Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

odus ēdošas zivis. Ūdeni šķiezdamas, lēks pabaseiniem un rīs odu mākoņus, tā tagad būs.Šis ir cits laiks. Es tam nepiederu, es piederusavam laikam. Šaubos, vai tiem baņķieriemiznāks kas prātīgs. Zivis un peldbaseini neietkopā. Zivīm vajag tādas vietas kā Misā vaiLielupē, vai te kalnu strautos. Viņām vajagmaigu, plūstošu pelēcību ar zaļganu iekrāsojumuno krasta kokiem un kalmēm. To tiebaņķieri nesaprot.* * *Šodien zaru gali. Paši, paši galiņi, kokiem,krūmiem, kadiķiem te pretī, cipresēm. Kādapasaule, kāda vienība. Viņi dzied vienudziesmu. Visi kā viens: uz augšu, pretī gaismai.Mazi, smalki, vēl valgani. Ar nesalaužamupārliecību: uz gaismu. Tas viss. Pārējaisnāk pats.Sāku biežāk uz tiem paskatīties, palīdz viņunešaubība. Tā smalkā cipreses galotne, kaste ir tieši pretī – cik skaidri tā rāda, kas ir, kādara. Cilvēks to dažreiz aizmirst. Šie zaru galiņinekad.Kā tas izskatās no augšas? Kad Dievs skatāslejā uz zaļajām, noaugušajām gravām unpauguriem, kad Viņš redz neskaitāmos zarugalus aizgūtnēm sniedzamies sev pretī – koViņš tad domā? Vai to drīkst pievilt? Viņamarī nav viegli.* * *Nevaru nomierināties aiz prieka, ka no grāmatuplaukta izcēlās Virzas Straumēni. Dievs,kas tur ir iekšā! Vieta. Mājas. Piederība. Lieliskaisdzejnieks! Kā zinājis, kā tagad trūkst,kā pasaule mokās un vārās bez tā. Cik labi,ka paklausīju mazai, mazai iedomiņai pieietpie plaukta, tāpat izņemt Straumēnus, kādasbagātības nu te ir. Jau kuro reizi lasītagrāmata, sniedz atkal jaunas dāvanas, vēllielākas nekā agrāk. Novērtēju ne tikai lasot,arī lietišķi. Uzlieku sējumam plaukstu, kadtas guļ līdzās uz dīvāna, nesot piespiežu stingrisev klāt. Tur ir tādi dārgumi!Latvijā daudzi par Straumēniem neko nezina,jāiepazīstina par jaunu. To panāca padomjuvara. Šķīra tautu no tās mantojuma, no tāsgarīgām vērtībām. Šie pretīgie darbi! Atņemtautām zemi, valodu, kultūru, šķērsām pretītam, kas dzīvē Dieva, dabas likts. Izmeklēļaunāko, ko var darīt, lai panāktu iznīcināšanu,cītīgi strādā pie tā no paaudzes paaudzē,kamēr pats no tā saslimst. Nē, Straumēni!Dzīvi, veseli, jāņem tik rokā un jālasa, labaisir stiprāks.Noteikti uz pabiezā, cieši pierakstītā sējumastāv vārds poēma. Tieši tā, viņam bija pilnīgiskaidrs, dzeja. Un no kā? No dienišķas īstenības,visparastākām lietišķībām. Viņš ņemun pēc kārtas apraksta Straumēnu ēkas, kūti,klēti, riju, šķūni, namu. Pasaka, kādas tās ir,ko tur dara, gadalaiku secībā parastos, biežismagos lauku darbus. Un ir dzeja. Gandrīzgribēju teikt: dzejā pārvērsta īstenība.Nē, nekas nav pārvērsts. Tā tur ir, tā tur dzīvo,vienmēr ir tur, Radītāja sākotnēji ielikta.Bet tas ir jāapjauš, jāierauga, ar to jābūt vienībā.Cik skaidri viņš to zināja, tur Zemgalē!Zaļi lauki, ik pa gabalam vecu koku puduriar mājām. Tur viņš sēdēja pie sava galda unpierakstīja, kūts, klēts, mēslu vešana, pirts.Drošs, nešaubīgs paņēmiens sniegt dzeju arīsteno. Staprāns ko līdzīgu dara ar krēsliemun pudelēm. Varbūt vajadzētu samest nauduun apgādāt kādus cilvēkus Latvijā ar šogrāmatu, lai Straumēni ātrāk, vairāk ir atkalkopā ar saviem ļaudīm.* * *Šausmīga doma ienāk prātā. Vai ar savu zāģiun dārza grieznēm neesmu pa šiem gadiempastrādājusi briesmīgus noziegumus!? Pretcilvēkiem neapzinos pārāk grēkojusi, vismazne gribēti. Bet pret šiem zariem? Viņi te augtādā pārliecībā, ar tādu zināšanu. Mana zāģēšanaarī nav tā veiklākā un labākā. Te irkaut kas dziļi satraucošs.* * *Krievi bieži piemin „lielumu”, vērienu, Krievijassūtību. Diezi, kā tur to saprot. Vai ir kādatuvāka, noteiktāka doma, ar ko tas tiek saistīts.Vai viņi apmēram zina, kas tas ir.Simtiem gadu ilga īstenība spiež domāt, kakrievi lielumu saredz citu tautu pakļaušanā.Apspiešanā, izmantošanā, nīdēšanā, iznīcināšanā.It kā pašsaprotamība. Arī šodien.Krieviem lielu Krieviju, čečeniem Čečeniju ne.Uzrēgojas nelādzība: ļaunuma lielums. Tasne vienam vien nācis prātā, Krieviju vērojot.Melu valsts, tautu kapsēta, ļaunuma impērija.Gulagi, valstiski iestādījumi beztiesīgadarbaspēka sagādei, cilvēku vešana uz Sibīriju.Projām no mājām, dzimtenēm, pāri kontinentiem,uz ilgiem mūža gadiem, ja paliekdzīvs. Milzīga mēroga noziegumi un pretcilvēciskumsiezīmē Krieviju.Iznākumā liela, atpalikusi valsts. Labklājībātālu aiz mazām zemītēm, Somijas, Dānijas,Norvēģijas, Baltijas valstīm pirms okupācijas.Nabadzība dabas bagātībām un iespējāmpārpilnā zemē. Nerunājot par ētisko unmorālo, acīmredzams zemums arī lietišķās,10