Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Vienlaikus „Arsenālā” atklāj Diānas Barševskas veidotoskati Pilsētas bērni – ar 25 jauno māksliniekudarbiem – Andra Vītoliņa, Vinetas Kaulačas, AndasLāces, Otto Zitmaņa, Kristiana Brektes, PatrīcijasBrektes, Artura Bērziņa u.c. ••• Ģ. Eliasa JelgavasVēstures un mākslas muzejā atklāj (22.XII) Jelgavasmākslinieku biedrības 40 gadu jubilejas izstādi Jelgavaiazotē, atverot arī tāda paša nosaukuma albumu(latviešu un angļu val.) ar 59 mākslinieku darbiem.••• Gada nogalē „Jumava” laiž klajā Līgas Blauasgrāmatu Maija Tabaka. Spēles ar dzīvi. ••• Kopšpērngada vasaras slēgtais Ārzemju mākslas muzejsgatavojas pārcelties uz jaunām telpām Biržas ēkā. Atklāšanaš.g. septembrī. (mb)D I A S P O R A – Šodien latviešusabiedrības politiskā ietekme ārzemēssarūk, un ir grūti iedomāties,ko īpašu tā tagad varētu panāktOtavas, Vašingtonas vai Kanberasvaras gaiteņos. Tādēļ sabiedriskādarba darītājs (Kanādā) ViestursZariņš aicina PBLA u.c. diasporasorganizācijas veltīt vairāk vērībasārzemju latviešu tuvināšanaiLatvijai, ārzemju latviešu valodasuzlabošanai, mūsu kultūras mantojumapopularizēšanai un saglabāšanai,kā arī saskarei ar „jaunoemigrāciju” (Laiks 2010.6.-12.XI). ••• LZA Baltijas Stratēģiskopētījumu centrā, kā vēsta KristīneBeķere, noris rosīga trimdas politisko aktivitāšuoriģināldokumentu vākšana projekta Nevardarbīgāpretošanās: Latvijas neatkarības atgūšanas ceļš ietvaros.••• Latviešu jaunatnes 2 x 2 semināraKopā esam, kopā būsim (26.-31.XII DienvidkalifornijasMalibū kalnos pie Klusā okeāna) galvenie temati:„Kultūra – kas mūs atšķir no citām tautām” (vadaLolita Ritmane Mattsone), „Latvija pēc 20 gadiem”(Ināra Kehre, Kristīne Motivāne, Andris Grafs, EvaIkstēna-Strapcāne). Lektoru vidū rakstniece MāraZālīte, Latvijas vēstnieks ASV un Meksikā AndrejsPildegovičs, mūzikas prof. Pauls Berkolds, mākslinieceun JG redaktore Linda Treija u.c. LV vadītājiem2 x 2 dalībnieki nosūtījuši atklātu vēstuli ar prasībuuzsākt diskusijas par dubultpilsonības ieviešanuLatvijā. Cita vidū tur lasāms: Neraugoties uz to, kaesam dzimuši ārpus Latvijas, mēs saredzam sevi kālatviešu tautas sastāvdaļu, esam uzticīgi mūsu senčukultūrai, ko apliecinām caur latviešu valodas apguvi,kultūras izziņu un aktīvu līdzdalību organizācijās,kas aizstāv Latviju. ••• Par lieliem un krāšņiemPolitisko vēršu cīņa Latvijā.Pag. gs. 20. gadu karikatūra.svētkiem izvēršas Austrālijas latviešu 53. kultūras dienasMelburnā (26.-30.XII), ko plaši apraksta tīmekļaLaikraksts „Latvietis” (2011.1.I) – ••• Laikmetīgās mākslas centrā Rīgāpar trimdinieku kontaktiem ar Latvijas kultūrvidi okupācijasgados debatē (2.XII) Andris Mellakauls, IlzeGulēna, Brigita Stroda, Jānis Borgs, Anda Kļaviņau.c. ••• Ziemeļīrijā sakarā ar skolotāju trūkumuun vecāku neieinteresētību bērnu latviskā izglītošanāslēgta Enniskilenas latviešu skola, toties Limerikā novembrīdurvis atdara nedēļas nogales skoliņa LāčuksDiānas Rudzītes vadībā – tā portāls Baltic Ireland(BI) ••• Grūtsirdību izraisītāja „prieka ziņa” nākarī no Hāgas – skoliņā Saulīte bērni pirmajā dienā iemācījušiesdziesmas „Cāļus skaitarudenī” un „Lācēns skolā kad iet”,bet citur Nīderlandē 17 koristi ieskolotitrīsbalsīgi nodziedāt „Pūt,vējiņi!” (12.IX). ••• „Ķeltu tīģera”pārvēršanās par banku finansistusaplosītu aitu latviešu viesstrādniekosizraisījusi satraukumu,bet ne paniku, jo darbu zaudējušie,īpaši ģimenes cilvēki, pateicotiesĪrijas sociālajai sistēmai, varotdzīvot labāk, nekā būdami pilnasslodzes darbā. Daži gan pārceļotiesuz Lielbritāniju un pat uz Baltkrieviju(BI 29.XI). ••• Ogu lasītājino Latvijas žēlojas par ļaunprātīguviesstrādnieku izmantošanuLielbritānijā – vergturi atņemot personības dokumentus,atskaitot krietnas summas no algas parzemstandarta mājvietu, par vešanu uz ogulāju laukiemu.tml. Bieži pāri nepaliek nekas, tikai parādiblēdīgajam darba devējam. ••• Rakstniece MāraZālīte: ...reizēm rodas iespaids, ka mūsu tautas dzīvotgribanav tik stipra, kādai tai vajadzētu būt. (..)Domāju, ka vismaz divas trešdaļas aizbraukušo pielabas gribas Latvijā būtu sev atraduši realizācijas iespēju(Latvijas Avīze 11.XII). ••• Mazu cerību dodatbildes uz DELFI Aculiecinieka jautājumu (7.XII): Īrijaslatvieši, vai jūs pametīsiet Īriju [un brauksiet atpakaļ]?– Protams, ka braukšu – lai kā vilku nebaro,vienalga uz mežu skatīsies (..) nespēju izskaidrot,kāpēc tā velk mājas, kur valda bezcerība?...es katrudienu iekrītu dziļāk depresijā (..) es ļoti gribu atpakaļ.ĻOTI! Kāda vecmāmiņa gribētu, bet grūti šķirtiesno mazbērniem, kas vairs nav atšķirami no vietējiem.Bet kāds cits „letiņš” visai bravūrīgi: Es dzīvoju Latvijāun saviem trim bērniem atgādinu katru dienu – janemācīsieties, paliksiet Latvijā uz mūžu. Tas viņiem irlielākais bieds. ••• Publiciste (skat. arī JG sadaļas„Kiberkambaris” slejas), savā laikā trimdas sabiedriskadarbiniece Astrīda Jansone, ir neizpratnē par diezganlielas tautas daļas skatīšanos ar aizdomām, patar nicināšanu un neizskaidrojamu naidu uz Amerikuun Amerikas latviešiem. Neesmu tam varējusi atrastsaprotamu iemeslu, izsaucas Astrīda. Arī JG gribētuzināt, kādēļ tieši uz Amerikas latviešiem, nevis, teiksim,Austrālijas, Zviedrijas vai Vācijas? (re)D U B U L T P I L S O N Ī B A vairotu latviešu sabiedrībaspiederības sajūtu 18.XI Latvijai – tā PBLAvaldes priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš savā Valsts svētkuvēstījumā, bet Uldis Grava, viens no pēckara Rietumutrimdas vadītājiem un – pēc pārcelšanās uz59