Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas Maketa fails - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Vai Dievs sūta mums Savu Dēlu, lai Tajā ieraugāmViņu? Vai otrādi, Mēs sūtījām Cilvēkadēlu – pie Viņa? Arī šie pieder pie grūtajiemjautājumiem. Prātnieks, kas bikli aizslēpiesaiz ķēniņa Zālamana vārda, mums saka:„Viss ir tik grūts, ka ne izstāstīt!” (1:8). Var,var taču būt, ka Dievs ne tikai spoguļojasmūsos, lai Sevi ieraudzītu, bet gan tikai vēltop Mūsos. Tad Mūsu tagad jau lineārā Ceļamērķis ir – Dievam rasties, tapt Mūsos? Tāvar būt, tā var nebūt. Droši vien ir tik pavisamTā, ka To nevar izteikt ar vārdu „ir”. Totaliteraliter, kā teikts kādā stāstā no klosterabrāļu dzīves.Prasīju padomu savam ilggadīgam strīduun pārdomu partnerim Bonnā, Annaskalnā– Andrejam Urdzem. Tad lūk, ko man Andrejsatbild: „Uldi, nespēju nekā teikt par cikliskoun/vai lineāro ticības vai neticības veidošanāsceļu – nedz no [R.M.] Rilkes, nedz nomanas puses. Katram šis ceļš veidojas savādāk.[...] Esmu atstājis dažādas norobežojošasdogmas un rituālus, un nācis pie apjausmas,ka „Dievs ir mīlestība”, ka Dievsvar būt tikai – mīlestība. Dievs parādās mīlestībā,mīlestības domās, vārdos un jo sevišķi– darbos, rīcībā. Kur nav mīlestības, turnav un nevar būt Dieva. Jebkāda naida kurināšana,karošana, nāvēšana vienalga uzkuras ideoloģijas vai reliģijas pamata ir cīņapret Dievu – arī ja tā notiek Dieva vārdā.Manuprāt, mīlestībai jābūt visu patiesu reliģijupamatam, Ceļam, mērķim. Mīlestībakā milzīgs spēks, kā visu pretešķību, ķildu,naidu pārvarēšanas ceļš – gan atsevišķucilvēku attiecībās, gan starp nācijām unreliģijām. Šai mīlestībai nav sākuma, navgala (noteikti tā nesākas ikgad maijā nojauna). Mīlestības spēks paliek mūžīgi, tovaram pieņemt, noraidīt vai pat apkarot,bet tas nebūs pievarams vai izskaužams.Nedomāju, ka „Dievs ved radību” vai „absorbēradību” vai to „materializē”, nē – bet Dievamīlestības spēks gan var pārveidot radībusākot no atsevišķa cilvēka, no vismazākāskopienas līdz visai sabiedrībai. Un katrs nomums ir aicināts pieņemt, uzņemt sevī undot citiem tālāk šo spēku, un tādejādi līdzveidotDieva valstību. Katram no mums dotsvismaz piedāvājums ņemt dalību Dieva mīlestībasvalstības veidošanā. Un „otrādi” – jajau Dievs „materializējas” cilvēkos, tad ikkatrsno mums var būt daļiņa no šīs Dievavalstības. Tas ir „savstarpējas atrašanas” Ceļš,tā ir sava veida „realizēšanās vienam otrā”.Dievs uzrunā cilvēkus un aicina mīlēt citamcitu, un cilvēks tuvojas Dievam un palīdz mīlestībasspēkam veidoties un izplatīties.”Mīlestības spēks, saka Andrejs Urdze. Varampieņemt, ka ir tāda dievišķa kādība, tādsvektors, kurš Demiurgam ļauj – vai liek? – radītbūtnes, radīt pasaules un Visumus. Nemums, ne skudrām, ne bitēm, ne atomiem,ne planētām nav un nevar būt priekšstatapar šo spēku, šo vektoru. Jā, mēs drīkstamto nosaukt par Mīlestību. Dievs mīl Savu radību,to mēs varam iztēloties, jo mums dotašī spēja – mīlēt. Andrejam Urdzem taisni Mīlestībair tas stāvoklis, tas cilvēkprātam itlabi aptveramais brīnums, kas ļauj mumsstaigāt ne vairs pa apli, bet traukties pretimAbsolūtajam – cilvēkos un Dievā. MīlēdamsDievs rada pasaules, mīlēdama Radība meklēDievu, savu Radītāju. Vai nu vienu dzīvestaku nostaigājusi, vai varbūt, kā daži apgalvo– caur daudzām piedzimšanām un nomiršanāmceļagājēja dvēsele steidz pie Dieva,sava Mīļotā.Mūsu šīvakara sarunai ir arī tāda kā izziņasiecere, un tad jau mans tulkotāja pienākumsun pienesums būtu palūkoties Korānā. Viensno Dieva 99 Jaukajiem vārdiem ir `alWadūd– Mīlošais, Korānā gan – tikai divās vietās(11:90, 85:40). Bet verbi `ahabba un wadda,tie tulkotājam nāk priekšā desmitos Korānvietu.`inna-l-Lāhu yuhibbu-l-muhsinīna.Dievs mīl tos, kas labu dara (2:195), kas nožēlāpie Viņa vēršas, kas turas pie šķīstības,Viņš mīl bijīgos, paļāvīgos, pacietīgos, taisnīgos.Dievs nemīl noliedzējus, pārkāpējus,pārlieku līksmotājies, lielībniekus, šķērdētājus,tos nepateicīgos, tos grēkagabalus, visus,kas liek līdzās Dievam vēl līdzniekus unvisus, kas lepnībā iecirtušies, kas dara netaisnībuun nelietību. Redzam, ka tā nav tā kosmiskā,pasaules radošā Mīlestība, par kurusavā vēstulē runā Andrejs Urdze, tā ir mīlestība,kas jānopelna, staigājot pavēlēto ceļu,arābiski šarī’a.Sūrā Ceļos metušies, 45:18:Tad Mēs uzvedām tevi uz pavēlēta ceļa,ej to – un neskraidi pakaļ šo iegribām,jo šie i nejauš.Man jāpiekrīt tiem, kuri apgalvo: Korāns unsunna ir islāma Vecā derība, un tikai vēlāksūfiju Dievmīlas, Dievredzes ceļš i viņus – imūs, no malas vērotājus it kā noved Jaunāsderības pasaulē – Mīlestības pasaulē. Nē,Dieva pavēlētais ceļš nav atcelts. Ceļš, kasDieva meklētājam, Dievā skurbušajam zemkājām, kas ved te no Buhāras uz Bagdādi, teno Marokas uz Ēģipti, no šīssaules uz elli un28
Debesdārzu – tas vairs nav tikai Korāna „pavēlētaisceļš”. 13. gs. persiešu dzejnieks Attārspoēmā „Putnu sarunas” un 15. gs. Vidusāzijasturciešu dzejnieks Navāī poēmā„Putnu valoda” vēsta par Trīsdesmit putniem,kas gudrā un uzņēmīgā pupuķa vadīti devušiespār jūrām, pār kalniem un lejām meklētViņu – Sīmurgu, visu putnu Putnu, unceļa galā atrod Viņu – sevī. Tā nu ir, persiešuvārds Sīmurg taisni to nozīmē – Trīsdesmitputni. Es, daiļrunīgās persiešu tradīcijasstostīgais atdarinātājs uzdrošinos piedāvātšim stāstam savu strupo versiju:Tā kā muļķis blenžu koku galotnēs: ieraudzītto putnu, kuram vārdā – es. Pupuķis tā teica,un tas laikam būs: ka šī fantāzija tiešām vienomūs. Dzejnieks uzrakstījis: esam Trīsdesmit,bet nav obligāti, cits var uzrakstīt vairākmūs vai mazāk, kas to tagad min, tā ir patiesība,Dievs jo labāk zin, abstrahēta jūra jāpārlidoMums; jo Viņš gaida Jūsu, runāt gribuz Jums.Magtimgulī, 18. gs. turkmēņu dzejnieks,klīst šaisaulē viens, ik solī taujādams pēc Dieva,sava Kunga:Vai redzēts navSpožums dzisa tumsai tumsa pieskārāsVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navRadīšanas rītā Dienā pastarāVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navTāds kā Anka putns lido brēc Tu TuLidu lidu kamēr neatmaņā nuPutnu stāstu dzejniek Navāī teic tuVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navPlosa manas aknas sāpe niknākāVisur eju saucu kur mans Draugs un kāSvētās Kaabas zemē Šāmā IrākāVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navRūmā Indā Ķīnā tur aiz zemēm trejDižā Troņa priekšā pāri pasauleiZvaigznājos kas debess velvē augstu skrejVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navMīlētāju čukstos kad tie tā un tāSarkanajā jūrā ai kā viļņo tāLotus puķu pļavā Jēzus pilsētāVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navSauca zemei Alī kuru slava vijSniedz viņa sauciens apkārt debesijČetru vēju saimniek Ahmed JasavīVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navKas tai augstā kalnā Viņu meklēt kāpsVaicāt noies lejā tur kur Jēzus kapsVai kāds debess namos Viņu nesastapsVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navMagtimgulī nezin kur pie Drauga ietNevar atrast var vai zemei apkārt skrietAk eņģel Džabraīl ko tu klusu cietVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navLineārais, taisnais Ceļš ir mums kājāmgājējāmdvēselēm tāls – mēs no pusceļa atgriežamies,mēs atkal dodamies ceļā – no pilsētasuz pilsētu, no lūgsnuvietas uz lūgsnuvietu,no viena apskaidrības mirkļa putekļainsun baiļpilns ceļš jānostaigā līdz nākamajam.Te vēl viens Dievskurbā Magtimgulī mīlestībasun ceļagaitu dzejolis:Dievadotais nākNaktī guļu ekur nakišbendu šāhsBahāvedīns vārdā dievadotais nākCeļa spieķi rokā nāk no BuhārasDieva mīlestības apstulbotais nākUzmodos no dusas kājās uztrūkosSkat man dievadotais vīna kausu dosNodzēros tā vīna dikti iesaucosAsaras man acīs teic jel ko tās nākDvēsele sāk drebēt dzīslās asins irdzSirdī vētra ceļas iet pār malu sirdsNu jau zīme dota redzi tumsā mirdzMīlestības gaiši stari no tās nākPrātā esmu sajaukts sirdī atskaidrotsRedzēt Skaisto vai tad aklajam nu dotsMīlestības tizls guļu savalgotsManai kaitei zāles senilgotās nākDraugi laižas dejā ka tik līdzi tiecStipras bungas dauza stiprā balsī kliedzStājiet aplī lai tak prieka solis ietsNāk jau sirdis Ceļu vienīgo tās nākDervīši jau pulkā i tu lempi nācTracis ceļas lai mums žēlīgs Kunga prātsAsins asaras līst cilvēk smieties sācLiekas Pastardiena debess godā nākUbagdoze rokā ķirbis galvā mumsNeprātīgie runā Dieva vārdus jumsKrūtīs vīns tiem skurbīgs pierē reibīgs dūmsLaidiet visus sirdi ielīksmot kas nākMagtimgulī saka Korāns gaismu dosTenkās neklausīšos grēka atstāšosNoslēpumu teikšu no jums neslēpšosVeru muti Patiesība no tās nāk2010.27.X. JāņbaznīcāDzejnieks un atdzejotājs Uldis Bērziņš saņem Gadabalvu par savu pēdējo krājumu Saruna ar Pastnieku (skat.JG258:59).29
- Page 7 and 8: paliekošā pārtapšananu pārtop
- Page 9 and 10: Imants AuziņšNO VIENTULĪBASLĪDZ
- Page 11 and 12: nezvērā, šķiet, ir lielāks dom
- Page 13 and 14: eksistenciālās jomās. Un šādai
- Page 15 and 16: Eva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LAT
- Page 17: Imants Tillers. Runā daba: CM. 201
- Page 20 and 21: Savā DV priekšnieka runā Latvija
- Page 22 and 23: - persona, kas samierinās ar LPSR
- Page 24 and 25: Franks GordonsLATVJI, JŪDI, VĀCI:
- Page 26 and 27: Austrālijā. Trimdas valdība 24 g
- Page 28 and 29: Zane Lūse. Klusums pirms vētras.
- Page 32 and 33: Guntars GodiņšDAŽI ATMIŅU AVOTI
- Page 34 and 35: Jānis Krēsliņš, Sr.LATVIEŠU AN
- Page 36 and 37: Jānis LiepiņšFRICIS MENDERS -IDE
- Page 38 and 39: Velta SniķereAČGĀRNĪBASNo cikla
- Page 40 and 41: labi. (Jānis Kalmīte, kura riju g
- Page 43 and 44: KULDĪGAS IEDZĪVOTĀJICAUR MODRA R
- Page 45 and 46: vilnis skudra (1941-2000)Vispirms p
- Page 47: andris šics (1944-1994)Būtu bārd
- Page 50 and 51: Rolfs EkmanisPIEZĪMES PAR LATVJUTE
- Page 52 and 53: igauņu dzejnieku un prozaiķi Jān
- Page 55 and 56: Ziņas un neziņas no tīkliem un t
- Page 57 and 58: V E Ļ U A I Z S A U L Ē aiziet no
- Page 59 and 60: Gunta Bereļa, Māra Bērziņa, Gun
- Page 61 and 62: Vienlaikus „Arsenālā” atklāj
- Page 63 and 64: Gunārs Birkmanis. I Latviešu naci
- Page 65 and 66: (Laiks 2010,46) lasāmas par nemēr
- Page 67 and 68: aksta nozīmju un nosaukumu samudž
- Page 69 and 70: JG263 godam pelnījusi Gunara Sali
- Page 71 and 72: lasītāja vēstules). Tādā brīv
- Page 73 and 74: na; acīs ne mākam, ne gribam teik
- Page 75 and 76: interesēties par zīmēšanas māk
- Page 77 and 78: KRIEVI NĀKJournal of Baltic Studie
- Page 79 and 80: Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5
Debesdārzu – tas vairs nav tikai Korāna „pavēlētaisceļš”. 13. gs. persiešu dzejnieks Attārspoēmā „Putnu sarunas” un 15. gs. Vidusāzijasturciešu dzejnieks Navāī poēmā„Putnu valoda” vēsta par Trīsdesmit putniem,kas gudrā un uzņēmīgā pupuķa vadīti devušiespār jūrām, pār kalniem un lejām meklētViņu – Sīmurgu, visu putnu Putnu, unceļa galā atrod Viņu – sevī. Tā nu ir, persiešuvārds Sīmurg taisni to nozīmē – Trīsdesmitputni. Es, daiļrunīgās persiešu tradīcijasstostīgais atdarinātājs uzdrošinos piedāvātšim stāstam savu strupo versiju:Tā kā muļķis blenžu koku galotnēs: ieraudzītto putnu, kuram vārdā – es. Pupuķis tā teica,un tas laikam būs: ka šī fantāzija tiešām vienomūs. Dzejnieks uzrakstījis: esam Trīsdesmit,bet nav obligāti, cits var uzrakstīt vairākmūs vai mazāk, kas to tagad min, tā ir patiesība,Dievs jo labāk zin, abstrahēta jūra jāpārlidoMums; jo Viņš gaida Jūsu, runāt gribuz Jums.Magtimgulī, 18. gs. turkmēņu dzejnieks,klīst šaisaulē viens, ik solī taujādams pēc Dieva,sava Kunga:Vai redzēts navSpožums dzisa tumsai tumsa pieskārāsVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navRadīšanas rītā Dienā pastarāVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navTāds kā Anka putns lido brēc Tu TuLidu lidu kamēr neatmaņā nuPutnu stāstu dzejniek Navāī teic tuVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navPlosa manas aknas sāpe niknākāVisur eju saucu kur mans Draugs un kāSvētās Kaabas zemē Šāmā IrākāVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navRūmā Indā Ķīnā tur aiz zemēm trejDižā Troņa priekšā pāri pasauleiZvaigznājos kas debess velvē augstu skrejVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navMīlētāju čukstos kad tie tā un tāSarkanajā jūrā ai kā viļņo tāLotus puķu pļavā Jēzus pilsētāVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navSauca zemei Alī kuru slava vijSniedz viņa sauciens apkārt debesijČetru vēju saimniek Ahmed JasavīVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navKas tai augstā kalnā Viņu meklēt kāpsVaicāt noies lejā tur kur Jēzus kapsVai kāds debess namos Viņu nesastapsVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navMagtimgulī nezin kur pie Drauga ietNevar atrast var vai zemei apkārt skrietAk eņģel Džabraīl ko tu klusu cietVai mans skaistais Kungs vairs redzēts navLineārais, taisnais Ceļš ir mums kājāmgājējāmdvēselēm tāls – mēs no pusceļa atgriežamies,mēs atkal dodamies ceļā – no pilsētasuz pilsētu, no lūgsnuvietas uz lūgsnuvietu,no viena apskaidrības mirkļa putekļainsun baiļpilns ceļš jānostaigā līdz nākamajam.Te vēl viens Dievskurbā Magtimgulī mīlestībasun ceļagaitu dzejolis:Dievadotais nākNaktī guļu ekur nakišbendu šāhsBahāvedīns vārdā dievadotais nākCeļa spieķi rokā nāk no BuhārasDieva mīlestības apstulbotais nākUzmodos no dusas kājās uztrūkosSkat man dievadotais vīna kausu dosNodzēros tā vīna dikti iesaucosAsaras man acīs teic jel ko tās nākDvēsele sāk drebēt dzīslās asins irdzSirdī vētra ceļas iet pār malu sirdsNu jau zīme dota redzi tumsā mirdzMīlestības gaiši stari no tās nākPrātā esmu sajaukts sirdī atskaidrotsRedzēt Skaisto vai tad aklajam nu dotsMīlestības tizls guļu savalgotsManai kaitei zāles senilgotās nākDraugi laižas dejā ka tik līdzi tiecStipras bungas dauza stiprā balsī kliedzStājiet aplī lai tak prieka solis ietsNāk jau sirdis Ceļu vienīgo tās nākDervīši jau pulkā i tu lempi nācTracis ceļas lai mums žēlīgs Kunga prātsAsins asaras līst cilvēk smieties sācLiekas Pastardiena debess godā nākUbagdoze rokā ķirbis galvā mumsNeprātīgie runā Dieva vārdus jumsKrūtīs vīns tiem skurbīgs pierē reibīgs dūmsLaidiet visus sirdi ielīksmot kas nākMagtimgulī saka Korāns gaismu dosTenkās neklausīšos grēka atstāšosNoslēpumu teikšu no jums neslēpšosVeru muti Patiesība no tās nāk2010.27.X. JāņbaznīcāDzejnieks un atdzejotājs Uldis Bērziņš saņem Gadabalvu par savu pēdējo krājumu Saruna ar Pastnieku (skat.JG258:59).29
Change language