13.07.2015 Views

kā plānot labāk? - Labklājības ministrija

kā plānot labāk? - Labklājības ministrija

kā plānot labāk? - Labklājības ministrija

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Projekts “Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana”citā pašvaldībā bieži vien saistīti ar iespējām strādāt savā specialitātē. 32Darbaspēka ieplūdums Latvijā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm untuvajām kaimiņvalstīm var vēl ievērojamāk izmainīt darba tirgu.Kaut arī laika gaitā ideja par vienas specialitātes apgūšanu un iespējuveidot tajā karjeru kļuvusi maz aktuāla, tomēr, raugoties uz profesionālāsun augstākās izglītības iestādēs studējošo skaitu, varam mēģināt prognozētnākotnes perspektīvas darba tirgū. Daudzi eksperti, vērojot jauniešu izvēliprofesijas apguvē, ar neizpratni secina, ka populārākās studiju programmasaugstskolās un profesionālās izglītības iestādēs ļoti bieži nesaskan ar valstsnoteiktajām attīstības prioritātēm.Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās Austrumeiropas valstīs, subjektīvu un objektīvuiemeslu dēļ augstākā izglītība sieviešu skatījumā ir lielāka vērtība nekā vīriešuskatījumā. Tas tādēļ, ka darba tirgus specifika ļauj vīriešiem ar zemāku izglītībaspakāpi iegūt līdzvērtīgi apmaksātu darbu kā labāk izglītotajiem. Sievietēmsavukārt iegūtā izglītība ir izšķirošs faktors veiksmīgas karjeras veidošanai.Tieši šī iemesla dēļ Latvijā 70% darbaspēka ar pamatizglītību vai nepabeigtupamata izglītību ir vīrieši. 33 Papildus tam vērojama pastāvīga tendence, kano kopējā profesionālās vidējās izglītības programmās atskaitīto skaita zēniveido gandrīz divas trešdaļas (64%). Arī profesionālajā izglītībā kopumā unvispārizglītojošās dienas skolās atskaitīto vidū vairākums ir zēni. 34Tomēr situācija ir nelabvēlīga ne tikai zēniem. Stāvoklis darba tirgū un izglītībasprogrammu dati liecina, ka Latvijā vērojama tāda sociāli un ekonomiskinelabvēlīga parādība kā profesiju sadalījums sieviešu un vīriešu profesijās.2005. gadā sociālās aprūpes un sociālās labklājības novirzienā no absolventiemvīrieši bija tikai 10%, humanitārajās zinātnēs un mākslas novirzienā – 17%,sociālajās zinībās, komerczinībās un tiesībās – 28%, savukārt dabas zinātnēs,32Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte. – Rīga: Latvijas Universitāte, 2007.33Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapas dati. Pieejams: www.csb.gov.lv (informācijaskatīta 2007. gada jūlijā).34Darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” projekts. – LR Finanšu <strong>ministrija</strong>,2006. gada jūlijs.31

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!