Tāllēcēja Ineta Radēvičasavas pozīcijas. Skrienam pēc personīgās labklājībasun ar to esam pieņēmuši lēmumu bērnu vietā, ka viņiemnebūs svarīga valoda un kultūra, latviska Latvija.Viņi dzīvos par kādiem 10% labāk, bet tamdēļ būsupurēta lielā daļa latviskuma. Vai tiešām mums irsvarīgāka mūsu labklājība nekā latviska Latvija? (..)Dati pārliecinoši pierāda, ka mēs katru gadu izmirstam– pērn nostrīpojām Talsus, šogad Kuldīgu – atbilstošišo pilsētu iedzīvotāju skaitam nomirušo daudzumspārsniedz jaunpiedzimušos. Igauņiem pat krīzesperiodā dabiskais pieaugums ir ar pluszīmi! (..) Jaminam viņu valdības maksātos bērnu un ģimenespabalstus, bail, ka mūsu māmiņas pārcelsies uz Igauniju!Par vienu bērnu pabalsts līdz 19 gadiem ir nevis8, bet 14 latu, taču, jau sākot ar trešo bērnu, maksā40 latu par katru bērnu. Tad ir ģimenes pabalsts – vēl14 latu mēnesī par katru bērnu, bet 28 latu – bērnamlīdz triju gadu vecumam. Vientuļai māmiņai – vēl 20latu klāt par katru bērnu. Katrs skolas bērns saņembrīvpusdienas un pabalstu, sākot mācības. Bērnu vecākiemir papildus 3 – 6 brīvdienas gadā atkarībā nobērnu skaita. Septiņu un vairāk bērnu mātēm mēnesīvaldība ik mēnesi maksā vēl 120 latu – tādu kā māmiņasalgu, tas ir papildus tiem 280 latiem bērnu pabalstos.Lūk, igauņiem izdevies panākt, ka viņu tautaiik gadu „pieaudzē” mazu pagastiņu klāt, nevis kāLatvijā – ik gadu pazaudējam veselu pilsētu. (..) Latviešiir pacietīgi. Piecietīs arī šos pāris gadiņus, betreāli demogrāfiskās situācijas izlabošanai mums dotaislaiks ir tikai vēl viena paaudze. Tie ir 20 gadi! Jatos mēs atkal izniekosim tāpat kā iepriekšējos 20 gadus,tad iesāksies neatgriezenisks, lavīnveida processun latvieši vairs nekad nespēs nodrošināt vairākumusavā valstī. (..) Diemžēl daudzviet saskaramies armantas un karjeras kultu. Mazuli nevaram atļauties,jo jāpabeidz augstskola un jāsāk veiksmīga karjera.64Foto: PlayboyPēc tam jānopērk lielāks dzīvoklis, jāmaksā kredītipar jauno auto, ceļojumi… bet bērni mūsu vērtībuskalā ir zemāk. Kad ir sagādāti visi tie skaistie dīvāniun glaunās mēbeles, tad bērnam tur gandrīz vairsnav vietas. (..) Līdz pat nesenam laikam Igaunijā bijazema dzimstība, bet nu arī demogrāfijā viņi mums izgriezušipogas. ••• LU prof. un prezidenta Vēsturniekukomisijas pr-js Inesis Feldmanis pauž sašutumupar valsts nespēju kontrolēt situāciju ar Krievijaspilsoņiem Latvijā: Kaut vai tie paši Viktora Guščinaizteikumi, ka Krievijai vajadzētu piemērot Baltijas valstīmtādu pašu pieeju kā Abhāzijai un Dienvidosetijai(..) citas valstis pusstundas laikā viņu izsauktu uz policiju(..) neesmu dzirdējis, ka [Latvijā] būtu bijusikāda reakcija, [un] kāpēc mūsu masu mediji, konkrētiLatvijas radio, atļaujas rīkot diskusiju par to, vaibija vai nebija okupācija. Tā taču ir pilnīgi skaidra lieta,ka bija! Tā ir sarkanā līnija, ko nedrīkst pārkāpt!Okupācijas fakts ir neapstrīdams! Kāpēc mums PSRSdarbību vajadzētu vērtēt citādi nekā nacistiskās Vācijasdarbību? (Latvijas Avīze 2010.3.XII). ••• Vēsturnieks,LU prof. Aivars Stranga attiecībā uz krievuokupāciju (1940): ...mums absolūti nav jācenšas pēcatvainošanās politikas. (..) Jau atzīšana būtu panākums.(..) Cīņu par Katiņu Krievijā sāka 2-3 cilvēki. (..)Nataļja Lebedeva 1997. g. izdeva grāmatu „Katiņa”.Taču Latvija nav tāds spēlētājs kā Polija. Polija faktiskiir lielvalsts. Lehs Kačiņskis parādīja, ka ar šo valsti nevarnerēķināties (NRA 2010.18.XII). ••• Protams,ka Latvija bija okupēta! – izsaucas Kultūras ministresSarmītes Ēlertes jaunais padomnieks integrācijasjautājumos, krievs Andrejs Berdņikovs, kura dzimtaiir 300 g. ilga saikne ar Latviju. Un pie reizes LU doktorantspolitikas zinībās aicina LV iedzīvotājus arvienplašāk runāt latviski, lielā mērā vainodams arī pašuslatviešus par tik vieglu pāriešanu uz krievu valodu(Latvijas Avīze 2011.14.I). ••• Mūsu vadošie lingvistipar 2010.gada vārdu atzinuši zibakciju, betpar nevārdu – pa lielam. ••• Dzejniece un dramaturģeMāra Zālīte nav vienīgā no intelektuāļiem, kuriatzinīgi vērtē ierosmi virzīt akadēmiķi Jāni Stradiņupar Valsts prezidentu (Latvijas Avīze 2010.11.XII).••• JG silti iesaka un pievienojas ASV dzimušās, tagadjau ilgi Latvijā, daļēji arī Šveicē, dzīvojošās politoloģesVitas Matīsas viedokļiem, paustiem Ir intervijāAndai Burvei-Rozītei (2010.26.X). ••• Iekšlietuministre Linda Mūrniece iekļauj nevēlamo personusarakstā bij. Maskavas mēru Juriju Lužkovu, kurš,neraugoties uz savu kādreizējo aizliegumu pārdotMaskavā fašistiskās Latvijas šprotes, pie prasījis uzturēšanāsatļauju Latvijā (Diena 2011.17.I). ••• Jelgavā(16.XI) atklāts 1944. gadā izdegušās un neatjaunojamāsSvētās Trīsvienības baznīcas restaurētaistornis (tagad tūrisma centrs), kura mūri pēdējos30 krievu okupācijas gados bijuši savdabīgs neatkarībassimbols. ••• Burulī (Burtnieku Rudens literatūrassarīkojumā) māk sliniece (un burtnieciete pēc pārliecības)Anita Jansone-Zirnīte pievienojas apgāda„Mansards” vadītāja Jāņa Ogas domai, ka mums irviena latviešu literatūra, bez šeit un tur. Jā, laiks tomums visiem apzināties un iepazīt. ••• Dievturuapkārtrakstā Zīle (veļu mēnesī – 2010,30) vairāki autoriapsveic izmaiņas LDS, ieskaitot zīmola nomainīšanuno taisnā krusta uz slīpo (skat. JG262:62), totiesLabietī (nr. 120) redaktori Māra un MarģersGrīni nosauc jauno zīmolu – Stāmerienes novadasagšās redzamo zaroto Ugunskrustu – par latvju
aksta nozīmju un nosaukumu samudžināšanu. •••Dainās slēpjas ne vien latviešu tautas identitāte, betarī ticība, saka Gunta Saule un turpina: Dainas irmūsu svētie raksti. Tajās ir skaidrojums par mūsu dievu,dzīvi un dzīves veidu. Dainās ir ļoti daudz slēptasnozīmes un simbolu, taču ne viss, kas tajās rakstīts,jāuztver burtiski (The Baltic Times 2010.28.X). •••Kultūras finansējumā sasniegta zemākā robeža – vēstakultūras ministre Sarmīte Ēlerte: LV kultūrai tērēLs 13 uz iedzīvotāju, bet Igaunijā Ls 66. Kultūrkapitālafonda budžets Igaunijā ir 16 milj., Latvijā – 2,3 milj.(DELFI 13.XI). ••• Pēc rotācijas (2010.XI-XII) tagadAfganistānā (Meimenā, Mazarišarīfā, Kabulā, Kandahārā)stacionēti vairāk nekā 140 mūsu karavīru. •••Franču Le Monde (2010.2.X) raksts „Le contreespionnagedénonce les moyens de l’influence russe”vēsta par Maskavas finansiālo atbalstu Latvijas politiskajāmpartijām SC un PCTLV, arī par separātismaatbalstīšanu Latgalē. ••• Tāllēcēja Ineta Radēvičakļūst ne tikai par Eiropas čempioni Barselonā, bet arīpar visseksīgāko sievieti Latvijā – ja ticam oktobraEsquire laidienā (ASV) ievietotajam „seksa atlantam”;no Lietuvas tur iekļuvusi dziedātāja Jurga (Šeduikytė),no Igaunijas – modele Karmena Kāsa(Carmen Kaas), bet no Ukrainas – bij. premjēreJūlija Timošenko. ••• Kamēr Latvijas Grāmatniekuģilde sirdīgi cīnās pret nodokļu likmes (PVN) paaugstināšanugrāmatām – pat ar tādiem ieročiem kāKārļa Skalbes Runu un rakstu dāvināšanu Saeimasdeputātiem, jauniešu aktīvisti Saeimas ēkas priekšājaunievēlētajiem pārstāvjiem šķiņķo (2.XI) grupas„Pingvīni” CD Nothing Special. Vai man dieniņ’ trādiralā. (re) (bs).L A T V I J A I V I S A P K Ā R T – Staļinisms esot bijisšausmīgs – tā ES tiesībnieks Ņūmens (MatthewNewman), bet genocīds tomēr neesot bijis, jo komunistiskierežīmi netēmēja uz etniskām minoritātēm.Mūsu Franks Gordons to nosauc vai nu par patiesībasnezināšanu, vai arī par apzinātu melošanu:Staļins lika deportēt (1935) visus Ļeņingradas apkaimēmītošos somus, bet no Klusā okeāna piekrastesuz Vidusāziju – visus korejiešus (1936). Gadu divusvēlāk bojā iet vismaz 150 000 cilvēku etniski ievirzītajāst.s. poļu un latviešu akcijās Padomju Savienībā.Kara laikā seko Volgas vāciešu, čečenu, ingušu, balkāru,karačaju, kalmiku un Krimas tatāru (arī Krimāmītošo armēņu un grieķu) deportēšana. Un, ja Staļinsnebūtu nomiris, kārta pienāktu arī 1,5 mil. PSRSžīdu (Laiks 2011,2). ••• IGAUNIJAS prezidentsIlvess Vīnē pēc tikšanās ar savu austriešu amata brāliFišeru (Heinz Fischer): Krievija ir pilnīgi neprognozējama– ja viņi vēlas problēmu, viņi to rada. •••Eesti Express (2011.6.I) vēsta, ka igauņi noraidījušiiespēju veidot divpusēju vēsturnieku komisiju kopāar krieviem tik ilgi, kamēr netiek garantēta brīva pieejaKF arhīviem (Eesti Paevaleht 2011.14.I). Jāpiebilst,ka pirms vairākiem gadiem nodibinātās Lietuvas-KFvēsturnieku komisijas darbs nonācis strupceļā.••• Bij. premjēru (arī iekšlietu un ekonomikasministru) Savisāru (Edgar Savisaar), kurš pieņēmis1,5 milj. eiros no konservatīvā Andreja PervozvannijaFonda, kas atbalsta krievus ārpus KF robežām, igauņudrošības policija (KaPo jeb Keitsepolitei) raksturokā prokrievisku „drošības risku” valstij. ••• ŠogadEiropas kultūras galvaspilsētas vainags tiek uzliktsTallinai un Somijas pilsētai Turku (zv. Åbo). •••Foto: Juris ŽagariņšLIETUVĀ KF vēstniecība Betigalas ciema kapsētā bezpašvaldības atļaujas atjaunojusi pieminekli ar uzrakstu:Mūžīga slava kritušajiem par padomju varu cīņāpret buržuāziskajiem nacionālistiem 1941-1950. PēcII Pasaules kara lietuvju partizāni cīnījās pret krievuokupācijas varu līdz pat 50. gadu vidum. •••BALTKRIEVIJĀ pērngada decembrī pēc līdzšinējā autoritārāprezidenta Aleksandra Lukašenko atkal ievēlēšanas(ar apšaubāmo 79% vairākumu) asiņainuprotesta demonstrāciju laikā drošības spēki Minskāaiztur vairāk nekā 1 000 cilvēku, ieskaitot 8 (no 9)prezidenta kandiātiem. Ir arī neizziņots upuru skaits.••• UKRAINAS valdības atbalstītā izglītības rusifikācijaun mācību maksas paaugstināšana izraisījusiplašus studentu nemierus Kijevā, Ļvivā, Simferopolē,Hersonā, Harkovā. ••• Krievu pareizticīgās baznīcasgalva Kirils, kurš ir prezidenta Janukoviča garīgaisaizbildnis, atklāti pauž centienus apvienot t.s.„krievu pasauli”. ••• KF – Pēc TV3/LETA (2010.14.XI) ziņām Latvijas krievu skolas beigušajiem, ja viņivēlas iegūt KF pilsonību, par 100 latiem jākārto krievuvalodas eksāmens. ••• Pie Ļubjankas (Maskavas„stūra mājas”) cilvēktiesību organizācijas Memorialsarīkotā ceremonijā (29.X) lasīti tūkstošiem čekasupuru vārdu. Nosaucot nobendētos vārdā, viņi dzīvomūsos, un mēs dziļi izjūtam šo traģēdiju – tā OksanaBočarova, viena no lasītājām. ••• KF pilsētāsir grūtības ar Ļeņina pieminekļu uzturēšanu un pasargāšanuno vandaļiem. Ir bijuši pat ļeņinekļu spridzināšanasmēģinājumi, pēdējais Sanktpēterburgā(2010.7.XII). (re)***Maskavas Valsts starptautisko jautājumu institūtafilozofijas prof. Andrejs Zubovs laikrakstā TheĀrpus pilsētas robežām aizvāktais Bauskas ļeņineklis2005. gadā. Tagad tas rotā kāda bagātnieka muižuJūrmalā.
- Page 7 and 8:
paliekošā pārtapšananu pārtop
- Page 9 and 10:
Imants AuziņšNO VIENTULĪBASLĪDZ
- Page 11 and 12:
nezvērā, šķiet, ir lielāks dom
- Page 13 and 14:
eksistenciālās jomās. Un šādai
- Page 15 and 16: Eva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LAT
- Page 17: Imants Tillers. Runā daba: CM. 201
- Page 20 and 21: Savā DV priekšnieka runā Latvija
- Page 22 and 23: - persona, kas samierinās ar LPSR
- Page 24 and 25: Franks GordonsLATVJI, JŪDI, VĀCI:
- Page 26 and 27: Austrālijā. Trimdas valdība 24 g
- Page 28 and 29: Zane Lūse. Klusums pirms vētras.
- Page 30 and 31: Vai Dievs sūta mums Savu Dēlu, la
- Page 32 and 33: Guntars GodiņšDAŽI ATMIŅU AVOTI
- Page 34 and 35: Jānis Krēsliņš, Sr.LATVIEŠU AN
- Page 36 and 37: Jānis LiepiņšFRICIS MENDERS -IDE
- Page 38 and 39: Velta SniķereAČGĀRNĪBASNo cikla
- Page 40 and 41: labi. (Jānis Kalmīte, kura riju g
- Page 43 and 44: KULDĪGAS IEDZĪVOTĀJICAUR MODRA R
- Page 45 and 46: vilnis skudra (1941-2000)Vispirms p
- Page 47: andris šics (1944-1994)Būtu bārd
- Page 50 and 51: Rolfs EkmanisPIEZĪMES PAR LATVJUTE
- Page 52 and 53: igauņu dzejnieku un prozaiķi Jān
- Page 55 and 56: Ziņas un neziņas no tīkliem un t
- Page 57 and 58: V E Ļ U A I Z S A U L Ē aiziet no
- Page 59 and 60: Gunta Bereļa, Māra Bērziņa, Gun
- Page 61 and 62: Vienlaikus „Arsenālā” atklāj
- Page 63 and 64: Gunārs Birkmanis. I Latviešu naci
- Page 65: (Laiks 2010,46) lasāmas par nemēr
- Page 69 and 70: JG263 godam pelnījusi Gunara Sali
- Page 71 and 72: lasītāja vēstules). Tādā brīv
- Page 73 and 74: na; acīs ne mākam, ne gribam teik
- Page 75 and 76: interesēties par zīmēšanas māk
- Page 77 and 78: KRIEVI NĀKJournal of Baltic Studie
- Page 79 and 80: Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5