lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

Ar īpašu sarkasmu viņš izsakās par izraēliešu fanātiskajiemnacionālistiem un reliģiskajiem fundamentālistiem,kuriem nav ne mazāko šaubu par to, koBronzas laikmetā Dievs un Abrams sacījuši viens otram.Daudzus no viņiem raksturojot pārspīlēta kārenības biedru viedokļus par Latvijas vēstures mācīšanuskolās, sāpīgo apbalvojumu jautājumu, klausāsatmiņu stāstos par Īles kauju (1949), līdz pat 1950.gadam eksistējošo Pētera Čevera grupu, Latgalespartizāniem un čekas kambaros pārciestajām mocībām.pēc teritorijas, neveselīgs militārisms un holokausta••• 18.VI Rīgas Centrālajā bibliotēkāizmantošana pret īstiem vai iedomātiem naidniekiem,kam visam neesot nekā kopēja ar cionisma dibinātājaTeodora Hercla (Herzl) normālas žīdu valstsvīziju. 80.gadu vidū Elons daļēji sāk dzīvot savā mājāTuskanijā, Itālijā (kopš 2004. gada pastāvīgi), kuraspolitiskajai dzīvei, tāpat kā Izraēlā, piemītot dažāditrūkumi, bet starpība esot tā, ka norises Izraēlāmūzikas ierakstu izdevniecība „Upe” laiž apgrozībāvairāk nekā 6 stundu garu disku Sibīrijas latviešudziesmas, kam pamatā folkloristu vākumi kopš pag.gs. 70.gadu otras puses 16 ciemos. Jau pirms 200gadiem Sibīrijā nonāk izsūtītie latviešu katordznieki,kam 19.gs. otrā pusē pievienojas bīvprātīgie izceļotāji,bet 20.gs. 40. gados – padomju režīma deportētie.••• Okupācijasmani sanikno, toties Itālijātās izraisa smieklus. •••muzeja GadagrāmatasFranču rakstnieks, triloģijas2007 nozīmīgākā daļaLes Grandes Familles(Šīs pasaules varenie) autorsDrions (Maurice Druon,1918-2009) Prix Gouncourtveltīta 1937./1938. gada„Latviešu akcijai” – staļiniskajāmrepresijām pret PSRSmītošajiem latviešiem, savēlētslaureāts (1948), iefabricētāmapsūdzībāmAcadémie française„kontrrevolucionāru organizāciju(1966), Kultūras ministrs70.gados. Bez triloģijas latviskiizdots Dzelzs karalis,Kroņa indes, Nonāvētā karaliene,veidošanā” u.tml.••• Jūnijā atklāta par ESun ziedotāju līdzekļiem izveidotādigitālā interaktīvāTistū – puisēns arpadomju ieslodzījumazaļajiem īkšķīšiem. ••• Nacionālie partizāni Rīgas pilīnometņu karte, kur iespējaPar Vjetnamas kara arhitektuuzskatītais ASV aizsardzības ministrs (1961-1968) Maknamara (Robert McNamara, 1916-2009),iepazīties ar lēģeru tīkluun izsūtījuma ceļiem, uzklausīt deportēto stāstījumus,izlasīt tā laika dokumentus. (re)kurš atmiņu grāmatā In Retrospect: The Tragedy andLessons of Vietnam (1995) atzīst: Es kļūdījos kopā arcitiem augstākstāvošiem kolēģiem. Kļūdījos, šausmīgikļūdījos. „Kļūdas” dēļ dzīvību zaudē vairāk nekā3 milj. vjetnamiešu civiliedzivotāju un karavīru, arīB A L V A S , B A L V A S, B A L V A S – BaltijasAsamblejas medaļu pasniedz (2009.22.VIII) Eiropasparlamenta deputātei Sandrai Kalnietei par izciluieguldījumu 1989.g. „Baltijas ceļa” organizēšanā un58 209 amerikāņi, viņu vidū vairāki iesaukti latvieši. koordinēšanā, par Baltijas valstu vienotības nostiprināšanuun attīstīšanu. ••• Par drosmīgo politisko(re) (lt)darbu Eiropas brīvības tradīciju garā Dr.Vairai Vīķei-V I A D O L O R O S AFreibergai Jēnā piešķirta Nobela Prēmijas ekonomikāL A T V I J A S O K U P Ā C I J A S M U Z E J S (1974) laureāta Haijeka (Friedrich von Hayek, 1889-Uz vienas no Igarkas, Abanas un Jeņiseiskas muzejos(Krasnojarskas apgabalā) šovasar uzstādītāmpiemiņas plāksnēm lasām: Mūžīgā piemiņā Latvijasbērniem deportāciju upuriem 1941-1949. Divas citas1992) godalga, kam seko eksprezidentes referātsFrīdricha Šillera U. Arī pēc uzņemšanas par BeļģijasKaraliskās Zinātņu Filoloģijas un mākslas akadēmijaslocekli VVF nolasa referātu – par zinātni, tehnoloģijuveltītas Sibīrijā nobendētajām mātēm. 1941.29. un politiku. ••• Ērika Raistera Piemiņas fon-XII 36 gadu vecumā Jeņiseiskas apgabalā nošāvamanu mammu Alvīni Tomu – atceras tagad 80 g.v.dēls Gunārs, deportēts 12 gadu vecumā 1941.14.da balva dzejniecei un kultūras darbiniecei LolitaiGulbei, kuras kontā ir 7 dzejoļu krājumi, dzejoļukopas JG u.c., arī apceres Latvija Amerikā (Toronto).VI kopā ar 15 424 citiem. ••• 13.VI kinorežisoresViņas dzejas būtībai vistuvāk, šķiet, pietuvojusies nelaiķeDzintras Gekas dokumentālfilmas Agapitovaun izglābtie pirmizrāde. Viens no tikai 60 izglābtajiemliteratūras kritiķe Inta Ezergaile apskatā par krā-jumu Zaļi pirkstu nospiedumi (2003) (skat. JG236:56-ir šajā „nāves salā” kopā ar 700 dažādu tau-57). ••• Ģenerāļa Goppera fonda balva dziesjumutību mātēm un bērniem nokļuvušais (1941) IlmārsKnaģis: visa mūsu šolaiku psihe ir tā izvarota unizkropļota, ka notikumus, kuriem līdzīgu nav cilvēcesmuspēles Vēstule no Losas autorei Lolitai Ritmaneiun viņas tēvam, libretu un dziesmu tekstu autoramAndrim Ritmanim, arī Čikāgas piecīšu „virsaitim”vēsturē, šodien uzskata par pašsaprotamiem un Albertam Legzdiņam. ••• Latgales kultūrasnormāliem. ••• 10.VI Andžeja Vajdas (Andrzej veicināšanas Boņuka balva literatūrzinātniecei IlgaiWajda) filma Katiņa – vieta, kur PSRS drošības spēkinoslepkavo 22 000 poļu virsnieku un inteliģencesŠuplinskai, Latgales Kultūras centra apgāda vadītājamJānim Elksnim, mūzikas instrumentu meistarampārstāvju. ••• Prezidents Zatlers Rīgas pilī (30. Gunāram Igaunim, skolotājai un dzejnecei LīgaiVI) uzklausa 47 Latvijas Nacionālo partizānu apvie-Rundānei, rakstniekam Valentīnam Lukaševičam48