Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Tāllēcēja Ineta Radēvičasavas pozīcijas. Skrienam pēc personīgās labklājībasun ar to esam pieņēmuši lēmumu bērnu vietā, ka viņiemnebūs svarīga valoda un kultūra, latviska Latvija.Viņi dzīvos par kādiem 10% labāk, bet tamdēļ būsupurēta lielā daļa latviskuma. Vai tiešām mums irsvarīgāka mūsu labklājība nekā latviska Latvija? (..)Dati pārliecinoši pierāda, ka mēs katru gadu izmirstam– pērn nostrīpojām Talsus, šogad Kuldīgu – atbilstošišo pilsētu iedzīvotāju skaitam nomirušo daudzumspārsniedz jaunpiedzimušos. Igauņiem pat krīzesperiodā dabiskais pieaugums ir ar pluszīmi! (..) Jaminam viņu valdības maksātos bērnu un ģimenespabalstus, bail, ka mūsu māmiņas pārcelsies uz Igauniju!Par vienu bērnu pabalsts līdz 19 gadiem ir nevis8, bet 14 latu, taču, jau sākot ar trešo bērnu, maksā40 latu par katru bērnu. Tad ir ģimenes pabalsts – vēl14 latu mēnesī par katru bērnu, bet 28 latu – bērnamlīdz triju gadu vecumam. Vientuļai māmiņai – vēl 20latu klāt par katru bērnu. Katrs skolas bērns saņembrīvpusdienas un pabalstu, sākot mācības. Bērnu vecākiemir papildus 3 – 6 brīvdienas gadā atkarībā nobērnu skaita. Septiņu un vairāk bērnu mātēm mēnesīvaldība ik mēnesi maksā vēl 120 latu – tādu kā māmiņasalgu, tas ir papildus tiem 280 latiem bērnu pabalstos.Lūk, igauņiem izdevies panākt, ka viņu tautaiik gadu „pieaudzē” mazu pagastiņu klāt, nevis kāLatvijā – ik gadu pazaudējam veselu pilsētu. (..) Latviešiir pacietīgi. Piecietīs arī šos pāris gadiņus, betreāli demogrāfiskās situācijas izlabošanai mums dotaislaiks ir tikai vēl viena paaudze. Tie ir 20 gadi! Jatos mēs atkal izniekosim tāpat kā iepriekšējos 20 gadus,tad iesāksies neatgriezenisks, lavīnveida processun latvieši vairs nekad nespēs nodrošināt vairākumusavā valstī. (..) Diemžēl daudzviet saskaramies armantas un karjeras kultu. Mazuli nevaram atļauties,jo jāpabeidz augstskola un jāsāk veiksmīga karjera.64Foto: PlayboyPēc tam jānopērk lielāks dzīvoklis, jāmaksā kredītipar jauno auto, ceļojumi… bet bērni mūsu vērtībuskalā ir zemāk. Kad ir sagādāti visi tie skaistie dīvāniun glaunās mēbeles, tad bērnam tur gandrīz vairsnav vietas. (..) Līdz pat nesenam laikam Igaunijā bijazema dzimstība, bet nu arī demogrāfijā viņi mums izgriezušipogas. ••• LU prof. un prezidenta Vēsturniekukomisijas pr-js Inesis Feldmanis pauž sašutumupar valsts nespēju kontrolēt situāciju ar Krievijaspilsoņiem Latvijā: Kaut vai tie paši Viktora Guščinaizteikumi, ka Krievijai vajadzētu piemērot Baltijas valstīmtādu pašu pieeju kā Abhāzijai un Dienvidosetijai(..) citas valstis pusstundas laikā viņu izsauktu uz policiju(..) neesmu dzirdējis, ka [Latvijā] būtu bijusikāda reakcija, [un] kāpēc mūsu masu mediji, konkrētiLatvijas radio, atļaujas rīkot diskusiju par to, vaibija vai nebija okupācija. Tā taču ir pilnīgi skaidra lieta,ka bija! Tā ir sarkanā līnija, ko nedrīkst pārkāpt!Okupācijas fakts ir neapstrīdams! Kāpēc mums PSRSdarbību vajadzētu vērtēt citādi nekā nacistiskās Vācijasdarbību? (Latvijas Avīze 2010.3.XII). ••• Vēsturnieks,LU prof. Aivars Stranga attiecībā uz krievuokupāciju (1940): ...mums absolūti nav jācenšas pēcatvainošanās politikas. (..) Jau atzīšana būtu panākums.(..) Cīņu par Katiņu Krievijā sāka 2-3 cilvēki. (..)Nataļja Lebedeva 1997. g. izdeva grāmatu „Katiņa”.Taču Latvija nav tāds spēlētājs kā Polija. Polija faktiskiir lielvalsts. Lehs Kačiņskis parādīja, ka ar šo valsti nevarnerēķināties (NRA 2010.18.XII). ••• Protams,ka Latvija bija okupēta! – izsaucas Kultūras ministresSarmītes Ēlertes jaunais padomnieks integrācijasjautājumos, krievs Andrejs Berdņikovs, kura dzimtaiir 300 g. ilga saikne ar Latviju. Un pie reizes LU doktorantspolitikas zinībās aicina LV iedzīvotājus arvienplašāk runāt latviski, lielā mērā vainodams arī pašuslatviešus par tik vieglu pāriešanu uz krievu valodu(Latvijas Avīze 2011.14.I). ••• Mūsu vadošie lingvistipar 2010.gada vārdu atzinuši zibakciju, betpar nevārdu – pa lielam. ••• Dzejniece un dramaturģeMāra Zālīte nav vienīgā no intelektuāļiem, kuriatzinīgi vērtē ierosmi virzīt akadēmiķi Jāni Stradiņupar Valsts prezidentu (Latvijas Avīze 2010.11.XII).••• JG silti iesaka un pievienojas ASV dzimušās, tagadjau ilgi Latvijā, daļēji arī Šveicē, dzīvojošās politoloģesVitas Matīsas viedokļiem, paustiem Ir intervijāAndai Burvei-Rozītei (2010.26.X). ••• Iekšlietuministre Linda Mūrniece iekļauj nevēlamo personusarakstā bij. Maskavas mēru Juriju Lužkovu, kurš,neraugoties uz savu kādreizējo aizliegumu pārdotMaskavā fašistiskās Latvijas šprotes, pie prasījis uzturēšanāsatļauju Latvijā (Diena 2011.17.I). ••• Jelgavā(16.XI) atklāts 1944. gadā izdegušās un neatjaunojamāsSvētās Trīsvienības baznīcas restaurētaistornis (tagad tūrisma centrs), kura mūri pēdējos30 krievu okupācijas gados bijuši savdabīgs neatkarībassimbols. ••• Burulī (Burtnieku Rudens literatūrassarīkojumā) māk sliniece (un burtnieciete pēc pārliecības)Anita Jansone-Zirnīte pievienojas apgāda„Mansards” vadītāja Jāņa Ogas domai, ka mums irviena latviešu literatūra, bez šeit un tur. Jā, laiks tomums visiem apzināties un iepazīt. ••• Dievturuapkārtrakstā Zīle (veļu mēnesī – 2010,30) vairāki autoriapsveic izmaiņas LDS, ieskaitot zīmola nomainīšanuno taisnā krusta uz slīpo (skat. JG262:62), totiesLabietī (nr. 120) redaktori Māra un MarģersGrīni nosauc jauno zīmolu – Stāmerienes novadasagšās redzamo zaroto Ugunskrustu – par latvju