Mācību grāmata cittautu skolēniem: mūsdienu mozaīka - bilingvals.lv

ÍndiceÍndicePáginaÍndicePáginaDescripción general del Trust 3Objetivos de inversión 4Políticas 5Informe de la Sociedad Gestora 6Coeficiente de gastos totales (TER) 17Coeficiente de rotación de la cartera (CRC) 17Programa de inversionesPutnam Asia Pacific (Ex-Japan) Equity Fund 18Putnam Emerging Markets Equity Fund 21Putnam Global Core Equity Fund 24Putnam Global Fixed Income Alpha Fund S1 29Putnam Global Fixed Income Alpha Fund S2 44Putnam Global High Yield Bond Fund 59Notas relativas a los estados financieros 122Listado de variaciones en la carteraPutnam Asia Pacific (Ex-Japan) Equity Fund 144Putnam Emerging Markets Equity Fund 144Putnam Global Core Equity Fund 145Putnam Global Fixed Income Alpha Fund S1 145Putnam Global Fixed Income Alpha Fund S2 146Putnam Global High Yield Bond Fund 146Putnam Global Liquidity Fund 147Putnam Total Return Fund 147Información importante para los inversores alemanes 148Información adicional para los inversores españoles 149Organización 150Putnam Global Liquidity Fund 70Putnam Total Return Fund 71Cuenta de pérdidas y ganancias 103Balance financiero 111Estado de variaciones en el activo neto atribuiblea Partícipes con Participaciones reembolsables 119El presente Folleto comprende, entre otros aspectos, información referente al Putnam Asia Pacific (Ex-Japan) EquityFund, Putnam Emerging Markets Equity Fund, Putnam Global Core Equity Fund, Putnam Global Fixed Income AlphaFund S1, Putnam Global Fixed Income Alpha Fund S2 y Putnam Global Liquidity Fund, con respecto a los cuales no se hapresentado al regulador financiero alemán (BaFin) ninguna notificación para la distribución pública, según estableceel artículo 132 de la Ley de Inversiones de dicho país. Las Participaciones de estos Fondos no se comercializaránpúblicamente a los inversores que deban atenerse a la Ley alemana de Inversiones.2 Putnam World Trust

►Noteiktā posmā secīgi mācās vienas vaivairāku vārdšķiru pilnas paradigmas, ar tāmsaistītu vārdu krājumu, paraugteikumus untekstus.

►Leksiku un gramatiskās formas apgūstizolētā veidā, dažkārt tās aplūkojot ārpusvalodas tiešā lietojuma konteksta.

►Valodas jautājumus nereti mācās tikaiteorētiskā veidā, secīgi izpildot leksiskus vaigramatiskus vingrinājumus, “iemācoties”atstāstīt noteiktu tekstu un mehāniskiiegaumējot iepriekš noteiktas leksiskāsvienības.

►Skolotāji praktizē valodas parādībuzinātnisku izskaidrošanu un valodaselementu kontrastīvu analīzi.Dažkārt “pabeigtas un pilnīgas valodassistēmas” apguves dēļ skolēniem ir jāmācāsar praksi maz saistīti valodas fakti un dažādigramatiskie izņēmumi, jāveic lingvistiskoparādību teorētiska analīze, “jāiekaļ”gramatikas likumi un definīcijas.

►Īpaša uzmanība tiek pievērsta tekstulasīšanai un atstāstīšanai. Lasīšanasuzdevumus mācību stundās saista artulkošanu un tekstā sastopamo gramatikasformu noteikšanu. Izpratni par izlasītonoskaidro ar vienveidīgu, formālu jautājumupalīdzību.

►Komunikācijas uzdevumi klasē bieži vienaprobežojas tikai ar skolotāja uzdotajiemjautājumiem un skolēnu atbildēm. Runātāsvalodas formas apguva no daiļliteratūrasstila tekstiem, mākslīgi veidotiem dialogiemvai atsevišķiem teikumiem.

Jauna satura meklējumos ... (90. gadi)90. gadu sākumā iznāca vēl daži citi neliela apjoma mācību līdzekļipieaugušajiem un tajos jau izpaudās funkcionāla un komunikatīva ievirze.Šīs grāmatas bija paredzētas galvenokārt valodas kursu vajadzībām,ietvēra apjoma ziņā mazāku valodas materiālu, tām nebija metodisko pielikumuun papildmateriālu.

E.Lauriņa, Ā.LiepaSarunas latviešu valodā (1993)Tā kā attīstīt runas prasmi tika uzskatītspar svarīgāko integrācijas programmasuzdevumu, tam mācību procesā sākapievērst daudz lielāku uzmanība nekāmetodiski sarežģītākai rakstīšanas unlasīšanas prasmju attīstīšanai.“Sarunu metode” varēja veicināt vismazelementāras komunikācijas prasmesattīstību, tāpēc jaunu metožu unpaņēmienu meklējumi turpinājās tiešišajā virzienā.

Konstruktīva attieksme pret valodas apguvisamērā ātri uzmanības centrā izvirzījaatsevišķus valodas funkcionālos aspektus,kas varēja nodrošināt valodas lietošanasprasmi komunikācijas vajadzībām. Kaut arīsākotnēji šī pieeja tika praktizēta bezpienācīga teorētiska pamata un metodiskiizkoptas komunikācijas procesa vadīšanaspieredzes, jaunā mācīšanas filozofijanodrošināja interesantāku un radošākumācību stundas norisi un, galvenais,labākus mācību sasniegumus..

Gramatikas mācīšanas pieejaS.Lazdiņa Latviešu valoda 10 klaseimazākumtautību skolā (2001)Latviešu valoda 8.klasei (2005)A.Šalme, P.Ūdrs Dialogs jauniem cilvēkiem1. daļa (1998)Mācību saturā sāka meklētiespējas, kā samazināt teorētiskiapgūstamo likumu skaitu un pēciespējas vairāk šos likumus integrētrunātā tekstā.

Zinātniskā bāze

Moderno valodu apguves pieredzeLatviešu valodasprasmes līmenis (1997)D. ŠīlssKomunikācija svešvalodumācīšanā (1998)

Eiropas kopīgāspamatnostādnesvalodu apguvei:mācīšanās, mācīšana,vērtēšana (2006)Lielākais valodu mācīšanas vēsturēpublicētais kopdarbs ir radīts ar mērķi, laiEiropas Savienības valstīs attīstītu vienotuskatījumu uz svešvalodu apguvesjautājumiem, mācību programmām,vadlīnijām un mācību līdzekļiem, kā arī lainoteiktu vienotus prasmju un zināšanunovērtējuma kritērijus.

Pamatnostādņu galvenais saturs• Pamatnostādnes, to politiskais un izglītības konteksts• Izraudzītā pieeja• Valodas prasmes līmeņi• Valodas lietošana, valodas lietotājs/apguvējs• Valodas lietotāja/apguvēja kompetences• Valodu mācīšanās un mācīšana• Uzdevumu/vingrinājumu loma valodas mācīšanā• Mācību programma• Vērtēšana

►Izglītības pārmaiņu rezultātā tradicionālovalodas teorijas apguvi un analītisko pieejufaktiem pakāpeniski nomainīja komunikatīviorientēta valodas apguves prakse.Jaunākās nostādnes paredz valodu apskatītkā funkcionālu parādību un to apgūtpraktiskā lietojuma procesā.

►LAT2 mācību satura optimāla izveideizpaužas tajās mācību programmās, kurāsšis saturs ir zinātniski pētīts, sistematizētsun piemērots noteiktu valodas lietotājuspējām, interesēm un vajadzībām.Veidojot jaunu mācību saturu (t.sk. mācībulīdzekļos) ir jāapzinās latviešu valodassistēmas unikālais raksturs, jānosakadažādu struktūras elementu mācīšanastaksonomija, pakāpenība, valodas elementusavstarpējā mijiedarbība, komunikatīvā untematiskā lietderība.