Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

KKS darbībai ir otrs ļoti būtisks rezultāts -Latvijas un trimdas rakstnieku, māksliniekuun kultūras darbinieku tieši kontakti. Kautarī tie notika apstākļos, kādus diktēja PSRSVDK noteiktā kārtība, trimdas kultūrai radāsietekme uz kultūras procesu Latvijā. Šis rezultātstādējādi bija pretējs padomju ideoloģijasizvirzītajiem mērķiem.Vērtējot asās, joprojām līdz galam neatšķetinātāskolīzijas trimdas sabiedrībā, kuras izraisījaKKS darbība, jākonstatē, ka pastāv intelektuālāatsvešinātība starp politisko domāšanuun „kultūras/mākslas“ domāšanu.Trimdas situācijā raksturīgs: 1) ir politisko cīnītājutips, kuri vairāk tic VDK varenībai unprofesionalitātei un mazāk – padomju sistēmāradītas mākslas, kultūras spējai būt pārākaiun ietekmīgākai par specdienestu manipulācijāmar sabiedrību. Šīs domāšanas stingrākiepārstāvji noliedz iespēju, ka dzimtenesrakstnieki, kurus VDK sūta tikties ar Rietumutautiešiem, nebūtu tautas nodevēji untrimdas ienaidnieki. Savukārt šī domāšanastipa elastīgākie pārstāvji reālāk vērtē situācijuun motivāciju daudzveidību (Uldis Ģērmanis,Atis Lejiņš); 2) ir „kultūras cilvēku“ tips,kuri uzskata, ka pastāv viena latviešu kultūra,kas ir augstāka par politiku un dzelzs priekškaru.Šī domāšanas tipa krasākie pārstāvjinepievērš politikai uzmanību, vismaz ārēji,un atsakās redzēt politiskas manipulācijas(Velta Toma, Valdis Krāslavietis). Vairums šītipa kultūras cilvēku trimdā reāli apzinās politikasun specdienestu klātbūtni kultūras sakaros,taču saredz dzimtenes rakstnieku unkultūras darbinieku vidū sabiedrotos vai vismazar atzīstamu radošo potenciālu un kvalitātiapveltītas personības.Veltas Tomas vēstules citiem trimdas rakstniekiemliecina, ka viņas „nepolitiskais“ tonissaskarsmē ar Latviju ir tikai smalka taktikaun dzejniece nav padomju režīma labvēle.Piemēram, raizēdamās par to, ka, publicējotJaunajā Gaitā Rolfa Ekmaņa apceripar latviešu literatūras situāciju 1970. gadā,LPSR cenzūra un Latvijas KP ideoloģiskie uzraugivarētu sagādāt nepatikšanas dzejniekiem,kurus Ekmanis slavē par latvisku patriotismuun nepaklausību partijas prasībām,Velta Toma raksta Valentīnam Pelēcim:Ralfs [pareizi: Rolfs] Ekmanis esot uzrakstījiseseju par dzeju Latvijā, smalki iztirzājotzemtek stus, pasvītrojot patriotismu, nemieru,etc., un JG to grib drukāt. Un es zinu, katiem tur tas kaitēs kā nāve. Un sākām debates,ar mani bij arī Rīgā bijusī Nonita Priedīte,jaungaitnieka sieva, O. Stumbra draudzene,kas piekrita man, biju ņēmusi viņulīdzi apciemojot kolēģus. Mēs abas tikai saskatījāmiesun raustījām plecus par salonapatriotismu, kas mīt JG saimē. L. Zandbergsman piekrita, tomēr sakot: nu, visus73 dzejniekus jau viņi uz Sibīriju neizsūtīs! –Padomā, Valentīn, kas par nejēgu, it kā vienaizsūtīšana jau nebūtu traģiska diezgan!Un Knuts Skujenieks ir tikko atgriezies Rīgā,pēc 7 gadiem tur… Pat O.V. ir apdraudēts…L.Z. tad man solīja to Ekmaņa rakstu iedot,lai lasu pati. Laikam būs man jāraksta tam„profesoram”, jāved pie jēgas. 3Pirmā domāšanas tipa pārstāvji – antikomunistiskiepolitiskie cīnītāji – bija toņa noteicējitrimdā un ieņēma vadošos amatus lielākajāslatviešu organizācijās, noteica un pašiveidoja lielāko latviešu laikrakstu redakcijupolitiku. Tie bija vairāki vecākās paaudzesbijušie Latvijas valstsvīri un partiju politiķi,piemēram, Pēteris Lejiņš, Alfrēds Bērziņš,Ādolfs Klīve, Ādolfs Bļodnieks, militāristi,piemēram, Vilis Hāzners, Aleksandrs Plensners,garīdznieki, piemēram, arhibīskapsArnolds Lūsis, kā arī jaunāka gadagājumatrimdas politiķi: Oļģerts Pavlovskis, TālivaldisKronbergs u.c. Šie politiķi pārstāvēja unnoteica trimdas latviešu vairākuma viedokli.Lielo latviešu organizāciju vadībā ļoti reti sastopamilīderi, kuri atklāti atzīst vai pieļaujdomu, ka tādi Latvijas dzejnieki kā ImantsZiedonis, Jānis Peters, Māris Čaklais ar savudarbu pamatā kalpo latviešu tautas interesēm.Tāds ir, piemēram, jaunākas paaudzestrimdas politiķis Ilgvars Spilners.Viens rets piemērs liecina, ka arī DaugavasVanagu vecākajā paaudzē bija atšķirīgi viedokļipar okupētās Latvijas dzejnieku „sarkanumu“un KKS vienpusīgo nozīmi. 1976.gadā Petera dzejas vakarā ASV KalamazūDaugavas Vanagu apvienības priekšnieksAlfrēds Minka publiski saka šādus vārdus:Bet – vienu es dzirdēju jūsu dzejā, kas manļoti patika – bija: „Mans svētākais vārds ir„Latvija”. Ja tas tā paliek, tad mēs dzīvosimkā draugi vēl – kamēr varbūt būs savādākilaiki, kad mums nebūs jānervozē vienampret otru – man personīgi nav. Ja tas tā ir,es jums sniedzu roku. 4 Lielākajā ASV latviešuavīzē Laiks parādījās nelabvēlīgas atsauksmespar šo dzejas vakaru, kurās bija noklusētaDV apvienības priekšnieka pozitīvā attieksme.Daži klausītāji, piemēram, AivarsRuņģis, rakstīja Laika redakcijai polemiskasvēstules, kurās norādīja uz DV priekšnieka3. Velta Toma vēstulē Valentīnam Pelēcim 1969.8.VII -RTMM V.Pel 54/54. Aivars Ruņģis. Raksti - Studiju Grupas Biļetensno 1964. līdz 1977. gadam. Autora faksimilizdevums,1996:36.14