Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

vārdiem un rīcību, bet Laika redakcija šoepizodi turpināja rūpīgi slēpt no lasītājiem,tā vietā akcentējot vakara gaitā it kā notikušodažu klausītāju demaršu pret viesiem JāniPeteru un Jāni Aneraudu, liekot runāt pieLatvijas un ASV karodziņiem un celties kājās,skanot Dievs, svētī Latviju! Konservatīvajiemstingrās stājas politiķiem attieksmē pretLPSR literatūru dominē aizdomas, pat pārliecība,ka literatūras process dzimtenē veicrafinētus partijas un čekas uzdevumus. Piemēram,viens no Daugavas Vanagu līderiem,ASV dzīvojošais politiķis, sovjetologs, propagandists,bijušais Latvijas armijas un latviešuleģiona virsnieks, majors Vilis Hāzners 5 avīzēLatvija Amerikā 1982. gadā norāda, ka čekamērķtiecīgi cenšas radīt pārliecību, ka Rīgasvai vispār Latvijas rakstnieku, dzejnieku vaipat partijas biedru publicējumos vai izteicienosatrodami dažādi „zemteksti“, kas paužpar latviešu nacionālisma izpausmēm dzimtenē.Tādus arī trimdā daži „speciālisti“ spējatrast. 6 Šis piemērs ir antitēze Jaunās Gaitasaprindu, arī literatūrzinātnieka Rolfa Ekmaņaredzējumam par literatūru Latvijā.Konservatīvās stingrās stājas pārstāvji ir nevien politiķi, bet arī daži dzejnieki un rakstnieki.No profesionāla līmeņa dzejniekiemtāds ir Andrejs Eglītis, kurš ir pret LPSR dzejniekupublicēšanu trimdā. To viņš nosaucpar „čekistu“ pārdrukāšanu: Pamatā jāliekcilvēks – par ko viņš cīnās, mērķis. Unne dzeja vien, un jautā: Vai slepkavnieksun mūsu brīvības idejas apkarotājs publicējamsCeļa Zīmēs tikai tāpēc, ka viņš uzrakstījislabu dzejoli? 7 Eglītim nav iebildumu pretviena otra piemēra publicēšanu – taču tasnevar būt dominētājs virziens. Andrejs Eglītisiebilst pret Ziedoņa un Vācieša centieniemdzejas vārdā (..) apvienot dzejoņusslepkavniekus ar dzejotājiem, kuri cīnās parcitu karogu. Atšķirībā no Ziedoņa un Vāciešadarbiem Eglītis augstu vērtē Vizmu Belševicu,kuras krājumā Gadu gredzeni redzskaidru pozīciju un drosmi – ne tā kā partijaskandidāti I. Ziedonis, O. Vācietis u.c. 8 Viņšpat novērtē krājumu Gadu gredzeni kā pārākupar Ivaskas, Kraujietes, Zemdegas dzejoļukrājumiem. Bet arī Belševicu Eglītis neiesakapublicēt. Slavēsim V. Belševicu svešumā?Tas nozīmētu biļeti uz Sibīriju viņai. 95. Vilis Arveds Hāzners (1905-1989)6. Vilis Hāzners. „Par disciplīnas jautājumiem.” LatvijaAmerikā 1982.25.IX.7. Anita Rožkalne. Palma vējā. Rīgā, 1997:163.8. Turpat.9. TurpatJānis Buls. Atmoda. No sērijas Pirms 20 gadiemLiteratūras zinātniece Anita Rožkalne savāgrāmatā Palma vējā norāda, ka sakaru noliegumsbalstījās ne tikai uz bailēm no „čekas“.Asās diskusijas Rožkalne iesaka nevienmēr uztvert kā tikai politiskas diskusijas– tās rāda pagurumu, spēku izsīkumu, tās atklājbailes no, varētu pat teikt, konkurences,par kādu kļūst Latvijas latviešu māksla. Trimdiniekuvēstulēs, kuru fragmentus publicējusiRožkalne, vairākkārt minēts, ka trimdasrakstnieku darbi kļūst mazāk populāri, salīdzinotar Latvijā dzīvojošo rakstnieku darbiem.10 Vēl viens aspekts, ko uzsver literatūrzinātniece:Ne tikai tiešas bailes no padomjuaģentiem, no savervēšanas, no kompromitēšanās,tātad kļūst par galveno baiļu avotuvēlākajā trimdas posmā. Jāsecina, ka daudzlielāku iespaidu iegūst pašas trimdas noslāņošanāsun iekšējās pretrunas, kuras arvienspēcīgāku izpausmi gūst attieksmē pret Latvijādzīvojošajiem kultūras darbiniekiem. Vitālākā,par sevi pārliecinātākā trimdas daļalūkojas uz Latvijas kultūru kā uz ierosmes unperspektīvas avotu. Neelastīgākā – tiecas tonoliegt un aizliegt. 11Stingrās stājas pārstāvju viedoklim ir noteiktamotivācija, kuru raksturo pozitīvas atmiņaspar pirmskara Latviju, sāpes un rūgtumspar tās zaudējumu, apņēmība ilgi un metodiskistrādāt, lai panāktu tās atgūšanu, noBaigā gada mantots šoks, kuram trimdā līdzināk čekas tēls, pret kuru vienmēr jācīnāsno jauna. Raksturīgs piemērs ir trimdāpopulārais stingrās stājas pārstāvis VilisHāzners, kura pagātnē ir čekas arests 1941.gada jūnijā un laimīga izglābšanās no sakropļošanasun nošaušanas Rīgas centrālcietumapagalmā, tikai pateicoties Sarkanarmijasun čekistu bēgšanai no vācu armijas, pametotieslodzītos bez uzraudzības. Dzīvojottrimdā, Hāzners aktīvi pētīja un publicēja atmaskojošasziņas par padomju represīvo iestāžubriesmu darbiem Padomju Savienībā. 1210. Turpat: 171.11. Turpat: 172-173.12. Kā viens Rietumvalstu finansētās KomitejasLatvijas Brīvībai darbiniekiem, Vilis Hāzners piedalījiesiesnieguma izstrādāšanā un iesniegšanā ANO komitejaipar vergu darbu (Committee on Forced Labor) PSRSieslodzījuma vietās, šai nolūkā intervējis no gūstaatgriezušos vācu karavīrus, iegūstot informāciju ganpar GULag nometnēm, gan par tajās ieslodzītajiemlatviešiem. Gatavojis ASV Kongresa komisijām liecībaspar apstākļiem, kādos notika Latvijas okupācija 1940.gadā, gatavojis propagandas publikācijas žurnālāizdevumos Life, laikrakstā The New York Times u.c.Rietumu preses izdevumos, strādājis radioraidījumusagatavošanā raidīšanai uz Latviju, bijis Radio BrīvībaLatviešu redakcijas ārštata līdzstrādnieks, pētījis apstākļusLatvijā un rakstījis publikācijas PBLA gadagrāmatāLatvija Šodien. Autors sabiedriski vēsturiskām grāmatāmVarmācības torņi un Laiks, telpa, ļaudis.17