Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Savā DV priekšnieka runā Latvijas valstssvētkos Ņujorkā 1971. gadā Hāzners, runājotpar kultūras stāvokli okupētajā Latvijā,uzsver: Par spīti Maskavas un viņas ielikteņupūlēm, latviešu tautas nacionālās pastāvēšanasun saglabāšanas instinkts nav apslāpēts.Latviešu kultūras vērtību nosargāšanaun jaunrade visumā iet pa tautai vēlamotradīciju ceļu. Latviešu kultūras darbiniekidzimtenē nav nokausēti, par spīti daudziemierobežojumiem un grūtībām. 13 Tālāk, runājotpar trimdinieku iespējām palīdzēt tautaiLatvijā, Hāzners teic: Tā kā mūsu kaujaslauks Rietumos ir stipri ierobežots, tad biežiparādās uzskats, ka būtu vajadzīga sadarbībauz plašākas bazes ar tautu dzimtenē.Te mums var būt divi partneri – režīma noteicējiun pati tauta. Okupācijas varas nesējimums ieteic akceptēt iekārtu, kāda tagadpastāv Latvijā. (..) ...tur ir vienīgi sveša okupācijasvara, kas varmācīgi laupījusi mūsutautai tās lielākās vērtības – brīvību un neatkarību.(..) Tāpēc ar okupācijas varas nesējiemmūsu gods nemaz neatļauj runāt. Runāteiktais liecina, ka DV priekšniekam ir pozitīvspriekšstats par dzimtenes kultūras darbiniekiem.Tomēr ir iemesli, kas liek arī kultūrasdarbiniekus uzskatīt par „okupācijasvaras nesējiem“. Viļa Hāznera un viņa līdzgaitniekupriekšstatu par to, kas ir LPSR Kultūrassakaru komiteja un kā pret to jāizturas,noteica ne vien citētajā fragmentā izteiktaisapsvērums, bet vēl vairāk fakts, ka 1960.gados KKS vārdā izdotajās brošūrās Kas irDaugavas Vanagi u.c., tiek nomelnoti aktīvitrimdas organizāciju darbinieki, kuri kaitēPSRS interesēm. Balstoties uz melīgajāmbrošūrām kā uz vēstures avotiem, Rietumupreses žurnālisti sāka meklēt sensācijas parto, ka brīvības zeme ASV devusi patvērumu„nacistiskajiem kara noziedzniekiem“.Viļa Hāznera vārds ir viens no tiem, kuri tiekapmeloti kā II Pasaules kara noziedznieki.1978. gadā pret Hāzneru tiek uzrādīta safabricētaapsūdzība. Vilis Hāzners un viņaadvokāts Ivars Bērziņš visas apsūdzības atspēkoun pierāda liecību melīgumu. Saspringtaun pazemojoša tiesāšanās notieklīdz 1984. gadam, kad ASV tiesa Hāznerupilnībā attaisno. 14 Taču Latvijas KKS publikācijāsVilis Hāzners un citi Daugavas Vanagijoprojām tiek apsaukāti par asiņainiembendēm, kuriem ASV imperiālisms dod darbuun pajumti. Šādā ķengu rakstā Hāznera13. Vilis Hāzners. Varmācības torņi. 1. sēj. Atmiņas.Lincoln, Nebraska, ASV: Vaidava, 1977:643.14. Vilis Hāzners. Varmācības torņi, 2. sēj. „Kaŗanoziedznieka“ stāsts. Vaidava, 1985: 515.vārds vēl ir lasāms pat 1988. gada KKS kalendārā(sagatavots 1987. gadā) 15 . Hāznerspieder pie tās trimdas sabiedrības daļas,pret kuru KKS darbības plānotāji paredz izturētiestikai konfrontējoši. Tāpēc ir saprotami,ka Daugavas Vanagu attieksme arī pretrakstniekiem, kuri pieder tai pašai neapšaubāminaidīgajai organizācijai, ir vismazneuzticīga.Alfrēds Bērziņš savā rakstā „Nepieciešamaapdomība un mērenība” 16 , kas tapis pēcJāņa Petera un Raimonda Paula vizītes ārzemēs,uzsver: Latvijas kultūras pārstāvji,kas no okupētās Latvijas ieradās ASV u.c.,nav brīvi cilvēki, kas pie tautiešiem svešumāieradušies pēc savas gribas, lai ar tiemtiktos un pārrunātu jautājumu, kas visiemlatviešiem kopīgs zīmējoties uz latviešu kultūrassargāšanu, kopšanu un jaunradi. Viņiir okupācijas varas sūtīti un tas jau pasakavisu. Alfrēds Bērziņš skaidri un nepārprotaminorāda uz mērķiem, kurus sev izvirzījusikultūras sakaru biedrība, t.i., 1) sniegt maldīguinformāciju mazāk zinošajiem, sevišķino jaunās paaudzes vidus, par patiesu dzīviokupētajā tēvzemē, tā cenšoties radīt iespaidu,ka vismaz latviskās kultūras laukātur var izpausties brīvi un sasniegt arī ievērībascienīgus rezultātus, 2) sašķelt latviešusabiedrību svešniecībā, par ko raksta autors,krietni norūpējies, bilst: Ja ar no virspusestik nevainīgu kultūras sakaru palīdzībuokupantiem izdotos radīt neuzticību un patšķelšanos paaudžu starpā, mūsu spēki tiktulielā mērā vājināti. 171982. gadā publicēts Viļa Hāznera raksts„Par disciplīnas jautājumiem“, kurā teikts:Mums, Daugavas Vanagiem, nekādā gadījumānedrīkstētu būt pieņemama dažādu čekasdienestā esošo personu aicināšana ciemotiesmūsu mājās, rietumu augstākās mācībuiestādēs, viņu piedalīšanās sarīkojumos,viņu cildināšana mūsu jaunatnes organizācijusanāksmēs. Nevar pirmā vietā likt Latvijāradušos kultūras vērtību iztirzāšanu, atstājotnovārtā vai nemaz nepieminot mūsutrimdā radušās kultūras vērtības, kā tas jauir noticis 2x2 nometnēs, Mičigenas studentucentrā un vēl citur, kur literāro vai citudarbu iztirzāšanā pirmā vieta ierādīta Ziedonim,Peteram, Paulam un citiem, kā tasbijis arī „Jaunās Gaitas” aprindās, vasaras15. B. Pudele. „Latviešu reakcionārā emigrācija ASVimperiālistisko aprindu pavadā”. Latvija-88. Latvijas PSRstarptautisko sakaru gadagrāmata. Rīga: Avots, 1987:168.16. Alfrēds Bērziņš. „Nepieciešama apdomība unmērenība”. Laiks 1976.22.XII:10.17. Turpat.18