Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

tā liedzās atklāt, no kā „saņēma ziņas“. (..)JG redakcija, sūtīdama manu vēstuli uz Rīgu,paziņoja čekai, ko es domāju (tas labi!), bettā liedzās ar tām pašām domām iepazīstinātlatviešu sabiedrību. Redakcijas nodoms patiesiir bijis rakstu iespiest, jo bijis pat salikumsgatavs, bet tad nāca aizliegums („saņēmāmziņu“). Mēs tagad zinām, kas nosakato, ko JG drīkst un nedrīkst iespiest. 8Latvijas rakstnieku situāciju centies izskaidrotFranks Gordons, 9 balstoties uz saviemvērojumiem ASV un Kanādā 1981.gadā: Unnevajag aizmirst, ka okupētajā Latvijā, kurautoriem tik drausmīgi grūti pārvarēt varenmodro „kultūrčekistu“ aizsprostus, tomērlaiku pa laikam nāk klajā un iepriecinatautu tādas grāmatas kā Vizmas BelševicasGadu gredzeni vai Imanta Ziedoņa Kurzemīte.Kaut vai šīs vienas grāmatas dēļ Ziedonis,manuprāt, pelnījis kaut kripatiņu atzinībasarī trimdā. Pamēģiniet jūs, kas brīvi un netraucēti,svabadi un nesodīti varat klāstīt savasdomas Laika, Jaunās Gaitas, Treju Vārtuun DV Mēnešraksta slejās, ne tikai uzrakstīt,bet arī publicēt „kaut ko tādu“ okupētajāLatvijā! (..) Un mēs varam tikai iedomāties,cik bezmiega nakšu autoram bija jāizcieš, kamērizdevniecības literārie redaktori „vispusīgi“pētīja viņa manuskriptu, par cik gadiemīsāks kļuva paredzamais autora mūžs tajāsnedaudzajās dienās, kurās viņa grāmatas„signāleksemplārs“ atradās uz Latvijas KP CKKultūras nodaļas vadītāja rakstāmgalda… Arīpar to es runāju, tiekoties ar Ziemeļamerikaslatviešiem, jo viņi, kas visus pēckara gadusdzīvo brīvajā pasaulē, nespēj konkrēti aptvertpadomju cilvēka – arī padomju literāta– ikdienu. 10 Gordona skatījumu, nenoliedzami,ietekmē Latvijā gūtā pieredze, personīgapazīšanās ar Latvijas kultūras eliti un kritiskaattieksme pret padomju režīmu. Viņa demokrātiskieuzskati sabalsojās ar trimdas latviešuuzskatiem, tātad tika respektēti un ziņkāriuzklausīti.1981.gada novembrī un decembra sākumāLatvijā viesojas Velta Toma, tiek rīkoti viņas1980.gadā izdotās grāmatas Maize no mājāmatvēršanas svētki. Tas ir pirmreizīgs notikumsliteratūras vēsturē, jo iepriekš izdotāsRoberta Dambīša un Monikas Zariņas (KKSpaspārnē) dzejoļu grāmatas nepiedzīvoja8. Haralds Biezais. „Vai Jaunās Gaitas saturu nosakaRīgas čekas?” Latvija Amerikā 1982.25.IX.9. Franks Gordons – publicists, žurnālists, Latvijādzīvoja līdz 1972.gadam, strādājis LETA, Rīgas Balsī,tad izceļojis uz Izraēlu10. No Franka Gordona vērojumiem ASV un Kanādā.Laiks 1981.19.VIII.(tas nemaz nebija plānots) oficiālus atvēršanassvētkus ar autoru klātbūtni. Imants Ziedonis4.decembrī uzrakstījis īsu apceri „ParVeltu Tomu šeit un tagad“, kurā uzsver, kaviņa ir visdrosmīgākā dzejniece, kādu no latviešiemes zinu esam uz sajauktās pasaules.Ciemoties no kuģīša uz kuģīti šajās politiskajāsbangotnēs nav viegli. Ciemoties – vēlvarbūt nav tik bīstami. Mēs zinām simtiemtūristu, kas paciemojas, pafotografē, apmaināsdāvanām un aizbrauc. Draudzēties irbīstami. Saskaņu uzturēt ir bīstami. Jo draudzēties– tā ir attieksme. 11 Šī Imanta Ziedoņaatziņa skaidri pauž Latvijas dzejnieka viedoklipar pozitīvajām vērtībām, ko ienesusi KKS.Kaut iespējams, ka Velta Toma būtu ieguvusitikpat lielu atsaucību un atpazīstamību kāVeronika Strēlerte, kura Latvijā viesojās, neizmantojotKKS, tomēr viņa simbolizē it kāoficiāli atļautās un veicinātās trimdas un Latvijasliterātu draudzības iespējamību.1983.gadā KKS svin savu 20 gadu jubileju.Alberts Liepa žurnālā Māksla raksta: ...atrodascilvēki, kas mēģina iegalvot, ka mēsPadomju Latvijas kultūras sasniegumus svešumārādām, lai „grautu emigrācijas vienotību“.Tas ir absurds apgalvojums, jo mums– kultūras sakaru darba darītājiem – naviespējams graut to, kā vispār nav. Kultūrassakaru pretinieki ir sevi izolējuši no tādu sakarupiekritējiem. Protams, šāda pašizolācijazināmai emigrācijas daļai nav devusi nekādulabumu. Neviens taču par labumu negribēsuzskatīt nedz strauji progresējušo asimilācijasprocesu, nedz arī trulu sačervelēšanosvismaz piecdesmit gadu vecās atziņās. 121984.gadā Valdis Krāslavietis atkārtoti viesojasLatvijā. Dzimtenes Balss reportāža parto: Dzīvas Krāslavieša dzejas skanēja Draudzībasnamā, klātesot Rīgas dzejniecēm undzejniekiem, aktrisēm un aktieriem, mūzikasdarbiniekiem, viesa draugiem un paziņām,citiem interesentiem; sarīkojumu ievadotLKSK prezidija priekšsēdētājam AlbertamLiepam, un stāstot par ciemiņa dzīvesgājumu un literāta darbu LKSK literatūrassekcijas biroja loceklim dramaturgam JānimAneraudam. Valdis Krāslavietis runāja vairākusdzejoļus, runāja arī garāku prozas darbu„No putnu dzīves“, visos šais sacerējumosklausītājiem atklādams indevi savu un apkārtējodzīvi skatīt ironiskā griezumā, skatītar veselīgu asredzīgumu. Tāds topēcpusdienbija arī šeit publicējamais dzejolis „Lai nekasnav kopējs“, kur blakus ironijai kā apinis11. Imants Ziedonis Raksti 13.sējums. 316.lpp.12. Alberts Liepa. „Kultūra – sakari – godīgums”.Māksla 1983,3:3.21