13.07.2015 Views

Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

mazāks – 64. Finansiālais atbalsts saņemtsno VKKF un SIA Arctic Paper Baltic. LT veidotājukomandā rūdītajiem spalvas veterāniem– Liānai Langai (skat. JG255:18-21) unKārlim Vērdiņam (JG263:13-14) – pievienojastikai nesen literātu dārzā ielēkušais LatvijasKultūras akadēmijas maģistrs Jānis Ozoliņš.Par LT1 ārējo apdari, kas rada nešaubīguvizuālu baudījumu, jāpateicas māksliniecei/maketētājaiZanei Ernštreitei. Pretējiminējumam nepieturēties pie strikta strukturālaiedalījuma, LT1 tomēr seko vecu vecajai,pavisam rātnajai tradīcijai – no pārdomuraksta un literārām intervijām līdz jaunizdevumurecenzijām un aktualitātēm, unpa vidu beletristika – dzeja, proza, atdzeja.Prozas rakstnieces un tulkotājas (visvairākno norvēģu valodas) Rudītes Kalpiņas (80.gados viņa ir Atmodas aktīviste un arī vienano Avota veidotājām) esejā „Starp miršanuun aiziešanu”, kas atspoguļo vismaz daļasLatvijas sabiedrības intelektuālo domu, atskannožēla, ka Latvija neesot „attīrījusies”jau 90. gados, kā, piemēram, Čehija un Vācija,kam seko nosodošs izbrīns par latviešudīvaino labā toņa izpratni, kas nav ļāvusiviņiem izteikties kritiski par bijušajiempadomju nomenklaturščikiem, par t.s. „uzārzemēm braucošajiem” – tādiem kā IvaruGodmani, kam 80. gadu vidū drošības orgāniļāvuši deviņus mēnešus uzturēties Austrijā.Kāpēc neņēmām piemēru no igauņiem,kuri jau tūdaļ pēc neatkarības atjaunošanasar ķirurģiska grieziena nežēlību atsijājuši kolaboracionistus?Autore arī kliedē mītus parpatlabanējiem „multikulturālisma” aizstāvjiem,kuri tikai veicinot sabiedrības lumpenizācijuun deformāciju. Latvija, bet īpaši sagurušāRīga, kļūšot patiesi multikulturāla tikaitad, kad migranti no Krievijas un citāmbijušās PSRS republikām tikšot līdzsvaroti arvāciešiem, zviedriem, poļiem, frančiem, dāņiem,ķīniešiem u.c. Esejas noslēgumā Kalpiņapilnīgi pievienojas Igaunijas prezidenta,rakstnieka Lennarta Meri (1929-2006)atziņai, ka patiesas demokrātijas attīstībair mok pilna (..) tās iedzīvināšana, iespējams,noritēs vismaz divu paaudžu garumā. Pēdējāteikumā citēts brīvības un cilvēktiesību cīnītājsGunārs Astra (1931-1988): Es ticu, kašis laiks izgaisīs kā ļauns murgs.Ar kvalitātes zīmi no vāka līdz vākam apzīmogotajosLT1 īstu atspirdzinājumu dodstarptautisku atzinību ieguvušās lugas Tumšiebrieži autores Ingas Ābeles „Adele” unGundara Ignata (JG262:72) „Devalvācija” –svaigi un spraigi, visnotaļ izjusti īsstāsti arcilvēku likteņu tēlojumiem vairāk vai mazākZanes Ernštreites fotoLT1 vāks: rakstniece Inga Ābelegroteskā pasaulītē. Protams, sirdi priecē arīAnnas Auziņas, Ingmāras Balodes, MartaPujāta un Arvja Vigula poētiskās iztēles individuāliesaucieni 2 , bet atdzejā – somi JirkiKīskinens un Rīna Katajavuori, igauņi fs (īst.v.Indrek Mesikepp) un Trīna Sōmetsa un īpašispāņa Federiko Garsijas Lorkas (FedericoGarcia Lorca, 1898-1936) divi dzejojumi nokrājuma Poeta en Nueva York (Dzejnieks Ņujorkā)Vigula radoši prasmīgā atveidojumā.Nu jā, literatūrā tu smelies spēku būt ētiskiatbildīgs. Un tas varbūt ir literatūras vienīgaissakars ar dzīvi. Ja jau cilvēks būtu mierīgsun apskaidrots, tad atliktu tikai nosēstieslotosa pozā un paust savu vēstījumu. (..)...literatūra tomēr ir saruna Visaugstākajā līmenī.Tas, ka var veidot stilu, formu, saturu,– tā ir cilvēka kvintesence vispār – tā vienaspoža zvaigzne, nesen klajā laistās īsstāstugrāmatas Kamenes un skudras autore IngaĀbele intervijā otram mūsu literatūras spīdeklim,Gundegai Repšei, brīžiem gan šķietamičehoviski runādamas viena otrai garām.Guntars Godiņš savukārt traucas uz Tartu,lai sarunātos ar viņa paša daudz latviskoto2. Kamēr Annu Auziņu pārņem vēlme balsi ārā / laistun dziedāt skaļi, (..) kā daždien bābas pirtī kliedz unpēcāk plikas / metas upē sudrabzaļā, un Ingmārai BalodeiTallinā žigli neskaitāmi vārdi sapņos / dzimst un zūd /zūd un dzimst lūpu līnijas, Marts Pujāts atsauc atmiņābaznīcas, kam torņu vietā bija akas kurās es spaiņos/ laidu lejā tūristus / uz leju tie gāja smagi uz augšuviegli, bet Arvis Viguls uzrunā „muļķīgos klasiķus”, kurisavos šedevros aprakstījuši dižas uzvaras, stāvēdami rītasvārkos pie rakstāmpults.49

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!