Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Jānis Krēsliņš, Sr.LATVIEŠU ANARHISTILONDONĀ PIRMS100 GADIEMKarogā (jūlijs/augusts 2010) ievietota GuntaBereļa intervija ar līdz šim nepazīstamorakstnieku Otto Ozolu, kurš sarakstījis grāmatuLatvieši ir visur. Šī sacerējuma fragmentiir publicēti Karogā un pati grāmata nesenarī klajā laista (Rīgā: Atēna, 2010. 350 lpp.).Šai grāmatā, kā Berelis raksta: Patiesi faktiun klaja fikcija putrota bez jebkādas cieņaspret realitāti. Bet šis sacerējums liekot par šoto padomāt. Kāds soms Ozolam teicis: Zini,iekulties jezgā gadās jebkuram, bet latviešiemdaudz biežāk nekā citiem. Ozols Berelimsaka: Pamazām sāku domāt par šo lietu,lasīt, salīdzināt, kur tik Latvija un latvieši XXgadsimtā nav iekūlušies, un konstatēju ka tasprocents, kad latvieši ir iesaistījušies globālostrokšņos, skandālos vai mēģinājuši grozīt vēsturi,ir pretdabiski augsts.Viens šāds globāls troksnis, skandāls bija slavenaislatviešu anarhistisko komunistu laupīšanasjeb, kā paši anarhisti to dēvēja, ekspropriācijasmēģinājums tieši pirms 100 gadiemLondonā 1910. gada nogalē un 1911.gada pašā sākumā. Jau pirms šī mēģinājumašī anarhistu grupa Anglijā bija nodarbojusiesar laupīšanām. Arī Latviešu Sociāldemokrātiskāpartijas vadība jau agrāk, 1905. gada revolūcijaslaikā, bija veicinājusi šādus laupīšanaspasākumus, lai iegūtu līdzekļus ieroču pirkšanai,dzīvošanai ārzemēs un revolucionārāsdarbības pastiprināšanai. Viens no pazīstamākajiemšādiem laupīšanas pasākumiembija bruņots uzbrukums (1906.13.II) ar asinsupuriem Krievijas valsts bankas HelsingforsasTurpinājums no iepriekšējās lapaspuses...mūsu kaimiņvalsts politiskajai, laicīgajai ungarīgajai attīstībai, mani pārņem arvien lielākaun lielāka bezcerība. Mūs no igauņiemšķir bezdibenis daudzās jomās, to skaitā arīvalsts atbalstīto kultūras izdevumu politikā.Pateicoties Igaunijas Kultūras ministrijas unKultūrkapitāla atbalstam, igauņi nav zaudējušinevienu nozīmīgu literatūras un kultūraslaikrakstu vai žurnālu, daudzi radušiesno jauna. Nosaukšu tikai dažus Igaunijasvalsts dotētos izdevumus: Avota līdzinieksVikerkaar, literārais žurnāls Looming (Daiļrade),mākslas žurnāls Kunst (Māksla), intelektuālaisun filozofiskais žurnāls Akadeemia(tagad Helsinku) nodaļai. Šai uzbrukumā, tāpatkā citos, piedalījās arī slavenais latviešugleznotājs Ģederts Eliass, kura vārdā vēl šodienir nosaukts muzejs Jelgavā.Latviešu anarhisti Londonā bija nolēmuši1910.16.XII aplaupīt kādu dārglietu veikalu.Mēģinājums neizdevās, bet laupītāji nošāvatrīs neapbruņotus policistus un vairākusievainoja. Laupītājiem izdevās aizbēgt kopāar pašu nejauši sašauto biedru, kurš no ievainojumiemmira un kura līķi nākamā dienāatrada kādā žīdu ģimenei piederošā dzīvoklī,kurā bija dzīvojis Jēkabs Peterss ar savubrālēnu Frici Svaru. (Peterss − vēlak ĻeņinaValsts ārkārtējās komisijas, t.i., čekas, priekšniekaFēliksa Dzeržinska palīgs un Revolucionārātribunāla priekšsēdētājs, ko 1938. gadānošauj viņa paša kādreiz ilggadīgi vadīto padomjuorgānu bendes). Policijas atrastos dokumentosbijis redzams, ka šie anarhisti piederējušilatviešu anarhistisko komunistu grupaiLiesma, kuras vadonis jeb virsaitis, kārakstīts Padomju Savienībā izdotajā monumentālā1905. gada Revolucionārās cīņās kritušopiemiņas grāmatas 1. sējumā (Maskavā,1933), bijis Jānis Žāklis jeb Žākle (tā laika rakstībāSchahklis/Schahkle). 1905. gadā viņš bijaLatvijas Sociāldemokrātiskās partijas Centrālkomitejaskaujas organizācijas centra loceklisun Rīgas sociāldemokrātisko organizāciju Federatīvāskomitejas kaujas organizācijas vadītājs.Rīgas Federatīvā komitejā ietilpa latviešusociāldemokrātu vadība un žīdu Bunda locekļi.Revolūcijas laikā Žāklis personīgi piedalījāssagūstīto baronu un citu revolūcijas pretiniekunošaušanā. Viņš arī vadīja sekmīgo kaujiniekuuzbrukumu Rīgas Centrālcietumam1905. gadā naktī no 6. uz 7. septembri.Policijai izdevās noskaidrot, kur apmetušiesaizbēgušie anarhisti un, tā kā līdz šimšāda veida Londonas policistu nošaušanabija pirmreizējs notikums, angļu policija un(Akadēmija), igauņu valodas un literatūrasžurnāls Keel ja Kirjandus (Valoda un Literatūra),tradicionālais literatūras un kultūraslaikraksts Sirp (Sirpis) un citi.Saprotu, ka mans salīdzinājums ar Igaunijuir nevietā, jo abu valstu pārvaldītājiem ir pilnīgiatšķirīga izpratne un attieksme pret patiesāmvērtībām. oDzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš bija Avotanodaļas redaktors. Raksta 1. variants žurnālā DizainaStudija 24 (2010.III/IV). Par autoru skat. arī „Piezīmes parLatvju Tekstiem nr.1” (48.- 50. lpp.).32