VV_2013_143

CEĻOJUMSTradicionālā zemnieku saimniecība Loroco, kurā saimnieko trīs paaudžu pārstāvji.Karību jūras krastsMan paveicās, jo kādu laiku dzīvoju nelielā privātmājā Puertoviehopilsētiņā Karību jūras krastā. Piemājas dārziņā varējumieloties ar kokosriekstiem, citrusaugļiem, ananasiem,spinātiem, karambolu un dažādiem garšaugiem, kas lieliskipapildināja tirgū no vietējā zemnieka iegādātos brīnumus.Dienu iesāku ar maltīti no vēl negatava kokosrieksta (spāņuvalodā tos sauc par pipa). Pipas no ārpuses ir zaļas, un toiekšpusē tikpat kā nav ierastā cietā kokosrieksta baltumavai arī tas ir mīksts un ēdams ar karoti. Viss kokosriekstaspēks un veselīgums slēpjas tā sulā, ko varētu salīdzināt arLatvijā tik populāro svaigo bērzu sulu. Tā sauktais kokosriekstupiens satur visas nepieciešamās vielas, lai cilvēks varētupārtikt tikai no kokosriekstiem vien. Kostarikā atrodama tādaaugļu pārbagātība, ka nemanot tapu par svaigēdāju. Manasiemīļotākās brokastis bija papaijas, banāna un ananasa salāti,kas pārkaisīti ar īstu 100% šokolādi.Permakultūra – modernais dzīvesveidsDaudzi iebraucēji, kas apmetušies Kostarikā uz palikšanu,ir aizrāvušies ar permakultūru, lai nodrošinātu pēciespējas lielāku pašpietiekamību un ilgtspējīgu dzīvošanu.Manuprāt, tieši mīlestība pret dabu ir tā, kas visvairāk vienojaunos permakultūristus ar vietējiem zemniekiem. Vietējieiedzīvotāji vislabāk zina par vietējiem augiem, klimataietekmi un kaitēkļu apkarošanu, savukārt permakultūraspārstāvji spēj efektīvāk plānot saules enerģijas un ūdensresursu plūsmas saimniecībā un ir pilni ar izcilām idejāmpašpietiekamības nodrošināšanai.Viens no permakultūras pamatprincipiem – atdarināt dabāesošās ekosistēmas – ļoti labi piemērots Kostarikas klimatiskajiemapstākļiem. Tropu klimata dēļ augsnes auglīgākā daļa jebhumuss ir ļoti plāns, tādēļ, izcērtot džungļus, auglīgā virskārta ātrinoārdās, tādējādi izraisot zemes eroziju. To var novērot it visur, kurnogāzēs izcirsti džungļi, lai zemi piemērotu lopu ganībām. Lietussezonā šīs nogāzes pakļautas augsnes nobrukumiem.Alternatīva un ilgtspējīga saimniekošanas metode, ko piekopjpermakultūristi, ir tā saukto pārtikas mežu veidošana, proti,imitējot džungļu sistēmu, tiek stādītas pārtikai derīgo augļu unaugu kultūras. Veidojot pārtikas mežus, tiek domāts arī par augiem,kas patīk kaitēkļiem, tādējādi atvairot tos no augiem, kas paredzēticilvēkiem. Tā vietā, lai apkarotu dzīvās radības ienākšanu dārzā,cilvēki sadzīvo ar dabu.Arī vietējo zemnieku vidū vēl sastopami cilvēki, kas saimnieko artradicionālajām metodēm. Es satiku tādus zemniekus, kas daraļoti nozīmīgu darbu – veido un uztur vietējo, pamazām izzūdošoaugu sēklu bankas. Šīs sēklas ir daudz labāk piemērotas vietējiemapstākļiem un ir izturīgākas pret kaitēkļiem nekā ievestās. Zemniekidalās ar tām un apmāca arī citu saimniecību saimniekus pareiziizvēlēties un uzglabāt sēklas, lai viņi būtu mazāk atkarīgi notirgū pieejamajām hibrīdsēklām.Permakultūras pārstāvju un vietējo zemnieku dārzos tiek audzētiarī ārstniecības augi, kas nodrošina tādas kā alternatīvās mājasaptieciņas. Kostarikā labi aug daudzi ārstniecības augi, kam piemītspēcīga ārstnieciskā iedarbība pat cīņā pret vēzi. Tikai daži no šiemaugiem mums ir pazīstami, piemēram, ingvers, kurkuma un alveja.Kostarikā pieredzētais manī vēl jo vairāk nostiprināja pārliecību, cikļoti nozīmīgi ir pretoties agrobiznesa diktātam, veidojot alternatīvassistēmas. Kaut arī sākumā es biju ieplānojusi Kostarikā pavadīttikai vienu mēnesi un iepazīt arī citas Centrālamerikas valstis, turnodzīvoju astoņus mēnešus un ar skumjām braucu prom.VIDES VĒSTIS 43VASARA/02/2013