lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
51 Kuģo no austrumiemMuspelas vīrilaivā pār jūru –Loke pie stūres,visi tur vilkačiar Vilku kopā,Vējzibšņa brālisviņus valda.52 Surts nāk no saulvidusar zaru rīļu 32 ,sērgdievam saulezobenā zibsnī;klintsgali lokās,milzenes mokās,iet vīri eļļupun debess šķeļas.53 Nezin Tvere 33 ,kur bēdās tverties,kad ceļas Odinspret Vilku cīņā,bet Bļaura bende 34baltais – pret Surtu;Frigas priekamnu posts priekšā.54 Gauži kauc GarmsDziļalas galā –pārrautas važas,vaļā Vilks! –daudz viņa prot:tālu redzu es priekšālikteni Soģiem –uzvaras dieviem!55 Nāk Cīņutēvacildenais dēls,veikt grib Vīdars 3532 ...með sviga lævi – „zaru izdeldētāja”te – uguns vārda kenings.33 Hlín – āsietes Frigas, Odina sievasun Baldra mātes līdzvārds.34 Par Freiju un Bļauri (un Freijazobenu) skat. Gilves acumalda37.nodaļā – 66.lpp.35 Víðar, varbūt – Plašvaldis,Visvaldis; Odina dēls, skat. Gilvesacumalda 29. nodaļu. Gilves 51.nodaļā (98.lpp.) Vīdars pārplēš rīkliFenra Vilkam, uzlicis milzukurpēauto kāju tam uz apakšžokļa, te –55.vārsmā viņš nogalina Vilku aršķēpu. Bet kvadrātiekavās pievienotajāfragmentā Vīdaru redzampieveicam Pasaules čūsku un ejambojā no Čūskas indes (avots: www.Veļu rīļu;Kaucēja dēlamkrūtīs iegrūžtērauda šķēpu –tēvs atriebts tagad![55 Pasaules jozējspursalas plāta,pāri debesijGlodenis lokās,Odina dēlsjau atelsies indes –dzist un dzeltētnu Vīdara dzimtai!]56 Ceļas Zemeszēns cēlais,iet Odina dēlstērēt Tārpu,dusmās viņš plosaPasaules jozēju!Visiem reiz jāatstājsava sēta!Tik deviņus soļussper Zemes dēls,negoda nebaidās –nobeidzis Odzi!57 Melna top saule,grimst zeme jūrā,krīt no debesīmkarstās zvaigznes,gail uguns,garaiņi mutuļo,līdz pašai debesijdeg pasaule.58 Gauži kauc GarmsDziļalas galā,pārrautas važas,vaļā Vilks! –daudz viņa prot:tālu redzu es priekšālikteni Soģiem –uzvaras dieviem!59 Viņa ieraugaatkal no jaunamūžzaļo zemino jūras nirstam;plok pali,nordic-life.org/nmh/voluspa.htm).Mūsu pamattekstā šāds likteniscitam Odina dēlam, pērkoņdievamToram.plivinās ērglissazvejot zivjuzem stāvām klintīm.60 Atkal pulcējasāsi Likumlaukā,Platložņu piemin –Pasaules jozni;kas iepriekš bijis,tie it ieminas,atmin Drauddieva 36rūnas dārgās;61 tie zaļajā zālērod zelta galdiņus,kas priekšdienāstiem piederēja.62 Nesēti lejāslauki uzzeļ,apdzīst brūces,atgriežas Baldrs;Mīt Höds 37 ar BaldruHrofta 38 godnamā,Veļdieva istabās –vai sapratāt, vai nekā?63 Gan zina Henirsar zīlspieķi zavēt;apmet mitekliabu brāļu bērniVējnamā plašā –vai sapratāt, vai nekā?64 Namu tā redzpar sauli jaukāku,zeltā jumtuGunsglābē stāvam –tur uzticīgāskardraudzes mājosun mūžamsvētlaimi baudīs.65 Tad spožais Soģistrauc spriedumu spriest,Lielvaris – lejup! –kuram valdīt visu!36 Fimbultý(v)r – Diždievs,Drauddievs - Odina līdzvārds.37 Salīdz. 31., 32. vārsmu un 36.piezīmi.38 Hroft, Hroptr – Odina līdzvārds.20
66 Te lidu traucTumstuves pūķis,spīdais glodisno Diļģa kalniem,nes spārnu spalvāspār lejām laizdamiesNokodējs līķus!Nu laiks tai – prom doties.PAR ULŽA BĒRZIŅA ATDZEJOTO VÖLUSPÁDzejnieka Ulža Bērziņa latviskotais Zintnieces pareģojumsjeb Valas pareģdziesma (Völuspá) ievadasenislandiešu Vecāko jeb Vārsmu Eddu (SæmundarEdda) – laika posmā no aptuveni 800. līdz 1100.gadamradušos mitoloģiski episkos vēstījumus, kam pamatāSkaulholtas (Skálholt) bīskapa Brinjoulva Sveinadēla (Brynjólfur Sveinsson) 1643.gadā Islandē atklātaisteksts. Pirms desmit vai vairāk gadiem Uldis tulkojistās Pareģojuma vārsmas, ko Snorre Strulas dēls(Snorri Sturluson, 1178-1241) iekļāvis, domājams13.gs. 20. gadu sākumā, savā Jaunākajā vai Stāstu Eddā(Snorra Edda). Tādēļ bij jāuzmanās, lai mans agrākaistulkojums neiespaido un nenoviļ jauno. Par īpašvārdiemgribas piebilst, ka mēģinu tulkot tos runātnīgos,tos spilgti „raksturojošos”, bet kādu tiesu saglabājuoriģinālā valodā, lai paliek kaut nedaudz pergamentasmaržas – vēsta atdzejotājs un piemetina, kaveltī savu kautro sniegumu aizgrābjošajiem sieviešutēliem ziemeļzemju un dienvidzemju mitoloģijā, folklorāun literatūrā. Tulkot Völuspá dzejnieku aicinājishoreogrāfs Arnis Siliņš, lai kopā ar amata brāli GuntiSpridzānu, režisoru (arī scenārija līdzautoru) ViktoruRuntuli (no producentu grupas „Vīruss Art”), IlziApsiņu (no mūzikas festivāla „Porta”) un pieciemmodernās dejas dejotājiem varētu sākt veidot 2010.gadā paredzēto dzejas un dejas uzvedumu ar nosaukumuDzīvības koks un trīs vērpējas.Dažas dienas pirms Jāņiem Marokas Karalistes FēsasUniversitātē, mācītu islāmistu vadīts, Uldis pieliekpunktu savam Korāna atdzejojumam no senarābuvalodas, tādējādi pievienodamies slaveniem islāmasvētrakstu Lasījumu vai Saukumu (arābiski ‘al-kur’ān)tulkotājiem-zinātniekiem – vācu valodā (Max Henning,Rudi Paret), angļu (Edward Henry Palmer, ArthurArberry), dāņu (Ellen Wulff), holandiešu (SofjanS. Siregar), franču (M. Kasimirski, Régis Blachèr), krievu(Gordij Sablukov, Ignatij Kračkovskij, Magomed-Nuri Osmanov) u.c. Pie reizes jāpriecājas, ka mūsuliteratūras telpa šogad bagātāka kļuvusi arī ar pašatulkotāja jaunu dzejojumu grāmatiņu Saruna ar Pastnieku(skat. 59. lpp.). (R.E.)Pārnesums no 15. lpp.kuru dzejas izmantotas netīrajai politiskajaispēlei, esam sašutuši par šādu nekaunību.Emigrācijas darboņi aizmirsuši to, ka nevienamdemokratiskam, progresīvam latviešudzejniekam nekad nav darījis godu (..) tādsfakts, ka ar viņa darbiem sevi cenšas izrotātkāda reakcionāra lapele. Kungi bēguļi, jūsesat sajaukuši adreses; jums Latvijā vairsnav nekā ko meklēt un atrast; latviešiem, arīlatviešu padomju dzejniekiem, nav nekā kopējaar tādiem vēstures atkritumos aizslaucītiemfašistu bēguļiem. Tādēļ, lūdzu, aizverietdurvis no ārpuses! Un – uz neredzēšanos! 23Imants Auziņš arī šo Treju Vārtu publikācijunodēvē 24 par provokatoriskiem trikiem, tačuizlīdzinoši cenšas Plotnieka apvainojumusnogludināt, novērtēdams dzejoļu pārpublicēšanutrimdas literārajā presē kā ieguldījumukultūras sakaru veicināšanā un patpriecādamies, ka starp tautiešiem ārzemēsLatvijas dzejai ir un rodas jauni draugi. 25Padomju Latvijā ik gadus tiek uzsvērta optimistiskāstatistika, kas rāda, ka trimdaslatvieši labprāt izmanto iespēju apciemotLatviju un piedalīties KKS sarīkojumos. Kā1973. gadā intervijā liecina Latvijas kultūrassakaru komitejas prezidija priekšsēdētājsImants Lešinskis, 1972. gadā ļoti kupls skaitsdzimtenes apmeklētāju ar lielu atsaucībupiedalījās svinīgajā vakarā, ko rīkojām pargodu 32. gadskārtai, kopš padomju varasatjaunošanas Latvijā un tās iestāšanās PSRSavienībā. Minētie un daudzi citi fakti liecina,ka ārzemēs dzīvojošo latviešu domāšanānotikušas un notiek nopietnas izmaiņas, kaspamatojas apziņā, ka ir bezjēdzīgi, kā to joprojāmdara emigrācijas pretpadomju elementi,mēģināt pretstatīt jēdzienus „latvisks“ un„padomju“, Latvijas intereses visas PadomjuSavienības interesēm, latviešu nacionālāskultūras attīstību padomju sociālistiskajai iekārtai,kuras apstākļos šī kultūra iemantojusipatiešām neierobežota uzplaukuma iespējas,bagātinādamās un gūdama jaunus, plašusapvāršņus padomju tautu kultūru mijiedarbesgaitā. 26Par filoloģijas doktori Evu-Eglāju-Kristsoni skat.JG254(2008):15.23. Jānis Plotnieks. Literatūra un Māksla 1972.2.IX.24. Imants Auziņš. Literatūra un Māksla 1972.9.IX.25. Turpat.26. „Uz drošiem, principiāliem pamatiem”. Intervijaar Imantu Lešinski. Dzimtenes Balss 1973.22.III.21
- Page 5 and 6: Šī zemeŠī zeme ir slima,nevesel
- Page 7 and 8: stressEs vienmēr piekrītu,saku -
- Page 9 and 10: Benita VeisbergaPIERAKSTIZilspārņ
- Page 11 and 12: mājvietas lielā nozīme šīs pas
- Page 13 and 14: Lejā uz ceļa Džīna, priecīgi p
- Page 15 and 16: ne Griguli! Jaunie Rīgas literāti
- Page 18 and 19: ZINTNIECES PAREĢOJUMSNo senislandi
- Page 20 and 21: nodevu nomaksāt,vai visiem dieviem
- Page 24 and 25: Rūta DzenīteASPAZIJAS MIRDZĒŠAN
- Page 26 and 27: ATMIŅASZīm. Eduards DzenisAina Si
- Page 28: Franks GordonsBŪT LATVIETIM BĪSTA
- Page 32 and 33: Uldis SiliņšATSKATĪTIES, PASMAID
- Page 34 and 35: DR. VALDIS MUIŽNIEKS1927.1.XII - 2
- Page 36 and 37: MŪZIKAHelēna GintereGUNDEGA ŠMIT
- Page 38 and 39: MĀKSLALatviešu mākslinieku saiet
- Page 40 and 41: Arņa Balčus fotogrāfija Bez nosa
- Page 42 and 43: Summējot pirmskara un pēckara gad
- Page 44 and 45: LASĪTĀJU VĒSTULESOkupācijas muz
- Page 46: jāpārtiek no Pestīšanas Armijas
- Page 49 and 50: DAŽOS VĀRDOSAfganistānas Kunāra
- Page 51 and 52: u.c. ••• Latviešu mūzikas b
- Page 53 and 54: (Isaak Bashevis Singer) stāstu tea
- Page 55 and 56: Anitas Arbidānes diplomdarbs Dieni
- Page 57 and 58: kā indivīds pret Latvijas kopēj
- Page 59 and 60: man ir ticība, ka arī nākotnē d
- Page 61 and 62: GRĀMATASDZEJA AR PRIEKŠNOSACĪJUM
- Page 63 and 64: vientiesīgas, brīnumpilnas, zinī
- Page 65 and 66: no šī sarežģītā būvējuma, n
- Page 67 and 68: no 102 300 līdz 517 000, bijis nep
- Page 69 and 70: PAR LATVIJAS PASTMARKĀMRobert Fear
- Page 71 and 72: kuriem dodama priekšroka?Pozitīva
51 Kuģo no austrumiemMuspelas vīrilaivā pār jūru –Loke pie stūres,visi tur vilkačiar Vilku kopā,Vējzibšņa brālisviņus valda.52 Surts nāk no saulvidusar zaru rīļu 32 ,sērgdievam saulezobenā zibsnī;klintsgali lokās,milzenes mokās,iet vīri eļļupun debess šķeļas.53 Nezin Tvere 33 ,kur bēdās tverties,kad ceļas Odinspret Vilku cīņā,bet Bļaura bende 34baltais – pret Surtu;Frigas priekamnu posts priekšā.54 Gauži kauc GarmsDziļalas galā –pārrautas važas,vaļā Vilks! –daudz viņa prot:tālu redzu es priekšālikteni Soģiem –uzvaras dieviem!55 Nāk Cīņutēvacildenais dēls,veikt grib Vīdars 3532 ...með sviga lævi – „zaru izdeldētāja”te – uguns vārda kenings.33 Hlín – āsietes Frigas, Odina sievasun Baldra mātes līdzvārds.34 Par Freiju un Bļauri (un Freijazobenu) skat. Gilves acumalda37.nodaļā – 66.lpp.35 Víðar, varbūt – Plašvaldis,Visvaldis; Odina dēls, skat. Gilvesacumalda 29. nodaļu. Gilves 51.nodaļā (98.lpp.) Vīdars pārplēš rīkliFenra Vilkam, uzlicis milzukurpēauto kāju tam uz apakšžokļa, te –55.vārsmā viņš nogalina Vilku aršķēpu. Bet kvadrātiekavās pievienotajāfragmentā Vīdaru redzampieveicam Pasaules čūsku un ejambojā no Čūskas indes (avots: www.Veļu rīļu;Kaucēja dēlamkrūtīs iegrūžtērauda šķēpu –tēvs atriebts tagad![55 Pasaules jozējspursalas plāta,pāri debesijGlodenis lokās,Odina dēlsjau atelsies indes –dzist un dzeltētnu Vīdara dzimtai!]56 Ceļas Zemeszēns cēlais,iet Odina dēlstērēt Tārpu,dusmās viņš plosaPasaules jozēju!Visiem reiz jāatstājsava sēta!Tik deviņus soļussper Zemes dēls,negoda nebaidās –nobeidzis Odzi!57 Melna top saule,grimst zeme jūrā,krīt no debesīmkarstās zvaigznes,gail uguns,garaiņi mutuļo,līdz pašai debesijdeg pasaule.58 Gauži kauc GarmsDziļalas galā,pārrautas važas,vaļā Vilks! –daudz viņa prot:tālu redzu es priekšālikteni Soģiem –uzvaras dieviem!59 Viņa ieraugaatkal no jaunamūžzaļo zemino jūras nirstam;plok pali,nordic-life.org/nmh/voluspa.htm).Mūsu pamattekstā šāds likteniscitam Odina dēlam, pērkoņdievamToram.plivinās ērglissazvejot zivjuzem stāvām klintīm.60 Atkal pulcējasāsi Likumlaukā,Platložņu piemin –Pasaules jozni;kas iepriekš bijis,tie it ieminas,atmin Drauddieva 36rūnas dārgās;61 tie zaļajā zālērod zelta galdiņus,kas priekšdienāstiem piederēja.62 Nesēti lejāslauki uzzeļ,apdzīst brūces,atgriežas Baldrs;Mīt Höds 37 ar BaldruHrofta 38 godnamā,Veļdieva istabās –vai sapratāt, vai nekā?63 Gan zina Henirsar zīlspieķi zavēt;apmet mitekliabu brāļu bērniVējnamā plašā –vai sapratāt, vai nekā?64 Namu tā redzpar sauli jaukāku,zeltā jumtuGunsglābē stāvam –tur uzticīgāskardraudzes mājosun mūžamsvētlaimi baudīs.65 Tad spožais Soģistrauc spriedumu spriest,Lielvaris – lejup! –kuram valdīt visu!36 Fimbultý(v)r – Diždievs,Drauddievs - Odina līdzvārds.37 Salīdz. 31., 32. vārsmu un 36.piezīmi.38 Hroft, Hroptr – Odina līdzvārds.20
Change language