Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
vienā dienā − sabrukšana notiek lēnas satrunēšanasdēļ, ja arī niecīgs pagrūdiens izraisa galīgosabrukšanu.UģisPar šo jāsaka, ka sociālisms ir laba pretinde kailamkapitālismam. Valsts saimniecība pastāv, lai kalpotuvisiem iedzīvotājiem. Ja līdzekļu sadale ir tik ačgārna,ka tā apdraud valsts dzīvotspēju, tad sadaleir jāapliek ar progresīviem nodokļiem, mantojumanodokļiem un citiem līdzekļiem. Valsts, kur 99%dzīvo nabadzībā, nevar pastāvēt.VidvudsPieturos pie viedokļa, ka, nostumjot esošos no varas,vietā liksim vēl dumjākus, kā jau parasti toesam darījuši.Vilnis Atstājot esošos pie varas, lai cik viņi būtu gudri, drīzLatvijā vairs citu vispār nebūs! Kaut gan par tendencipiekrītu − jo rūpīgāk latviešus sijā, jo vairāk pelavas.„Vienotība” − bijušo otrais ešelons. Ja uz TPfona ZS vispār nekādi neizcēlās, tad uz Vienotībasfona izskatās pēc gatavajiem eņģelīšiem!tas_pats Kas tu − kāds rausējs vai?! Paliks Latvijā 100 000latviešu − vai tad nepietiks? Visus pat ciemos nespēsiuzaicināt, kur nu vēl ar katru pa aliņam izdzert.Tikai likumu vajadzētu ieviest: ārzemju latvieša bērnamLatvijā nekas nevar piederēt! Tad palikušie varētuvisai zaļi uzdzīvot − kaut vai mežus uz ārpasaulitirgojot.VilnisVai! Es pat nevaru iedomāties visas konsekvencesšādam likumam, jo Latvija jau ir pārdota − tikaiES pilsoņiem šeit neko atņemt vairs nevar. Tad drīzākapķīlāt visu Latvijas pilsoņu īpašumus, lai varētuatdot valsts parādu. Un 100 000 noteikti nepaliks,jo ir jau nopietns jautājums: kas Latvijā ir vairāk− pensionāri vai krievi. Uz šo brīdi pensionāriuzvar. Vēl risinājums varētu būt, ka latviešus ieskaita„neaizskaramajos”, izdala bruņu vestes un uzrīkokrievu un pensionāru „pilsoņu un nepilsoņu” karu.Katrs nošautais nāk Latvijai par labu.tas_patsNu tak nevajag pilsoņu kara, SVF kopā ar Sorosu tāslietas jau labi izkārto. Latvijā paliks tikai nespējniekiun tie drīz dabīgā nāvē apmirs.Ausma54Gatis Šļūka. Latvijas AvīzeTu, Ausmas tant, tik velc uz negatīvo − tā sakot,dzīvelīgākais izdzīvos Īrijā! Bet man labpatiktos, jamēs Latvijā atrisinātu problēmu bez tiem ārzemniekiemĪrijā un Lielbritānijā. Un tāpat absurds viensanāk.tas_patsNu tak iedarbini stratēģisko domāšanu! Pieņemamšādu te likumu: ES, ANO, NATO un WWF [WorldWildlife Federation − red.] uzreiz ievieš pret Latvijusankcijas, sankciju rezultātā urlas aizbēg uz austrumiem,visa veida mīkstie uz rietumiem, pensionāridraudzīgi noliek karoti − pēc diviem gadiem šeitdzīvo 100 000 īsteni ārieši! Tālāk šie ārieši pieaicinaVilni Pūku (es diez vai izdzīvošu − visai nīkulīgstomēr esmu) un veido pavisam savādāku un jaunuvaldību, pasludinot, ka 4. maija valdība bija pretlikumīgaun 2011. gada neprātīgā valdība arī bijapretlikumīga − tagad sākam visu no nulles un godīgi.Protams, tajos negodīgajos laikos gūtie īpašumitiek nacionalizēti. Nav vairs nepieciešami reģioni,aizslēdz ciet liekās pilsētas (Okei, Rīga paliek, Daugavpilssadarbībai ar Krieviju izejmateriālu jautājumosun Ventspils − ja nu kādam trubu ievajagas).Aizaudzē lieko teritoriju ar mežu, ēd EKO medījumupaiku, eksportē kokus un dzīvo laimīgi. Pat gāzenav no krieviem jāpērk − mierīgi pietiek ar zāģuskaidām, kas no gateriem paliek pāri). Un HESuelektroenerģijas eksports sniedz būtiskus eksportaieņēmumus. Par to, ka latvieši izmirst nav jāsatraucas.Jāsatraucas ir par to, ka viņi izmirst pārāk lēni.Jo ātrāk izmirs, jo palikušajiem treknāka dzīvošana!VilnisHaha, tāda pati loģika kā latviešu uzņēmējiem. Laitie nabagi sprāgst nost, mēs pēc tam ķīniešus atvedīsim!Ziniet, labāk atvedīsim ķīniešu uzņēmējus,vismaz etniski tas Latviju neiespaidos tik ļoti. Tāpatkā Ķīnā pašā ieviesa „mandžūru apspiestību”, laimandžūri tiktu galā ar ķīniešu trakošanu un kārtībasneievērošanu.tas_patso
V E Ļ U A I Z S A U L Ē aiziet no Baškīrijaslatviešu kolonijas izsūtītā ģimenēSibīrijā dzimušais literatūrkritiķis, kulturologsReinis Ādmīdiņš (1939-2010),krievu okupācijas laikā viens no LU pagrīdesžurnāla Sirds uz Trotuāra veidotājiem,vismaz 20 grāmatu autors/līdzautors,to vidū Mest akmeņus ūdenī (1982),Lejenieku zāle, Lejenieku sniegs (1994,Plūdoņa prēmija), Dzegužkalna spoguļi(2008). ••• Gleznotāja MargaritaStīpniece (dz. Klēbacha, 1910-2010)bēgļu laikā nonāk Vācijā (skat. attēlu38. lpp.), pēcāk Austrālijā, kur iekļaujasvietējā mākslas pasaulē; pirms vairākiemgadiem atgriežas uz dzīvi Talsos,kur pērnvasar piedzīvo savu simtgadesizstādi. ••• Latgales folkloras vācējsun pētnieks Ontons Slišāns (1948-2010), apbalvota dzejkrājuma Titupats(2008) autors, VKKF mūža stipendiāts.••• Rakstniece, teātra zinātniece LilijaDzene (1929-2010), ap 20 grāmatu autore/līdzautore,TZO, Annas Brigaderesu.c. prēmijas. ••• Dailes teātra aktriseZigrīda Stungure (1928-2010) – AsjaAspazijas Vaidelotē, Beatriče ŠekspīraLiela brēka, maza vilna u.c., arī filmāsSalna pavasarī, Kā gulbji balti padebešiiet, Vella kalpi u.c. Dzeju/apceru grāmataVērpetēs (2002). ••• Britu literatūraskritiķis, šekspīrists Kermode (Sir JohnFran Kermode, 1919-2010), viens noThe London Review of Books dibinātājiem,The Sense of an Ending (Beigu apziņa,1967) u.d.c. grāmatu autors. •••Vācu mākslinieks Zigmārs (Sigmar) Polke(1941-2010), kurš 80. gados kopā ar Rihteru(Gerhard Richter), Kīferu (AnselmKiefer) un Bazelicu (Georg Baselitz) veicinavācu mākslas atdzimšanu. (re)C I L D I N Ā J U M I – Barikāžu laikā(1991.I) krievu drošības spēku nošautoRoberta Mūrnieka, Andra Slapiņa,Gvido Zvaigznes, Sergeja Konoņeko,Vladimira Gamanoviča, Edija Riekstiņaun Raimonda Salmiņa tuviniekiem unarī Irākā/Afganistānā kritušo Latvijasbruņoto spēku karavīru Ginta Bleijas,Vitālija Vasiļjeva, Edgara Ozoliņa, VoldemāraAnševica, Andreja Merkuševa,Dāvja Baltābola un Olafa Baumaņatuviniekiem prezidents Valdis Zatlerspasniedz (2010.10.XI) Viestura ordeni.••• LV eksprezidentei Vairai VīķeiFreibergai Ķelnes Rātsnamā pasniegta(2010.12.XII) Konrada Adenauerabalva par demokrātijas sekmēšanu Latvijāun visā Eiropā. ••• No BeneluksaParlamenta (dib. 1955) par nopelniemsadarbības stiprināšanā starp Beļģiju,Nīderlandi, Luksemburgu un BaltijasAsambleju godalga (2010.9.XII) LVpārstāvei Ērikai Zommerei. ••• PBLAGada balva 3 x 3 nometņu kustības dvēseleiLīgai Rupertei – pēdējos 30 gadosReinis ĀdmīdiņšMargarita StīpnieceOntons SlišānsLilija DzeneZigrīda Stungure180 nometnēs latviskumu smēlušies ap26 000 trimdinieku. ••• PBLA KF KrišjāņaBarona prēmija rakstniecei, ilggadējaiJG korektorei Indrai Gubiņaipar grāmatu Vēlreiz turp un atpakaļ, KFGoda balva ansamblim Kolibri (ASV)par CD Kolibri atskatās un Diždančavadītājam Zigurdam Miezītim (Kanādā);KF Goda diplomi pedagoģei SilvijaiKempbelai (Campbell – Kanādā) ungrāmatas Minsteres Latviešu ģimnāzijaizdzīvoja autoram Albertam Spoģim(Vācijā). Pusi no 12 KF Atzinības rakstiemsaņem Kanādā mītošie, viņu vidūJG publicējušās dzejnieces Lolita Gulbe(par krājumu Smilšu pulkstenis) unGuna Ikona (Lidojums). ••• TZO triloģijasZīmogs sarkanā vaskā autoramJānim Lejiņam. ••• Ojāra Vāciešaprēmija – Leonam Briedim (par dzejkrājumuMijkrēšļa rokraksts) un JānimRokpelnim (Nosaukums), bet speciālbalvaMairai Asarai un Sergejam Moreino(Hanzas aukstā liesma). ••• GalvenāsFolk loras Goda balvas – par mūžaieguldījumu Valentīnai Mičulei un AlbertamMednim, folkloras pētniecēmJanīnai Kursītei (par Tautlietu vārdeni)un Andai Beitānei (Vēlīnās izcelsmes vokālādaudzbalsība latviešu tradicionālajāmūzikā), tautas muzikantu aktīvistei IvetaiDukaļskai, pedagoģei Baibai Mennikai,Radio 1 Kultūras rondo veidotājiem,CD Pa vējame es dziedāju: Sventājasdziesmas veidotājiem Ilmāram unJantai Mežiem, dūdu un bungu grupaiAuļi. ••• Rīgas balva – rakstniekamZigmundam Skujiņam, akadēmiķimIvaram Kalviņam, Paula StradiņaMedicīnas vēstures muzejam un biznesaaugstskolai Turība. ••• Austrijāpar sezonas labāko režisoru atzītajamJRT mākslinieciskajam vadītājam AlvimHermanim austriešu drāmas klasiķa Nestroja(Johann Nestroy) balva par Letsa(Tracy Letts) Ģimenes iestudēšanu. •••Marisa Jansona vadītais Symphonieorchesterdes Bayerischen Rundfunks kļūstpar ECHO Klassik laureātu. ••• PaulaiŠūmanei balvas Francijā V ConcoursInternational de Violin d’Avignon unČīlē (Viña del Mar) International MusicalExecution Competition „Dr. Luis Sigall”– par Mendelsona vijoļkoncerta atskaņojumu.••• Zelta medaļa ConcoursLuxembourgeois pour Jeunes Solistesčellistei, Bāzeles Mūzikas akadēmijas studenteiGuntai Ābelei par Bēthovena, Paganīnīun Dvoržaka darbu atskaņošanu.••• Čehijā Lienei Kalnciemai 1. vietakonkursā Petr Eben International OrganCompetion. ••• 1. vieta un vijolniekaMiroslava Lavrinoviča speciālbalva 17g.v. Magdalēnai Gekai vijolnieku/altistukonkursā Švarcvaldē. ••• BostonasLatviskā mantojuma fonda Oskara Ozola55
- Page 7 and 8: paliekošā pārtapšananu pārtop
- Page 9 and 10: Imants AuziņšNO VIENTULĪBASLĪDZ
- Page 11 and 12: nezvērā, šķiet, ir lielāks dom
- Page 13 and 14: eksistenciālās jomās. Un šādai
- Page 15 and 16: Eva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LAT
- Page 17: Imants Tillers. Runā daba: CM. 201
- Page 20 and 21: Savā DV priekšnieka runā Latvija
- Page 22 and 23: - persona, kas samierinās ar LPSR
- Page 24 and 25: Franks GordonsLATVJI, JŪDI, VĀCI:
- Page 26 and 27: Austrālijā. Trimdas valdība 24 g
- Page 28 and 29: Zane Lūse. Klusums pirms vētras.
- Page 30 and 31: Vai Dievs sūta mums Savu Dēlu, la
- Page 32 and 33: Guntars GodiņšDAŽI ATMIŅU AVOTI
- Page 34 and 35: Jānis Krēsliņš, Sr.LATVIEŠU AN
- Page 36 and 37: Jānis LiepiņšFRICIS MENDERS -IDE
- Page 38 and 39: Velta SniķereAČGĀRNĪBASNo cikla
- Page 40 and 41: labi. (Jānis Kalmīte, kura riju g
- Page 43 and 44: KULDĪGAS IEDZĪVOTĀJICAUR MODRA R
- Page 45 and 46: vilnis skudra (1941-2000)Vispirms p
- Page 47: andris šics (1944-1994)Būtu bārd
- Page 50 and 51: Rolfs EkmanisPIEZĪMES PAR LATVJUTE
- Page 52 and 53: igauņu dzejnieku un prozaiķi Jān
- Page 55: Ziņas un neziņas no tīkliem un t
- Page 59 and 60: Gunta Bereļa, Māra Bērziņa, Gun
- Page 61 and 62: Vienlaikus „Arsenālā” atklāj
- Page 63 and 64: Gunārs Birkmanis. I Latviešu naci
- Page 65 and 66: (Laiks 2010,46) lasāmas par nemēr
- Page 67 and 68: aksta nozīmju un nosaukumu samudž
- Page 69 and 70: JG263 godam pelnījusi Gunara Sali
- Page 71 and 72: lasītāja vēstules). Tādā brīv
- Page 73 and 74: na; acīs ne mākam, ne gribam teik
- Page 75 and 76: interesēties par zīmēšanas māk
- Page 77 and 78: KRIEVI NĀKJournal of Baltic Studie
- Page 79 and 80: Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5
V E Ļ U A I Z S A U L Ē aiziet no Baškīrijaslatviešu kolonijas izsūtītā ģimenēSibīrijā dzimušais literatūrkritiķis, kulturologsReinis Ādmīdiņš (1939-2010),krievu okupācijas laikā viens no LU pagrīdesžurnāla Sirds uz Trotuāra veidotājiem,vismaz 20 grāmatu autors/līdzautors,to vidū Mest akmeņus ūdenī (1982),Lejenieku zāle, Lejenieku sniegs (1994,Plūdoņa prēmija), Dzegužkalna spoguļi(2008). ••• Gleznotāja MargaritaStīpniece (dz. Klēbacha, 1910-2010)bēgļu laikā nonāk Vācijā (skat. attēlu38. lpp.), pēcāk Austrālijā, kur iekļaujasvietējā mākslas pasaulē; pirms vairākiemgadiem atgriežas uz dzīvi Talsos,kur pērnvasar piedzīvo savu simtgadesizstādi. ••• Latgales folkloras vācējsun pētnieks Ontons Slišāns (1948-2010), apbalvota dzejkrājuma Titupats(2008) autors, VKKF mūža stipendiāts.••• Rakstniece, teātra zinātniece LilijaDzene (1929-2010), ap 20 grāmatu autore/līdzautore,TZO, Annas Brigaderesu.c. prēmijas. ••• Dailes teātra aktriseZigrīda Stungure (1928-2010) – AsjaAspazijas Vaidelotē, Beatriče ŠekspīraLiela brēka, maza vilna u.c., arī filmāsSalna pavasarī, Kā gulbji balti padebešiiet, Vella kalpi u.c. Dzeju/apceru grāmataVērpetēs (2002). ••• Britu literatūraskritiķis, šekspīrists Kermode (Sir JohnFran Kermode, 1919-2010), viens noThe London Review of Books dibinātājiem,The Sense of an Ending (Beigu apziņa,1967) u.d.c. grāmatu autors. •••Vācu mākslinieks Zigmārs (Sigmar) Polke(1941-2010), kurš 80. gados kopā ar Rihteru(Gerhard Richter), Kīferu (AnselmKiefer) un Bazelicu (Georg Baselitz) veicinavācu mākslas atdzimšanu. (re)C I L D I N Ā J U M I – Barikāžu laikā(1991.I) krievu drošības spēku nošautoRoberta Mūrnieka, Andra Slapiņa,Gvido Zvaigznes, Sergeja Konoņeko,Vladimira Gamanoviča, Edija Riekstiņaun Raimonda Salmiņa tuviniekiem unarī Irākā/Afganistānā kritušo Latvijasbruņoto spēku karavīru Ginta Bleijas,Vitālija Vasiļjeva, Edgara Ozoliņa, VoldemāraAnševica, Andreja Merkuševa,Dāvja Baltābola un Olafa Baumaņatuviniekiem prezidents Valdis Zatlerspasniedz (2010.10.XI) Viestura ordeni.••• LV eksprezidentei Vairai VīķeiFreibergai Ķelnes Rātsnamā pasniegta(2010.12.XII) Konrada Adenauerabalva par demokrātijas sekmēšanu Latvijāun visā Eiropā. ••• No BeneluksaParlamenta (dib. 1955) par nopelniemsadarbības stiprināšanā starp Beļģiju,Nīderlandi, Luksemburgu un BaltijasAsambleju godalga (2010.9.XII) LVpārstāvei Ērikai Zommerei. ••• PBLAGada balva 3 x 3 nometņu kustības dvēseleiLīgai Rupertei – pēdējos 30 gadosReinis ĀdmīdiņšMargarita StīpnieceOntons SlišānsLilija DzeneZigrīda Stungure180 nometnēs latviskumu smēlušies ap26 000 trimdinieku. ••• PBLA KF KrišjāņaBarona prēmija rakstniecei, ilggadējaiJG korektorei Indrai Gubiņaipar grāmatu Vēlreiz turp un atpakaļ, KFGoda balva ansamblim Kolibri (ASV)par CD Kolibri atskatās un Diždančavadītājam Zigurdam Miezītim (Kanādā);KF Goda diplomi pedagoģei SilvijaiKempbelai (Campbell – Kanādā) ungrāmatas Minsteres Latviešu ģimnāzijaizdzīvoja autoram Albertam Spoģim(Vācijā). Pusi no 12 KF Atzinības rakstiemsaņem Kanādā mītošie, viņu vidūJG publicējušās dzejnieces Lolita Gulbe(par krājumu Smilšu pulkstenis) unGuna Ikona (Lidojums). ••• TZO triloģijasZīmogs sarkanā vaskā autoramJānim Lejiņam. ••• Ojāra Vāciešaprēmija – Leonam Briedim (par dzejkrājumuMijkrēšļa rokraksts) un JānimRokpelnim (Nosaukums), bet speciālbalvaMairai Asarai un Sergejam Moreino(Hanzas aukstā liesma). ••• GalvenāsFolk loras Goda balvas – par mūžaieguldījumu Valentīnai Mičulei un AlbertamMednim, folkloras pētniecēmJanīnai Kursītei (par Tautlietu vārdeni)un Andai Beitānei (Vēlīnās izcelsmes vokālādaudzbalsība latviešu tradicionālajāmūzikā), tautas muzikantu aktīvistei IvetaiDukaļskai, pedagoģei Baibai Mennikai,Radio 1 Kultūras rondo veidotājiem,CD Pa vējame es dziedāju: Sventājasdziesmas veidotājiem Ilmāram unJantai Mežiem, dūdu un bungu grupaiAuļi. ••• Rīgas balva – rakstniekamZigmundam Skujiņam, akadēmiķimIvaram Kalviņam, Paula StradiņaMedicīnas vēstures muzejam un biznesaaugstskolai Turība. ••• Austrijāpar sezonas labāko režisoru atzītajamJRT mākslinieciskajam vadītājam AlvimHermanim austriešu drāmas klasiķa Nestroja(Johann Nestroy) balva par Letsa(Tracy Letts) Ģimenes iestudēšanu. •••Marisa Jansona vadītais Symphonieorchesterdes Bayerischen Rundfunks kļūstpar ECHO Klassik laureātu. ••• PaulaiŠūmanei balvas Francijā V ConcoursInternational de Violin d’Avignon unČīlē (Viña del Mar) International MusicalExecution Competition „Dr. Luis Sigall”– par Mendelsona vijoļkoncerta atskaņojumu.••• Zelta medaļa ConcoursLuxembourgeois pour Jeunes Solistesčellistei, Bāzeles Mūzikas akadēmijas studenteiGuntai Ābelei par Bēthovena, Paganīnīun Dvoržaka darbu atskaņošanu.••• Čehijā Lienei Kalnciemai 1. vietakonkursā Petr Eben International OrganCompetion. ••• 1. vieta un vijolniekaMiroslava Lavrinoviča speciālbalva 17g.v. Magdalēnai Gekai vijolnieku/altistukonkursā Švarcvaldē. ••• BostonasLatviskā mantojuma fonda Oskara Ozola55
Change language