saskatītasvērtības, ko pasaulē esošie latvieši spējradīt un ka tās būtu nepieciešamas visai latviešukultūrai. 151985.gadā kārtējā KKS plēnumā, kas plašiatspoguļots Dzimtenes Balsī, tapis anonīms(vai kolektīvs) „Aicinājums tautiešiem svešumā“,kura pamatmērķis ir uzsvērt, cik humānair PSRS, kā pirmā atsakoties no kodolieročulietošanas un uzmundrinot tautietesun tautiešus svešuma takās veidot pretkarasabiedrisko domu, stāstot objektīvi par dzīvisociālistiskajā Latvijā. Vēl šajā aicinājumāpausta visus šos gadus tik ierastā atziņa, ka,tikai stiprinot saikni ar dzimteni, iespējamalatviešu kultūras un mākslas vērtību pastāvīgaatjaunošana un reāla spodrināšana. Otraispasaules karš varmācīgi atšķēla vienuzaru no mūsu tautas mūžam zaļā ozola unizkaisīja pa visiem kontinentiem. Atrautībano dzimtenes nekļūs par lāstu, ja vien būsobjektīva izpratne par vēstures neapturamoritumu. Ja veidosies un saglabāsies savstarpējauzticēšanās kā obligāts priekšnoteikumsdraudzīgu sakaru uzturēšanai ar Latviju. 16Intensīvo kultūras sakaru taktika 80.gaduvidū piedzīvo atslābumu, jo briestošās sabiedriskāsun politiskās pārmaiņas liecina,ka KKS mērķu sasniegšanai paredzētās aktivitātes,konkrēti Literatūras sekcijā, vairākkalpojušas atskaitēm nekā reālai kaitēšanaivai būtiskai informācijas iegūšanai trimdassabiedrībā.Turpinājums JG26115. Valija Ruņģe. „Trimdas gara dzīve: fainomens„par sevi“ vai daļa visas latviešu tautas kultūras?”Jaunā Gaita, 158 (1986):3-9.16. „Aicinājums tautiešiem svešumā”. DzimtenesBalss 1985.9.V. 5.lpp.Zīm. Ilmārs Blumbergs22