Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

labi. (Jānis Kalmīte, kura riju gleznojumi kļūstpar latviešu trimdas mākslas ikonām, daudzkārtaprakstīts un reproducēts JG, piemēram,nr. 252:27, 38-39; 263:43.) Māksliniece IlgaReke savās atmiņās ieskicē vēlmi zīmēt untiekties pēc izglītības: Mana pirmā nometnebija Bavārijā – Weiden. Tur Hammerweg nometnēgrafiķis Rutks organizēja grupu, lai toapmācītu zīmēšanā. Lietojām lielo, brūno aplokšņupapīru. Tad vienmēr noderīga bija pazīšanās– kāds tautietis strādāja UNRRĀ. Modeliportretam atradām par paciņu cigaretēm(gan turku, ne amerikāņu). Barakas telpapildījās ar asiem dūmiem. Man portretuzīmēšana patika, bet modeļa pakausim kādreizpietrūka vietas. Hammerweg nometnēbija grupa leģionāru un arī kara invalīdu. Tadviens jauks invalīds, Eižens Ciblis (vēlāk agronomsPhD), ierosināja man doties līdzi vairākiemno mūsu nometnes uz Štuttgarti studēt,jo neesot nozīmes nīkt nometnēs pretīnezināmai nākotnei. Šis tautietis iedevaman drosmi doties prom no vecākiem, kurusman negribējās atstāt, jo laikam uzlidojumsvilcienam vēl kavējās zemapziņā. Štuttgartēes pieteicos augstskolā. Gleznošanas nodaļajau bija slēgta, un mani ielika Innenarchitekturnodaļā. Laiks augstskolā bija interesantsar plašu izvēli nākotnes ceļam. Baltiešugrupā bija arī ļoti nopietni un mērķtiecīgistudenti, piemēram, Gunārs Birkerts. Ar visuraibo pieredzi studiju laiks Vācijā sagatavojamani savādākām un skarbākām studijāmAmerikas universitātē.PLMS priekšsēde Lelde Kalmīte iesaka iedziļinātieslatviešu bēgļu mākslinieku tolaik grūtajāun nedrošajā dzīvē: Katram latviešu bēgļumāksliniekam bija unikāls dzīves stāsts.(..)Kādi uzskati bija pašiem māksliniekiem parmākslu šajos apstākļos? Vai mākslu jālieto kāpolitisku protesta ieroci, kā to ieteica rakstnieksPēteris Aigars? Vai drīkstam māksliniekiempārmest to, ka viņi gleznoja „skaistasbildes”, tā pelnot iztiku ģimenēm Vācijaspēckara nabadzīgajos apstākļos? Zīmīgi,ka vairāki izstādē redzamie darbi, piemēram,Ulža Āboliņa akvarelis darināts uz vācu armijasmērķī šaušanas papīra, bet Jāņa Gaiļajūras ainava gleznota uz miltu maisa rupjaaudekla. Nav zināms, cik daudzi no šādiemtrausliem darbiem joprojām eksistē – pēc sešiemgadu desmitiem. Bet, kā katalogā norādaarī Klinkāva galerijas direktore, mākslasvēstures doktore Līga Ejupe, neskatoties uzgrūtajiem un nestabilajiem dzīves apstākļiem,izmisumu un neziņu par nākotni, izstādītiedarbi liecina, ka nometnēs pavadītie gadi latviešumākslinieku saimei bijuši ražīgi. Piemēram,angļu zonā DP jeb pārvietoto personunometnē nokļuvušie Uldis Āboliņš, AugustsKudeiko, Kārlis Trumpis un Nikolajs Puzirevskisrīkojuši mākslas izstādes, un ne tikai nometnesiemītniekiem. Drīz vien Āboliņš sācisstrādāt Hanoverā par arhitekta palīgu. Tad,viņa vārdiem izsakoties, pienāca laiks nometņulikvidācijai un mums doties tālāk pasaulē.Tā kā jau agrāk nometnē biju laimīgi apsievojies,1950.gada beigās kāpām ar mazo meitiņuuz kuģa un devāmies uz tālo, nezināmoMākslinieku darbnīca Vircburgas ziemeļu nometnē ap 1947. gadu.Otrā no labās (ar muguru pret skatītāju) Margarita Stīpniece. 38