Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

– persona, kas samierinās ar LPSR pastāvēšanuun necīnās pret to). 1964. gadā žurnālaTilts Nr. 64/65 ievietots Pelēča raksts „Mūsubēgulības divdesmit gadi”, kurā viņš paužsavus argumentus par labu trimdiniekubraucieniem uz Latviju, piemēram, katram,kam līdzekļi atļauj un ir vēl mīlestība, ilgasun vēsturiska nojēga savas tautas likteņos,vajadzētu šo grūto atkalredzēšanās ceļu uzņemties.Ne ar šaubām, ne ar bailēm, ne arplātību par šejienes dzīves standartu, bet arsirsnību, cilvēcību un cilvēkam iesējamo patiesībupret pagātni, tagadni un nezināmonākotni. 27 Savukārt žurnālā Tilts (Nr.66/67)Valentīns Pelēcis uzrakstījis emocionālu unaizstāvības runai līdzīgu ievadrakstu MonikasZariņas atmiņu stāstījumam par nesenoLatvijas apciemojumu. Jāņem vērā, ka MonikaZariņa un viņas vīrs Guntis Zariņš lielātrimdas sabiedrības daļā tika uzskatīti par„savaņģotiem“ čekas aģentiem. Drīz vienDaugavas Vanagu Mēnešrakstā (1965,1)publicēta trimdas literatūrzinātnieka un kritiķaJāņa Rudzīša apcere „Starp koeksistenciālismuun mekkārtiismu” 28 , kurā paustasdivas bīstamākās parādības trimdā: koeksistenciālisms29 – „brāļošanās” ar Latvijas cilvēkiem,mekkartiisms – sīkumaina, pārspīlētanodevēju un spiegu meklēšana pašu trimdiniekuvidū. Iepriekšminētos Pelēča rakstusRudzītis nodēvē par visu mūsu koeksistenciālistukredo, plaši tos citējot. Diemžēl Pelēčaatbildes vēstuli Daugavas Vanagu Mēnešrakstsnepublicēja.Valentīnu Pelēci interesē Latvijas kolēģi –rakstnieki. Viņš, pamatojot savu pārliecībupar sakaru nepieciešamību, 1960. gadu sākumānorāda, ka Latvijā rakstnieki un žurnālistidalāmi trīs grupās: Vienā ietilpināmitie, kas ar šķietamu patiku, bez garas domāšanas,salīda padomju varas paspārnējau 1940. gadā. Otrā, kas dzīvi atgriezušiesno deportāciju vietām, kā arī, kas, sabrūkotvācu okupācijai 1944. gadā, nepaguva vainevēlējās atstāt Latviju. Trešajā – jaunie, kasizauguši padomju varas gados. 3027. Skat. Jānis Rudzīts. „Starp koeksistenciālismu unmekkārtiismu.” Daugavas Vanagu Mēnešraksts 1965,1:41.28. Mekkārtiisms (McCarthyism) – ASV senatoraMakartija (Joseph R. McCarthy) ierosināta unorganizēta politisku, administratīvu un tiesisku represijukampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās parantiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem unorganizācijām 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.29. Koeksistence = politiska līdzāspastāvēšana. Svešvārduvārdnīca, Rīgā: Jumava, 1999:362.30. Valentīns Pelēcis. „Viņi un mēs”. Brīvais Vārds1962,6:4.Īpaši Valentīns Pelēcis vēlas rast kontaktusar trešo grupu – jaunajiem, jo tie, pateicotiesjaunības nemieram, kā arī visā pilnībāneatcerēdamies Latvijas brīvības dienas, sāksavus mūžus bez tā traģiskā smaguma, kasguļ vecās paaudzes dvēselēs. (..) Viņi melopropagandas vajadzībai, bet savā starpā redzīgākieatļaujas debatēt, vai komūnismstiešām nav iespējams bez meliem. 31 VēstulēGunaram Saliņam Pelēcis raksta: Ar tiemLatvijas brāļiem jau nelaime tā, ka Maskavasieceltie kučieri ilksij pāri raudzītiesdaudz neatļauj. Tas arī mums jāsaprot, kaviņu sakari ar mums tiek atļauti tikai propagandasnolūkos, bet es nešaubos, ka starpšiem kroņa maizītes ēdājiem var atrast arī literātus,kas atļautajā „propagandas aplociņā”tomēr mēģina atrast iespējas, lai kaut arpavisam „nemanāmu zīmju” palīdzību liktumums izprast viņu māņticībai pakļautās literatūrasstrupceļu, un ne ar mūsu patriotiskopropagandistu un pagātnes pielūdzējutrimdinieciski rūgto ironiju, bet ar vietas,laika un apstākļu tiešamības novērtējumupāri jebkādām propagandām. 32Tomēr sava taisnība ir arī Jāņa Peniķa vēstulē,kas adresēta Rolfam Ekmanim, UldimĢērmanim, Gunaram Irbem, Valdai Melngailei,Valentīnam Pelēcim, Olafam Stumbram:Mēs visi pavadām samērā daudz savabrīvā un nebrīvā laika, mēģinot kaut cik sekotattīstībām Latvijā; mēs visi pavadāmdiezgan daudzas stundas, apmainoties vēstulēm,kur varbūt pati biežākā tēma ir jaunākaisiespaids, fragments, ziņa, bauma parto un to Latvijā; tajās retajās reizēs, kadmums iespējams satikties, saruna atkal aizpelduz to pašu. Un tomēr, par spīti mēģinājumiemlasīt un sekot un salīdzināt, ir sajūta(vismaz man ir tāda sajūta), ka mēs arīlabākajā gadījumā sataustām tikai fragmentus,ka mūsu iespaidi bieži vien ir apmēramtādi, kā četru aklo apraksts par ziloni indiešupasakā. 33Vērā ņemams un analizējams ir trimdas sabiedrībāpastāvošais t.s. kultūras sakaru sindroms,kuru piemin Valija Ruņģe, analizējotfaktorus, kas apdraud ārpus Latvijas esošoliteratūru un gara dzīvi 34 . Kā atzīst rakstaautore, tas gan ir visai mīklains jautājumu31. Turpat.32. Valentīns Pelēcis vēstulē Gunaram Saliņam 1967.4.V -1967 RTMM 515790, G.Sal K1/333. Jānis Peniķis vēstulē Valentīnam Pelēcim 1971.4.IV -RTMM 55588134. Valija Ruņģe. „Trimdas gara dzīve: fainomens ‘parsevi’ vai daļa visas latviešu tautas kultūras?” Jaunā Gaita158(1986):3-9.20