lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

12.07.2015 Views

TAS 1809.GADSRobert Schweitzer. Finnland, das Zarenreichund die Deutschen. Lübeck: Scmidt-Römhild,2008. 736 lpp.Krīžu un pārmaiņu gads. Tāds ir 2009.gads.Tāds bija arī 1809.gads, kas mūsos visos,pašiem to nemaz īsti neapzinoties, atstājisdziļas pēdas. Visbiežāk 1809.gadu saistāmar plašo kara darbību, aiz kuras slēpjasNapoleona vārds. Šīs kara darbības rezultātāBaltijas jūras telpu līdz šai dienai skatām rietumuun austrumu šķērsgriezumā. Par vienuno uzvarētājiem bieži vien uzskatām Krieviju,kas paplašināja savu teritoriju un nostiprinājaīpatsvaru reģionā. Pie zaudētājiem parastipieskaitām Zviedriju, kuras lielvalsts pakāpeniskidila. Tieši 1809.gadā ar Fredrikshamnasmiera līguma parakstīšanu Zviedrijai bija jāatsakāsno Somijas un Ālandu salu teritorijām.Būtu tomēr aplami stāstu par 1809.gadubeigt šajā vietā. Kaut arī Krievijas ietekmeBaltijas jūras telpā paplašinājās, nozīmīgākāpārmaiņa bija gluži cita un maz ievērota.Pēkšņi Baltijas jūras austrumu krastu iezīmējaKrievijai pakļautas teritorijas, kuras bija pārsteidzošiautonomas. Radās robežzona starplielvalstīm un to interešu sfērām. Pēdējo 200gadu tecējumā šī robežzona ir bieži mainījusiveidolu, bet savos pamatos tā nav izmainījusies.Tā ir bijusi un palikusi robežzona. Daudzdziļākas un nozīmīgākas pārmaiņas ir skārušaspolitiskās vienības abpus šīs robežzonas.Par visām šīm izmaiņām un pārvērtībām parādījiesinteresants rakstu sakopojums, kastrāpīgi nosaukts Somija, cara impērija unvācieši. Tajā vienuviet apkopotas svarīgākāsvēsturnieka Roberta Šveicera atziņas parmūsu telpas vēsturi, visnotaļ 19.gs.Dr. Šveiceram ir ķēriens vēsturi mērīt ar cituolekti nekā vairākumam vēsturnieku. Daļējsizskaidrojums meklējams viņa plašajā skatījumā.Viņš pārliecinoši pārvalda 19.gs.Somijas, Krievijas, Zviedrijas un Igaunijas,Lielvidzemes un Kurzemes vēsturi. Šīs zināšanasviņam paver gluži svaigu skatu uz šointeresanto robežzonu un tās attīstības gaitu.Šīs zināšanas ļauj mums raudzīties pārirobežām un saredzēt kopsakarības.Vēsturnieka Šveicera plašajā ceļojumā daudzpieturas punktu. Te vietā izcelt divus. Pirmkārt,Šveicers bieži atgriežas pie visdažādākoaprindu Somijā un baltvāciešu Igaunijā, Lielvidzemēun Kurzemē prasībām pēc autonomijas.Somijā autonomijai pamatus meklējastruktūrās, kuras bija izveidotas zviedru valdīšanaslaikā un skāra visus Somijas hercogistēmītošos iedzīvotājus – somiski, zviedriskiun vāciski runājošos, baltvācieši atsaucāsuz privilēģijām, kas tieši viņiem piešķirtas kāgrupai. Viens no šīs robežzonas pamatiembija tās autonomija. Reizēm līdzīga, reizēmtik atšķirīga.Otrkārt, Šveicers ļoti dzīvi attēlo baltvāciešunozīmi robežzonā. 1809.gadā Somiju apvienovienā teritorijā. Līdz tam Somijas austrumuteritorijās, kas pēc Nīstades miera 1721.gadā bija pakļautas administratīvi tiem pašiemnosacījumiem kā Igaunija un Lielvidzeme,izšķiroša loma bija baltvāciešiem. Šveicersrāda, kā 1809.gada notikumi Somijashercogistē izraisa pārmaiņas sabiedriskajādzīvē, un kaut arī baltvācieši ieņem nozīmīgasvietas jaunās hercogistes varas struktūrās,to pasaules skatu modernizē un pārvēršjaunā veidolā. Laiks, kurā varēja atsauktiesuz kādai grupai piešķirtām privilēģijām, bijapagājis. Privilēģijas tagad vairāk saistījās arfunkcijām.Arī šodien, lai neieslīdētu vēl dziļāk purvā,privilēģijas biežāk derētu saistīt ar funkcijām,nevis, kā esam to darījuši, ar indivīdiemun īpašām grupām. To mums māca arī 1809.gads.Jānis Krēsliņš jun.CEPURI NOST IGAUŅIEM!Journal of Baltic Studies (JBS), XXXX/1, March2009. Association for the Advancement ofBaltic Studies (www.balticstudies-aabs.org)JBS iepriekšējā laidienā – galvenokārt parpieminekļiem un piemiņu Igaunijā – varējalabi samanīt igauņu zinātnieku augsto kompetenci,arī zināmu augstprātību attiecībā uzigauņu politikas procesiem. Šā vai tā, igauņi(ar savas Izglītības un zinātņu ministrijas finansiāloatbalstu) nu jau labu laiku dominēar rakstiem mūsu baltiešu studijām veltītajāun akadēmiski ļoti nozīmīgajā izdevumā.Latvieši šīs iespējas spodrināt savas zinātnesun valsts tēlu nu jau vairākus gadus, ar nožēlujākonstatē, izmanto daudz mazāk.Šis JBS ir speciālizdevums par Igaunijas sasniegumiemt.s. pārejas perioda 20 gados.Tā nebūt nav propaganda, bet Tartu U. profesoruMarju Lauristinas (marju.lauristin@ut.ee) un Pētera (Peeter) Vihalemma (peeter.70

vihalemm@ut.ee) sastādīts izcilu un rūpīginostrādātu pētījumu krājums. Gan satura,gan tehnisko veikumu ziņā tas dara goduigauņiem un Igaunijai. Jāpiebilst, ka mūsuigauņu kolēģu izmantotajā bibliogrāfijāpavisam maz redzam latviešu vai lietuviešuavotus. Recenziju nodaļā toties kritiski unvienlaikus precīzi uzrādītas citu zinātniekudarbu kļūdas un nepilnības. Salīdzinot arpārmaiņu procesiem Latvijā un Lietuvā, kopumāžurnālā ievietotie raksti liecina parfundamentālām atšķirībām, piemēram, uzņēmumuprivatizācija Igaunijā tika īstenotaatklātākos un valstij izdevīgākos procesos.Pieņemu, ka ne visiem interesēs iedziļināšanāspētījumu tematos. Tādēļ šoreiz iepazīstināšuJG lasītājus ar visu septiņu rakstuautoriem un viņu izvēlētajiem tematiem: 1)Lauristinas un Vihalemma pētījums ir parpolitiskām un ekonomiskām pārmaiņāmkopš neatkarības atjaunošanas; 2) PilleRunnele, Pille Prūlmanne-Vengerfeldta unKristina Reinsalu apcer igauņu „lielo lēcienu”informācijas tehnoloģijas apguvē; 3)Veronika Kalmuse, Margita Kellere un MaieKīsele sniedz dažādu paaudžu un etniskonogrupējumu patērētāju profilus; 4) arīpar patērētājiem, konkrēti, par viņu prioritātēmun raksturīgām īpašībām sadzīvē untirgus saimniecībā raksta Mārja Lõhmus,Marju Lauristina un Eneli Sīrmane; 5) TrīneVihalemma un Veronika Kalmus savukārtapcer krievu minoritātei raksturīgas īpašības;6) Külliki Korta pievēršas attiecībām starp etniskiemnogrupējumiem Igaunijā; 7) MartinsEhala atgriežas pie iepriekšējā JBS daļējā temata,proti, „bronzas karavīra” pieminekļanozīmes igauņu identitātes jautājumā. Visiminētie rakstu autori – mācībspēki un pētnieki– pārstāv Tartu Universitāti.Recenzētas ir trīs pērngad klajā laistasgrāmatas – David. J. Galbreath, Ainius Lašas& Jeremy W. Lamoreaux. Continuity andChange in the Baltic Sea Region: ComparingForeign Policies (Ausra Park, Simmons College,Boston MA); Ann-Sofie Dahl. US Policyin the Nordic-Baltic Region: During the ColdWar and After (Christopher L. Kukk, WesternConnecticut State U.) un Monumentaalnekonflikt: mälu, poliitika ja identiteettänapäeva Eestis (Maria Mälksoo, InternationalCentre for Defence Studies, Tallinn) –pēdējā par to pašu nelaimīgo krievu bronzaszaldātiņu.Gundars Ķeniņš KingsPacifika Luterāņu U.NO BIRKERTA UN FRANKA LĪDZHOPERAMVēstule no ČikāgasSkatos pasta kastītē, re, labi ļaudis atsūtījušidivus rakstus, Svena Birkerta, kurš lasaHarvardas Universitātē, vada rakstniecībasseminārus, ir atzīts esejists, rakstnieks, kritiķis,vārdu meistars, arī galvenais redaktorsliterārajam žurnālam Agni (kas iznāk divreizgadā un ko sponsorē Bostonas U.). Viņa darbustā uz ātro izlasīt nemaz nevar. Ar savuspēcīgo piegājienu aprakstāmajai vielai autorsvienkārši ņem un satracina lasītāju tā,ka tas neapmierinās tikai ar Birkerta skatījumu,bet tam pa visām varītēm ir arī jāredz/jālasa viss, par ko Birkerts rakstījis.Šoreiz par Agni pērngada rudens numurāievietoto Birkerta eseju „The Advertent Eye”(Vērīgā acs), kas veltīta Roberta Franka kontroversiālofotogrāfiju grāmatai The Americansar pazīstamā bītniku (Beat Generation) rakstniekaKeroaka (Jack Kerouac) ievadu. Franksdzimis Šveicē (1924). 1950. gadu vidū iemūžinājisfotogrāfijās Savienotās Valstis.Darbu izlase vispirms izdota Parīzē (RobertDelpire, 1958) kā Les Américains, kam sekoprogresivā amerikāņu apgāda Grove Pressizdevums (1959), bet ievērību SavienotājāsValstīs Franka darbi izpelnās tikai pērngad,kad Steidla izdevniecība (Göttingen: SteidlVerlag, 2008) Vācijā publicē paplašinātu TheAmericans izdevumu.Nu jāmeklē rokā Franka grāmata. Visās apkārtējāsbibliotēkās tās nav – ne Barringtonāziemeļos, ne Šaumburgā dienvidos, ne Palatīnāziemeļaustrumos, ne tepat tuvējā divgadīgajāHarpera novada koledžā. Laikam jau71

vihalemm@ut.ee) sastādīts izcilu un rūpīginostrādātu pētījumu krājums. Gan satura,gan tehnisko veikumu ziņā tas dara goduigauņiem un Igaunijai. Jāpiebilst, ka mūsuigauņu kolēģu izmantotajā bibliogrāfijāpavisam maz redzam latviešu vai lietuviešuavotus. Recenziju nodaļā toties kritiski unvienlaikus precīzi uzrādītas citu zinātniekudarbu kļūdas un nepilnības. Salīdzinot arpārmaiņu procesiem Latvijā un Lietuvā, kopumāžurnālā ievietotie raksti liecina parfundamentālām atšķirībām, piemēram, uzņēmumuprivatizācija Igaunijā tika īstenotaatklātākos un valstij izdevīgākos procesos.Pieņemu, ka ne visiem interesēs iedziļināšanāspētījumu tematos. Tādēļ šoreiz iepazīstināšuJG lasītājus ar visu septiņu rakstuautoriem un viņu izvēlētajiem tematiem: 1)Lauristinas un Vihalemma pētījums ir parpolitiskām un ekonomiskām pārmaiņāmkopš neatkarības atjaunošanas; 2) PilleRunnele, Pille Prūlmanne-Vengerfeldta unKristina Reinsalu apcer igauņu „lielo lēcienu”informācijas tehnoloģijas apguvē; 3)Veronika Kalmuse, Margita Kellere un MaieKīsele sniedz dažādu paaudžu un etniskonogrupējumu patērētāju profilus; 4) arīpar patērētājiem, konkrēti, par viņu prioritātēmun raksturīgām īpašībām sadzīvē untirgus saimniecībā raksta Mārja Lõhmus,Marju Lauristina un Eneli Sīrmane; 5) TrīneVihalemma un Veronika Kalmus savukārtapcer krievu minoritātei raksturīgas īpašības;6) Külliki Korta pievēršas attiecībām starp etniskiemnogrupējumiem Igaunijā; 7) MartinsEhala atgriežas pie iepriekšējā JBS daļējā temata,proti, „bronzas karavīra” pieminekļanozīmes igauņu identitātes jautājumā. Visiminētie rakstu autori – mācībspēki un pētnieki– pārstāv Tartu Universitāti.Recenzētas ir trīs pērngad klajā laistasgrāmatas – David. J. Galbreath, Ainius Lašas& Jeremy W. Lamoreaux. Continuity andChange in the Baltic Sea Region: ComparingForeign Policies (Ausra Park, Simmons College,Boston MA); Ann-Sofie Dahl. US Policyin the Nordic-Baltic Region: During the ColdWar and After (Christopher L. Kukk, WesternConnecticut State U.) un Monumentaalnekonflikt: mälu, poliitika ja identiteettänapäeva Eestis (Maria Mälksoo, InternationalCentre for Defence Studies, Tallinn) –pēdējā par to pašu nelaimīgo krievu bronzaszaldātiņu.Gundars Ķeniņš KingsPacifika Luterāņu U.NO BIRKERTA UN FRANKA LĪDZHOPERAMVēstule no ČikāgasSkatos pasta kastītē, re, labi ļaudis atsūtījušidivus rakstus, Svena Birkerta, kurš lasaHarvardas Universitātē, vada rakstniecībasseminārus, ir atzīts esejists, rakstnieks, kritiķis,vārdu meistars, arī galvenais redaktorsliterārajam žurnālam Agni (kas iznāk divreizgadā un ko sponsorē Bostonas U.). Viņa darbustā uz ātro izlasīt nemaz nevar. Ar savuspēcīgo piegājienu aprakstāmajai vielai autorsvienkārši ņem un satracina lasītāju tā,ka tas neapmierinās tikai ar Birkerta skatījumu,bet tam pa visām varītēm ir arī jāredz/jālasa viss, par ko Birkerts rakstījis.Šoreiz par Agni pērngada rudens numurāievietoto Birkerta eseju „The Advertent Eye”(Vērīgā acs), kas veltīta Roberta Franka kontroversiālofotogrāfiju grāmatai The Americansar pazīstamā bītniku (Beat Generation) rakstniekaKeroaka (Jack Kerouac) ievadu. Franksdzimis Šveicē (1924). 1950. gadu vidū iemūžinājisfotogrāfijās Savienotās Valstis.Darbu izlase vispirms izdota Parīzē (RobertDelpire, 1958) kā Les Américains, kam sekoprogresivā amerikāņu apgāda Grove Pressizdevums (1959), bet ievērību SavienotājāsValstīs Franka darbi izpelnās tikai pērngad,kad Steidla izdevniecība (Göttingen: SteidlVerlag, 2008) Vācijā publicē paplašinātu TheAmericans izdevumu.Nu jāmeklē rokā Franka grāmata. Visās apkārtējāsbibliotēkās tās nav – ne Barringtonāziemeļos, ne Šaumburgā dienvidos, ne Palatīnāziemeļaustrumos, ne tepat tuvējā divgadīgajāHarpera novada koledžā. Laikam jau71

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!