Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

KRIEVI NĀKJournal of Baltic Studies (JBS), XLI/3September 2010, The Association forthe Advancement of Baltic Studies(www.balticstudies-aabs.org).Vai politiskas tolerances princips prasa pieļautvisus viedokļus? Vai iespēja brīvi izteiktiesdodama arī brīvības ienaidniekiem? Cikvietas, mācot Latvijas vēsturi, jāierāda padomjuiekārtas aizstāvjiem? Interesanti, kašie jautājumi paceļas laikā, kad krievu zinātniekiBaltijas valstīs runā par krievu minoritātesintegrāciju Latvijā, par „cilvēktiesībām”krieviem. Kaut arī šādiem jautājumiem viņipietuvojas visai uzmanīgi, latviskās identitātessargi krievu atainojumā izceļas ar tolerancestrūkumu, toties par krievu vienpusīgajiemvēstures iztulkojumiem dzirdam vainu daudz mazāk, vai pat nemaz. Tā kā nekadagrāk nebiju manījis JBS lappusēs šādasdiskusijas no krievu zinātnieku puses, aicinulasītājus īpaši uzmanīgi iepazīties ar MarijasGolubevas rakstu, arī ar LU mācībspēka VitasZelčes recenziju par rīdzinieka D. Hanova,daugavpilietes M. Laicānes un rēzeknieša I.J.Mihailova grāmatām un Denisa Hanova apskatupar plašo Timofeja Agarina darbu angļuvalodā.Aplūkojamā JBS numurā pardemokrātisku sabiedrību veidošanosBaltijas valstīs, ko sagatavojusiviesredaktore, TartuU. vecākā pētniece Eva KlaritaOnkena (), uzsvērta atmiņu politiskāloma – sabiedrības spēks,kas ar vienkāršotām emocijāmstiprina kolektīvus mītus. Jāsecina,ka Onkenas pieeja nav labvēlīgamums pazīstamākai prakseivākt atmiņu stāstus vēsturestulkojumiem un dokumentācijai.Miami U. antropoloģijas palīgprofesoreNeringa Klumbīte(Klumbytė ) norāda uz nevienādu atmiņuveidotām pārliecībām, kas no vienaspuses pozitīvi raksturo padomju varas laiku,bet no otras – uzsver negatīvo šīsdienas Lietuvā.Minētā Golubeva (), vecākā politikas jautājumu pētniece RīgasProvidus centrā un Kembridžas vēsturesdoktore, atsaucoties uz aptaujām krievu audzēkņuvidū Igaunijas un Latvijas skolās – viņiemneesot pieņemama tur mācītā vēsturebez „netaisno likumu” un minoritāšu tiesībuizklāsta – norāda, ka šāda pieeja nevarot iedarbotiespozitīvi uz dažādu kopienu integrēšanu.Vienlaikus autore pauž it kā vēlamībumācīt divas atšķirīgas pieejas vēsturei divāsdažādās skolu sistēmās. ASV Džordžijas(Georgia) štata Gvinetas koledžas (GwinnettCollege) asociētās politisko zinātņu profesoreBudrīte (Dovilė Budrytė () konstatē, ka lietuviešu deportēto atmiņustāstos dominē sieviešu pieredze. MeikeVulfa (Wulf – U. of Maastricht ) un Pertti Grēnholma(Grönholm – Turku U. ) pamatīgajā koppētījumā salīdzinaigauņu vadošo vēsturnieku viedokļus –starpkaru Igaunijā un „veco boļševiku”, karalaika paaudzes un pēdīgi – „brīvības bērnu”.Tallinas U. pārstāves Siobhanas Kattago() pētījumā par atmiņudaudzveidību, cita vidū, izteikta pasaulslavenoautoritāšu Isajas Berlina un Ralfa Dārendorfa(Dahrendorf) doma, ka revolūcijas rosinauz atklātām un tolerantām attiecībām.Grāmatu sadaļā recenzētas: Allan V. Murray.The Clash of Cultures on the Medieval BalticFrontier (William Urban); Ralph Tuchtenhagen.Zentralstaat und Provinz im frühneuzeitlichenNordosteuropa (Andres Andresen& Enn Küng); Leonidas Donskis. A LitmusTest of Modernity: Examining ModernSensibilities and the PublicDomain in the Baltic States atthe Turn of the Century (TimofeyAgarin); D. Hanovs. Atcerēties,aizmirst, izdomāt: Kultūruun identitāšu biogrāfijas 18.-21.gs. Latvijā + D. Hanovs, M. Laicāne,I.J. Mihailovs. Dažādībasvadība multietniskā vidē (VitaZelče); Timofey Agarin & MalteBrosig. Minority Integration inCentral Eastern Europe: EthnicDiversity and Equality (DennissHanovs); Marko Joas, DetleffJahn, Kristine Kern. Governinga Common Sea: EnvironmentalPolicies in the Baltic Sea Region(Lars Rydén).Arī šajā JBS laidienā, tāpat kā pārāk daudzosiepriekšējos, diemžēl manāms latviešu pētniekudarbu trūkums.Gundars Ķeniņš KingsPacifika Luterāņu Universitāte75