Rolfs EkmanisPIEZĪMES PAR LATVJUTEKSTIEM NR.1Jauna literāra žurnāla iznākšana Latvijā pašlaikir brīnums, nevis likumsakarība. Te navkā Igaunijā, Somijā vai Zviedrijā, kur sajūtāmun intelektam tiek veltīta pienācīga uzmanība,kur literārais process, virzieni, meklējumi,maldi un atradumi atspoguļojas dažādosatšķirīgu stilu literārajos žurnālos unlaikrakstos, kas saņem valsts atbalstu uncieņu – tā jaunā laikmetīgā ceturkšņžurnālaLatvju Teksti (LT) ievadrindkopās rakstagalvenais redaktors Guntars Godiņš – dzejnieks,igauņu un somu dzejas un prozas latviskotājs,savā laikā viens no leģendārā Avota(1987-1992) veidotājiem (skat. 30. lpp.),kultūras atašejs Latvijas vēstniecībā Tallinā,kopš 1989. gada pazīstams arī JG lasītājiem(skat. JG171 un JG192). Brīnums, īpašija atsaucam atmiņā literārās periodikas kaposguldītos izdevumus – no Literatūras unMākslas, Varavīksnes, Raiņa gadagrāmatasun Kritikas gadagrāmatas līdz Dzejas dienai,Avotam, Grāmatai, Lunai. Un tas lielākotiesnotika laikā, raksturotā par „treknajiem gadiem”,kuru treknumu gan visvairāk baudījapret kultūras vērtībām visumā vienaldzīgie„biezie”. Mūsdienu ekonomiskās krīzes režīmāstāvoklis kultūras periodikas jomā kļuviskrietni draudīgāks. Literatūras mēnešrakstsKarogs pērngad droši vien būtu izlaidis garu,ja vien Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF)nebūtu piešķīris 8 000 latu vairāku apvienotunumuru publicēšanai. Ne velti Godiņapiebilde: Tik trūcīgi ar literārajiem izdevumiemLatvijā nav bijis pat kara laikā. ŠogadVKKF finansējums Karogam ir noraidīts, betredaktori/izdevējs to meklē citur. Toties jauaizvadītā gada rudenī kļūst zināma kultūrasnotikumus un idejas visai jūtīgi un visaptverošiatspoguļojošā Kultūras Foruma bojāeja.Kamēr Karogs var atskatīties uz 70 gadudarbību (nr. 1 iznāk pirmajā krievu okupācijasgadā – 1940.IX), 12 lappušu biezais KFpastāv kopš 2002.VI – trīs gadus kā NeatkarīgāsRīta Avīzes pielikums, pēcāk patstāvīgi.KF galvenās redaktores Ingas Šteinmanesatvadu vārdi lasītājiem: Piedodiet, tāda ir situācija.Zaudējumos jānoraksta arī kulturoloģijasžurnāls Kentaurs, bet uz internetaversiju pāriet Foto Kvartāls. Bēdīgā situācijāatrodas arī citi ar kultūru un humanitārajāmzinātnēm saistīti izdevumi (Māksla Plus,Latvijas Arhitektūra, Teātra Vēstnesis, KinoRaksti, Studija u.c.), kuru mērķis, tāpat kāmūsu rakstu krājumam, nekad nav bijis peļņasgūšana. Šeit varētu piebilst, ka arī pēckarabēgļu gadi, kad demogrāfiskie apstākļibija labvēlīgāki, varēja lepoties ar virkni vērtīguliterāru izdevumu – Laiks (1946-1949),Laika Mēnešraksts (1955-1962), Ceļa Zīmes(1948-1987), Raiņa un Aspazijas gadagrāmata(1967-1995), LaRAs Lapa (1975-1999),Ceļi (1961-1991), Zari (1982-1990). Šodienpie dzīvības turas vienīgi 57. gadagājumusasniegusī Jaunā Gaita, vienīgais regulāri(4 x gadā) iznākošais literatūras/kultūrasžurnāls latviešu valodā. Vārds vienīgais irteikts nevis ar bramanību, bet ar dziļu nožēlu.Šogad JG cer uz iespēju soļot līdzās netikai Latvju Tekstiem, bet arī veselību atguvušajamKarogam 1 .LT formāts (19 x 29 cm) ir mazliet lielākspar JG (17 x 25 cm), toties lappušu skaits1. Liekas, ka tikai retais no kultūras cilvēkiempievienosies Nila Saksa visai skābīgai replikai satoriportālā, ka „Karogs” bija tik tālu nolaidies, ka par topubliski vairs nerunāja. Runāja un joprojām runā, turklātar dziļām sāpēm par Karoga grūtībām un vienlaikus arcerībām uz tā pilnīgu atkopšanos. Blogists Aivars Eipursļoti pareizi aprāda (2010.5.V), ko, piemēram, pērngadamarta/aprīļa Karoga nopircējs par izdotajiem Ls 4,15iegūst: relatīvi daudz literatūras, (..) gan prozu, gandzeju, arī grāmatu apskatus un kritiku, kā arī iespējusekot literārajam procesam un aktualitātēm. Turklātžurnāls pat neesot supermoderns un tādēļ atvērts visāmpaaudzēm. Tajā pat laikā šo rindiņu rakstītāja pieredzeliek mazliet apšaubīt Karoga redaktores, literatūraszinātnieces Ievas Kolmanes apgalvojumu, ka kultūrasžurnāls ir visu latviešu svēta lieta. Tiesa, daudziem tastā ir, bet lielai daļai pat augsti mācītu ļaužu tas tā nav.Šo rindiņu rakstītāja labs paziņa, izglītības darbinieks,okupācijas laikā kaislīgs Karoga un Literatūras unMākslas abonētājs, pirka un krāva plauktos grāmataslielos vairumos, ieskaitot tulkoto literatūru, pat ViļaLāča Kopotu rakstu visus 23 sējumus zilos apvalkos.Arī šodien viņš varētu bez sāpēm atļauties nopirkt pagrāmatai pie Valtera un Rapas, Jāņa Rozes vai Satorigrāmatnīcā, arī abonēt kultūras periodiku, bet nekā. Kopš90. gadu vidus viņa kultūras vajadzības lielākoties stimulēblenšana televizorā un vazāšanās pa internetu. Protams,ne jau labāki ir t.s. ārzemju latvieši, arī tie, kuri šādāstādās saiešanās vairākas reizes gadā cenšas apžilbinātklātesošos bezmazvai kā latviskās gaismas bruņinieki.Visai augsts, īpaši Ārlatvijā, ir arī skopulības koeficients.Jo pārtikušāks ārlatvietis, jo tam grūtāk izdot kādugrasi kultūras publicējumiem – patriotiskai atklāsmeipietiek ar vietējās draudzes vai biedrības biļetēnu, labākāgadījumā ar vienas no četrām palikušajām latviešu avīzēmpāršķirstīšanu. Anekdotisks stāsts (un var droši pieņemt,ka tas nav vienīgais) ir par kādu savulaik trimdā labipazīstamu un visai pārtikušu sabiedrisku darbinieku, kuršatsakās tērēt nepilnus 40 dālderus gadā par JG, toties nujau gadus desmit lūdz savam krietni pieticīgākajam, JGsaimei piederošajam paziņam izkopēt gandrīz vai no katranumura trīs, četrus, dažkārt pat piecus tekstus un atsūtīttos viņam pa pastu. Un dažs labs cits: mūsu biedrība /draudze jau saņem, palasu pēc sanāksmes /dievvārdiem...Te nu vietā mūsu lojālā, Anglijā mītošā JG lasītāja/ abonētāja (kopš pirmā nr.!) rindiņas: Tikai tas, kamkūtrums krūtīs, / Sev „Jauno Gaitu” nepasūtīs.48
mazāks – 64. Finansiālais atbalsts saņemtsno VKKF un SIA Arctic Paper Baltic. LT veidotājukomandā rūdītajiem spalvas veterāniem– Liānai Langai (skat. JG255:18-21) unKārlim Vērdiņam (JG263:13-14) – pievienojastikai nesen literātu dārzā ielēkušais LatvijasKultūras akadēmijas maģistrs Jānis Ozoliņš.Par LT1 ārējo apdari, kas rada nešaubīguvizuālu baudījumu, jāpateicas māksliniecei/maketētājaiZanei Ernštreitei. Pretējiminējumam nepieturēties pie strikta strukturālaiedalījuma, LT1 tomēr seko vecu vecajai,pavisam rātnajai tradīcijai – no pārdomuraksta un literārām intervijām līdz jaunizdevumurecenzijām un aktualitātēm, unpa vidu beletristika – dzeja, proza, atdzeja.Prozas rakstnieces un tulkotājas (visvairākno norvēģu valodas) Rudītes Kalpiņas (80.gados viņa ir Atmodas aktīviste un arī vienano Avota veidotājām) esejā „Starp miršanuun aiziešanu”, kas atspoguļo vismaz daļasLatvijas sabiedrības intelektuālo domu, atskannožēla, ka Latvija neesot „attīrījusies”jau 90. gados, kā, piemēram, Čehija un Vācija,kam seko nosodošs izbrīns par latviešudīvaino labā toņa izpratni, kas nav ļāvusiviņiem izteikties kritiski par bijušajiempadomju nomenklaturščikiem, par t.s. „uzārzemēm braucošajiem” – tādiem kā IvaruGodmani, kam 80. gadu vidū drošības orgāniļāvuši deviņus mēnešus uzturēties Austrijā.Kāpēc neņēmām piemēru no igauņiem,kuri jau tūdaļ pēc neatkarības atjaunošanasar ķirurģiska grieziena nežēlību atsijājuši kolaboracionistus?Autore arī kliedē mītus parpatlabanējiem „multikulturālisma” aizstāvjiem,kuri tikai veicinot sabiedrības lumpenizācijuun deformāciju. Latvija, bet īpaši sagurušāRīga, kļūšot patiesi multikulturāla tikaitad, kad migranti no Krievijas un citāmbijušās PSRS republikām tikšot līdzsvaroti arvāciešiem, zviedriem, poļiem, frančiem, dāņiem,ķīniešiem u.c. Esejas noslēgumā Kalpiņapilnīgi pievienojas Igaunijas prezidenta,rakstnieka Lennarta Meri (1929-2006)atziņai, ka patiesas demokrātijas attīstībair mok pilna (..) tās iedzīvināšana, iespējams,noritēs vismaz divu paaudžu garumā. Pēdējāteikumā citēts brīvības un cilvēktiesību cīnītājsGunārs Astra (1931-1988): Es ticu, kašis laiks izgaisīs kā ļauns murgs.Ar kvalitātes zīmi no vāka līdz vākam apzīmogotajosLT1 īstu atspirdzinājumu dodstarptautisku atzinību ieguvušās lugas Tumšiebrieži autores Ingas Ābeles „Adele” unGundara Ignata (JG262:72) „Devalvācija” –svaigi un spraigi, visnotaļ izjusti īsstāsti arcilvēku likteņu tēlojumiem vairāk vai mazākZanes Ernštreites fotoLT1 vāks: rakstniece Inga Ābelegroteskā pasaulītē. Protams, sirdi priecē arīAnnas Auziņas, Ingmāras Balodes, MartaPujāta un Arvja Vigula poētiskās iztēles individuāliesaucieni 2 , bet atdzejā – somi JirkiKīskinens un Rīna Katajavuori, igauņi fs (īst.v.Indrek Mesikepp) un Trīna Sōmetsa un īpašispāņa Federiko Garsijas Lorkas (FedericoGarcia Lorca, 1898-1936) divi dzejojumi nokrājuma Poeta en Nueva York (Dzejnieks Ņujorkā)Vigula radoši prasmīgā atveidojumā.Nu jā, literatūrā tu smelies spēku būt ētiskiatbildīgs. Un tas varbūt ir literatūras vienīgaissakars ar dzīvi. Ja jau cilvēks būtu mierīgsun apskaidrots, tad atliktu tikai nosēstieslotosa pozā un paust savu vēstījumu. (..)...literatūra tomēr ir saruna Visaugstākajā līmenī.Tas, ka var veidot stilu, formu, saturu,– tā ir cilvēka kvintesence vispār – tā vienaspoža zvaigzne, nesen klajā laistās īsstāstugrāmatas Kamenes un skudras autore IngaĀbele intervijā otram mūsu literatūras spīdeklim,Gundegai Repšei, brīžiem gan šķietamičehoviski runādamas viena otrai garām.Guntars Godiņš savukārt traucas uz Tartu,lai sarunātos ar viņa paša daudz latviskoto2. Kamēr Annu Auziņu pārņem vēlme balsi ārā / laistun dziedāt skaļi, (..) kā daždien bābas pirtī kliedz unpēcāk plikas / metas upē sudrabzaļā, un Ingmārai BalodeiTallinā žigli neskaitāmi vārdi sapņos / dzimst un zūd /zūd un dzimst lūpu līnijas, Marts Pujāts atsauc atmiņābaznīcas, kam torņu vietā bija akas kurās es spaiņos/ laidu lejā tūristus / uz leju tie gāja smagi uz augšuviegli, bet Arvis Viguls uzrunā „muļķīgos klasiķus”, kurisavos šedevros aprakstījuši dižas uzvaras, stāvēdami rītasvārkos pie rakstāmpults.49
- Page 7 and 8: paliekošā pārtapšananu pārtop
- Page 9 and 10: Imants AuziņšNO VIENTULĪBASLĪDZ
- Page 11 and 12: nezvērā, šķiet, ir lielāks dom
- Page 13 and 14: eksistenciālās jomās. Un šādai
- Page 15 and 16: Eva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LAT
- Page 17: Imants Tillers. Runā daba: CM. 201
- Page 20 and 21: Savā DV priekšnieka runā Latvija
- Page 22 and 23: - persona, kas samierinās ar LPSR
- Page 24 and 25: Franks GordonsLATVJI, JŪDI, VĀCI:
- Page 26 and 27: Austrālijā. Trimdas valdība 24 g
- Page 28 and 29: Zane Lūse. Klusums pirms vētras.
- Page 30 and 31: Vai Dievs sūta mums Savu Dēlu, la
- Page 32 and 33: Guntars GodiņšDAŽI ATMIŅU AVOTI
- Page 34 and 35: Jānis Krēsliņš, Sr.LATVIEŠU AN
- Page 36 and 37: Jānis LiepiņšFRICIS MENDERS -IDE
- Page 38 and 39: Velta SniķereAČGĀRNĪBASNo cikla
- Page 40 and 41: labi. (Jānis Kalmīte, kura riju g
- Page 43 and 44: KULDĪGAS IEDZĪVOTĀJICAUR MODRA R
- Page 45 and 46: vilnis skudra (1941-2000)Vispirms p
- Page 47: andris šics (1944-1994)Būtu bārd
- Page 52 and 53: igauņu dzejnieku un prozaiķi Jān
- Page 55 and 56: Ziņas un neziņas no tīkliem un t
- Page 57 and 58: V E Ļ U A I Z S A U L Ē aiziet no
- Page 59 and 60: Gunta Bereļa, Māra Bērziņa, Gun
- Page 61 and 62: Vienlaikus „Arsenālā” atklāj
- Page 63 and 64: Gunārs Birkmanis. I Latviešu naci
- Page 65 and 66: (Laiks 2010,46) lasāmas par nemēr
- Page 67 and 68: aksta nozīmju un nosaukumu samudž
- Page 69 and 70: JG263 godam pelnījusi Gunara Sali
- Page 71 and 72: lasītāja vēstules). Tādā brīv
- Page 73 and 74: na; acīs ne mākam, ne gribam teik
- Page 75 and 76: interesēties par zīmēšanas māk
- Page 77 and 78: KRIEVI NĀKJournal of Baltic Studie
- Page 79 and 80: Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5