VAS "Latvijas valsts meži" Latvijā - Rainforest Alliance

SATURSLIETOTIE SAĪSINĀJUMI.........................................................................................3SERTIFIKĀTA DARBĪBA..........................................................................................51.1 SERTIFIKĀTA DARBĪBA................................................................................................. 51.2 SERTIFIKĀTĀ NEIEKĻAUTĀS PLATĪBAS......................................................................... 52. Atkārtotās novērtēšanas process ................................................................62.1 IZMANTOTAIS SERTIFIKĀCIJAS STANDARTS ................................................................. 62.2 AUDITA KOMANDA UN AUDITORU KVALIFIKĀCIJA ...................................................... 62.3 AUDITA GRAFIKS (IESKAITOT INTEREŠU GRUPU KONSULTĀCIJAS) .............................. 72.4 NOVĒRTĒŠANAS GAITA .................................................................................................... 83. ATKĀRTOTĀ NOVĒRTĒJUMA SECINĀJUMI UN NOVĒROJUMI ........103.1 INTEREŠU GRUPU KOMENTĀRI.................................................................................... 103.2 NOZĪMĪGĀKĀS STIPRĀS UN VĀJĀS PUSES............................................................. 12KONSTATĒTĀS NEATBILSTĪBAS UN PRASĪBAS NOVĒRST TRŪKUMUS .................................. 14NOVĒROJUMI........................................................................................................................ 16SERTIFIKĀCIJAS REKOMENDĀCIJA....................................................................................... 17INFORMĀCIJA PAR KLIENTU..............................................................................18ĪPAŠUMTIESĪBAS UN ZEMES PLATĪBU VISPĀRĒJS APRAKSTS................................................ 18LIKUMDOŠANAS UN VALDĪBAS IETEKMES ASPEKTI............................................................. 18VIDES ASPEKTI..................................................................................................................... 18SOCIĀLEKONOMISKIE ASPEKTI ............................................................................................ 19PIELIKUMS I: FSC ziņojuma forma: Detalizēta FMO informācija.............20PIELIKUMS II: Apsaimniekošanas plāna publiskais kopsavilkums.........22SmartWood meža apsaimniekošanas novērtējuma ziņojums – VAS “LVM” Rietumvidzemes,Dienvidlatgales, Ziemeļkurzemes un Zemgales reģionos 2. lapa 17.12.2002

LIETOTIE SAĪSINĀJUMIAACCBMCITESFMOFMPFMUFSCHCVFHPH&SILOLVMNEPConVMDP&CWKHAtļautais ikgadējais ciršanas apjomskubikmetrsApdraudēto sugu tirdzniecības konvencijaMežu apsaimniekotāj organizācijaMeža apsaimniekošanas plānsMežu apsaimniekošanas vienībasMežu Uzraudzības padomeMežs ar īpaši aizsargājamu vērtībumežizstrādes plānsVeselība un drošībaStarptautiskā darba organizācijaLatvijas Valsts MežiNature, Ecology and People ConsultValsts meža dienestsFSC principi un kritērijiMežaudžu atslēgas biotopsSmartWood meža apsaimniekošanas novērtējuma ziņojums – VAS “LVM” Rietumvidzemes,Dienvidlatgales, Ziemeļkurzemes un Zemgales reģionos 3. lapa 17.12.2002

IEVADSŠis ziņojums atspoguļo neatkarīga sertifikācijas novērtējuma rezultātus, ko veikusispeciālistu komanda, kas pārstāv organizācijas Rainforest alliance SmartWoodprogrammu. Šī atkārtotā novērtējuma mērķis bija izvērtēt VAS “Latvijas ValstsMeži” (LVM) veikto apsaimniekošanas darbību ilgspējīgumu ņemot vērā FSCdefinētos ekoloģijas, ekonomikas un sociālos aspektus.Šis ziņojums sastāv no četrām nodaļām, kurās sniegta nepieciešamā informācija unkonstatētie rezultāti un vairākiem pielikumiem. Viss ziņojums, kā arī pielikumi I un IIpar meža apsaimniekošanas darbībām ar SmartWood vai Meža uzraudzības padomes(FSC) starpniecību būs pieejama plašākai sabiedrībai un interešu grupām. Pārējiepielikumi ir konfidenciāli un ir pieejami vienīgi oficiāli pilnvarotam SmartWood unFSC personālam, parakstot līgumu par konfidenciālas informācijas neizpaušanu.SmartWood programmas mērķis ir neatkarīgi vērtējot un sertificējot, apzināt unatbalstīt videi draudzīgu un nenoplicinošu meža apsaimniekošanas praksi. Mežaapsaimniekotājs, kas ieguvis SmartWood sertifikātu, var izmantot SmartWoodmarķējumu mārketingā un reklāmā.SmartWood meža apsaimniekošanas novērtējuma ziņojums – VAS “LVM” Rietumvidzemes,Dienvidlatgales, Ziemeļkurzemes un Zemgales reģionos 4. lapa 17.12.2002

SERTIFIKĀTA DARBĪBA1.1 Sertifikāta darbībaSertifikāts attiecas uz mežu apsaimniekošanas darbībām VAS “Latvijas valsts meži”apsaimniekotajos mežos 1 620 000 hektāru platībā, kā arī iegūtās un apaļkoksnespārdošanu.Šajā novērtējumā tika izvērtētas 8 mežsaimniecības, katrai iepriekš tika piešķirts savssertifikāts. Atkārtotajā novērtējumā ir iekļauti šādi sertifikāti:VAS “Latvijas valsts meži” – Austrumvidzemes mežsaimniecība SGS-FM/COC-0788VAS “Latvijas valsts meži” - Dienvidkurzemes mežsaimniecība SGS-FM/COC-0991VAS “Latvijas valsts meži” - Vidusdaugavas mežsaimniecība SGS-FM/COC-0933VAS “Latvijas valsts meži” – Ziemeļlatgales mežsaimniecība SGS-FM/COC-0934VAS “Latvijas valsts meži” – Ziemeļkurzemes mežsaimniecība SW-FM/COC-224VAS “Latvijas valsts meži” - Dienvidlatgales mežsaimniecība SW-FM/COC-225VAS “Latvijas valsts meži” - Rietumvidzemes mežsaimniecība SW-FM/COC-226VAS “Latvijas valsts meži” - Zemgales mežsaimniecība SW-FM/COC-227Papildus šajā novērtējumā ir iekļauts arī LVM Mežs birojs Rīgā, kas iepriekš nebija iekļautsnevienā no sertifikātiem.Tiek plānots izsniegt jaunu sertifikātu ar jaunu kodu, kas tiks izsniegts LVM Mežs un tajābūs iekļauts galvenais birojs un visas 8 mežsaimniecības.Detalizētāku informāciju par sertifikātā iekļautajām platībām un meža apsaimniekotāju skatītpielikumos I un II.1.2 Sertifikātā neiekļautās platībasVisi LVM apsaimniekotie meži ir iekļauti sertifikātā. VAS LVM nav norādījusi platības, kurastā apsaimnieko, bet, kas nav iekļautas sertifikāta darbības sfērā.LVM ir atsevišķa struktūrvienība LVM Sēklas un stādi, kas ir atbildīga par LVM Mežsnodrošināšanu ar mežu atjaunošanas materiālu. LVM Sēklas un stādi apsaimnieko ap1.300 ha stādaudzētavu un sēklu plantāciju, kas nav iekļautas šajā sertifikātā.SmartWood meža apsaimniekošanas novērtējuma ziņojums – VAS “LVM” Rietumvidzemes,Dienvidlatgales, Ziemeļkurzemes un Zemgales reģionos 5. lapa 17.12.2002

2. Atkārtotās novērtēšanas process2.1 Izmantotais sertifikācijas standartsŠī audita veikšanai tikai izmantots sekojošs standarts: SmartWood pagaidustandarts Latvijai, SW-STD-LAT-2006-01 versija 2.1, papildināta 2005. gada 28.decembrī. Latvijā nav FSC apstiprināta nacionālā standarta, tomēr eksistē standartauzmetums, kas tika ņemts vērā sagatavojot SmartWood pagaidu FSC mežuapsaimniekošanas standartu.2.2 Audita komanda un auditoru kvalifikācijaVecākais konsultants : Peter Feilberg (NEPCon)Peter Feilberg ir zinātņu maģistrs mežsaimniecībā un strādā ar sertifikāciju no 1994. gada.Strādājis par koordinatoru Dānijas darba grupai, kas izstrādāja FSC apstiprinātus Dānijasstandartus. Turklāt Peter Feilberg ir oficiāli iecelts NEPCon (kurš ir FSC biedrs) pārstāvisFSC. Kopš 2002. gada viņš ir NEPCon direktors un kopš NEPCon pievienojās SmartWoodtīklam 1999. gadā, ir atbildīgs par visu NEPCon sertifikācijas aktivitāšu koordinēšanu. PeterFeilberg ir izgājis SmartWood vadošo auditoru apmācību un ir piedalījies vairāk kā 50 Mežuapsaimniekošanas un 100 piegādes ķēdes sertifikācijas novērtēšanas auditos.Vadošais auditors Hando Hain (NEPCon)MSc dabas aizsardzībā un ainavu ekoloģija. Haina kungs strādā NEPCon Igaunijasbirojā par meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes vadošo vērtētāju.Hando ir piedalījies SmartWood meža apsaimniekošanas un koksnes piegādesķēdes sertifikācijas vadošo auditoru apmācībās kursos, kā arī IRCA ISO 9000vadošo auditoru apmācības kursos. Pieredze ir iegūta veicot mežaapsaimniekošanas un koksnes piegāžu ķēžu auditus un novērtējumus Baltijasvalstīs, daudzos no tiem esot kā vadošajam auditoram. Viņš bija iesaistīts IgaunijasZaļās kustības -FoE mežsaimniecības grupas darbā, kur vadījis vairākus ar mežusaistītus projektus.Auditors (mežsaimniecības un apkārtējās vides aspekti): Raimonds BērmanisValsts meža dienesta vides aizsardzības daļas vadītājs. Bērmaņa kungam ir LatvijasLauksaimniecības universitātes bakalaura grāds mežsaimniecībā un LLU Meža fakultātesizsniegts maģistra grāds mežsaimniecībā. No 2003. gada līdz 2006. gadam Bērmaņa kungsbija projekta vadītājs apvienotajam Latvijas-Zviedrijas projektam "Dabisko meža biotopuapsaimniekošana Latvijā", pirms tam bija iesaistīts mežaudžu atslēgas biotopuinventarizācijā. No 2000. gada Bērmaņa kungs ir iesaistīts Latvijas FSC mežuapsaimniekošanas standartu izveidošanā un no 2002. gada ir koordinators darba grupai, kasizstrādā Latvijas FSC standartus. Bērmaņa kungs ir Latvijas Mežu sertifikācijas padomes unMežu uzraudzības padomes (FSC) loceklis. Bērmaņa kungs ir labi informēts par Latvijasmežu sektora attīstību un labi pārzin Latvijas likumdošanu mežsaimniecības jautājumos, kāarī FSC prasības.Auditors (CoC, tehniskie un sociālie aspekti): Sandijs Lūkins (FORAN RealEstate)Sandijs Lūkins ir ieguvis maģistra grādu kvalitātes vadībā un bakalaura grāduekonomikā. Kopš 2000. gada strādājot kā FSC mežu apsaimniekošanas unpiegādes ķēžu konsultants ir konsultējis vairāk kā 70 kokapstrādes uzņēmumusLatvijā, Igaunijā, Lietuvā un Krievijā. Lūkina kungs ir vadījis vairākus FSC mežuapsaimniekošanas konsultāciju projektus Latvijā un Krievijā. Viņam ir IEMA(Institute of Environmental Management & Assessment) auditora sertifikāts. Šobrīdstrādā par Foran Real Estate rīkotājdirektors.SmartWood meža apsaimniekošanas novērtējuma ziņojums – VAS “LVM” Rietumvidzemes,Dienvidlatgales, Ziemeļkurzemes un Zemgales reģionos 6. lapa 17.12.2002

Asistente: Oļesja Puišo (NEPCon)Oļesjai Puišo ir bakalaura grāds loģistikā. Viņa ir atbildīga par Latvijas birojaikdienas darba organizēšanu un tulkošanas darbiem. Oļesja ir atbildīga arī parkomunikācijas ar klientiem un partneriem koordinēšanu Latvijā un Lietuvā. Viņaaktīvi piedalās FSC popularizēšanā Latvijā un Lietuvā. Viņas darba pieredzi veidodarbs ar datu apstrādi un ierakstu glabāšanu dažādos uzņēmumos.2.3 Audita grafiks (ieskaitot interešu grupu konsultācijas)2006. gada janvārī/februārī tika veikti auditi 4 LVM mežsaimniecībās, kuru laikāSmartWood vērtēja atbilstību visiem FSC mežu apsaimniekošanas indikatoriem.Novērtējuma laikā tika izmantota arī šajos auditos iegūtā un apkopotā informācija.Datums Atrašanās vieta* Būtiskākās darbības15. Jūnijs, 2006 Interešu grupu informēšana mājas lapā, pa e-pastu, caur jaunumu sarakstiem.16. Jūlijs, 2006 Latvija Tikšanās ar dažām interešu grupām, vairākuvietu mežā apskate kopā interešu grupu pārstāvi.17. Jūlijs, 2006 LVM birojs Rīgā Ievads, intervijas ar personālu, dokumentupārbaude.18. Jūlijs 2006 Ziemeļlatgalesmežsaimniecība19-20 Jūlijs, 2006 AustrumvidzemesmežsaimniecībaIntervijas ar personālu, dokumentu pārbaude,intervijas un dokumentu pārbaude mežuiecirkņos, vietu mežā apmeklējums,mežsaimniecības informācijas apkopošana.Intervijas ar personālu, dokumentu pārbaude,intervijas un dokumentu pārbaude mežuiecirkņos, vietu mežā apmeklējums,mežsaimniecības informācijas apkopošana.21. Jūlijs, 2006 LVM birojs Rīgā Intervijas ar personālu, papildus dokumentupārbaude, apspriede.24-28 Jūlijs, 2006 NEPCon birojs, Tartu Novērtējuma ziņojuma gatavošana.Kopējais auditam iztērēto cilvēkdienu skaits: 18= vērtētāju skaits: 3 auditam izlietoto cilvēkdienu skaits 6* Apmeklētās vietas ir atzīmētas pielikumā VI.SmartWood meža apsaimniekošanas novērtējuma ziņojums – VAS “LVM” Rietumvidzemes,Dienvidlatgales, Ziemeļkurzemes un Zemgales reģionos 7. lapa 17.12.2002

P6: Ietekme uzvidiP7:Apsaimniekošanas plānsP8: Monitoringsun novērtēšanaP9: Augstvērtīgomežusaglabāšanaprivātajos uzņēmumos.LVM veic ceļu būvi platībās, kurir potenciāls risks apdraudētbioloģiskās vērtības.- -- -LVM ir veikusi mežizstrādesdarbības mežaudžu atslēgasbiotopos, kas ir bīstamisaglabājamajām dabas vērtībām.P10 - Plantācijas Netiek piemērots -plaša klientu loka nodrošināšana arpieprasītajiem koksnes sortimentiem. Auditakomanda uzskata, ka apaļkoksnes piegādesir pietiekami efektīvas, lai būtu pelnošas unir atbilstošas FSC standartiem.Jaunas vadlīnijas ietekmes uz vidinovērtēšanai pirms meliorācijas sistēmurekonstrukcijas un ceļu būvdarbiem tikaizdotas īsi pirms novērtējuma. Tāpat LVM irspēkā esoša PNT saistībā ar ietekmes uzvidi novērtējumiem meliorācijas objekturekonstrukcijai. Audita komanda šojautājumu izvērtēs nākamo auditu laikā.Audita komanda rūpīgi izvērtēja šokomentāru un apmeklēja vairākus MAB, kurtika veikta sanitārā cirte, kā arī biotopus, kurkontraktori bija veikuši nelegālu mežizstrādi.Audita komanda konstatēja, ka mežizstrādesdarbību kontrole biotopos un tuvu tiem irvāja. Tika izveidotas divas prasības novērsttrūkumus (PNT 3/06 un 4/06) un viensnovērojums (OBS 3/06) saistībā armežizstrādi mežaudžu atslēgas biotopos.SmartWood meža apsaimniekošanas novērtējuma ziņojums – VAS “LVM” Rietumvidzemes, Dienvidlatgales,Ziemeļkurzemes un Zemgales reģionos 11. lapa 17.12.2002

3.2 Nozīmīgākās stiprās un vājās pusesPrincips Stiprās puses Vājās pusesP1: Likumu unFSC principuievērošanaP2: Īpašumatiesības,lietošanastiesības unatbildībaP3:PamatiedzīvotājutiesībasP4: Attiecības arvietējosabiedrību unstrādniekutiesībasP5: Ieguvumi nomežaP6: Ietekme uzvidi• Likumu prasības ir zināmas un tiekievērotas no LVM puses.• Visi nodokļi tiek laicīgi samaksāti• Starptautiskās konvencijas tiekievērotas• Kopējā nelegālās ciršanas līknedramatiski krītas• Rakstiskie saistību apliecinošiedokumenti vairākās reizes bijaiesniegti FSC.• Īpašumtiesības ir skaidras unneapstrīdamas• Visas mežu platības ir atvērtaspubliskais lietošanai• Netiek piemērots• Darbiniekiem tiek piedāvāts stabilsdarbs un nav personāladiskriminācijas.• Personālam ir pieejams atbilstošsdrošības aprīkojums un vakcinācija• Platības ar kultūras vērtību iratzīmētas kartē un vietējāspašvaldības viedoklis tiek ņemtsvērā• Ir pietiekami daudz līdzekļu FSCprasību izpildīšanai• Pieeja lielākajai daļai nekoksnesproduktu ir publiska un bez maksas• Medības iespējas• Izcirstās koksnes apjoms tiek labiuzskaitīts• Pārdošanas sistēma veicinaaugstus ienākumus un ir balstīta uzizsoļu sistēmu.• Ietekmes uz vidi novērtējumi tieklabi sagatavoti mežizstrādesdarbībām• Aizsargājamo platību kartes irpieejams un tiek lietotas• Aizsargājamo sugu izplatībasvietas ir zināmas un atzīmētaskartēs• Dabīgā atjaunošanās tiek lietotalielā apjomā• Netiek veidotas jaunas meliorācijassistēmas• Vairāk kā 5% no mežu platībām irstingri aizsargātas• Daži nelegālās ciršanas gadījumi irkonstatēti biotopos (PNT 3/06 un4/06, OBS 1/06)• -• Netiek piemērots• Nav sistēmas kā iegūt informāciju parkonfliktiem starp kontraktoriem unzemes īpašniekiem (OBS 3/06)• Nav sistēmas, kas ļautu vietējāmpašvaldībām piedalītiesapsaimniekošanas plāna ikgadējāatjaunināšanā (OBS 2/06).• Nav publiski pieejama informācija parveselības un drošības politiku (OBS5/06).• Kontraktoru darbinieki bieži vien navvakcinēti pret ērcēm (OBS 6/06).• -• Nav sistēmas ietekmes uz vidinovērtēšanai pirms ceļu būves unmeliorācijas sistēmas rekonstrukcijasdarbiem (PNT 1/06)• Zems informētības līmenis starpkontraktoriem saistībā ar atmirušāskoksnes bioloģisko vērtību; atmirusīkoksne bieži tiek sazāģēta gabalosun/vai izmantota kā malka (PNT2/06)• Nepamatotas sanitārās cirtes unnelegāla mežizstrāde mežaudžuatslēgas biotopā ir iznīcinājusiaizsargājamās dabas vērtības (OBSSmartWood meža apsaimniekošanas novērtējuma ziņojums – VAS “LVM” Rietumvidzemes, Dienvidlatgales,Ziemeļkurzemes un Zemgales reģionos 12. lapa 17.12.2002

P7:Apsaimniekošanas plānsP8: Monitoringsun novērtēšanaP9: Augstvērtīgomežusaglabāšana• Mežā tiek lietots maz ķimikāliju• Netiek lietota ģenētiskāmodificēšana, bioloģiskās kontrolesaģenti vai eksotiskas sugas• Eksistē detalizētsapsaimniekošanas plāns• Ir ieviests specifisks laika posmsapsaimniekošanas plānaatjaunināšanai• Personālam ir pieejama GISsistēma ar visām nepieciešamajāmkartēm.• Apsaimniekošanas plānakopsavilkums ir publiski pieejamsinternetā.• Eksistē monitoringa sistēma, kasiekļauj gandrīz visu prasību izpildi.• Piegādes ķēžu (CoC) prasības tiekievērotas• Monitoringa rezultāti ir iekļautiapsaimniekošanas plāna publiskajākopsavilkumā• Visas augstvērtīgo mežu platības iratzīmētas kartēs un aizsargājamāsdabas vērtības ir zināmas• Lai noteiktu mežu platības ar īpašiaizsargājamu vērtību tika veiktaskonsultācijas ar dažādām interešugrupām.1/06).• LVM prasības mazu mitru mežalaukumiņu saglabāšanai kailcirtēsnav ieviestas un netiek ievērotasdabā (OBS 4/06).• -• Skatīt pie 9. principaP10 - Plantācijas • Netiek piemērots • Netiek piemērotsPiegādes ķēde • CoC prasības tiek ievērotas • -• LVM centrālajai birojam navinformācijas par nelegālāmmežizstrādes darbībām, kas veiktasmežaudžu atslēgas biotopos; navieviesta informatīvā sistēma saistībāar biotopu dabas vērtību monitoringu(PNT 4/06)SmartWood meža apsaimniekošanas novērtējuma ziņojums – VAS “LVM” Rietumvidzemes, Dienvidlatgales,Ziemeļkurzemes un Zemgales reģionos 13. lapa 17.12.2002

Konstatētās neatbilstības un prasības novērst trūkumusNeatbilstība ir atšķirības starp dažiem mežu apsaimniekotāja apsainiekošanas sistēmaselementiem un vienu vai vairākām meža uzraudzības padomes standarta prasībām. Atkarībā noneatbilstības pakāpes audita komanda izdala būtiskas un nenozīmīgas neatbilstības..• Būtiska neatbilstība tiek noteikta gadījumos, kad konstatēti nozīmīgi trūkumi FSC kritērijuizpildē. Vairākas nenozīmīgas neatbilstības vienam FSC kritērijam var tikt uzskatītas par vienu– būtisku neatbilstību.• Nenozīmīga neatbilstība ir pagaidu, parasti, neparedzēta vai nesistemātiska neatbilstība,kuras ietekme ir ierobežota.Būtiskās neatbilstības ir jānovērš pirms sertifikāta izsniegšanas. Lai gan nenozīmīgu neatbilstību esamībaneaizliedz sertifikāta izsniegšanu, tām ir jābūt ar norādītu laika posmu atbilstības sasniegšanai. Atkārtotānovērtējuma laikā netika konstatētas būtiskas neatbilstības.Katru neatbilstību novērtē audita komanda izveidojot prasību novērst trūkumus PNT. PNT ir prasības,kuras pretendentam ir jāievēro un atbilstības, kurā ir jāsasniedz noteiktā laika posmā, kura maksimālaisperiods ir viens gads.PNT 1/06 un 2/06 tika izveidotas janvāra/februāra audita laikā un vēl joprojām ir spēkā, jo neatbilstība šīmprasībām tika novērota arī atkārtotā novērtējuma laikā. Šīs PNT tiks vērtētas kopā ar citām divām PNT(3/06 un 4/06) nākamā audita laikā.PNT #: 1/06 Atsauce uz standartu #: 6.1.3; 6.1.1Neatbilstība:BūtiskaNenozīmīgaNav atbilstošas procedūras ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanaipirms meliorācijas sistēmu renovācijas vai konsultācijām arnevalstiskajām organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm.Nevienam no caurskatītajam meliorācijas sistēmas renovācijasprojektiem nebija sagatavots ietekmes uz vidi novērtējums.Prasība novērst trūkumus:VAS Latvijas Valsts meži jānodrošina ietekmes uz vidi novērtējuma sagatavošana un tasjāiekļauj projekta izstrādes uzdevumā meliorācijas sistēmu renovācijas gadījumos. Ietekmesuz vidi novērtējuma sagatavošanas laikā veicamas konsultācijas ar nevalstiskajāmorganizācijām un citām ieinteresētajām pusēm.Atbilstības sasniegšanas periods: pirms nākamā gadskārtējā audita.SmartWood meža apsaimniekošanas novērtējuma ziņojums – VAS “LVM” Rietumvidzemes, Dienvidlatgales,Ziemeļkurzemes un Zemgales reģionos 14. lapa 17.12.2002

PNT #: 2/06 Atsauce uz standartu #: 6.3.7; 7.3.3Neatbilstība:BūtiskaNenozīmīgaKaut gan pastāv vadlīnijas atmirušās koksnes saglabāšanai un LVMpersonāla zināšanas par šo tēmu ir augstas, audita komanda konstatēja,ka bieži šīs vadlīnijas netiek pielietotas mežā. Atmirusī koksne netieksaglabāta pietiekošos apjomos un darbiniekiem mežā nav zināšanas paratmirušās koksnes saglabāšanas prasībām un tās ekoloģisko nozīmi.Prasība novērst trūkumus:LVM ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu lielāku atmirušās koksnes daudzuma saglabāšanucirsmās pēc kailcirtes un visu mežstrādnieku informēšanu par LVM prasībām un atmirušāskoksnes bioloģisko vērtību.Atbilstības sasniegšanas periods: pirms nākamā gadskārtējā audita.PNT #: 3/06 Atsauce uz standartu #: 6.2.5; 6.4.4; 9.4.1; 1.5.2Neatbilstība:BūtiskaNenozīmīgaIr konstatēti 7 nelegālās ciršanas gadījumi mežaudžu atslēgas biotopos,jo kontraktori nebija informēti un nesekoja biotopu robežām. Sanitāroizlases ciršu biotopos apmeklēšana arī parādīja, ka kontraktori navievērojuši LVM prasības par to, ka izcirst atļauts tikai egles un tikai garceļiem. LVM kontrole pār mežizstrādes darbībām biotopos, nav bijusipietiekam, lai saudzētu dabas vērtības. Šos gadījumus konstatējainterešu grupu pārstāvji. Nav skaidrs vai tā ir kopēja LVM problēma vaitie ir tikai atsevišķi gadījumi. Nenotiek sistemātisks mežaudžu atslēgasbiotopu monitorings.Prasība novērst trūkumus:LVM ir jāizveido informācijas monitoringa un uzraudzības procedūras, lai nodrošinātu, ka visasmežizstrādes darbības aizsargājamās platībās (tai skaitā mežaudžu atslēgas biotopos) un totiešā tuvumā tiek uzmanīgi kontrolētas un veikts to monitorings dabā. Iecirkņa personāluvajadzētu papildus informēt un instruēt par aizsargājamo platību (tai skaitā biotopu)monitoringu mežizstrādes aktivitāšu laikā.Atbilstības sasniegšanas periods: pirms nākamā gadskārtējā audita.PNT #: 4/06 Atsauce uz standartu #: 9.4.1; 1.5.1Neatbilstība:BūtiskaNenozīmīgaLVM centrālā birojā nav monitoringa informācijas par nelegālās ciršanasapjomu mežaudžu atslēgas biotopos un citās aizsargājamās platībās.Prasība novērst trūkumus:LVM centrālajam birojam ir jānodrošina pareizas monitoringa informācijas pieejamība parnelegālās ciršanas apjomu aizsargājamās platībās. Kā minimums būtu jānodrošina šādainformācija: gadījumu, vietu un izcirstā apjoma daudzums. Šī informācija būtu jāapkopo pargadiem, lai varētu novērtēt tendences un veikt darbības, ja nepieciešams.Atbilstības sasniegšanas periods: pirms nākamā gadskārtējā audita.SmartWood meža apsaimniekošanas novērtējuma ziņojums – VAS “LVM” Rietumvidzemes, Dienvidlatgales,Ziemeļkurzemes un Zemgales reģionos 15. lapa 17.12.2002

NovērojumiNovērojumi ir brīvprātīgas darbības, ko iesaka auditoru komanda, bet kas netiek obligātipieprasītas.NovērojumsOBS 1/06Audita komanda apmeklēja vairākas vietas, kur sanitārā izlases cirte tikaveikta mežaudžu atslēgas biotopos. Saskaņā ar auditoru komandasviedokli tikai dažos gadījumos bija apdraudējums apkārtējām audzēm.Koki tika aizvākti arī no ceļiem un gar maziem meža laukumiņiem. Auditakomandai radās iespaids, ka lēmumi par ciršanu biotopos tika pieņemtipārāk neiedziļinoties katrā gadījumā, tādejādi radot situāciju, ka sanitārācirte vairākos biotopos bija nepamatota. Intervijās ar LVM personālu tikaapstiprināts, ka šāda situācija ir izņēmums, kas radās nozīmīgo vētraspostījumu dēļ 2005. gadā un normālos apstākļos LVM neplāno veiktsanitārās cirtes biotopos. Apmeklētajās mežsaimniecībās 2006. gadānav veiktas sanitārās izlases cirtes biotopos.LVM tiek rekomendēts rūpīgāk izvērtēt ciršanas aktivitātesaizsargājamās platībās.OBS 2/06Nav ieviesta sistēma, kas ļautu interešu grupām piedalīties ikgadējāmeža apsaimniekošanas plāna sagatavošanā. Tiek plānots rekonstruētun būvēt vairākus ceļus, kā arī atjaunot meliorācijas sistēmas. Šīsdarbības tieši ietekmēs vietējo sabiedrību un populāciju. Audita komandauzskata, ka tieši ietekmētās interešu grupas un vietējo sabiedrībuvajadzētu informēt par plānoto ceļu un meliorācijas sistēmubūvi/renovāciju. Tiek rekomendēts apzināt interešu grupas, kurām varētubūt liela interese šajos aspektos un informēt tās par iespēju sniegt savuieguldījumu saistībā ar ceļu būves un meliorācijas sistēmurekonstrukcijas projektiem meža apsaimniekošanas plāna ikgadējo darbuplānu sastādīšanas laikā.OBS 3/06LVM nepieprasa kontraktoriem informēt iecirkņu personālu parkonfliktiem starp zemes īpašniekiem un kontraktoriem gadījumos, kadprivāto zemes īpašnieku vai vietējās pašvaldības īpašums ir ticissabojāts. Tiek rekomendēts pieprasīt šādu informāciju, lai varētu izvērtētvai šādi konflikti ir un cik bieži tādi notiek.OBS 4/06Audita komanda apmeklēja cirsmu, kurā nebija saglabāts mazs mitrājalaukums. Līdzīgi secinājumi tika iegūti arī iepriekšējā audita laikā.Saskaņā ar LVM iekšējām vadlīnijām visas mitrās mikroplatības(mazākas kā 0,1ha), kas atrodas cirsmu iekšienē būtu jāsaglabā. LVMtiek rekomendēts nodrošināt šo vadlīniju ieviešanu un ievērošanu darbulaikā.OBS 5/06Lai gan LVM dažādos dokumentos paredz H&S jautājumu ievērošanu,nav kopējas LVM veselības un drošības politikas. Tiek rekomendētsizveidot šādu politiku un padarīt to publiski pieejamu.OBS 6/06Saskaņā ar intervijām, kontraktori parasti nenodrošina saviemdarbiniekiem vakcināciju pret ērcēm. LVM tiek rekomendētskontraktoriem izteikt prasību pēc vakcinācijas.Atsauce uzstandartu #6.2.56.4.44.4.14.5.16.1.2LVM kvalitātesvadlīnijas.4.2.114.2.13SmartWood meža apsaimniekošanas novērtējuma ziņojums – VAS “LVM” Rietumvidzemes, Dienvidlatgales,Ziemeļkurzemes un Zemgales reģionos 16. lapa 17.12.2002

Sertifikācijas rekomendācijaBalstoties uz rūpīgu SmartWood pārsertifikācijas komandas iegūtās informācijas, secinājumuun novērojumu analīzi iespējams apgalvot, ka LVM ir pierādījusi, ka tās aprakstītāapsaimniekošanas sistēma ir ieviesta un tiek ievērota visās mežu platībās, kas iekļautas šajānovērtējumā. SmartWood apliecina, ka LVM rakstiskā meža apsaimniekošanas sistēma, jatiek atbilstoši īstenota dabā, ir spējīga nodrošināt visu sertifikācijas standartu prasībuievērošanu. Balstoties uz vienošanos par izvirzīto prasību novērst trūkumus (PNT) izpildi, tiksizsniegts FSC/SmartWood mežu apsaimniekošanas un piegādes ķēdes (FM/COC) sertifikāts.Lai saglabātu sertifikāciju, LVM tiks auditēts reizi gadā, lai pārliecinātos, ka LVM saglabāatbilstību FSC principiem un kritērijiem, kuri būs noteikti SmartWood vai FSC radītajāsreģionālajās vadlīnijās LVM arī tiek pieprasīts izpildīt prasības novērst trūkumus, kasaprakstīti iepriekš. Eksperti no SmartWood turpinās novērot mežu apsaimniekošanassistēmas darbību un atbilstību prasībām novērst trūkumus, kas aprakstītas šajā ziņojumā,veicot ikgadējos auditus un iespējamu papildus auditu laikā.SmartWood meža apsaimniekošanas novērtējuma ziņojums – VAS “LVM” Rietumvidzemes, Dienvidlatgales,Ziemeļkurzemes un Zemgales reģionos 17. lapa 17.12.2002

INFORMĀCIJA PAR KLIENTUĪpašumtiesības un zemes platību vispārējs aprakstsLatvijas teritorija ir 64 589 km2, no kuriem apmēram 45% (28 870 km2 / 2.887 milj. ha) aizņemmeži. Tiek uzskatīts, ka 5. gadsimtā mežu platība sastādīja no 80 līdz 90 %, bet ap 1700. gadu- apmēram 60%. Vēsturiski mežu platība samazinājās galvenokārt tādu iemeslu dēļ, kālauksaimniecībai derīgās zemes iegūšana un koksni patērējošo rūpniecības nozaru, piemēram,kuģniecības, attīstība. 1918. gadā Latvija deklarēja savu valstisko neatkarību un šajā periodāizveidojās valsts zemes īpašnieku struktūra Augstās lauksaimniecības intensitātes dēļ, šajāperiodā meži aizņēma procentuāli mazāko platību. Tikai 20. gadsimta otrajā pusē Latvijasmežu platība atkal sāka palielināties, tai kļūstot par vienu no Eiropas valstīm ar procentuālivislielāko mežu platību mūsdienās.Padomju laikā (1940.-1941. un 1945. -1990. g.) privātā zeme tai skaitā meži Latvijā tikanacionalizēta. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā 1990. gadā teritorija, kas pirms otrā pasauleskara bija privātīpašums, tika nodota atpakaļ privātpersonu īpašumā. Nacionalizētās zemesatgriešanas process lielākajā Latvijas daļā pašlaik ir pabeigts. Mežu platības, kas vēsturiski bijavalsts īpašumā vai, kas dažādu iemeslu dēļ netika privatizētas, tika saglabātas valsts īpašumāun nodotas apsaimniekošanā VAS „Latvijas Valsts meži” .LVM apsaimniekošanas tiesības ir noteiktas likumdošanā. LVM apsaimniekotie meži ir valstsīpašums un LVM ir dotas to apsaimniekošanas tiesības. Šobrīd notiek valsts meža zemjuuzmērīšana un to ierakstīšana zemesgrāmatā. Dažos gadījumos neuzmērīto platību precīzasrobežas var izraisīt nebūtiskus strīdus, tomēr nozīmīgi strīdi saistībā ar šo procesu nav bijuši.Likumdošanas un valdības ietekmes aspektiLatvija ir neatkarīga parlamentāra republikas. Valdības ikdienas darbu veic premjerministrs unministru kabinets. Mežsaimniecībai visvairāk saistošās ministrijas ir Vides ministrija unLauksaimniecības ministrija. Lauksaimniecības ministrijai ir pakļauts Valsts meža dienests, kasnodarbojas ar vienotas mežu politikas ievērošanas kontroli. Veicot likumdošanas aktuievērošanas pārbaudi dabā un ieviešot dažādas atbalsta programmas. VMD ir sadalītsreģionālās virsmežniecībās, kas ir atbildīgas par noteiktu teritoriju.Attiecībā uz meža apsaimniekošanu, LVM atrodas valsts pakļautībā, un Valsts mežu dienests irtā institūcija, kas kontrolē uzņēmuma darbību. Piemēram, veicot mežizstrādi, ir nepieciešamssaņemt to VMD ciršanas atļauju (apliecinājumu). Turklāt Vides aizsardzības ministrija kontrolēvisas darbības, kas saistītas ar dabas saglabāšanu un vides aizsardzību.LVM ir skaidra administratīvā struktūra. LVM strādā pamatojoties uz meža apsaimniekošanassistēmu ar valdi un centrālo biroju Rīgā. Mežu apsaimniekošana ir iedalīta 8 mežsaimniecībās.Katrai no 8 reģionu mežsaimniecībām ir savs izpilddirektors un pārvaldes darbinieki.Reģionālajās mežsaimniecībās ietilpst 97 iecirkņi, kur meža apsaimniekošanas darbības vadaun kontrolē iecirkņa vadītāji un viens līdz 3 to vietnieki. LVM veido šādas struktūrvienības: LVMmežs, LVM apaļkoksnes piegādes, LVM sēklas un stādi, LVM meža infrastruktūra, LVMnekustamais īpašums un LVM medību un rekreācijas struktūrvienībasVides aspektiLatvijas klimatu lielā mērā ietekmē jūra. Atrodoties tuvu jūrai, vasaras nav īpaši karstas, betziemas nav bargas. Valsts austrumu daļā vairāk valda kontinentāli apstākļi. Sniegs klāj zemidivus līdz pat četrus mēnešus gadā. Vasaras parasti ir siltas, dienas temperatūrai neretipārsniedzot 25°C (77°F).SmartWood meža apsaimniekošanas novērtējuma ziņojums – VAS “LVM” Rietumvidzemes, Dienvidlatgales,Ziemeļkurzemes un Zemgales reģionos 18. lapa 17.12.2002

Savvaļas dzīvnieku ziņā Latvijā ir viena no visbagātākajām valstīm Eiropā. Dažas sugas, kascitās Eiropas valstīs jau ir izmirušas, piemēram , lāči, vilki, lūši, mežacūkas, brieži un aļņi,Latvijā vēl aizvien ir sastopamas.Padomju laikā komerciālai mežkopībai izvēlētajās zonās tika veiktas plašas meliorācijasprogrammas. Kailcirtes, kam sekoja, galvenokārt, skujkoku stādīšana, ir bijusi galvenāmežkopības prakse. Šis ainavas homogenizācijas process noveda pie plašiem dabiskodzīvotņu zudumiem. Šā perioda laikā spiediens uz Latvijas mežu resursiem, runājot parizciršanas apjomu, bija relatīvi mazs, saglabājot mežaudzēs lielu koksnes daudzumu.Latvijā tiek piemērota moderna mežu saglabāšanas politika, kā arī speciāla programmaatslēgas biotopu uzskaitei un aizsardzībai. Valsts Meža dienests (VMD) ir veicis valsts īpašumāesošo nacionālo atslēgas biotopu inventarizāciju, kurā piedalījās arī LVM nolīgti speciālisti.Latvijā ir pabeigta arī NATURA 2000 platību noteikšana un šīm platībām ir izstrādātiaizsardzības plāni. Daudzas no NATURA platībām tika noteiktas jau eksistējošās aizsardzībaszonās, piemēram, nacionālajos parkos, tomēr NATURA 2000 tīklam tika pievienotas arīdaudzas jaunas platības.Sociālekonomiskie aspektiIevērojot savu sociālo atbildību VAS LVM neierobežo vietējo iedzīvotāju pieeju mežamVietējiem iedzīvotājiem mežs vienmēr ir bijis svarīgs kā malkas un citu meža produktu ieguvesvieta. Mežos visbiežāk tiek lasītas ogas (mellenes, avenes, meža zemenes, brūklenes, u.tml.)un sēnes. LVM dod iespēju vietējiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemju tūristiem nodarboties armedībām. Pieeja mežam ir visiem, izņemot gadījumus, kad paaugstinās ugunsbīstamība,šādos gadījumos vietējās pašvaldības izdod rīkojums, kas ierobežo iedzīvotāju pieeju mežam.LVM galvenokārt darbojas Latvijas lauku reģionos, tādējādi, šim uzņēmumam, gan tiešā, gannetiešā veidā, piesaistot uzņēmējus un apakšuzņēmējus, gan arī kā koksnes piegādātājamvietējiem ražotājiem, ir ļoti svarīga loma vietējā ekonomikā, jo tas nodrošina ar darba vietāmtos Latvijas rajonus, kur ir augsts bezdarba līmenis un vietējā ekonomika vēl ir mazattīstīta.SmartWood meža apsaimniekošanas novērtējuma ziņojums – VAS “LVM” Rietumvidzemes, Dienvidlatgales,Ziemeļkurzemes un Zemgales reģionos 19. lapa 17.12.2002

Platības, kas tiek uzskatītas par plantācijām 2Platība vai tās daļa kopējā mežu platībā, kas tiekatjaunota dabiskā veidāPlatība vai tās daļa kopējā mežu platībā, kas tiekatjaunota ar stādīšanu vai sēšanuPlatība vai tās daļa kopējā mežu platībā, kas tiekatjaunota ar citām vai jauktām metodēm (aprakstīt)0 haAp 3 500ha gadā (32% no kopējāsatjaunotās mežu platības)Ap 7 500 ha gadā (68% no kopējāsatjaunotās mežu platības)Lielākajā daļā platību, kas tiekatjaunotas ar stādīšanas vai sēšanasmetodi, daļa koku atjaunojas dabīgāveidā. Jaunaudžu kopšanas laikā tieksaglabāta daļa no dabīgiatjaunotajām koku sugām.Mežā esošās īpaši aizsargājamās vērtības (meži ar īpaši aizsargājamu vērtību -HCVF) un līdzīgas platībasApraksts:HCVF AtribūtiAtrašanās vietaMežā atrodas globāli, reģionāli vainacionāli nozīmīgas bioloģiskāsdaudzveidības elementu koncentrācijasvietas ( retas, apdraudētas sugas,refūgija)Atrodas dažādās sertificētāmežu apsaimniekotāja mežuplatībās. Iekļauj lielas Eiropasnozīmes rezervātu teritorijas,aizsargājamās sugas unmežaudžu atslēgas biotopuplatības.Platība(ha)177 000A forest contains globally, regionally ornationally significant: large landscapelevel forests, contained within, or- -containing the management unit, whereviable populations of most if not allnaturally occurring species exist in naturalpatterns of distribution and abundanceTie atrodas vai tajos atrodas retas vaiapdraudētas ekosistēmas - -Tie nodrošina dabas saglabāšanasfunkcijas kritiskās vai unikālās situācijās(piemēram, ūdensšķirtnes aizsardzība,erozijas kontrole);Tie ir nozīmīgi vietējās sabiedrībaspamatvajadzību nodrošināšanā(piemēram, uzturam, veselībai) un/vaisevišķi nozīmīgi vietējās sabiedrībastradicionālās kultūras identitātessaglabāšanai (platības arkultūrvēsturisku, ekoloģisku vai reliģiskunozīmi vietējai sabiedrībai.- -Atrodas dažādās sertificētāmežu apsaimniekotāja mežuplatībās, tomēr vairākkoncentrētas ap apdzīvotāmvietām.11 000•SmartWood meža apsaimniekošanas novērtējuma ziņojums – VAS “LVM” Rietumvidzemes, Dienvidlatgales,Ziemeļkurzemes un Zemgales reģionos 21. lapa 17.12.2002

gados tiek veikta pilna mežaudžu inventarizācija. Eksistē arī monitoringa programmas dabas vērtībām(ekoloģiskie koki, melnais stārķis), postījumiem, piesārņojumam ar atkritumiem.Vides aizsardzības pasākumi, piemēram, upes aizsargjoslas, piekrastes joslas u.c. Retu, apdraudētusugu aizsardzības pasākumi.Aizsargjoslās ap ūdenstilpnēm un mitrām vietām netiek veikta galvenā cirte un kailcirtes ir aizliegtas.Apdraudēto un reto sugu atrašanās vietās netiek veiktas meža apsaimniekošanas darbības. Dažosgadījumos (piemēram sakopjot medņu riesta vietas tiek iztīrīts egļu pamežs priežu mežā) tiek veiktasspeciālas darbības apstākļu uzlabošanai.Mežu apsaimniekotājs var pievienot citas sadaļasSmartWood meža apsaimniekošanas novērtējuma ziņojums – VAS “LVM” Rietumvidzemes, Dienvidlatgales,Ziemeļkurzemes un Zemgales reģionos 23. lapa 17.12.2002