lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

ne Griguli! Jaunie Rīgas literāti Grigulim aizmuguras rādot saliektu pirkstu, par zīmi, kaviņš atkal redzēts klauvējam pie Stabu ielasdurvīm 5 .2005. gada JG240 publicēts Ivara Lindbergaraksts „Kā Arvīds Grigulis viesojās Sanfrancisko“,kas tapis kā piezīmes pie Evas Eglājas-Kristsonesraksta “PSRS okupētās Latvijasliterātiem veltīto sarīkojumu savdabība trimdaslatviešu auditorijās: saistība ar kultūrassakaru komiteju“ 6 un ir nozīmīga liecība, joLindbergs, kā jau minēts Anšlava Eglīša vēstulē,bija viens no tiem, kas tikās ar Griguli.Lindbergs uzsver, ka, ...balstoties uz notikumamklāt nebijušu cilvēku atstāstījumiem(šajā gadījumā – Eglīša vēstuli - E.E.K), vartiešām rasties visādas kļūdas. Piemēram, Griguļaviesošanās gadījumā Lindbergam nekādasaļodzīšanās nesanāca, jo viņš jau pārisdienas iepriekš bija valsts drošības iestāžubrīdināts par iespējamo Griguļa viesošanosSanfrancisko. Pārrunājām savā starpā kā unvai vispār viesi uzņemt, jo Griguļa reputācijacitu jaunāko Latvijas literātu vidē mumsjau bija zināma. Pirmie šīs puses sakarnieki,Olafs Stumbrs un Velta Toma, bija jau atgriezušies.Nospriedām, ka tomēr viesis būtujāuzņem, jo viņa labvēlība varētu nākotnēizšķirt citu, jaunāko un gaišāko literātu viesošanosšaipus 7 .Arvīds Grigulis savas izjūtas un pārdomaspēc Amerikas apciemojuma aprakstījis dzejoļuciklā „Marginālijas angļu valodas vārdnīcāAmerikas ceļojuma laikā“, kuru var lasīt ganLiteratūrā un Mākslā, gan 1983. gadā izdotajāgrāmatā Kļavas lapa sniegā, debesskrāpjimākoņos 8 . Kā 1973. gadā Jānim Aneraudamraksta Anšlavs Eglītis: Ne bez intereses lasījuGriguļa dzejas prozā „Marginālijas“, resp.„Naši za graņicei“. Pārsteidz iecietīgā stāja.Tikai rets, nenozīmīgs pārmetums. Patiesībā– slavinājums Savienotajām Valstīm. Par dažulabu lietu viņš informējies pareizi, piem.,par hipijiem īstajiem un neīstajiem. Bet demonstrācijas,kuras viņš braucis skatītiesuz Vašingtonu, gan noteic mode un nauda.Amerikāņi nekā nedara par velti 9 .5. Anšlavs Eglītis vēstulē Alvim Šķipsnam 1971.VRTMM 503181, K 5/306. JG235:31-35.7. JG240:32.8. Arvīda Griguļa viesošanās trimdas presē ažiotāžunesacēla, ir vēl zināms, ka kāds trimdas latvietissarunas ar Griguli ierakstījis diktofonā un pēc tampublicējis laikrakstā (nav pagaidām izdevies atrast)ar virsrakstu „Tā runāja Arvīds Grigulis”.9. Anšlava Eglīša vēstule Jānim Aneraudam 1973.26.Vēl no Anšlava Eglīša vēstules AlvimŠķipsnam var uzzināt sekojošas nianses: Izbaudījisviens pats veselu buteli burbona,nelietojot ne ledu, nedz šķīdinātājus, Grigulistomēr drusku atmaidzis un atzinies, ka tiklabi kā Amerikā dzīvojot „prastākie“ latvieši,Rīgā dzīvojot tikai ļoti reti no visaugstākajiemfunkcionāriem. Un pat tiem pietrūkstotdaudzi šeit pieejami artiķeļi. Viņš atzīmējaarī savu, kancelejas vadītāja pieredzi:ja šeit saplīstot kāda kancelejas mašīna, tadpiezvanot uz veikalu, un ja ne tieši rīt, tadparīt to atvedot jaunu. Ja viņam pie mašīnaspietrūkstot tikai kāda vada vai „štepseļa“,tad viņš arī zvanot uz veikalu un arī dabūjotprasīto, tikai – pēc gada. Šāda veidaizteikas intervijas aprakstītājs Gvido Augustsbija izlaidis, lai nesabrūvētu Grigulim nepatikšanasatgriežoties Rīgā!! It kā būtu kādavajadzība šo taupīt! Latviešu izkalpības garsizpaužas pat tādos sīkumos. 10Trimdā 70. gados vairāki spilgti notikumijoprojām saistīti ar žurnālu Jaunā Gaita untā veidotājiem. Valija Ruņģe savas grāmatasUzticības rūgtā cena 1. daļā runā par t.s. sākotnējiemjaungaitniekiem, kā Valteru Nollendorfu,Aivaru Ruņģi, Laimoni Zandbergu,Gunaru Andreju Irbi u.c., kuri iesaistījās literārajosun sabiedriskajos procesos 50. gaduotrajā pusē, paši būdami to rosinātāji vaikatalizatori. Sākotnējiem jaungaitniekiempieder arī Latviešu Rakstnieku Apvienības(LaRA) dibināšanas ideja. Apvienība dibināta1972.31.XII ar nolūku pārstāvēt un aizstāvētārpus Latvijas dzīvojošo latviešu rakstniekuintereses latviešu sabiedrībā un veicināt literārujaunradi. Tā radusies arī kā alternatīvakonservatīvajai Latviešu preses biedrībai.LaRAs dibināšanas protokolu parakstījuši 43latviešu rakstnieki, dzejnieki, dramatiķi, tulkotāji,kritiķi un literatūrzinātnieki. Kā liecinaRuņģe, ar rakstnieku interešu aizstāvēšanulatviešu sabiedrībā LaRAi nav veicies tikspoži, kā būtu bijis vēlams. Piemēram, 1983.gadā ASV latviešu Dziesmu svētkos MilvokosLaRAs valdes pārstāvis Valters Nollendorfsveltīgi centās pārliecināt Rīcības komiteju, kaieplānotajās rakstnieku tikšanās pusstundāsar publiku tiesības piedalīties Valdim Krāslavietimun Olafam Stumbram. Liegums palikaspēkā. Rīcības komitejas uzdevumā rakstītāvēstulē teikts, ka minēto lēmumu Rīcībaskomiteja motivē ar minēto dzejnieku rīcību,kas nesaskan ar Rīcības komitejas nacionāloviedokli, t.i., iemesls bija tas, ka KrāslavietisIII RTMM 558825.10. Anšlava Eglīša vēstule Alvim Šķipsnam 1971.13.VII RTMM 503182.13