Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

(Laiks 2010,46) lasāmas par nemēru dīvainas izteikas,piem., par trimdas avīžu un žurnālu (Laika, BrīvāsLatvijas u.c.) nespēju piedāvāt kvalitātes standartumodernajai Latvijas avīžniecībai. Un, ak vai, arī,JG neesot izturējusi modernā laika pārbaudi, neesotkļuvusi par valsts nozīmes kultūras izdevumu. Šādiun tamlīdzīgi profesores pagalam gaisīgie spriedumi,lai neteiktu vairāk, recenzenta Silkalna ieskatā navnopietni uztverami: Un kas tā tāda par „modernā laikapārbaudi”, kam pakļauta it kā bijusi „Jaunā Gaita”?Vai JG būtu zaudējusi kādu daļu savas agrākāsvērtības? Vai vaina ir tā, ka Latvijas latvieši tai nepievēršpietiekamu uzmanību? Bet cik tad spēcīga ir tālatviešu intelektuāļu elite, kas Rīgas kioskos ķeršusizķer „Karogu” un „Kultūras Forumu”? Vai arī šie izdevumineiztur modernā laika pārbaudi? ••• DažiSaeimas deputātu paudumi, noklausīti pērngad vēlēšanukampaņas laikā – Ainars Latkovskis (Vienotība):Sponsori partijas tur aiz olām. Dzintra Hirša(Vienotība): Ja TV varēs pārspiest podziņas un izvēlēties,kurā valodā skatīties raidījumu, tā būs vistīrākāpārkrievošana. Janīna Kursīte (Vienotība): Kāpēcpolitiķi zīmējas? Atvainojiet par salīdzinājumu, tas irtas pats, kas sunim teritorijas iezīmēšana, čurājot uzkokiem. Kārlis Šadurskis (Vienotība): Tikpat sena kācilvēce ir dilemma, ko izvēlēties – brīvību vai desu?Nelaime ir tā, ka tie, kuri upurē brīvību par labu desai,parasti zaudē abus. Jānis Urbanovičs (Saskaņascentrs): Mēs mānīsimies un krāpsimies, jo ir vēlēšanugads. Rihards Eigims (ZZS): Šeit valda totālsbardaks. Tāpēc, ka es šeit dzīvoju, man arī ir vienalga,vai kāds paziņo, ka esmu VDK, CIP vai „Mossad”aģents. Māris Kučinskis (Par labu Latviju): Būt parvaroni, kā zināms, ir labi. Visvaldis Lācis (VL): Trešogadu pavadot Latvijas Saeimā, es redzu, ka par nacionālistuvaru saukt sevi vienīgo. Dzintars Rasnačs(VL): Krievi man šķiet simpātiski Krievijā, bet ja Latvijāman kāds pasaka: что латыш, говорить почеловеческине умеешь? [Hei, latvieti, vai cilvēciskineproti runāt?] – tad man viņi vairs nešķiet simpātiski.Edgars Zalāns (PLL): Tam džekam ir reālasproblēmas, es točno saku. ••• Pērngad plaša mērogacīņu par atklātību un pret slepenību uzsāk Austrālijaspilsonis Asanžs (Julian Assange), ievietojotsevis un savu domubiedru izveidotajā tīmekļa vietnēWikileaks simtiem tūkstošiem amerikāņu, galvenokārttaktiska līmeņa dokumentu par karadarbībuAfganistānā (skaitā 391 000 – jūlijā) un Irākā (400000 – oktobrī), bet novembra beigās sākās 251 287diplomātisko e-vēstuļu publiskošana – sarakste starpValsts departamentu Vašingtonā un ASV vēstniecībāmvisā pasaulē. Kaut arī nekādu būtisku jaunatklājumutur nav, īpaši vēstuļu publiskošana ASV ir izraisījusigandrīz vai kodolsprādzienam līdzīgu efektu– no politiķu prasības izsludināt Wikileaks par teroristuorganizāciju un nogalināt Asanžu līdz vietnesfondu iesaldēšanai, Baltā nama rīkojumam valstsiestādēm dienesta datoros bloķēt pieeju Wikileakspublicētajiem dokumentiem un draudiem valsts darbiniekiem,arī bruņoto spēku piederīgajiem u.c., kato lejuplādēšana, lasīšana un pārsūtīšana varot tiktpielīdzināta kriminālnoziegumam, kaut arī pēc palaišanasēterā un vienlaikus nosūtīšanas ietekmīgiempasaules medijiem (Der Spiegel, The Guardian, TheNew York Times, Aljazeera, Aftenposten, El País, LeMonde) tie momentāni top pieejami globālajās un,kas zin, varbūt pat starpplanētu sfērās. Amerikāņuizmisīgie bloķēšanas centieni ekspertu uzskatā esotveltīgi, jo lielais t.s. spoguļserveru skaits (decembrasākumā jau tuvu pie 1 500, ieskaitot četrus Latvijā)vietnes satura iznīcināšanu vai cenzēšanu padarotneiespējamu. Pazīstamā organizācija Reporters sansfrontières / Reporters without Borders izveidojusi pastāvīguspoguļserveri (). Kaut arīuzskati var dalīties, varas cīņa pret Wikileaks drīzākšķiet orveliska, proti, par neētiskiem un sodāmiemļaundariem tiek pasludināti vēstneši, tie, kuri atklātībaidara zināmu ne tikai valsts varas (arī globāluekonomisku krīzi radītājas, visuvarenās finansiālāsaristokrātijas) paštaisno aroganci un kliedzošus demokrātijaspārkāpumus, bet arī dažnedažādas žulicības– dezinformāciju un klajus melus, tautas krāpšanuun manipulēšanu, bezatbildīgu avantūrismu, militāruun ekonomisku agresiju, vardarbību, iedzīvošanosuz kara rēķina, amatpersonu pērkamību utt.,utjpr. Ja kaut kas līdzīgs Wikileaks būtu sācis darbībušī gs. pašā sākumā, pasaule droši vien izskatītoskrietni piemīlīgāka. (re)L A T V I J A – A R S K A T U M Ū S D I E N Ā S –Līdzās latviešu himnas globālai nodziedāšanai 18.novembrī, pērngad mēģināts iedibināt zupas vārīšanastradīciju – process, kurā piedalītos „tuvi un mīļicilvēki”. ••• Izvilkumi no mūsuprāt nozīmīgākālatviešu preses raksta 2010. gadā – vēstures doktora,ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijaspārstāvja Ilmāra Meža intervijas Latvijas Avīzē (12.XI): Mēs mēģinām rūpēties par kultūras saglabāšanos– par Dziesmu svētkiem, par koriem, par kultūru– un par valodu, bet ar to būvējam tikai tādas smilšupilis jūras krastā. (..) Ja nerūpējamies, lai būtu pēcnācēji,kam to saglabāt un tās dziesmas dziedāt, tadtam visam nav jēgas, [jo] pēc simts gadiem mūsumazbērni būs apmēram 10% no Latvijas iedzīvotājuskaita, tāds mazs pulciņš latviešu. Tie tad lūkos nokrieviski, angliski vai ķīniski-arābiski runājošas Rīgasdomes izlūgt mazu estrādīti Dziesmu svētku sarīkošanai.Manuprāt, mēs slēpjam galvu smiltīs un negribamredzēt, kas būs pēc vienas vai divām paaudzēm,(..) agrāk pāri gāja mēris, bads, karotāji, bet klaušiniekiun kalpi vilka iztikšanu, kāda nu tā bija, un, laicik smagi, latvieši tomēr vienmēr parūpējās, lai tautaturpinātos, pat pieaugtu dzīvajā spēkā. Par spīti visamesam izdzīvojuši, un tagad mūsu valsts 20 jaunbūvesgados, kad valsts nākotne ir pašu rokās, ejamlēnā, labprātīgā pašnāvībā. (..) Vienīgā cīņas iespējapret to, lai iebraucēji nepārņemtu tavu zemi, ir pašubērnu radīšana. Pēdējos 20 gadus mēs atdodamAsanžs (Julian Assange) pie datora