lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

Summējot pirmskara un pēckara gadu viņavizuālo tēlu pieredzi, var pieņemt, ka sākotnējitajā dominē reliģisku priekšstatu vaiizteikti romantizētu sižetu attēli. Pēckaraperiodā plaukstošais padomju dogmatismsnoliedza reliģisko tēlu lietderību, bet tajāpašā laikā aktīvi ražoja realitātei ļoti aptuveniatbilstošus vizuālos tēlus. Jānim vizuālāskultūras pieredze izveidojās uz divu pretējuideoloģiju sadursmes robežas, bet to abu vizuālāizpausme bija uz savdabīgās racionāla/iracionālā robežas. Viņa paša esības stabilitātesun radošās pašdisciplīnas meklējumi iratraduši līdzsvaru uz šīs robežas un pastāvkā reportāža no viņa subjektīvo tēlu realitātes.Personīgās dzīves dramatiskie notikumi nolikaJāni Gleizdu nevienlīdzīgas sacensībasnosacījumos. Šķiet, ka pietuvošanās sportanorišu dinamismam palīdzēja uzturēt sevīpārvarēšanas izaicinājumu. Sporta tematikasattēli būtiski komentē pašas autora individualitātesveidošanās procesu. Jāņa Gleizdagara pasaules meklējumi, savu fizisko spējupārvarēšanas izaicinājumi visgrodāk izpaužasviņa sporta tematikai veltītajos darbosun it īpaši motosporta sižetu kompozīcijās.Atšķirībā no aktu kompozīcijām tieši šajosdarbos ir ieraugāms autora savas izteiksmesformas meklējumu ceļš starp spilgto racionālonorises paštēlu un autora subjektīvovēstījumu. Tagad, apskatot šos daudzas izstādespiedzīvojušos attēlus, varam teikt, katajos ir viņa grūtību pārvarēšanas un virsotņusasniegšanas ceļa tēls. Gleizda motosportasižetu kompozīcijas atrodas fascinējošajāpārejas stadijā, sava veida barokamerā, kurasamierina visai atšķirīgas attēlu vērotājugrupas. Tehnisko sporta veidu cienītāji priecājaspar to dinamismu un neprotestē pretacīmredzamām realitātes interpretācijām.Savukārt manipulētās fotogrāfijas pēcapstrādespaņēmienu izpratēji un fani akceptēšo izteiksmes līdzekļu lietošanu kā atbilstošuun izteiksmīgu. Dekoratīvu laukumu vai fotogrāfijasdizaina kvalitātes cienītāji vienkāršibauda attēlus ar cieņu pret to roku darbaizcelsmi.Nepieciešamība nepazaudēt humāno vērtībulīdzsvaru, uzturēt stabilu ētiskās kategorijassimbolu izskaidro Gleizda pievēršanossievietes tēlam kā ikonas versijai. Daļu nošīs tematiskās grupas Latvijas skatītāji nesenvarēja aplūkot Rīgas galerijā Birkenfelds.Mūsdienu laikmetīgā māksla vairāk reflektēatziņu, ka cilvēka fiziskais veidols ir tikaidekoratīva zīme vai pat tikai kaila ķermeņafakts mākslas tirgus skatlogā. Ar to bieži tiekstiprināts secinājums par humānas būtnesesības nelietderību. Jāņa Gleizda aktu kompozīcijasir aktīvā pretstatā šādam uzstādījumam.Kaut arī viņa tēlu manifests šodien izskatāspēc 19.gs. lauku puiša vīzijām, tās arsimbola vēstījuma jaudu aizstāv gan cilvēkafiziskās esības nosacījumus, gan ideālu nepieciešamību.Gleizda ideālisma pievienotovērtību veido viņa patiesums un godprātībaaizstāvēt sievietes kā stabilizējoša, līdzsvarojošafaktora nozīmi mūsu saskarsmes mūžīgajāmainīgumā. Autors sava nodoma stiprināšanaibieži izvēlas izteiksmes līdzekli, kuršar savu realitātes citādumu visvairāk atbilstautora nodomiem. Izohēlijas pēcapstrādesmetode palīdz piešķirt tradicionālai figurālaikompozīcijai unikalitāti un pārlaicīguma nojausmu.Pati pēcapstrādes metode nav izšķirošaislielums. Tā vienkārši ir atbilstīgi izvēlētaun palīdz veidot autora iecerētā vēstījumaformu un saturu. Metodes tehnoloģiskā sarežģītībair vēl viens izaicinājums cilvēkam arfizisko spēju ierobežojumiem.Lai gan Jānis Gleizds ir bijis vārdos skops arītad, kad izteikšanās iespēja nebija ierobežota,viņa atbilde uz jautājumu par attiecībāmar kādas noteiktas estētikas virzienu bija paskaidrojums,ka viņš tikai tiecas izteikt to daiļumapriekšstatu, kādu bija guvis bērnībā unjaunības gados. Viņš ir tiecies uz kādu tēlavīziju. Savas izpratnes robežās Jānis Gleizdsir centies un joprojām cenšas uzturēt ideālanepieciešamību mūsu saskarsmē, un sievietestēls metaforas zīmju vai tikai nojausmukvalitātē viņam šķiet tieši tik aktuāls, lai nodarbotosar to sava mūža lielāko daļu. o____________Fotogrāfs, foto projektu organizators un kurators,fotomākslas kritiķis, žurnālists un fotogrāfijas estētikasvēstures lektors, Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītājs(kopš 1990) Vilnis Auziņš ir redkolēģijas loceklisEuropean Photography Guide (Göttingen, Vācijā),Imago (Bratislava, Slovākijā) u.c. Bijis mācībspēksLatvijas Universitātē, Latvijas Mākslas akadēmijā,Latvijas Kultūras akadēmijā, Profesionālā foto skolā.Paša fotouzņēmumi eksponēti daudzās personālungrupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Francijā, Dānijā,Norvēģijā, Austrijā, Slovēnijā, Kanādā, ASV, Japānāu.c. valstīs. Beidzis Maskavas Kultūras institūtumākslas administrācijas un kino-foto režijas specialitātē.Studējis arī moderno arhitektūru un jūsminājiespar Raitu (Frank Lloyd Wright) un Lekorbizjē (LeCorbusier). Stažējies Dienvidmēnas (Southern Maine)U. Portlandē, ASV.40