23. sējums

RTU zinātniskie rakstiMateriālzinātne un lietišķā ķīmija 23. sējums 2010.g.SATURSIrisa Rāviņa, Zenta Tetere, Daina ZicāneCiklisko laktīmu metilēteru reakcijas ar cikloheksēndikarbonskābes hidrazīdiemCikloheksēndikarbonskābju hidrazīdu reakcijas ar tri-, tetra-, un pentametilēnlaktīmēteriem norit divās stadijās.Pirmajā no tām veidojas abu komponentu kondensācijas savienojumi − ,,amidrazoni”, otrajā to ciklizācijas produkti.Atkarībā no ,,amizadronu” struktūras rodas triazoli, kas C(4) un C(5) vietās saistīti ar metilēnsavienojumu ciklu, vaiattiecīgie diazaspiroatvasinājumi.Tatjana SadirbajevaElektrodialīzes sistēma zelta elektroizgulsnēšanai bezcianīdu šķīdumosAr mērķi izstrādāt jaunu ekoloģiski tīru un resursu taupošu tehnoloģiju zelta elektroizgulsnēšanai no netoksiskiemšķīdumiem, kuri varētu aizvietot cianīdu elektrolītus, pētīts zelta(III) jonu elektroizgulsnēšanas process izdalot noatšķaidītiem sālsskābes šķīdumiem galvanostatiskās elektrodialīzes apstākļos. Pētījumos tika izmantota trīskameruelektrodialīzes šūna, kurā anoda šķīdums atdalīts no izejas zelta(III) šķīduma ar katjonu apmaiņas membrānu unkatoda šķīdums atdalīts ar inertu celofāna membrānu. Noteikts, ka uzliekot elektrisko lauku notiek [AuCl] − 4 anjonudifūzijas pārnese caur inerto membrānu katodšķīdumā un zelta elektroizgulsnēšana uz katoda. Parādīta iespējamībazelta elektroizgulsnēšanai no atšķaidītiem sērskābiem, slāpekļskābiem, sālsskābiem, perhlorskābiem un amonjakašķīdumiem. Konstatēts, ka izturīgas, sīkkristāliskas zelta nogulsnes, kas labi turās uz katoda, izdalās visās izpētītajāssistēmās. Noteikts, ka palielinot strāvas blīvumu intervālā 0 – 6 mA/cm 2 un procesa ilgumu, pieaug zeltaelektroizgulsnēšanas pakāpe. Parādīts, ka zelta izdalīšanas pakāpe no izejas šķīduma, kas satur 0,01 M HAuCl 4 1 Msālsskābē, sasniedz 45 % un 35% metāla izgulsnējās uz katoda pēc 3 stundām elektrodialīzē ar strāvas blīvumu 8,5mA/cm 2 . Noteikts, ka sērskābes koncentrācijas izmaiņa katodšķīdumā no 0 līdz 1 M un katodšķīduma sastāvs mazietekmē zelta jonu pārneses un elektroizgulsnēšanas ātrumu.Zoja Veide, Modris Dobelis, Ivars KnētsMandibulas lūzuma fiksējošās sistēmas galīgo elementu analīzeŢokļa kaulaudu sintēze pēc lūzuma savienošanas ar miniplāksni ir kļuvusi par standartu apakšţokļa lūzuma ārstēšanāun rekonstrukcijas gadījumā sejas un ţokļu ķirurģijā. Miniplāksnes bieţi ir pakļautas pārmērīgiem spriegumiem.Apakšţokļa kaulaudi arī var būt pārslogoti noguruma slodzes rezultātā. Tas var izraisīt kā plākšņu noguruma lūzumus,tā arī skrūvju urbumu paplašināšanos, kas var izraisīt salauzto kaulu fiksācijas novājināšanu. Cilvēka apakšţokļalūzuma un tā fiksējošās sistēmas galīgo elementu modelis tika attīstīts ar mērķi izpētīt spriegumus un deformācijas,kas rodas plāksnē un kaulaudos košļāšanas laikā. Modelis izveidots ievērojot sakodiena spēka vērtības un lūzumasadzīšanas stadijas ietekmi. Analizējot galīgo elementu metodes aprēķinu rezultātus tika konstatēts, ka uzmodelētāsistēma nevar nodrošināt pilnvērtīgu lūzuma fiksāciju un tika dotas rekomendācijas, kas saistītas ar fiksējošās sistēmasuzlabošanu.Zoja Veide, Olģerts Ozoliņš, Modris DobelisIvars KnētsŽokļa kompakto kaulaudu spiedes noguruma uzvedībaKompakto kaulaudu mehāniskās uzvedības pētījumi pie cikliskas slodzes var sagādāt svarīgu informācijuzobārstniecībai un implantēšanai. Darbā pētīta cūkas ţokļa kaula kompakto kaulaudu noguruma īpašības pie spiedesslodzēm. Paraugus izgatavoja no trim 2 gadus vecu cūku apakšţokļiem. Paraugus cikliski slogoja pie daţādiem slodţulīmeņiem - 60%, 70%, 80% un 90% no tecēšanas robeţas sprieguma un ar frekvenci 2 Hz. Darba sākotnējā etapāatsevišķā pētījumā noteica paraugu blīvumu un spiedes stiprību, kā arī atrada teorētisku sakarību blīvums-tecēšanasrobeţas spriegums. Teorētisko sakarību izmantoja konkrētu paraugu minēto slodţu līmeņu aprēķināšanai arnesagraujošas metodes palīdzību. Cikliskā slogojuma eksperimentā katram paraugam noteica noslogošanas cikluskaitu līdz tā sagraušanai. Konstatēta ciklu skaita atkarība no parauga lokalizācijas un sprieguma līmeņa.Eksperimentālie dati tika aproksimēti ar pakāpes funkciju un salīdzināti ar citu pētījumu rezultātiem no literatūrasavotiem. Sagraušanas prognozei tika izmantota bojājumu uzkrāšanās funkcija, kas strādā arī cikliskas slogošanasgadījumā.Jeļena Kirilova, Irēna IvanovaJaunas benzantrona krāsvielas: sintēze un luminiscento īpašību salīdzināšanaDarbā ir aplūkotas jaunu slāpekļa saturošu 3-aizvietotu benzantrona atvasinājumu iegūšanas metodes, to skaitā amīnu,imīnu, amidīnu un azoatvasinājumu sintēze. 3-Aminoatvasinājumu iegūšanai bija izmantotas divas pieejas: 3-aminobenzantrona alkilēšanas reakcijas un broma atoma nukleofilās aizvietošanas reakcijas 3-brombenzantronā.Sintezētiem amīniem piemīt intensīva luminiscence šķīdumos, bet daţiem arī kondensētā stāvoklī. Šķīdumos aplūkotie

aminoatvasinājumi izrāda izteiktu solvatohromiju – pieaugot šķīdinātāja polaritātei, luminiscences joslas batohromipārbīdās. Ņemot vērā luminiscences parametru tiešo atkarību no vides polaritātes, iegūtos savienojumus var uzskatīt parpotenciālām fluorescentām zondēm. Darbā aprakstītas jaunas benzantrona azokrāsvielas, kuru iegūšanai bija izmantota 3-aminobenzantrona diazotēšanas reakcija ar sekojošu azosametināšanu ar fenolu, rezorcīnu un naftoliem. Izpētītas iegūtoazosavienojumu optiskās īpašības, ir parādīts, ka sintezētām azokrāsvielām piemīt pH-indikatoru īpašības: krāsu pārejasnovērojamas vāji skābā un sarmainā vidē. 3-Iminoatvasinājumu iegūšanai izmantota 3-aminobenzantrona kondensācijasreakcija ar aromātiskajiem aldehīdiem. Ir parādīts, ka sintezētie azometīni ir nestabili ūdens vidē un savienojumi ar zemasintensitātes luminiscenci, kas ierobeţo to izmantošanu kā fluorescentas zondes bioloģisko objektu pētījumos. Atšķirībāno imīniem apskatītie amidinoatvasinājumi ir krāsvielas ar izteiktām luminiscentām īpašībām. Ir atrasts, ka pārejasmetālu jonu klātbūtnē novērojama amidīnu šķīdumu luminiscences dzēšana, ko turpmāk var izmantot jaunu pārejasmetālu jonu sensoru izstrādei. Aplūkotais materiāls liecina par to, ka benzantrona atvasinājumu vidū var atrast jaunusperspektīvus luminoforus ar plašām izmantošanas iespējām.Ināra Zariņa, Roza IgnašaBora koordinācijas savienojumi ar polioliem un metālu korozijas inhibēšanaIzpētīta kompleksu veidošanās sistēmā D-mannīts- Na tetraborāts – ūdens, pielietojot izomolārās sērijas, ņemot parpamatu šķīduma elektrovadītspēju (25 +0.2 0 C) un optiskās aktivitātes (18 +2 0 C) izmaiņas pie kopējās koncentrācijas0.25, 0.5 and 0.75 M. Pēc īpatnējās elektrovadītspējas (25±0,1 0 C) un novirzes no polarizācijas griešanās leņķaaditivitātes, noteikta divu komplekso anjonu eksistence: mannitodiborāts [Mannits B 2 ] -2 un mannitoborāts [MannitsB] -Uz šo pētījumu pamata no D-mannīta un Na tetraborāta sintezēts Na mannitoborāts (molārā attiecībā 1:1). Pēcelementāranalīzes datiem iegūtais savienojums atbilst formulai Na[C 6 H 12 O 6 B(OH) 2 ]. Pēc IK absorbcijas spektru untermiskās analīzes datiem noteikta kompleksā savienojuma struktūrformula Iegūtais savienojums ir balta stiklveidaviela, labi šķīst ūdenī, etilenglikolā, propilenglikolā. Na mannitolborāts kā metālu korozijas inhibitors ir videidraudzīgs un atbilst zaļo korozijas inhibitoru grupai. Pārbaudītas Na mannitoborāta (MB) inhibējošās īpašības uztērauda un krāsaino metālu (Cu, Al, misiņš) paraugiem atsāļotā ūdenī atkarībā no koncentrācijas: 0,5; 1,0; 1,5; 2,0; un3 g/l.. Pierādīts, ka palielinoties MB koncentrācijai no 0,5 līdz 3 g/l tērauda korozijas ātrums pakāpeniski samazinās,un aizsardzības efekts (E%), sasniedz 92,5% pie inhibitora koncentrācijas 2 g/l. Vara paraugu aizsardzības efektivitātenav atkarīga no MB koncentrācijas un sasniedz 80-86%%, misiņa paraugu gadījumā optimālā MB koncentrācija ūdenīir 2 g/l, aizsardzības efektivitāte sasniedz 88,7%. MB atsāļotā ūdenī neaizsargā alumīnija paraugus, bet pievienojot 0,2g/l SiO 2 notiek spēcīga korozijas procesa bremzēšana un aizsardzības efektivitāte sasniedz 85%Uz Na mannitolborātabāzes izveidotas inhibitoru kompozīcijas D,E F (ūdens videi), G,H ūdens-etilēnglikola videi. Korozijas gravimetriskiepētījumi pierāda, ka nātrija mannitolborāts un kompozīcijas sasniedz teicamus rezultātus tērauda un krāsaino metālu(varš, misiņš, alunīnijs) korozijas inhibēšanā ūdens vidē..Korozijas aizsardzības pakāpe tērauda paraugiem ūdens vidē sasniedz 98%, vara paraugiem 86%, misiņa paraugiem81%, alunīnija paraugiem 84%. Etilēnglikola vidē (1:1) sintezētais Na sorbitolborāts un izveidotās kompozīcijas irefektīvi korozijas inhibitiri tēraudam un aizsardzības pakāpe sasniedz (99%), misiņam (94%), bet Na mannitolborātsun izveidotās kompozīzijas G,H neaizsargā vara un alumīnija paraugus.Valentīna KrilovaLīzocīma sorbcija uz ter-polimērā katjonīta un desorbāta lītiska aktivitāteFerments līzocīms ir labi zināms kā antibakteriālais biopolimērs, kurš ir atrodams daţādos bioloģiskajos objektos: olubaltumā, dzīvnieku audos, augos un citos. Dotajā darbā parādīta iespēja izmantot uz akrila monomēru bāzes sintezētukarboksilkatjonītu līzocīma izdalīšanai no modeļa šķīdumiem. Sintezētais karboksilkatjonīts K-120 irmakroretikulārais metakrilskābes un akrilskābes ter-polimērs, sfēriskām granulām piemīt poraina struktūra. Tā kāproteīnu sorbcijas uz karboksilkatjonītiem dominējošais mehānisms ir jonu mijiedarbība, dotajā procesā īpaša nozīmeir sorbenta un sorbāta funkcionālo grupu jonizācijai. Katjonīta K-120 jonizācija izpētīta lietojot potenciometriskāstitrēšanas metodi. Parādīta būtiska katjonīta funkcionālo grupu skabacitātes palielināšana, ko izraisa šķīduma jonuspēka paaugstināšana. NaCl koncentrācijas palielināšana no 0.1 M līdz 1.0 M izraisa desmitkārtīgu funkcionālo grupujonizācijas palielināšanu pie jonizācijas pakāpes 0.5. Izteikta katjonīta funkcionālo grupu jūtība pret šķīduma sastāvuļauj smalki regulēt sorbcijas-desorbcijasprocesu. Parādīts kā pH lieluma un NaCl koncentrācijas izmaiņa ietekmē līzocīma sorbciju. Sāls koncentrācijaspalielināšana līdz 0.2 M izraisa sorbcijas maksimālā lieluma samazināšanu un optimālas pH nobīdi skābā pusē. Sālskoncentrācijas palielināšana līdz 0.1M, kad pHpH opt, izraisa asu sorbcijaslieluma samazināšanu. Līzocīma desorbcija notiek efektīvāk palielinot pH, nekā samazinot. Līzocīma kvantitatīvadesorbcija notiek, lietojot 0.2 M fosfāta un 0.3 M NaCl saturošu šķīdumu (pH 9.0), pie kā desorbāta pH var pazeminātlīdz 7.0 sorbenta karboksilgrupu pārlādēšanas rezultātā.Līzocīma šķīdumu enzimātiskās aktivitātes novērtēšanai tika izmantots Micrococcus lysodeiktikus liofilizēto šūnulīzis. Eksperimentāli atrasta optimāla šūnu un līzocīma koncentrācija. Līzocīma sorbcija optimālos apstākļos unsekojoša desorbcija raksturojas ar līzocīma augstu izdalīšanas pakāpi un enzimātiskās aktivitātes pilnu saglabāšanu.

Inese Mieriņa, Alina Bondarevska, Māra JureUpeņu ekstraktu ietekme uz augu eļļu oksidatīvo stabilitātiPētīta daţādas polaritātes šķīdinātāju (petrolētera, toluola, etilacetāta, acetona un etanola) upeņu sēklu, spiedpalieku unpumpuru ekstraktu ietekme uz rapšu, kaņepju un linu eļļas oksidatīvo stabilitāti; labākie rezultāti iegūti rapšu eļļasgadījumā. Noteikts polifenolu saturs ekstraktos: visvairāk polifenolu satur pumpuru ekstrakti, sēklu ekstraktos to ir ļotimaz; polifenolus efektīvāk var ekstrahēt ar acetonu vai etanolu. Pagatavoti linu un kaņepju eļļu un to metilesteruupeņu materiālu ekstrakti; noskaidrots, ka upeņu piedevas paaugstina metilesteru oksidatīvo stabilitāti.Dmitrijs Lapidus, Salvadors Ventura, Cezars Čaplevskis, Adams Livo, Inta LiepiņaAmilīna amiloīda atsevišķas beta sloksnes molekulārā dinamikaAmilidozes ir metaboliskas jeb, tā sauktās, konformāciju slimības, ko rada šķīstošu proteīnu atlocīšanās, nepareizasalocīšanās un agregācija nešķīstošās fibrillās, kas nogulsnējas, izspieţot funkcionālās šūnas, vai bloķē starpšūnusakarus. Amilīns jeb Amiloīdais Polipeptīds (IAPP) ir 37 aminoskābju sekvences hormons, ko izdala aizkuņģadziedzera β-šūnas kopā ar insulīnu. Amilīna fibrillu nogulsnes aizkuģa dziedzerī izraisa II tipa diabētu. Amilīnarezidiju 10-29 QRLANFLVHSSNNFGAILSS (Amylin 10-29) sešu virkņu beta sloksne tika pētīta ar molekulārāsdinamikas (MD) simulāciju periodiskā ūdens kastē ar Amber 9.0 programmu paketi, lietojot f99 spēku lauku unizotermisko-izobārisko ansambli, NTP protokolu (konstanta temperatūra, konstants spiediens un konstants daļiņuskaits). Kopējais Amilīna 10-29 MD simulācijas laiks bija 193 ns.MD simulācija parādīja, ka a) Amilīna 10-29 ß-sloksne turas kopā galvenokārt ar pamatķēţu ūdeņraţa saitēm, b)Amilīna 10-29 ß-sloksni stabilizē sānu ķēţu ūdeņraţa saišu mijiedarbības starp rezidijiem Ser 20 un Asp 22 , c) Amilīna10-29 ß-strandi, - izstieptās Amilīna 10-29 virknes, tiek salīmētas kopā ar leicīna, izoleicīna un valīna rezidijiem, un arfenilalanīna rezidijiem, kas, piedaloties asparagīna rezidijiem, veido serdi, ko satur kopā vājas polāras mijiedarbības,d) Amilīna 10-29 ß-sloksnes C-galā ir hidrofobs enkurs no izoleicīna un leicīna rezidijiem Ile 26 -Leu 27 , kas varētu saistītkopā blakus esošās ß-sloksnes ß-slokšņu protofibrillā. Šī mijiedarbība varētu stabilizēt arī atsevišķas ß-sloksnes ß-struktūru, d) Amilīna 10-29 ß-sloksnes rajonā Ser 19 -Ser 20 -Asn 21 -Asn 22 ß-sloksnei ir W-veida liekums ar dziļākovirsotni uz Ser 20 rezidiju un seklāko virsotni uz Asn 22 rezidiju, liekot secināt, ka iespējama arī saliekta ß-sloksne.Irēna Zviedre, Sergejs BeļakovsTrietilamonija dicitrātoborāta monohidrāta sintēze un kristāliskā struktūraSintezēts trimetilamonija dicitrātoborāta monohidrāts CH 3 NH[(C 6 H 6 O 7 ) 2 B]·H 2 O (I), izaudzēti tā monokristāli, un armonokristālu rentgenstruktūranalīzes metodi (automātiskais difraktometrs Bruker-Nonius KappaCCD) noteikta pilnakristāliskā struktūra. Kompleksa I kristālisko struktūru veido vienlādiņu spirānu uzbūves kompleksiedicitrātoborātanjoni, trimetilamonija katjoni un kristalizācijas ūdens molekula.Komplekso dicitrātoborātanjonu veido divas citronskābes molekulas, kas bidentāti koordinētas pie bora atoma arcentrālās karboksilgrupas un -hidroksīlgrupas skābekļa atomiem. Kompleksajā anjonā bora atoms novietots uzpseidosimetrijas ass C 2 . Kristālos veidotas sešas O─H…O, (O I ), N─H…O, (O I ) tipu trīs- un četrcentru ūdeņraţa saites.Kristālisko struktūru veido paralēli plāksnei (001) novietoti diagonālie slāņi, kuros kompleksie anjoni orientētiperpendikulāri struktūras slāņa plāksnei, bet trimetilamonija katjoni atrodas slāņa vidusdaļā. Kristāliskā struktūra Iizvērtēta salīdzinājumā ar iepriekš noteiktām alkilamonija katjonus saturošām dicitrātoborātu struktūrām, kurāsizvietojas pēc ķīmiskām īpašībām līdzīgi, bet pēc izmēriem daţādi katjoni, saglabājoties vienai un tai pašai anjonudaļai. Noteikts, ka ūdeņraţa atomu aizvietošana amonija katjonā ar vienu, divām vai trim alkilgrupām saistās arnoteiktām savienojumu termiskās izturības, blīvuma, kristālisko struktūru telpiskā pakojuma un ūdeņraţa saišu sistēmuizmaiņām.C 15 H 24 NO 15 B, triklīnā singonija: P-1 (No. 2), a = 9,7795(3) Å; b = 10,7367(3) Å; c = 10,9245(4) Å; = 84,883(1)º; = 77,341(1)º; = 69,126(1)º; V = 1045,7(1) Å 3 ; Z = 2, ρ teorēt = 1,490 g/cm 3 ; ρ eksp = 1,510g/cm 3 ; R = 0,058, R w = 0,0795;T = 173(2) K.Vita Duka, Isabella Bestel, Cezary Czaplewski, Adam Liwo, Inta LiepiņaAmiloīda beta proteīna 25-35 beta-sloksnes un beta-slokšņu grēdas molekulārā modelēšanaAmiloioze ir šķīstošu proteīnu atlocīšanās, nepareiza salocīšanās un pašasamblēšanās nešķīstošās fibrillās, kas aizvietofunkcionējošas šūnas vai bloķē starpšūnu savienojumus. Amiloidozes veidošanās mehānisms vēl nav skaidrs. β-amiloīda proteīns (Abeta) 1- 42 rada cilvēku amiloidozi, kas izsauc Alcheimera slimību. Šis darbs pēta β-amiloīdaproteīna 25-35 (Abeta 25-35), GSNKGAIIGLM, β-struktūras veidošanos. Plakana, paralēla sešu virkņu β-sloksne(6Abeta 25-35) un desmit virkņu β-sloksne (10Abeta 25-35), kā arī β-slokšņu grēda, kas konstruēta no sešām 6Abeta25-35 β-sloksnēm (6x6Abeta 25-35), tika simulētas ar molekulāro dinamiku (MD) atbilstoši 210 ns, 310 ns un 76 ns,lietojot programmu paketi Amber 9.0 ar spēku lauku f99. Temperatūra tika celta pakāpienveidīgi no 10 K līdz 309 K,ar ilgākiem konstantas temperatūras intervāliem pie 200 K un 309 K.6Abeta 25-35 un 10Abeta 25-35 atsevišķu β-slokšņu sistēmas parādīja stabilu β-struktūru pie 200 K temperatūras, bettās kolapsēja, zaudējot β-struktūru pie 309 K temperatūras, liekot secināt, ka papildus β-sloksnes nepieciešamas β-

struktūras stabilizēšanai. Četras papildus peptīdu virknes10Abeta 25-35 β-sloksnē, salīdzinot ar 6Abeta 25-35,nestabilizē β-sloksni.β-Slokšņu grēdā 6x6Abeta 25-35 stiprākā starpslokšņu salipšana notiek ar rezidiju Ile31 un Ile32 veidoto hidrofoboserdi. Bez tam β-slokšņu grēdu kopā tur rezidiju Leu34 un Met35 hidrofobās mijiedarbības un rezidiju Ser26 un Asn27elektrostatiskās mijiedarbības. Daţos gadījumos rezidija Lys28 sānu ķēde veido ūdeņraţa saiti ar blakus β-sloksnesGly29 pamatķēdes karbonilgrupu. β-Slokšņu grēdas C-gala pusei ir lielāka tieksme saglabāt β-slokšņu struktūru, bet β-slokšņu grēdas N-gala puse ir lokanāka; kas ir saskaņā ar eksperimentāliem datiem [39]. Atsevišķs peptīdu virknes noAbeta 25-35 grēdas cenšas atdalīties un pāriet no ß-struktūras spirālveida konformācijā ar tālāku perspektīvu pāriet α-spirālē. Tas ir saskaņā ar literatūras datiem, kas norāda, ka Abeta 25-35 peptīds atkarībā no ārējiem apstākļiem varveidot gan β-struktūru, gan α-spirāles struktūru ūdenī un membrānāLinas Labanauskas, Albinas Ţilinskas, Sigita Višņakova, Gintaras Urbelis, Olga Gedrimaite, RičardasRozenbergas, Andrejs PodgorskisSpiro savienojumu sintēze uz biciklo[3.3.1]nonāna bāzesSpiro vai bicikliskas struktūras organiskie savienojumi izraisa interesi kā no stereoķīmijas, tā bioloģiskās aktivitātesviedokļa. Minētie savienojumu fragmenti, tai skaitā kondensēti vai spirosaistīti ar heterocikliskiem gredzeniem, irbieţi sastopami dabasvielu un ārstniecības līdzekļu struktūrās. Spiro savienojumi ar biciklo[3.3.1]nonāna struktūrusintezēti no biciklo[3.3.1]nonān-2,6-diona vai biciklo[3.3.1]nonān-2-ona. Minētie savienojumi tika pārvērsti attiecīgosmono- un di-α-halogenketonos, kuri, reaģējot ar 2-aminoetantiolu, veidoja jaunus heterocikliskos savienojumus –spiro[biciklo[3.3.1]nonān-3-on-2,2’-tiazolidīnu] un spiro[biciklo[3.3.1]nonān-3,7-dion-2,2’:6,2’-ditiazolidīnu]. Pētītagalaproduktu sintēzes optimizācija un iznākumu palielināšanas iespēja. Izstrādāta jauna, uz mikroviļņu starojumabalstīta, spiro[biciklo[3.3.1] nonān-3-on-2,2’-tiazolidīna] un spiro[biciklo[3.3.1]nonān-3,7-dion-2,2’:6,2’-ditiazolidīna] sintēzes metode. Savienojumu struktūras ir noteiktas balstoties uz iekšmolekulāro ūdeņraţa saišuklātbūtni. Pretējas konfigurācijas heterocikla izomēru veidošanās nav novērota. Izstrādāta vienkārša 3-brombiciklo[3.3.1]nonān-2,6-diona sintēzes metode, kura balstīta uz vienas karbonilgrupas aizsardzību aretilēnglikolu. Atšķirībā no agrāk izmantotās neaizsargātas karbonilgrupas tiešās bromēšanas vai hlorēšanas metodes[16], izstrādātā metode ļauj izdalīt no reakcijas maisījuma brombiciklo[3.3.1]nonān-2,6-dionu tīrā veidā. Diemţēl šīsavienojuma reakcijā ar 2-aminoetāntiolu veidojas nevis sagaidāmais spirosavienojums, bet gan tikai sveķveidīgiprodukti.Kristaps Māliņš, Valdis Kampars, Kaspars Spalvis, Zane Šustere, Jānis BrinksRapšu eļļas etilesteru iegūšanas reakcijas ātrumu un esteru saturu ietekmējošie faktori kālija hidroksīdakatalīzes apstākļosAugu eļļu pāresterificēšanas reakcijas pētījumiem ir liela nozīme jebkuras valsts tautsaimniecības attīstībā. Latvijāmetanola vietā izmantojot etanolu būtu iespējams paplašināt vietējo izejvielu bāzi, kā arī produkts būtu pilnībāatjaunojams resurss. Izpētot rapšu eļļas etilestera iegūšanas procesu, būtu iespējams to optimizēt, panākot ievērojumuenergoresursu un izejvielu ekonomiju, samazinot gala produkta izmaksas. Samazinoties biodīzeļdegvielas cenai,pieaugtu arī patērētāju interese un pieprasījums, nodrošinot vietējo resursu izmantošanas un raţošanas attīstībutautsaimniecības vajadzībām. Lai noskaidrotu REE (rapšu eļļas etilesteru) iegūšanas reakcijas apstākļus no Latvijāraţotas rapšu eļļas, veiktas eksperimentu virknes par pamatu izmantojot rūpnieciskajiem procesiem raksturīgusapstākļus un mainot KOH koncentrāciju (0.5 - 2.5 masas % no eļļas), etanola molāro attiecību pret eļļu (4,0 – 8 moli),reakcijas temperatūru (20 - 90 o C) un reakcijas laiku (2 – 180 minūtes). Noskaidrots, ka palielinot etanola molāroattiecību pret rapšu eļļu no 4,0 līdz 8,0 moliem, palielinās līdzsvara iestāšanās ātrums un REE iznākums pieaug par~4%. Palielinot KOH koncentrāciju no 0,5 līdz 2,5 masas % no rapšu eļļas un reakcijas temperatūru no 20 līdz 80 o Cpalielinās līdzsvara iestāšanās ātrums un REE iznākums pieaug par ~1%. Periodisku procesu realizācijai ieteicamāreakcijas temperatūra ir 20 o C, metanola molārā attiecība 7 moli un KOH koncentrāciju 1,5%, izmantojot nepārtrauktusprocesus reakciju efektīvi būtu realizēt augstākā temperatūru ar zemākiem katalizatora un etanola daudzumiem.Mārcis DzenisKultūras mantojuma konservācija un restaurācija – no studiju programmas līdz virzienam1990. gadā RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātē tika uzsākta studentu apmācība kultūras mantojuma konservācijā unrestaurācijā. Studiju programma tika izveidota uz Ķīmijas tehnoloģijas piecgadīgās inţenieru studiju programmasbāzes un sākumā bija patstāvīga apmācības programma. Līdz ar pāreju uz bakalaura un maģistra studiju programmāmtā kļuva par atsevišķu programmas "Ķīmija" specializācijas virzienu, kas izraisīja plašas un būtiskas sākotnējāsprogrammas izmaiņas. Lai analizētu šo izmaiņu cēloņus un to izraisītās sekas, darbā apskatīti tādi jautājumi kā studijuprogrammas izveidošana, tās struktūra, iegūstamā kvalifikācija un to izmaiņas laikā, konservācija un restaurācija kāstarpnozaru un starpprofesiju specializācija, mācību prakses un studentu zinātniskā darba problēmas, starptautiskāsadarbība, studiju finansēšana un apmācības materiālais un tehniskais nodrošinājums, sagatavotie speciālisti un tokvalifikācija.

Jana Kreicberga, Jekaterina Sirotkina, Guna Bērziņa, Lauma Laipniece, Valdis KamparsĶīmiski tuvu saistītu N-(1,3-dioksoindan-2-il)piridīnija betaīna un 1-amino-4-nitroazobenzola bihromoforasintēzeDarba mērķis bija sintezēt 2-[4-(4-nitrofenilazo)fenilaminopiridīnij-1-il]-1,3-diokso-2,3-dihidro-1H-inden-2-īdu (1) -bihromoforu, kurā ķīmiski saistīti divi atšķirīga tipa NLO aktīvi hromofori: jonu tipa (ierosinātā stāvoklī neitrāls) N-(1,3-dioksoindan-2-il)piridīnija betaīns un pamatstāvoklī neitrāls (ierosinātā – jonu tipa) 1-amino-4-nitroazobenzols.Bihromofors iegūts dicanometilidenindan-1,3-diona oksīda reakcijā ar [4-(4-nitrofenilazo)fenil]oktilpiridīn-4-ilamīnu(2), kura iegūšanai pētīti trīs ceļi. Konstatēts, ka Pd katalizētā reakcijā starp oktilpiridīn-4-ilamīnu un 4-brom-4’-nitroazobenzolu neveidojas savienojums 2, bet notiek piridīn-aizvietotāja atšķelšanās un 4-(4-nitrofenilazo)feniloktilamīna, kā arī bis-[4-(4-nitrofenilazo)fenil]oktilamīna veidošanās. Iegūts oktilfenilpiridīn-4-amīns, tomēr tas nestājās azosametināšanās reakcijā ar p-nitrobenzoldiazonija sāļiem. Savienojums 2 iegūtskondensējot N-oktil-N-(piridīn-4-il)benzol-1,4-diamīnu ar 1-nitro-4-nitrozobenolu.Savienojuma 1 elektronu spektros toluolā novērojamas abu bihromofora molekulā sasaistīto hromoforu lādiņapārneses (LP) joslas, azohromofora LP josla ir batohromi nobīdīta un tās ekstinkcijas koeficients samazinājiessalīdzinot ar atsevišķa hromofora spektriem. Spektros etanolā novērojama tikai viena, paplatināta LP josla.Iljo DreijersGlobālās sasilšanas problēmas un risinājumiDati uzrāda ievērojamu vidējās globālās temperatūras palielināšanos pēdējos gadu desmitos. Šī tendence izsaucievērojamas baţas. Par iepriekšējiem periodiem mums ir tikai aptuveni (proxy) dati ar lielām nenoteiktībām. Mēszinām, ka Zeme ir pārdzīvojusi vairākus Ledus periodus un vairākus periodus ar augstu temperatūru. Klimatu kontrolēsimtiem nelineāri savstarpēji saistītu parametru un nav zināmi modeļi, kuri varētu prognozēt klimata izmaiņas nākotnē.Balstīt stratēģiju tikai uz vienu parametru – CO 2 – ir ļoti tuvredzīga pieeja. Eksistē arī citas siltumnīcas efekta gāzes.Ūdens tvaiku, metāna, slāpekļa oksīdu ietekme ir lielāka nekā CO 2 . ietekme. Nav ticamu modeļu CO 2 un ūdens tvaikuapritei. Nav skaidrs, vai CO 2 koncentrācijas pieaugums ir cēlonis vai sekas globālajam vidējās temperatūras kāpumam.Bez tam, ir vesela rinda no cilvēces neatkarīgu. faktoru, kuri iespaido klimatu, piemēram, Saules radiācija, pasaulesOkeāna ietekme, vēji, vulkāni, u.c. CO 2 izplūdes samazināšana atmosfērā ir visnotaļ atbalstāma stratēģija. Taču šobrīdnav pieejamas tehnoloģijas ar kuru palīdzību to varētu realizēt. Atjaunojamos resursus (piemēram, biodegvielu)uzskata kā iespēju samazināt CO 2 emisiju. Aprēķini rāda, ka šie resursi šodien var nodrošināt tikai 10 – 20% nopašreizējā enerģijas patēriņa.Secinājums. Mēs nesaprotam klimata izmaiņu mehāniku, mums šobrīd nav tehnoloģiju, kas varētu būtiski samazinātCO 2 emisiju un nav enerģijas avotu, kuri varētu apmierināt arvien straujāko pieprasījumu pēc papildus enerģētiskajiemresursiem.Jūlija Brovkina, Galija Šuļga, Juris OzoliņšNo koksnes izdalīto piesārņojošo vielu koloidālā stabilitāte alumīnija sāls klātbūtnēLatvija ir viens no lielākiem finiera raţotājiem Austrumeiropā. Viens no etapiem izejvielu sagatavošanā - bērza koksneshidrotermiskā apstrāde. Hidrobaseinu notekūdeņi ir raksturojami ar augstu piesārņojuma pakāpi. Galvenie finieraraţošanas notekūdeņu piesārņojošie komponenti ir lignīns, hemiceluloze un koksnes ekstraktvielas (LES), kuras iratbildīgas par diezgan augstu ķīmiska skābekļa patērēšanas līmeni (ĶSP) un ūdeņu krāsu. Notekūdeņu attīrīšanas nolielmolekulāriem komponentiem nepietiekama efektivitāte pie bioloģiskās attīrīšanas prasa atdalīšanas koagulācijasmetodes LES izstrādāšanu un pielietojumu. Darba galvenais mērķis – noteikt LES izdalīšanās likumsakarības nomodeļsistēmām atkarībā no vides рН un alumīnija sulfāta, alumīnija hlorīda un polialumīnija hlorīda devas, un noteiktLES nogulsnēšanās optimālus nosacījumus.Modeļu šķīdumi, kurus mēs saņēmām, imitēja finieru raţošanas hidrobaseina notekūdeņus. Koagulācijas process tikaveikts koagulanta un modeļu šķīduma vienādu apjomu sajaukšanas ceļā. LES izdalīšanās efektivitāti noteica pēcnostadināšanās (120 minūtes) un sistēmas filtrācijas. LES koloidālā stabilitāte alumīnija sāls klātbūtnē novērtēta arspektrofotometrisko metodi. Filtrāta krāsa novērtēta fotometriski (ISO7887:1994). ĶSP noteikts ar oksidēšanas metodi,pievienojot kālija dihromātu (LVS ISO 6060:1989). Noteikts, ka izmantojot Al 2 (SO 4 ) 3 ar optimālu devu 115 mg/l unvides рН 5.0, ĶSP pazemināšanās sastādīja 40,91%, LES izdalīšana 81.43%, bet šķīduma krāsas samazināšanās aptuveni86.83%. Optimāla рН un AlCl 3 deva ir 65 mg/l un 6.0 attiecīgi, pie tam tiek sasniegts ĶSP pazeminājums 45,45%, LESizdalīšana 82,86%, bet šķīduma krāsas samazināšana aptuveni 80.84%. PACl klātbūtnē ar optimālu devu 100 mg/l unvides рН 6.0, izraisa ĶSP pazemināšanu līdz 43.33%, LES izdalīšanu 79.86 %, bet šķīduma krāsas samazināšanuaptuveni 72.26%. LES izdalīšanās AlCl 3 klātbūtnē notiek praktiski ar vienādu efektivitāti, bet pie daudz mazākām devāmsalīdzinot ar Al 2 (SO 4 ) 3 un PACl izmantošanu. Koagulācijas metodes efektivitāte tiek regulēta ar koagulanta devu, unvides рН. Šo parametru pareiza izvēle var būtiski intensificēt finieru raţošanas notekūdeņu attīrīšanas procesu, kas irbalstīts uz koagulācijas metodi.

Laimonis Mālers, Renāte Plēsuma, Liena LočmeleSastāva un tehnoloģijas ietekme uz nolietotu riepu smalkni un polimēra saistvielu saturošakompozītmateriāla īpašībāmNolietotu riepu racionāla izmantošana joprojām ir būtiska, realizējot un pilnveidojot materiālu reciklēšanas tehnoloģijuun politiku. Starp daţādiem šī materiāla utilizācijas veidiem kā perspektīvs virziens ir jāmin sasmalcinātas riepasizmantošana kompozītmateriālu izveidē. Šī virziena perspektivitāte iegūst sevišķu nozīmi ņemot vērā to, ka nolietoturiepu dabiska sadalīšanās prasa ļoti ilgu laiku un nepamatoti tiek noslogoti atkritumu deponēšanas poligoni. Šādakompozītmateriāla praktiskas pielietošanas iespējas var saskatīt gan būvniecībā, gan citās tautsaimniecības nozarēs.Šī darba mērķis ir noskaidrot to, kā kompozītmateriāla sastāvs, polimēra saistvielas ķīmiskā aktivitāte un tā iegūšanastehnoloģija izvēlētajā temperatūras diapazonā pie atbilstoša vides relatīvā mitruma iespaido materiāla mehāniskāsīpašības. Noskaidrots, ka polimēra saistvielas ķīmiskā reakcijspēja un tās daudzums būtiski ietekmē kompozītmateriālamehāniskās īpašīaās. Konstatēts, ka parauga iegūšaani izvēlētā tehnoloģiskā parameta – temperatūras nozīmīgumsintervalā no 20 līdz 90 0 C pēc tā ietekmes uz kompozītmateriāla paraugu stiepes stiprību ir ievērojams. Tika novērtētamateriāla Šora C cietība, spiedes spriegums un spiedes elastības modulis ( tai skaitā cikliskas spiedes slogošanasreţīmā) un stiepes stiprība saistībā ar kompozītmateriāla sastāvu un saistvielas aktivitāti. Noskaidrots, ka gansaistvielas daudzums materiālā, gan tās ķīmiskā aktivitāte ievērojami iespaido izvēlētos materiāla kontrolesparametrus. Parādīts, ka kompozītmateriāls ir ar ievērojamu salturību.Tādējādi noskaidrots, ka pastāv savstarpēja unprognozējama sakarība starp kompozītmateriāla sastāvu, polimēra saistvielas reakcijas spēju un materiāla īpašībām.Māris Turks, Viktors Kumpiņš, Daina ZicāneDrotaverīna piemaisījuma standartvielas praktiska sintēzeDrotaverīna hidrogēnhlorīds ir izplatīts papaverīna tipa antispazmatisks līdzeklis, pazīstams arī ar nosaukumu NO-SPA. Farmaceitiski aktīvās vielas drotaverīna reģistrācijas dokumentācija apskata virkni savienojumu, kas var būtradušies gan preparāta sintēzes gaitā, gan degradēšanās dēļ. Viens no tiem ir 6,7-dietoksi-1-(4-etoksi-3-hidroksibenzil)-3,4-dihidro-izohinolīnijahlorīds, kas ir drotaverīna tautomērs ar brīvu 3-hidroksigrupu benzilaizvietotājā. Mēsšeit pirmo reizi aprakstām praktisku šī piemaisījuma pilnu sintēzi, kas ļauj iegūt minēto piemaisījuma standartvieluvairāku gramu apmērā. Ieteiktās vienpadsmit pakāpju sintēzes atslēgstadija ir Bišlera-Napiraļska dihidroizohinolīnacikla saslēgšana, savukārt atvērtas ķēdes amīda kā lineārā prekursora sintēzē nepieciešamā (3-benziloksi-4-etoksifenil)etiķskābeiegūta 6 stadijās no komerciāli pieejamā 3,4-dihidroksibenzaldehīda.Agnese Grigaloviča, Jānis Zicāns, Remo Merijs Meri, Tatjana Ivanova, Jānis GrabisPolioksimetilēna un etilēnu kopolimēru kompozīciju pārstrādes un struktūras īpašībasTiek pētītas polioksimetilēna POM un divu daţādu etilēna- oktēna kopolimēru ar atšķirīgu oktēna grupu saturu(EOC17 un EOC38) kompozīcijas. Aprakstīta kompozīciju iegūšanas tehnoloģija uz divgliemeţu ekstrūdera unpārbaudītas to atsevišķas struktūras, kalorimetriskās un mehāniskās īpašības.Iegūto kompozīciju struktūra raksturota ar diferenciālās skenējošās kalorimetrijas un blīvuma analīzes palīdzību.Iegūtie rezultāti liecina, ka maisījumos abi komponenti samazina viens otra kristalizāciju; it īpaši tiek ietekmēta POMkristalizācija EOC17 saturošajās sistēmās. Vienlaicīgi konstatēts, ka pētītās kompozīciju mehāniskās īpašībasgalvenokārt ir atkarīgas no maisījumus veidojošo komponentu raksturīgajām īpašībām un to nesavietojamības.Aigars Pāţe, Baiba Spince, Māris Puķe, Jānis ZandersonsLevoglikozāna iegūšanas procesa analītiska kontroleCelulozes termiskās noārdīšanas galvenā produkta 1,6-anhidro-β,D-glikopiranozes jeb levoglikozāna – (LG) iznākumslapukoku koksnes ātrajā termolīzē daudzkārt palielinās, ja veic koksnes priekšhidrolīzi sērskābes katalizatora klātbūtnē150-155°C temperatūrā, ar ko panāk hemiceluloţu hidrolīzi. Pēc skalošanas iegūtā lignoceluloze (LC) tad arī ir LGizejviela. Darbā pētīts LC pagatavošanas tehnoloģiskajā procesā radušos starpproduktu ķīmiskais sastāvs un celulozespolimerizācijas pakāpe (PP) koksnē un iegūtajā LC. Apspriesta celulozes PP un LG iznākuma iespējamā korelācija.Noteikts komponentu sastāvs un novērtētas iegūto starpproduktu – priekšhidrolīzes kondensātu un LC skalošanasūdeņu izmantošanas un attīrīšanas iespējas.Priekšhidrolīzes procesa kondensāts satur ievērojamu daudzumu vērtīgās etiķskābes un furfurola – attiecīgi 5% un12% no absolūti sausas koksnes masas. Pāri palikušo LC skalo ar ūdeni līdz pH 2,0-2,2 jeb H 2 SO 4 koncentrācijasabsolūti sausā CL ap 0,1% no tā masas. Skalošanas ūdeņos izšķīst 19-21% no absolūti sausas koksnes organisko vieluno kurām 78-88% sastāda monosaharīdi. Pēc skalošanas LC iznākums ir 52-55%, rēķinot no absolūti sausas koksnes.Priekšhidrolīzes laikā sērskābes un paaugstinātas temperatūras iedarbības rezultātā celulozes PP no 1800-1900 alkšņakoksnē pazeminājās līdz 1200-1400 LC. Salīdzinot LG iznākumus no Kiršnera celulozes preparātiem, kas pagatavotino izejas koksnes un LC, ievērojami augstāks LG iznākums iegūts no pēdējā.Paralēli veiktās termolīzes ar atbilstošās koksnes un CL paraugiem parādīja, ka ar skābi apstrādātais materiāls uzrādījadaudz augstākus LG iznākumus, kuri, ņemot vērā celulozes saturu LC (45-55%), faktiski atbilda LG iznākumam noatbilstošā Kiršnera celulozes preparāta. Kondensāta izmantošana furfurola un etiķskābes iegūšanai ir tehniski

iespējama. LC skalošanas ūdeņu izmantošanas iespējas vēl tiek pētītas kaut arī notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanasiekārtās tie sareţģījumus neradītu.Sanita Skudra, Galija Šuļga, Skaidrīte ReihmaneNo finiera ražošanas hidrotermiskās apstrādes modeļšķīduma izdalīta bērza lignīna pētījumiPēdējos gados Latvijā pakāpeniski ir palielinājusies kokrūpniecības produkcijas ar augstāku pievienoto vērtīburaţošana un eksportēšana. Viens no nozīmīgākajiem koksnes pārstrādes veidiem Latvijā ir finiera raţošana. 2008. gadātika saraţoti ap 180 tūkst. m 3 saplākšņa, kas veido 15 % no kopējās koksnes produktu saraţotās vērtības Latvijā. Viensno saplākšņa raţošanas posmiem ir koksnes hidrotermiskās apstrāde, kā rezultātā ūdenī nonāk ievērojams daudzumszemmolekulāro lignīna savienojumu, hemiceluloţu un ekstraktvielu. Šīs organiskās vielas ir atbildīgas par koksneshidrotermiskās apstrādes notekūdeņu lielo ķīmiskā skābekļa patēriņu un krāsainību, kas būtiski ietekmē apkārtējo vidi.Viens no visefektīvākajiem risinājumiem varētu būt šīs notekūdeņu biomasas reģenerācija un tālāka pielietošana.Biomasas sastāvā esošais lignīns var kalpot kā izejviela daţādu produktu raţošanā. Darba mērķis bija no laboratorijasapstākļos iegūta koksnes hidrotermiskās apstrādes modeļšķīduma, kas imitē reālu saplākšņa raţošanas hidrotermiskāsapstrādes procesu, izdalīt bērza lignīnu un izpētīt tā ķīmisko sastāvu, lai tālāk varētu meklēt tā potenciālāsizmantošanas iespējas.Veiktie pētījumi parādīja, ka no modeļšķīduma izdalītais bērza lignīns (IBL) ir brūna smalki dispersa viela, kas nešķīstūdenī, bet veido tur suspensiju ar daļiņu izmēriem 1100-1200 nm. FT-IR un UV spektru analīze liecina, ka IBLķīmiskajā sastāvā ietilps bifenil atvasinājumi, kā arī aromātiskās struktūras ar neesterificētām hidroksilgrupām,konjugētām karbonilgrupām un aromātiskām karboksilgrupām. Salīdzinājumā ar komerciālo kraft lignīnu, izdalītolignīnu raksturo mazāks metoksigrupu saturs, kas norāda uz to, ka tā makromolekulā bez siringilvienībām ietilps arīievērojams daudzums gvajacil un para-oksifenilpropānvienību. IBL skābās grupas raksturo lielākas pKα vērtībassalīdzinājumā ar komerciālo lignīnu, kas varētu būt izskaidrojams ar lielāku bifenilstruktūru daudzumu IBL sastāvā.IBL raksturīga arī mazāk konjugēta struktūra nekā komerciālajam lignīnam, kas izskaidrojams ar IBL mazākumolekulāro masu.