2006.gads

2006.gads 2006.gads

12.07.2015 Views

20FINAN·U PÅRSKATA PIELIKUMIsaist¥bu vïrt¥bÇm finan‰u pÇrskatos un to vïrt¥bÇm nodok∫u aprï˙inumïr˙iem.AtliktÇ nodok∫a aprï˙inos tiek izmantota spïkÇ eso‰Ç nodok∫ulikme, kas sagaidÇma periodos, kad pagaidu at‰˙ir¥bas izl¥dzinÇsies,pamatojoties uz bilances datumÇ noteiktajÇm nodok∫u likmïm.Pagaidu at‰˙ir¥bas galvenokÇrt rodas, izmantojot at‰˙ir¥gaspamatl¥dzek∫u nolietojuma likmes, kÇ ar¥ no ieguld¥jumu ¥pa‰umupÇrvïrtï‰anas un nodok∫u zaudïjumiem, kas pÇrnesami uznÇko‰ajiem taksÇcijas periodiem. Gad¥jumos, kad kopïjais atliktÇnodok∫a aprï˙ina rezultÇts bappletu atspogu∫ojams bilances akt¥vÇ,to iek∫auj finan‰u pÇrskatÇ tikai tad, kad tÇ atgapple‰ana ir dro‰isagaidÇma.(14) Nauda un naudas ekvivalentiNaudas l¥dzek∫i un to ekvivalenti ietver kases atlikumu, pras¥basuz piepras¥jumu pret Latvijas Banku un citÇm kred¥tiestÇdïm unnoguld¥jumus citÇs kred¥tiestÇdïs ar dzï‰anas termi¿u l¥dz 3mïne‰iem.(15) HipotekÇro ˙¥lu z¥mju seguma reÆistrsHipotekÇro ˙¥lu z¥mju seguma reÆistra ve‰ana BankÇ tiek veiktasaska¿Ç ar Latvijas Republikas likumdo‰anu, tajÇ skaitÇ normat¥vajiemdokumentiem, kas regulï hipotekÇros dar¥jumus.HipotekÇro ˙¥lu z¥mju seguma reÆistrÇ iek∫autos hipotekÇrospras¥jumus pïc to atliku‰Çs vïrt¥bas un aizstÇjïjsegumu BankapÇrvalda ‰˙irti no pÇrïjiem akt¥viem.HipotekÇro ˙¥lu z¥mju seguma reÆistrÇ iek∫autos hipotekÇrospras¥jumus pïc to atliku‰Çs vïrt¥bas un aizstÇjïjsegumu Bankaizmanto tikai to saist¥bu izpildes nodro‰inÇjumam, kuras rodas uz˙¥lu z¥mju emisijas pamata.Apgroz¥bÇ eso‰Çs hipotekÇrÇs ˙¥lu z¥mes pïc to kopïjÇsnominÇlvïrt¥bas ir piln¥bÇ segtas ar hipotekÇrajiem aizdevumiem.µ¥lu z¥mju kopïjie procentu izdevumi ir segti ar tÇda pa‰a apjomakopïjiem procentu ienÇkumiem no hipotekÇrajiem kred¥tiem.(16) UzkrÇjumiUzkrÇjumi tiek atz¥ti, kad Koncernam un Bankai ir pa‰reizïjasjuridiskas vai prakses rad¥tas saist¥bas iepriek‰ïjo notikumurezultÇtÇ, un ir iespïjams, ka bapples nepiecie‰ama uz¿ïmuma resursusamazinljana ‰o saist¥bu seg‰anai un var tikt aprï˙inÇta ticamasaist¥bu vïrt¥ba. ·ie uzkrÇjumi attiecas uz izdotajÇm garantijÇmun citiem Çrpusbilances poste¿iem.(17) SociÇlÇs apdro‰inljanas iemaksasKoncerns un Banka veic sociÇlÇs apdro‰inljanas maksÇjumusvalsts pensiju apdro‰inljanai un valsts fondïto pensiju shïmÇsaska¿Ç ar Latvijas likumdo‰anu. Valsts fondïto pensiju shïmair fiksïtu iemaksu pensiju plÇns saska¿Ç ar kuru Koncernam unBankai jÇveic likumÇ noteikta apjoma maksÇjumi un tiem nerodaspapildus juridiskas vai prakses rad¥tas saist¥bas veikt papildusmaksÇjumus, ja valsts pensiju apdro‰inljanas sistïma vai valstsfondïto pensiju shïma nevar nokÇrtot savas saist¥bas pretdarbiniekiem. SociÇlÇs apdro‰inljanas iemaksas tiek atz¥tas kÇizmaksas, izmantojot uzkrÇjumu principu un ir iek∫autas darbiniekuizmaksÇs.(18) Finan‰u akt¥vu un saist¥bu patiesÇ vïrt¥baPatiesÇ vïrt¥ba ir summa, par kÇdu akt¥vu iespïjams apmain¥t,vai saist¥bu iespïjams samaksÇt dar¥jumÇ starp labi informïtÇm,ieinteresïtÇm pusïm, kuras nav finansiÇli saist¥tas.Finan‰u akt¥vu un saist¥bu, ieskaitot atvasinÇtos finan‰uinstrumentus, patiesÇs vïrt¥bas tiek noteiktas, izmantojot akt¥vÇtirgapple kotïtas tirgus cenas. Ja finan‰u akt¥va vai saist¥bas tirgusnav akt¥vs (kÇ ar¥ birÏÇ nekotïtÇm akcijÇm), Koncerns nosakapatieso vïrt¥bu, izmantojot vïrtï‰anas mode∫us, tajÇ skaitÇdiskontïtÇs naudas plapplesmas anal¥zi, iespïju l¥gumu ceno‰anasmode∫us un nesen veiktus sal¥dzinÇmus dar¥jumus.Ja pïc Bankas vad¥bas domÇm, finan‰u akt¥vu un saist¥bu patiesÇvïrt¥ba bappletiski at‰˙iras no to bilancï uzrÇd¥tÇs vïrt¥bas, tad ‰oakt¥vu un pas¥vu patiesÇ vïrt¥ba tiek atsevi‰˙i atspogu∫ota finan‰upÇrskata pielikumos.(19) Finan‰u akt¥vu un saist¥bu savstarpïjais ieskaitsFinan‰u akt¥vi un saist¥bas tiek savstarpïji ieskait¥ti un bilancïuzrÇd¥ti neto vïrt¥bÇ gad¥jumos, ja pastÇv juridiskas ties¥bas veikt‰o poste¿u ieskaitu vai poste¿i tiks dzïsti to neto vïrt¥bÇ, vaiar¥ akt¥vi tiks dzïsti un saist¥bas nokÇrtotas vienlaic¥gi.(20) PÇrdo‰anai paredzïtais ¥pa‰umsPÇrdo‰anai paredzïtais ¥pa‰ums ir ¥pa‰ums, kura uzskaites vïrt¥buKoncerns vai Banka plÇno atgapplet ‰o ¥pa‰umu pÇrdodot nevisizmantojot savÇ darb¥bÇ. PÇrdo‰anai paredzïtais ¥pa‰ums tiekatz¥ts zemÇkajÇ no tÇ uzskaites vïrt¥bas un patiesÇs vïrt¥bas,atskaitot pÇrdo‰anas izmaksas.(21) Sal¥dzino‰ie rÇd¥tÇjiNepiecie‰am¥bas gad¥jumos sal¥dzino‰ie rÇd¥tÇji ir laboti vaipÇrklasificïti, lai tie bappletu sal¥dzinÇmi ar ‰¥ pÇrskata gada rÇd¥tÇjiemun izmantoto atspogu∫ojumu pÇrskatÇ.(22) Jauno vai pÇrskat¥to standartu un interpretÇciju un jaunogrÇmatved¥bas pazi¿ojumu piemïro‰anaAr 2006. gada 1. janvÇri spïkÇ stÇjÇs vairÇki jauni SFPS, kaspiemïrojami Koncerna finan‰u pÇrskatu sastÇd¥‰anÇ. TurpmÇktekstÇ ir sniegts to pÇrskat¥to standartu vai interpretÇciju

FINAN·U PÅRSKATA PIELIKUMIGADA PÅRSKATS21uzskait¥jums, kuriem ir tie‰a ietekme uz Koncerna ikdienas darb¥bu,un to ietekmi uz Koncerna uzskaites principiem.(a) 4. SFPIK, Nomas elementa identificï‰ana dar¥jumÇ (spïkÇ no2006. gada 1. janvÇra). 4.SPFIK nosaka, ka tas, vai dar¥jums ir vaisatur nomas elementu ir jÇizvïrtï pamatojoties uz dar¥jumaekonomisko bapplet¥bu. Saska¿Ç ar ‰o interpretÇciju ir jÇnosaka, vai(a) dar¥juma izpilde ir atkar¥ga no konkrïta akt¥va vai akt¥vu (akt¥va)izmanto‰anas un (b) vai dar¥jums paredz ties¥bas izmantot akt¥vu.Koncerns ir izvïrtïjis eso‰os dar¥jumus un konstatïjis, ka navnepiecie‰ams veikt labojumus saska¿Ç ar 4. SFPIK ievie‰anu.(b) 39. SGS (pÇrskat¥ts) – PatiesÇs vïrt¥bas opcija (spïkÇ no2006. gada 1. janvÇra). 39. SGS (pÇrskat¥ts 2003. gadÇ) at∫Çvauz¿ïmumiem sÇkotnïji atz¥t praktiski jebkuru finan‰u instrumentupïc patiesÇs vïrt¥bas, iek∫aujot pÇrvïrtï‰anas pe∫¿u vai zaudïjumusuz¿ïmuma pe∫¿as un zaudïjumu aprï˙inÇ (“pïc patiesÇs vïrt¥basar pÇrvïrtï‰anu pe∫¿Ç vai zaudïjumos”). PÇrskat¥tajÇ standartÇfinan‰u instrumentu “pïc patiesÇs vïrt¥bas ar pÇrvïrtï‰anu pe∫¿Çvai zaudïjumos” defin¥cija ir main¥ta un ierobeÏo finan‰uinstrumentu klasificï‰anu ‰ajÇ kategorijÇ. Koncerns ir izvïrtïjisstandarta izmai¿u piemïro‰anas ietekmi uz pielietotajiem uzskaitesprincipiem attiec¥bÇ uz minïto finan‰u akt¥vu kategoriju, un navkonstatïti labojumi, kas bappletu jÇveic standarta izmai¿u piemïro‰anasrezultÇtÇ.(c) 39. SGS (pÇrskat¥ts) – Finan‰u garantijas (spïkÇ no 2006. gada1. janvÇra). PÇrskat¥tÇ standarta izmai¿u rezultÇtÇ Koncerns izdotÇsgarantijas sÇkotnïji vïrtï to patiesajÇ vïrt¥bÇ, kas parasti ir vienÇdaar sa¿emtÇm komisijas naudÇm par garantijas izsnieg‰anu. ·¥summa pïc tam tiek norakst¥ta pïc lineÇrÇs metodes garantijastermi¿a laikÇ. Bilances datumÇ izsniegtÇs garantijas tiek vïrtïtasaugstÇkajÇ no (a) neamortizïtÇs vïrt¥bas un (b) labÇkÇs izdevumuaplïses, kas bappletu nepiecie‰ami, lai nokÇrtotu iespïjamÇs saist¥basbilances datumÇ. ·¥m izmai¿Çm nav bappletiskas ietekmes uz finan‰upÇrskatiem.Ir publicïti vairÇki jauni standarti un interpretÇcijas, kam ir tie‰aietekme uz Koncerna pÇrskata periodiem, kas sÇkas 2007. gada1. janvÇr¥ vai vïlÇk, un kurus Koncerns nav piemïrojis ar agrÇkudatumu:(a) 7. SFPS, Finan‰u instrumenti: InformÇcijas atklljana (spïkÇ no2007. gada 1. janvÇra). SFPS nosaka informÇcijas atklljanaspras¥bas, lai uzlabotu informÇciju par finan‰u instrumentiem,uzsverot nepiecie‰am¥bu atklÇt riska poz¥ciju un riska vad¥basmetoÏu kvantitat¥vos rÇd¥tÇjus. 7. SFPS piemïro‰anas rezultÇtÇbapples jÇsniedz papla‰inÇta kvantitat¥va japplet¥guma anal¥ze un informÇcijasatklljana finan‰u pÇrskatos par Koncerna ¥pa‰umÇ eso‰ajiemfinan‰u instrumentiem.(b) 8. SFPIK, 2. SFPS (spïkÇ pÇrskata periodiem, kas sÇkas 2006.gada 1. maijÇ vai vïlÇk, tas ir no 2007. gada 1. janvÇra);(c) 9 SFPIK, Iegappleto atvasinÇto finan‰u instrumentu pÇrvïrtï‰ana(spïkÇ pÇrskata periodiem, kas sÇkas 2006. gada 1. japplenijÇ vaivïlÇk);(d) 10. SFPIK, Starpposma finan‰u informÇcija un vïrt¥bassamazinljanÇs (spïkÇ pÇrskata periodiem, kas sÇkas 2007. gada1. martÇ vai vïlÇk);(e) 11. SFPIK, 2. SFPS – Koncerna un pa‰u akciju dar¥jumi (spïkÇpÇrskata periodiem, kas sÇkas 2007. gada 1. martÇ vai vïlÇk).

20FINAN·U PÅRSKATA PIELIKUMIsaist¥bu vïrt¥bÇm finan‰u pÇrskatos un to vïrt¥bÇm nodok∫u aprï˙inumïr˙iem.AtliktÇ nodok∫a aprï˙inos tiek izmantota spïkÇ eso‰Ç nodok∫ulikme, kas sagaidÇma periodos, kad pagaidu at‰˙ir¥bas izl¥dzinÇsies,pamatojoties uz bilances datumÇ noteiktajÇm nodok∫u likmïm.Pagaidu at‰˙ir¥bas galvenokÇrt rodas, izmantojot at‰˙ir¥gaspamatl¥dzek∫u nolietojuma likmes, kÇ ar¥ no ieguld¥jumu ¥pa‰umupÇrvïrtï‰anas un nodok∫u zaudïjumiem, kas pÇrnesami uznÇko‰ajiem taksÇcijas periodiem. Gad¥jumos, kad kopïjais atliktÇnodok∫a aprï˙ina rezultÇts bappletu atspogu∫ojams bilances akt¥vÇ,to iek∫auj finan‰u pÇrskatÇ tikai tad, kad tÇ atgapple‰ana ir dro‰isagaidÇma.(14) Nauda un naudas ekvivalentiNaudas l¥dzek∫i un to ekvivalenti ietver kases atlikumu, pras¥basuz piepras¥jumu pret Latvijas Banku un citÇm kred¥tiestÇdïm unnoguld¥jumus citÇs kred¥tiestÇdïs ar dzï‰anas termi¿u l¥dz 3mïne‰iem.(15) HipotekÇro ˙¥lu z¥mju seguma reÆistrsHipotekÇro ˙¥lu z¥mju seguma reÆistra ve‰ana BankÇ tiek veiktasaska¿Ç ar Latvijas Republikas likumdo‰anu, tajÇ skaitÇ normat¥vajiemdokumentiem, kas regulï hipotekÇros dar¥jumus.HipotekÇro ˙¥lu z¥mju seguma reÆistrÇ iek∫autos hipotekÇrospras¥jumus pïc to atliku‰Çs vïrt¥bas un aizstÇjïjsegumu BankapÇrvalda ‰˙irti no pÇrïjiem akt¥viem.HipotekÇro ˙¥lu z¥mju seguma reÆistrÇ iek∫autos hipotekÇrospras¥jumus pïc to atliku‰Çs vïrt¥bas un aizstÇjïjsegumu Bankaizmanto tikai to saist¥bu izpildes nodro‰inÇjumam, kuras rodas uz˙¥lu z¥mju emisijas pamata.Apgroz¥bÇ eso‰Çs hipotekÇrÇs ˙¥lu z¥mes pïc to kopïjÇsnominÇlvïrt¥bas ir piln¥bÇ segtas ar hipotekÇrajiem aizdevumiem.µ¥lu z¥mju kopïjie procentu izdevumi ir segti ar tÇda pa‰a apjomakopïjiem procentu ienÇkumiem no hipotekÇrajiem kred¥tiem.(16) UzkrÇjumiUzkrÇjumi tiek atz¥ti, kad Koncernam un Bankai ir pa‰reizïjasjuridiskas vai prakses rad¥tas saist¥bas iepriek‰ïjo notikumurezultÇtÇ, un ir iespïjams, ka bapples nepiecie‰ama uz¿ïmuma resursusamazinljana ‰o saist¥bu seg‰anai un var tikt aprï˙inÇta ticamasaist¥bu vïrt¥ba. ·ie uzkrÇjumi attiecas uz izdotajÇm garantijÇmun citiem Çrpusbilances poste¿iem.(17) SociÇlÇs apdro‰inljanas iemaksasKoncerns un Banka veic sociÇlÇs apdro‰inljanas maksÇjumusvalsts pensiju apdro‰inljanai un valsts fondïto pensiju shïmÇsaska¿Ç ar Latvijas likumdo‰anu. Valsts fondïto pensiju shïmair fiksïtu iemaksu pensiju plÇns saska¿Ç ar kuru Koncernam unBankai jÇveic likumÇ noteikta apjoma maksÇjumi un tiem nerodaspapildus juridiskas vai prakses rad¥tas saist¥bas veikt papildusmaksÇjumus, ja valsts pensiju apdro‰inljanas sistïma vai valstsfondïto pensiju shïma nevar nokÇrtot savas saist¥bas pretdarbiniekiem. SociÇlÇs apdro‰inljanas iemaksas tiek atz¥tas kÇizmaksas, izmantojot uzkrÇjumu principu un ir iek∫autas darbiniekuizmaksÇs.(18) Finan‰u akt¥vu un saist¥bu patiesÇ vïrt¥baPatiesÇ vïrt¥ba ir summa, par kÇdu akt¥vu iespïjams apmain¥t,vai saist¥bu iespïjams samaksÇt dar¥jumÇ starp labi informïtÇm,ieinteresïtÇm pusïm, kuras nav finansiÇli saist¥tas.Finan‰u akt¥vu un saist¥bu, ieskaitot atvasinÇtos finan‰uinstrumentus, patiesÇs vïrt¥bas tiek noteiktas, izmantojot akt¥vÇtirgapple kotïtas tirgus cenas. Ja finan‰u akt¥va vai saist¥bas tirgusnav akt¥vs (kÇ ar¥ birÏÇ nekotïtÇm akcijÇm), Koncerns nosakapatieso vïrt¥bu, izmantojot vïrtï‰anas mode∫us, tajÇ skaitÇdiskontïtÇs naudas plapplesmas anal¥zi, iespïju l¥gumu ceno‰anasmode∫us un nesen veiktus sal¥dzinÇmus dar¥jumus.Ja pïc Bankas vad¥bas domÇm, finan‰u akt¥vu un saist¥bu patiesÇvïrt¥ba bappletiski at‰˙iras no to bilancï uzrÇd¥tÇs vïrt¥bas, tad ‰oakt¥vu un pas¥vu patiesÇ vïrt¥ba tiek atsevi‰˙i atspogu∫ota finan‰upÇrskata pielikumos.(19) Finan‰u akt¥vu un saist¥bu savstarpïjais ieskaitsFinan‰u akt¥vi un saist¥bas tiek savstarpïji ieskait¥ti un bilancïuzrÇd¥ti neto vïrt¥bÇ gad¥jumos, ja pastÇv juridiskas ties¥bas veikt‰o poste¿u ieskaitu vai poste¿i tiks dzïsti to neto vïrt¥bÇ, vaiar¥ akt¥vi tiks dzïsti un saist¥bas nokÇrtotas vienlaic¥gi.(20) PÇrdo‰anai paredzïtais ¥pa‰umsPÇrdo‰anai paredzïtais ¥pa‰ums ir ¥pa‰ums, kura uzskaites vïrt¥buKoncerns vai Banka plÇno atgapplet ‰o ¥pa‰umu pÇrdodot nevisizmantojot savÇ darb¥bÇ. PÇrdo‰anai paredzïtais ¥pa‰ums tiekatz¥ts zemÇkajÇ no tÇ uzskaites vïrt¥bas un patiesÇs vïrt¥bas,atskaitot pÇrdo‰anas izmaksas.(21) Sal¥dzino‰ie rÇd¥tÇjiNepiecie‰am¥bas gad¥jumos sal¥dzino‰ie rÇd¥tÇji ir laboti vaipÇrklasificïti, lai tie bappletu sal¥dzinÇmi ar ‰¥ pÇrskata gada rÇd¥tÇjiemun izmantoto atspogu∫ojumu pÇrskatÇ.(22) Jauno vai pÇrskat¥to standartu un interpretÇciju un jaunogrÇmatved¥bas pazi¿ojumu piemïro‰anaAr 2006. gada 1. janvÇri spïkÇ stÇjÇs vairÇki jauni SFPS, kaspiemïrojami Koncerna finan‰u pÇrskatu sastÇd¥‰anÇ. TurpmÇktekstÇ ir sniegts to pÇrskat¥to standartu vai interpretÇciju

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!