lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

iestādēs sāka pārdot PSRS markas.No Fērnlija arī uzzinām, ka ārzemju filatēliskāspreses vērtējumi par Latvijas markāmbieži bijuši stipri negatīvi. Bijušas aizdomas,ka markas izdotas lielā mērā krājēju izmantošanai– naudas pelnīšanai. Tās bijušas pamatotas20. gados – līdz pat 1933. gadam.Tai laikā Latvijas pasts piemiņas marku sērijaslaida klajā mazos metienos, kas pastaiestādēs bijušas pārdošanā dažkārt tikai dažasstundas. Dažos gadījumos gandrīz vissmetiens tūlīt pārdots kādam pastmarkutirgotājam. Ar labdarīgiem mērķiem domātajāmpiemaksām pārdošanas cena neretidaudzkārt pārsniedza nominālo pasta vērtību.Kopš tam citas valstis ir darījušas to pašudaudz lielākā apmērā, bet toreizējie Latvijaspasta paņēmieni Latvijai slavu necēla.Jānožēlo, ka dažas ievērojamas markasFērnlijs nav pieminējis, piemēram, reto, kļūdasdēļ divu santīmu markas krāsās iespiestoviena santīma LTAB marku, un arī retās1938. gadā izdotās grāmatiņas. Nepieminētspalicis fakts, ka no pasta arhīva izlaupītasdažādas nezobotas loksnes ar markām,kas pastā tikušas pārdotas tikai zobotas.Rezultātā šīs nelikumīgi izplatītās pastmarkasvēl tagad diezgan bieži parādās tirgū.Tāpat nepieminētas palikušas Latvijā lietotāsIgaunijas pastmarkas, kas dzēstas ar Latvijasvietu zīmogiem Brīvības cīņu laikā, kadZiemeļvidzemes vienu daļu kontrolēja igauņuarmija. Vērts arī atzīmēt, ka no tā laika,kad Palanga vēl nebija atdota Lietuvai, varatrast agro izlaidumu Latvijas markas ar zīmoguPalanga/Latwija. Autors apraksta OtrāPasaules kara vācu okupācijas laikā Latvijālietotās Vācijas pastmarkas ar Hindenburgaun Hitlera attēliem, kā arī Hitlera markasar pārdruku OSTLAND, bet nemin vācu iestāžulietotās Vācijas markas ar kāšu krustuozollapu vainagā un uzrakstu Dienstmarke/Deutsches Reich. Noslēdzot šo apskatu, jāizsakaprotests Fērnlija pašās beigās teiktajam,ka pēdējās neatkarīgās Latvijas pastmarkasiznāca Kurzemē 1945. gadā. Fīrera dzimšanasdienā izlaistās markas ar Hitlera attēluun pārdruku KURLAND gan nav pareizi piesietneatkarīgajai Latvijai.Grāmata varētu kalpot kā The Latvian Issuespirmais uzmetums, par ko Robertam Fērnlijampienākas atzinība un pateicība.Juris RaudsepsJuris Raudseps nodarbojies ar filatēliju jau bērnībasgados Rīgā. Elektroinženierzinātņu maģistrs. StrādājisNASA, arī iestādēs, kam sakars ar amerikāņu transportsistēmu.PAR VENTSPILI 1944. UN 1945.GADĀInese Aide. Vētra liedagā. Talsi: AleksandraPelēča lasītava, 2007. 124 lpp.Laikrakstus, kas sniedz ziņas par aktuāliemdienas notikumiem, cilvēki aizmet mēslainē.Toties notikumu atsaukšanai atmiņā tieir nepieciešami rakstītājiem, tādiem kā IneseAide, kura dzimusi vairāk nekā 20 gadu pēcII Pasaules kara un strādā Ventspilī HerbertaDorbes muzejā Senču putekļi. 1944. un 1945.gadā Ventspilī un Ventspils apriņķī pieredzētonotikumu pārstāstīšanai aplūkojamā grāmatāVētra liedagā viņa plaši lietojusi vietējomuzeju materiālus, bagātīgi citēdama laikrakstusTēvija un Ventas Balss, arī maz zināmoLaika Balsi, kas iznāk Tēvijas vietā Kurzemēno 1945. gada 1. līdz 8. maijam, t.i., vācukapitulācijai. Salīdzinādama trīs Latvijā untrīs trimdā radušos literārus darbus – divasdzejas, divas lugas un divus romānus – autoreskaidro vēsturiskos notikumus rakstniekumērķu, stilistisko un psiholoģisko iezīmju unrežīma uzlikto ierobežojumu gaismā. No dzejāmizvēlēta Annas Dagdas „Pēdējā laiva” unSkaidrītes Kaldupes „Dzimtenē”, no lugām– Mārtiņa Zīverta viencēliens Pēdējā laiva unGunāra Priedes Centrifūga. Anna Dagda unMārtiņš Zīverts devušies pāri Baltijas jūraiuz Zviedriju vienā laivā, kas bijusi viena nopēdējām. Salīdzinātie romāni ir arī Zviedrijānonākušās Ingrīdas Vīksnas (kopš 1953.gada Kanādā, kur šimbrīžam viņa vada avīziLatvija Amerikā) Mums jābrien jūrā unArvīda Griguļa Kad lietus un vēji sitas logā.Ņemot vērā autores norādījumu, ka Grigulisvienīgais no minētajiem autoriem pats tolaiknav bijis Kurzemē, gandrīz komiska izklausāspiebilde: līdz ar to darbam [Griguļa darbam– A.L.] pietrūkst tā dvēseliskuma, kasatrodams notikumu aculiecinieku – Zīverta,Priedes un Vīksnas darbos (106).Patriotisms, neatkarīgās Latvijas ideja pastāvējapusmūža un vecāka gadagājuma trimdiniekuapziņā (..) 1991. gadā savā dzimtenēatgriezušies vairāki trimdinieki (79) – šīvārdkopa liek domāt, ka autore neko nezinapar tiem trimdā dzimušajiem, kuri tagaddzīvo un strādā Latvijā. Zīverta lugā autoreiedziļinājusies, lai izzinātu visu patiesību parlīdzcilvēkiem (84). Tas gan līdz šim vēl nevienamnav izdevies... Tad vārdkopa: ...sākumātiešām bijusi doma pasargāt no briesmāminteliģenci. (..) Taču (..) uz Gotlandi brauktgribētāju saradušies daudz, [tāpēc] iespējurobežās vesti visi (80). Kam gan, ņemotvērā toreizējos apstākļus, bija spējas noteikt,68