Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

iespējams, mazāk arābu, lai nebūtu jānes atbildībapar trim-trīsarpus miljoniem, kam sava valsts pienākas,ja tā neapdraudēs mūsu drošību. Līdz tamvēl, šķiet, tālu, daudz ietiepīga fanātisma abos galos,bet Džada kopīgā žīdu un arābu valsts būtumūsu nacionālās – vienīgās pasaulē – valsts NEIZ-BĒGAMS GALS, ņemot vērā demogrāfijas tendences.Vai Latvijai jākļūst par „kopīgu latviešu un krievuvalsti”, divkopienu valsti ar oficiālu divvalodību?Tā nebūtu vairs Latvija, bet Latrussia. Man vienmērriebušies tie žīdu Schöngeister, kuri alkst aplaimotvisu cilvēci, atstājot novārtā pašu tautas vitālās intereses:no Marksa līdz – nujā, līdz Džadam. Mumsšī cilvēces aplaimošanas dziņa bieži vien maksājadaudz asiņu, jo „citi” to „pienācīgi nenovērtēja”.Šeit domāju arī par 1940. gada vasaras noskaņāmmanā dzimtajā Rīgā.Franks Gordons, Telavīvā262. Jaunā Gaita šķiet biezāka par 261. Laikam tāpēc,ka tur iekšā Aigara Bikšes raksts par kapitālismakrīzi. Protams, ka pārmaiņas būs, un nākošāspaaudzes piedzīvos ne to vien. Kapitālisms un demokrātija?Tie abi pastāvēs līdz pastardienai vai arīlīdz tai dienai, kad pilnīgi mākslīgam cilvēkam nevajadzēsne vienu, ne otru. Pilnīgi mākslīgam cilvēkamnevajadzēs arī latvisku pastāvēšanas veidu,un pat amerikānisku ne. Cik labs ir tas laiks, kurādzīvojam...Ainārs Zelčs, SiguldāPriecājos, ka redakcija JG 262 numurā Aigara Bikšesrakstu nav ielikusi Mākslas nodaļā. Tagad redzugan, ka tas ir humora gabals. Par to, īpašs paldies!Es gan pašā sākumā manīju, ka jau raksta pirmaisteikums izceļas ar lielu, jo lielu miglu (Flesch-Kincaid jeb Fog index). Daudzie un garie vārdi! Tieman rāda, ka raksts ir lasāms jautrā garā vai arī jānododkādam gudrākam profesoram. Tālāk manipriecē tas, ka Bikše ir veikli pārcēlis Jāņa Ošlejaskaidrojumu no Latvijas uz visu pasauli. „Univerzums”nu ir mūsu! Un tad par naudu! Tā man ir tikainedroši solījumi ar mainīgu vērtību, bet Bikšemtā ir lielā krāpšanas piramīda, ko raksturo dažādasnaudas plūsmas. Tās brīnišķīgi savijas kopā: mākslīganauda, nesegta nauda, virtuāla nauda, reālanauda! Bikšes humoreskai labi noder arī tēlniekamtik noderīgais, skaistais Poncī modelis. Nav vairs jādomāpar vairāku krīzes iemeslu sagadīšanos, betnaudas lietas ar steigu jānodod mākslinieku rokās.Tad arī viņi aptvers, atmaskos un noraidīs amorālokapitālistu konspirāciju. Laikam ar Poncī parauguviņi radīs jaunu, ētisku un atbildīgu sabiedrībasmodeli. Gaidīsim nākošos uzjautrinošos rakstus unlasījumus!Gundars Ķeniņš, TakomāLai 2011. gads būtu veiksmīgs JG veidotājiem! TagadJG paliek gandrīz vai vienīgais nopietnais humanitārasievirzes žurnāls latviešiem... Ļoti ceru, kakrīze pie mums nebūs mūžīga, bet pagaidām Jumsjātur kanti! Panākumus vēlot -Janīna Kursīte, Rīgāžagariņaprāt...Aigara Bikšes rakstā „Kapitālisma krīze” (JG262:40),liekas, nopietni piesieties iespējams tikai vienamteikumam: Esmu pārliecināts, ka ne tikai apjēgapar sistēmas amorālo dabu, bet arī pasaules resursunepietiekamība drīzumā novedīs pie demokrātijasrevīzijas un iespējamas nomaiņas ar jaunukārtību. Demokrātijas pastāvīga revīzija ir demokrātijasbūtība. Runas par demokrātijas nomaiņuar „jaunu kārtību” drusku atgādina Latvijas vēsturiskoseksperimentus ar autoritārismu. Tāpēc priecājoskopā ar Aināru Zelču par laiku, kurā dzīvojam,un par demokrātijas un kapitālisma pastāvēšanuun cilvēcīgas sejas saglabāšanu paredzamajānākotnē. Demokrātiskas valdības nosargāti unvienlaikus iegrožoti saimnieciski pasākumi ir mūsuvalsts izdzīvošanas labākā cerība – kaut arī, tāpatkā amerikāņu Tea Party republikāņi, Latvijas TPVCK(tie paši vēži citā kulītē) un JVTPK (jaunie vēži taipašā kulītē) demokratisku brīvā tirgus iegrožošanunopeļ kā „zociķismu”, t.i., sociālismu. JG262:68starp grāmatām, kuras vērts izlasīt, minēta finanšuspeciālista Lūisa (Michael Lewis) grāmata The BigShort: Inside the Doomsday Machine (Investīcijaneveiksmē – Skats no pastardienas aparāta, 2010).Tā ieteicama gan Bikšes piekritējiem, gan īpaši nepiekritējiem– lajam saprotamā angļu valodā tāspilgti apgaismo globālo finansu tirgu, kuru pašitirgotāji tīšām samudžinājuši līdz necaurredzamībai.Tā nav ne humora gabals, nedz humoreska,lai gan dažviet skaļi jāsmejas, lai neraudātu. Lasotgūstam labu priekšstatu par Volstrīta institūcijāmun iepazīstamies arī tīri personīgā līmenī ar pusduciļoti interesantu tipu, kas, meistarīgi rotaļājotiesar virtuāliem miljardiem, top neiedomājami bagāti.Izrādās, ka nauda nav vis tikai nedroši solījumi armainīgu vērtību (vārdkopa no prof. Ķeniņa-KingaMatt Taibbi, Rolling Stone68