čiekuriem. Piecus gadus tīri labi iztiku aršiem zaļajiem dakteriem. Taisnojos, ka prieks,pacilājums ietekmē, pat ārstē miesu. Bet nu?Tā locītava jūtami pasliktinājusies. Ja aiziettik tālu, ka nevar paiet? Ka netieku vairs piesaviem kokiem, uz savām vietām? Nezinugan, vai tā varēs.* * *Te sāk veidoties grāmata. Tāda mūža galagrāmata, šī dzīves posma zīmējums. Teiksim,trīs daļās. Pirmā, tā sauktie „zelta gadi”,kad ar pārsteigumu atklājas, ka tie nav tukšivārdi. Tiešām zeltainums, pavisam īsts, pēcdabas ritmiem, līdzīgs skaistajam atvasarasposmam gadalaikos. Dziļāka pietuvošanāsdabai, jauni atklājumi tajā. Vairāk saskaņasnekā jaunībā.Otrā daļa: jūtamāk piesakās ķermeņa brukšana.Paplaiksnās nevarības bieds. Pārmetošsjautājums Dievam, vai mūža galā pēcvisiem darbiem un pūlēm vajadzēja tādunobeigumu. Bet vēl var. Tu piemērojies. Irdaudz laba.Trešā daļa. Te plāni lieki, to nodiktēs. Pateiks,kas ir un kas nav, nosvītros lieko. Varbūt tasnogurums pārņems visu, pieņemsies, augsarvien lielāks, līdz – Es paļaujos. Citādi nemaznevar. Te ir darīšana ar tādu pārspēku,kam nav pretimrunāšanas. Redzu, ka patmana visu mūžu ilgusī Latvijas braukšana iratkāpusies, pabīdīta malā. Milzīgs pārspēkspretī. Darīšu kā liks. Pat, ja nepagūstu pabeigt,kaut kas te jau stāv pats.* * *Viegli šūpojas elektrības vads, no kura nupatpacēlies kāds putns. Vēl viens dzīvs otas vilcienspasaules gleznā: putna dzīvības pārnesumsvada vieglā kustībā pret zaļiem zariem.Tur tas ir.Pasaule kā mākslas darbs, kā milzīga gleznavai simfonija, kuras radītājs izdomājis unsaskaņojis cilvēkam neaptveramas īstenības.* * *Brīnumaina diena. Pelēks, drēgns, bieza,zema migla. No debesīm ne jausmas. Unvisā šajā tumšumā un zemumā, tūliņ nopaša rīta, domās gaišums, ierosmes. No kurienes?!Kas raida gaismas atplūšanu – vaikas to izraisa pašā cilvēkā? To tiešām būtuderīgi zināt.Pabeidzu divas <strong>lapas</strong>, uzrakstīju aizkavējušosvēstuli, iekurināju krāsnīti. Viens ar čiekuriemapaudzis priedes zars deg gandrīzdivas stundas, vieglu smaržu, maigu siltumustarodams. Tas likās tik pareizi un atzīstami,it kā mēs abas, es kurinādama, krāsnīte sildīdamapildītu augstāku nolikumu. Un caurivisai dienai, pievakarē vēl tas. Jutu vēlēšanosieskatīties Prūsta agrīno darbu grāmatiņā.Bija mazliet jāpameklējas, kamēr to atradustarp citiem papīrvākiem. Pašķirstīju, untūliņ parādījās šīs viņa pierakstītās Emersonadomas: Un tā dzejnieka dzīvošanai jābūt tikklusinātā toņkārtā, ka dienišķi iespaidi viņusajūsmina. Viņa prieks lai ir saules dāvināts,ar gaisu lai pietiek viņa iedvesmai un ar ūdeniviņa noreibumam. Taisni tā, taisni tā! Nekādiizpriecu kuģi. Saule apgaismo mākoni,vējš pakustina zaru, un tu apklusti apbrīnošanā.Stiprinājums, ka šie divi vīri tā domāja,pāri laikam un izplatījumam no viņu viņsaulēmkaut kas atstīdz te. Viena stāvu pelēkādienā, jūtos droša un bagāta. Aiz logiemmiglas nekustībā noburts dārzs, krāsnīte klusielpo siltumu. Gandrīz laime.* * *Pateicība. Par to, kā lapotnēs mainās gaismuun ēnu laukumi. Par to, kā zīlīte groza melnogalviņu. Par priedes brīnišķīgo stumbru,kas ir te līdzās manām dienām, pie kura varupieiet, pateikt ko vai palūgt. Dzīvu dāvanukalni visapkārt. oKalifornijā mītošās jaungaitnieces – kopš JG5 (1956)! –Benitas Veisbergas „Pierakstu” iepriekšējie turpinājumiatrodami JG243 (2005), 251 (2007) un 258 (2009). Sīkākpar autori skat. JG258:7. Zīmējumus darinājis rakstniecesdzīvesbiedrs Ēris (1921-2001).12
Eva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LATVIJASUN LATVIEŠUTRIMDAS SASKARSMEUN TĀS DINAMIKA –IX DAĻASākums JG254:15; 255:28; 256:18; 257:29; 258:12;259:21; 260:20; 261:16; 262:24; 263:25Aukstā kara laikā dažādu latviešusabiedrības grupu attieksme pret sava laikalatviešu literatūru un rakstniekiem, viņuiesaistīšanos vai neiesaistīšanos kultūrassakaros bija šo grupu politisko paradigmuspoguļattēls. Savukārt rakstnieki, izvēlotiesvienu vai otru nostāju trimdas un Latvijassaskarsmes jautājumā, tika iesaistītiideoloģiju sadursmēs, kas ietekmēja arīviņu darbības vērtējumu un radošo likteni.Līdzīgas tendences šajā ziņā vērojamasgan trimdā, gan Latvijā. Šī nodaļa veltītasituācijas vispārinātam izvērtējumam,galvenokārt izceļot atšķirīgos attieksmjutipus abās Dzelzs priekškara pusēs.TRIMDAS ATTIEKSME PRETKULTŪRAS SAKARIEM AR LPSRViedokļi par kultūras sakaru draudiem vai iespējām,ieguvumiem vai ilūzijām bija dominējošaisstrīda priekšmets starp trimdiniekugrupām, kurām bija atšķirīgas izpratnes parto, kāda ir pareiza stratēģija un taktika cīņāpar latviešu tautas un kultūras saglabāšanuun Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.Trimdas sabiedrības vairākums stingri deklarēuzskatu, ka cīņā par mērķi – Latvijas valstsatjaunošanu – pareiza taktika un stratēģijanepieļauj citas attiecības starp trimdu unLatvijas PSR kā vienīgi konfrontāciju. Trimdaspolitiskā vadība līdz pat Atmodai nepieļāva,ka minētā mērķa sasniegšanai varētunoderēt arī kontakti un sadarbība starptrimdu un LPSR. Atzina tikai kontaktus arpolitiskiem disidentiem. Latviešu politieslodzītos,kas nokļuva Rietumos, visa trimdassaime laipni uzņēma par savas sabiedrībaslocekļiem.Aktīva trimdas jaunās paaudzes daļa no1950. gadiem sāka aizstāvēt un praktizētcitu stratēģiju un taktiku, kas paredz sadarbībuun kontaktus ar dzimtenes rakstniekiem,māksliniekiem, kuri nebija disidenti,bet kuriem bija autoritāte tautā. Šostratēģiju pieteica žurnāls Jaunā Gaita. Topamatojot, jaungaitnieki, pirmkārt, balstījāsuz apsvērumu, ka panākt Latvijas atbrīvošanuatomkarā nav izredžu ne tuvā, netālā nākotnē. Otrkārt, nav izredžu panāktLatvijas atbrīvošanu ar sacelšanos. Abos gadījumosnotiktu tautas iznīcināšana. Treškārt,jaungaitnieki konstatēja, ka tauta Latvijāir dzīva, bet ir apdraudēta tās pastāvēšanailgtermiņā. Sakarā ar šiem apsvērumiemjaungaitnieki atteicās sekmēt Latvijas militāruatbrīvošanu, bet tā vietā izvirzīja jaunumērķi – tautas saglabāšanos ilgtermiņā padomjurežīma apstākļos. Šī mērķa sasniegšanaibija nepieciešams, lai pastāvētu latviešukultūra – literatūra, māksla, teātris, dziesmusvētki utt. Tādēļ trimdai nepieciešams sadarbotiesar latviešu radošo inteliģenci, garīgoeliti Latvijā, lai kopīgiem spēkiem saglabātulatviešu kultūru un tautu Latvijā.Kas vairāk veicinājis Latvijas neatkarības atgūšanu– „stingrā stāja“ vai „sakari“, disidentismsvai darbība legalitātes robežās? 1Šādu jautājumu žurnāla Karogs redakcijaretrospektīvi izvirza 1996. gadā, ievadot NikolajaBulmaņa rakstu par Kanādas latviešuorganizāciju Dardedze, un izsaka pieņēmumu:Gan viens, gan otrs.Vērtējot to, kādas sekas trimdas sabiedrībāizraisīja Latvijas Komitejas kultūras sakariemar tautiešiem ārzemēs (KKS) darbība, jāatzīmēdivi būtiski rezultāti. Pirmais – notikadziļa šķelšanās visos trimdas sabiedrības līmeņos– ģimenēs, baznīcu draudzēs, latviešuorganizācijās pilsētas vai štata līmenī, latviešuglobālajās jumta organizācijās utt. Tātad,no vienas puses, it kā sasniegts Valstsdrošības komitejas (VDK jeb KGB) izvirzītaismērķis – „sašķelt trimdu“, bet, no otras puses,trimdas organizācijas un indivīdi guvaimpulsus aktīvākai darbībai, domu apmaiņai.Šīs šķelšanās pirmās lielākās kulminācijaslaiks ir 70. gadu beigas. Šis process trāpīgiun koncentrēti raksturots disidentes, bijušāspolitieslodzītās Helēnas Celmiņas atmiņāspar ierašanos ASV pēc PSRS atstāšanas1978. gadā: Tieši šajā laikā kultūras sakaruvulkāna izvirdumi sniedzās līdz maksimālajam.Sašķēlās draugi, ģimenes, paziņas. Milzīgsnaids radīja plaisu, kura tā arī nesadzija.Draugs draugam roku nesniedza, ja uzzināja,ka otrs ir noklausījies kādu tautasdziesmuLatvijas kora vai ansambļa izpildījumā.Visdziļākā plaisa izveidojās starp divāmpaaudzēm. 21. Žurnāla Karogs redakcijas priekšvārds NikolajaBulmaņa rakstam „Dardedze” (Karogs 1996, 8:185).2. Helēna Celmiņa. Tuvumā un tālumā. Rīga, 2004:85.13
- Page 7 and 8: paliekošā pārtapšananu pārtop
- Page 9 and 10: Imants AuziņšNO VIENTULĪBASLĪDZ
- Page 11 and 12: nezvērā, šķiet, ir lielāks dom
- Page 13: eksistenciālās jomās. Un šādai
- Page 17: Imants Tillers. Runā daba: CM. 201
- Page 20 and 21: Savā DV priekšnieka runā Latvija
- Page 22 and 23: - persona, kas samierinās ar LPSR
- Page 24 and 25: Franks GordonsLATVJI, JŪDI, VĀCI:
- Page 26 and 27: Austrālijā. Trimdas valdība 24 g
- Page 28 and 29: Zane Lūse. Klusums pirms vētras.
- Page 30 and 31: Vai Dievs sūta mums Savu Dēlu, la
- Page 32 and 33: Guntars GodiņšDAŽI ATMIŅU AVOTI
- Page 34 and 35: Jānis Krēsliņš, Sr.LATVIEŠU AN
- Page 36 and 37: Jānis LiepiņšFRICIS MENDERS -IDE
- Page 38 and 39: Velta SniķereAČGĀRNĪBASNo cikla
- Page 40 and 41: labi. (Jānis Kalmīte, kura riju g
- Page 43 and 44: KULDĪGAS IEDZĪVOTĀJICAUR MODRA R
- Page 45 and 46: vilnis skudra (1941-2000)Vispirms p
- Page 47: andris šics (1944-1994)Būtu bārd
- Page 50 and 51: Rolfs EkmanisPIEZĪMES PAR LATVJUTE
- Page 52 and 53: igauņu dzejnieku un prozaiķi Jān
- Page 55 and 56: Ziņas un neziņas no tīkliem un t
- Page 57 and 58: V E Ļ U A I Z S A U L Ē aiziet no
- Page 59 and 60: Gunta Bereļa, Māra Bērziņa, Gun
- Page 61 and 62: Vienlaikus „Arsenālā” atklāj
- Page 63 and 64: Gunārs Birkmanis. I Latviešu naci
- Page 65 and 66:
(Laiks 2010,46) lasāmas par nemēr
- Page 67 and 68:
aksta nozīmju un nosaukumu samudž
- Page 69 and 70:
JG263 godam pelnījusi Gunara Sali
- Page 71 and 72:
lasītāja vēstules). Tādā brīv
- Page 73 and 74:
na; acīs ne mākam, ne gribam teik
- Page 75 and 76:
interesēties par zīmēšanas māk
- Page 77 and 78:
KRIEVI NĀKJournal of Baltic Studie
- Page 79 and 80:
Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5