Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Guntars GodiņšDAŽI ATMIŅU AVOTIPAR AVOTU UN KASAR MUMS NOTIEKJa ticētu jaunības eliksīra eksistencei,nospriestu, ka tas skāris žurnālu „Avots”.Laikā, kad Latvijas Padomju Republikāsalikums „vārda brīvība” bija neizprotamsjēdziens, žurnāls acīmredzami paudabrīvības ideju, un vēl aizvien tā vizuālāsizteiksmes spēks nav mazinājies.(Anda Boluža)1987. gada februārī tikos ar žurnāla Avotsgalveno redaktoru Aivaru Kļavi, kas mani aicinājastrādāt par nodaļas redaktoru pēkšņāun mīklainā nāvē bojāgājušā Klāva Elsbergavietā. Nupat bija iznācis žurnāla 1. numurs.Šis februāris bija drūms, Klāva nāve smacējakā tāds lāsts, kas šķita uzlikts mūsu paaudzesliterātiem. Pretīga bija toreizējās varaspakalpiņu organizētā traģiskā notikumaslēpšana un patiesības noklusēšana. Tajā laikāstrādāju radio Literāro raidījumu redakcijā.Uz maniem raidījumiem radio vadība bijasākusi mest šķību aci to nepareizā politiskumadēļ. Tieši 1987. gada februārī ar skandālutika aizliegts laist ēterā manis sagatavotoraidījumu Vārda spēks un vājums, kurstarp rindiņām centos atklāt sistēmas divkosīgodabu. Pēkšņa programmā paredzētaraidījuma noņemšanaklausītājos neapšaubāmiradīja aizdomas parcenzūras modro aci unausi. Radio lielajā studijāsākās galvas mazgāšanaun klaigāšana,ka šis raidījums kaitē Padomju Latvijai un esesmu viens disidentisks tips. Atmoda Latvijāvēl tā īsti nebija sākusi mosties.Avota iznākšana ienesa spēju svaiga gaisašalti smacīgajā un vēl visai padomiskajā sabiedrībaslaiktelpā. Jaunajam darba piedāvājumampiekritu un stiprāk, nekā ierasts, atlaiduradio mājas durvis.Avots Latvijā un žurnāls Vikerkaar (Varavīksne)Igaunijā bija abu valstu komjaunatnes,kā arī Latvijas PSR un Igaunijas PSR Rakstniekusavienību izdevumi. Krievijā runāja parpārbūvi, kas latviešu un igauņu komunistiemun komjauniešiem lika gan pašiem pārkārtoties,gan nedaudz censties pārkārtotapkārtējo vidi. Ja jau pati Maskava liek! Tas irparadokss, ka komunistu ierosinātā ideja izveidotjaunu žurnālu drīz vien pavērsās pretviņiem pašiem, reizē iesākot reālu un neatgriezeniskusabiedrības domāšanas un uztveresperestroiku.Avota redakcija bija jaunu un radošu cilvēku– domubiedru – grupa ar neordinārāmidejām, gaumes izjūtu un stilu, kas saprata,ka tā ir lieliska iespēja pateikt vēl neteikto,atklāt vēl neatklāto. Šāda atmosfēra valdīja,veidojot katru žurnāla numuru. Te nedarbojāscitkārt tik vienmuļais žurnālu un laikrakstustrikto rubriku princips: te būs sleja, te intervija,te raksts par mākslu, te par mūziku.Avota un izdevuma krievu valodā Rodņik veidošanabija ļoti radošs process. Piemēram,Normunds Naumanis saka: Paklau, man irviens foršs raksts par kino! Rudīte Kalpiņasteidz piedāvāt kādu materiālu publicistikā,man ir sagādāts kāds labs stāsts, dzejoļukopa, eseja, kas labi iederētos kopīgajā domasun stila ainavā. Aivars Kļavis cenšas izlaipotstarp mums, jauno un drošo ideju ģenerētājiem,un cenzora zīmuli. Māksliniece SarmīteMāliņa jau saskata numura ilustratīvomateriālu. Vladis Spāre un Andrejs Ļevkinsstāsta, kas sagatavots Rodņika numuram. Jakādam no nodaļas redaktoriem bija ļoti labsun aktuāls materiāls, pārējie bija pretimnākoši.Atceros, ka Laima Žihare bija pārtulkojusino ungāru valodas nelielu grāmatu parJuriju Gagarinu, kurā autors ar faktiem pierādījis,ka slavenais kosmonauts nemaz navpabijis kosmosā un ka tā ir tikai sociālistiska„pīle”. Nolēmām publicēt visu šo grāmatuvienā numurā. Tā brīžasituācijai sensacionālumateriālu mumsbija atliku likām: DžordžaOrvela Dzīvniekuferma, Semjuela BeketaGaidot Godo, AleksandraSuvorova Ledlauzis, intervija ar KnutuSkujenieku, kas pirmoreiz atklāti runājapar lēģeri, Ojāra Vācieša vēl nekur nepublicētā,savulaik aizliegtā poēma „Vadoņaaugšāmcelšanās” utt. Tūlīt pēc visiem zināmāZīlītes erotiskā numura iznāca arī žurnālaAvots erotiskais numurs. Atšķirībā no Zīlītesstipri fizioloģiskā akcenta Avotā publicējāmerotisko dzeju, prozu, rakstus par erotiskāmfilmām, protams, arī atbilstošu ilustratīvomateriālu. Liels notikums bija arī pirmoreizlatviešu trimdas literatūrai veltīta žurnālanumura izdošana, toreiz kaut kas pilnīgineiedomājams. Bet liela brēka un vilna gājapa gaisu, kad 1988. gada oktobra Rodņikanumurā bija publicēts zīmējums, kur redzamaĻeņina galva ar izšķaidītām smadzenēm,30
iespiesta žurku slazdā. Toreizējais Centrālkomitejasideologs Ivars Ķezbers tika izsauktsuz Maskavu skaidroties. Protams, sutu dabūjaarī galvenais redaktors Aivars Kļavis. Uzmūsu redakciju zvanīja sašutušie darbaļaudisgan no Latvijas, gan lielās Krievijas. Toreizredakcijas kabinets atradās Preses nama beidzamajāstāvā. Atceros – vakarā paliku rediģētkādu tekstu, pārējie bija jau devušiesmājās. Visu laiku zvanīja telefons. Jautājumskrievu un latviešu valodā bija viens: Vai tastiešām ir Ļeņins? Telefona zvani man traucējaiedziļināties tekstā, tāpēc vienkārši nolikuklausuli uz galda un turpināju lasīt. Milzīgspārsteigums man bija tad, kad telefons, kamnocelta klausule, iezvanījās. Izbrīnīts pacēluto, un atskanēja telefonistes dusmīgā balss:Kāpēc jūs esat noņēmis klausuli, nepārtrauktizvana cilvēki un sūdzas centrālei! Tad telefonistesavienoja ar kādu sievieti, kas krievuvalodā paziņoja, ka viņa zvana visa lielā rūpnīcasVEF kolektīva vārdā, lai izteiktu sašutumuun nosodījumu par to, ko mēs esamizdarījuši ar diženo vadoni. Šādu vai citāduatgadījumu bija samērā daudz. Dzīve ritējaspraiga un interesanta.Protams, aizliegtu vai nezināmu materiālupublicēšana bija viens no žurnāla popularitātescēloņiem, tomēr galvenais gan kas cits– Latvijā bija parādījies saturiski, stilistiski unvizuāli vēl nebijis žurnāls, ko noteikti varējapiedēvēt jaunas domāšanas sākumam. Apžurnālu pulcējās mākslinieki, literāti, mūziķi,žurnālisti, zinātnieki, notika sarunas, diskusijas,radošā dzīve kūsāt kūsāja. Salīdzinājumāar šodienas izdevumiem žurnāla tirāža bijaastronomiska – 140 000. Zinu, ka cilvēki arlielu nepacietību gaidīja kārtējā numura iznākšanu,zinu arī to, ka daudzi ir saglabājušižurnāla visus numurus līdz pat šodienai.1991. gadā sākās pučs un dzīve vairs negājavecajās sliedēs. Kad Preses namu bija ieņēmušiomonieši, divus žurnāla numurusnodrukājām Igaunijā. Atceros, ka barikāžulaikā stāvējām uz ielas un dalījām tikko noIgaunijas atvesto jaunāko numuru. Gaisākūpēja ugunskuru dūmi un liela neziņa, kasgaidāms tālāk.1992. gadā mēs redakcijā bijām palikuši vairstikai daži cilvēki, finansiālo grūtību dēļ bijāmspiesti izdot dubultos numurus. Tā pašagada jūnijā Avots beidza pastāvēšanu. Šķirstu1992. gada marta/aprīļa dubulto numuruun priecājos par publicētajiem materiāliem:franču dramaturga modernista AlfredaŽarī drāma Ibī-Karalis ar oriģinālajām ilustrācijām,franču dzejnieku Žaka Prevēra un PolaEliāra dzejoļi, saruna ar franču kinorežisoruFoto: Boriss Koļesņikovs, LV.LVGuntars GodiņšKlodu Lelušu, skotu izcelsmes amerikāņudzejnieka, filoloģijas profesora, budismapētnieka Džilberta Haieta eseja „Dzen noslēpums”,igauņu dzejnieka Jāna Kaplinska eseja„Jaunās pasaules”, vācu dzejnieka HansaMagnusa Encensbergera ceļojuma apraksts„Poļu nejaušības” un citi. Ar lielu interesišie materiāli lasāmi pat vēl šodien – pēc 18gadiem.Raugoties uz situāciju šobrīd Latvijā ar kultūrasžurnāliem un laikrakstiem, bieži vien atcerosAvota laikus un domāju, ka tāda veidažurnāls droši vien arī tagad atrastu savu lasītāju,tomēr apzinos, ka neko jau nevar atkārtotun arī nevajag. Avots bija un paliks kāfenomens, kā leģenda Latvijas kultūrvēsturesainavā.Kas ar mums notiek tagad? Skaitāmies kulturālatauta, tomēr vairākumu interesē tikaiprivātās dzīves dzeltenās aizkulises, sieviešuniķības un politiķu, mūziķu, sportistu sānsoļi.Dzeltenās preses uzbāzības un lēto televīzijasšovu ietekmē apjukušais cilvēks sāk pilnīginopietni uzskatīt, ka izklaide arī ir modernākultūra, ka literatūra par latu ir tas,pēc kā mēs visus šos garos, smagos gadusesam tiekušies. Galvenais izdabāt masām,par katru cenu iegūt noietu, jo kultūras līmenisLatvijā tiek mērīts tikai ar pieprasījumamērauklu, tādējādi lēni un neatgriezeniskiieslīdam masu kultūras neapzināmi plašajālaukā. Kultūras ministrijai un valsts institūcijām,kam vajadzētu uztraukties par Latvijasiedzīvotāju zemo kultūras līmeni, par kultūrasattīstības un pārmantojamības iespējām,nozīmīgāk šķiet pūst tajā pašā „kultūrapatēriņš”klarnetē.Latviju ar Igauniju vairs nav korekti salīdzināt,jo abu valstu varas izpratne, attieksmepret tautu, kultūru un savu godu sen vairsnav fiziskā 185 kilometru robežas attālumā.Tā kā ilgus gadus esmu starpnieks latviešuun igauņu kultūrām un sistemātiski sekoju31
- Page 7 and 8: paliekošā pārtapšananu pārtop
- Page 9 and 10: Imants AuziņšNO VIENTULĪBASLĪDZ
- Page 11 and 12: nezvērā, šķiet, ir lielāks dom
- Page 13 and 14: eksistenciālās jomās. Un šādai
- Page 15 and 16: Eva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LAT
- Page 17: Imants Tillers. Runā daba: CM. 201
- Page 20 and 21: Savā DV priekšnieka runā Latvija
- Page 22 and 23: - persona, kas samierinās ar LPSR
- Page 24 and 25: Franks GordonsLATVJI, JŪDI, VĀCI:
- Page 26 and 27: Austrālijā. Trimdas valdība 24 g
- Page 28 and 29: Zane Lūse. Klusums pirms vētras.
- Page 30 and 31: Vai Dievs sūta mums Savu Dēlu, la
- Page 34 and 35: Jānis Krēsliņš, Sr.LATVIEŠU AN
- Page 36 and 37: Jānis LiepiņšFRICIS MENDERS -IDE
- Page 38 and 39: Velta SniķereAČGĀRNĪBASNo cikla
- Page 40 and 41: labi. (Jānis Kalmīte, kura riju g
- Page 43 and 44: KULDĪGAS IEDZĪVOTĀJICAUR MODRA R
- Page 45 and 46: vilnis skudra (1941-2000)Vispirms p
- Page 47: andris šics (1944-1994)Būtu bārd
- Page 50 and 51: Rolfs EkmanisPIEZĪMES PAR LATVJUTE
- Page 52 and 53: igauņu dzejnieku un prozaiķi Jān
- Page 55 and 56: Ziņas un neziņas no tīkliem un t
- Page 57 and 58: V E Ļ U A I Z S A U L Ē aiziet no
- Page 59 and 60: Gunta Bereļa, Māra Bērziņa, Gun
- Page 61 and 62: Vienlaikus „Arsenālā” atklāj
- Page 63 and 64: Gunārs Birkmanis. I Latviešu naci
- Page 65 and 66: (Laiks 2010,46) lasāmas par nemēr
- Page 67 and 68: aksta nozīmju un nosaukumu samudž
- Page 69 and 70: JG263 godam pelnījusi Gunara Sali
- Page 71 and 72: lasītāja vēstules). Tādā brīv
- Page 73 and 74: na; acīs ne mākam, ne gribam teik
- Page 75 and 76: interesēties par zīmēšanas māk
- Page 77 and 78: KRIEVI NĀKJournal of Baltic Studie
- Page 79 and 80: Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5
Guntars GodiņšDAŽI ATMIŅU AVOTIPAR AVOTU UN KASAR MUMS NOTIEKJa ticētu jaunības eliksīra eksistencei,nospriestu, ka tas skāris žurnālu „Avots”.Laikā, kad Latvijas Padomju Republikāsalikums „vārda brīvība” bija neizprotamsjēdziens, žurnāls acīmredzami paudabrīvības ideju, un vēl aizvien tā vizuālāsizteiksmes spēks nav mazinājies.(Anda Boluža)1987. gada februārī tikos ar žurnāla Avotsgalveno redaktoru Aivaru Kļavi, kas mani aicinājastrādāt par nodaļas redaktoru pēkšņāun mīklainā nāvē bojāgājušā Klāva Elsbergavietā. Nupat bija iznācis žurnāla 1. numurs.Šis februāris bija drūms, Klāva nāve smacējakā tāds lāsts, kas šķita uzlikts mūsu paaudzesliterātiem. Pretīga bija toreizējās varaspakalpiņu organizētā traģiskā notikumaslēpšana un patiesības noklusēšana. Tajā laikāstrādāju radio Literāro raidījumu redakcijā.Uz maniem raidījumiem radio vadība bijasākusi mest šķību aci to nepareizā politiskumadēļ. Tieši 1987. gada februārī ar skandālutika aizliegts laist ēterā manis sagatavotoraidījumu Vārda spēks un vājums, kurstarp rindiņām centos atklāt sistēmas divkosīgodabu. Pēkšņa programmā paredzētaraidījuma noņemšanaklausītājos neapšaubāmiradīja aizdomas parcenzūras modro aci unausi. Radio lielajā studijāsākās galvas mazgāšanaun klaigāšana,ka šis raidījums kaitē Padomju Latvijai un esesmu viens disidentisks tips. Atmoda Latvijāvēl tā īsti nebija sākusi mosties.Avota iznākšana ienesa spēju svaiga gaisašalti smacīgajā un vēl visai padomiskajā sabiedrībaslaiktelpā. Jaunajam darba piedāvājumampiekritu un stiprāk, nekā ierasts, atlaiduradio mājas durvis.Avots Latvijā un žurnāls Vikerkaar (Varavīksne)Igaunijā bija abu valstu komjaunatnes,kā arī Latvijas PSR un Igaunijas PSR Rakstniekusavienību izdevumi. Krievijā runāja parpārbūvi, kas latviešu un igauņu komunistiemun komjauniešiem lika gan pašiem pārkārtoties,gan nedaudz censties pārkārtotapkārtējo vidi. Ja jau pati Maskava liek! Tas irparadokss, ka komunistu ierosinātā ideja izveidotjaunu žurnālu drīz vien pavērsās pretviņiem pašiem, reizē iesākot reālu un neatgriezeniskusabiedrības domāšanas un uztveresperestroiku.Avota redakcija bija jaunu un radošu cilvēku– domubiedru – grupa ar neordinārāmidejām, gaumes izjūtu un stilu, kas saprata,ka tā ir lieliska iespēja pateikt vēl neteikto,atklāt vēl neatklāto. Šāda atmosfēra valdīja,veidojot katru žurnāla numuru. Te nedarbojāscitkārt tik vienmuļais žurnālu un laikrakstustrikto rubriku princips: te būs sleja, te intervija,te raksts par mākslu, te par mūziku.Avota un izdevuma krievu valodā Rodņik veidošanabija ļoti radošs process. Piemēram,Normunds Naumanis saka: Paklau, man irviens foršs raksts par kino! Rudīte Kalpiņasteidz piedāvāt kādu materiālu publicistikā,man ir sagādāts kāds labs stāsts, dzejoļukopa, eseja, kas labi iederētos kopīgajā domasun stila ainavā. Aivars Kļavis cenšas izlaipotstarp mums, jauno un drošo ideju ģenerētājiem,un cenzora zīmuli. Māksliniece SarmīteMāliņa jau saskata numura ilustratīvomateriālu. Vladis Spāre un Andrejs Ļevkinsstāsta, kas sagatavots Rodņika numuram. Jakādam no nodaļas redaktoriem bija ļoti labsun aktuāls materiāls, pārējie bija pretimnākoši.Atceros, ka Laima Žihare bija pārtulkojusino ungāru valodas nelielu grāmatu parJuriju Gagarinu, kurā autors ar faktiem pierādījis,ka slavenais kosmonauts nemaz navpabijis kosmosā un ka tā ir tikai sociālistiska„pīle”. Nolēmām publicēt visu šo grāmatuvienā numurā. Tā brīžasituācijai sensacionālumateriālu mumsbija atliku likām: DžordžaOrvela Dzīvniekuferma, Semjuela BeketaGaidot Godo, AleksandraSuvorova Ledlauzis, intervija ar KnutuSkujenieku, kas pirmoreiz atklāti runājapar lēģeri, Ojāra Vācieša vēl nekur nepublicētā,savulaik aizliegtā poēma „Vadoņaaugšāmcelšanās” utt. Tūlīt pēc visiem zināmāZīlītes erotiskā numura iznāca arī žurnālaAvots erotiskais numurs. Atšķirībā no Zīlītesstipri fizioloģiskā akcenta Avotā publicējāmerotisko dzeju, prozu, rakstus par erotiskāmfilmām, protams, arī atbilstošu ilustratīvomateriālu. Liels notikums bija arī pirmoreizlatviešu trimdas literatūrai veltīta žurnālanumura izdošana, toreiz kaut kas pilnīgineiedomājams. Bet liela brēka un vilna gājapa gaisu, kad 1988. gada oktobra Rodņikanumurā bija publicēts zīmējums, kur redzamaĻeņina galva ar izšķaidītām smadzenēm,30
Change language