lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
L A T V I J Ā U N T A I V I S R I Ņ Ķ ĪA R S K A T U V I Ņ D I E N Ā S – Baltijas valstīsfolkloras tradīcijas ir īpašas, kas jāredz un jādzird pārējaipasaulei – tā īru izcelsmes folklorists Makalisters(Colin McAllister) XXII starptautiskajā folkloras festivālāBaltica 2009 Latvijā. ••• Rezeknē plašiatzīmē (27.-28.V) rakstnieka, sabiedriskā darbinieka,publicista, garīdznieka Franča Trasuna 145. gadskārtu– konferences, izstāde, piemiņas brīži, tēlniekaAigara Bikšes skulptūru grupas Visa valsts atklāšanapie Mūzikas vidusskolas. ••• Centra „Latgaļusāta” paspārnē un ar Valsts KKF atbalstu atjaunotsVarakļānu novada sieviešu goda tautas tērps.Galvenie projekta īstenotāji – Monika Zeimule unDainis Mjartāns. ••• Latvijas Nacionālais vēsturesmuzejs savukārt izstāda ap 150 gadu vecoLiepājas apriņķa Virgas pagasta līgavas tautastērpupilnā komplektā. ••• Pavasarī Boļānu mājās(saimniece Maija Daina Paegle) atver Sēlpils(Jēkabpils raj.) dainu skapi – ar 3 389 dziesmām,to vidū „Es karā(i) aiziedams”, „Kur tu skriesi,vanadziņ(i)”, „Upe nesa ozoliņu” u.c. ••• 7.VIIripojumu sāk 1 000 km garais velomaratons Baronataka, ko savulaik kājām nogājis Krišjānis Barons – noTartu (Tērbatas) līdz Dundagai. Dalībnieki pa ceļamiestāda aptuveni 250 kokus un košumkrūmus. •••Lai paturētu atmiņā igauņu modernās literātūrasaizsācēju Kristjanu Jaku Petersonu un mūsu pašudzejas iedvesmotāju Eduardu Veidenbaumu, – viņiabi mācījušies Tērbatas U. un nabadzības dēļ vairākkārtkājām mērojuši ceļu no Rīgas uz Tartu unatpakaļ – no 17. līdz 29.VI aptuveni šo pašu ceļuno Petersona piemiņas akmens Rīgas Jēkaba kaposlīdz Universitas Tartuensis mēro grupa abu valstu literātu,arī Igaunijas vēstnieks Latvijā (Jaak Jöerüüt).Kopprojekta ietvaros 20.VI Cēsu pilsdrupās notiekbrīvdabas pirmizrāde Laura Gundara lugai Latviešulaiks, kas veltīta Cēsu kaujas 90. gadskārtas atcerei.Man joprojām svarīgs un nerisināts šķiet jautājumspar īstu igauņu un latviešu ūniju – esam taču patiesībātik līdzīgi – uzsver Gundars. ••• LiepājasBaseina ielas rekonstrukcijas projektā paredzēta piemiņasvieta diplomātam, rakstniekam unpublicistam, trimdā mirušajam MiķelimValteram (1874-1969) – pirmajam Latvijasiekšlietu ministram, pēcāk sūtnim Romā,Parīzē u.c. ••• Rīgā maija beigās unjūnija sākumā atzīmē simtgadi vienam no20.gs vadošajiem liberālisma un vērtībuplurālisma teorētiķiem, literāru eseju autoram,Britu Akadēmijas prezidentam, sēramJesajam Berlinam (Sir Isaiah Berlin), kuršpiedzima pārtikušā žīdu cionistu ģimenēAlberta ielā. Latvijai ir tiesības lepoties arslaveno mūsu tautas dēlu, uzsver pasākumugoda patronese Vaira Vīķe-Freiberga.••• Vācijas pilsētiņā Hernhūtē netālu noPolijas un Čehijas robežas hernhūtismakustībai Baltijā veltītā starptautiskā konference(2009.26.-29.V), kur kaislīgi diskutēčehu, vācu un mūsu pašu zinātnieki56un pētnieki, lielā mērā ir JG lasītājiem pazīstamās LUprofesores Ievas Kalniņas nopelns.U N M Ū S D I E N Ā S – Organizācijas Jauniešuvētra (dib.2009) paustais mērķis – aktivizēt un vienotnesen pilngadību sasniegušus patriotiski noskaņotusjauniešus, kuri mīl Latviju – savu zemi un tautu,kuri nebrauks uz ārzemēm laimi meklēt, bet strādāsun cels savu valsti. ••• Un politikas veterānsAleksandrs Kiršteins Dienas blogā (2.V): PašreizējāNATO kampaņa [Afganistānā] ir tikpat bezcerīga, kākādreizējās britu un krievu militārās invāzijas. (..) ...paštuniem vai uzbekiem ir vienaldzīgas t.s. Rietumuvērtības un dzīves veids. (..) Solidaritāte, tradīcijas,radniecība un klanu saites ir spēcīgāki argumenti parvienlīdzību Rietumu izpratnē (..) Opija tirgotāji dienāsēž parlamentā, bet naktīs komandē militāras kaujiniekuvienības, kas uzbrūk NATO posteņiem. Latvijasdalību šajā divdomīgajā kampaņā attaisno tikai nepieciešamībastiprināt savu drošību, pat ja tas notiekuz Afganistānas tautu rēķina. Pieminot un godinotkritušos, mums nevajadzētu liekuļot, sakot, ka viņipalīdzēja afgāņu tautai. ••• Ne mazāk zīmīgiir trimdā dzimušā politiskā komentētāja un LU mācībspēkaKārļa Streipa vārdi atiecībā uz ASV nesenopagātni: Buša un Čeinija 8 gadu kopējā bilance irvisnotaļ briesmīga, mati ceļas stāvus lasot, ko abi republikāņiun viņu padotie atļāvuši un pieļāvuši „cīņāpret terorismu” (..) man, atklāti sakot, patiktu, ja abidivi nonāktu uz apsūdzēto sola un pēc tam cietumā(..) lai pārdomā grēkus un lūdz pasaulei un sabiedrībaipiedošanu (BL 2009.23.V). ••• Aprēķināts,ka Krievijas nodarītie zaudējumi Latvijas videi lēšamivismaz 356 miljonu latu apmērā (Diena 29.IV). •••Stāvēdama rindā uz rentgenu, rakstniece GundegaRepše ieklausījusies vārdos iz tautas mutes: Ja nemainīsies,Latvijas nebūs. Bet resnie jau nesaprot,lien kā tārpi atpakaļ uz siltām migām, kaut būtu viņusjāpakar Doma laukumā. (..) Atkal kalpu tauta uzceļiem. Vēl un vēlreiz. Līdz sapratīs. Izaugs no vergapar brīvu cilvēku. (..) Nevis griezt un graizīt finanses,bet griezt nost liekulību, slavaskāri, ārišķību industrijas.Kaunēties par līdzšinējo priekšstatu bastioniemun rijīgo filozofiju. Izvētīt mākslīgo dzīvi,pliekanības. Tas viss arī ir pazudinājisJukka Rislakkivalsti, ne tikai bandīti (Kultūras Diena2009.16.V). ••• Uz Zanes Radzobesjautājumu par līdzībām un atšķirībāmstarp Somiju un Latviju cerīgāk atbildsomu publicists Juka Rislaki, grāmatasMaldināšana: Latvijas gadījums autors(skat.JG257:66-68): Kara laikā (..) Somijubija vieglāk aizstāvēt – mums bija lielāka,stiprāka armija, bija demokrātija un visatauta bija gatava cīnīties. Bet ir arī daudzkopīga. Ļoti nozīmīga mums ir valodaun literatūra. Un daba. Ja vajag, esamkaravīri, bet principā esam miermīlīgi. Esvēl tagad ticu, ka latvieši ir kultūras tauta,kaut zinu, ka šeit politiķi lepojas ar to,ka nelasa grāmatas. (..) Ja paskatāmies,kas te, Baltijā, ir noticis, brīnums, ka latviešišeit vēl dzīvo, ka valoda dzīva. Tāpēc
man ir ticība, ka arī nākotnē dzīvos (Sestdiena 6.V).••• 95 muzejus visos valsts novados Muzeju naktī(16.V) apmeklē vairāk nekā 270 000 cilvēku – Rīgāpriekšroka dota Latvijas Nacionālās vēstures, LNMMun LOM, bet Jelgavā – Vēstures un mākslas muzejam.••• Lai aizbiedētu „dižķibeli”, nepietiek ar dabīguun arī parūkainu blondīņu svētkiem. Rīgā notiek jau15.gs. iesāktie un 2001. gadā atjaunotie Maija grāfasvētki – gadatirgus, aizgājušo laiku tērpi, priekšnesumi,nabagu pankūkas, lipinātas keramikas gatavošana,āksti, ugunsvēmēji, zīlētājas (protams, čigānietes),bet Rankas pagasta vides veselības (bioproduktu)saimniecībā „Kalna Pakalniešos” rumulēšanassvētkos pulcējas Aglonas pankūku cepēji, Ventspilsbioloģiskie zemnieki, Alūksnes podnieki un ķirbju audzētāji,Gulbenes piensaimnieki un karošu grebēji unvēl daudzi citi– vēsta Latvijas Avīze (18.V), pagalmāņirbēt ņirbējuši tautu meitu krāsainie brunči, skanējadziesmas, pirka, kaulējās, nogaršoja, pārdeva, pārsolīja,nenosolīja, laida govis pirmo reizi ganos, mīcījamālus un pērās pirtī. Sētā iegriezies arī Ķencis, gantikai uz īsu brītiņu, jo jāsteidzoties uz Briseli – reizi pavisām reizēm vienam taču esot jāuzņemas izskaidrotEiropas kungiem latviešu zemnieka sāpi. (re)I G A U N I J Ā – 23.VI Tallinā atklāts visiem Igaunijasneatkarības cīņu dalībniekiem veltītais Brīvības piemineklis– kolonna ar tās galā novietotu Brīvībaskrusta, valsts augstākā apbalvojuma atveidu. •••Jau aprīlī pārtrauktās vienīgās krievu avīzes MolodjožEstonii (Igaunijas jaunatne) redaktors RodionsDeņisovs vēl vienmēr cer sameklēt atbalstu ārvalstīs.L I E T U V Ā – Vēlēšanās ar 69,05% balsu vairākumupar 5. valsts prezidentu (kopš neatkarības atjaunošanas)kļūst līdzšinējā ES finanšu un budžeta komisāre,53 g.v. Gribauskaite (Dalia Grybauskaitė). Viensno viņas politiskajiem ideāliem esot kādreizējā britupremjere Tečere (Margaret Thatcher). Es nevēlos saudzīgākuskritērijus attiecībā uz pievienošanos eirozonai.Mūsu politiķi jau tā jūtas pārāk brīvi. Kritēriji dodpamatu atbildīgai uzvedībai. Nedomāju, ka kādamcitam būtu jāmaksā par jauno dalībvalstu bezatbildīgofiskālo politiku – tā jaunievēlētā prezidente.Dalia GrybauskaitėK R I E V I J A S F E D E R Ā C I J Ā – pēc tam, kadprezidents Medvedevs maijā nodibina speciālu komisiju„cīņai ar Krievijas interesēm kaitīgiem vēsturesfalsifikātoriem” (skat.58. lpp.), sākas rosmīga vēstures„defalsifikācija”, kuras ietvaros KF Aizsardzībasministrijas vecākais pētnieks, plkv. Sergejs Kovaļovsņemas skaidrot, ka II Pasaules karu provocējusi Polija,noraidīdama ļoti pieticīgās nacistu Vācijas prasības– atļauju šķērsot Polijas koridoru, lai piekļūtuAustrumprūsijai, un iegūtu kontroli pār Gdaņsku(vāciski: Danzig), jo vairākums tās iedzīvotāju vēlējāsapvienoties ar savu vēsturisko tēvzemi. ••• Pa tolaiku pareizticīgo pops Jestafijs Žakovs novieto savābaznīcā ikonu, kur redzama 20.gs. par Maskavas svētoordinētā Olga ar Staļinu priekšplānā – viņš, lūk,pastāvīgi griezies pie Sv. Olgas pēc padoma, kā vissekmīgāksakaut vāciešus.Rezolūciju DIVIDED EUROPE REUNITED (SadalītāEiropa atkal apvienota), kur staļinisma un nacismatotalitārie režīmi novērtēti kā vienlīdz noziedzīgi –abus raksturo genocīds, cilvēktiesību un brīvībupārkāpumi, kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci,Viļņā pieņem (2009.3.VII) Eiropas Drošības unsadarbības organizācija (OSCE – Organisation forSecurity and Co-operation in Europe) Parlamentuasambleja, kas apvieno 320 parlamentāriešus no56 dalībvalstīm. ••• KF ĀM pārstāvis AndrejsŅesterenko, protams, spļauj baltu (10.VII): rupja vēsturesfalsifikācija! ••• Eiropas Parlaments izziņo(2.IV) 23. augustu par ikgadēju Komunisma upurupiemiņas dienu, kas šogad sakrīt ar Berlīnes mūrakrišanas 20. gadskārtu. (re)BIRUTAS SKĀBĀ DIŽOGA: orķestra narācija.Materiālus sagatavoja Biruta Sūrmane (bs), VitaGaiķe (vg), Māris Brancis (mb), Linda Treija (lt),Lauma Zvidriņa (lz), Rolfs Ekmanis (re).57
- Page 7 and 8: stressEs vienmēr piekrītu,saku -
- Page 9 and 10: Benita VeisbergaPIERAKSTIZilspārņ
- Page 11 and 12: mājvietas lielā nozīme šīs pas
- Page 13 and 14: Lejā uz ceļa Džīna, priecīgi p
- Page 15 and 16: ne Griguli! Jaunie Rīgas literāti
- Page 18 and 19: ZINTNIECES PAREĢOJUMSNo senislandi
- Page 20 and 21: nodevu nomaksāt,vai visiem dieviem
- Page 22 and 23: 51 Kuģo no austrumiemMuspelas vīr
- Page 24 and 25: Rūta DzenīteASPAZIJAS MIRDZĒŠAN
- Page 26 and 27: ATMIŅASZīm. Eduards DzenisAina Si
- Page 28: Franks GordonsBŪT LATVIETIM BĪSTA
- Page 32 and 33: Uldis SiliņšATSKATĪTIES, PASMAID
- Page 34 and 35: DR. VALDIS MUIŽNIEKS1927.1.XII - 2
- Page 36 and 37: MŪZIKAHelēna GintereGUNDEGA ŠMIT
- Page 38 and 39: MĀKSLALatviešu mākslinieku saiet
- Page 40 and 41: Arņa Balčus fotogrāfija Bez nosa
- Page 42 and 43: Summējot pirmskara un pēckara gad
- Page 44 and 45: LASĪTĀJU VĒSTULESOkupācijas muz
- Page 46: jāpārtiek no Pestīšanas Armijas
- Page 49 and 50: DAŽOS VĀRDOSAfganistānas Kunāra
- Page 51 and 52: u.c. ••• Latviešu mūzikas b
- Page 53 and 54: (Isaak Bashevis Singer) stāstu tea
- Page 55 and 56: Anitas Arbidānes diplomdarbs Dieni
- Page 57: kā indivīds pret Latvijas kopēj
- Page 61 and 62: GRĀMATASDZEJA AR PRIEKŠNOSACĪJUM
- Page 63 and 64: vientiesīgas, brīnumpilnas, zinī
- Page 65 and 66: no šī sarežģītā būvējuma, n
- Page 67 and 68: no 102 300 līdz 517 000, bijis nep
- Page 69 and 70: PAR LATVIJAS PASTMARKĀMRobert Fear
- Page 71 and 72: kuriem dodama priekšroka?Pozitīva
- Page 73 and 74: vihalemm@ut.ee) sastādīts izcilu
- Page 75 and 76: Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5
man ir ticība, ka arī nākotnē dzīvos (Sestdiena 6.V).••• 95 muzejus visos valsts novados Muzeju naktī(16.V) apmeklē vairāk nekā 270 000 cilvēku – Rīgāpriekšroka dota Latvijas Nacionālās vēstures, LNMMun LOM, bet Jelgavā – Vēstures un mākslas muzejam.••• Lai aizbiedētu „dižķibeli”, nepietiek ar dabīguun arī parūkainu blondīņu svētkiem. Rīgā notiek jau15.gs. iesāktie un 2001. gadā atjaunotie Maija grāfasvētki – gadatirgus, aizgājušo laiku tērpi, priekšnesumi,nabagu pankūkas, lipinātas keramikas gatavošana,āksti, ugunsvēmēji, zīlētājas (protams, čigānietes),bet Rankas pagasta vides veselības (bioproduktu)saimniecībā „Kalna Pakalniešos” rumulēšanassvētkos pulcējas Aglonas pankūku cepēji, Ventspilsbioloģiskie zemnieki, Alūksnes podnieki un ķirbju audzētāji,Gulbenes piensaimnieki un karošu grebēji unvēl daudzi citi– vēsta Latvijas Avīze (18.V), pagalmāņirbēt ņirbējuši tautu meitu krāsainie brunči, skanējadziesmas, pirka, kaulējās, nogaršoja, pārdeva, pārsolīja,nenosolīja, laida govis pirmo reizi ganos, mīcījamālus un pērās pirtī. Sētā iegriezies arī Ķencis, gantikai uz īsu brītiņu, jo jāsteidzoties uz Briseli – reizi pavisām reizēm vienam taču esot jāuzņemas izskaidrotEiropas kungiem latviešu zemnieka sāpi. (re)I G A U N I J Ā – 23.VI Tallinā atklāts visiem Igaunijasneatkarības cīņu dalībniekiem veltītais Brīvības piemineklis– kolonna ar tās galā novietotu Brīvībaskrusta, valsts augstākā apbalvojuma atveidu. •••Jau aprīlī pārtrauktās vienīgās krievu avīzes MolodjožEstonii (Igaunijas jaunatne) redaktors RodionsDeņisovs vēl vienmēr cer sameklēt atbalstu ārvalstīs.L I E T U V Ā – Vēlēšanās ar 69,05% balsu vairākumupar 5. valsts prezidentu (kopš neatkarības atjaunošanas)kļūst līdzšinējā ES finanšu un budžeta komisāre,53 g.v. Gribauskaite (Dalia Grybauskaitė). Viensno viņas politiskajiem ideāliem esot kādreizējā britupremjere Tečere (Margaret Thatcher). Es nevēlos saudzīgākuskritērijus attiecībā uz pievienošanos eirozonai.Mūsu politiķi jau tā jūtas pārāk brīvi. Kritēriji dodpamatu atbildīgai uzvedībai. Nedomāju, ka kādamcitam būtu jāmaksā par jauno dalībvalstu bezatbildīgofiskālo politiku – tā jaunievēlētā prezidente.Dalia GrybauskaitėK R I E V I J A S F E D E R Ā C I J Ā – pēc tam, kadprezidents Medvedevs maijā nodibina speciālu komisiju„cīņai ar Krievijas interesēm kaitīgiem vēsturesfalsifikātoriem” (skat.58. lpp.), sākas rosmīga vēstures„defalsifikācija”, kuras ietvaros KF Aizsardzībasministrijas vecākais pētnieks, plkv. Sergejs Kovaļovsņemas skaidrot, ka II Pasaules karu provocējusi Polija,noraidīdama ļoti pieticīgās nacistu Vācijas prasības– atļauju šķērsot Polijas koridoru, lai piekļūtuAustrumprūsijai, un iegūtu kontroli pār Gdaņsku(vāciski: Danzig), jo vairākums tās iedzīvotāju vēlējāsapvienoties ar savu vēsturisko tēvzemi. ••• Pa tolaiku pareizticīgo pops Jestafijs Žakovs novieto savābaznīcā ikonu, kur redzama 20.gs. par Maskavas svētoordinētā Olga ar Staļinu priekšplānā – viņš, lūk,pastāvīgi griezies pie Sv. Olgas pēc padoma, kā vissekmīgāksakaut vāciešus.Rezolūciju DIVIDED EUROPE REUNITED (SadalītāEiropa atkal apvienota), kur staļinisma un nacismatotalitārie režīmi novērtēti kā vienlīdz noziedzīgi –abus raksturo genocīds, cilvēktiesību un brīvībupārkāpumi, kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci,Viļņā pieņem (2009.3.VII) Eiropas Drošības unsadarbības organizācija (OSCE – Organisation forSecurity and Co-operation in Europe) Parlamentuasambleja, kas apvieno 320 parlamentāriešus no56 dalībvalstīm. ••• KF ĀM pārstāvis AndrejsŅesterenko, protams, spļauj baltu (10.VII): rupja vēsturesfalsifikācija! ••• Eiropas Parlaments izziņo(2.IV) 23. augustu par ikgadēju Komunisma upurupiemiņas dienu, kas šogad sakrīt ar Berlīnes mūrakrišanas 20. gadskārtu. (re)BIRUTAS SKĀBĀ DIŽOGA: orķestra narācija.Materiālus sagatavoja Biruta Sūrmane (bs), VitaGaiķe (vg), Māris Brancis (mb), Linda Treija (lt),Lauma Zvidriņa (lz), Rolfs Ekmanis (re).57
Change language