Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Dainis MjartānsMĀKSLADP NOMETNĒS1944-1950Maskavas karapulkiem atgriežoties Latvijā,vesela virkne mūsu mākslinieku 1944. gadaotrā pusē devās bēgļu gaitās gan laivās uzZviedriju, gan arī Sabiedroto armiju virzienā.Pēc kara beigām vairākums nonāca bēgļunometnēs angļu, amerikāņu un franču okupācijaszonās sadalītajā Rietumvācijā. PateicotiesPasaules latviešu mākslas savienībai(PLMS) un tās enerģiskajai vadītājai, māksliniecei,mākslas zinātņu doktorei Leldei Kalmītei(skat. JG256:25, 50-51), sākot ar pērngadajūliju ar nometņu laikā radītā mākslinieciskādevuma aptuveni 60 darbiem bijaiespēja iepazīties latviešu centros ASV – vispirmsMičiganas štata dienvidos – GarezeraKlinkāva galerijā, visu oktobra mēnesi Minesotasštata Mineapolē, novembra otrā pusēKlīvlandē, Ohaio (Ohio) štatā, no kurienes izstādeaizceļoja uz Filadelfiju un šā gada pavasarīuz Čikāgu. Kā Lelde Kalmīte pasvītroizstādes katalogā, kur iekļauti 24 māksliniekudarbi, arī grūtos un nedrošos laikos māksliniekiemir nepieciešams turpināt savu radošodarbu, un tas īpaši spilgti redzamsmākslā, kas tapusi kara beigu virpulī un bēgļunometnēs. Divas izstādītās Anšlava Eglīšaeļļas gleznas uz laiku atceļojušas atpakaļ uzASV no Cesvaines novadpētniecības muzeja.Vairākos mākslinieku darbos dominē kara sekas,piemēram, kritis latviešu leģionārs AleksandraNukšas tušas zīmējumā, kauja pieBauskas tilta (1944) Aleksandra Soduma linogriezumā,Ilgas Rekes trīs gleznās redzamipilsētas skati ar nosaukumu „Miers pēc kara”,Niklāva Strunkes pastelī – bēgļi pie izpostītaspilsētas, un sagrautā Vācija atainota arī JāņaSiliņa sešos akvareļos. Emociju pilnas ir EvaldaDajevska gleznotās Hamburgas drupas,taču mākslinieks raugās nākotnē un pirma-Plānošanas komiteja izstādei Oienhauzenā(Oeynhausen, Nordheim/Westphalen) 1948. gadā −kr. pusē Augusts Annuss, vidū Jānis Kalmīte, starpviņiem aizmugurē Evalds Dajevskis. Pārējās personasnenoskaidrotas.Dainis Mjartānsjā pēckara gadā Mērbekas nometnē gleznoskatuves ietērpu Mārtiņa Zīverta lugai Āksts.Pati bēgļu dzīve nometnēs attēlota visnotaļmaz. Viens no izņēmumiem ir Leo Stepes eļļasglezna ar sadzīvisku nometnes ainu. Izstādēredzami arī Fridricha Milta, Valdemāra Tones,Augusta Annusa u.c. darbi.Kataloga bagātīgo attēlu klāstu papildinapašu mākslinieku atmiņas par pēckara laiku.Leldes Kalmītes tēva, Jāņa Kalmītes (1907-1996) dienasgrāmatas izvilkumos visskaudrākatklājas trimdā devušos latviešu traģēdija:Es, mana sieva un mana deviņus mēnešusvecā meita Guna atstājām Latviju 1944. gada11. oktobra vakarā kuģī no Liepājas. Naktīkrievi uzbruka mūsu kuģim ar torpēdām, bettās netrāpīja. No 23. līdz 27. oktobrim esamAusigas nometnē. Guna ir slima. Mana sievaaiz raizēm un bēdām ir tuvu ārprātam. Dažilatvieši mēģina mani mierināt. 16. jūlijā sākamsaņemt brīvu ēdienu no UNRRA, bet, laišo ēdienu saņemtu, man jāiet kājām uz Biberahu,kas ir 22 kilometru attālumā. To darudivreiz nedēļā, pārtiku pārvedot bērnu ratiņos.24. septembrī atstājam Elvangenu unapmetamies uz dzīvi Vurcahā. Tur jau dzīvoapmēram 200 latviešu. Pirmās četras nedēļaspavadām barakās, bet tur jumts ir caurs, tāpēcdažām ģimenēm ir atļauts dzīvot pilī. Temēs nodzīvojam vienpadsmit mēnešus. Ir ļoti37