Rūta DzenīteASPAZIJAS MIRDZĒŠANAS LAIKSSavā programmatiskajā dzejolī„Sadegt un spīdēt” Aspazijaraksta: Es sadegu – nu manimvajag spīdēt. Visu garo okupācijaslaiku Aspazija spīdēja tautasatmiņā, neskatoties uz oficiāloviņas daiļrades vērtējumu.Pašaizliedzīgs ir literatūrzinātniecesSaulcerītes Viesesdevums – viņas grāmata Mūžīgiespārni ir piemineklis izcilajailatviešu dzejniecei. Lēnām,ar grūtībām Aspazija atgriežastur, kur viņai Latvijas vēsturēun kultūrā jābūt. Tikai mainotiesvalsts varai, Aspazijaspēdējā dzīves vietā DubultosZigfrīda Meierovica prospektā20 iekārtota Jūrmalas pilsētasmuzeja filiāle, kuras tapšanāpiedalījās trimdas tautieši(Uldis Raiskums, Agate Nesaule,Olģerts Akmentiņš). Aizritējušajos10 gados Aspazijasmāja kļuvusi par iemīļotu pulcēšanāsvietu, kas izstaro savugaismu un siltumu – to atzinušigan pasākumu viesi, ganmājas apmeklētāji. Ieraksti viesu grāmatā toapliecina ne tikai Eiropas tautu, bet arī austrumuvalodās.Par tradīciju kļuvusi Aspazijas dzimšanas dienassvinēšana martā, kas katru gadu ir citāda– 2007.gadā tā bija tikšanās ar šobrīd izcilākolatviešu dzejnieci Māru Zālīti, 2008.gadā – arJūrmalas Majoru pamatskolas skolotāju InāruAndžāni, kura tikko pabeigusi savu grāmatupar Aspaziju. Šogad, 17. martā, Aspazijasmājā viesojās savdabīgs pāris – dzejnieceAnda Līce (māte) un dziesminiece Elīna Līce(meita). Abām tikko iznācis kopīgs dzejoļukrājums Tik tuvu pie…, kas, šķiet, ir pirmaisšāda veida izdevums latviešu literatūrā (skat.JG:257:51). Sarīkojumā varējām vērot kopīgoun atšķirīgo abu dzejnieču darbos. AndaiLīcei, līdzīgi tūkstošiem latviešu, 1949.25.III astoņu gadu vecumā kopā ar mammu unvecvecākiem sākās ceļš uz Sibīriju, kur palikagan vectēvs, gan vecmāmiņa. Šobrīd lasotAndas Līces darbu, grūti noticēt, ka, atgriezusiesLatvijā, viņa Cesvaines skolas septītajāklasē mācījās krievu plūsmā. Pati dzejnieceatzīst: Slikti runāju, rakstīt gandrīz nemaznepratu. Smags ir dzejnieces ceļš uz izglītību– pēc Bulduru Dārzkopības tehnikuma22Rūta Dzenīte stāsta Livānujaunajai paaudzei par Aspaziju(2009.V)beigšanas sākas darba gaitas dažādos ar literatūrunesaistītos darbos. Kā daudziemLatvijā otrā elpa Andas Līces dzīvē sākas arAtmodu, kad akadēmiķa Jāņa Stradiņa vadībātika izveidota staļinismaļaundarību apzināšanas komisija,kurā Anda Līce veica sekretārespienākumus. Par šo laikudzejniece atceras: Daudziemes biju pirmais cilvēks, kuramviņi uzticēja šīs atmiņas. Tas nebijaviegli. Viņi raudāja, arī esraudāju. Tā kļuvu par šo atmiņugalveno vācēju un glabātāju.Barikāžu laikā, baiļodamāspar atmiņu manuskriptu likteni,dzejnieces draudzene tos ierakasavā ģimenes dārzā. Šobrīdšis darbs turpinās okupācijasmuzejā, tā ir smaga nasta, varbūtarī tādēļ dzejniece atzīst: Esarī vairs negribu karot, Tik starot,tik starot, tik starot…Šajās dienās saņēmām priecīguziņu no Jūrmalas pilsētas domes– sāksies Aspazijas mājasteritorijas labiekārtošana, laivarētu uzstādīt tēlnieces ArtasDumpes pelēkā granītā izcirstopieminekli Aspazijai, pirmopieminekli izcilajai dzejnieceiLatvijā. Aspazijas mājas draugs,zinātniece Astrida Stahnke no ASV, sveicinotdzejnieces 144. dzimšanas dienā starpcitu norāda uz vēl vienu nepadarītu darbu– Raiņa kapos piemineklī pie abu dzejniekuatdusas vietas vēl šobrīd blakus Raiņa vārdamnav Aspazijas vārda. Arī Jūrmalā vēl neesampanākuši, lai kāda no Dubultu ieliņām,pa kurām pēdējos 10 dzīves gados staigājaAspazija, nestu viņas vārdu. Priecājamies, kakopīgajā darbā – Aspazijas daiļrades popularizēšanāiesaistījies Ukrainas vēstnieks LatvijāRauls Čilačava, veidojot skaisto grāmatu Trejkrāsaināsaule ar Raiņa un Aspazijas dzejuun vēstuļu fragmentiem ukraiņu, gruzīnu unlatviešu valodās. Darāmā vēl daudz, mūsumērķis – aizsākt jaunu tradīciju: Aspazijasdzimšanas dienā 16. martā – pulcēties pieviņas pieminekļa Dubultos.Akadēmiķis Jānis Stradiņš saka: Cilvēki ir aizvietojamipēc amatiem, bet pēc misijas cilvēkinav aizvietojami. Aspazijai bija un ir savamisija, tādēļ arī viņas laiks ir tik garš, cik ilgidzejniece dod gaismu arvien jaunām un jaunāmpaaudzēm.Rūta Dzenīte ir biedrības Aspazijas mantojumspriekšsēdētāja.
AspazijaPĒC MANISKad iešu – negribu aiziet tā,Aiziet neziņā,Es gribu palikt jums atmiņā.Es nācu pie jums ar jaunu veidu,Ar jaunu mīlu,Ar jaunu naidu;Jaunu jūtu vētru es sacēlu,Jaunas daiļuma zvaigznes es iededzu,Es sildīju jūsu augsto telpuAr savas karstās dvēseles elpuUn pārrāvu jūsu stingumuAr sajūsmas šalcošo plūdumu.Kad iešu, negribu aiziet tā,Aiziet neziņā.Es gribu palikt jums atmiņā.Ak, palikt jūsu mīlā vēl,Kā saule purpura krāsās kvēl,Kad tā jau sen ir nogājusi,Lai dzīve man pakaļ noviļņo vēlKā jūra, kad vētra pārgājusi.Kad iešu – tā negribu projām iet:Savu saturu gribu vēl citos liet,Mana drausma lai vājākās dvēselēs riet.Savu laiku es gribu pie zvaigznēm siet,Savu sauli pār visiem kā vēdekli plestUn aizejot varvīksnu pakaļ mest,Kad miesa dziļi zem velēnām guls,Lai zemei cauri vēl pukst mans pulss.Aspazijas māja Zigfrīda Meierovica prospektā 20, Dubultos23
- Page 5 and 6: Šī zemeŠī zeme ir slima,nevesel
- Page 7 and 8: stressEs vienmēr piekrītu,saku -
- Page 9 and 10: Benita VeisbergaPIERAKSTIZilspārņ
- Page 11 and 12: mājvietas lielā nozīme šīs pas
- Page 13 and 14: Lejā uz ceļa Džīna, priecīgi p
- Page 15 and 16: ne Griguli! Jaunie Rīgas literāti
- Page 18 and 19: ZINTNIECES PAREĢOJUMSNo senislandi
- Page 20 and 21: nodevu nomaksāt,vai visiem dieviem
- Page 22 and 23: 51 Kuģo no austrumiemMuspelas vīr
- Page 26 and 27: ATMIŅASZīm. Eduards DzenisAina Si
- Page 28: Franks GordonsBŪT LATVIETIM BĪSTA
- Page 32 and 33: Uldis SiliņšATSKATĪTIES, PASMAID
- Page 34 and 35: DR. VALDIS MUIŽNIEKS1927.1.XII - 2
- Page 36 and 37: MŪZIKAHelēna GintereGUNDEGA ŠMIT
- Page 38 and 39: MĀKSLALatviešu mākslinieku saiet
- Page 40 and 41: Arņa Balčus fotogrāfija Bez nosa
- Page 42 and 43: Summējot pirmskara un pēckara gad
- Page 44 and 45: LASĪTĀJU VĒSTULESOkupācijas muz
- Page 46: jāpārtiek no Pestīšanas Armijas
- Page 49 and 50: DAŽOS VĀRDOSAfganistānas Kunāra
- Page 51 and 52: u.c. ••• Latviešu mūzikas b
- Page 53 and 54: (Isaak Bashevis Singer) stāstu tea
- Page 55 and 56: Anitas Arbidānes diplomdarbs Dieni
- Page 57 and 58: kā indivīds pret Latvijas kopēj
- Page 59 and 60: man ir ticība, ka arī nākotnē d
- Page 61 and 62: GRĀMATASDZEJA AR PRIEKŠNOSACĪJUM
- Page 63 and 64: vientiesīgas, brīnumpilnas, zinī
- Page 65 and 66: no šī sarežģītā būvējuma, n
- Page 67 and 68: no 102 300 līdz 517 000, bijis nep
- Page 69 and 70: PAR LATVIJAS PASTMARKĀMRobert Fear
- Page 71 and 72: kuriem dodama priekšroka?Pozitīva
- Page 73 and 74: vihalemm@ut.ee) sastādīts izcilu
- Page 75 and 76:
Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5
Change language