rigasvelocelvedis

ar divriteni1

SATURA RĀDĪTĀJS© Foto, teksts: Juris Smaļinskis, LLTA “Lauku ceļotājs”© Rīgas domes Satiksmes departaments© Dizains: SIA “E Forma”© Kartes: SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”ISBN 978-9984-49-503-32012. gadsKam domāts ceļvedis? Kā veidots ceļvedis?Kā lietot ceļvedi? Kas iekļauts ceļvedī? Kas ir jāņem vērā?Lietotie simboli, saīsinājumiDroša velobraukšanaVelomaršruti1.2.3.4.5.6.7.8.9.10.11.12.13.14.15.Daugavgrīvas salaImanta un AnniņmuižaDzirciems, Nordeķi un IļģuciemsĶīpsalaZasulauks, Zolitūde, Šampēteris, PleskodāleTorņakalns un ĀgenskalnsAtgāzene, Ziepniekkalns un BišumuižaLucavsala un ZaķusalaMangaļu pussalaMežaparks un SarkandaugavaJugla, Juglas mežsApkārt Šmerļa mežamMaskavas forštateĶengaraga promenādeRīgas centra parki un jūgendstils15 velomaršrutu pārskata karteZaļie padomiRīgas veloceļiIzmantotie un ieteicamie informācijas avoti4 - 568121620242832364044485256606468707273

KAM DOMĀTS CEĻVEDIS?Veloceļveža “Iepazīsti Rīgu ar divriteni” galvenāmērķauditorija ir iesācēji – tie, kas velosipēdupilsētvidē tikai grasās izmantot kā ikdienastransporta līdzekli vai ceļojuma neatņemamusastāvdaļu. Izdevums noderēs arī tiem, kasKĀ VEIDOTS CEĻVEDIS?Ceļvedī iekļautie velomaršruti ir īsi (2 – 15 km),tie ved pa salīdzinoši nelielām Rīgas apkaimēm(mikrorajoniem) un lielākoties ir veicami, braucotpa ietvi, parkiem un skvēriem, kā arī jau esošiemgājēju vai veloceļiem. Maršruti g.k. ir veidoti tā, laitie būtu apļveida un braucējs varētu atgrieztiesstarta punktā. Apļveida maršruta priekšrocībair apstāklis, ka to var sākt jebkurā vietā. Daudzumaršrutu loģistiskais sākums ir plānots pievisnotaļ ērtā un pieņemamā veidā vēlēsies izzinātkultūras un dabas pieminekļiem bagāto Rīgasvidi, īpaši tās apkaimes ārpus pilsētas centra.Visus minētos maršrutus var veikt arī kājāmgājēji.dzelzceļa stacijām, jo vilciens (arī Rīgā) šobrīdir vienīgais sabiedriskā transporta veids, ar kuruvelobraucējs pieņemamā veidā var pārvadātvelosipēdu (arī vairāki velobraucēji vienlaikus).Visi ceļvedī aprakstītie maršruti ir izbraukti untestēti ar velosipēdu 2011. gada vidū, otrajā pusē,tādēļ informācijas aktualitāte par tiem atbilstminētajam laika posmam.Alternatīvas: ieteikti citi maršruta varianti,kombinējot tos ar vēl kādu no maršrutiem vaituvākajā apkārtnē esošajām dzelzceļa stacijām.Der zināt! Iekļauti daži noderīgi padomi, kurosbūtu jāieklausās un jāņem vērā.Vērts redzēt: īsi aprakstītas tās vietas, kurasnoteikti vajadzētu apmeklēt brauciena laikā.Te gan jāņem vērā, ka ne visas no tām ir “klasiski”tūrisma objekti. Taču bez to pieminēšanas unapskates (no ārpuses, pa gabalu) maršruta izziņaKAS IR JĀŅEM VĒRĀ?Velosipēdists tāpat kā gājējs un automobiļavadītājs ir ceļu satiksmes dalībnieks, tādēļ, braucotpa ceļvedī aprakstītajiem maršrutiem un vietām,ir stingri jāievēro Ceļu satiksmes noteikumi un visinebūtu pilnvērtīga. Šī ceļveža formāts neļāvaiekļaut garākus objektu aprakstus, tādēļ noderēsarī citu informatīvo materiālu papildus izziņa.Maršruta karte: palīgs orientēšanās procesā.Noderēs arī līdzi paņemtais GPS un detālākamēroga pilsētas kartes.Zaļie padomi: kā ceļot videi un attiecībā pretcitiem satiksmes dalībniekiem – draudzīgi.Izmantotie avoti: tajos ir vērts ieskatīties ganpirms, gan pēc brauciena.ar drošību saistītie pasākumi. Brauciena laikā parsavu un bērnu drošību katrs ir atbildīgs pats! Irjāņem vērā, ka ceļvedī iekļautā informācija kopštā sagatavošanas var būt mainījusies.KĀ LIETOT CEĻVEDI?MARŠRUTA KARTECeļvedis ir veidots kā praktisks izdevums unizziņas avots, kas jāņem līdzi ceļojuma laikā.Tas domāts cilvēkiem, kuriem interesē Rīgaspilsētvide, tās vēsture un ar to saistītie objekti,KAS IEKĻAUTS CEĻVEDĪ?Droša velobraukšana: noderīga informācija,ko ir vērts izlasīt un ievērot. Ar šo nodaļubūtu jāsāk.15 izzinoši velomaršruti, kas ved pa 26 Rīgasapkaimēm. Tajos pieminēti vairāk nekā 200 dažādiinteresanti objekti, par kuriem ir vērts zināt. Katrsvelomaršruts ir aprakstīts pēc vienotas shēmas:Maršruta īss raksturojums: uzsvērta tā “rozīnīte”.Garums: maršruta garums.Sākums/galapunkts: starta un finiša vieta, kasvairumā gadījumu ir viena un tā pati.māksla un pieminekļi. Rīga nav tikai un vienīgikultūrvide, jo pilsēta ir arī daudzu augu undzīvnieku sugu dzīves vieta. Tādēļ ir padomātsarī par dabas mīļotājiem.Grūtības pakāpe:viegls – piemērots visplašākajam braucēju lokam;vidējs vai grūts – maršruts, kas ved gar jūraskrastu vai sliktākas kvalitātes zemes ceļu, kur varbūt dažādas cietības smilts un atkarībā no tā arīgrūtības pakāpe.Maršruta gaita: uzskaitīta ielu secība, kādā tovar izbraukt.Kā izbraukt? Norādīts, vai maršruts iet pa ietvēm,parku celiņiem, esošajiem veloceļiem, ielām vaikā citādāk.Katram maršrutam ir pievienota karte. Kartēnav iespējams attēlot visu ar velobraukšanusaistīto informāciju, tādēļ maršruti tajā ir iezīmēti“ģenerāli”. Tas nozīmē, ka velobraucējam ir jāievērokatras konkrētās vietas braukšanas apstākļi (ielasvai veloceļa satiksmes kustības virziens, ietvjuLIETOTIE SIMBOLI, SAĪSINĀJUMINATURA 2000teritorijaAizsargājams dabaspiemineklisVelomaršruta virziens1.1.KultūraspiemineklisObjekts, kuruvērts redzētVelomaršrutsesamība vienā vai otrā ielas pusē) un katra ceļukrustojuma šķērsošanas specifika. To darot, irjāievēro ceļu satiksmes noteikumi, izvietotās ceļazīmes un norādes, gājēju pārejas, luksofori u.c.ceļu satiksmes drošības elementi.GPSRokas navigācijas unorientēšanās instruments,kas piesaistīts Globālāspozicionēšanas sistēmaiVelomaršruta sākumpunkts4KAM DOMĀTS CEĻVEDIS? KĀ VEIDOTS CEĻVEDIS?KĀ LIETOT CEĻVEDI? KAS IEKĻAUTS CEĻVEDĪ?KAS IR JĀŅEM VĒRĀ? MARŠRUTA KARTELIETOTIE SIMBOLI, SAĪSINĀJUMI5

DROŠA VELOBRAUKŠANADažas būtiskas lietas, kas izriet no Ceļu satiksmesnoteikumiem (obligātās prasības)• Atcerieties, ka ar velosipēdu pa ielas braucamodaļu vai nomali vari braukt tikai tad, ja Tev ir 12vai vairāk gadi!• Neaizmirsti paņemt līdzi velosipēda vai citamehāniskā transporta līdzekļa vadītāja apliecību!Bez tās Tu nevari piedalīties ceļu satiksmē!• Atceries, ka pa ielas braucamo daļu var brauktbērni, kas nav jaunāki par 7 gadiem, taču tadtos ir jāpavada pilngadīgai personai un bērnamgalvā ir jābūt aizsprādzētai ķiverei!• Seko līdzi sava divriteņa tehniskajam stāvoklim!Tam ir jābūt aprīkotam ar labām bremzēm,skaņas signālu un atstarotājiem. Notīri tos!• Ja brauc pa tumsu, Tavam velosipēdam priekšā irjābūt iedegtam baltās, bet aizmugurē – sarkanāskrāsas lukturim.• Ar velosipēdu vari vest bērnu līdz 7 gaduvecumam tādā gadījumā, ja tas sēž speciālāsēdeklītī (neaizmirsti piesprādzēt!), kam ir kāpšļikāju atbalstam.• Ja Tavā maršrutā ir veloceļš, Tev jābrauc pa to,nevis ielas braucamo daļu vai gājēju ietvi!• Nesēdies pie stūres, ja esi lietojis alkoholu!Nav svarīgi, cik esi dzēris un cik Tavās asinīs irpromiles (nedrīkst pārsniegt 0,5).• Nebrauc, neturoties pie stūres! Pat ja esiprofesionālis, var gadīties no Tevis neatkarīgiapstākļi.• Ja uz ietves atstāj savu braucamo, skaties, laitas netraucē pārējos!• Pieliec zvaniņu! Ar to Tu varēsi savlaicīgi brīdinātcitus satiksmes dalībniekus.• Suņiem (arī pavadā) labāk apbrauc ar līkumu!• Ja iespējams, nebrauc tuvu stāvošāmautomašīnām – to šoferis vai pasažieri varnegaidīti atvērt durvis.• Uzmanies no tuneļiem – vietām, kur no slēgtiemēku pagalmiem var negaidīti izbraukt automašīnas.• Garākos izbraucienos, kas ir saistīti ar atpūtuun pilsētas izziņu, labāk dodies brīvdienās unagrākās rīta stundās, kad pilsētas ielās ir mazākcitu satiksmes dalībnieku!• Dzelzceļa līnijas šķērso tikai šim mērķim atļautāsvietās, izmantojot gājēju tiltus, tuneļus vai speciāliiezīmētās gājēju pārejas! Tas pats attiecas uz ielām(šosejām) ar vairākjoslu autotransporta kustību.• Brauciena laikā ar austiņām neklausies mūzikuvai ko citu! Velobraucējam dzirde ir tikpatsvarīga, cik redze. Ar ausīm Tu “redzi” to, kasnotiek aizmugurē. Ar “austiņām” nevarēsi drošišķērsot krustojumus un dzelzceļa pārbrauktuves.Labāk atstāj tās mājās!• Braucot diennakts tumšajā laikā, pārliecinies,ka Tevi varēs redzēt! Lieto apģērbu, kuram irdaudz labu atstarotāju!• Pat ja esi iegādājies skaistu un krāsainuvelotērpu, tumšākā laikā potenciāli bīstamākāsvietās uzvelc dzelteno atstarojošo vesti!Pateicoties tai, Tu būsi labāk pamanāms. Kādsautobraucējs varbūt pat piebremzēs, jo noturēsTevi par kārtības sargu.• Lieto ķiveri īpaši tad, ja savu algu pelni “ar galvu”!• Ja Tev līdzi brauc bērni, esi divtik modrs!• Nomātam divritenim (tāpat kā savējam) vispirmspārbaudi tehnisko stāvokli un tikai tad brauc!Novērtē priekšējā riteņa bremžu efektivitāti!• Velosomā ieliec aptieciņu un instrumentusbraucamajam. Labāk gan, lai tie paliekneizmantoti.• Neizaicini likteni un nekādos apstākļosneatstāj savu braucamo bez uzraudzības vainedrošā vietā!Papildus ieteikumi drošībai• Drošības nolūkos, brauc pa ietvēm un esošajiemveloceļiem! Rīgā salīdzinoši ir maz vietu, kurlīdztekus ielām nebūtu izveidotas ietves. Turklātvairums no ietvēm (izņemot atsevišķas ielas unielas pilsētas centra daļā) ir tādas (pietiekamiplatas), kur velobraucējs “var sadzīvot” ar gājēju.• Cik vien iespējams, izvairies no “maģistrālajām”ielām un ielām ar intensīvu satiksmes plūsmu!Ja tas nav iespējams, tad brauc pa ietvi!• Neatkarīgi no tā, vai brauc pa ielu vai ietvi,uzmanīgi vēro, kas notiek aiz Tevis! Pieliecvelosipēdam spogulīti!• Braucot grupā, ar “acu kaktiņiem” vēro unizvērtē arī citu braucēju un satiksmes dalībniekuplānotos manevrus un trajektorijas!• Braucot pa ietvi vai ielu, ievēro drošasbraukšanas ātrumu! Tas ir tāds, lai jebkurā mirklīvarētu strauji apstāties, neapdraudot savu uncitu satiksmes dalībnieku veselību un mantu.Skrienot tāpat nekur daudz ātrāk nenokļūsi,tāpēc labāk brauc lēni un prātīgi!• Ievēro adekvātu distanci no citiem satiksmesdalībniekiem!• Mainot braukšanas virzienu vai veicot kāducitu manevru, vienmēr “pamet aci” atpakaļ unpārliecinies par to, kas notiek aizmugurē!• Braucot garām sabiedriskā transporta pieturām,esi īpaši uzmanīgs, jo cilvēki var negaidīti izkāptno transporta līdzekļa, bet stāvošie – straujimainīt savu atrašanās vietu!• Arī gājējs vai cits velobraucējs var ātri mainītsavu līdzšinējo taisnvirziena kustību. Rēķinies ar to!• Braucot cauri parkiem un skvēriem, esi īpašiuzmanīgs, jo šeit pastaigājas ģimenes ar maziembērniem! Tas pats attiecas uz bērnu spēļulaukumiem un to tuvējo apkārtni.Lieto ķiveri!Pilsētvidē brauciet nevis barā, bet viens aiz otra!Vienmēr pārliecinies, vai vari droši šķērsotielu vai dzelzceļa pārbrauktuvi!Apstājies tā, lai netraucētu pārējos ceļusatiksmes dalībniekus!6DROŠA VELOBRAUKŠANADROŠA VELOBRAUKŠANA7

1.maršrutsDAUGAVGRĪVAS SALA14 kmMaršruta garumsDaugavgrīva ir savdabīga Pārdaugavas apkaime, kas vēl pirms četrāmdesmitgadēm bija slēgtā režīma zona ar militāri stratēģisku statusu.Daugavgrīvas sala (Buļļu sala) ir arī lielākā Latvijas sala un populāra Pierīgaspludmale, atpūtas, sauļošanās, pastaigu un peldvieta.Sākums/galapunktsBirzes iela (pie Daugavgrīvas cietokšņa). Apļveidamaršruts.Grūtības pakāpeVidējas grūtības vai grūts (atkarībā no liedagasmilšu cietības pakāpes).Maršruta gaitaBirzes iela – Parādes iela – Dzintara iela – Ilmeņa iela –jūras krasts (pa liedagu) – Daugavgrīvas dabasliegums – Parādes iela – Flotes iela – Birzes iela.Daugavgrīvas siliKā izbraukt?Daugavgrīvas mikrorajonā var braukt pa ietvi. Parādes,Dzintara un Ilmeņa ielai ietves nav – šeit ir jābraucuzmanīgi gar ceļa labo pusi. Cauri Daugavgrīvasdabas liegumam stiepjas zemes ceļš. Pārējomaršruta daļu var braukt gar jūras krastu (sk. tālāk).Daugavgrīvas jūras krastsAlternatīvasMaršrutu var pagarināt līdz Vakarbuļļiem (+ 2,6 kmvienā virzienā). Ja apstākļi braukšanai garjūras krastu ir labvēlīgi, to var turpināt arī līdzDaugavgrīvas bākai (+ 2,5 km vienā virzienā).Der zināt!Skatu platforma Daugavgrīvas dabas liegumā1. Daugavgrīvas sala 3.2.Daugavgrīvascietoksnis4.Bijusī Padomjuarmijas daļaPareizticīgo baznīca6.7.Daugavgrīvas molsDaugavgrīvas dabasliegumsBraucot pa Dzintara un Ilmeņa ielām, ir jābūtuzmanīgiem, jo gar tām nav gājēju ietvju!Peldsezonas laikā Daugavgrīvā ir daudz atpūtniekuun gar ceļa malām garās rindās novietotasautomašīnas, tādēļ maršrutu labāk veikt citā laikā.Braukšana ar divriteni gar jūras krastu (liedagu)ir ļoti atkarīga no smilšu cietības. Tā rezultātābrauciens var būt viegls (cietas smiltis) vai grūts(mīkstas). Atkarībā no tā gar jūras krastu var veiktgarāku vai īsāku braucienu vai atgriezties sākumapunktā pa maršrutā iepriekš minētajām ielām. Nootras puses – divriteni dažus kilometrus var vest arīpie rokas. Sanāks lieliska pastaiga gar jūras krastu.Bijusī armijas daļa starp Flotes un Birzes ielu.Piemineklis Padomju jūrniekiem5.Daugavgrīvas bāka81. MARŠRUTS: DAUGAVGRĪVAS SALA 1. MARŠRUTS: DAUGAVGRĪVAS SALA9

VĒRTS REDZĒT!1. Daugavgrīvas salaDaugavgrīvas sala atrodas starp divu Latvijaslielāko upju – Daugavas un Lielupes – ietekāmjūrā, tādēļ tās aprises dažādos laikos ir bijušas ļotimainīgas. Līdz 18. gs. Lielupe ietecēja Daugavā(9,5 km garā Buļļupe – bijusī Lielupes gultne).18. gs. pirmajā pusē tā izlauza ceļu uz jūru vietā,kur tagad atrodas Rīgas attīrīšanas iekārtas pie t.s.Ziemeļupes. Tagadējā Lielupes ieteka jūrāizveidojās 1775. gadā. Daugavas grīva jau kopš13. gs. bijusi vieta ar stratēģiski militāru nozīmi.Saistībā ar Daugavas gultnes izmaiņām, 17. gs.Daugavas kreisajā krastā uzbūvēja Daugavgrīvascietoksni (aprakstu sk. tālāk), jo pretējā, upeslabajā krastā, atrodas 14. gs. Livonijas ordeņaceltais cietoksnis, upei par vairākiem kilometriemnovirzoties rietumu virzienā, tas zaudēja savumilitāro nozīmi. Vēl viens pavērsiens Daugavgrīvasattīstībā bija Ziemas ostas izveide (18. gs.beigās), kur katru gadu pārziemoja ~ 100 kuģu.Mūsdienās redzamā Daugavgrīvas mikrorajonaapbūve tapusi 20. gs. 50. – 60. gados, kad tāsiedzīvotāji bija (daudzi no tiem arī šodien ir)g.k. Padomju armijas militārās personas un toradinieki. Šīs teritorijas ilgā militārā vēsture iratstājusi redzamas pēdas apkaimes izskatā.2. Daugavgrīvas cietoksnisPie kādreizējās Lielupes ietekas Daugavā (tagad –Buļļupes savienojums ar Daugavu) 1608. g. Poļu –zviedru kara laikā zviedru armija uzbūvēja pirmočetrstūra skansti, bet 17. gs. četrdesmitajosgados jau uzcēla modernu cietoksni ar pieciembastioniem un diviem vārtiem. Cietoksnī atradās120 lielgabali un mortīras, zaldātu kazarmas,virsnieku dzīvokļi, garnizona baznīca, pārtikas unmunīcijas noliktavas. Ziemeļu kara laikā 1710. g.cietoksnis nonāca Krievijas armijas rokās. 1917. g.tā cietoksni uzspridzināja, lai tas nenonāktupretinieka pusē. Pirmās neatkarīgās LatvijasRepublikas laikā šeit atradās Latvijas armijasdaļas, bet 1940. g. izvietojās PSRS Jūras Kara flotesvienības. Šis fundamentālais Eiropas mērogavēstures piemineklis šobrīd nav labiekārtots,taču pieejams apskatei noteiktos laikos (C., P.,S., Sv. no 10.00 līdz 16.00).3. Bijusī Padomju armijas daļaBlakus Daugavgrīvas cietoksnim atrodas bijusīPadomju armijas daļa ar pamestām ēkām, bijušohospitāli un pieminekli karavīriem, kas dienējušizemūdenēs. Kompleksā atradās arī dīzeļdegvielasun benzīna uzglabāšanas noliktavas un zemūdeņunaftas bāze.4. Pareizticīgo baznīcaBirzes ielā pie Buļļupes tilta vēl kādu brīdi varēsaplūkot jaunās pareizticīgo baznīcas celtniecībasgaitu. Tā ir veltīta visiem jaunmocekļiem, kasticības dēļ ir cietuši 20. gs.5. Daugavgrīvas bākaDaugavgrīvas bāku vēsture meklējama jau 16. gs.Tagad redzamā ir celta 1957. g. koka pagaidu torņa(1945. g.) vietā, jo iepriekšējo bāku uzspridzinājavācu armija 2. pasaules kara laikā (1944. g.). Bākaskomplekss apskatāms no ārpuses.6. Daugavgrīvas mols0,9 km garo molu uzbūvēja 1880. g. Atšķirībā noDaugavas labajā krastā esošā Austrumu mola, šītehniskais stāvoklis ir ļoti slikts. Neskatoties uzto, molu izmanto kā pastaigu un makšķerēšanasDaugavgrīvas cietokšņa iekšskatsDaugavgrīvas bākavietu (vētru laikā jābūt uzmanīgam!).Dienvidos no tā atrodas Daugavgrīvas bākaskomplekss un 1765. g. zviedru valdības celtāKomētforta paliekas , kas šobrīd ir slēgta –pierobežas režīma zona. Komētfortanocietinājumu vaļņus var redzēt no jūras puses.7. Daugavgrīvas dabas liegumsPiejūras dabas parka daļa, kas atrodas starpRīgas jūras līci, Daugavgrīvas dzīvojamo rajonu unRīgas attīrīšanas iekārtām. Veidota kāpu biotopu,piejūras pļavu un tajās esošo aizsargājamo auguIzeja uz jūru Ilmeņa ielas galāDaugavgrīvas dabas lieguma niedrājiun ligzdojošo putnu aizsardzībai. Pie ceļa, kas no3. autobusa galapunkta ved uz jūru, ir uzceltadivstāvīga skatu platforma, no kuras paverasvisaptveroša aina uz apkārtnes niedrājiem unnelieliem aizaugušiem ezeriņiem. Šī ir laba putnuvērošanas vieta.10 1. MARŠRUTS: DAUGAVGRĪVAS SALA 1. MARŠRUTS: DAUGAVGRĪVAS SALA11

VĒRTS REDZĒT!1. ZolitūdeDzelzceļam otrā pusē esošais 20. gs.astoņdesmitajos gados uzceltais daudzstāvudzīvojamo ēku masīvs ir labi pārskatāms no Rīgas –Jūrmalas veloceļa (aprakstu sk. pie 5. maršruta).2. AnniņmuižaJau 18. gs. Anniņmuižā bija uzcelta koka dzīvojamāun divas saimniecības ēkas. 1768. g. netālu esošāsKleistu muižas īpašnieks Gothards fon FēgezaksAnniņmuižu (tolaik – Meinerta muižu) iznomājaOto Hermanim fon Fītinghofam (sk. arī 5. maršrutaaprakstu), kas pēc laulībām ar Annu Ulriku fonMinihu to pārdēvēja par Anniņmuižu. Daudzosaviesīgo pasākumu dēļ to tautā iesauca arī par“Lustīgo muižu”. Mūsdienās redzamā muižasdzīvojamā ēka – t.s. “Meža pils” (neorenesansesstilā) ir tapusi 19. gs. beigās. Tā apskatāma tikai noārpuses (redzama arī no veloceļa). Ziemeļos nomuižas izvietojies Anniņmuižas parks – iecienītaimantnieku pastaigu vieta.3. ImantaImantas kā neliela ciema un daudzu muižiņuatrašanās vietas pirmsākumi meklējami15. – 18. gs. Sākumā muižās nodarbojās arlauksaimniecisko darbību, bet vēlāk (īpaši 18. gs. –19. gs. vidus) tās kļuva par turīgo rīdzinieku atpūtasun izpriecu vietām. Tagadējo veidolu Imantaieguva g.k. Padomju laikos, 20. gs. 60. – 70. gados,kad tika uzcelti daudzstāvu dzīvojamo māju masīviRīgas radiorūpnīcas strādniekiem, kas ir sava veidapadomju pilsētbūvniecības “piemineklis”.4. Kleistu mežsOtrs lielākais Pārdaugavas meža masīvsaiz Bolderājas meža. Tas pieguļ maršrutaziemeļrietumu daļai. Kleistu mežā ir blīvs takuun taciņu tīkls, tādēļ arī šī ir ļoti piemērota vietapastaigām un dažāda garuma braucieniem ardivriteni. Kleistu meža nosaukums saistīts arKleistu muižu, kas atradās tā ziemeļdaļā. Līdzmūsdienām ir saglabājusies 18. g. otrajā pusēno koka celtā Kleistu muižas dzīvojamā ēka .5. SudrabkalniņšAr priedēm apaudzis paugurs – sena kāpa,kura dienvidu nogāzē atrodas 1937. g. atklātais(tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Ernests Štālbergs)piemineklis , kas veltīts 1919. g. novembrakaujās kritušajiem Rīgas 6. Kājnieku pulkakaravīriem, kas cīņās pret Bermonta armijuatbrīvoja Anniņmuižu un Bolderāju.Slokas iela pie SudrabkalniņaRīgas – Jūrmalas veloceļšAnniņmuižas bulvārisSudrabkalniņa piemineklis142. MARŠRUTS: IMANTA UN ANNIŅMUIŽA 2. MARŠRUTS: IMANTA UN ANNIŅMUIŽA15

3.maršrutsDzirciems, Nordeķiun Iļģuciems6,5 kmMaršruta garumsPārdaugava ir tūristu “nepelnīti” aizmirsta Rīgas daļa, kas nav mazākinteresanta kā Rīgas centrs. Izbraucot maršrutu, gūsiet pavisam citu skatuuz šo daudzveidīgo un vēsturisko notikumu ziņā interesanto teritoriju!Sākums/galapunktsLatvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs.Apļveida maršruts.Grūtības pakāpeViegls.LU Botāniskais dārzs rododendru ziedēšanas laikāMaršruta gaitaLU Botāniskais dārzs (Jūrmalas gatve) –Dzirciema iela – Nordeķu parks – Buļļu iela –Dzegužkalns – Daugavgrīvas iela – Krēslas iela –Slokas iela – Jūrmalas gatve – LU Botāniskais dārzs.Kā izbraukt?Maršrutu visā garumā var izbraukt pa gājējuietvēm un parku (Nordeķu, Dzegužkalns)celiņiem. Nelielā posmā (Daugavgrīvas iela,Jūrmalas gatve) maršruts ved pa veloceļu.AlternatīvasNordeķu muižaŠo maršrutu var apvienot un kombinēt ar 2.,4. vai 5. maršrutu. To var sākt arī no Zasulaukadzelzceļa stacijas (+ 1,5 km vienā virzienā). NoDzegužkalna var aizbraukt līdz Spilves lidostai(+ 1,8 km vienā virzienā), kas interesantaar 1954. g. Padomju neoklasicisma stilā celtolidostas ēku.Vecā Buļļu ielas apbūve1. Dzirciems2. LU Botāniskais dārzs3. Nordeķu muiža4. Buļļu iela5. Iļģuciems6. Dzegužkalns7. Daugavgrīvas iela8.Rīgas Mārtiņa evaņģēliskiluteriskā baznīca9. Hāmaņa muižaDer zināt!Braucot gar sabiedriskā transporta pieturām,parkiem (bērnu rotaļu laukumi) un šaurākiem ieluposmiem (Buļļu iela) un krustojumiem, ir jābūtīpaši piesardzīgiem. Parkos dažviet ir kāpnes.Skats uz Dzegužkalna estrādi163. MARŠRUTS: DZIRCIEMS, NORDEĶI UN IĻĢUCIEMS 3. MARŠRUTS: DZIRCIEMS, NORDEĶI UN IĻĢUCIEMS17

VĒRTS REDZĒT!1. DzirciemsApkaime, kas savu nosaukumu ieguvusi pagājušāgadsimta 70. – 80. gados pēc Dzirciema ielasizbūves. Pretstatiem bagāta Rīgas apkaime,jo, nobraucot no “centrālās ielas”, dažvietpaveras nelielām mazpilsētām vai pat laukiemraksturīgās ainavas.2. LU Botāniskais dārzsDibināts 1922. g. Viens no Ziemeļeiropasbagātākajiem (~ 6000 taksonu) botāniskajiemdārziem. Tā augu mājās aug eksotiski tropuaugi un to augļi (citroni, banāni, ananāsi, vīģes,olīvas, avokado un kafija). Te meklējama izcilakaktusu un lielākā Latvijas palmu kolekcija.Āra ekspozīcijās apskatāmi bagātīgi ziemciešustādījumi, ārstniecības augi un Latvijas indīgoaugu kolekcija. Vienīgā vieta Latvijā, kur pavasarīvienviet redzams tik daudz ziedošu magnoliju.Dārza teritorijā atrodas divas 18. gs. beigās –19. gs. klasicisma stilā celtās Volfšmita muižiņaskoka dzīvojamās ēkas .3. Nordeķu muižaNordeķu muiža rakstos ir pieminēta jau 1576. g.Tā piederējusi dažādiem īpašniekiem, tādēļ arīnosaukumi bieži mainījušies. Līdz mūsdienām irsaglabājušās trīs ēkas – no koka celtā (18. – 19. gs.mijā) dzīvojamā ēka, koka dārza māja (18. gs.)un vēl viena dzīvojamā ēka (no mūra), kas tapusi1910. g. Nordeķu parks (izveide uzsākta 18. gs.)ir viens no senākajiem Rīgas parkiem, kuradienvidaustrumu malā vēl ir nojaušamas atliekasno kādreizējās dārzniecības. Parkā saglabājiesdīķis, kurā muižu laikos audzēja zivis. Mūsdienāsparks ir populāra vietējo iedzīvotāju atpūtas vieta.Parkā aug Nordeķu dižozols .4. Buļļu ielaKādreizējais Buļļumuižas ceļš – viens no svarīgākajiemceļiem, kas savienoja Rīgu ar Kurzemi. Starp Slokasielu un Dzegužkalnu abpus Buļļu ielai ir redzamasinteresantas mazstāvu koka dzīvojamās ēkas, kastapušas g.k. 19. gs. (dažas no tām – ).5. IļģuciemsApdzīvota vieta šajā Rīgas daļā ir bijusi jau 13. gs. 17. gs. tedzīvoja g.k. latviešu zvejnieki un dārzkopji. Vietas attīstībuvēlākajos gadsimtos veicināja preču plūsma Daugavaskrastos, Buļļumuižas ceļš, kas savienoja Rīgu ar Kurzemesvēsturisko novadu un Daugavgrīvas ceļš (tagad –Daugavgrīvas iela), kas veda uz cietoksni. 17. – 18.gadsimts iezīmējas ar Baltās muižas (navsaglabājusies) un Nordeķu muižas izveidi, bet18. – 19. gs. – ar nozīmīgu rūpniecības uzņēmumu(AS “Tekstil”, Iļģuciema stikla fabrika, Latvijā senākāalus darītava “Iļģuciems”, kokzāģētava u.c.) darbību.20. gs. sešdesmitie gadi vēlreiz būtiski mainaIļģuciema ainavu, jo tajā parādās padomju laikadaudzstāvu dzīvojamo namu masīvi.6. DzegužkalnsSena vaļņveida kāpa – Rīgas augstākais reljefa punkts(28 m.vjl., 16 – 18 m virs tuvākās apkārtnes). Jau 1893. g.pēc slavenā ainavu arhitekta Georga FrīdrihaFerdinanda Kūfalta (1853-1938) projekta Dzegužkalnāuzsāka parka izveidi. Mūsdienās parks ir iecienītaatpūtas un dažādu pasākumu (ir estrāde) norišu vieta.To divās daļās sadala Buļļu iela. Uz Dzegužkalnu irvērts doties ar Johana Kristofa Broces (1742-1823)zīmējuma kopiju mapītē. Tad ir jāmēģina atrast vieta,no kuras senās Rīgas panorāmu zīmējis ievērojamaisBaltijas novadpētnieks. Dzegužkalnā atradušiesPārdaugavā vecākie zināmie kapi (no 17. gs. – 1907. g.),kuru vietā tagad izveidots neliels piemiņas memoriāls.Hāmaņa muižas dzīvojamā ēkaDaugavgrīvas ielas 74/76 ēkas fasāde7. Daugavgrīvas iela9. Hāmaņa muižaDaugavgrīvas iela (līdz 1905. g. – Dinamindes iela)atrodas sena ceļa vietā, kas veda uz DaugavgrīvasLīdz mūsdienām saglabājušās tikai koka ēkas(celta 1886. g.) atliekas. Tā ilgstoši bija pamesta uncietoksni. 19. gs. 60. gados tās apkaimē sāka neapsaimniekota, līdz nodega 2007. g. augustā.veidoties Iļģuciema rūpnieciskā zona. Gar Hāmaņa muižas dzīvojamā ēka ir objekts, uzDaugavgrīvas ielu bija izvietojušās Rīgas bagāto kuru ir vērts nolūkoties vismaz garām braucotnamnieku muižiņas, no kurām līdz mūsdienām un iemūžināt to fotogrāfijās kā interesantuvislabākā stāvoklī ir saglabājusies Švarcmuižas Pārdaugavas vēstures liecinieku.dzīvojamā ēka (Daugavgrīvas ielā 19/21).Jāpievērš uzmanība arī ēkai Daugavgrīvasielā 74/76 (1907. g.).8. Rīgas Mārtiņa evaņģēliskiluteriskā baznīcaUzcelta 1852. g. pēc Rīgas galvenā arhitektaJohana Daniela Felsko (1813-1902) projekta.Vēlāk, 1887. – 1888. g., to pārbūvēja un dievnamsieguva tagadējo izskatu.183. MARŠRUTS: DZIRCIEMS, NORDEĶI UN IĻĢUCIEMS 3. MARŠRUTS: DZIRCIEMS, NORDEĶI UN IĻĢUCIEMS19

4.maršrutsĶīpsala3,5 kmMaršruta garumsJa ir vēlme redzēt ne tik zināmu, bet ne mazāk iespaidīgu skatu uz Vecrīgu,kā arī iepazīt kontrastiem bagātu Daugavas salu, tad šī ir īstā vieta. Nosenām industriālām un koka celtnēm līdz mūsdienu modernai arhitektūrai –tas viss apskatāms Ķīpsalā.Sākums/galapunktsSabiedriskā transporta pietura “Ķīpsala” pieVanšu tilta. Apļveida maršruts.Grūtības pakāpeViegls.ZundsMaršruta gaitaSabiedriskā transporta pietura “Ķīpsala” –K. Valdemāra iela (veloceļš) – Zunda krastmala –Enkura iela – Zvejnieku iela – Ģipša iela – Balastadambis – Kaiju iela – Ogu iela – Balasta dambis –sabiedriskā transporta pietura “Ķīpsala ”.Kā izbraukt?Maršrutu var izbraukt pa gājēju ietvēm vaiielām ar mazu autotransporta noslodzi. 0,4 kmgarumā maršruts braucams pa gājēju –veloceļu.Dzelzsbetona tilts pāri ZundamAlternatīvasMaršrutu var apvienot un kombinēt ar citiemPārdaugavas maršrutiem (2., 3., 6.).Der zināt!Ķīpsalas rindu mājas1. Ķīpsala2. Zunds3.Rīgas Tehniskāuniversitāte5.6.Bezvainīgās VissvētākāsJaunavas Marijas māsukalpoņu klosterisĪres nams Zvejniekuielā 5a8.9.10.F – G dambisBalasta dambisVanšu tiltsBraucot pa veloceļu, ir jāievēro piesardzība, jo pato pārvietojas arī gājēji. Balasta dambi klāj bruģis,kas apgrūtinās braukšanu.4.Dzelzsbetonatilts7.Celma & Bēma ģipšafabrika11.C – D dambisSkats uz Vecrīgas panorāmu no Balasta dambja204. MARŠRUTS: ĶĪPSALA 4. MARŠRUTS: ĶĪPSALA21

VĒRTS REDZĒT!1. ĶīpsalaAp 300 gadus veca sala, kas veidojusiessavienojoties vairākām mazām salām. 17. gs.uz Ķīpsalas atradās nedaudz vairāk par 10zvejnieku sētām. 20. gs. līdzās zvejniekiemdzīvoja arī jūrnieki, loči un pārcēlāji, no kurudarbības cēlušies šejienes ielu nosaukumi.No Ķīpsalas uz Iļģuciemu varēja nokļūt arpārceltuvi, bet uz citām pilsētas daļām –ar tvaikoni. Ķīpsalā var vērot ļoti atšķirīgas ēkas(vēsturiskā apbūve – ) – no vecām un mūsdienāsatjaunotām koka ēkām līdz rindu mājām.2. ZundsDaugavas atteka, kas Ķīpsalu atdala noPārdaugavas. Zunds tā dienviddaļā savienojasar Āgenskalna līci, bet ziemeļos tāpaplašinājums (Roņu dīķis) – ar Daugavu.Rāmo ūdeņu dēļ šī kādreiz bija strūdzniekuapstāšanās un strūgu izjaukšanas vieta.Mūsdienās Zunds ir sekla Daugavas atteka.3. Rīgas Tehniskā universitāteTagad redzamo mācību korpusu un kopmītņuceltniecību uzsāka 20. gs. 70. gados (toreiz – RīgasPolitehniskais institūts), tomēr tā laika iecerepar liela mēroga studentu pilsētiņas izveidi tāarī neīstenojās.4. Dzelzsbetona tiltsSavdabīgs tilts pāri Zundam, kas savieno Ķīpsalasvidusdaļu ar Pārdaugavu. To var izmantot tikaikājāmgājēji un velobraucēji. No tilta paveraskādreiz industriāliem uzņēmumiem piesātinātāPārdaugavas ainava.5.Bezvainīgās Vissvētākās JaunavasMarijas māsu kalpoņu klosterisŠo māsu kongregācijas pirmsākumi ir meklējamiPolijā 1878. g., bet kopš 1975. g. tās darbojas arīLatvijā. Te piedāvā pusdienas maznodrošinātajiem,darbojas Svētdienas skola u.c.6. Īres nams Zvejnieku ielā 5aArhitekta Eižena Laubes (1880-1967) projektētais unt.s. Purmaļa īres nams (celts 1909. g.) izceļas ar savukrāšņo fasādi, kas vērsta pret Ķīpsalas centrālo ielu.7. Celma & Bēma ģipša fabrika1863. g. dibinātā fabrika darbojās līdz 2. pasauleskaram. Tagad šis ir uzskatāmi labs piemērs, kādāveidā bijušais industriālais uzņēmums ir pārvērstspar modernu dzīvojamo ēku kompleksu.8. F – G dambisTā sākums ir redzams Enkuru ielas galā. DabāF – G dambis izpaužas kā divas pāļu rindas 1,5 kmgarumā, starp kurām sabērti akmeņi. Dambistapis 1891. gadā.9. Balasta dambisAinaviskākā Ķīpsalas iela (skati uz šejienesarhitektūru un Rīgas panorāmu!), kas sākusiveidoties 18. gs., kuģiem atbrīvojoties no balasta.1885. g. to nostiprināja ar laukakmeņiem.10. Vanšu tilts312 m garo tiltu atklāja 1981. g. bijušā Pontonutilta vietā. To uzskata par garāko šāda tipa (vienapilona slīpsaišu tilts, kam vantis izvietotas vienāplaknē) tiltu pasaulē.Balasta dambisOgu iela11. C – D dambisAp 0,8 km garais dambis (sākas pie Vanšu tilta)celts 1885. – 1886. g. kā Daugavas gultnesregulējošās sistēmas sastāvdaļa, kurā ietilpstA – B, F – G dambji u.c. krasta stiprinājumi.Ķīpsalas koka apbūve Balasta dambīĪres nams Zvejnieku ielā 5a224. MARŠRUTS: ĶĪPSALA 4. MARŠRUTS: ĶĪPSALA23

5.maršrutsZasulauks, Zolitūde,Šampēteris, Pleskodāle10,5 kmMaršruta garumsMaršruts ved pa dažādām Pārdaugavas apkaimēm – gan industriālo Zasulaukuun Šampēteri, gan padomju laikos uzcelto Zolitūdes mikrorajonu, iepazīstinotar vietām un notikumiem, kuriem ir bijusi liela nozīme Latvijas vēsturē.Sākums/galapunktsZasulauka dzelzceļa stacija. Apļveida maršruts.Grūtības pakāpeViegls.Ēka F. Candera ielā 1Kārļa UlmaņaMaršruta gaitaZasulauka dzelzceļa stacija – Smārdes iela –F. Candera iela – Volguntes iela – Zasulauka iela –Jūrkalnes iela – Irlavas iela – Endzelīna iela –Rostokas iela – Zolitūdes iela – Gramzdas iela –Anniņmuižas iela – Apuzes iela – Šampēteraiela – Šampētera mežs – Pleskodāles iela –Kalnciema iela – F. Candera iela – Volguntes iela –Zasulauka dzelzceļa stacija.Zolitūdes ainavaKā izbraukt?Maršruta lielāko daļu var izbraukt pa gājējuietvēm. Tikai neliels tā posms iet pa mazasnoslodzes ielām, kurām ir nelieli ietvjupārtraukumi.AlternatīvasMaršrutu var sākt arī no Zasulauka depodzelzceļa stacijas. Šo var apvienot ar 2., 6.maršrutu.Latvijas Tautas frontes dibināšanas piemiņasakmens Šampētera mežā1.2.ZasulauksZasulaukadzelzceļa stacija4.5.ZolitūdeŠampēteris7.8.PleskodāleKalnciema ielaDer zināt!Dzelzceļu drīkst šķērsot tikai šim nolūkamlabiekārtotās un atļautās vietās!3.FrīdrihaCandera iela6.Šampētera mežsDižozols Šampētera mežā245. MARŠRUTS: ZASULAUKS, ZOLITŪDE, ŠAMPĒTERIS, PLESKODĀLE 5. MARŠRUTS: ZASULAUKS, ZOLITŪDE, ŠAMPĒTERIS, PLESKODĀLE25

VĒRTS REDZĒT!1. ZasulauksLīdz 18. gs. otrai pusei Zasulauka ainavādominēja g.k. smilšainas kāpas un nelielaszemnieku saimniecības. Par teritorijas industriālāsattīstības sākumu var uzskatīt 1765. g., kad parZasu muižas īpašnieku kļuva pirmais latviešuizcelsmes uzņēmējs – Jānis Šteinhauers (1705-1779), kas uzcēla pirmo Rīgas manufaktūru. Vēlāk,19. gs. otrajā pusē, Zasulaukā uzceļ arī citusrūpnieciskos uzņēmumus. Šajā laikā Zasu muižasteritorija (pati muiža atradās vietā, kur tagad LUBotāniskais dārzs) stiepās no Daugavgrīvas ielas līdzZasulauka dzelzceļa stacijai. Zasu muižas ēkas līdzšodienai nav saglabājušās. Mūsdienās Zasulaukāir redzama g.k. mazstāvu apbūve, kas veidojusieskā rūpnīcu strādnieku dzīvojamais rajons (t.sk. arī19. gs. koka ēkas) un senais ielu tīklojums.2. Zasulauka dzelzceļa stacijaStacijas izveidi (tagadējā stacijas ēka celta 1912. g.)uzsāka līdz ar Rīgas – Bolderājas (1873. g.) unRīgas – Tukuma (1877. g.) dzelzceļa līniju izveidi.1954. g. nepilna kilometra attālumā izveidojaZasulauka depo un tāda paša nosaukuma staciju.3. Frīdriha Candera ielaĒkā F. Candera ielā Nr. 1 laikā no 1898. līdz1913. g. dzīvoja baltvācu izcelsmes raķešu būvespioniera Frīdriha Candera (1887-1933) ģimene.Līdz 2005. g. šeit bija F. Candera memoriālaismuzejs, ko pārvietoja uz Latvijas Universitāti Raiņabulvārī 19. Jūgendstila ēka tapusi 1886. g. untagadējo veidolu ieguvusi 1897. gadā.4. ZolitūdeZolitūdes muižas un vēlāk arī apkaimesnosaukuma “autore” (no franču valodas la solitudenozīmē vientulība) ir Baltijas vācu muižniekaOto Hermaņa fon Fītinghofa (1722-1792) sieva –Anna Ulrika Fītinghofa (1741-1811). Zolitūdesmuiža 18. gs. beigās bija viena no arhitektoniskiizcilākajām Rīgas piepilsētas pilīm ar iekopturegulāra plānojuma parku. Fītinghofiempiederēja arī Anniņmuiža un Šampētera muiža.Diemžēl Zolitūdes un Šampētera muižu apbūvelīdz mūsdienām nav saglabājusies. Zolitūdesmikrorajona veidols viskrasāk mainījās20. gs. 80. gados, kad šeit uzbūvēja daudzstāvudzīvojamās ēkas.5. ŠampēterisŠampētera nosaukums arī cēlies no šeit kādreizbijušās muižas nosaukuma (no franču valodaschampêtre – lauku). 19. gs. šī Rīgas apkaimeizveidojās par nozīmīgu rūpniecisko rajonu,kas koncentrējās g.k. tās ziemeļdaļā un Rīgas –Tukuma dzelzceļa līnijas apkārtnē. Arī mūsdienāsšeit izvietojušies dažādi industriālie uzņēmumi,kas ar kādreizējo rūpnīcu strādnieku mazstāvuapbūvi piešķir šai Rīgas daļai zināmu šarmu.6. Šampētera mežsLīdz 20. gs. deviņdesmito gadu beigām šeit vēlvarēja apskatīt pamestu koka ēku – atliekasno kādreizējās Šampētera muižas apbūves,kuras vēsture ir izsekojama līdz 18. gs. Tagadredzamais mežs – bijusī muižas parka daļair iecienīta pastaigu vieta. Šampētera mežāiepretim tāda paša nosaukuma vidusskolai irapskatāms Latvijas Tautas frontes dibināšanaspasākumam (1988. g. 9. oktobris) veltītaispiemiņas akmens. Blakus aug Šampēteradižozols .Ēka Kalnciema ielā 1187. PleskodālePleskodāles vietvārda izcelsmi saista ar kādaszemnieku mājas vārdu, kas šeit bijusi 17. gs.beigās. Arī Pleskodālē bija muiža – vietā, kurtagad atrodas ASV vēstniecība. Tās apkārtnē irredzamas bijušā muižas parka atliekas. Pleskodālēmūsdienās dominē g.k. 19. – 20. gs. mijasapbūve, kas veidojās kā Pārdaugavas industriālouzņēmumu strādnieku dzīves vide.8. Kalnciema ielaViena no senākajām Pārdaugavas ielām. Posmālīdz Lielirbes ielai garām brauksiet ēkaiKalnciema ielā 118 (celta 1911. – 1914.), kurāatrodas Rīgas mūzikas internātvidusskola.265. MARŠRUTS: ZASULAUKS, ZOLITŪDE, ŠAMPĒTERIS, PLESKODĀLE 5. MARŠRUTS: ZASULAUKS, ZOLITŪDE, ŠAMPĒTERIS, PLESKODĀLE27

VĒRTS REDZĒT!1. Torņakalna dzelzceļa stacijaStaciju uzcēla līdz ar Rīgas – Jelgavas dzelzceļalīnijas izveidi 1868. g. Pie stacijas novietots piemiņasakmens, kas vēsta par izsūtīto Latvijas cilvēku skaitu1941. un 1949. g. deportācijās uz Sibīriju. Blakustam novietots vagons, kādā veda izsūtāmos. Otrpusstacijas uzstādīts piemineklis komunistiskā teroraupuriem (atklāts 2001. g. 14. jūnijā).2. Arkādijas parksPirmo dārzu šeit izveidoja 1808. gadā. Simtsgadus vēlāk (1905. – 1911. g.) to paplašināja,uzcēla gājēju tiltiņus, izveidoja ūdenskritumuun izmainīja Mārupītes gultni. Tika uzcelts arīkinoteātris, kas nodega 2006. g. Parks ir ļotipopulāra atpūtas un putnu barošanas vieta.3. Māras dīķisBijušā dzirnavezera krastā jau 1226. g. Rīgas bīskapsuzcēla nocietinātās Māras dzirnavas, kas vēlākosgadsimtos pārbūvētas pastāvēja līdz pat 1902.gadam. Māras dīķa dienvidu krastā izveidots Mārasdārzs, kurā pie Saules ielas novietots piemiņasakmens 1944. g. 19. septembra aviācijas uzlidojumaupuriem. Dārzs un dīķa apkārtne ir iecienītapastaigu un atpūtas vieta jau no 18. gs. beigām.4.Ojāra Vāciešamemoriālais muzejsMuzejs atrodas vēsturiskā ēkā, vairāk nekā divusgadsimtus vecajā traktierī “Jeruzaleme”, kurpabijušas tādas izcilas personības kā GarlībsMerķelis (1769-1850), Rihards Vāgners (1813-1883)u.c. 19. gs. pirmajā ceturksnī traktieri pārveidojapar piepilsētas atpūtas vietu – Altonas muižiņu.No 1960. g. ēkā ar ģimeni dzīvoja izcilais latviešudzejnieks Ojārs Vācietis (1933-1983). Muzejsiepazīstina ar dzejnieka radošo darbību un viņa“attiecībām” ar Pārdaugavu. Atrodas O. Vācieša ielā 19.5. Jāņa Akuratera muzejsIepazīstina ar Latviešu dzejnieka un rakstniekaJāņa Akuratera (1876-1937) radošo darbību.Muzejs izveidots (1991. g.) koka ēkā, ko 1933. g.uzcēla Akuratera vecāki. Apskatāms dzejniekakabinets, citas istabas un Akuratera savāktā gleznukolekcija. Meklējams O. Vācieša ielā 6a.6. Fabrikas “Aurora” korpusiStarp Mazo Nometņu un Cieceres ielu atrodasbijušās Zeķu fabrikas “Aurora” ēkas. Uzņēmumudibināja 1947. g., 1960. g. tam pievienojot zeķufabriku “Kosmoss”. Savulaik šeit ražoja vairāknekā 80 dažādus izstrādājumus. Ražotne beidzapastāvēt 2006. g., kad to pārcēla uz Ogri. Fabrikasteritorijā ceļ dzīvojamo ēku kompleksu.7.Paula Stradiņa klīniskāuniversitātes slimnīcaLatvijas lielākās ārstniecības iestādes celtniecībauzsākta 1910. g. Slimnīcas celtņu komplekss(arhitekts Reinholds Šmēlings (1840-1917)) ir .8. Meteora dārzsTā pirmsākumi saistāmi ar 1864. g. blakus dibinātogumijas rūpnīcu, kas gumijas apavus ražoja arīpadomju laikos, 1963. g. kļūdama par rūpnīcas“Sarkanais kvadrāts” filiāli (mūsdienās vairsnepastāv). Tajā pat gadā, apvienojot rūpnīcasun blakus esošos apstādījumus, uzsāka Meteoradārza izveidi. Tagad to plānots pārveidot parKobes (pilsēta Japānā) dārzu. 2010. g. tajāuzstādīts dekoratīvs akmens.Rūpnīcas “Aurora” korpusiBišu iela Āgenskalnā9. Āgenskalna tirgusPopulārākais Pārdaugavas tirgus. No sarkanajiemķieģeļiem celto tirgus paviljonu uzbūvēja1914. gadā (arhitekts R. Šmēlings).10. Eduarda Smiļģa Teātra muzejsTā ekspozīcija iepazīstina ar latviešu teātra vēsturiun Dailes teātra dibinātāja, spilgtā skatuvesmākslinieka un pazīstamākā latviešu režisoraEduarda Smiļģa (1886-1966) māju.11. Olgas muižaInteresanta un mūsdienās atjaunota koka ēka,kurā šobrīd atrodas pirmsskolas vecuma bērnuiestāde.12. Kalnciema kvartāls2001. g. Kalnciema un Melnsila ielu kvartālā pēcbrāļu Mārtiņa un Kārļa Dambergu iniciatīvas unvadībā sākās 19. gs. beigās velīnā klasicisma stilācelto koka ēku (Kalnciema koka apbūve – )atjaunošanas darbi. Atjaunotajā Kalnciemakvartālā regulāri notiek tirdziņi u.c. pasākumi,kas pulcē lielu interesentu skaitu.Āgenskalna tirgusUzvaras parkā13. Hartmaņa muižiņas ansamblisPašā Kalnciema ielas malā (Kalnciema ielā 28) stāvno koka 18. gs. beigās celtā un mūsdienās atjaunotāvienstāva dzīvojamā ēka (ar lielisku manteļskursteniun mansarda jumtu), kurai vēlāk piebūvēja klasicismastilā celto un no ārpuses ar kolonnām izrotāto dejuzāli. 50 m tālāk (Kalnciema iela 30) koku ieskautastāv divstāvu dzīvojamā ēka (celta ap 1786. g.), koatjaunoja 20. gs. 60. – 70. g. mijā. Daļēji saglabājiesarī muižas parks. Šis ir viens no labāk saglabātajiemPārdaugavas muižu kompleksiem.14. Uzvaras parksParku atklāja 1910. g., atzīmējot Rīgaspievienošanas Krievijas impērijai divsimtgadi.Pirmās neatkarīgās Latvijas laikā to pārdēvēja parUzvaras parku, godinot uzvaru pār Bermonta armiju.Sešdesmitajos gados tas ieguva PSKP 22. Kongresaparka nosaukumu, bet pēc 1985. gada, kad atklājapieminekli ar nosaukumu “Padomju Latvijasun Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiemiebrucējiem” – atkal par Uzvaras parku. Mūsdienāsparks kalpo par lielisku pastaigu vietu, bet aukstāsziemās – par distanču slēpošanas trasi.306. MARŠRUTS: TORŅAKALNS UN ĀGENSKALNS 6. MARŠRUTS: TORŅAKALNS UN ĀGENSKALNS31

7.maršrutsAtgāzene,Ziepniekkalns unBišumuiža11,5 kmMaršruta garumsMaršruts iepazīstina ar Rīgas dienviddaļas apkaimēmun daudz pieminēto Bišumuižu.Sākums/galapunktsDzelzceļa stacija “Turība” / Dzelzceļa stacija“Torņakalns”. Šis nav apļveida maršruts, tačutā sākums un galapunkts atrodas pie Rīgas –Jelgavas dzelzceļa līnijas, tādēļ vilcienu varizmantot kā ērtu transporta līdzekli nokļūšanailīdz starta vietai vai kādam citam punktam.Grūtības pakāpeViegls.AS “Dzintars” korpussMaršruta gaitaDzelzceļa stacija “Turība” – Graudu iela –Zaļenieku iela – Ēbelmuižas parks – Misasiela – Kazdangas iela – Ziepniekkalna iela –Ceraukstes iela – Gulbju iela – Bauskas iela –Satiksmes iela – Torņakalna iela – Indriķa iela –Vilkaines iela.Bišumuižas pilsKā izbraukt?Maršrutu (ar dažiem izņēmumiem) visā garumāvar izbraukt pa gājēju ietvēm. Maršrutā esošāsielas (bez ietvēm) ir ar mazu autotransportanoslodzi.AlternatīvasŠo var apvienot vai kombinēt ar 6. vai 8.maršrutu.10. tramvaja galapunkts1. Atgāzene2. Ziepniekkalns3. Ēbelmuiža4. AS “Dzintars”5. Bišumuiža6. Dižozols7. Bloka muižiņa8.9.Rīgas Lutera evaņģēliskiluteriskā baznīcaPieminekļi un piemiņasvietas pie Torņakalnadzelzceļa stacijasDer zināt!Atceries, ka dzelzceļu un maģistrālās ielasvar šķērsot tikai šim nolūkam atļautās vietās(luksofors, gājēju pārejas)!Bišumuižas apkārtnes apbūve327. MARŠRUTS: ATGĀZENE,ZIEPNIEKKALNS UN BIŠUMUIŽA 7. MARŠRUTS: ATGĀZENE,ZIEPNIEKKALNS UN BIŠUMUIŽA33

VĒRTS REDZĒT!1. AtgāzeneAtgāzenes vārds cēlies no tās muižas īpašniekaGotharda fon Fēgezaka vārda, to latviskojot.Tagadējais Atgāzenes ielu tīklojums ir radies19. – 20. gs. mijā. Pabraucot pa mazākām ieliņām,nepamet sajūta, ka dažviet redzamas Rīgas ainasno simts gadu tālās pagātnes.2. ZiepniekkalnsVeidojies uz vairāku vēsturisko muižu(t.sk. Ēbelmuižas) zemes. To šķērsoja divi tā laikanozīmīgi ceļi – senais pasta ceļš no Vācijas uzSanktpēterburgu (daļēji sakrīt ar Vienības gatvi)un tirdzniecības ceļš, kas savienoja Rīgu arLietuvu (Bauskas iela). Ziepniekkalna apbūve irļoti atšķirīga – sākot no mazstāvu koka ēkām līdzpat tā tautā sauktajam “Ķīnas mūrim” – padomjulaikos celtā daudzstāvu dzīvojamo ēku masīvaOzolciema un Valdeķu ielu apkārtnē.3. ĒbelmuižaĒbelmuiža savu nosaukumu līdz mūsdienām irsaglabājusi no laika, kad par tās īpašnieku 1799. g.kļuva Lielās Ģildes tirgotājs un Melngalvju vecākais –Joahims Ēbels. Pateicoties īpašnieka centieniem,(izveido parku un oranžēriju, dārza paviljonu u.c.)Ēbelmuiža kļūst par tā laika iecienītāko bagāto Rīgasnamnieku izklaides vietu. Mūsdienās Zaļeniekuielā 21 ir redzama 18. gs. baroka stilā celtā dzīvojamā4. AS “Dzintars”Mālu ielas apkārtnē redzami AS “Dzintars”rūpnieciskie korpusi, no kuriem daļa celti padomjulaikā. Tas ir mūsdienās strādājošs uzņēmums arvairāk nekā 150 gadu ilgu vēsturi, kura produkcija(kosmētika) ir pazīstama arī citās Eiropas valstīs.5. BišumuižaPirmās Bišumuižas ēkas uzcēla 1773. g. 1792. g. jaubija deviņas ēkas. 1810. g. par muižas īpašniekukļuva Jakobs Brandenburgs (1778-1834), kuršuzcēla vienu no pirmajām Rīgas cukura fabrikām.1820. g. viņa vadībā tapa šodien redzamā unklasicisma stilā celtā pils (Bišumuižas ansamblis –). Saglabājusies arī dārznieka māja un staļļi.Tajā pat laikā tapa parks, kurā šodien var redzētBišumuižas ozolu (apkārtmērs – 5,5 m) – otruresnāko Pārdaugavas koku . Par dižkokiematzīti arī parka resnākie melnalkšņi. Sākot ar 19. gs.vidu Bišumuižas apkaime kļūst par industriālurajonu. Te ierīko eļļas, lenšu un papīrfabriku,vērptuvi. 1908. g. top slavenā sērkociņu fabrika“Vulkāns”(vēlāk“Vezuvs” un vēl nesenā “Komēta”).1910. g. pabeidz tramvaja līniju, kuras galapunktsir Bišumuiža. Tādējādi mūsdienu Bišumuižasainava ir pretrunu pilna – no klasicisma līdz patmūsdienīgiem rūpniecības uzņēmumiem.6. DižozolsBauskas ielas malā (pie ēkas nr. 108) nelielāuzkalnā slejas ainavisks dižozols .māja , kas šobrīd atrodas ļoti bēdīgā stāvoklī.Muižu ietver plašs parks ar vairākiem dižozoliem, 7. Bloka muižiņano kuriem Ēbelmuižas dižozols (apkārtmērs – Tagad redzamā vienstāva klasicisma stilā celtā koka5,6 m) ir resnākais Pārdaugavas koks.ēka tapusi 1841. – 1843. g. To cēla viesnīcnieksBartels Šeibe. Savu nosaukumu muižiņaieguva no armijas kapteiņa Eduarda Bloka –nākamā īpašnieka, kas to iegādājās 1857. g.Bloka muižiņu vairākkārt restaurēja 20. gs.Ēbelmuižas dižozolsBloka muižiņa 2008. gadāpiecdesmitajos un sešdesmitajos gados, tačušobrīd ēka izskatās pamesta un sliktā stāvoklī.Tā ir Rīgas mērogā unikāla ar periptera (antīkajāGrieķijā – templis, kuru no visām pusēm ietverkolonnas) stila kolonādi – joniskām kolonnām,kas novietotas pa pāriem.Torņakalna baznīcaPiemineklis komunistiskā terora upuriemRīgas Lutera evaņģēliski8.luteriskā baznīcaTautā saukta arī par Torņakalna baznīcu.9.Pieminekļi un piemiņas vietaspie Torņakalna dzelzceļa stacijasSk. pie 6. maršruta.347. MARŠRUTS: ATGĀZENE,ZIEPNIEKKALNS UN BIŠUMUIŽA 7. MARŠRUTS: ATGĀZENE,ZIEPNIEKKALNS UN BIŠUMUIŽA35

8.maršrutsLucavsala unZaķusalaIespējams, ka Daugavas salas daudziem vēl līdz šim ir neatklāta Rīgas daļa.Par spīti to nelielajiem izmēriem, salīdzinot ar pašu pilsētu, uz dažāmno salām atrodas ļoti interesanti dabas un kultūrvēstures pieminekļi vaicilvēku radīti objekti.12 kmMaršruta garumsTopošā bibliotēkas ēkaSākums/galapunktsTorņakalna dzelzceļa stacija.Grūtības pakāpeViegls.Maršruta gaitaTorņakalna dzelzceļa stacija – Vilkaines iela –Vienības gatve – Jelgavas iela – Akmeņu iela –Mūkusalas iela – Salu tilts – Lucavsalas iela – Salutilts – Zaķusala (pa Zaķusalas krastmalu turp –atpakaļ) – Salu tilts – Mūkusalas iela –Bieķensalas iela – Vienības gatve – Vilkaines iela –Torņakalna dzelzceļa stacija.Kā izbraukt?Piemineklis Latvijas Brīvības cīņu piemiņai1.2.3.4.Torņakalnadzelzceļa stacijaRīgaspanorāmaPiemineklisLucavsala5.Piemineklis krievukaravīriem9.6. Lucavsalas dižliepa 10.7. Lucavsalas vīksna 11.8. Lucavsalas muižiņa 12.Kazas sēklisSalu tiltsZaķusalaRīgas radio untelevīzijas tornisMaršruta lielāko daļu var izbraukt pa gājējuietvēm. Starp Daugavu un Mūkusalas ielu vedno velobraukšanas viedokļa lieliska krasta“promenāde”. Lucavsalā ietvju nav, taču ielasnav automašīnu noslogotas. Zem Salu tiltabrauktuves tā abās pusēs ir izveidots speciāls“tunelis” gājējiem un velobraucējiem. Salu tiltušķērsojam caur tuneli.Der zināt!Pa minēto Salu tilta “tuneli” vajadzētu izvairītiesbraukt diennakts tumšajā laikā. Orientējoties paLucavsalu, var noderēt GPS.Jaunais dzelzs tiltsPiemineklis krievu karavīriem368. MARŠRUTS: LUCAVSALA UN ZAĶUSALA 8. MARŠRUTS: LUCAVSALA UN ZAĶUSALA37

VĒRTS REDZĒT!1. Torņakalna dzelzceļa stacijaAprakstu sk. pie 6. maršruta.2. Rīgas panorāmaNo Daugavas krastmalas, iepretim topošajaibibliotēkas jaunceltnei, atklājas viens no“klasiskajiem” Vecrīgas baznīcu torņupanorāmas skatiem.3. PiemineklisDaugavas krastā (vietā, kur Mūkusalas ielu šķērsodzelzceļa tilts) 2002. g. 11. novembrī atklājapieminekli (autors – Indulis Ranka), kas veltītsLatvijas Brīvības cīņu piemiņai, godinot uzvarupār Bermonta armiju. No Daugavas krasta upē unuz Zaķusalas ziemeļu gala redzami Vecā dzelzstilta (Zemgales tilta) balstu paliekas.4. LucavsalaLīdz 1559. g. Lucavsala piederēja Livonijas ordeņamestram, kad viņš to uzdāvināja savam vasalim.Šodien redzamās salas aprises (saplūdusi no 4 – 5mazākām saliņām) ir izveidojušās 18. – 19. gs.Lucavsalas muižā nodarbojās ar lauksaimnieciskoražošanu. Te audzēja kāpostus un citas saknes,bet pļavās, kas regulāri applūda pavasara palos,ganīja govis, no kurām slauca pienu. Produktusveda uz Rīgu pārdot. Lucavsalas lauku dzīvebeidzās līdz ar Salu tilta izbūvi 20. gs. 70.gadu beigās. Tagad salas lielāko daļu aizņemmazdārziņu “kolonijas”, un tā zaudējusi savukādreizējo lauku pievilcību.5. Piemineklis krievu karavīriemT.s. Mazās Daugavas (starp Lucavsalu un Zaķusalu)kreisajā krastā uz neliela paugura atrodas 1891. g.uzstādītais piemineklis. Tas vēsta par Ziemeļukara notikumiem, kad pēc Spilves kaujas (notika1701. g. 9. jūlijā) no zviedru karspēka (Kārļa VIIvadībā) bēga sakautie sakši, kuru ielenkumāun sekojošā kaujā Lucavsalā krita 400 krievukaravīri (Polijas sabiedrotie). Piemineklis veidotspareizticīgo kapelas formā.6. Lucavsalas dižliepaResnākā Rīgas liepa. 1998. g. tās apkārtmērs bija6,06 m. Blakus tai aug vēl divas liepas 3,7 – 3,9 mapkārtmērā.7. Lucavsalas vīksnaAtrodas blakus dižliepai. Izcili ainavisks dižkoks –Rīgas resnākā vīksna (apkārtmērs 1998. g. – 5,46 m).Kopā ar citiem dižkokiem un iepriekš minētopieminekli veido savdabīgu ainavisku dabas unkultūrvides kopumu.8. Lucavsalas muižiņaLucavsalas muiža jau pastāvējusi 17. gs. Nosalas centrālās ielas mūsdienās redzama kokaēka (Lucavsalas iela 45), iespējams, ir 18. gs.celtā Lucavsalas muižiņa. Latvijas atbrīvošanascīņu laikā bermontieši Lucavsalas muižiņā bijaizveidojuši priekšposteni.9. Kazas sēklisLucavsalas dienviddaļa, ko no pārējās salas atdalaaizaugoša caurteka. Veidojies no upes sanesām.Kazas sēkļa, tāpat kā Lucavsalas, lielāko daļuaizņem rīdzinieku mazdārziņi.10. Salu tiltsGarāko Daugavas tiltu (šķērso arī Lucavsalu unZaķusalu) atklāja 1976. gadā.11. ZaķusalaAp 300 gadus veca, gara (3,6 km) un šaura (līdz0,3 km) sala, kas veidojusies, saplūstot vairākāmcitām Daugavas salām. Vēl pirms trīs līdz četrāmdesmitgadēm uz salas dzīvoja zvejnieki un topēcteči, kuri uz Rīgu brauca ar kuģīti. Uz salas bijadivi veikali. Pēc Salu tilta un Zaķusalas televīzijaskompleksa izbūves, pazuda salas vēsturiskāapbūve un aizgāja tās pamatiedzīvotāji.Lucavsalas vīksnaSkats no Rīgas radio un televīzijas torņa12. Rīgas radio un televīzijas tornisAtrodas Zaķusalas dienviddaļā. 368 m garā celtneir augstākais Eiropas Savienības TV tornis, betskatu laukums (97 m) – Latvijas augstākaispubliski pieejamais skatu punkts. No tā paverasfantastiska Rīgas un Vecrīgas ainava līdz patPārdaugavai, Rīgas jūras līcim un Siguldai vismaz50 km rādiusā.Lucavsalas muižiņaZaķusala388. MARŠRUTS: LUCAVSALA UN ZAĶUSALA 8. MARŠRUTS: LUCAVSALA UN ZAĶUSALA39

9.maršrutsMangaļu pussala15 kmMaršruta garumsTeritorija ar militāri – stratēģisku vēsturi, kas ir atstājusi neizdzēšamaspēdas tās izskatā un objektos, no kuriem daži (krasta aizsardzības baterijas)saglabāsies vēl daudzu gadsimtu garumā. Ceļojot pa Mangaļu pussalu unVecdaugavas apkārtni, jāņem vērā, ka šīs vietas atrodas īpaši aizsargājamādabas teritorijā - Piejūras dabas parkā .Sākums/galapunktsVecāķu dzelzceļa stacija. Apļveida maršruts.Grūtības pakāpeDrīzāk grūts (atkarībā no smilšu cietības liedagāun Mangaļsalas ielas pamatnes stāvokļa).Maršruta gaitaVecāķu dzelzceļa stacija – Mangaļu prospekts –Šalkones iela – Vecāķu prospekts – Mangaļuprospekts – Mangaļsalas iela – Saivas iela –jūras krasts – Pludmales iela (pa ietvi) – Vecāķuprospekts – Selgas iela - Mazsalacas iela –Pludmales iela – Vecāķu dzelzceļa stacija.Kā izbraukt?Vecāķu apkārtnē maršruts ved pa autotransportamaz noslogotām ielām (izņemot nedēļasnogalēs un karstās vasaras dienās). Mangaļsalasiela (vecais militārais ceļš) ir smilšains (vietāmbruģēts) un beigu posmā – asfaltēts ceļš. Šeitautotransports netraucēs. Maršrutu gar jūraskrastu var braukt, ja smiltis liedagā ir pietiekamicietas. Ja nē – velosipēdu var stumt pie rokasvai atgriezties pa to pašu maršrutu atpakaļ noAustrumu mola.AlternatīvasJa smilšu cietība “atļauj”, maršrutu varturpināt gar jūras krastu tālāk līdz Garciemam(vēl 6,5 km), kur ir dzelzceļa stacija.Skats uz Daugavas grīvuKrasta aizsardzības baterijas lielgabalu pozīcijaCara akmeņi1.2.3.40VecāķiMangaļu pussalaVecdaugava4.5.6.Vecais militārais ceļšMangaļsalas krastaaizsardzības baterijasCara akmeņi7.8.9.Austrumu molsDaugavgrīvas bākaDzelzsbetonakuģa vraksDer zināt!Gar jūras krastu ar velosipēdu ir labāk brauktlaikā, kad vējš pūš no mugurpuses. Mangaļsalasiela sausās vasarās var būt ļoti smilšaina. Vietā,kur Mangaļu prospekts šķērso Vecdaugavu(190 m garš ceļa posms), ir jābūt piesardzīgam.Šeit nevajag sacensties ar pasažieru autobusuvai smago autotransportu. Labāk nogaidīt,kamēr tie aizbrauc.Austrumu mols9. MARŠRUTS: MANGAĻU PUSSALA 9. MARŠRUTS: MANGAĻU PUSSALA41

VĒRTS REDZĒT!1. VecāķiTagadējo Vecāķu apkaimē pie Vecdaugavas –sena Rīgas – Pērnavas ceļa malā jau 17. gs.atradies zvejniekciems. Vietas nosaukumu saistaar Daugavas gultnes līkumu, kas atgādinājisāķi. Smilšaino un nabadzīgo augšņu dēļ, šeitnevarēja nodarboties ar lauksaimniecību,tādēļ 19. – 20. gs. mijā Vecāķi pamazām kļuvapar populāru peldu vietu, un 1914. g. šeit bija ~100 vasarnīcu. Pēc 1. pasaules kara izpostītieVecāķi sāka atdzīvoties 20. gs. 30. g. beigās pēcRīgas – Rūjienas dzelzceļa līnijas atklāšanas. Tālaika liecinieks ir klasicisma stilā celtā Vecāķudzelzceļa stacija. Arī mūsdienās Vecāķi ir galvenārīdzinieku atpūtas un peldvieta, kā arī Pierīgasvasarnīcu rajons, kur vēl joprojām ir redzama arīkāda vēsturiska koka ēka.2. Mangaļu pussalaTo no rietumiem aptver Daugavas, austrumiem –Vecdaugavas, bet ziemeļiem – Rīgas jūras līčaūdeņi. Šī vieta ir tūristu “nepelnīti” aizmirsta“pērle”, kas sevī slēpj unikālas dabas unkultūrvēsturiskās vērtības. Pussalas lielāko daļuklāj ar priežu mežiem apaugušas kāpas un nelielimitrāji. Mūsdienās vairs maz kas liecina par šeitkādreizējo dažādu varu armiju un padomju laikuzvejnieku kolhozu (“9. maijs”) rosību. Tajā pat laikāte paveras plašas iespējas no laiskas atpūtas līdzpat Rīgas vēstures izpētei.3. VecdaugavaNo Mangaļu prospekta redzamais plašais ūdensklajs ir kādreizējā Daugavas gultne, kas pastāvējusilīdz 16. gs. Šodien Vecdaugavas palieņu pļavas(Vecdaugavas dabas liegums – ) ir nozīmīgaputnu ligzdošanas un aizsargājamu augu sugudzīves vieta. Vislabākie skati uz Vecdaugavasdabas liegumu paveras no Skansteniekiem, Zvejasielas un Mangaļu prospekta.4. Vecais militārais ceļšMangaļsalas iela ir vecs armijas ceļš. Tā abās malāsir redzamas dažādu laiku militāras būves – no caralaika krasta aizsardzības baterijām un seniemmunīciju pagrabiem līdz pat Padomju armijasceltajām būvēm. Uz ceļa vietām vēl ir saglabājiesvecais bruģis.5.Mangaļsalas krastaaizsardzības baterijasFortifikācijas sistēmas būvniecība Daugavasgrīvā ir noritējusi vairāku gadsimtu garumāun to īstenojušas dažādas – vācu, zviedru unkrievu armijas. Arī 20. gs. sākumā – 1912. g.Mangaļsalā un Bolderājā uzcēla divus fortus254 mm kalibra, sešus fortus 152 mm un trīs –138 mm kalibra lielgabaliem. Mangaļsalas krastaaizsardzības baterijas atrodas samērā plašāteritorijā t.sk mazdārziņos. To atrašana prasīs ganlaiku, gan zināmu pacietību. Ir jārēķinās, ka šis irnelabiekārtots un bīstams, tajā pat laikā līdz šimnenovērtēts un neizmantots Rīgas tūrisma resurss.6. Cara akmeņiIepretim Saivas ielai pašā Daugavas krastā betonakarkasā ir iemūrēti divi laukakmeņi, kas uzstādītipar godu Krievijas imperatoram Aleksandram II(1818-1881) un viņa troņmantniekam NikolajamAleksandrovičam (1843-1865), kuri devās aplūkotDaugavgrīvas cietoksni un Daugavas krastastiprinājumus 1856. g. 27. maijā un 1860. g.5. augustā.7. Austrumu molsGandrīz kilometru garais mols (1850-1861)mūsdienās ir atjaunots un kļuvis par populārupastaigu, atpūtas un makšķerēšanas vietu. Notā paveras labs skats uz Daugavas vārtiem,Daugavgrīvas bāku un Mangaļu pussalas piekrasti,kā arī garām slīdošajiem kuģiem. Zinātāji stāsta,ka šeit ir ne tikai laba putnu vērošanas vieta, betdažkārt var redzēt arī kādu roni. Vietu starp abiemmoliem sauc par Rīgas jūras vārtiem.8. Daugavgrīvas bākaDaugavas pretējā krastā redzamā bāka ir celta1957. g. koka pagaidu torņa (1945. g.) vietā, joAustrumu mols no putna lidojumaiepriekšējo bāku uzspridzināja vācu armija2. pasaules kara laikā 1944. gadā. Labi redzamsarī pretējais 0,9 km garais Daugavgrīvas mols.9. Dzelzsbetona kuģa vraksPretrunīgiem nostāstiem apvītais kuģa vraksatrodas jūrā ~ 0,2 km attālumā no krasta un1,3 km austrumos no Daugavas ietekas jūrā(redzams no Austrumu mola). Par tā izcelsmipastāv dažādas versijas. “Mākslīgo salu”iecienījuši jūraskraukļi, tādēļ uz vecā vraka(vairāk nekā pusgadsimtu vecs) izveidojusiesliela putnu kolonija.Dzelzsbetona kuģa vraks429. MARŠRUTS: MANGAĻU PUSSALA 9. MARŠRUTS: MANGAĻU PUSSALA43

10.maršrutsMežaparks unSarkandaugavaMaršruts apvieno divas pretstatiem bagātas Rīgas apkaimes – kluso unskujkoku mežu smaržas apņemto Mežaparku un industriālo uzņēmumuieskauto Sarkandaugavu.Lēdurgas12 kmMaršruta garumsSākums/galapunktsMangaļu dzelzceļa stacija. Apļveida maršruts.Grūtības pakāpeViegls.Maršruta gaitaMangaļu dzelzceļa stacija – Lēdurgas iela – Moresiela – Ostas iela – Atpūtas aleja – Janševskaprospekts – Meža prospekts – Tilta iela –Sarkandaugavas iela – Ceļinieku iela – Sliežu iela –Zāģeru iela (t.sk. “Dauderi”) – Tvaika iela – Gaujienasiela – Aldara parks un tornis – Sliežu iela – Tvaikaiela – Ezera iela – Lēdurgas iela – Vitrupes iela –Mangaļu dzelzceļa stacija.Kā izbraukt?Maršruta daļa cauri Mežaparkam iet pa ielāmvai ietvēm, pa kurām ir ierobežota vai aizliegtaautotransporta kustība. Tālāko daļu līdz Tvaikaun Sliežu ielu krustojumam var izbraukt pagājēju ietvēm. Tvaika ielas posmam no Sliežulīdz Ezera ielai (~ 0,8 km) nav ietves. Šeit irjābrauc uzmanīgi un jāturas tuvu ceļa labaimalai. Ja tuvojas “fūre” (atļautais braukšanasātrums 50 km/h), braucējs drošības nolūkos varpagaidīt uz nomales. Tālāk līdz dzelzceļa stacijaiatkal var braukt pa ietvi.Paugurknābja gulbji un meža pīles Ķīšezera krastāNorādes MežaparkāAlternatīvasŠo var apvienot vai kombinēt ar 9. maršrutu.Braucējiem ar mazāku pieredzi vai ar maziembērniem ieteicams izbraukt tikai Mežaparka daļu.Sarkandaugavas dzīvojamais rajons1.2.3.MežaparksĶīšezersSarkandaugava4.5.6.Kristus Apskaidrošanās pareizticīgobaznīca un piemineklisSarkandaugavas parks 7. AS “Aldaris”Latvijas kultūrasmuzejs “Dauderi”8.DaudersalaDer zināt!Dzelzceļu un Viestura prospektu šķērsojietuzmanīgi tikai šim mērķim paredzētās vietās!Uz gājēju ietvēm un sabiedriskā transportapieturām, bērnu spēļu laukumiem un Tvaikaielā (iepriekš minētie 0,8 km) ir jāievēro drošasbraukšanas prakse.Latvijas kultūras muzejs “Dauderi”4410. MARŠRUTS: MEŽAPARKS UN SARKANDAUGAVA 10. MARŠRUTS: MEŽAPARKS UN SARKANDAUGAVA45

VĒRTS REDZĒT!1. MežaparksUnikāls pilsētbūvniecības un plānošanaspiemineklis – viens no pirmajiem šāda veida “dārzupilsētas” piemēriem Eiropā, kura pirmsākumimeklējami 19. – 20. gs. mijā. Mežaparks irpārdomāti plānots privātmāju – villu (jūgendstils,funkcionālisms) un rekreācijas apvidus Ķīšezerarietumu krastā, ko lieliski papildina gan1912. g. atklātais Rīgas Zooloģiskais dārzs,gan 1955. g. uzceltā Mežaparka lielā estrāde.Mežaparka neapdzīvoto daļu (2 x 3 km liels priežumežu masīvs) caurvij blīvs celiņu un asfaltētuietvju tīkls.2. ĶīšezersRīgas lielākais ezers, ap kuru atrodas vairākasRīgas apkaimes. Ezera izcelsme ir saistāma arLitorīnas jūras periodu (pirms ~ 4500 – 7500gadiem), kura laikā ezers bija sekls jūras līcis.3. SarkandaugavaLīdz Sarkandaugavai var nokļūt pa Ganībudambi, pa kuru viduslaiku Rīgas iedzīvotājidzina lopus uz pilsētas ganībām. Aiztām vēl mūsdienās izsekojams aizaugošsgrāvis – Sarkandaugava – atliekas nokādreizējās Daugavas attekas. Līdz18. – 19. gs. mijai šejienes iedzīvotāju galvenānodarbošanās bija saistīta ar ūdeņiem(zvejnieki, pārcēlāji, loči). Daudzo rūpnieciskouzņēmumu attīstība bija iemesls, kādēļmainījās arī sākotnējais cilvēku nodarbošanāsun dzīvesveids. Arī mūsdienās Sarkandaugava,kā neatņemama Rīgas sastāvdaļa, pārsteidz ganar savu industriālo vidi, gan ar veco (t.sk. koka)apbūvi, kuras daudzi nami ir saglabājušies no19. gs. otrās puses un 19. – 20. gs. mijas.4. Kristus Apskaidrošanās pareizticīgobaznīca un piemineklisBaznīcas celtniecības jautājumus risināja turpatpusgadsimta garumā, līdz 1890. g. iesvētīja nokoka celto dievnamu tagadējā Tilta ielas unViestura prospekta krustojumā. Iepretim baznīcaiatrodas 2005. g. uzstādītais piemineklis (autoreSolveiga Vasiļjeva) nometnes “Riga – Kaiserwald”ieslodzītajiem ebreju gūstekņiem. Koncentrācijasnometne šeit atradās laikā no 1943. – 1944. g. unbija viena no lielākajām Latvijā.5. Sarkandaugavas parksParks atrodas starp Sarkandaugavas un Ceļiniekuielām. Tā ir daļa no kādreizējās skansts, kouzbūvēja Ziemeļu kara laikā, kad Rīga piedzīvojaastoņus mēnešus ilgo aplenkumu (1709-1710). Teslejas 1878. g. neogotikas stilā celtās Rīgas SvētāsTrīsvienības evaņģēliski luteriskās baznīcas(arhitekts J. D. Felsko) stāvs.6. Latvijas kultūras muzejs “Dauderi”No sarkanajiem ķieģeļiem celto eklektisma stila ēkubūvēja 1898. g. kā blakus esošās alus darītavasīpašnieka dzīvojamo māju. Blakus tai uzsāka parka(tagadējais Aldara parks ) izveidi, kurā bija dīķisun mākslīgas pilsdrupas – t.s. Aldara tornis(saglabājušies līdz mūsdienām) augstas kāpasvirsotnē. Parka labiekārtošanas darbus vadīja Rīgaspilsētas galvenais dārzu arhitekts Georgs FrīdrihsFerdinands Kūfalts (1853-1938). 1937. g. skaistā ēkakļuva par Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa(1877-1942) vasaras rezidenci. 1989. g. te izveidojakultūras muzeju “Dauderi”, kur var apskatīt latviešutrimdinieka Gaida Graudiņa savākto monētu,ordeņu, medaļu, goda zīmju, armijas, tautas tērpuu.c. priekšmetu kolekciju.Rīgas Sv. Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīcaLatvijas kultūras muzejs “Dauderi”7. AS “Aldaris”Starp Zāģeru, Tvaika un Gaujienas ielām irredzami tagadējās AS “Aldaris” ēkas . Šisir viens no retajiem Rīgas industriālajiemuzņēmumiem, kas salīdzinoši maz mainījissavu ārējo izskatu (dominē neogotikas stils).Uzņēmuma apbūves kopskats vislabāk irredzams no Tvaika ielas puses. Alus darītavaspirmsākumi meklējami 1865. gadā, kad Bavārijasaldaris Johaness Dauders dibina pirmo alus“Aldara” tornis“Aldara” rūpnīcas korpusidarītavu – “Waldschlößchen” (tulkojumā novācu valodas – Meža pils). Mūsdienās AS “Aldaris”sevi pozicionē kā vienu no lielākajiem pasaulesalus darītājiem.8. DaudersalaNo Tvaika ielas (Daugavas senkrasts) labi redzamanedaudz zemākās Daudersalas (kādreiz Daugavassala, tagad – pussala) industriālā ainava.4610. MARŠRUTS: MEŽAPARKS UN SARKANDAUGAVA 10. MARŠRUTS: MEŽAPARKS UN SARKANDAUGAVA47

11.maršrutsJugla,Juglas mežs15 kmMaršruta garumsBez šī maršruta un tajā esošo objektu iepazīšanas nav iedomājama Rīgasaustrumdaļas izziņa. Tas ved pa esošo un bijušo muižu vietām.Sākums/galapunktsJuglas dzelzceļa stacija.Grūtības pakāpeViegls.Strazdumuižas vecākā ēkaMaršruta gaitaJuglas dzelzceļa stacija – Salamandras iela –Baltezera iela – Brīvības iela – Juglas iela – garStrazdupīti – Pāles iela – Strazdumuižas parks –Juglas iela – Ūdeļu iela – Lorupes iela –Mazā Juglas iela – Ezerkrasti – Juglas mežs –Biķernieku/Juglas ielas krustojums – Juglasiela – Murjāņu iela – Silciema iela – Brīvībasiela – Baltezera iela – Salamandras iela – Juglasdzelzceļa stacija.Bijusī Garanskas ādas fabrikas ēka un dižozolsKā izbraukt?Juglas mikrorajonā var braukt pa gājēju unparku celiņiem. Ūdeļu un Mazās Juglas ielā būsjāpārvietojas pa ielas braucamo daļu, taču tāsir autotransporta ziņā maz noslogotas ielas.Juglas mežā ir g.k. meža takas. Juglas ielu visātās garumā var braukt pa gājēju ietvi.AlternatīvasJuglas ezers rudenīgā noskaņāŠo var apvienot vai kombinēt ar 12. maršrutu.Der zināt!1.2.3.JuglaStrazdumuižaGrāvenheidesmuižas vieta4.5.Juglas ezersJuglas zvēraudzētavasciemats6.7.Zēlustes muižaskomplekssJuglas mežsJuglas mežā noderēs GPS. Biķernieku ielai Juglasmeža teritorijā nav ietve un tā nav piemērotavelobraukšanai, tādēļ no meža ir jāizbraucBiķernieku un Juglas ielas (lieliska ietve)krustojuma tuvumā.Zēlustes muižas dzīvojamā māja 2007. gads4811. MARŠRUTS: JUGLA, JUGLAS MEŽS 11. MARŠRUTS: JUGLA, JUGLAS MEŽS49

VĒRTS REDZĒT!1. JuglaJuglu, kas izvietojusies Juglas ezera krastos, dēvēpar Rīgas vārtiem, kas tādi (gan dabiski šķēršļi,gan cilvēka radīti) ir bijuši jau kopš 13. gs. Juglasvietvārda rašanos skaidro ar tā lībisko izcelsmi(jog – upe). Sākot ar 18. gs., ezermalā parādās Rīgasbagāto namnieku izpriecu un atpūtas muižiņas,bet 19. gs. izveidojas vairāki tam laikam nozīmīgiindustriālie uzņēmumi – cukura, papīra, sērkociņu,linu audumu, kokvilnas ķīmisko vielu fabrika u.c.Rūpnieciskās ražošanas tradīcijas turpinās arīpadomju laikos (tekstilrūpniecība, papīra ražošana,zvēraudzētava). 20. gs. 50. – 60. gados šeit “ienāk”daudzstāvu dzīvojamo ēku mikrorajoni, veidojotdažādu laiku arhitektūras “miksli”.2. StrazdumuižaStrazdumuiža pirmoreiz rakstos minēta jau 16. gs.Pāles ielas galā pie Juglas ezera ir apskatāmaStrazdumuižas dzīvojamā ēka, ko cēla 1853. g.Rīgas tekstilrūpnieka viens no trijiem dēliem –Nikolajs Andrejs Pihlavs (1822-1887). Klasicismastilā veidotā greznā ēka bija izslavēta plašākāapkaimē. No 19. gs. otrās puses Pihlavu dzimtaiesaistījās neredzīgo laikabiedru atbalstīšanā, unšīs tradīcijas Strazdumuižā ir saglabājušās līdzmūsdienām, jo ēkā atrodas neredzīgo bibliotēka.Diemžēl kādreizējā ēkas greznība mūsdienās irzudusi. To ietver parks, kurā aug vairāki dižkoki.Strazdumuižas vecākā ēka (1770. g.) atrodasnepilnu puskilometru dienvidrietumos –nelielā parkā iepretim Juglas ielai. Tā daudzkārtpārbūvēta, pielietojot baroka, neobaroka unneoklasicisma stilu. Arī šajā parkā redzami vairākidižkoki . Strazdumuižas komplekss ar parku ir .Ēku teritorija apskatāma no ārpuses.3. Grāvenheides muižas vietaŪdeļu ielas galā pie Juglas ezera ir redzamaneliela “zaļa saliņa” ar veciem ozoliem. Šo vietuir vērts gan pieminēt, gan apmeklēt, jo tieši te(nav saglabājies) atradies skaistais 18. gs. barokastilā celtais Grāvenheides muižas komplekss. Tajāsavulaik uzturējies vācu dzejnieks un filozofs JohansGotfrīds Herders (1744-1803). Turpat redzamas arīvecās “Garanskas” ādu fabrikas ēkas.4. Juglas ezersTāpat kā Ķīšezers – bijusī Litorīnas jūras lagūna.Otrs lielākais Rīgas ezers. Tajā ietek Jugla, kasto savieno ar Ķīšezeru. Dažādu rūpniecībasuzņēmumu, ārstniecības iestāžu un dzīvojamomikrorajonu blīvums, kā arī cilvēka saimnieciskādarbība ir bijusi (un ir) par iemeslu tam, kanotekūdeņu rezultātā ezers turpina straujiaizaugt. Neskatoties uz to, ezeram ir liela nozīmekā apkārtnes iedzīvotāju atpūtas vietai (peldes,sauļošanās, makšķerēšana, dažādi ūdenssportaveidi u.c.). Iepretim Zēlustes muižai ezerā redzamamazā Sudrabsaliņa – sens pilskalns.5. Juglas zvēraudzētavas ciematsIzvietojies starp Mazo Juglas ielu un Juglasezeru. Tās ir atmiņas no kādreizējās Juglas ūdeļuaudzētavas, kas te darbojās padomju laikā.6. Zēlustes muižas komplekssPretstatā daudzu citu Latvijas muižu ēku bēdīgajamliktenim – šis ir izcils piemērs, kā mūsdienupilsētvidē var atjaunot vecu muižu, kas vēl nesenatradās uz iznīkuma robežas. Zēlustes muižiņasnosaukums (saukta arī par Šepmuižu) cēlies novācu valodas (Seelust – izpriecas pie ezera). Tas arīatspoguļo galveno muižas izmantošanas nolūku.Dzīvojamā ēka Mazās Juglas ielā 43. celta 19. gs.pirmajā pusē kā zviedru barona M. Holsta īpašums.Ēka Mazās Juglas ielā 45 ir vecāka – tās pirmsākumiir meklējami 1763. g. Domājams, ka ēka MazāsJuglas ielā 47 ir celta 19. gs. sākumā. Pēdējās divasēkas izmantoja kā vasaras mītnes. Muižas teritorijair norobežots privātīpašums. Pie auto stāvlaukumair redzams dižozols .Zēlustes muižas dižozols7. Juglas mežsLiels skujkoku mežu masīvs, kura ziemeļdaļaipieguļ Juglas ezers un Juglas zvēraudzētavasciemats. Tam cauri iet divas nozīmīgas maģistrālāsielas – Biķernieku un Juglas iela. Meža dienviddaļušķērso Piķurgas upīte, kuras palienēs izveidojušiesnelieli mitrāji. Pa Juglas mežu var doties arī garākāizbraucienā ar velosipēdu (noderēs GPS).Skats uz Sudrabsaliņu Juglas ezerā5011. MARŠRUTS: JUGLA, JUGLAS MEŽS 11. MARŠRUTS: JUGLA, JUGLAS MEŽS51

12.maršrutsApkārt Šmerļa mežamŠis maršruts būs vairāk piemērots vieglas atpūtaspiekritējiem un mierīgiem svētdienas braucējiem.6 kmMaršruta garumsSākums/galapunktsBrīvības gatve.Apļveida maršruts, kuru var sākt jebkurā tā vietā.Rīgas centra – Juglas veloceļšGrūtības pakāpeViegls.Maršruta gaitaBrīvības gatve – Murjāņu iela – Šmerļa mežs(līdz Dambjpurva ezeram) – Šmerļa iela –Brīvības gatve.Šmerļa mežsKā izbraukt?Maršruta daļa gar Brīvības ielu iet pa Rīgascentra – Juglas veloceļu. Šmerļa mežu caurvijblīvs taku tīkls. Gar Šmerļa ielu iet gājēju –veloceļš.AlternatīvasŠo var apvienot vai kombinēt ar 11. maršrutu.To var sākt arī no Juglas dzelzceļa stacijas(+ 1,4 km vienā virzienā).Dambjapurva ezers1. Šmerlis2. Šmerļa mežs3. Dambjapurva ezers4. Rīgas kinostudijaDer zināt!Šmerļa mežā orientēšanās nolūkā noderēs GPS.Džungļu taka5212. MARŠRUTS: APKĀRT ŠMERĻA MEŽAM 12. MARŠRUTS: APKĀRT ŠMERĻA MEŽAM53

VĒRTS REDZĒT!1. ŠmerlisAustrumrīgas apkaime, kuras lielāko daļu aizņemŠmerļa mežs un meža masīvs ap Bābelīša ezeru.Tos divās telpiski atšķirīgās daļās sadala Brīvībasgatve un Rīgas – Valkas dzelzceļa līnija. Apkaimesattīstību sekmēja līdz Šmerlim (1906. g.) un Juglai(1914. g.) pagarinātā tramvaja līnija. Mežu tuvumsbija viens no iemesliem, kādēļ Šmerļa un Teikastuvumā uzbūvēja daudzas ārstniecības iestādes.2. Šmerļa mežsMeža masīvs 1,9 km garumā un 1,3 km platumāstarp Juglu, Mežciemu un Biķernieku mežu. Tocaurauž ļoti blīvs taku un mazu meža celiņu tīkls,tādēļ šī ir iecienīta apkārtnes iedzīvotāju pastaiguun velobraukšanas, bet sniegotās ziemās –distanču slēpošanas vieta. Lielāko meža daļuaizņem sausi priežu meži, kas veidojušies uz vējasapūsta un pēc izmēriem – zemu smilšu kāpumasīva. Atsevišķās – zemākās vietās parādās arīlapu koki. Šmerļa meža austrumu malā atrodasDambjapurva ezers.3. Dambjapurva ezersNeliels meža ieskauts ezeriņš ~ 1,5 ha platībā, kuralielākais dziļums ir 3,1 m. Vietējie iedzīvotāji toiecienījuši kā atpūtas un peldvietu. 2007. g. Rīgasdome ezera apkārtnē izveidoja Džungļu taku – ardažādiem šķēršļiem aprīkotu šķēršļu joslu.4. Rīgas kinostudijaBraucot pa Šmerļa gājēju – veloceļu, Šmerļa ielasrietumu pusē ir redzama Rīgas kinostudija –viena no vecākajām Ziemeļaustrumeiropā,kas dibināta 1948. g. 1961. g. to pārcēla šobrīdesošajā vietā. Kinostudijā ir uzņemtas > 180dokumentālās un mākslas filmas.Ar apgaismojumu aprīkotais gājēju – veloceļšgar Šmerļa ieluŠmerļa mežāApceļo Rīgu ar divriteni!5412. MARŠRUTS: APKĀRT ŠMERĻA MEŽAM55

13.maršrutsMASKAVAS FORŠTATE7,5 kmMaršruta garumsMaskavas forštate ir Rīgas daļa, kas uzskatāmi parādapilsētas daudzveidīgo kultūrvidi un vēsturi. Šo maršrutuvarētu nosaukt arī par dievnamu un parku “tūri”.Sākums/galapunktsVagonu parka dzelzceļa stacija.Grūtības pakāpeViegls.Maršruta gaitaVagonu parka dzelzceļa stacija – Kalna iela –Klusais dārzs – Miera dārzs – Lazdonasiela – Katoļu iela – Maskavas iela –Grebenščikova iela – Krasta iela – Kojusalasiela – Mazā Krasta iela – Maskavas dārzs –Maskavas iela – Dzērvju iela – Rītupes iela –Lubānas iela – Lomonosova iela – Ebreju kapi –Lauvas iela – Vagonu parka dzelzceļa stacija.Kā izbraukt?Rīgas Sv. Jāņa Priekšteča pareizticīgo katedrāleMaršrutu var izbraukt pa gājēju ietvēm un daudzoparku celiņiem.AlternatīvasŠo var apvienot vai kombinēt ar 14. maršrutu.Der zināt!1.Maskavas forštate4.Klusais dārzs7.Rīgas Grebenščikovavecticībnieku lūgšanu namsVilciena sliedes drīkst šķērsot tikai šim mērķimparedzētās vietās un pa speciāli izveidotogājēju tiltu! Gājēju ietves darba dienās vietāmvar būt noslogotas, tādēļ braucienu labākīstenot nedēļas nogalēs un stundās, kad irmazāk gājēju. Pie sabiedriskā transportapieturām un pilsētas parkos ir jāievēro īpašapiesardzība, respektējot citu satiksmesdalībnieku intereses.2.Vagonu parks5.Miera dārzs8.Maskavas dārzs3.Rīgas Svētā Jāņa Priekštečapareizticīgo katedrāle6.Maskavas iela9.Ebreju kapiVisu Svēto pareizticīgo baznīca5613. MARŠRUTS: MASKAVAS FORŠTATE 13. MARŠRUTS: MASKAVAS FORŠTATE57

VĒRTS REDZĒT!1. Maskavas forštateDaudzu tautību, ticību un kultūru saskares vieta –viena no vecākajām apdzīvotajām vietām –kas veidojās blakus (bet ārpus) Rīgas pilsētasnocietinājumiem. Te jau no 14. gs. notika aktīvatirdzniecība. Tā ir arī teritorija, kas cietusi undaudzkārt degusi, un dedzināta sekojošo karuun cīņu laikā. Un tie ir tikai daži no iemesliem, kādēļMaskavas forštate ir no citām Rīgas apkaimēmatšķirīga teritorija, kas izpaužas ne tikai tās ārējāveidolā, bet arī sajūtās, kas pārņem, ceļojot pa to.Maskavas forštatē līdz mūsdienām ir saglabājusies19. gs. mazstāvu (t.sk. koka) apbūve, daudzas “zaļāsteritorijas” un iespaidīgi dievnami.2. Vagonu parksNākamā pietura aiz Rīgas dzelzceļa stacijas ar ļotisazarotu sliežu ceļu, tādēļ pretējās pusēs esošāsstacijas ēkas un peronus savieno garš gājēju tilts.3.Rīgas Svētā Jāņa Priekštečapareizticīgo katedrāleAtrodas Ivana kapu dienviddaļā pie Kalna ielas.Iespaidīgais un skaistais dievnams tapis laikāno 1911. līdz 1926. g., un tā mecenāts bija Rīgasporcelāna un fajansa fabrikas īpašnieks SidorsKuzņecovs. Baznīca ievērojama ar savu fresku“Svētā trīsvienība” (autors J. Rikovskis).4. Klusais dārzsKādreizējo Kijevas parku (1990. g. to pārdēvēpar Kluso dārzu) izveidoja 1960. g. Visu svētokapsētas vietā. Parka rietumdaļā slejas kokuieskautā Rīgas Visu Svēto pareizticīgo baznīca.Tagadējo no sarkanajiem ķieģeļiem celto baznīcubūvēja ilgākā laika posmā – 19. gs. otrajā pusē unbeigās iepriekšējās koka ēkas vietā. Blakus baznīcaiatrodas 1936. g. uzstādītais piemineklis 1. pasauleskarā kritušajiem. Klusajā dārzā apskatāmi vairākiciti pieminekļi. Viens no tiem veltīts Afganistānākritušajiem Latvijas dēliem.5. Miera dārzsNo Klusā dārza Miera parku atdala Jēkabpilsiela. Miera dārza projekta autors ir jau iepriekšpieminētais G. F. F. Kūfalts. Parku ierīkoja 1908. g.trūcīgo pilsētas iedzīvotāju kapu (18. – 19. gs.)vietā. Dārza rietumu malā slejas Rīgas SvētāFranciska Romas katoļu baznīca. Dievnams tapa(neogotikas stilā) laikā no 1889. līdz 1991. g.6. Maskavas ielaGara iela, kas sākas pie 13. Janvāra ielas un beidzaspie Rīgas HES, šķērsojot Rīgu (t.sk. Maskavas forštati)visā tās dienvidaustrumu daļā. Savu nosaukumu tāieguva 1859. g. Iela veidojusies bijušā Jāņa dambjavietā, ko uzcēla 1660. g., lai novērstu Maskavaspriekšpilsētas applūšanu Daugavas palos.7.Rīgas Grebenščikovavecticībnieku lūgšanu namsKaut arī pirmais lūgšanu nams (koka šķūnis) šeitatradies 18. gs. otrajā pusē, vēlāk tapusī ķieģeļu ēkair daudzkārt pārbūvēta, to ceļot un paplašinot 19. gs.Mūsdienās esošajam namam ir tornis – bizantiešuarhitektūras formas ar apzeltītu sīpolveida kupolu,kas redzams pa lielu gabalu. Grebenščikovavecticībnieku draudze (~ 25 000) šobrīd ir lielākāpasaulē, kas rūpīgi kopj savas senās tradīcijas.8. Maskavas dārzsDārza veidošanu uzsāka 1937. g. (tolaik – Latgalesdārzs) bijušās dārzniecības vietā. Pēc 2. pasaulesRīgas Sv. Franciska Romas katoļu baznīcaSienas dekorējums uz Aviācijas institūta fasādeskara to pārdēvēja par Maskavas dārzu. Sešdesmitogadu vidū tā dienviddaļā uzbūvēja tam laikammoderno Sporta manēžu (tagad Rīgas nacionālāsporta manēža), kurā varēja vienlaikus uzturētieslīdz 5000 skatītāji. Parkā novietots akmens, kasvēsta, ka šajā vietā Maskavas un Rīgas draudzībasvārdā tiks atjaunots Maskavas parks.9. Ebreju kapiVecā ebreju kapsēta, kas šeit pastāvēja noDzelzceļa stacija “Vagonu parks”Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu namsPiemineklis Ebreju kapos1725. g. līdz 20. gs. trīsdesmitajiem gadiem.2. pasaules kara laikā (1941. g.) vācu karaspēksšo vietu iekļāva geto teritorijā, kas tapa par masuslepkavību upuru kapiem. Padomju laikā šeitizveidoja Komunistisko brigāžu parku. 1994. g.tika izbūvētas kāpnes (vēsturiskā ieeja) unuzstādīts piemiņas akmens, kā arī plāksne ar īsuvietas vēstures aprakstu. 2007. g. Lomonosova unEbreju ielas stūrī novietoja vēl vienu vēsturiskupiemiņas akmeni.5813. MARŠRUTS: MASKAVAS FORŠTATE 13. MARŠRUTS: MASKAVAS FORŠTATE59

14.maršrutsĶengaraga promenādeKaut arī ļoti viegls, šis ir viens no ainaviskākajiem Rīgas velomaršrutiem arlieliskām skatu vietām uz mūsu Likteņupi. Vai zinājāt, ka Daugavas krastāir uzcelts putnu vērošanas tornis?2,5 kmMaršruta garums (vienā virzienā)Sākums/galapunkts“Velosipēds”Austuves un Ķengaraga ielas krustojums /Kvadrāta iela.Grūtības pakāpeViegls.Maršruta gaitaAustuves un Ķengaraga ielas krustojums –Ķengaraga promenāde – Kvadrāta iela. Šis navapļveida maršruts, tādēļ braucējs var pa to pašuceļu atgriezties starta punktā vai apvienot šo arkādu citu maršrutu.Skats uz Ķengaraga dīķi un Ķengaraga daudzstāvudzīvojamām ēkāmKā izbraukt?Maršruta visā garumā ir izveidots jauns gājēju –veloceļš.AlternatīvasŠo var apvienot vai kombinēt ar 13. maršrutu.Maršrutu var sākt no Daugmales dzelzceļastacijas (+ 1,8 km vienā virzienā).Ķengaraga promenāde un tilts pāri Ķengaraga dīķim1.2.ĶengaragsĶengaragapromenāde3.4.EnkurklučiĶengaraga(Elles) dīķis5.6.Rūpnīca “Sarkanaiskvadrāts”Putnu vērošanastornisDer zināt!Ķengaraga promenāde (puse no brauktuves)ir arī gājēju celiņš, tādēļ velobraucējam irjāievēro piesardzība, jo ne visi gājēji respektē/atpazīst veloceļu.Sugu apraksti putnu vērošanas tornī6014. MARŠRUTS: ĶENGARAGA PROMENĀDE 14. MARŠRUTS: ĶENGARAGA PROMENĀDE61

VĒRTS REDZĒT!1. ĶengaragsĶengaraga kā apdzīvotas vietas vēsture rakstospieminēta 1208. g., kad Zobenbrāļu ordenis šeit(bijušās Kuzņecova porcelāna un fajansa rūpnīcasvietā, ko dibināja 1841. g.) uzcēla Bertoldadzirnavas un cietoksni (nav saglabājušies).Vēlāko gadsimtu laikā Ķengaraga iedzīvotājusun to īpašumus nav saudzējuši kari, mēris, plūdiu.c. ligas. Sākot ar 19. gs. Ķengaragā izveidojasdaudzi rūpnieciskie uzņēmumi, bet pēc 20. gs.60. gadiem (daudzstāvu namu masīvu izbūve)tas kļūst par tipisku rīdzinieku “guļamrajonu”.2. Ķengaraga promenādeDaugavas labā krasta rekonstrukcijas unlabiekārtošanas darbu gaitā (2010-2011) ir tapusitrīs kilometrus gara promenāde (vienīgais šādaveida objekts Rīgā, Daugavas krastos), kas ir ļotipopulāra apkaimes iedzīvotāju pastaigu vieta.Godinot šo notikumu, tās malā uzstādīts videsdizaina objekts – “Velosipēds”.3. EnkurklučiDaugavas krastā, iepretim Ķengaragapromenādei, un tālāk vietumis ir redzami senieenkurkluči, kurus plostnieki izmantoja plostunostiprināšanai. Tie ir interesanti un līdz šimnepilnīgi apzināti vēstures liecinieki.4. Ķengaraga (Elles) dīķisAgrākos laikos (bijis iezīmēts jau zviedru kartēs)saukts arī par Elles dīķi. Skaidrojumi par dīķaizcelsmi ir atšķirīgi: karsta kritene, senas raktuves(māls, dolomīts) vai abi kopā. Dīķis ir vēsturiskavieta, jo gar to gājis senais Rīgas – Daugavpilsceļš. Dīķi ar Daugavu savieno neliela caurteka,kurai pāri uzcelts jauks tiltiņš.5. Rūpnīca “Sarkanais kvadrāts”Rūpnīcas pirmsākumi ir meklējami 1924. g. Tocēla skaistā vietā – Daugavas labajā krastā bijušāsBlieķu muižiņas teritorijā (nav saglabājusies). Līdz2. pasaules karam “Kvadrāts” ražoja gumijas apavus,velosipēdu riepas un kameras, kā arī citus gumijasizstrādājumus, bet pēc kara (“Sarkanais kvadrāts”) –gumijas apavus un tehniskos izstrādājumus nogumijas. Uzņēmumu likvidē 1999. gadā. Tā korpusiir labi saskatāmi no Ķengaraga promenādes, kur piesētas (apgleznojuši bērni) ir izveidotas atpūtas vietas.6. Putnu vērošanas tornisTrīs stāvus augstais metāla konstrukcijas tornisuzcelts Daugavas krastā – Ķengaraga promenādesbeigās iepretim Kvadrāta ielai. Tas tapis kā Ķengaragapromenādes sastāvdaļa. Tornī izvietoti stendi arputnu attēliem un aprakstiem, kas palīdzēs noteiktDaugavas krastos redzamās putnu sugas.Putnu vērošanas tornis“Sarkanais kvadrāts”Atpūtas vieta pie “Sarkanā kvadrāta”Skats uz Daugavu no Ķengaraga promenādes6214. MARŠRUTS: ĶENGARAGA PROMENĀDE 14. MARŠRUTS: ĶENGARAGA PROMENĀDE63

15.maršrutsRīgas centra parkiun jūgendstils7 kmMaršruta garumsJa runā par Rīgas simboliem, tad noteikti ir jāpieminvismaz divi. Rīga, jūgendstila pērle, un Rīga, parku undārzu pilsēta. Šajā maršrutā apvienotas abas vērtības.Sākums/galapunktsTilts pāri Pilsētas kanālam pie KrišjāņaValdemāra ielas.Grūtības pakāpeViegls.Kanālmalas apstādījumiMaršruta gaitaTilts pāri Pilsētas kanālam pie K. Valdemāra ielas –ietve gar Pilsētas kanālu – Latvijas Nacionālāopera – Inženieru iela – Vērmanes dārzs –Esplanāde – Kalpaka bulvāris – Strēlnieku iela –Alberta iela – Strēlnieku iela – Dzirnavu iela –Hanzas iela – Viestura dārzs – Valkas iela –Vīlandes iela – Elizabetes iela – Kronvaldabulvāris – Kronvalda parks – K. Valdemāra iela.Pie Brīvības pieminekļaKā izbraukt?VingrotājuRaiņaK.ValdemāraMaršrutu visā garumā var izbraukt pa ietvēm unparku celiņiem.AlternatīvasMaršrutu var sākt no Rīgas dzelzceļa stacijas(+ 0,5 km vienā virzienā).Der zināt!1.2.3.Kronvalda parksKanālmalas apstādījumiVērmanes dārzs4.5.EsplanādeAlberta iela6.7.Viestura dārzsVīlandes ielaŠo maršrutu labāk braukt agrās vasaras rītastundās vai brīvdienās, kad pilsētas ielās irmazāk cilvēku. Parkos ir jāievēro piesardzība, jošeit ir daudz atpūtnieku, ģimenes ar bērniem.Pirms maršruta ir vērts iepazīties ar papildusliteratūru, jo Rīgas “zaļajā rotā” var iepazīt netikai kultūrvēsturiskās vērtības un pieminekļus(ļoti liela koncentrācija), bet arī tajos esošāskoku un krūmu sugas, dižkokus, introducētoskokus un ar parku tapšanas interesanto vēsturisaistītos objektus.V. Ostvalda piemineklis6415. MARŠRUTS: RĪGAS CENTRA PARKI UN JŪGENDSTILS 15. MARŠRUTS: RĪGAS CENTRA PARKI UN JŪGENDSTILS65

VĒRTS REDZĒT!1. Kronvalda parksKoku un krūmu taksonu daudzveidības ziņā –otrs bagātākais Rīgas parks. Kronvalda parka(sākotnēji – Strēlnieku dārzs) izveidi uzsākaVācu strēlnieku apvienība 19. gs. otrajā pusēpēc pilsētas vaļņu norakšanas. Parka lielākāsbūves ir Pasaules tirdzniecības centrs, tagadējaisKongresu nams (1982. g.), LU Bioloģijas fakultāte,Latvijas nacionālais teātris (dibināts 1919. g., ēka –) un bijušais “Piena restorāns” (vēlāk kafejnīca“Ainava”, tagad – Rīgas brīvostas pārvalde).Parkā ir vairāki pieminekļi un piemiņas zīmes:rakstniekiem Sudrabu Edžum un AndrejamUpītim, gleznotājam un publicistam ErnestamBrastiņam, pirmajam latviešu teātrim, krievudzejniekam Aleksandram Puškinam. Te uzstādītsBerlīnes mūra fragments. Kronvalda parks irKanālmalas apstādījumu daļa.2. Kanālmalas apstādījumiDendroloģiskajā ziņā – bagātākais Rīgas parks.Tas tapis turpat simts gadu ilgā laika posmā pēcpilsētas vaļņu nojaukšanas 1856. g. un izvietojiesPilsētas kanāla – kādreizējā Rīgas aizsarggrāvjaabos krastos. Šeit atrodas vairāki izcili kultūras unvēstures pieminekļi: Latvijas neatkarības simbols –Brīvības piemineklis (atklāts 1935. g.,arhitekts Kārlis Zāle), Latvijas Nacionālā opera(ēka celta klasicisma stilā 1860. – 1863. g.,arhitekts Ludvigs Bonštets), Bastejkalns, kasuzbērts no nojaukto aizsargvaļņu materiāla.Otrpus Raiņa bulvārim atrodas LatvijasUniversitātes centrālā ēka . Kanālmalasapstādījumos ir vairāk nekā divi desmiti dažādupieminekļu un piemiņas zīmju. Iepretim LU ēkaiaug Latvijas resnākais divdaivu ginks Ginko biloba –koku suga, kas ir dinozauru laikabiedrs.3. Vērmanes dārzsNākamais vecākais Rīgas parks aiz Viesturdārza(sk. tālāk). Par tā tapšanas laiku var uzskatīt 1817. g.un idejas autori – Annu Ģertrūdi Vērmani (1750. –1827.), kas pilsētai dāvināja sev piederošo zemesgabalu un dāsnu summu tā labiekārtošanai.Parkā apskatāmi daudzi pieminekļi un piemiņaszīmes: A. Ģ. Vērmanei, latviešu dainu tēvamKrišjānim Baronam, tautas apgaismotājamGarlībam Merķelim, šahistam Mihailam Tālam,ķīmiķim Vilhelmam Ostvaldam, māksliniekamKārlim Padegam, Vidzemes un Kurzemesģenerālgubernatoram Filipo de Pauluči. Parkacentrā atrodas skaista strūklaka (tagad kopija),kas sākotnēji tikusi izgatavota Berlīnē 1869. gadā.4. EsplanādeAtrodas vietā, kur viduslaikos slējās 18. gs. 70.gados noraktais Kubes kalns. Tagad redzamāparka aprises tapušas pirms ~ 60 gadiem.Parkā iepretim Brīvības bulvārim slejasKristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle(neobizantiešu stilā projektētā ēka uzcelta1876. – 1884. g.), kurai 2011. g. uzsākti kupoluapzeltīšanas darbi, starp Kalpaka bulvāri unK. Valdemāra ielu – Latvijas Mākslas akadēmija(dibināta 1919. g., atrodas 20. gs. sākumāneogotikas stilā celtajā Biržas komercskolas ēkā ),iepretim K. Valdemāra ielai – Latvijas Nacionālaismākslas muzejs, kas ir lielākais šāda veida muzejsLatvijā (ēka celta 1903. – 1905. g. historismastilā). Esplanādē apskatāmi dzejniekam undramaturgam Jānim Rainim, gleznotājam JānimRozentālam, pirmās Latvijas armijas karaspēkavienības komandierim Oskaram Kalpakam unKrievijas impērijas karavadonim MihaelamBarklajam de Tolli veltītie pieminekļi.Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāleLatvijas Nacionālā opera5. Alberta ielaRīgas un Eiropas jūgendstila pērle. ĒkasAlberta ielā (īres nami ) tapušas g.k. laikā no1901. – 1908. g. (dažādi arhitekti). To ielasfasādes izceļas ar lielu dekoratīvo elementubagātību un daudzveidību. Alberta iela ir viensno populārākajiem pilsētas tūrisma objektiem.6. Viestura dārzsVecākais Rīgas parks (pirmsākumi meklējami1721. g.), kura izveidē piedalījās Krievijas carsPēteris I (1672-1725). 18. – 19. gs. mijā tas ieguvaĶeizardārza nosaukumu. Dziesmu svētku tradīcijaViesturdārzā aizsākās jau 1861. g., kad šeitnotika Baltijas, bet 1873. g. – pirmie VispārējieAlberta ielas ēkas fasādes arhitektoniskais elementsStrēlnieku ielālatviešu dziesmu svētki. Šī vēsturiskā notikumaatcerei, parkā izveidoja memoriālo ansambli arlatviešu komponistu bareljefiem. Iepretim Hanzasielai apskatāma Aleksandra arka , ko šeit pārvietoja1936. g. Tā tapusi 1817. g. kā piemineklis Krievijasimpērijai, kuras armija uzvarēja cīņā pret Napoleonu.7. Vīlandes ielaArhitektoniskā ziņā ļoti interesanta Rīgas iela. Tāsēkas (īres nami) nr. 4., 10., 14. un 16. (visas - )ir tapušas laikā no 1908. – 1910. g. (arhitektsKonstantīns Pēkšēns) un celtas jūgendstila vainacionālā romantisma stilā. Tajās atrodas dažāduvalstu vēstniecības, iestādes un ofisi.6615. MARŠRUTS: RĪGAS CENTRA PARKI UN JŪGENDSTILS 15. MARŠRUTS: RĪGAS CENTRA PARKI UN JŪGENDSTILS67

DAUGAVAS KREISAIS KRASTS15 VELOMARŠRUTUPĀRSKATA KARTEDAUGAVAS LABAIS KRASTS1.2.3.4.5.6.7.8.9.10.11.12.13.14.15.Daugavgrīvas salaImanta un AnniņmuižaDzirciems, Nordeķi un IļģuciemsĶīpsalaZasulauks, Zolitūde, Šampēteris, PleskodāleTorņakalns un ĀgenskalnsAtgāzene, Ziepniekkalns un BišumuižaLucavsala un ZaķusalaMangaļu pussalaMežaparks un SarkandaugavaJugla, Juglas mežsApkārt Šmerļa mežamMaskavas forštateĶengaraga promenādeRīgas centra parki un jūgendstils68 15 VELOMARŠRUTU PĀRSKATA KARTE 15 VELOMARŠRUTU PĀRSKATA KARTE69

ZAĻIE PADOMIZaļie padomi ir ieteikumi, kādā veidā ir jāpārvietojas ar divriteni,lai tas būtu saudzīgi gan pret dabu un kultūrvidi, gan pārējiemsatiksmes dalībniekiem, kā arī pašam pret savu veselību.Zaļos padomus un iepriekš aprakstītos drošas velobraukšanaspamatus ir nepieciešams zināt un ievērot visiem tiem, kas apceļosvai brauks pa Rīgu un citām vietām.ESI SAUDZĪGS PRET DABAS VIDI• Ceļojot ar divriteni, Tu esi ne tikai tuvāk dabai,bet arī palīdzi saudzēt tās vērtības globālāmērogā. Braukšana ar divriteni uzturēs Tavusportisko formu un veselību!• Velosipēds ir dabai un cilvēkvidei draudzīgspārvietošanās līdzeklis tikai tad, ja tāds ir arīpats šī transporta līdzekļa lietotājs.• Nebrauc pa jūtīgu zemsedzi – sūnām, kāpām,krastu nogāzēm u.c. nepiemērotām vietām, jovelosipēds atstāj dziļas sliedes, kas neizzudīsdaudzu gadu garumā!• Ja brauciena laikā Tev rodas atkritumi – papīri,maisiņi, PET pudeles u.c., ved tos līdzi unizmet atkritumu urnā!• Ja brauciena laikā dabā redzi šādas zīmes, tad zini, ka tā ir īpaši aizsargājamadabas teritorija (vai dabas piemineklis) vaiNATURA 2000 teritorija! Arī Rīgā ir izveidotasvairākas šādas teritorijas (Daugavgrīvas salāun Mangaļu pussalā).• Braucot ar velosipēdu, Tu ar savām maņāmsajutīsi tādas lietas, kādas nepiedzīvosiautomašīnas salonā.• Aiz sevis savāc atkritumus un piknika vietuatstāj tīru!IEVĒRO LABAS BRAUKŠANAS UN UZVEDĪBAS PRAKSI• Ievēro labas un koleģiālas braukšanas praksi, joTu neesi vienīgais ceļu satiksmes dalībnieks! BezTevis vēl ir gājēji, citi velobraucēji, automašīnuu.c. transporta līdzekļu vadītāji.• Neesi “svētdienas braucējs”. Uzliec ritenimdubļu sargus! Tādā veidā Tu savas drēbes,somu un veloķēdi pasargāsi no netīrumiem.Arī velosipēds tad kalpos ilgāk.• Pavasarī vai pēc ilgāka laika uzkāpjot uz velosipēda,netrako un neizrādies “kā jauns teļš pēc ziemstāves”!Tā rīkojas tikai nenobriedušas personas!• Ja izmanto nomātu velosipēdu, zini, ka tas navdomāts laušanai. Vai esi kādreiz sūkstījies parnomā saņemtu sliktas kvalitātes divriteni? Tamir bijis neapzinīgs lietotājs.• Ekskursiju laikā lieto velosomu, kas uzlikta uzaizmugures bagāžnieka! Tā būs daudz ērtāk unvieglāk nekā ar mugursomu, kas var izrādītiespar smagu un neērtu nastu.• Braucot jebkuru maršrutu, rēķinies, ka daudzvietpilsētas ietvēm nav “nolīdzināta” uzbrauktuve/nobrauktuve. Taču, ja Tu esi tik aktīvs, ka pārvietojiesvai ceļo ar velosipēdu, tas nebūs nopietns šķērslis.Nelauz savu braucamrīku! Nokāp un pacel to!IESAISTI VELOBRAUKŠANĀ CITUS• Popularizē aktīvu un veselīgu dzīvesveidu arīģimenes cilvēku un draugu vidū!• Nopērc velosēdeklīti un paņem braucienā līdzisavu mazuli! Tās būs vienas no viņa pirmajāmspilgtākajām atmiņām.• Ja kāds no ģimenes vai draugiem kāda iemesla dēļnevar veikt attiecīgo maršrutu, iesaisti tos atbalstapavadošā komandā! Lai tie sagaida maršrutavidusdaļā vai finišā, pacienā ar sviestmaizēm unatgādā braucējus atpakaļ uz maršruta sākumpunktu.Arī Rīgas apkaimēs var atrast lieliskas atpūtasvietas, kur ieturēt nelielu maltītiArī šādas ainas ir iespējams piedzīvottepat Rīgā70ZAĻIE PADOMIZAĻIE PADOMI71

RĪGAS VELOCEĻIIZMANTOTIE UN IETEICAMIEINFORMĀCIJAS AVOTINosaukumsVecrīga –Imanta –JūrmalaCentrs –BerģiGarums13 km14 kmĪss raksturojumsVeloceļa Zasulauka depo – Lielupes dzelzceļa stacija(tautā sauktais Jūrmalas veloceļš) pirmsākumi irmeklējami jau padomju laikā. 2001. g. esošais veloceļštika pagarināts līdz LR Prezidenta pilij, bet garAnniņmuižas bulvāri uzcelts jauns veloceļš. Tādējādi, šisir vienīgais Latvijas veloceļš, kas savieno divas pilsētas.Pa to var sasniegt Jūrmalas centru.Lieliska iespēja no Rīgas centra nokļūt līdz pilsētasaustrumu pievārtei – Juglai. Mūsdienās (pabeigts2010. g.) celts moderns veloceļš, kas lielākoties ved garBrīvības ielu. Braucienu pa to var uzsākt no Bastejkalna.www.rdsd.lv/?ct=velosatiksmewww.csdd.lvhttp://bicycle.lv/www.apkaimes.lvhttp://maskfor.lv/www.kalnciemaiela.lvwww.mantojums.lvwww.ambermarks.comRīgas veloceļiCeļu satiksmes drošības direkcijaLatvijas Velo informācijas centrsRīgas apkaimju ģeogrāfiskie un vēsturiskie aprakstiMaskavas forštateKalnciema kvartālsLatvijas Kultūras pieminekļu datu bāzeLatvijas dabas un kultūras pieminekļiCentrs –MežaparksMežaparks –Vecmīlgrāvis6,6 km5 kmGājēju u.c. satiksmes dalībnieku maz noslogots un aratpūtas vietām aprīkots veloceļš (pabeigts 2007. g.).Tā sākums ir meklējams pie Hanzas un Skanstes ielaskrustojuma, finišs – Ostas prospekts.Jauns (pabeigts 2009. g.) veloceļš, faktiski – iepriekšējāveloceļa turpinājums. Tā galapunkts ir Kalngales ielaZiemeļblāzmā.www.railwaymuseum.lvwww.jugendstils.riga.lvwww.citariga.lvwww.celotajs.lvLatvijas Dzelzceļa vēstures muzejsRīgas jūgendstila centrsPilsēta no cita skatu punktaLatvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”Vairāk par veloceļiem sk. http://www.rdsd.lv/?ct=velosatiksmeEnciklopēdija “Rīga”. Galvenā enciklopēdiju redakcija. Rīga, 1988. g.Vides vēstis. Publikācijas par Rīgas dižkokiem. 1998. g. Nr. 3., 4., 5., 6., 7.72RĪGAS VELOCEĻIIZMANTOTIE UN IETEICAMIE INFORMĀCIJAS AVOTI73

Rīgas domesSatiksmes departamentswww.rdsd.lv