lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

vihalemm@ut.ee) sastādīts izcilu un rūpīginostrādātu pētījumu krājums. Gan satura,gan tehnisko veikumu ziņā tas dara goduigauņiem un Igaunijai. Jāpiebilst, ka mūsuigauņu kolēģu izmantotajā bibliogrāfijāpavisam maz redzam latviešu vai lietuviešuavotus. Recenziju nodaļā toties kritiski unvienlaikus precīzi uzrādītas citu zinātniekudarbu kļūdas un nepilnības. Salīdzinot arpārmaiņu procesiem Latvijā un Lietuvā, kopumāžurnālā ievietotie raksti liecina parfundamentālām atšķirībām, piemēram, uzņēmumuprivatizācija Igaunijā tika īstenotaatklātākos un valstij izdevīgākos procesos.Pieņemu, ka ne visiem interesēs iedziļināšanāspētījumu tematos. Tādēļ šoreiz iepazīstināšuJG lasītājus ar visu septiņu rakstuautoriem un viņu izvēlētajiem tematiem: 1)Lauristinas un Vihalemma pētījums ir parpolitiskām un ekonomiskām pārmaiņāmkopš neatkarības atjaunošanas; 2) PilleRunnele, Pille Prūlmanne-Vengerfeldta unKristina Reinsalu apcer igauņu „lielo lēcienu”informācijas tehnoloģijas apguvē; 3)Veronika Kalmuse, Margita Kellere un MaieKīsele sniedz dažādu paaudžu un etniskonogrupējumu patērētāju profilus; 4) arīpar patērētājiem, konkrēti, par viņu prioritātēmun raksturīgām īpašībām sadzīvē untirgus saimniecībā raksta Mārja Lõhmus,Marju Lauristina un Eneli Sīrmane; 5) TrīneVihalemma un Veronika Kalmus savukārtapcer krievu minoritātei raksturīgas īpašības;6) Külliki Korta pievēršas attiecībām starp etniskiemnogrupējumiem Igaunijā; 7) MartinsEhala atgriežas pie iepriekšējā JBS daļējā temata,proti, „bronzas karavīra” pieminekļanozīmes igauņu identitātes jautājumā. Visiminētie rakstu autori – mācībspēki un pētnieki– pārstāv Tartu Universitāti.Recenzētas ir trīs pērngad klajā laistasgrāmatas – David. J. Galbreath, Ainius Lašas& Jeremy W. Lamoreaux. Continuity andChange in the Baltic Sea Region: ComparingForeign Policies (Ausra Park, Simmons College,Boston MA); Ann-Sofie Dahl. US Policyin the Nordic-Baltic Region: During the ColdWar and After (Christopher L. Kukk, WesternConnecticut State U.) un Monumentaalnekonflikt: mälu, poliitika ja identiteettänapäeva Eestis (Maria Mälksoo, InternationalCentre for Defence Studies, Tallinn) –pēdējā par to pašu nelaimīgo krievu bronzaszaldātiņu.Gundars Ķeniņš KingsPacifika Luterāņu U.NO BIRKERTA UN FRANKA LĪDZHOPERAMVēstule no ČikāgasSkatos pasta kastītē, re, labi ļaudis atsūtījušidivus rakstus, Svena Birkerta, kurš lasaHarvardas Universitātē, vada rakstniecībasseminārus, ir atzīts esejists, rakstnieks, kritiķis,vārdu meistars, arī galvenais redaktorsliterārajam žurnālam Agni (kas iznāk divreizgadā un ko sponsorē Bostonas U.). Viņa darbustā uz ātro izlasīt nemaz nevar. Ar savuspēcīgo piegājienu aprakstāmajai vielai autorsvienkārši ņem un satracina lasītāju tā,ka tas neapmierinās tikai ar Birkerta skatījumu,bet tam pa visām varītēm ir arī jāredz/jālasa viss, par ko Birkerts rakstījis.Šoreiz par Agni pērngada rudens numurāievietoto Birkerta eseju „The Advertent Eye”(Vērīgā acs), kas veltīta Roberta Franka kontroversiālofotogrāfiju grāmatai The Americansar pazīstamā bītniku (Beat Generation) rakstniekaKeroaka (Jack Kerouac) ievadu. Franksdzimis Šveicē (1924). 1950. gadu vidū iemūžinājisfotogrāfijās Savienotās Valstis.Darbu izlase vispirms izdota Parīzē (RobertDelpire, 1958) kā Les Américains, kam sekoprogresivā amerikāņu apgāda Grove Pressizdevums (1959), bet ievērību SavienotājāsValstīs Franka darbi izpelnās tikai pērngad,kad Steidla izdevniecība (Göttingen: SteidlVerlag, 2008) Vācijā publicē paplašinātu TheAmericans izdevumu.Nu jāmeklē rokā Franka grāmata. Visās apkārtējāsbibliotēkās tās nav – ne Barringtonāziemeļos, ne Šaumburgā dienvidos, ne Palatīnāziemeļaustrumos, ne tepat tuvējā divgadīgajāHarpera novada koledžā. Laikam jau71