13.07.2015 Views

Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

interesēties par zīmēšanas mākslu, par glezniecību.Kādu laiku viņa apmeklē gleznotājaLeo Svempa privātstudiju, paralēli apmeklējotbioloģijas lekcijas Latvijas Universitātē.Nonākot trimdā, nopietnāka pievēršanāsglezniecībai sākas Vācijā, Eslingenas bēgļunometnē, kur viņa iestājas tur nodibinātajāMākslas skolā. Tās pasniedzējs Ludolfs Libertsslavē jauno māk slinieci par labu krāsutoņu izjūtu un portretisko līdzību. 1948.gadā trimdas gaitu turpinājums Kanādā, kurmākslas studijām nav laika, jo jāpelna dienišķāiztika. Tikai 20 gadus vēlāk (1968) rodasiespēja atstāt nogurdinošo sekretāres darbuun piepildīt savu dzīves sapni – dzejot, rakstītsavu atmiņu stāstus, gleznot un zīmēt, kā arīiesaistīties daudzos latviešu trimdas sabiedriskospasākumos.Par pirmo dzejas grāmatu Kodols (1972) tieksaņemta Daugavas Vanagu Globālā godalga.Pēc apprecēšanās (1976) ar māksliniekuKrūmiņu, viņa kļūst Guna Ikona-Krūmiņa.Sākas profesionāla pievēršanās gleznošanai.Tiek radīti saistoši darbi, kurus raksturo iztēlesun izdomu fantāzija. Bieži tie ir jauktāstehnikās uz papīra pamata – gan abstrakti,gan arī patapināti no dabā sastopamām formām,augiem, puķēm, kokiem, arī dzīvniekuatveidiem. Formu dažādība ir apbrīnojama.Dažas gleznas atgādina it kā palielinātus,mikroskopā skatītus šūnu vai vīrusu nobildējumus,kuros, iespējams, meklējama māksliniecesbioloģijas studiju ietekme. Viņas darbivirmo un ir it kā nemitīgā kustībā. Krāsusalikumi paraibi, bet harmoniski. Viena krāsaotru nenogalina.Māris Brancis ir labi iedziļinājies Gunas Ikonas-Krūmiņasgleznu sižetos. Tādēļ arī tie aprakstītiar lielu precizitāti. „Mansarda” apgādaizdevums ir slavējams ar labas kvalitātesreprodukcijām. Slavējama ir arī autora pievēršanāsGunas Ikonas dzeju pasaulei, iekļaujottekstā daudzas viņas dzejrindas, kas palīdzizprast un iedziļināties mākslinieces dzīvesun mākslas uztverē. Jāpiebilst, ka savā dienugājumā un lielajā aizņemtībā daudz laikaun pūļu viņa veltījusi jaunatnes audzināšanaiun latviešu kopienas sabiedriskajam darbam– žurnāla Sīkumi redaktrise, līdzdalība akadēmiskajāvienībā Ramave (kopš 1975), Kanādasdzejnieku apvienībā u.c. Personība, kuraneliecas izpatikt, bet ir ar dziļuma sakni piedzimusi...tonevar ielikt kādā plauktiņā (..) viņaiir sava vieta latviešu mākslas vēsturē – tāsavu vērtējumu nobeidz Māris Brancis. Monogrāfijair latviešu un angļu valodā.Voldemārs AvensMākslinieks un dzejnieks Voldemārs Avens ir JGredakcijas loceklis.CIEMOS UNNECIEMOS PIEĻAUDĪM UNNEĻAUDĪMJānis Einfelds. Meļu dzīres. Rīgā:Dienas Grāmata, 2009. 232 lpp.Grāmatas virsraksts, šķiet, pievilks visus tos,kas atceras Minhauzena fantastiskos stāstījumusvai Rablē (François Rabelais) milžaPantagruela varoņdarbus, kur dzērājs unstāstītājs ir gandrīz identiski dvīņi, kas viensotru papildina un iejūsmina lasītāju. Autorsjau labi iemanījies rakstu darbos ar sešāmiepriekšējām grāmatām. Grāmatas virsrakstampiekabināts paskaidrojums: Jaunā gadsimtapasakas. Taču nav īsti zināms, vai lasītājiemtāds aizrādījums ir pa prātam. Tasvarētu pat likties visai aizdomīgs. Pēc „Prologa,”ko sacerējis „Galma Dzīru Rīmkalis,”lasītājs iepazīstas ar „Kinomāni,” kurš figurēkā sava veida stāstītāja Doppelgänger visossešos dzīru nakts tēlojumos. Varētu tūlītpiebilst, ka autora lietotajiem apzīmējumiemir vienmēr kāda jauna neparasta pieskaņa,kas varbūt ir tas iezīmīgais „einfeldiskums.”„Dzīru naktis” nav tematiski vai kauzālicieši sasaistītas. Jāatceras, ka šīs taču ir„Meļu dzīres.” Šajā sakarībā, ja tāda te ir, varētuminēt Žanu Koktō (Jean Cocteau), kuršpa laikam tiek raksturots gan kā sirreālismaklauns, gan arī kā sirreālisma pravietis. Viņuatceramies arī sakarā ar šķietami paradoksālodeklarāciju: māksla ir meli, kas saka patiesību.Un ja nu melotājs dzīro, patiesība varbūtaizmaldās vēl tālāk no pieņemtās realitātes,kas gan arī var nebūt visai stabila.„Prologam” sekojošās sešas dzīru naktis nobeidzas,kā pieņemts rakstniecībā, visai loģiski– ar „Epilogu.” Stāstītājs pa laikam iraizvainots, jo jūtas kā piemirsts dzīru dalībnieks.Kad visiem piedāvā vīnu, viņš atgādina:arī man. (Protams es, necils skriblers, arīgribētu savu lāsīti, ja kas paliek pāri un redaktorsto pieļauj.) Darbības maldās pa pasauli,krogu un kapsētu, vietumis arī pa „nepasauli,”ko citviet varētu nosaukt par elliar velniņiem, sēra smaku un citiem šīs vietas(vai, varbūt, „nevietas?”) pienācīgiematribūtiem. Mēslu kastes ar precīziem tuvskatiemun papildinājumiem par atkritumusmaržām un smirdoņām it labi kontrastē arkaraļu un citu augstdzimušo mitekļiem. Darbībaslaiks (precīzāk, varbūt, „nelaiks”) ir73

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!