lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

L A T V I J Ā U N T A I V I S R I Ņ Ķ ĪA R S K A T U V I Ņ D I E N Ā S – Baltijas valstīsfolkloras tradīcijas ir īpašas, kas jāredz un jādzird pārējaipasaulei – tā īru izcelsmes folklorists Makalisters(Colin McAllister) XXII starptautiskajā folkloras festivālāBaltica 2009 Latvijā. ••• Rezeknē plašiatzīmē (27.-28.V) rakstnieka, sabiedriskā darbinieka,publicista, garīdznieka Franča Trasuna 145. gadskārtu– konferences, izstāde, piemiņas brīži, tēlniekaAigara Bikšes skulptūru grupas Visa valsts atklāšanapie Mūzikas vidusskolas. ••• Centra „Latgaļusāta” paspārnē un ar Valsts KKF atbalstu atjaunotsVarakļānu novada sieviešu goda tautas tērps.Galvenie projekta īstenotāji – Monika Zeimule unDainis Mjartāns. ••• Latvijas Nacionālais vēsturesmuzejs savukārt izstāda ap 150 gadu vecoLiepājas apriņķa Virgas pagasta līgavas tautastērpupilnā komplektā. ••• Pavasarī Boļānu mājās(saimniece Maija Daina Paegle) atver Sēlpils(Jēkabpils raj.) dainu skapi – ar 3 389 dziesmām,to vidū „Es karā(i) aiziedams”, „Kur tu skriesi,vanadziņ(i)”, „Upe nesa ozoliņu” u.c. ••• 7.VIIripojumu sāk 1 000 km garais velomaratons Baronataka, ko savulaik kājām nogājis Krišjānis Barons – noTartu (Tērbatas) līdz Dundagai. Dalībnieki pa ceļamiestāda aptuveni 250 kokus un košumkrūmus. •••Lai paturētu atmiņā igauņu modernās literātūrasaizsācēju Kristjanu Jaku Petersonu un mūsu pašudzejas iedvesmotāju Eduardu Veidenbaumu, – viņiabi mācījušies Tērbatas U. un nabadzības dēļ vairākkārtkājām mērojuši ceļu no Rīgas uz Tartu unatpakaļ – no 17. līdz 29.VI aptuveni šo pašu ceļuno Petersona piemiņas akmens Rīgas Jēkaba kaposlīdz Universitas Tartuensis mēro grupa abu valstu literātu,arī Igaunijas vēstnieks Latvijā (Jaak Jöerüüt).Kopprojekta ietvaros 20.VI Cēsu pilsdrupās notiekbrīvdabas pirmizrāde Laura Gundara lugai Latviešulaiks, kas veltīta Cēsu kaujas 90. gadskārtas atcerei.Man joprojām svarīgs un nerisināts šķiet jautājumspar īstu igauņu un latviešu ūniju – esam taču patiesībātik līdzīgi – uzsver Gundars. ••• LiepājasBaseina ielas rekonstrukcijas projektā paredzēta piemiņasvieta diplomātam, rakstniekam unpublicistam, trimdā mirušajam MiķelimValteram (1874-1969) – pirmajam Latvijasiekšlietu ministram, pēcāk sūtnim Romā,Parīzē u.c. ••• Rīgā maija beigās unjūnija sākumā atzīmē simtgadi vienam no20.gs vadošajiem liberālisma un vērtībuplurālisma teorētiķiem, literāru eseju autoram,Britu Akadēmijas prezidentam, sēramJesajam Berlinam (Sir Isaiah Berlin), kuršpiedzima pārtikušā žīdu cionistu ģimenēAlberta ielā. Latvijai ir tiesības lepoties arslaveno mūsu tautas dēlu, uzsver pasākumugoda patronese Vaira Vīķe-Freiberga.••• Vācijas pilsētiņā Hernhūtē netālu noPolijas un Čehijas robežas hernhūtismakustībai Baltijā veltītā starptautiskā konference(2009.26.-29.V), kur kaislīgi diskutēčehu, vācu un mūsu pašu zinātnieki56un pētnieki, lielā mērā ir JG lasītājiem pazīstamās LUprofesores Ievas Kalniņas nopelns.U N M Ū S D I E N Ā S – Organizācijas Jauniešuvētra (dib.2009) paustais mērķis – aktivizēt un vienotnesen pilngadību sasniegušus patriotiski noskaņotusjauniešus, kuri mīl Latviju – savu zemi un tautu,kuri nebrauks uz ārzemēm laimi meklēt, bet strādāsun cels savu valsti. ••• Un politikas veterānsAleksandrs Kiršteins Dienas blogā (2.V): PašreizējāNATO kampaņa [Afganistānā] ir tikpat bezcerīga, kākādreizējās britu un krievu militārās invāzijas. (..) ...paštuniem vai uzbekiem ir vienaldzīgas t.s. Rietumuvērtības un dzīves veids. (..) Solidaritāte, tradīcijas,radniecība un klanu saites ir spēcīgāki argumenti parvienlīdzību Rietumu izpratnē (..) Opija tirgotāji dienāsēž parlamentā, bet naktīs komandē militāras kaujiniekuvienības, kas uzbrūk NATO posteņiem. Latvijasdalību šajā divdomīgajā kampaņā attaisno tikai nepieciešamībastiprināt savu drošību, pat ja tas notiekuz Afganistānas tautu rēķina. Pieminot un godinotkritušos, mums nevajadzētu liekuļot, sakot, ka viņipalīdzēja afgāņu tautai. ••• Ne mazāk zīmīgiir trimdā dzimušā politiskā komentētāja un LU mācībspēkaKārļa Streipa vārdi atiecībā uz ASV nesenopagātni: Buša un Čeinija 8 gadu kopējā bilance irvisnotaļ briesmīga, mati ceļas stāvus lasot, ko abi republikāņiun viņu padotie atļāvuši un pieļāvuši „cīņāpret terorismu” (..) man, atklāti sakot, patiktu, ja abidivi nonāktu uz apsūdzēto sola un pēc tam cietumā(..) lai pārdomā grēkus un lūdz pasaulei un sabiedrībaipiedošanu (BL 2009.23.V). ••• Aprēķināts,ka Krievijas nodarītie zaudējumi Latvijas videi lēšamivismaz 356 miljonu latu apmērā (Diena 29.IV). •••Stāvēdama rindā uz rentgenu, rakstniece GundegaRepše ieklausījusies vārdos iz tautas mutes: Ja nemainīsies,Latvijas nebūs. Bet resnie jau nesaprot,lien kā tārpi atpakaļ uz siltām migām, kaut būtu viņusjāpakar Doma laukumā. (..) Atkal kalpu tauta uzceļiem. Vēl un vēlreiz. Līdz sapratīs. Izaugs no vergapar brīvu cilvēku. (..) Nevis griezt un graizīt finanses,bet griezt nost liekulību, slavaskāri, ārišķību industrijas.Kaunēties par līdzšinējo priekšstatu bastioniemun rijīgo filozofiju. Izvētīt mākslīgo dzīvi,pliekanības. Tas viss arī ir pazudinājisJukka Rislakkivalsti, ne tikai bandīti (Kultūras Diena2009.16.V). ••• Uz Zanes Radzobesjautājumu par līdzībām un atšķirībāmstarp Somiju un Latviju cerīgāk atbildsomu publicists Juka Rislaki, grāmatasMaldināšana: Latvijas gadījums autors(skat.JG257:66-68): Kara laikā (..) Somijubija vieglāk aizstāvēt – mums bija lielāka,stiprāka armija, bija demokrātija un visatauta bija gatava cīnīties. Bet ir arī daudzkopīga. Ļoti nozīmīga mums ir valodaun literatūra. Un daba. Ja vajag, esamkaravīri, bet principā esam miermīlīgi. Esvēl tagad ticu, ka latvieši ir kultūras tauta,kaut zinu, ka šeit politiķi lepojas ar to,ka nelasa grāmatas. (..) Ja paskatāmies,kas te, Baltijā, ir noticis, brīnums, ka latviešišeit vēl dzīvo, ka valoda dzīva. Tāpēc