Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

valdība nolēma darīt visu, lai neļautu šoreizšiem teroristiem aizbēgt. Kvartālu, kurā kādāmāja bija paslēpušies anarhisti, 1911.3.I aplencaļoti liels skaits policistu un armijas Skotugvardes (Scots Guards) kareivju – reizēmminētais aplencēju skaits ir pat ap 750. Šo aplenkumu,kas ieguva nosaukumu The SidneyStreet Siege, personīgi pārraudzīja VinstonsČerčils (Winston Churchill, 1874-1965), kurštolaik bija Anglijas valdības Iekšlietu ministrs(Home Secretary). Šo notikumu Čerčils ir aprakstījissavā apcerē Thoughts and Adventure.Amid these Storms (1932). Par Žākli jeb Peterthe Painter, kā viņu dēvēja angļi, Čerčils rakstīja:He was one of those wild beasts, whoin later years, amid the convulsions of theGreat War, were to devour and ravage theRussian State and people (Viņš bija viens totiem mežonīgiem nezvēriem, kuri vēlāk LielāKara konvulsijās aprija un izvaroja Krievijasvalsti un tās ļaudis).Aplenkums beidzās ar slēptuves mājas nodedzināšanuun divu anarhistu nogalināšanu.Par grupas vadoņa Žākļa, kuram ar pāris citiemanarhistiem izdevās aizbēgt, tālāko likteniir pretrunīgas ziņas. Visticamāk, ka viņšaizbēdzis uz Austrāliju, kur joprojām dzīvojotkādi viņa pēcteči. Sākotnēji Žāklis bija LatviešuSociāldemokrātu partijas biedrs. Pēc 1905.gada revolūcijas sakāves viņš kļuva par latviešuanarhistisko komunistu grupas vai partijasvadoni. Jāmin, ka latviešu anarhisti izdeva arīvirkni periodisku izdevumu. Līdz šim ir apzinātisekojošie: Brīvība (1908-1913 – sākotnējiiespiesta Ņujorkā, 1909. gadā – Parīzē, pēctam atkal Ņujorkā), Melnais Karogs (1911-1914 – iespiests pamīšus Ņujorkā un Parīzē),Melnie Smiekli (1907 Rīgā), Naids (1908 – rediģētsMančesterā, Anglijā, iespiests Parīzē).Par tā dēvēto Sidney Street Siege jau gadiemir bijusi interese angļu kriminālo notikumuaprakstītājiem, kuriem nebija daudz skaidrībaspar latviešu anarhistiem un Latvijas vēsturi.Jāmin šie sacerējumi: J.P. Eddy. The Mysteryof Peter the Painter. The Story of the HoundsditchMurders, the Siege of Sidney Street(1946); Donald Rumbelow. The HoundsditchMurders and the Siege of Sidney Street.(1973); Colin Rogers. The Battle of Stepney.The Sidney Street Siege (1981). Tika darinātaspat vairākas filmas, piemēram Alfreda Hičkoka(Alfred Hitchcock) The Man Who Knewtoo Much (1934) un Džimija Sangstera (JimmySangster) Siege of Sidney Steet (1960).Nopietnāku vērību veltīt latviešu anarhistuizdarībām Anglijā un galvenokārt tā vadoņaJāņa Žākļa lomai šajos notikumos jaupirms vairākiem gadiem bija uzsācis Fils Rafs(Phil Ruff), angļu vēsturnieks ar anarhistiskunoslieci. Šai sakarā viņš ir meklējis ziņas paršiem notikumiem un tajos iesaistītajiem cilvēkiemRīgas arhīvos, arī ticies ar rakstniekuPaulu Bankovski, autoru romānam MistersLatvija (2002), kurā iekļauti minējumi unfantazēšana par Londonas latviešu anarhistiem.Rīgas laikrakstā SestDiena (2003.11.X)iespiests Bankovska raksts „Melnais Pēteris”par anarhistu vadoni. Internetā ir rodamašī raksta angliskā versija Peter the Painter(Janis Zhaklis) and the Siege of Sidney Street.Spriežot no Fila Rafa rakstiem, viņš ir pabeidzismonogrāfiju The Siege of Sidney Street.A Towering Flame. The Life & Times of Peterthe Painter. Iespējams, ka, pieminot šī notikumasimtgadi, grāmata tiks publicēta vistuvākālaikā. Īso kopsavilkumu par šo monogrāfijuRafs nobeidz, daļēji attaisnodams latviešuanarhistu izdarības, citējot angļu tulkojumādažas rindas no Vizmas Belševicas slavenāspoēmas „Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijashronikas malām”:I want to burn...To climb towards heaven on a towering flameAnd scream out the injustice by which mynationWith fiery iron was beset and slaughtered.Vizmas Belševicas oriģinālā latviskā versijā:Es gribu sadegt....Pa stāvu liesmu uzkāpt debesīsUn izkliegt netaisnību, kurā mana tautaAr dzelzi kvēlojošu nīdēta un kauta.Belševica nerakstīja: Es gribu dedzināt, betgan: Es gribu sadegt. Lai kāda būtu Belševicaspoēmas dzejiskā vērtība un nozīme laikmetāun apstākļos, kad tā rakstīta, vēsturiskofaktu izpratne šai poēmā ir aplama. 13. gs.nemaz nebija tāda latviešu tauta vai nācija,kā minēts angliskā tulkojumā. Tā radās tikaidaudzos gadsimtos dažādām baltu un lībumaztautām kopā saplūstot. Indriķa Livonijashronikas latvieši vai latgaļi, arī daļa no lībiem,sākotnēji bija vai pats galvenais krustnešu palīgspēkstagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijasiekarošanā un iekļaušanā Eiropas politiskās,sociālās un reliģiskās struktūrās. Jāminarī, ka Livonijas Hronikas autors Indriķis nebijalatvietis. Fila Rafa Belševicas poēmas citāts,rakstot par 20. gs. latviešu anarhistiemir nevietā. Bet grāmatas Latvieši ir visur autoramOtto Ozolam ir taisnība, ka latvieši 20.gs. bija iekūlušies vairāk kā vajadzīgs neskaitāmosglobālos trokšņos un skandālos. oMūsu līdzstrādnieks, kulturologs Jānis Krēsliņš, Sr.,pērngada beigās tiek cildināts ar ALAs Atzinības rakstupar sabiedrisko darbību.33