lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

VĒSTUREJānis Krēsliņš Sr.LATVIEŠI, IGAUŅI, SOMIVēstule no Bronksas, ASVRūjienas Laika redaktore Līga Siliņa savā nesenāASV ceļojumā viesojās arī Vašingtonā,kur intervēja aktrisi Hildu Princi Uršteinu. RLiespiestā intervija (2009.30.IV; 7. un 14.VI) irnozīmīga ar ziņām par latviešu teātri Latvijāun trimdā, un piedevām kā ceļa zīmes, kaspalīdz izsekot sarežģītām un neparastāmlatviešu, igauņu un somu attiecībām un totautu vēsturei.Uršteinas (dz. 1914 Omuļu pag. netālu noRūjienas) tēvs – igaunis Hans Kokamägi,māte – Olga Briedis, kura prata arī igauniskitāpat kā krietns skaits Igaunijas pierobežaslatviešu. Līdz 8 g.v. Hilda latviski neprot –viņu audzina tēva māte Anna. Kad Hildai nepilnipieci gadi, boļševiki pie Piksāru stacijasnošauj viņas tēvu un tēva brāli. Hildas māteapprecas otrreiz un ģimene pārceļas uz Rīgu.Hildas mātes māsa ir rūjienieša, 1941.gadākomunistu nošautā tieslietu ministra HermaņaApsīša sieva. Hildas Kokamägi pirmaisvīrs ir LU docents Rūdolfs Princis.Intervijā Hilda stāsta par savām gaitām Rīgāteātra skolā, par aktrises karjeras sākumiemRīgas Nacionālajā teātrī, apprecēšanos (1941)ar aktieri un režisoru Osvaldu Uršteinu, kuršatvēris viņā īsto aktrisi. Pēc spožas karjerasNacionālajā teātrī, krievu armijai tuvojotiesRīgai, Hilda ar vīru, meitu Andu u.d.c. pazīstamiemaktieriem uzsāk trimdas gaitas,darbojas ļoti rosīgajā Mērbekas latviešu teātrīVācijā, vēlāk Vašingtonas latviešu teātrakopā ASV. Par šo ansambļu neskaitāmām izrādēmdažādos latviešu centros informācijuvar rast Viktora Hausmaņa Latviešu aktieritrimdā (1996) un Latviešu teātris ASV unKanādā (2008). Osvalda Uršteina 80 gadujubilejas atcerei sarīkotajā (1990) AnšlavaEglīša lugas Bezkaunīgie veči izrādē tēlotZuzannas lomu uzaicināta tiek Hilda.Pēc Hildas lūguma sameklēt viņas tēvaHansa Kokamägi kapu, RL redaktore Siliņaigauņu Lilli pagastā iegūst interesantas ziņaspar tēvu un viņa interesantajiem radiem,piem., ievērojamās igauņu-somu rakstnieces,Valkā dzimušās Vuolijoki (Hella MurrikWuolijoki,1886-1954) māte (meitas vārdsKokamägi) ir tuvos rados ar boļševiku nošautoHildas tēvu. Vuolijoki sava mūža lielākodaļu pavada Somijā un kļūst slavena ne tikaikā rakstniece (kopš 1932 viņa raksta tikai somiski),bet arī ar liela apjoma veikalnieciskoun politisko, bieži komunistisko, darbošanos.Rietumu pasaulē ir aprakstītas viņas attiecībasun literārā sadarbība ar vācu ievērojamo,ļoti kreisas ievirzes rakstnieku BertolduBrechtu (1898-1956) Somijā, kur viņš nonākkā bēglis no Hitlera režīma. Brechta lugaHerr Pantila und sein Knecht Matti (Pantilaskungs un viņa kalps Mati) ir kādas Vuolijokilugas pārstrādājums. Mazāk zināmi ir Hellassakari ar amerikāņu virsšķiru aprindu komunistuDžonu Rīdu (John Reed, 1887-1920)tūlīt pēc Oktobra revolūcijas, ko viņš slavinasavā grāmatā Ten Days that Shook theWorld (Desmit dienas, kas satrieca pasauli).Ziemas kara laikā, kad Somija karo arPadomju Savienību, Hella sēž cietumā parsadarbošanos ar Padomijas slepenajiemdienestiem un spiegu slēpšanu. Pēc Somijaskapitulācijas un Vuolijoki atsvabināšanas nocietuma, viņa atgriežas politikā, vairākus gadusir deputāte Somijas parlamentā un kādulaiku Somijas valsts radio direktore. No viņasdaudzajām lugām zināms skaits tulkojumuuzvesti Latvijā krievu okupācijas laikā unpat vēl pēc neatkarības atjaunošanas. Hellasmazdēls, sociāldemokrāts Erkki Tuomioja(1946) kļūst par Somijas ārlietu ministru(2000- 2007), publicē grāmatu (2006) parsavu vecmāmiņu A Delicate Shade of Pink(Sārtās krāsas delikātā ēna). Šajā grāmatā,kas saņēmusi izcilo Tieto Finlandia prēmiju,cita vidū aprakstīta Hellas māsa Salme Duta(dz. Murrik, 1888-1964) – kominterna aģente,kura it kā Ļeņina uzdevumā devusies uzAngliju palīdzēt organizēt turienes komunistupartiju, kļūst pazīstama britu komuniste,apprecas ar britu komunistu, daudzu grāmatuautoru Radžāni Palmi Dutu (Rajani PalmeDutt,1896-1974), tēva indieša un māteszviedrietes dēlu, kurš piedevām bijis tuvosrados ar pazīstamo zviedru sociāldemokrātupolitiķi Olafu Palmi (Olof Palme,1927-1986),kurš savukārt, būdams daļēji baltvācu izcelsmes,bērnībā vasaras pavadījis Latvijā.Palme kļuva vairākkārtējs Zviedrijas ministruprezidents; viņu nogalināja joprojām nenoskaidrotislepkavas.Mēģinot izsekot sarežģītiem latviešu, igauņuun somu radu rakstiem nežēlīgu pārmaiņupārbagātā laikmetā, gribot negribot reizēmatklājas sakarības, kas palīdz izgaismot biežinepamanītas vēsturiskas norises, saistībasun notikumus. o___________________Par Jāņa Krēsliņa Sr. Kopotu rakstu 3. sēj. skat. JuraŠlesera rakstu JG257:21-23.33