Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

diezgan nenoteikts. Stāstījumos figurē karaļi,prinči, kņazi, bruņinieki, muižnieki, tādi kāvelnēni un, protams, neprivilēģētie, kas maisāsmūslaiku dīkdieņiem, neliešiem un dzērājiempa vidu, un to starpā visu laiku nemainīgiecilvēces tipi. Blakus mūsdienu realitātēm,piemēram, policijas pratināšanas skatiem,pieslienas stāstījumi par kurzemniekuun vidzemnieku karakuģu kaujām. Un, protams,ir vēl daudz citu kuriozu, vēsturiski nepatiesu,taču visai pieņemamu scenāriju, kasliek domāt par Dievzemītes likteņgaitām,negribētām un nepelnītām, vēstures absurditātesiesmērētām. Vienviet minēts Gorbačovalaiks. Bet visumā jāatceras, ka Einfeldsnevēlas būt ne hronists, ne vēsturnieks, betgan rakstnieks, kurš negrib darbu atraut nosava laikmeta notikumiem.Vienlaikus jāuzsver, ka vispārinājumi Einfeldamlāga nepatīk un arī nepiestāv. Sociālaisreālisms, kas aplūkojamā sējumā bieži pasludinātspar mūsu rakstniecības iezīmību, izplēn.Par to gan nebūtu jābrīnās, jo kā nekādzīres turpinās – stāstītāji vai viņu pārstāvjiturpina iesāktās nodarbības, ne drusku neatvelkotelpu no raibajiem notikumiem. Jaupašā sākumā varbūt būtu atskāršams, ka Einfeldspats nav nodevies kādam rokās saķeramamideālam. Tas darbiņš paliek lasītājam.Juris SilenieksProf. emeritus Juris Silenieks ir JG redakcijas loceklis.ZAUDĒTS UN ATGŪTSTULKOJUMĀ UN CITOSPROCESOSVaira Vīķe-Freiberga. Logique dela poésie: Structure et poétique desdainas lettones. William Blake et Co.Edit, 2007. 297 lpp.Šīs iespaidīgās grāmatas virsraksts varbūtvarētu pārsteigt tos, kuri savā laikā mācījās,ka dzeja un loģika pieder pie divām nesaliedējamāmkultūras kategorijām. Mūsdienāsnopietni pētnieki šādus norobežojumus ganvairs neņem vērā kā nepārkāpjamus. Grāmatasievadvārdos un pateicības apliecinājumostiem, kuri ir stāvējuši kūmās pie šī nozīmīgādarba tapšanas, minēts arī bijušais Francijasprezidents Žaks Širaks (Jacques Chirac) – nepieciešamsdiplomātisks žests un vienlaikuslabs apliecinājums grāmatas izcilībai.Ievērojamās valodnieces, Latvijas eksprezidentesVairas Vīķes-Freibergas grāmata sastāvno 14 nodaļām, kam pievienota 10 lappušugara bibliogrāfija franču, angļu, latviešu,vācu u.c. valodās. Galvenais teksts iesākasar vēsturisku, sociopolitisku pārskatu parBaltijas teritoriju, uzsverot mutvārdu tautastradīcijas un to attīstību, un norādot uz grūtībām,pat neiespējamībām, pārstādīt pirmsvairākiem gadsimtiem izteikti agrārā kultūrāradušos folkloras devumu tādā sabiedriskāvidē, par kuru mūsdienu grāmatu lasītājiem– cik nu tādi būtu palikuši – ir maz zināšanu.Autore apsveicami ir izšķīrusies grāmatastekstā paturēt apzīmējumu dainas, šī terminanozīmi izklāstot no dažādiem viedokļiem.Kā zināms, valodnieki ir dažādi pūlējušies totulkot, taču vienmēr bez pieņemamiem rezultātiem,ar ko būtu jāsamierinās pat ievērībascienīgu apkārtceļu lietotājiem. Dainu dažādoizteiksmes formu aplūkojumus pavadaaksiomātiskais pieņēmums, ka dzeja, it sevišķifolkloras piesātinātās dainas, nepadodastulkošanai, t.i., teksta pārcelšanai citāvalodnieciskā vidē, tādējādi apstiprinot RobertaFrosta slaveno un bieži citēto atziņu,ka tieši dzeja pazūd tulkojumā.Un tomēr daudzējādi apzīmētā un reti slavinātātulkošana ir nepieciešama. Daži piemērino Vīķes-Freibergas mēģinājumiem būtupieminami, piemēram, īstās nozīmes atrašanutulkojumā tādiem vārdiem kā tautu meita,vainadziņš un vēl daudziem citiem, kas tālaika kultūrā piebrieduši ar ētiski/estētiskāmnozīmēm, ar mūsdienu kultūrā maznozīmīgiemizteiksmes greznojumiem. Autore arzinātnieces neatlaidību neatstāt neko neizskaidrotu,analizē sarežģītus izteiksmes veidus,metaforas, tropus, kam jāatrod līdzvērtībasšodienas valodā.Apbrīnojama ir zinātnieces nenogurstošā iedziļināšanāsikvienā neskaidrā situācijā, nokuras viņai vienmēr izdodas paglābties sveikaiun veselai. Viņas franču valoda, lieki teikt,ir izteiksmīga, slīpēta, precīza, bez liekiemretoriskiem greznojumiem. To varētu sauktpar mūsdienīgu klasiskumu.Juris Silenieks74