Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

pieskardamies sapņa sākumam. Tādus ļaudisdēvē par svētajiem, lieliem zinātniekiem vailieliem māksliniekiem, un viņiem ir dažkārtdota spēja mainīt dzīves plūduma gultni, dottai citu virzienu, bet paši viņi ir gluži nevarīgi,vienmēr būdami sapnim pakļauti.* * *Bērni rotaļājas ar mirdzoša stikla daudzkrāsutraukiem un sudrabainiem ūdens burbuļiem.Jau viņi ir pametuši un aizmirsuši pieaugušāieteikumu, jo jūt, ka viņu spēlei tas neder.Viņu rotaļa ir gaismas un krāsas spēle– nerimtīga, mainīga kustība. Tā rotaļa, kasglabājas Maskavas kroga biezajās akmenssienās, bija citāda. To viņi sajūt. Ir daudz undažādas rotaļas, neskaitāmas, Latvijas vasarasbērnam. Pieaugušie nenojauš, cik dažādasir tās vietas, kas spēles ierosina un koglabā 30 pūrvietu jaunsaimniecība un tāsapkārtne Koknesē.Vecie barona kapi – to ieejas pīlāri ir pakalnētieši pretī mazās, baltās dzīvojamās mājasrīta logiem. Varbūt, šie divi iedzeltenie sargibūtu skumjš mūžības atgādinājums pieaugušajam,kas nav ar tiem saradis, bet ne tābērnam. To saulē sasilušie, gludie sāni laipniļaujas mazas rokas glāstam. Tiem bija būtbalstam dzelzī kaltiem vārtiem, kas neļautusvešām kājām staigāt pa kapu kalniņu lielokoku paēnā, bet pīlāri ir aizmirsuši un pametušitiem uzticēto uzdevumu. Viņi tikai stāvun raugās lejup uz kādreizējo barona kalpumājas pagalmu, kas piekļaujas lielajam šķūnim,un redz, kā aina pārveidojas un mainās.Šķūnis vairs lepns neglabā neskaitāmu labībasvezumu zeltaino bagātību, bet ir kļuvispalīgs un kalps jaunsaimnieka dzīvošanai.Tajā no ganībām atgriežas piecas brūnaļasun viens linu krēpēm zirgs, kam uz mugurasmaza, sen aizaugusi rēta – kara rēta. Aizgaldārukšķ trīs barokļi, kam arī atļauta vietazem šķūņa lielā jumta. Visus tas sarga unglabā.Vai abi iedzeltenie pīlāri pie kapu kalniņa brīnāspar pārvērtību? Par to, kā visa piekalnelīdz pat kļavām apdēstītai alejai, kas ved pieviņiem, pārvēršas par jaunsaimniecības ābeļdārzu,pamazām vien tiekot apdēstīta jauniem,slaidiem kociņiem? Kā garās, karā pussagrautāskalpu mājas vietā tagad nostājasdivstāvu balta ēka ar platu logu otrā stāvaistabā, kas pavēries viņiem tieši pretī tā, kamājas saimnieks pie tā sēžot un rakstot vailasot, ja uz brīdi paceļ acis no sava darāmā,redz abus gaišos sargus uz tumšzaļā fona?Lēnām ap balto māju apaug košuma dārzs.Sākumā tas negrib lāgā iesakņoties sarkanāmāla daudzu gadu nostaigātā pagalmā.Zaļums bīstas ienākt tur, kur tam nebijaļauts. Zāle un puķes stiepj sīkas, bailīgas saknītes– vai drīkstēs? Šaubās. Tad kā vēstneši,kā viegli vasaras tauriņi, pirms dārzs sāk zaļot,tajā nolaižas plīvurainas lauku magonītesvisdažādākās krāsās. Lielie brīnās – kurtās te gadījās? Ne sētas, ne meklētas, neaicinātas, tās noklāj nākošo zālāju tik cieši,ka, visām reizē ziedot, tas pārvēršas par dzīvu,brīnišķīgu paklāju un ienāk bērna apziņāuz mūžu ar kustīgu, krāsainu ainu, skaitotlaiku – no tās vasaras, kad magonītes ziedēja.Pēc tam sāk zaļot dārzs – platlapainielupstāji gar graviņu starp ābeļu un košumadārzu, jaunie kociņi un jasmīnu un ceriņukrūmi. Jaunsaimnieks mīl smaržīgas puķesun ziedus. Zieds, kas nesmaržo, ir kā..., viņšpasāk teikumu. – Kā auto, kas nerūc, smiedamiesviņa vietā teikumu nobeidz draugs.Viņi ir nebēdīgi, šie jaunie vīri, kas izstaigājušiLatvijas brīvības cīņu gaitas un nu ceļ savujauno valsti un dzīvi. Viņu rokām padodasun pašķiras darbs, nespēdams tos kavēt untiem pretoties, kā reiz to nespēja ienaidnieks,atvilkdamies līdzīgi tumšiem negaisa mākoņiemuz rītiem un vakariem. Viņi dzied unsmejas, un strādā, kādreizējie brīvības izcīnītāji.Viņi rada un veido dzīvi, un rada unaudzina bērnus.Meitenei, kas dzīvo baltajā mājā pretī baronakapukalniņam, ir brālītis, un kaimiņmājuzēnam divi. Kad jaunākais no tiem ierodaspasaulē, citi mazie drīkst iet raugos. Kaimiņšvēl nav paspējis sacelt visas jaunās saimniecībasēkas. Viņa Imantiņš ierodas pasaulēpussagrautā muižas saimniecības ēkā iebūvētāistabiņā. Vēsas un vējainas ir telpas, betstūrī, kur aiz aizklātas segas ir nedēļniecesgulta un šūpulis zīdainītim, ir silti un gaiši.Vai gribat redzēt jauno dēlu? – jautā kaimiņiene.Viņa smaida, un zem baltā galvaslakatiņa mati ir apgriezti taisni pāri piereikā meitenei. Arī kaimiņš pats ir priecīgs un12