Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

savstarpējā attieksme. Kā Dievs ir radījis untad savienojis visus šos veidus un spēkus, kāViņš to ir varējis!Benita VeisbergaPIERAKSTICik pilnīgs, pabeigts mākslas darbs ir tā zīlīte,kas te dzīvo aiz loga. Izskats, krāsas, kustības– ne ko pielikt, ne atņemt. Viņas mazaispārlidojums uz citu zaru kā dzejas rinda, kāskaistas, pazīstamas dziesmas takts. Un tadviņai vēl ienāk prātā priecīgi uzčivināt!Tagad redzu, ko agrāk neievēroju, un kas liekasvarens un apbrīnojams. Kā putni lielā ātrumāizlido cauri zaru režģiem. Kā vāvere rikšopa tālruņa stiepli, bez sevišķas uzmanībastrāpa ķepas uz vadu. Šodien skatos, ka cekulainaiszilspārnis, paceldamies jaunajā ozolāno zara, to stingri salīgo, tas sakustas līdzpat vietai, kur sākas stumbrs. Tāds spars irviņa atspērienam. Sāku lēst, ka man būtukrietni jāpapūlas zaru tā sakustināt, un cikreizes lielāka esmu par viņu. Mazās būtnēsir lieli spēki, to mums tagad der turēt prātā.Un skudras savāc savus kritušos. Mazas, mazasskudriņas, ne divus milimetrus garas. Rūpējaspar saviem aizgājējiem. Viņa tek pasavu celiņu, bet ja pamana tuvumā citu samītuvai ievainotu, tūliņ dodas tai klāt unnes projām. Tas ir redzēts jau agrāk, bet netā kā tagad. It kā saules spožums stingri uzstātu,lai tu skaties un redzi, kas notiek pietavām kājām, kā šajā milzīgajā, nežēlību pilnajāpasaulē dara divas melnas skudriņas.* * *Nakti kārtīgi lija, tagad skaidrs. Noskalotaslapotnes mirdz un laistās saulē. Reizēmviegla vēsma tik tikko pakustina kādu lapu.Tad tur iemirdzas lāse. Vēsmas un mirdzumasaistība. Kaut kas ļoti ievērojams: parādību* * *Pēdējā laikā te atkārtoti uzrodas latviešu vārdi.Pēkšņi ir klāt, viens atsevišķs vārds, izlienkā no zemes. Savādi, man liekas, ka agrāktā nebija.Sēžu pie dārza galda. Pievakare, kluss, rāms,uz lapotnēm rieta zeltainā gaisma. Nepakustne zars, pat putni pieklusuši. Stumbri stāvmaigā sastingumā, kā aizturēdami savu spēku,kā dodot kādam godu. Un pēkšņi līdzāsir vārds: svētvakars. Līdz malām pilns dziļa īstenībassatura. Pašas dabas radīts un apliecinātssvētījams brīdis, svētvakars. Te nav runapar vakaru pirms svinamām dienām, tas irkas cits. Te ir runa par svētījamu novakarabrīdi jebkurā dienā. Tādi ir. Tādi ir! Daba svinun svētī, liek to darīt arī cilvēkam, liek apstāties,pieklust. Tas pats ar rītiem, kad gaismāun klusumā tīrs jaunas dienas sākums ir aptevi, svētrīts.Un tad: vai citās valodās ir šis vārds, svētrīts!?Skatos vārdnīcā. Angļiem nav. Vāciemarī, liekas, ne. Tik milzīgs īstenības nojēgumsmūsu valodā. Te taču ir vesels ticībasapliecinājums, dievišķības atklāsme. Citāsnav – ? Skaidri, kā vispašsaprotamāko viņiteica: svēts rīts. Tas bija tikpat esošs, nenoliedzamsviņu dzīvē kā zeme, ūdens, koks.Svētrīts un svētvakars. Divu tādu vārdu dēļvien jātur šī valoda.Šodien atkal viens, parādās jaunā gaismā.Nezvērs. Rakstā par krievu armijas neģēlībāmČečenijā bija vārds „zvērības”. Ļaunadarīšana, rīcība. Nāca prātā, ka zvēri patiesībānav ļauni, cilvēks dažreiz nelabāks. Ka tāteikt ir apvainojums labam dzīvniekam. Unpēkšņi acu priekšā bija mūsu vārds: nezvērs.Tas apzīmē ļaunu būtni un tai pašā laikāskaidri, burtiski pasaka: nezvērs, nav zvērs!Tuvumā tātad ir doma, ka zvērs nav ļauns.Vai nav brīnumaini, ka senie latvieši izvēlējušiestā teikt? Ka darināts un lietošanā palicistāds vārds? Ļauns. Bet ne zvērs. Nezvērs.Es pat izdomāju, kā tas notika. Viņi vispirmspar kaut ko nelabu izgrūda: zvērs! Bet tad,jūtīgi ļaudis būdami, tūliņ apķēra, ka dzīvnieksnav ļauns (viņu zaķītis, lācītis, vilciņš),un sevi izlaboja: nezvērs. Un te tas ir, līdz šaibaltai dienai!Valodā ir tādas brīnišķības.Ar ne – darināti daudzi negatīva satura vārdi,neceļi, nedarbi, nedienas, negods utt. Bet8