iespējams, mazāk arābu, lai nebūtu jānes atbildībapar trim-trīsarpus miljoniem, kam sava valsts pienākas,ja tā neapdraudēs mūsu drošību. Līdz tamvēl, šķiet, tālu, daudz ietiepīga fanātisma abos galos,bet Džada kopīgā žīdu un arābu valsts būtumūsu nacionālās – vienīgās pasaulē – valsts NEIZ-BĒGAMS GALS, ņemot vērā demogrāfijas tendences.Vai Latvijai jākļūst par „kopīgu latviešu un krievuvalsti”, divkopienu valsti ar oficiālu divvalodību?Tā nebūtu vairs Latvija, bet Latrussia. Man vienmērriebušies tie žīdu Schöngeister, kuri alkst aplaimotvisu cilvēci, atstājot novārtā pašu tautas vitālās intereses:no Marksa līdz – nujā, līdz Džadam. Mumsšī cilvēces aplaimošanas dziņa bieži vien maksājadaudz asiņu, jo „citi” to „pienācīgi nenovērtēja”.Šeit domāju arī par 1940. gada vasaras noskaņāmmanā dzimtajā Rīgā.Franks Gordons, Telavīvā262. Jaunā Gaita šķiet biezāka par 261. Laikam tāpēc,ka tur iekšā Aigara Bikšes raksts par kapitālismakrīzi. Protams, ka pārmaiņas būs, un nākošāspaaudzes piedzīvos ne to vien. Kapitālisms un demokrātija?Tie abi pastāvēs līdz pastardienai vai arīlīdz tai dienai, kad pilnīgi mākslīgam cilvēkam nevajadzēsne vienu, ne otru. Pilnīgi mākslīgam cilvēkamnevajadzēs arī latvisku pastāvēšanas veidu,un pat amerikānisku ne. Cik labs ir tas laiks, kurādzīvojam...Ainārs Zelčs, SiguldāPriecājos, ka redakcija JG 262 numurā Aigara Bikšesrakstu nav ielikusi Mākslas nodaļā. Tagad redzugan, ka tas ir humora gabals. Par to, īpašs paldies!Es gan pašā sākumā manīju, ka jau raksta pirmaisteikums izceļas ar lielu, jo lielu miglu (Flesch-Kincaid jeb Fog index). Daudzie un garie vārdi! Tieman rāda, ka raksts ir lasāms jautrā garā vai arī jānododkādam gudrākam profesoram. Tālāk manipriecē tas, ka Bikše ir veikli pārcēlis Jāņa Ošlejaskaidrojumu no Latvijas uz visu pasauli. „Univerzums”nu ir mūsu! Un tad par naudu! Tā man ir tikainedroši solījumi ar mainīgu vērtību, bet Bikšemtā ir lielā krāpšanas piramīda, ko raksturo dažādasnaudas plūsmas. Tās brīnišķīgi savijas kopā: mākslīganauda, nesegta nauda, virtuāla nauda, reālanauda! Bikšes humoreskai labi noder arī tēlniekamtik noderīgais, skaistais Poncī modelis. Nav vairs jādomāpar vairāku krīzes iemeslu sagadīšanos, betnaudas lietas ar steigu jānodod mākslinieku rokās.Tad arī viņi aptvers, atmaskos un noraidīs amorālokapitālistu konspirāciju. Laikam ar Poncī parauguviņi radīs jaunu, ētisku un atbildīgu sabiedrībasmodeli. Gaidīsim nākošos uzjautrinošos rakstus unlasījumus!Gundars Ķeniņš, TakomāLai 2011. gads būtu veiksmīgs JG veidotājiem! TagadJG paliek gandrīz vai vienīgais nopietnais humanitārasievirzes žurnāls latviešiem... Ļoti ceru, kakrīze pie mums nebūs mūžīga, bet pagaidām Jumsjātur kanti! Panākumus vēlot -Janīna Kursīte, Rīgāžagariņaprāt...Aigara Bikšes rakstā „Kapitālisma krīze” (JG262:40),liekas, nopietni piesieties iespējams tikai vienamteikumam: Esmu pārliecināts, ka ne tikai apjēgapar sistēmas amorālo dabu, bet arī pasaules resursunepietiekamība drīzumā novedīs pie demokrātijasrevīzijas un iespējamas nomaiņas ar jaunukārtību. Demokrātijas pastāvīga revīzija ir demokrātijasbūtība. Runas par demokrātijas nomaiņuar „jaunu kārtību” drusku atgādina Latvijas vēsturiskoseksperimentus ar autoritārismu. Tāpēc priecājoskopā ar Aināru Zelču par laiku, kurā dzīvojam,un par demokrātijas un kapitālisma pastāvēšanuun cilvēcīgas sejas saglabāšanu paredzamajānākotnē. Demokrātiskas valdības nosargāti unvienlaikus iegrožoti saimnieciski pasākumi ir mūsuvalsts izdzīvošanas labākā cerība – kaut arī, tāpatkā amerikāņu Tea Party republikāņi, Latvijas TPVCK(tie paši vēži citā kulītē) un JVTPK (jaunie vēži taipašā kulītē) demokratisku brīvā tirgus iegrožošanunopeļ kā „zociķismu”, t.i., sociālismu. JG262:68starp grāmatām, kuras vērts izlasīt, minēta finanšuspeciālista Lūisa (Michael Lewis) grāmata The BigShort: Inside the Doomsday Machine (Investīcijaneveiksmē – Skats no pastardienas aparāta, 2010).Tā ieteicama gan Bikšes piekritējiem, gan īpaši nepiekritējiem– lajam saprotamā angļu valodā tāspilgti apgaismo globālo finansu tirgu, kuru pašitirgotāji tīšām samudžinājuši līdz necaurredzamībai.Tā nav ne humora gabals, nedz humoreska,lai gan dažviet skaļi jāsmejas, lai neraudātu. Lasotgūstam labu priekšstatu par Volstrīta institūcijāmun iepazīstamies arī tīri personīgā līmenī ar pusduciļoti interesantu tipu, kas, meistarīgi rotaļājotiesar virtuāliem miljardiem, top neiedomājami bagāti.Izrādās, ka nauda nav vis tikai nedroši solījumi armainīgu vērtību (vārdkopa no prof. Ķeniņa-KingaMatt Taibbi, Rolling Stone68
lasītāja vēstules). Tādā brīvā tirgū, kur nav jāatskaitāstautas ievēlētajai valdībai, pērkot par naudu unatkal pārdodot visvisādus pa fiksam sagudrotusvērtspapīrīšus, var pavisam veikli uzpūst milzīgusvirtuālas naudas burbuļus. Volstrītā un – pēc ASVparauga un priekšzīmes visur citur pasaulē, arī Latvijā,kā Bikšes rakstā liecina uzņēmējs Jānis Ošleja –virtuālā nauda kopš 1990. gadiem paātrinātā tempāsavairojusies bez jebkāda seguma lielā burbulījeb piramīdā/Ponzi shēmā – tik lielā, ka tikai „muļķi”to saredzējuši. (Varbūt tomēr pareizāk runāt parburbuļiem, nevis piramīdām, jo burbuļi pārsprāgst,kamēr piramīdas stāv mūžīgi...)*Mūsu līdzstrādniekam Frankam Gordonam nav paprātam žīdi, kuri cenšas aplaimot cilvēci, atstājotnovārtā pašu tautas vitālās intereses. Šajā sakarībānāk prātā žīdu politiķis un militārists Moše Dajans(1915-1981), kurš gan savā mūžā neatstāja novārtāIzraēlu un tās intereses. 1956. gadā viņš jautājaun tūdaļ pats atbildēja: Kādas mums tiesības pārmest[palestīniešiem] viņu nikno naidu pret mums?Jau astoņus gadus viņi nīkst bēgļu nometnēs Gazā,kamēr mēs viņu acu priekšā iekārtojamies zemē,kur viņi un viņu senči dzīvojuši... Mēs esam līdumniekupaaudze (a generation of settlers), un beztērauda ķiveres un šautenes mēs nespēsim šeit iestādītnevienu vienīgu koku, nedz arī uzbūvēt kautvienu māju. Nebaidīsimies izprast naidu, kas ir apmums, kas grauž un ar ko ir piesūkušies simtiemtūkstošiem arābu, kuri nepacietīgi gaida to brīdi,kad varēs savas rokas mērcēt mūsu asinīs. Unpēcāk, 1973. gadā, šķiet, nedaudz pārsteidzīgi: Palestīnasvairs nav. Pagalam! Izraēla nav „grēkā dzimusi”,bet, liekas, nav īsta iemesla, lai novērstosno Tonija Džada, kurš nepavisam negribēja domāspriekšstatīt Izraēlu kā grēkā mirušu. Tiesa, latviešisirmā senatnē bija līdumnieki sumpurņu zemē, betLatvijas salīdzinājums ar Izraēlu nav tas labākais –Izraēla ir pavisam unikāla valsts, nesalīdzināma arnevienu citu.NOTA BENEPateicoties mūsu lasītāju, līdzstrādnieku un labvēļupašaizliedzībai, JG ir spējusi iesoļot 57. gadskārtāun, kopš Dzelzs priekškara sairšanas, pat dāvinātmūsu rakstu krājumu vairākiem desmitiemLatvijas bibliotēku. Pērnruden elektroniskā aptaujāšo bibliotēku darbiniekiem uzdevām trīs jautājumus:1. Vai vērtējat žurnālu pozitīvi un iekļaujatto bibliotēkas fondos? 2. Vai bibliotēkas apmeklētājito lasa? 3. Vai Jūs vēlētos saņemt žurnālu arīelektroniskā formātā, t.i., kā pdf failu? Atbildēja78 bibliotēkas.Atbilde uz pirmo jautājumu bija vienbalsīgs „jā”,lai gan dažas no mazām lauku bibliotēkām varotatļauties plauktos glabāt tikai dažu pēdējo gadulaidienus. Caurmēra atbilde uz otro jautājumu: kopumālasītāju nav pārāk daudz, bet esot labs skaitspastāvīgu lasītāju. Skolnieki un studenti atsaucotiesuz JG savos pētniecības darbos, bet bibliotēkudarbinieki izmanto žurnālu tematiskās izstādēs.Daži piemēri:Aira Stūre no Smiltenes Pilsētas bibliotēkas: Ar žurnālu(..) esam ļoti apmierināti. Žurnālu vērtējam kāļoti visaptverošu, patīk, ka žurnālā tiek publicētidažādu cilvēku uzskati un viedokļi, [tas] veic savumisiju, kalpojot Latvijai un latviešu tautai.Anta Klints no Jēkabpils Galvenās bibliotēkas: Izdevums„Jaunā Gaita” tiek iekļauts mūsu elektroniskākatalogā, izmantojam bieži, piemēram, par VolfganguDārziņu mēs atradām materiālu tikai „JaunajāGaitā”, izmantojām rakstus par Vili Lāci, Raini,Aspaziju, recenzijas.Aija Putniņa no Latvijas Universitātes bibliotēkas:Žurnāls tiek diezgan regulāri izmantots, diemžēlnevaram sniegt sīkāku informāciju par katra numuraizmantojamību, taču kopējā visu numuru izmantojamībapārsniedz trīs simtus elektronisko pasūtījumupēc 2000. gada.Aivija Everte no Latvijas Nacionālās bibliotēkas:„Jauno Gaitu” LNB saņem ilgus gadus un tie visi tiekiekļauti LNB krājumā un ir pieejami ikvienam interesentam.LNB ir divi „Jaunās Gaitas” eksemplārukomplekti: viens eksemplārs, līdzīgi kā citi latviešupreses izdevumi, ir tā sauktais arhīva eksemplārs,kas tiek īpaši saglabāts un izsniegts tikai sevišķosgadījumos; otru eksemplāru izsniedzam lasītājiemikdienas režīmā. Par šo rakstu krājumu lasītāji izsakāspozitīvi, tas tiek pieprasīts samērā bieži. Tāpēcmēs būtu priecīgi to saņemt arī turpmāk. Raksti no„Jaunās Gaitas” (vismaz sākot no 1985. g.) tiek bibliografētiun iekļauti nacionālās bibliogrāfijas datubāzē,kas aptver publikācijas Latvijas un latviešupresē. Piemēram, viegli pēc autora var sameklēt visusRolfa Ekmaņa rakstus, kuri bijuši publicēti žurnālā,sākot ar 1985. g.Visubeidzot, atbildot uz trešo jautājumu – vēlēšanossaņemt žurnālu elektroniskā „pdf” (portabledocument format) veidolā izteica 41 bibliotēka, kamērno žurnāla drukātā varianta atteicās tikai viena.Aptauja un redakcijas darbinieku un vairāku aktīvulīdzstrādnieku ieteikumi mums ļāva secināt, ka jādomāpar drukāšanas un izsūtīšanas maksas samazināšanu,arī par papildus ienākumu avotiem – javēlamies izdot žurnālu četras reizes gadā līdzšinējāsaturiskajā un tehniskajā kvalitātē ar 76-84 lappusēmkatrā numurā un nepārtraucot tā dāvināšanuLatvijas bibliotēkām. Tādēļ arī šis JG numursnav drukāts līdzšinējā spiestuvē Kanādā, bet ganTigerPress (Northampton, Massachusetts), jo tāspiedāvājums, ieskaitot izsūtīšanu, bija izdevīgāks.Nolēmām arī nepaaugstināt abonementa maksu,toties aicinājām lasītājus – katru pēc savām iespējām– kļūt par JG labvēļiem. Abonentu atsaucība irbijusi neparedzēti dāsna. Mūsu darbam tuvākajānākotnē pamats ir nodrošināts. Paldies!Vēl jāpiemetina, ka pamazām tiek veidots JG tekstuun attēlu e-arhīvs (skat. ), kas ir brīvi pieejams visā pasaulē.Lietojot „brauzera” meklētāju, viegli atrodami gandrīzvisi daiļliteratūras darbi un grāmatu recenzijas1955-2010. Līdz šim visā pilnībā arhivēts JG saturs1955-1975. jž69
- Page 7 and 8:
paliekošā pārtapšananu pārtop
- Page 9 and 10:
Imants AuziņšNO VIENTULĪBASLĪDZ
- Page 11 and 12:
nezvērā, šķiet, ir lielāks dom
- Page 13 and 14:
eksistenciālās jomās. Un šādai
- Page 15 and 16:
Eva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LAT
- Page 17:
Imants Tillers. Runā daba: CM. 201
- Page 20 and 21: Savā DV priekšnieka runā Latvija
- Page 22 and 23: - persona, kas samierinās ar LPSR
- Page 24 and 25: Franks GordonsLATVJI, JŪDI, VĀCI:
- Page 26 and 27: Austrālijā. Trimdas valdība 24 g
- Page 28 and 29: Zane Lūse. Klusums pirms vētras.
- Page 30 and 31: Vai Dievs sūta mums Savu Dēlu, la
- Page 32 and 33: Guntars GodiņšDAŽI ATMIŅU AVOTI
- Page 34 and 35: Jānis Krēsliņš, Sr.LATVIEŠU AN
- Page 36 and 37: Jānis LiepiņšFRICIS MENDERS -IDE
- Page 38 and 39: Velta SniķereAČGĀRNĪBASNo cikla
- Page 40 and 41: labi. (Jānis Kalmīte, kura riju g
- Page 43 and 44: KULDĪGAS IEDZĪVOTĀJICAUR MODRA R
- Page 45 and 46: vilnis skudra (1941-2000)Vispirms p
- Page 47: andris šics (1944-1994)Būtu bārd
- Page 50 and 51: Rolfs EkmanisPIEZĪMES PAR LATVJUTE
- Page 52 and 53: igauņu dzejnieku un prozaiķi Jān
- Page 55 and 56: Ziņas un neziņas no tīkliem un t
- Page 57 and 58: V E Ļ U A I Z S A U L Ē aiziet no
- Page 59 and 60: Gunta Bereļa, Māra Bērziņa, Gun
- Page 61 and 62: Vienlaikus „Arsenālā” atklāj
- Page 63 and 64: Gunārs Birkmanis. I Latviešu naci
- Page 65 and 66: (Laiks 2010,46) lasāmas par nemēr
- Page 67 and 68: aksta nozīmju un nosaukumu samudž
- Page 69: JG263 godam pelnījusi Gunara Sali
- Page 73 and 74: na; acīs ne mākam, ne gribam teik
- Page 75 and 76: interesēties par zīmēšanas māk
- Page 77 and 78: KRIEVI NĀKJournal of Baltic Studie
- Page 79 and 80: Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5