Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

lasītāja vēstules). Tādā brīvā tirgū, kur nav jāatskaitāstautas ievēlētajai valdībai, pērkot par naudu unatkal pārdodot visvisādus pa fiksam sagudrotusvērtspapīrīšus, var pavisam veikli uzpūst milzīgusvirtuālas naudas burbuļus. Volstrītā un – pēc ASVparauga un priekšzīmes visur citur pasaulē, arī Latvijā,kā Bikšes rakstā liecina uzņēmējs Jānis Ošleja –virtuālā nauda kopš 1990. gadiem paātrinātā tempāsavairojusies bez jebkāda seguma lielā burbulījeb piramīdā/Ponzi shēmā – tik lielā, ka tikai „muļķi”to saredzējuši. (Varbūt tomēr pareizāk runāt parburbuļiem, nevis piramīdām, jo burbuļi pārsprāgst,kamēr piramīdas stāv mūžīgi...)*Mūsu līdzstrādniekam Frankam Gordonam nav paprātam žīdi, kuri cenšas aplaimot cilvēci, atstājotnovārtā pašu tautas vitālās intereses. Šajā sakarībānāk prātā žīdu politiķis un militārists Moše Dajans(1915-1981), kurš gan savā mūžā neatstāja novārtāIzraēlu un tās intereses. 1956. gadā viņš jautājaun tūdaļ pats atbildēja: Kādas mums tiesības pārmest[palestīniešiem] viņu nikno naidu pret mums?Jau astoņus gadus viņi nīkst bēgļu nometnēs Gazā,kamēr mēs viņu acu priekšā iekārtojamies zemē,kur viņi un viņu senči dzīvojuši... Mēs esam līdumniekupaaudze (a generation of settlers), un beztērauda ķiveres un šautenes mēs nespēsim šeit iestādītnevienu vienīgu koku, nedz arī uzbūvēt kautvienu māju. Nebaidīsimies izprast naidu, kas ir apmums, kas grauž un ar ko ir piesūkušies simtiemtūkstošiem arābu, kuri nepacietīgi gaida to brīdi,kad varēs savas rokas mērcēt mūsu asinīs. Unpēcāk, 1973. gadā, šķiet, nedaudz pārsteidzīgi: Palestīnasvairs nav. Pagalam! Izraēla nav „grēkā dzimusi”,bet, liekas, nav īsta iemesla, lai novērstosno Tonija Džada, kurš nepavisam negribēja domāspriekšstatīt Izraēlu kā grēkā mirušu. Tiesa, latviešisirmā senatnē bija līdumnieki sumpurņu zemē, betLatvijas salīdzinājums ar Izraēlu nav tas labākais –Izraēla ir pavisam unikāla valsts, nesalīdzināma arnevienu citu.NOTA BENEPateicoties mūsu lasītāju, līdzstrādnieku un labvēļupašaizliedzībai, JG ir spējusi iesoļot 57. gadskārtāun, kopš Dzelzs priekškara sairšanas, pat dāvinātmūsu rakstu krājumu vairākiem desmitiemLatvijas bibliotēku. Pērnruden elektroniskā aptaujāšo bibliotēku darbiniekiem uzdevām trīs jautājumus:1. Vai vērtējat žurnālu pozitīvi un iekļaujatto bibliotēkas fondos? 2. Vai bibliotēkas apmeklētājito lasa? 3. Vai Jūs vēlētos saņemt žurnālu arīelektroniskā formātā, t.i., kā pdf failu? Atbildēja78 bibliotēkas.Atbilde uz pirmo jautājumu bija vienbalsīgs „jā”,lai gan dažas no mazām lauku bibliotēkām varotatļauties plauktos glabāt tikai dažu pēdējo gadulaidienus. Caurmēra atbilde uz otro jautājumu: kopumālasītāju nav pārāk daudz, bet esot labs skaitspastāvīgu lasītāju. Skolnieki un studenti atsaucotiesuz JG savos pētniecības darbos, bet bibliotēkudarbinieki izmanto žurnālu tematiskās izstādēs.Daži piemēri:Aira Stūre no Smiltenes Pilsētas bibliotēkas: Ar žurnālu(..) esam ļoti apmierināti. Žurnālu vērtējam kāļoti visaptverošu, patīk, ka žurnālā tiek publicētidažādu cilvēku uzskati un viedokļi, [tas] veic savumisiju, kalpojot Latvijai un latviešu tautai.Anta Klints no Jēkabpils Galvenās bibliotēkas: Izdevums„Jaunā Gaita” tiek iekļauts mūsu elektroniskākatalogā, izmantojam bieži, piemēram, par VolfganguDārziņu mēs atradām materiālu tikai „JaunajāGaitā”, izmantojām rakstus par Vili Lāci, Raini,Aspaziju, recenzijas.Aija Putniņa no Latvijas Universitātes bibliotēkas:Žurnāls tiek diezgan regulāri izmantots, diemžēlnevaram sniegt sīkāku informāciju par katra numuraizmantojamību, taču kopējā visu numuru izmantojamībapārsniedz trīs simtus elektronisko pasūtījumupēc 2000. gada.Aivija Everte no Latvijas Nacionālās bibliotēkas:„Jauno Gaitu” LNB saņem ilgus gadus un tie visi tiekiekļauti LNB krājumā un ir pieejami ikvienam interesentam.LNB ir divi „Jaunās Gaitas” eksemplārukomplekti: viens eksemplārs, līdzīgi kā citi latviešupreses izdevumi, ir tā sauktais arhīva eksemplārs,kas tiek īpaši saglabāts un izsniegts tikai sevišķosgadījumos; otru eksemplāru izsniedzam lasītājiemikdienas režīmā. Par šo rakstu krājumu lasītāji izsakāspozitīvi, tas tiek pieprasīts samērā bieži. Tāpēcmēs būtu priecīgi to saņemt arī turpmāk. Raksti no„Jaunās Gaitas” (vismaz sākot no 1985. g.) tiek bibliografētiun iekļauti nacionālās bibliogrāfijas datubāzē,kas aptver publikācijas Latvijas un latviešupresē. Piemēram, viegli pēc autora var sameklēt visusRolfa Ekmaņa rakstus, kuri bijuši publicēti žurnālā,sākot ar 1985. g.Visubeidzot, atbildot uz trešo jautājumu – vēlēšanossaņemt žurnālu elektroniskā „pdf” (portabledocument format) veidolā izteica 41 bibliotēka, kamērno žurnāla drukātā varianta atteicās tikai viena.Aptauja un redakcijas darbinieku un vairāku aktīvulīdzstrādnieku ieteikumi mums ļāva secināt, ka jādomāpar drukāšanas un izsūtīšanas maksas samazināšanu,arī par papildus ienākumu avotiem – javēlamies izdot žurnālu četras reizes gadā līdzšinējāsaturiskajā un tehniskajā kvalitātē ar 76-84 lappusēmkatrā numurā un nepārtraucot tā dāvināšanuLatvijas bibliotēkām. Tādēļ arī šis JG numursnav drukāts līdzšinējā spiestuvē Kanādā, bet ganTigerPress (Northampton, Massachusetts), jo tāspiedāvājums, ieskaitot izsūtīšanu, bija izdevīgāks.Nolēmām arī nepaaugstināt abonementa maksu,toties aicinājām lasītājus – katru pēc savām iespējām– kļūt par JG labvēļiem. Abonentu atsaucība irbijusi neparedzēti dāsna. Mūsu darbam tuvākajānākotnē pamats ir nodrošināts. Paldies!Vēl jāpiemetina, ka pamazām tiek veidots JG tekstuun attēlu e-arhīvs (skat. ), kas ir brīvi pieejams visā pasaulē.Lietojot „brauzera” meklētāju, viegli atrodami gandrīzvisi daiļliteratūras darbi un grāmatu recenzijas1955-2010. Līdz šim visā pilnībā arhivēts JG saturs1955-1975. jž69