Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

DZEJNIECE PAR SEVIVelta Sniķere. Savādībiņas. Rīgā:Valters un Rapa, 2009. 89 lpp.Velta Sniķere savā laikā tikusi dēvēta par latviešumodernās dzejas māti ar plašu intelektuāloamplitūdu. Citviet minēts, ka viņasdzeja sakņojas maģijas un simbola poētikā,dažkārt tuvojoties sirreālistiskam izteiksmesveidam. Aplūkojamā grāmatiņā autores vēstījumsir prozā, taču, to lasot, minētie raksturojumivisnotaļ paturami prātā.Savādībiņas ar apakšvirsraksta paskaidrojumu,ka notika tieši tā, nekas nav grozīts vaipielikts, ir īsi, dažkārt pat strupi prozas fragmenti,kurus kopumā varētu raksturot kā autobiogrāfiskas„atklāsmītes”, kurās autoreizklāsta, kā apkārtējā pasaule viņu redz unnovērtē. Atklājas fakti par autores dzīvi, zināšanāmun darbību, kas dažam labam latviešuliteratūras lasītājam varētu būt nezināmi.Tos tomēr šeit neuzskaitīsim, jo šo izziņukatrs pats var grāmatiņā izlasīt. Neatstāsimgan nepieminētu nodaļu par autores svētīgodarbošanos PEN klubā, kura kongresos unkonferencēs viņa drosmīgi un sekmīgi aizstāvējusivairāku toreizējā padomju bloka tautunacionālās intereses, izpelnīdamās pretiniekuraksturojumu par visbriesmīgāko kādreizsastapto sievieti.Autores piezīmes aptver laika posmu no Rīgas„toreiz” līdz mūsdienām. Starplaiks pavadīts,dzīvojot Anglijā, ceļojot Eiropā, Šrilankāun Indijā, un iepazīstot dažādu tautībupārstāvjus un to īpatnējās rakstura īpašības.Ap pašu autori it kā plīvo kāda dīvaina aura,kas citiem liek viņā saskatīt kaut ko, kas nebūtneatbilst īstenībai – viņu dažkārt noturgan par īrieti (pat paši īri), gan anglieti, ganpat par indieti. Arī Londonas latvieši netiekīsti gudri par Sniķeres īsto būtību un iebraucējiemapgalvo, ka viņa dzīvo kā eremīts unnevēlas nevienu satikt. Patiesība ir tieši otrāda,grāmatiņā paskaidro autore.Savu sveci Velta Sniķere nebūt netur zempūra. Viņai izcili paveicies daudz un dažādāsjomās, un par to viņa vaļsirdīgi ziņo lasītājam.Kur beidzas vaļsirdība un sākas lielīšanās?Šī lasītāja sastomījās, lasot par indiešudejotāju Ramu Gopalu, kurš teicis, ka pasaulēir tikai trīs skaistas sievietes – viņa māte,Greta Garbo un Velta Sniķere. Taču, itin kāparedzēdama, ka viņas stāstījumu varētu novērtētpar pārāk egocentrisku, autore atzīstas,ka Savādībiņas palīdzējis sarakstīt kaķēnsŠnuris, un viņa vairs nemaz nezin, kokurš uzrakstījis. Šā vai tā, grāmatiņu var lasītar interesi, un daudzi fragmenti ir kā prozasepigrammas, pie kuru izbaudīšanas var atgrieztiesatkārtoti. Tāda ir mūsu Velta Sniķere.Biruta SūrmaneRecenzente ir JG redakcijas locekle. Fragmenti no VeltasSniķeres Savādībiņām lasāmi šajā JG nr. („Ačgārnības”)un JG252 („Paskats”).MONOGRĀFIJAPAR GUNUIKONU-KRŪMIŅUMāris Brancis. Lidojums: gleznojumiun zīmējumi. Rīgā: Mansards, 2010.112 lpp.Līdzīgā izveidnē, kā mākslas kritiķis MārisBrancis sastādīja Kanādā ilgus gadus mītošāgleznotāja Edgara Krūmiņa monogrāfiju(skat. JG162:73), ir arī viņa grāmata pargleznotāju, dzejnieci, Krūmiņa dzīvesbiedriGunu Ikonu-Krūmiņu. Jau ievadā autors brīdina,ka Guna nav vienkārša, viegli aprakstāmapersonība – viņa ir daudzplākšņaina ardaudzām interesēm un savdabīgām idejām.Arī viņas māksla nav viegli raksturojama. Autorsievadvārdos Ikonu-Krūmiņu raksturo arviņas pašas dzejrindām: Cilvēks ir apslēptais/kontinents, ar dūņu auglības/ upēm un ledainiemstrautiem…, kam seko Branča jautājums:Un kas īsti viņa ir – dzejniece, māksliniece,redaktrise, skolotāja… un nez, kasvēl? Viņa nedodas rokā nevienam. Bet, jāsaka,ka Brancim tomēr izdevies viņu notvert.Viņš apciemo mākslinieci viņas mītnes zemēKanādā, kur iespēja skatīt viņas darbus oriģinālā,viņu iztaujāt un dokumentēt gan viņasdzīves ceļus, gan viņas mākslas un dzejasīpatnos labirintus. Šķiet, informāciju papildinājušasarī pašas Gunas Ikonas-Krūmiņas atmiņugrāmatas Bērnības zvaigznāji un Cēlieun citi.1922. gadā dzimusī māksliniece krustamzīmēsaucās Izolde Mirdza Hertele. Vēlāk pieņemtsdzejnieces/mākslinieces vārds – GunaIkona. Viņas senči nāk no uzņēmīgas, izglītotasun arī romantiskas dzimtas – īpašības,kuras piemīt arī viņai pašai. Zinātkāra, strauja,sabiedriska un ar saviem stingriem uzskatiem.Arī liela Latvijas patriote. Gunai jau nopašas jaunības ir skaidrs, ka viņa būs dzejniece,bet, mācoties Draudziņa ģimnāzijā,mākslas pasniedzējs, gleznotājs Ārijs Skridesaskata audzēknē mākslinieces potenciālu.Skolotāja atzinība dod viņai pirmo impulsu72