RTUMaterialu NanotehMSP12lv.pdf - MateriÄlzinÄtnes un LietiÅ¡Ä·Äs ...
RTUMaterialu NanotehMSP12lv.pdf - MateriÄlzinÄtnes un LietiÅ¡Ä·Äs ...
RTUMaterialu NanotehMSP12lv.pdf - MateriÄlzinÄtnes un LietiÅ¡Ä·Äs ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
SATURS1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI 42. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA52.1.Salīdzinājums ar citām <strong>un</strong>iversitāšu maģistra studiju programmāmnanotehnoloģijās62.2. Izmaiņas studiju programmas īstenošanā92.3. Studiju procesa kvalitātes vērtējuma sistēma103. AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS UN TAJĀ IEKĻAUTO LEKCIJUKURSU, PRAKTISKO NODARBĪBU, SEMINĀRU UN CITU STUDIJUPASĀKUMU APRAKSTS4. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA 125. AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA 136. AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAISNOVĒRTĒJUMS7. STUDĒJOŠIE 147.1.Studējošo raksturojums 147.2. Studējošo līdzdalība studiju programmas attīstībā 158. AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMĀ NODARBINĀTĀ AKADĒMISKĀPERSONĀLA NOVĒRTĒJUMS8.1. Akadēmiskā personāla raksturojums 168.2. Maģistra studiju programmas akadēmiskā personāla atlases, atja<strong>un</strong>ošanas,apmācības <strong>un</strong> attīstības politika nākamajiem sešiem gadiem9. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS. 1810. ĀRĒJIE SAKARI 1810.1. Sadarbība ar darba devējiem, absolventiem 1810.2. Starpaugstskolu <strong>un</strong> starptautiskā sadarbība 1911. KOPSAVILKUMS 1912. PASĀKUMI MAĢISTRU PROGRAMMAS "MATERIĀLUNANOTEHNOLOĢIJAS" TĀLĀKAI PILNVEIDOŠANAIPašnovērtējuma pielikumu rādītājs1. Pielikums RTU Senāta lēmums par maģistra studiju programmu „Materiāl<strong>un</strong>anotehnoloģijas”2. Pielikums Studiju plāni ar atbildīgajiem pasniedzējiem 253. Pielikums Maģistra studiju programmas„Materiālu nanotehnoloģijas” studiju saturs<strong>un</strong> realizācijas apraksts4. Pielikums Studiju programmas ĶMN0 Materiālu nanotehnoloģijas akadēmiskāpersonāla saraksts5. Pielikums Maģistra studiju programmas „Materiālu nanotehnoloģijas” studentupētniecisko darbu tēmas <strong>un</strong> to vadītāji6. Pielikums Maģistra studiju programmas „Materiālu nanotehnoloģijas” studentu 461114161721222303943
publikācijas7. Pielikums Akadēmiskā personāla radošās <strong>un</strong> zinātniskās biogrāfijas 498. Pielikums Apliecinājums par akadēmiskā personāla zinātnisko grādu 1569. Pielikums Akadēmiskais personāls maģistra studiju programmā 15810. Pielikums MLĶF realizētie zinātniskie granti, līgumdarbi, valsts programmas,starptautiskie projekti (2010.-2012.)11. Pielikums Akadēmiskā personāla metodisko darbu <strong>un</strong> zinātnisko publikāciju saraksti2010.-2012.12. Pielikums Materiāli-tehniskās bāzes pilnveide 2010.-2012. 18513. Pielikums Starptautisko sadarbība, mācību spēku mobilitāte 2010.-2012. 18714. Pielikums Apliecinājums par studējošo nodrošinājumu turpināt izglītības ieguvi 19015. Pielikums Studiju kursu apraksti 19216. Pielikums Izsniedzamā diploma paraugs 27017. Pielikums Izsniedzamā diploma pielikuma aizpildīts paraugs 2751661703
1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMIAkadēmiskās maģistra studiju programmas „Materiālu nanotehnoloģijas” mērķisir sagatavot augsta līmeņa speciālistus nanomateriālos <strong>un</strong> nanotehnoloģijās,neorganisko, organisko <strong>un</strong> polimēru nanomateriālu, nanobiomateriālu jomās, kaspārzina šo nanomateriālu ieguves tehnoloģijas <strong>un</strong> prot tās pielietot zinātniskipētnieciskai darbībai.Iegūstamais grāds: inženierzinātņu akadēmiskais maģistra grāds nanotehnoloģijās(lūdzu skatīt pielikumu Nr.1).Maģistra studiju programmas pamatuzdevums ir nodrošināt studējošiem iespējuapgūt zināšanas vairākos ar nanomateriālu tehnoloģijām saistīto f<strong>un</strong>damentālo zinātņulaukos, apgūt specifiskas ar nanomateriālu sintēzi <strong>un</strong> pētīšanas metodēm saistītasprofesionāla rakstura disciplīnas, apgūt atsevišķus humanitāros vai sociālospriekšmetus, kā arī ekonomikas vai vadības priekšmetus.Programmas uzdevumi raksturojami ar zinātniskā grāda ieguvēja kompetenci,zināšanām, spējām <strong>un</strong> prasmēm: kompetenci veikt pētniecisko darbu; spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus ar nanomateriāliem saistītajos jautājumosneorganisko, organisko <strong>un</strong> polimēru nanomateriālu, nanobiomateriālu jomās; padziļinātas <strong>un</strong> paplašinātas zināšanas, izpratne nanotehnoloģiju saistītajospētījumos, par izmantojamajām iekārtām, saskaroties ar dažādāmnanomateriālu jomām; padziļinātas <strong>un</strong> paplašinātas zināšanas kādā no specializētajiem nanomateriāluvirzieniem, izpratne par pētījumu iespējām <strong>un</strong> tām izmantojamajām iekārtām<strong>un</strong> tehnoloģijām; prasme pielietot teorētiskās zināšanas ar nanomateriāliem <strong>un</strong> nanotehnoloģijāmsaistīto problēmu risināšanā; spēja virzīt savu kompetenču pilnveidi, spēja pilnveidot kvalifikāciju ; spēja veikt personāla grupas darba rezultātu analīzi <strong>un</strong> uzņemties atbildību parkolektīvu; iemaņas veikt uzņēmējdarbību, inovācijas ar nanotehnoloģijām saistītajāsneorganisko, organisko <strong>un</strong> polimēru nanomateriālu, nanobiomateriālu jomās.Mērķu <strong>un</strong> uzdevumu realizāciju <strong>un</strong> izpildi novērtē pēc: studentu disciplinētības, iniciatīvas, sekmēm, programmu beigušo studentuskaita <strong>un</strong> kvalitātes (diplomi ar izcilību); studentu piedalīšanās zinātniski - pētnieciskajā darbā; - studentu skaits, kuripiedalās zinātnisko projektu izpildē, zinātnisko publikāciju daudzums,dalība konferencēs u.c. zinātniskos pasākumos; piešķirtās mērķstipendijas, prēmijas u.c. studentu aktivitātes - studentupiedalīšanās sabiedriskajās organizācijās, sporta u.c. pasākumos,konkursos, to novērtējums; studentu, mācībspēku, absolventu, darba devēju atsauksmēm.4
2. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJAAkadēmiskā maģistru studiju programma "Materiālu nanotehnoloģijas" (45524)licenzēta ar Latvijas IZM Augstākās izglītības programmu licencēšanas komisijas2010. g. 17. jūnija lēmumu. Licence Nr.04051-157, licences derīguma termiņš līdz2013.g. 17.jūnijam.Maģistru studiju programmu "Materiālu nanotehnoloģijas" realizē pilna laikaklātienes studijās Rīgas Tehniskās <strong>un</strong>iversitātes Materiālzinātņu <strong>un</strong> lietišķās ķīmijasfakultātē, Rīgā (https://info.rtu.lv/rtupub/prg?ukNoteikId=3397). Studiju programmasdirektors profesors, Dr.hab.inž. G<strong>un</strong>dars Mežinskis.Līdzīga maģistra akadēmisko studiju programma nav nevienā no Baltijas valstuaugstskolām, <strong>un</strong>, veidojot šo studiju programmu, izmantota vairāku atzītu Eiropasaugstskolu pieredze, kas piedāvā studiju programmas nanozinātnē <strong>un</strong>nanotehnoloģijās (Salīdzinājums ar citām programmām:http://www2.ktf.rtu.lv/MKF_lv/SMI/lat/sludinajums/).Akadēmiskā maģistra studiju programma "Materiālu nanotehnoloģijas" ir izveidotaatbilstoši Augstskolu likumam, MK noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītībasstandartu, RTU studiju reglamentam, RTU Senāta lēmumiem, RTU Studiju daļasnorādījumiem <strong>un</strong> MĶF Domes lēmumiem.Maģistranti studē pēc studiju programmas, kas apstiprināta Rīgas Tehniskās<strong>un</strong>iversitātes Senāta sēdē 2010.g. 26. aprīlī (programmasapraksts:https://files.rtu.lv/nas/UserFiles/file/Pielikumi/SE2010042600-01/KMN0-apraksts.<strong>pdf</strong> ), kas saskaņota ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.2 "Noteikumi parvalsts akadēmiskās izglītības standartu" <strong>un</strong> RTU Senāta 2002. g. 25. februāra sēdeslēmumu Par maģistra akadēmisko studiju programmu struktūru.2010./2011. m.g. akadēmiskās maģistru studiju programmā "Materiāl<strong>un</strong>anotehnoloģijas" <strong>un</strong> plānā izmaiņas nebija. 2011./2012. m.g. akadēmiskās maģistrustudiju programmas plānā veiktas izmaiņas, lai nodrošinātu Helsinku <strong>un</strong>iversitātesFarmācijas fakultātes profesores Dr. Marjo Yliperttula vieslekciju norisi priekšmetāĶOS700 „Nanotehnoloģijas ārstniecisko <strong>un</strong> diagnostisko preparātu ievadīšanā” (lūdzuskatīt pielikumu.Nr.2).Akadēmiskā maģistru studiju programma " Materiālu nanotehnoloģijas" saturšādas sadaļas:A. Programmas obligātie studiju priekšmeti – 35 KPB. Obligātās izvēles studiju priekšmeti – 19 KP (specializējošie – 15 KP;humanitārie <strong>un</strong> sociālie – 2 KP; ekonomikas <strong>un</strong> vadības priekšmeti – 2KP)C. Brīvās izvēles priekšmeti – 6 KPE. Gala/valsts pārbaudījums (maģistra darbs) – 20 KPAkadēmiskās maģistru studiju programmas "Materiālu nanotehnoloģijas" studijusaturs <strong>un</strong> realizācijas aprakstu lūgums skatīt 3.pielikumā.Latvijas nacionālais attīstības plāns paredz: „Sekmīgai pārejai uz inovatīvuattīstību nepieciešams vairāk atbalstīt Latvijas uzņēmumu centienus modernizēttehnoloģijas, pārnesot <strong>un</strong> absorbējot zināšanas no citām valstīm vai citiem vietējiemuzņēmumiem, sadarbojoties ar akadēmisko personālu <strong>un</strong> zinātniekiem. Jau tuvākajālaikā atbalstam inovācijai <strong>un</strong> vidējo <strong>un</strong> augsto tehnoloģiju ieviešanai jākļūst par5
galveno izaugsmes <strong>un</strong> pievienotās vērtības avotu arī tradicionālajās, nosacīti zemotehnoloģiju nozarēs...” 1 .RTU ir viens no nozīmīgākajiem partneriem Latvijas Nacionālajā attīstības plānā2007.-2013. gadam noteiktā stratēģiskā mērķa sasniegšanai - izglītība <strong>un</strong> zināšanastautsaimniecības izaugsmei <strong>un</strong> tehnoloģiskai izcilībai. Maģistru studiju programmas"Materiālu nanotehnoloģijas" ietvaros 2010.-2012. gadā paveiktais atbilst RīgasTehniskās <strong>un</strong>iversitātes attīstības stratēģijā 2008.-2013.gadiem izstrādātajāmvadlīnijām (http://www.rtu.lv/content/view/508/949/lang,lv/ ). Kā raksturīgākiepierādījumi jāmin kvalitatīvu zinātnisko pētījumu integrāciju studiju procesā,programmas studentu iesaisti zinātniski pētnieciskajā darbā <strong>un</strong> veidojot stimulējošustudiju vidi, piedāvājot studējošajiem modernus mācību materiālus, veicinot e-studijulīdzekļu izmantošanu, nodrošinot pieeju modernam laboratoriju aprīkojumam.2.1. Salīdzinājums ar citām <strong>un</strong>iversitāšu maģistra studiju programmāmnanotehnoloģijās2005. gadā Eiropas Nanobiznesa asociācija veica aptauju 142uzņēmējdarbības <strong>un</strong> citās organizācijās, kas bija saistītas ar nanotehnoloģijām.Aptaujas rezultātā tika konstatēts, ka viena trešdaļa no respondentiem uzskata zinātņudoktorus vai kādas zinātņu nozares bakalaurus ar maģistra grādu nanotehnoloģijā parpiemērotākiem kandidātiem viņu uzņēmumam. 22% respondentiem nepieciešamākišķita kādā zinātņu nozarē bakalaura grādu ieguvušie speciālisti. 10 % uzskatīja parpiemērotākiem nanotehnoloģijās bakalaura grādu ieguvušos 2 .Šīs aptaujas rezultāti visspilgtāk atspoguļojas Lielbritānijas <strong>un</strong>iversitāšuizstrādājās maģistru kursu programmās. Piemēram, maģistra programma, kasizstrādāta sadarbojoties Šeffīldas (Sheffield) <strong>un</strong> Līdsas (Leeds) <strong>un</strong>iversitātēm 3 ,paredzēta jau maģistra grādu ieguvašajiem fizikā, ķīmijā, materiālzinātnē <strong>un</strong> citāspielīdzināmās nozarēs. Maģistru kursa ilgums – 12 mēneši, kuru laikā gan Līdsas ganŠeffīldas <strong>un</strong>iversitātēs jānokārto astoņi lekciju moduļi <strong>un</strong> jāizstrādā darbs . Katrsmodulis ir 15 M p<strong>un</strong>ktu vērts(5 KP). M ir atvērto <strong>un</strong>iversitāšu kredītp<strong>un</strong>kti (Anglijā,Velsā <strong>un</strong> Ziemeļīrijā), 1M=0,5ETCS=0,33 KP. Maģistra darbs tiek vērtēts ar 60 M(20KP). Kopumā tātad jāapgūst 180M (90 ETCS =60KP).1 Latvijas nacionālais attīstības plāns 2OO7 – 2O13. LR Reģionālās attīstības <strong>un</strong> pašvaldībulietu ministrija, 2006.2 I. Malsch. Nano-education from a European perspective. Journal of Physics: Conference Series 100(2008) 032001 doi:10.1088/1742-6596/100/3/0320013 http://www.nanofolio.org/courses/nst.php6
Maģistra kurssnanozinātnē <strong>un</strong>tehnoloģijā1.TabulaŠeffīldas <strong>un</strong> Līdsas <strong>un</strong>iversitāšu veidoto kursu lekciju moduļi dažādāmspecializācijāmNanotehnoloģiju pamatametodikasNeorganisko pusvadītāj<strong>un</strong>anostruktūrasNanoizmēra magnētiskiemateriāli <strong>un</strong> ierīcesNeorganisko nanomateriāluieguve <strong>un</strong> īpašībasPašorganizējošiesnanostrukturētie mplekulāriemateriāli <strong>un</strong> ierīcesMakromolekulas uzrobežvirsmām <strong>un</strong> strukturētasorganiskās filmasOrganiskie pusvadītājiBionanotehnoloģijaMaģistra kurssnanoelektronikā <strong>un</strong>nanomehānikāNanotehnoloģiju pamatametodikasNeorganisko pusvadītāj<strong>un</strong>anostruktūrasNanoizmēra magnētiskiemateriāli <strong>un</strong> ierīcesMolekulāra mērogatehnoloģijaMikro <strong>un</strong> nanoelektromehāniskāssistēmasOrganiskie pusvadītājiNanostruktūras,nanoveidošana <strong>un</strong>nanomehānikaNākamās paaudzes silīcijatehnoloģijasMaģistra kurssnanomateriālosnanotehnoloģijāmNanotehnoloģiju pamatametodikasNeorganisko pusvadītāj<strong>un</strong>anostruktūrasNanoizmēra magnētiskiemateriāli <strong>un</strong> ierīcesNeorganiskonanomateriālu ieguve <strong>un</strong>īpašībasPašorganizējošiesnanostrukturētiemolekulārie materiāli <strong>un</strong>ierīcesNanodaļiņu <strong>un</strong> plānofilmu tehnoloģija;Nanostruktūras,nanoveidošana <strong>un</strong>nanomehānikaBionanomateriāliMaģistra kurssbionanotehnoloģijāNanotehnoloģijupamata metodikasBionanotehnoloģijasfizikaBiosensoriBiofotonika <strong>un</strong>bioattēlošanaPašorganizējošiesnanostrukturētiemolekulārie materiāli<strong>un</strong> ierīcesMakromolekulas uzrobežvirsmām <strong>un</strong>strukturētas organiskāsfilmasNanotoksikoloģijaBionanomateriāliMaģistra darbi saistīti ar pētījumiem, ko veic Līdsas <strong>un</strong> Šeffīldas <strong>un</strong>iversitāšuzinātnieki 4 . Šie kursi paredzēti jau maģistra grādu ieguvušajiem speciālistiem, kasvēlas specializēties nanomateriālos <strong>un</strong> nanotehnoloģijās, ražošanas uzņēmumosnodarbinātajiem zinātniekiem <strong>un</strong> tehnologiem, menedžmenta pārstāvjiem <strong>un</strong>doktorantūras studentiem, kuri vēlas (vai nepieciešama) specializētiesnanotehnoloģijās.Divgadīgām maģistru programmām raksturīgs dalījums obligātajospriekšmetos <strong>un</strong> izvēles priekšmetos ar neiztrūkstošu maģistra darba izstrādi. Vairumāgadījumu šie dalījumi atspoguļo nanozinātnes <strong>un</strong> nanotehnoloģiju multidisciplināroraksturu, kas atrodams arī, analizējot zinātniskās publikācijas pēc to piederībaszinātņu nozarei (1.att.)1.att. Nanozinātnes <strong>un</strong>nanotehnoloģiju atrašanās vietakopējā „zinātņu kartē”. Katra apļalielums ir proporcionāls publikācijuskaitam katrā kategorijā laika periodāno 2008.g. janvāra līdz jūlijam 54 http://www.nanofolio.org/courses/module/project.php?msc=nst5 Alan L. Porter and Jan Youtie. Where does nanotechnology belong in the map of science?Nature nanotechnology , Vol 4 , (2009) :534-5367
Liela daļa augstskolu programmu paredz izteiktu specializāciju kādā nonanotehnoloģijas virzieniem, liekot uzsvaru nanozinātnes fizikas jomai: Čalmeras<strong>un</strong>iversitāte Zviedrijā, programma „Nanotehnoloģija” 6 ; vai ķīmijas virzienam(Čalmeras <strong>un</strong>iversitāte Zviedrijā, programma „Materiālu ķīmija <strong>un</strong> nanotehnoloģija” 7). Daļa studiju programmu paredz padziļinātu nanozinātnes apguvi gan fizikas, ganķīmijas jomās., piemēram : Utrehtas <strong>un</strong>iversitātē (Utrecht University) Nīderlandē,programma „Nanomateriāli: ķīmija <strong>un</strong> fizika” 8 .2.tabulaMaģistra programmas nanotehnoloģijās Čalmeras <strong>un</strong> Utrehtas <strong>un</strong>iversitātēs(dati doti KP)Čalmeras <strong>un</strong>iversitātes maģistruprogramma „Materiālu ķīmija <strong>un</strong>nanotehnoloģija”Iegūstamais grāds: M.sc.Apgūstamie KP: 80KPStudiju ilgums 2 gadiObligātie izvēles kursi: jāizvēlas 8 obligātie nošiem minētajiem 5KP priekšmetiem (kopā40KP) Cietvielu sintēze, īpašības <strong>un</strong> struktūras, Virsmas ķīmija Polimēru ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija Polimēru tehnoloģija Mūsdienu organiskā ķīmija Lietišķā organisko savienojumumolekulārā spektroskopija Virsmas inženierija Korozija Nanomateriālu ķīmija Katalīze Projektētie materiāli <strong>un</strong> komercializācijasaspektiIZVĒLES KURSI : Materiālu raksturošana <strong>un</strong> sabrukuma analīze Inovācija <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>u materiālu projektēšana Polimēru tehnoloģija Keramikas tehnoloģijaPROFILĒJOŠIE KURSIFarmācija Modernā organiskā sintēze Dabas produktu ķīmija Modernā analītiskā ķīmija Zāļu piegādes sistēmasModernie materiāli Lietišķā koordinatīvā ķīmija Cietvielu ķīmijaKatalīze Lietišķā koordinatīvā ķīmijaKopumā jāiegūst 45 vai 60 KPMaģistra darbs (30 vai 60 ETCS=20 vai 40KP)Čalmeras <strong>un</strong>iversitātesmaģistru programma„Nanotehnoloģija”Iegūstamais grāds: M.sc.Apgūstamie KP: 80KPStudiju ilgums 2 gadi 1. <strong>un</strong> 2. gadā obligātiepriekšmeti (katrs 5KP)(kopā 20KP): Nanozinātnes pamati Mikro- <strong>un</strong> nanotehnoloģijupamati Nanomateriālu ķīmija Mikro/nanoiekārtumodelēšana <strong>un</strong> izgatavošana9 izvēles kursi 7,5 ETCS (5KP)apjomā, piem.: Biofizikālā ķīmija Nanozinātne Supravadāmība <strong>un</strong> zemotemperatūru fizika Lietišķā optiskāspektroskopija Nanotehnoloģijaatja<strong>un</strong>ajamiemenergoresursiem Pusvadītāju materiālu fizika Bionanotehnoloģija Nelīdzsvara procesi fizikā,ķīmijā <strong>un</strong> bioloģijā Nanobiozinātne informācijastehnoloģijāmKopā jāizvēlas 4 kursi no 9Maģistra darbs 20 KP vai 40KP). Studentiem, kuri izvēlas20KP darbu, papildus jāizvēlaspriekšmeti.Utrehtas <strong>un</strong>iversitātes maģistruprogramma „Nanomateriālu ķīmija<strong>un</strong> fizika”Iegūstamais grāds: M.sc..Apgūstamie KP: 80KPStudiju ilgums 2 gadiObligātais kurss (kopā 20KP).Priekšmets „Nanozinātņu temati”(5KP)<strong>un</strong> vēl jāizvēlas kursi, lai savāktu 15KP no sekojošām tematiskajāmgrupām:Fotonika: Fotonu fizika Nanofotonika; Kvantu ķīmija/spektroskopijaKoloīdu zinātne: Progresīvā fizikālā ķīmija; Nestingrās kondensētāsvielasKatalīze/ķīmiskā sintēze: Komplekso nanostruktūrusintēze; Organiskās sintēzesstratēģijas; Kinētika <strong>un</strong> difūzija.F<strong>un</strong>kcionālie materiāli: Cietvielas <strong>un</strong> virsmas; Iekārtu fizika; Skaitļošanas materiālzinātne.Sek<strong>un</strong>dārie kursi no fakultātes kursiem<strong>un</strong>/vai praktiskā darba pieredze kādāfirmā vai zinātniskā laboratorijā(20KP).Pētījuma projekts <strong>un</strong> maģistra darbs(40 KP)6 https://student.portal.chalmers.se/en/chalmersstudies/programmeinformation/pages/searchprogram.aspx?program_id=816&parsergrp=17 http://www.student.chalmers.se/sp/programplan?program_id=674&grade=1&conc_id=-18 http://www.uu.nl/EN/informationfor/internationalstudents/nanomaterials/studyprogramme/Pages/default.aspx8
Kā redzams no 2.tabulas, atšķirība no galvenokārt uz nano ķīmiju orientētasprogrammas (Čalmeras <strong>un</strong>iversitātes maģistru programma „Materiālu ķīmija <strong>un</strong>nanotehnoloģija”), Zviedrijā <strong>un</strong> Nīderlandē izstrādātas programmas, kas saturpārsvarā nano fizikas orientāciju (Čalmeras Universitātes programma„Nanotehnoloģija” <strong>un</strong> Utrehtas <strong>un</strong>iversitātes „Nanomateriālu ķīmija <strong>un</strong> fizika”).Linčepingas (Somija) <strong>un</strong>iversitātes maģistru programma „Materiālu fizika <strong>un</strong>nanotehnoloģija” 9 galvenokārt saistīta ar materiālu fiziku <strong>un</strong> nanotehnoloģiju <strong>un</strong>neiztrūkstoši ir priekšmetu kursi, kas veltīti kvantu fizikai, kondensētās vielas fizikai,eksperimentālajai fizikai, virsmas fizikai u.c.Vēl būtu jāpiemin Karaliskais tehnoloģiju institūts KTH Zviedrijā 10 . Tāmaģistra programmai „Nanotehnoloģija” raksturīga relatīvi lielu obligāto priekšmetuapjoms – 30 KP. Kā obligātie kursi 5 KP apjomā ir: Kvantu mehānika, Cietvielufizika, Pusvadītāju teorija <strong>un</strong> iekārtu fizika, Ievads nanomateriālos <strong>un</strong>nanotehnoloģijās, Analīzes metodes <strong>un</strong> iekārtas <strong>un</strong> vēl jāizvēlas 5 KP kurss noierobežotās izvēles priekšmetiem. Brīvās izvēles kursiem jābūt 30 KP apjomā,maģistra darbs- 20 KP. Programma galvenokārt orientēta uz materiāliem, ar uzsvaruuz mikroelektroniku <strong>un</strong> fotoniku, taču ir iespējama specializācija materiālu ķīmijā,biomedicīniskos virzienos vai materiālu fizikā.Obligāto studiju priekšmetu blokam vairumā ārzemju augstskolās atvēlēti 20-30 KP, kas ir par 5 -15 KP mazāk kā mūsu programmas gadījumā, toties lielāksizvēles priekšmetu skaits, kas sagrupēts noteiktos priekšmetu blokos. Visām ārzemjuapskatītajām programmām iztrūkst priekšmeti, kas saistīti ar darba aizsardzībasjautājumiem, humanitārie, ekonomikas <strong>un</strong> vadības priekšmeti.Raksturīgi, ka maģistra darbam ārzemju dažās augstskolās var tikt atvēlēts līdz2 reizēm lielāks kredītp<strong>un</strong>ktu skaits.Līdzīgi kā ārzemju <strong>un</strong>iversitāšu gadījumā, arī mūsu programma atspoguļonanozinātnes, nanotehnoloģiju zinātnisko pētniecību tematiku konkrētajā <strong>un</strong>iversitātē,kas tiek likta pamatā maģistra darba tēmas izvēlei.2.2. Izmaiņas studiju programmas īstenošanāIzmaiņas saistītas ar RTU mācību prorektora 2010. gada 31. augusta rīkojumuNr.02000-01/70 „Par RTU e-studiju sistēmas izmantošanu studiju priekšmetos”, kasnosaka prasības studiju priekšmetu nodrošinājumam ORTUS e-studiju vidē.Pasniedzēji saviem priekšmetiem ievieto ORTUSā mācību priekšmetu programmas,kalendāros plānus, kuros iekļautas nodarbību tēmas visām nodarbībām (lekcijām,praktiskajām nodarbībām, laboratorijas darbiem u.c.), kā arī nosacījumus (prasības)sekmīga vērtējuma saņemšanai priekšmetā u.c. materiālus.Mācību prorektora 2010. gada 29. novembra rīkojums Nr.02000-01/92 „Parvērtējumu reģistrācijas lapām” <strong>un</strong> 2011. gada 14. janvāra rīkojums Nr.02000-01/03„Par gala vērtējumu studiju priekšmetā” nosaka, ka sākot ar 2010./2011. akadēmiskogadu studiju priekšmetiem, kuru apguvē iegūti vairāki studiju rezultātu vērtējumi aratzīmi, gala vērtējumu, ko ieraksta diploma pielikumā, aprēķina kā vidējo svērtoatzīmi. Lai nodrošinātu vienotas RTU studiju noslēguma darbu plaģiātisma kontrolessistēmas izveidi tika izdots mācību prorektora 2011. gada 26. aprīļa rīkojumsNr.02000-01/53 „Par studiju noslēguma darbu elektronisko versiju iesniegšanas <strong>un</strong>glabāšanas kārtību”, kas paredz, ka sākot no 2010./2011. studiju gada pavasarasemestra studiju noslēguma darbu elektronisko versiju iesniegšana <strong>un</strong> glabāšanaORTUS sistēmā ir obligāta visiem RTU studējošajiem (skat. arī 2011. gada 1. jūnijarīkojumu Nr.02000-01/78 „Par grozījumiem 2011.gada 26. aprīļa RTU rīkojumā Nr.9 http://www.liu.se/en/education/master/programmes/6MMPN/curriculum?l=en10 http://www.kth.se/studies/master/programmes/physics/2.1718?l=en_UK9
02000-01/53 “Par studiju noslēguma darba elektronisko versiju iesniegšanas <strong>un</strong>glabāšanas kārtību””). Studiju noslēguma darbi būs atrodami:https://nda.rtu.lv/index.phpRTU Mācību prorektora 2011. gada 1. februāra rīkojums Nr.02000-01/07 „ParNozares studiju programmu komisijām” apstiprināja ja<strong>un</strong>o Nozares studijuprogrammu komisiju sastāvus, bet 2011. gada 20. jūnija rīkojums Nr.02000-01/83„Par Metodiskās padomes sastāvu” nosaka, ka MLĶF Metodiskās komisijas vadītājair profesore M.Jure.Saskaņā ar RTU mācību prorektora 2011. gada 14. aprīļa rīkojumu Nr.02000-01/47 „Par RTU Studiju reglamentu” no pagājušā gada tas pieejams RTU mājas lapā:http://www.rtu.lv/content/view/5257/1874/lang,lv/2010. gada 20. decembrī ar Senāta lēmumu (protokols Nr.545) pieņemts ja<strong>un</strong>sMateriālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātes nolikums.Apmācības procesā tiek iesaistīti ja<strong>un</strong>ie pasniedzēji – doktoranti, ko stimulēdoktorantu vēlme iegūt pēc iespējas vairāk p<strong>un</strong>ktu konkursā par doktorantūrasERAFA stipendijām. Tai pašā laikā, uzzinot par pasniedzēju darba apmaksas līmeni,doktoranti izsaka šaubas par piedalīšanos apmācības procesā.Apmācības procesā tiek izmantoti moderni tehniskie <strong>un</strong> informācijas līdzekļi:datorprojektori, Moodle vide, Interneta resursi, videofilmu, paraugu, eksperimentudemonstrējumi.2.3. Studiju procesa kvalitātes vērtējuma sistēmaStudiju procesa kvalitāte tiek vērtēta, apspriežot fakultātes Domes sēdēikvienas ja<strong>un</strong>as studiju programmas pieteikumu (programmas nepieciešamība,programmas saturs, apjoms, salīdzinājumā ar jau esošām citur realizējamāmprogrammām) kā arī ja<strong>un</strong>u mācību priekšmetu pieteikumus (priekšmeta saturs,apjoms, pasniedzēja kvalifikācijas atbilstība studiju programmas mērķiem u.c.).Domē tiek apstiprināti arī visi ar mācību procesu saistītie pašnovērtējumu ziņojumiAr Domes lēmumu tiek apstiprināti akadēmiskie maģistra – grādi.Fakultātes Domes sēdēs caurmērā 2 reizes gadā dekāna vietnieks mācībudarbā ziņo par studiju procesa norisi <strong>un</strong> problēmām fakultātē.Materiālu nanotehnoloģiju studiju programmas problēmas detalizēti tiekapspriestas programmas realizācijā iesaistīto fakultātes struktūrvienību sēdēs. Tiekrisinātas gan ar studiju procesu saistītās problēmas (priekšmetu saturs, lekciju,laboratoriju <strong>un</strong> praktisko nodarbību metodoloģija u.c.), gan arī fakultātesstratēģijas <strong>un</strong> tālākas attīstības jautājumi, sagatavoti materiāli apstiprināšanai Domē<strong>un</strong> RTU Senātā.Iekšējā kvalitātes kontroles sistēma vēl ir pilnveidojama, ieviešot ikgadējustudiju procesa <strong>un</strong> zinātniskās darbības auditu ar regulārām atskaitēm par stāvokli.Jāpalielina potenciālo darba devēju loma studiju programmu <strong>un</strong> saturaizvērtējumā, jāpiegriež lielāka vērība saiknei “students – pasniedzējs - darba devējs- absolvents”.2010.g. pavasarī atja<strong>un</strong>ots Padomnieku konvents, kas jau iesaistījies studijuprogrammu satura apspriešanā, prakses nodrošināšanas, dažu finansiālo jautājumurisināšanā.10
3. AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS UN TAJĀ IEKĻAUTOLEKCIJU KURSU, PRAKTISKO NODARBĪBU, SEMINĀRU UN CITUSTUDIJU PASĀKUMU APRAKSTSPasniegšanas metodes pamatā ir lekcijas, laboratorijas <strong>un</strong> praktiskie, kā arīdaži kursa darbi; studējošo piedalīšanās zinātniskajos semināros.Lekciju laikā tiek izmantoti multimēdiju, eksperimentu demonstrējumi, kā arītāfele. Vienas nodarbības laikā mācībspēki izmanto digitālo projektoru, videofilmu,demonstrāciju <strong>un</strong> tāfeli, tādējādi piesaistot studējošo uzmanību. Studentiem ir iespējafakultātes telpās lietot Wi-Fi pieslēgumu. Vairumā programmas pasniedzējurealizētajos priekšmetos lekciju konspekti pieejami elektroniskā formā <strong>un</strong> slaidumateriālu formā ievietoti RTU lietotāju iekšējā portālā e-studiju vidē. Dažupasniedzēju intereses samazināšanos par materiālu ievietošanu ORTUSā saistīta arnenoregulētu autortiesību jautājumu ievietotajiem materiāliem, kā arī šo materiāluparādīšanās Interneta resursos – ATLANTā.Laboratoriju darbos studenti patstāvīgi veic eksperimentus, izmantojot mācībuprogrammā iesaistīto struktūrvienību eksperimentālo <strong>un</strong> tehnoloģisko iekārtu arsenālu(lūdzu skatīt 3. pielikumu).Praktiskajās nodarbībās tiek izmantots individuālais darbs, kad studenti ziņopar izstrādātajām kursa darbu tēmām. Diskusijās piedalās visi plūsmas studenti. Kursadarbi veicina kursa vielas apguvi, paplašina studentu redzesloku.Maģistru studiju programmas “Materiālu nanotehnoloģijas” iedalījumsobligātajā, obligātās izvēles <strong>un</strong> brīvās izvēles daļās, kā arī to apjoms sniegts 1. <strong>un</strong> 2.pielikumā.Obligāto priekšmetu studiju priekšmetu klāstā tiek sniegtas ziņas parnanomēroga objektu pētīšanas metodēm, to iekārtām <strong>un</strong> iegūto rezultātuinterpretāciju. Detalizēti apskatītas rentgenstaru <strong>un</strong> neitronu difrakcijas, transmisijas<strong>un</strong> skenējošās elektronu mikroskopijas metodes. Divi no obligātajiem studijupriekšmetiem veltīti ķīmiskajām <strong>un</strong> fizikālajām nanomateriālu sintēzes metodēm("Neorganisko nanomateriālu ķīmija <strong>un</strong> ķīmiskās ieguves metodes " <strong>un</strong>"Nanomateriālu fizika <strong>un</strong> to ieguves fizikālās metodes ")- aplūkotas nanomateriāluuzbūves īpatnības saistībā ar to īpašībām <strong>un</strong> pielietošanas sfērām <strong>un</strong> sniegtaspadziļinātas zināšanas par kvantu fizikas lomu nanomateriālu struktūras dizainā,ieguvē <strong>un</strong> fizikālo īpašību izpratnē <strong>un</strong> prognozēšanā.Priekšmeta "Polimēru nanomateriālu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija" ietvaros studentiiepazīstas ar plašo polimēru nanomateriālu klāstu, t.sk. oglekļa nanocaurulītēm <strong>un</strong>citām relatīvi nesen atklātām oglekļa alotropiskās formām (t.sk. grafēni,„sīpolveidīgo” oglekli), polimēru matricas nanokompozītiem, magnētiskas pildvielas(t.sk. ferītus) saturošiem polimēru matricas nanokompozītiem, plākšņveidananostruktūrām (t.sk. slāņainiem silikātiem) saturošiem polimēru matricasnanokompozītiem. Tiek sniegtas zināšanas par specifiskus modifikatorus (t.sk.šķidrkristāliskus modifikatorus) saturošiem polimēru matricas nanokompozītiem, kāarī polimēru matricas hibrīdnanokompozītiem.Apgūstot priekšmetu "Standartizācija <strong>un</strong> metroloģija nanotehnoloģijā" tieksniegtas padziļinātas zināšanas jautājumos par standartu izstrādi nanomateriāliem <strong>un</strong>11
nanotehnoloģijām, par metroloģiskās terminoloģijas pamatiem, mērījum<strong>un</strong>enoteiktību, instrumentiem <strong>un</strong> virsmas tekstūras mērījumiem.Priekšmetā "Materiālās <strong>un</strong> bioloģiskās sistēmas mijiedarbība" tiek aplūkotamateriālu biosaderība <strong>un</strong> bioaktivitāte, materiālu biosaderības 'in vitro' <strong>un</strong> 'in vivo'izpētes metodes. Labas ražošanas prakses <strong>un</strong> laboratorijas raksturojums, kā arīgalvenās ražošanas nozares ar nanoizmēra daļiņu izmantošanu, preventīvie drošībaspasākumi. Biežāk sastopamie veselības kaitējumi <strong>un</strong> simptomi darbā ar nanodaļiņām.Priekšmeta "Nanotehnoloģijas ārstniecisko <strong>un</strong> diagnostisko preparātuievadīšanā" apguves rezultātā studenti iegūst zināšanas par nanotehnoloģijuizmantošanu zāļu izstrādē <strong>un</strong> attīstībā. Tiek apskatītas zāļu nanoformas <strong>un</strong> nanonesēji(orālās, injicējamās, implantējamās, pulmonārās, transdermālās <strong>un</strong> transmukozāspiegādes formas: hidrogēl<strong>un</strong>anokompozīti, dendrimēri, liposomas, nanoizmērapulveri, micellas, nanoemulsijas, nanokristāli, nanosfēras, magnētiskās nanodaļiņas,nanočaulas, nanobumbas, nanocaurulītes, nanostienīši, nanošķiedras, fullerēni,nanoroboti u.c.). Studenti iegūst zināšanas arī par nanotehnoloģijas terapeitiskopielietojumu , nanoizmēru ārstniecības vielām, kā arī nanotehnoloģiju kosmētikā <strong>un</strong>diagnostikā.Priekšmets „Darba aizsardzības pamati” sniedz ieskatu valsts politikā <strong>un</strong>prasībās darba aizsardzībā, darba vides kaitīgiem <strong>un</strong> bīstamiem faktoriem <strong>un</strong> toiedarbību uz cilvēka organismu, kā arī normēšanas principiem. Tiek apskatītipasākumi šīs iedarbības novēršanai vai samazināšanai <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>sdrošības pamati.Studentiem ir iespēja izvēlēties priekšmetus no obligātās izvēles specializējošopriekšmetu bloka <strong>un</strong> specializēties Nanomateriālu fizikā <strong>un</strong> nanotehnoloģijā,Polimēru nanotehnoloģijā, Neorganisko materiālu nanotehnoloģijā, Biomateriāl<strong>un</strong>anotehnoloģijā, vai arī izvēlēties šo obligātās izvēles priekšmetu kombinācij<strong>un</strong>oteiktajos KP limitos, lai specializētos kādā ja<strong>un</strong>veidojamā, hibrīdā nanomateriālu<strong>un</strong> nanotehnoloģiju virzienā.Absolvējot studiju programmu, absolventam ir jāizstrādā <strong>un</strong> jāaizstāv maģistradarbs.4. VĒRTĒŠANAS SISTĒMAStudiju rezultātus tiek vērtēti saskaņā ar RTU 2010. g. 29. martā (protokols Nr539) Senāta pieņemto „Studiju rezultātu vērtēšanas nolikumu“. Atzīmju sistēmaatbilst Latvijas vienotajai studiju rezultātu vērtējumu 10 baļļu sistēmai.Priekšmetu uzsākot, prasības tiek atbilstoši izklāstītas katrai studentu grupai –lekciju, semināru, laboratoriju <strong>un</strong> citu darbu apjoms, termiņi <strong>un</strong> kvalitatīvās prasības,kā arī pārbaudes veidi <strong>un</strong> to prasības. Zināšanu pārbaudes veidi pamatā ir:kontroldarbi, studiju darbi, patstāvīgie darbi, uzstāšanās semināros, ieskaites,eksāmeni, maģistra darbu aizstāvēšana.Eksāmenu <strong>un</strong> ieskaišu jautājumus gatavo mācību priekšmeta atbildīgaispieteicējs, pamatojoties uz apstiprināto mācību priekšmeta aprakstu <strong>un</strong> programmu.Eksāmenu jautājumi ir izveidoti tā, lai students, tos sagatavojis, būtu pilnībā apguvismācību priekšmeta saturu. Eksāmeni tiek kārtoti rakstiski, atbilstoši 17.12.01.apstiprinātajam nolikumam „Par eksāmenu kārtošanu RTU”. Eksāmeni tiek noturētirakstveidā, studentu atbildes glabājas pie atbildīgā pasniedzēja.12
Maģistra grāda iegūšanai ir jāizpilda maģistra studiju programma, kā arījāizstrādā <strong>un</strong> jāaizstāv maģistra darbs (apjoms 20 KP), kas ir patstāvīgs zinātniskspētījums par tematiku, kas sakrīt ar RTU zinātniskā darba virzieniem, kā arīpotenciālo darba devēju interesēm. 2011./2012. gadā, veicot II kursa studentu aptauju,kā potenciālās Materiālu nanotehnoloģijas programmas beigušo darba vietasidentificētas: RTU Silikātu materiālu, Tehniskās fizikas, Vispārīgās ķīmijas institūti<strong>un</strong> Valsts tiesu ekspertīžu birojs.Maģistra darba izstrādāšanu, noformēšanu <strong>un</strong> aizstāvēšanu organizē atbilstošiRTU maģistrantūras nolikumam par akadēmisko studiju maģistra darba izstrādāšanu<strong>un</strong> novērtēšanu (RTU 2009. 30. marta senāta lēmums, protokols Nr. 530),Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātes nolikumam par maģistra darbu(apstiprināts MĶF Domes sēdē 2003.g. 26. maijā, protokols Nr. 8) <strong>un</strong> MĶFnorādījumiem par studiju noslēguma darbu noformēšanu (2003g.).Lēmumu par maģistra grāda piešķiršanu pieņem MLĶF Dome. Studijuprocesa kvalitāti vērtē, apspriežot fakultātes Domes sēdē izmaiņas studijuprogrammās, kā arī ja<strong>un</strong>u mācību priekšmetu pieteikumus (priekšmeta saturs, apjoms,pasniedzēja kvalifikācijas atbilstība studiju programmas mērķiem u.c.). Domē tiekapstiprināti arī visi ar mācību procesu saistītie nolikumi. Studiju programmas"Materiālu nanotehnoloģijas" problēmas apspriež programmā iesaistīto institūtusēdēs.5. AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANAMaģistru studiju programma “Materiālu nanotehnoloģijas” pamatā tiekrealizēta RTU MĶF institūtu, katedru <strong>un</strong> profesoru grupu telpās, izmantojot šostruktūrvienību iekārtas, aparatūru, aprīkojumu <strong>un</strong> materiālus. Struktūrvienības, kaspiedalās programmas realizācijā: Silikātu materiālu institūts:o Silikātu, augsttemperatūras <strong>un</strong> neorganisko nanomateriālutehnoloģijas katedra; Tehniskās fizikas institūts:o Cietvielu fizikas profesora grupa;o Kondensētas vielas inženierfizikas profesora grupa;o Starojuma inženierfizikas profesoru grupa; Polimērmateriālu institūts:o Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra; Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas institūts:o Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedra;o RTU Rīgas biomateriālu inovāciju <strong>un</strong> attīstības centrs; Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūts.Ar nepieciešamo mācību literatūru <strong>un</strong> citiem mācību līdzekļiem programmas“Materiālu nanotehnoloģijas” studentus nodrošina RTU Zinātniskā bibliotēka (ZB) <strong>un</strong>Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātes struktūrvienību fondi, kuri iespējurobežās tiek papildināti ar ja<strong>un</strong>ām grāmatām.13
Zinātniskajā bibliotēkā ir pieejams Latvijas akadēmisko bibliotēkuelektroniskais kopkatalogs. 2010./2011.m.g. studentiem, pasniedzējiem <strong>un</strong>zinātniekiem bija pieejamas 25 datu bāzes, piemēram, Science Direct, SciFinder,EBSCO, SpringerLink, World Scientific, u.c.(http://www.rtu.lv/en/content/view/3778/2026/lang,en/), kā arī MERLOT mācībumateriāli, Fizikas institūta (Institute of Physics) informācija, Latvijas Standartudatubāze, Ebrary (e-grāmatu) datubāze, kā arī RTU ZB izstrādātās datubāzes(http://www.rtu.lv/en/content/view/3780/2022/lang,en/ ). Ir iespēja pasūtīt grāmatas<strong>un</strong> žurnālus no citām bibliotēkām, tai skaitā ārzemju, izmantojot Starpbibliotēkuabonementa starpniecību.Ņemot vērā nelielo studentu skaitu (12) studiju programmā “ Materiāl<strong>un</strong>anotehnoloģijas”, nodrošinājums ar nanotehnoloģijām saistīto literatūru irpietiekams. ZB analīze par mācību <strong>un</strong> zinātniskās literatūras pieprasījumu, parāda, kaesošā ja<strong>un</strong>ā, kvalitatīvā literatūra netiek pieprasīta, kas saistīts ar daļas studentuzemajām valodu zināšanām.Iespējas strādāt ar datoriem fakultātē ir labas, darbojas bezvadu Internetapieslēgums.MLĶF ir viena no vismazākajām fakultātēm RTU, taču 2010./2011. m. g. <strong>un</strong>2011./2012. m. g. saņēma vienu no lielākajiem finansējumiem <strong>un</strong>iversitātē dažādalīmeņa zinātnisko programmu realizācijai. Tas saistīts ar fakultātes darbiniekutradicionāli intensīvo zinātnisko darbību. Zinātniskajos projektos, kurus veic mācībuspēki, iesaistīti 10 no pašreiz 12 studējošiem maģistratūrā (5.pielikums). Studentuveikumu zinātnisko pētījumu veikšanā raksturo 6 publicētās tēzes 51. <strong>un</strong> 52. RTUstudentu zinātnisko konferenču materiālos, līdzautorība 7 starptautisko konferenčutēžu <strong>un</strong> ziņojumu sagatavošanā. Studenti ir 2 publikāciju <strong>un</strong> 2 Latvijas patentupieteikumu līdzautori (6.pielikums).6. AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAISNOVĒRTĒJUMSMaģistratūras studiju programma “Materiālu nanotehnoloģijas” veidotaatbilstoši Augstskolu likumam, MK Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītībasstandartu, RTU Senāta lēmumiem, RTU Studiju daļas izstrādātajiem norādījumiem<strong>un</strong> MĶF Domes lēmumiem. Studiju programma ir apstiprināta MĶF Domes <strong>un</strong> RTUSenāta sēdēs.2011.-2012.m.g. II kursa studenti jau 2011.gada decembrī bija noskaidrojuši savuspotenciālos darba devējus. Četri no sešiem darba devējim rakstiski apstiprinājalēmumu pieņemt darbā potenciālos maģistra grāda ieguvējus, kā arī atzinīgi novērtējaviņu studiju laikā iegūtās zināšanas <strong>un</strong> prasmes.7. STUDĒJOŠIE7.1. Studējošo raksturojumsStudentu skaits maģistra studiju programmā “Materiālu nanotehnoloģijas” I <strong>un</strong>II studiju gādā kopā ir 12 neliels. Pirmajā programmas realizācijas gadā (2010.—14
2011.); tika imatrikulēti 9 studenti, taču studijas uzsāka tikai 6, otrajā studiju gadā(2011.-2012.) tika imatrikulēti 8, bet studijas uzsāka 6 studenti.Sekmes maģistrantūrā ir stabilas – atskaitīto nav. ESF mērķstipendijas2010./2011.m.g. saņēma programmas “Materiālu nanotehnoloģijas” maģistranti LīgaGrase <strong>un</strong> Gatis Mozoļevskis.2011./2012. m.g. maģistru programmu “Materiālu nanotehnoloģijas“ absolvēs6 studentu grupa.2010./2011.m.g. II semestrī ārzemēs mācījās 1 maģistrantūras students: GatisMozoļevskis, Čalmeras <strong>un</strong>iversitātē.Pēc priekšmetu apgūšanas studenti piedalās ORTUSa aptaujās par to saturu <strong>un</strong>kvalitāti, sniedz priekšlikumus priekšmeta pasniegšanas pilnveidošanai.7.2. Studējošo līdzdalība studiju programmas attīstībāStudējošo līdzdalība studiju programmas attīstībā vispirmām kārtām jāsaista arMateriālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātes studentu pašpārvaldi. Šobrīd MLĶFStudentu pašpārvaldē aktīvi darbojas 46 vēlēti biedri. Cieša sadarbība tiek uzturēta arīar maģistrantiem <strong>un</strong> doktorantiem, kas kādreiz darbojušies MĶF SP.MĶF Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātes studentu pašpārvalde(MLĶF SP) ir draudzīga studentu organizācija, kas pārstāv fakultātes studentuintereses dažādās RTU lēmējinstitūcijās <strong>un</strong> veido aktīvu <strong>un</strong> interesantu ārpus studijudzīvi fakultātē.Pašpārvaldē var darboties ikviens fakultātes students, kas vēlas būt notikumucentrā, organizēt pasākumus <strong>un</strong> uzlabot savu <strong>un</strong> citu studentu dzīvi fakultātē.Studenti aktīvi palīdz fakultātes <strong>un</strong> <strong>un</strong>iversitātes vadībai dažādu pasākumu(piemēram, izlaidumu, salidojumu, atvērto durvju dienu, izstāžu <strong>un</strong> mācībuekskursiju) organizēšanā, piedalās Uzņemšanas komisijas darbā, paši organizēpasākumus skolniekiem, studentiem <strong>un</strong> pasniedzējiem (Ķīmiķu dienas, “Ēnu dienas”,sporta pasākumi, u.c.), noformē MLĶF stendus.Studentu pārstāvji darbojas MLĶF Stipendiju komisijā, Domē <strong>un</strong> RTU Senātā(abos pēdējos – 20% pārstāvniecība). Studiju programmas pašnovērtējuma ziņojumaapspriešanā MLĶF Domes sēdē piedalījās studentu parlamenta pārstāvji:L.Apšeniece, M.Damberga, A.Stikute, J.Jubels.Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātes Studentu pašpārvalde aktīviiesaistās studiju procesa pilnveidē <strong>un</strong> interesantu ārpusstudiju aktivitāš<strong>un</strong>odrošināšanā.MLĶF Studentu pašpārvalde iesaistās arī ja<strong>un</strong>o studentu piesaistē – realizējotRTU projektu “Studentam pa pēdām”, organizējot Zinātnieku nakts pasākumus.2010.g. 2.decembrī studentu parlaments organizēja Zinātnes pagraba diskusiju„Nano – mūsdienu revolūcija”, kurā piedalījās Materiālu nanotehnoloģijasprogrammas pasniedzēji prof. M.Knite <strong>un</strong> prof. G.Mežinskis. Studentu parlamentsapbalvoja viņus ar pateicības rakstiem.RTU Studentu parlaments <strong>un</strong> RTU Inovāciju <strong>un</strong> tehnoloģiju pārneses centrs2011.g.23.septembrī apbalvoja ar pateicības rakstu RTU Silikātu materiālu institūtupar ieguldīto darbu <strong>un</strong> enerģiju RTU Zinātnieku nakts organizēšanā.Studentu Pašpārvalde ir izveidojusi savu mājaslapu www.mkfsp.lv, caur kuruelektroniskā veidā ātri <strong>un</strong> operatīvi nodod ziņas savas fakultātes studentiem paraktuālākajiem ja<strong>un</strong>umiem.RTU sadarbojas ar vairāk kā 120 ārzemju <strong>un</strong>iversitātēm <strong>un</strong> no Materiāl<strong>un</strong>anotehnoloģijas programmas šo iespēju izmantojis Gatis Mozoļevskis, studējot vienusemestri ERASMUS apmaiņas programmā (Čalmeras <strong>un</strong>iversitātē).Kā katru gadu, arī 2011./2012.m.g. MLĶF organizēs studentu aptauju parprogrammu kopumā (tiks aptaujāti tikko studijas beigušie absolventi). Anketas ar15
Mācību spēku darbības pamatā jābūt intensīvam, radošam metodiskajamdarbam <strong>un</strong> vienlaicīgi intensīvam zinātniski pētnieciskajam darbam. Jāatzīmē, kazinātniskais darbs pasniedzējiem, kas strādā pie ERAFa vai ES projektu realizācijastiek apmaksāts daudzkārt labāk.Notiek priekšmetu satura pilnveidošana <strong>un</strong> savstarpēja saskaņošana,pasniegšanas metodoloģiskā uzlabošana, priekšmetu ietvaros veicamo laboratorijasdarbu <strong>un</strong> praktisko darbu klāsta paplašināšana.Kā atzīst pasniedzēji, lekciju konspektu <strong>un</strong> mācību grāmatu izdošanu kavēlaika trūkums – ievērojamā mācību <strong>un</strong> zinātniskā darba slodze, milzīgs apjomsvisdažādāko atskaišu <strong>un</strong> projektu sagatavošana. Pasniedzējiem nav iespēju saņemtatvaļinājumu mācību grāmatu sagatavošanai.Akadēmiskā personāla kvalifikācija ir ļoti augsta. Tajā pašā laikā pasniedzējuvidējais vecums neapšaubāmi ir liels – 28 % pasniedzēju ir 65 <strong>un</strong> vairāk gadu(3.tabula). Akadēmiskā personāla radošās <strong>un</strong> zinātniskās biogrāfijas atrodamas 7.pielikumā.8.2. Maģistra studiju programmas akadēmiskā personāla atlases, atja<strong>un</strong>ošanas,apmācības <strong>un</strong> attīstības politika nākamajiem sešiem gadiemAkadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstības apstiprinājumsstruktūrvienības mērķu <strong>un</strong> uzdevumu īstenošanai atrodams 7. <strong>un</strong> 8.pielikumā.Savukārt 9.pielikumā atrodams apliecinājums par RTU Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķāsķīmijas fakultātes akadēmiskā maģistra studiju programmā „Materiāl<strong>un</strong>anotehnoloģijas” akadēmiskā personāla ievēlēšanas vietu.Programmā iesaistītais akadēmiskais personāls ir augsti kvalificēts <strong>un</strong>kompetents, par ko liecina 10.pielikumā ievietotās ziņas par MLĶF realizētajiemzinātniskiem grantiem, līgumdarbiem, valsts programmām, starptautiskiemprojektiem 2010.-2012.gadā. Akadēmiskā personāla metodisko darbu <strong>un</strong> zinātniskopublikāciju saraksti 2010.-2012. sniegti 11.pielikumā.Akadēmiskā personāla atlases <strong>un</strong> atja<strong>un</strong>ošanas pamatā ir darbs ar programmāstudējošajiem <strong>un</strong> citās MLĶF programmās studējošiem. Izvēloties specializāciju kādāno četrām Materiālu nanotehnoloģijas programmas specializācijas virzieniem (lūdzuskatīt 3.pielikumu), maģistranti tiek rosināti iekļauties atbildīgās struktūrvienībaszinātniskajā <strong>un</strong> pedagoģiskajā darbā. Arī citās akadēmiskās maģistru studijuprogrammās studējošiem, ja viņi izvēlas nanonotehnoloģiju virziena pētījumus, tiekpiedāvāta iespēja piedalīties zinātnisko projektu realizācijā.Zinātniskais darbs Materiālu nanotehnoloģijas programmu realizējošāsstruktūrvienībās saistās ar labāko studentu virzīšanu studijām doktorantūrā. Savukārtdoktorantūras studentu mācību plāni paredz viņu iesaistīšanu pedagoģiskajā darbā.Patreiz MLĶF doktorantūrā programmās „Ķīmijas tehnoloģija” <strong>un</strong>„Materiālzinātne” 1.-4. apmācību gadā studē 32 doktoranti. Iepriekšējo gadu pieredzeliecina, Materiālu nanotehnoloģijas programmā kā pasniedzēji tuvāko sešu gadu laikāsāks strādāt 5-7 ja<strong>un</strong>ie zinātņu doktori.17
Lai motivētu ja<strong>un</strong>os speciālistus, struktūrvienību vadītājiem būs jānodrošinakonkurētspējīgs atalgojums pasniedzējiem, kas panākams, piesaistot finansesstruktūrvienību zinātniskajam darbam.Pēc programmas akreditācijas turpmāko sešu gadu laikā par 30%, (salīdzinotar 2010.-2012.gadu) jāpalielina ārzemju vieslektoru līdzdalība studiju procesā, kā arījānodrošina programmas pasniegšana (vismaz 1 specializācijā) angļu valodā.9. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS.Mācību programmas finansēšanas avots – valsts budžeta dotācija mācībuprocesam, kas nepārprotami ir nepietiekams, tādēļ tiek izmantoti zinātniskās darbībasrezultātā iegūtie līdzekļi. Infrastruktūras nodrošinājums atrodams 3. pielikumā, kurāuzrādītas iekārtas, kas tika iegādātas līdz 2010.g. maijam. Pārskata periodā veiktieremonti, iegādātās iekārtas <strong>un</strong> mācību līdzekļi atrodami 12.pielikumā.10. ĀRĒJIE SAKARI10.1. Sadarbība ar darba devējiem, absolventiemProgrammu „Materiālu nanotehnoloģijas” pasniedzēji sadarbojas arpārstāvjiem no A/S LARELINI, Būvmateriālu ražošanas asociāciju, pilnsabiedrībuJIC biznesa inkubators SIA Vega Plast, SIA CEMEX, SIA Z-light u.c.Noteikti jāatzīmē SMI vairāku gadu desmitu ciešā sadarbība (līgumdarbi,analīzes, konsultācijas) ar tādiem būvmateriālu ražošanas uzņēmumiem kā A/S„LODE”, A/S „VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA”, SIA „SAKRET”, SIA”KALNCIEMA ĶIEĢELIS’, SIA „LĪVĀNU ĶIEĢELIS” <strong>un</strong> daudziem būvniecībasuzņēmumiem.Ražotāji tiek informēti par RTU atvērto durvju dienām, piedalās tajās ar darbapiedāvājumiem. Vairums potenciālo darba devēju ir iepazīstināti ar mācībuprogrammu struktūru, ir saņemti priekšlikumi mācību procesa pilnveidošanai.Uzņēmumu pārstāvji uzskata, ka studentiem jāsaistās ar darba devēju jau studiju laikā,ražotājiem <strong>un</strong> <strong>un</strong>iversitātei biežāk jāapmainās ar informāciju par mācību programmām<strong>un</strong> izmaiņām tajās.Liela nozīme ir MĶF Padomnieku konventam, kurā plaši pārstāvēti darbadevēji no dažādām zinātnes <strong>un</strong> rūpnieciskajām nozarēm Latvijā. MLĶF jau no2000.g. darbojas Padomnieku Konvents, kura sēdēs kopā ar darba devējiem tiekapspriestas nepieciešamās izmaiņas studiju programmās, tiek uzklausīti darba devējuieteikumi. Katru gadu MLĶF veic darba devēju aptauju par speciālistu pieprasījumaprognozi tuvākajiem 5 gadiem. Regulārajās tikšanās reizēs ar MLĶF struktūrvienībuvadītājiem <strong>un</strong> studentu pārstāvjiem notiek studiju programmu satura apspriešana,prakšu nodrošināšanas, finansiālo <strong>un</strong> citu jautājumu risināšana.Atskaites periodā RTU mērogā tika organizētas Karjeras dienas.2010.gada decembrī tika organizēta vidusskolas ķīmijas skolotāju-augstkolaspasniedzēju sanāksmi “Ķīmija ap mums”, kurā Latvijas organiskās sintēzes institūts,AS „Grindeks”, SIA „Sakret” , kā arī programmas realizācijā iesaistītei MLĶFinstitūti apbalvoja ar naudas prēmijām 13 labākos ķīmijas <strong>un</strong> dabaszinātņu skolotājusno Rīgas, Jelgavas, Bauskas, Cēsīm, Rēzeknes, Jūrmalas, Kuldīgas, Iecavas <strong>un</strong>Viļāniem, kuru audzēkņi studē mūsu fakultātē.18
Mācību gada sākuma <strong>un</strong> izlaiduma pasākumos vienmēr tiek lūgti <strong>un</strong> piedalāsarī darba devēji. Piemēram, SMI ir cieša sadarbība ar RTU MLĶF SMI absolventiemAndri Vanagu <strong>un</strong> Ivetu Laumani no SIA “Sakret”, VĶTI – ar absolventēm Evu Dzeni<strong>un</strong> Lienu Bernāni (Brocēni, SIA CEMEX); OĶTI – ar absolventiem A.Jegorovu <strong>un</strong>J.Gulbi (AS „Grindeks”).10.2. Starpaugstskolu <strong>un</strong> starptautiskā sadarbībaMLĶF ir plaša zinātniskā sadarbība ar vairāk kā 30 ārvalstīm – šajā mācībugadā sadarbojāmies ar partneriem no Austrijas, Lielbritānijas, Čehijas, Itālijas,Vācijas, Lietuvas, Zviedrijas, Slovēnijas, Spānijas, Ukrainas, Taivānas .Kā piemēruste var minēt daţus starptautiskos projektus: COST programma COINAPO, COCAEprojekts „Cooperation acros Europe for Cd(Zn)Te based security instruments”,MATERA+ projekts „Nanostructured CdTe solar cells”, Taivānas-Lietuvas-Latvijasprojekts, u.c.Notiek arī starptautiskā sadarbība zinātnes jomā – mācībspēki piedalās KauņasTehnoloģijas Universitātes ikgadējās starptautiskās konferences dažādās sekcijās.2011. gada 23.-25. maijā MLĶF Silikātu Materiālu institūts organizēja starptautiskokonferenci „BaltSilica 2011”, kurā dalībnieki varēja dibināt kontaktus ar Lietuvas,Iga<strong>un</strong>ijas, Vācijas, Polijas, Itālijas, Francijas, Ukrainas, Krievijas <strong>un</strong> Čehijaszinātniekiem. Konferences ietvaros tika dota iespēja studentiem <strong>un</strong> mācību spēkiemne tikai uzstāties konferencē ar stenda referātiem <strong>un</strong> mutiskiem ziņojumiem, bet arīsagatavot <strong>un</strong> publicēt rakstus starptautiski citējamā izdevumā IOP Science ConferenceSeries „Materials Science and Engineering”.Zinātniskā <strong>un</strong> metodiskā darba ietvaros MLĶF sadarbojas ar KaselesUniversitātes Mašīnbūves, polimēru <strong>un</strong> reciklēšanas tehnoloģiju institūtu (Institut furWerkstofftechnik-K<strong>un</strong>stoff <strong>un</strong>d Recyclingtechnik). Sadarbība zinātniskā darba <strong>un</strong>starptautiskas konferences Baltic Polymer Symposium rīkošanas ietvaros norit arKauņas Tehnisko <strong>un</strong>iversitāti, Viļņas Universitāti, Tallinas Tehnisko <strong>un</strong>iversitāti,Latvijas <strong>un</strong>iversitātes Ķīmijas fakultāti, Latvijas Universitātes Polimēru Mehānikasinstitūtu, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtu, Latvijas Lauksaimniecības<strong>un</strong>iversitāti <strong>un</strong> RTU Materiālu <strong>un</strong> konstrukciju institūtu.Sadarbība zinātniskā darba ietvaros norit ar Latvijas Universitātes Cietvielufizikas institūtu, Fizikālās Enerģētikas institūtu, RTU Neorganiskās ķīmijas institūtu.Starptautisko sadarbību, mācību spēku mobilitāti raksturo 13. pielikums.11. KOPSAVILKUMSApkopojot akadēmiskās maģistru studiju programmas "Materiāl<strong>un</strong>anotehnoloģijas" pašnovērtējumu rezultātus, mācībspēku <strong>un</strong> studentu aptauju19
ezultātus, veikta pašreizējā stāvokļa analīze <strong>un</strong> konkretizēti veicamie pasākumipašnovērtējuma ziņojuma sagatavošanas laikā atklāto trūkumu novēršanai.PašnovērtējumsStiprās puses: Materiālu nanotehnoloģijas irvienīgā šāda veida mācībuprogramma Baltijas valstīs ; studiju programmas saturiskāatbilstība Eiropas vadošo augstskoluprogrammām, kā arī Boloņas procesaieteikumiem; akadēmiskā personāla liela pieredze<strong>un</strong> augsta kvalifikācija materiāl<strong>un</strong>anotehnoloģiju jomā; mācību procesa ciešā saistība arzinātnisko darbību, iespējastudentiem veikt pētniecisko darbulīdz ar studiju uzsākšanu; pateicoties intensīvajamzinātniskajam darbam spējanodrošināt ja<strong>un</strong>u iekārtu <strong>un</strong>nepieciešamo reaģentu iegādi; regulāra studentu aptauju analīze <strong>un</strong>to izmantošana mācību procesapilnveidošanai.Iespējas: akadēmiskajam <strong>un</strong> zinātniskajampersonālam iekļauties topošajosLatvijas valsts nacionālajospētniecības centros, kam vajadzētusekmēt tālāku studiju procesa <strong>un</strong>zinātniskās darbības uzlabošanos; mācību spēkiem <strong>un</strong> studentiempiedalīties apmaiņas programmāsmācību <strong>un</strong> zinātniskajā darbā arārvalstu augstskolām <strong>un</strong> pētniecībascentriem; turpināt paplašināt praktiskosadarbību ar pašmāju <strong>un</strong> ārzemjuuzņēmumiem; panākt papildu finansējumu ja<strong>un</strong>udarbinieku pieņemšanaiadministratīvā darba veikšanai <strong>un</strong>birokrātiskā darba apjomasamazināšanai pasniedzējiem.Vājās puses: ārkārtīgi zems studiju darba finansējums,kas nosaka zemas algas pasniedzējiem,nespēju segt laboratorijas darbuizmaksas, neiespējamību iegādātiesnepieciešamās iekārtas; materiālo apstākļu izraisītānepieciešamība studentiem veikt algotudarbu, kas nopietni traucē studijas; vadošo pasniedzēju pārslodze, izpildotbieži nevajadzīgas birokrātiskas prasības<strong>un</strong> dublējošos dokumentu sagatavošanu; nespēja nodrošināt pasniedzējuapmaksātu stažēšanos ārzemēs vairažošanā lielās slodzes dēļ; praktiski navpasniedzēju – dublieru; studentu sekmju pazemināšanās paralēlistudijām, strādājot algotu darbu ārpusRTU; neapmierinošs atsevišķu mazo auditoriju<strong>un</strong> laboratoriju telpu tehniskais stāvoklis.; nedz RTU līmenī, nedz MLĶF līmenīnav izstrādāta efektīva mācību darbaizvērtēšanas <strong>un</strong> pasniedzēju darbastimulēšanas sistēmaDraudi: neskaidras valsts ekonomiskā stāvokļaperspektīves, neziņa par iespējamajām<strong>un</strong>iversitāšu darbības reformām; liels skaits pasniedzēju – pensionāru,kuriem nav aizvietotāju, tādejādiapdraudot programmas pastāvēšanu; zemais atalgojums var kļūt par iemesluja<strong>un</strong>o speciālistu izbraukšanai uzārzemēm; pasniedzēju neieinteresētība sava darbarezultātos var pazemināt darba kvalitāti; brīvas izvēles priekšmetu skaitasamazināšanās, pateicoties pasniedzējulielajai noslodzei <strong>un</strong> apziņai, ka labākpasniegt mazāk priekšmetus, bet araugstāku kvalitāti.12. PASĀKUMI MAĢISTRU PROGRAMMAS "MATERIĀLUNANOTEHNOLOĢIJAS" TĀLĀKAI PILNVEIDOŠANAI20
Neņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, turpināt ilgtermiņa programmasizstrādāšanu ja<strong>un</strong>u pasniedzēju iesaistīšanai mācību darbā.Iespēju robežās turpināt ja<strong>un</strong>u pētniecisko iekārtu <strong>un</strong> mācību grāmatu iegādi.Paplašināt ja<strong>un</strong>āko informācijas tehnoloģiju izmantošanu studiju procesā.Izstrādāt pasniedzēju stimulēšanas pasākumus lekciju konspektu <strong>un</strong> mācībumetodisko materiālu izstrādes veicināšanai, demonstrācijas materiālu veidošanai.Studiju programmas „Materiālu nanotehnoloģijas” realizēšanā iesaistītostruktūrvienību stiprā puse ir nopietns zinātniski pētnieciskais darbs aktuālosprioritāros zinātniskajos virzienos, tādēļ jāpanāk 100% studentu iesaistīšanuzinātnisko darbu izpildē.Akadēmiskās maģistra studiju programmas "Materiālu nanotehnoloģijas" (45526)pašnovērtējuma ziņojums izskatīts <strong>un</strong> apstiprināts MLĶF Domes sēdē 2011.g. 22.decembrīAkadēmiskās maģistra studiju programmas"Materiālu nanotehnoloģijas" direktors, Prof. G.Mežinskis21
1. PIELIKUMSRTU Senāta lēmums par maģistra studijuprogrammu„Materiālu nanotehnoloģijas”22
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEMateriālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijasfakultāteStudiju programma apstiprināta RTU Senāta sēdē 2010.g._____________, prot. Nr. _____Mācību prorektors ……………….….. U.SukovskisSTUDIJU PROGRAMMAProgrammas nosaukums:Materiālu nanotehnoloģijasNanotechnologies of MaterialsНанотехнологии материаловStudiju līmenis:Maģistra akadēmiskās studijasIzglītības klasifikācijas kods: 45526Nominālais studiju ilgums:2 gadiStudiju apjoms:80 kredītp<strong>un</strong>ktiIepriekšējā izglītība:Bakalaura akadēmiskais vai profesionālais grāds ķīmijas, ķīmijastehnoloģijas, fizikas vai materiālzinātņu nozarēs vai tampielīdzināma izglītībaIegūstamais grāds:Inženierzinātņu akadēmiskais maģistra grāds nanotehnoloģijās.Programmas direktors:prof. G.MežinskisStudiju programmas šifrs ĶMN0Uzņemšana no 2010./11. akad.g.A OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETI 35KP1. Nanomēroga objektu pētīšanas metodes 5 KP2. Neorganisko nanomateriālu ķīmija <strong>un</strong> ķīmiskās ieguves metodes 6 KP3. Nanomateriālu fizika <strong>un</strong> fizikālās ieguves metodes 6 KP4. Polimēru nanomateriālu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija 6 KP5. Standartizācija <strong>un</strong> metroloģija nanotehnoloģijā 2 KP6. Materiālās <strong>un</strong> bioloģiskās sistēmas mijiedarbība 5 KP7. Nanotehnoloģijas ārstniecisko <strong>un</strong> diagnostisko preparātu ievadīšanā 4 KP8. Darba aizsardzības pamati 1 KPB OBLIGĀTĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 19KP1. Specializējošie priekšmeti 15KP1.1 Viedie nanostrukturētie materiāli 3 KP1.2 Nanofotonika 3 KP1.3. Pusvadītāju nanostruktūras 3 KP1.4. Nanomateriālu lāzertehnoloģijas 3 KP1.5. Nanostrukturētie metamateriāli 3 KP1.6. Nanotehnoloģijas šķiedrmateriālu ražošanā <strong>un</strong> apdarē 3 KP1.7. Nanoslāņi <strong>un</strong> nanopārklājumi 3 KP1.8. Robežnorises polimēru nanokompozītu veidošanās <strong>un</strong> sabrukuma procesos 3 KP1.9. Biopolimēru <strong>un</strong> bionanomateriālu tehnoloģijas <strong>un</strong> pielietojums 3 KP1.10. Polimēru fizika <strong>un</strong> fizikālā ķīmija 3 KP1.11. Nanostrukturētas elektrokeramikas fizikālā ķīmija 3 KP1.12. Oksīdu nanomateriāli 3 KP1.13. Neorganisko nanodaļiņu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija 3 KP1.14. Nanoporainie materiāli 3 KP1.15. Nanostrukturētas plānās kārtiņas <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumi 3 KP1.16. Nanotehnoloģijas biomateriāliem 3 KP1.17. Speciālie procesi <strong>un</strong> iekārtas 3 KP1.18. Zāļu ievadīšanas sistēmas <strong>un</strong> nanomedicīna 3 KP1.19. Membrāntehnoloģija 2 KP1.20. Bioprocesu inženierijas pamati 2 KP1.21. Cietu vielu elementu mikroanalīzes metodes 2 KP23
2. Humanitārie, sociālie priekšmeti 2 KP2.1. Prezentācijas prasme 2 KP2.2. Pedagoģija 2 KP2.3. Vadības socioloģija 2 KP2.4. Psiholoģija 2 KP2.5. Eiropas klasiskā filozofija 2 KP3. Ekonomikas <strong>un</strong> vadības priekšmeti 2 KP3.1. Tirgus organizācija <strong>un</strong> vadīšana 2 KP3.2. Civiltiesības 2 KP3.3. Ekonomikas teorija 2 KPC BRĪVĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 6 KPE GALA PĀRBAUDĪJUMI 20KP1. Maģistra darbs 20KPKOPĀ: 80KPProgramma izvērtēta RTU Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātes Ķīmijas <strong>un</strong> ķīmijastehnoloģijas studiju programmu komisijas <strong>un</strong> Materiālzinātnes nozares studiju programmas komisijas2010.g. 22.aprīļa apvienotajā sēdē (protokols Nr.3).Priekšsēdētājsprofesors V.KokarsProgramma akceptēta Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātes Domes 2010.g. 22.aprīļa sēdē,prot. Nr. 11.Priekšsēdētājsprofesors V.Kokars24
2. PIELIKUMSStudijuplāni ar atbildīgajiem pasniedzējiem25
ŠifrsMPRMaģistra akadēmisko studiju plāns <strong>un</strong> atbildīgie pasniedzēji studiju programmā “Materiālu nanotehnoloģijas” ĶMN0(uzņemšana ar 2010./2011.m.g.)Kredītp<strong>un</strong>kti semestrī = st<strong>un</strong>das nedēļāPārb.Priekšmeti. Atbild. pasniedzēja v.uzvārdsKP(Lekc.-Pr.d.-Lab.)forma1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem.A. OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETI 35 14 14 7 -ĶST700 Nanomēroga objektu pētīšanas metodes. G.Mežinskis E 5 2(2-0-0) 3(2-0-1)ĶST701 Neorganisko nanomateriālu ķīmija <strong>un</strong> ķīmiskās ieguves metodes.G.MežinskisE 6 6(4-1-1)MFB705 Nanomateriālu fizika <strong>un</strong> fizikālās ieguves metodes. M.Knite E 6 3(2-1-0) 3(2-1-0)ĶPI705 Polimēru nanomateriālu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija. M.Kalniņš E 6 3(2-0-1) 3(2-1-0)ĶST703 Standartizācija <strong>un</strong> metroloģija nanotehnoloģijā. G.Mežinskis E 2 2(1,5-0-0,5)ĶVT701 Materiālās <strong>un</strong> bioloģiskās sistēmas mijiedarbība. L.Bērziņa-Cimdiņa E 5 5(3-2-1)ĶOS700 Nanotehnoloģijas ārstniecisko <strong>un</strong> diagnostisko preparātu ievadīšanā. M.Jure E 4 4(2-1-1)IDA117 Darba aizsardzības pamati. U.Valentīna E 1 1(1-0-0)B B.OBLIGĀTĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 19 KP 6 6 5 21. Specializējošie priekšmeti 15 KP 6 6 3 -MFB700 Viedie nanostrukturētie materiāli. M.Knite E 3 3(3-0-0)MFA703 Nanofotonika. A.Ozols E 3 3(2-1-0)MFZ701 Pusvadītāju nanostruktūras. A.Medvids I 3 3(2-1-0)MFZ702 Nanomateriālu lāzertehnoloģijas. A.Medvids I 3 3(2-1-0)MFA704 Nanostrukturētie metamateriāli. A.Ozols E 3 3(2-1-0)ĶPI704 Nanotehnoloģijas šķiedrmateriālu ražošanā <strong>un</strong> apdarē. S.Reihmane E 3 3(2-1-0)ĶPI703 Nanoslāņi <strong>un</strong> nanopārklājumi. S.Gaidukovs E 3 3(3-0-0)ĶPI701 Robežnorises polimēru nanokompozītu veidošanās <strong>un</strong> sabrukuma procesos. E 3 3(2-0-1)M.KalniņšĶPI706 Biopolimēru <strong>un</strong> bionanomateriālu tehnoloģijas <strong>un</strong> pielietojums. S.Reihmane E 3 3(2-0-1)ĶPI702 Polimēru fizika <strong>un</strong> fizikālā ķīmija. S.Gaidukovs E 3 3(3-0-0)ĶST705 Nanostrukturētas elektrokeramikas fizikālā ķīmija . G.Mežinskis E 3 3(2-0-1)ĶST707. Oksīdu nanomateriāli . G.Mežinskis E 3 3(2-0-1)ĶST709 Neorganisko nanodaļiņu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija . I.Juhņeviča E 3 3(3-0-0)ĶST710 Nanoporainie materiāli. G.Mežinskis E 3 3(2-0-1)26
ŠifrsMPRPriekšmetiPārb.formaKPKredītp<strong>un</strong>kti semestrī = st<strong>un</strong>das nedēļā(Lekc.-Pr.d.-Lab.)1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem.ĶST708 Nanostrukturētas plānās kārtiņas <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumi. G.Mežinskis E 3 3(2-0-1)ĶVT702 Nanotehnoloģijas biomateriāliem. L.Bērziņa-Cimdiņa E 3 3(2-1-0)ĶVT530 Speciālie procesi <strong>un</strong> iekārtas. J.Ozoliņš E 3 3(1-1-1)ĶVT703 Zāļu ievadīšanas sistēmas <strong>un</strong> nanomedicīna. L.Bērziņa-Cimdiņa E 3 3(2-1-0)ĶVT509 Membrāntehnoloģija. V.Ščerbaks E 2 2(1-0-1)ĶVT502 Bioprocesu inženierijas pamati. J.Vanags I 2 2(1-1-0)ĶST538 Cietu vielu elementu mikroanalīzes metodes. L.Bērziņa-Cimdiņa E 2 2(1-1-0)2. Humanitārie, sociālie priekšmeti 2 KP 2HFL433 Prezentācijas prasme.G.Ozolzīle I 2 2(1-1-0)HSP446 Pedagoģija. A.Baldiņš I 2 2(1-1-0)HSP375 Vadības socioloģija. R.Taraškevičs I 2 2(1-1-0)HSP484 Psiholoģija. A.Šteinberga I 2 2(1-1-0)HFL438 Eiropas klasiskā filozofija. G.Ozolzīle I 2 2(1-1-0)3. Ekonomikas <strong>un</strong> vadības priekšmeti 2 KP 2IRU116 Tirgus organizācija <strong>un</strong> vadīšana. G.Kozaka E 2 2(1-0-1)IUV414 Civiltiesības. D.Ose E 2 2(2-0-0)IET527 Ekonomikas teorija. V.Nešpors E 2 2(1-1-0)C BRĪVĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 6 KP 3 3E GALA PĀRBAUDĪJUMI 20 KP 5 151. Maģistra darbs 5 15ĶST002 Maģistra darbs 5 15ĶVT002 Maģistra darbs 5 15ĶPI002 Maģistra darbs 5 15ĶVĶ002 Maģistra darbs 5 15MFB002 Maģistra darbs 5 15MFZ002 Maģistra darbs 5 15MFA002 Maģistra darbs 5 15KOPĀ: 20 20 20 2027
ŠifrsMPRMaģistra akadēmisko studiju plāns <strong>un</strong> atbildīgie pasniedzēji studiju programmā “Materiālu nanotehnoloģijas” ĶMN0(2011./2012.m.g.)Kredītp<strong>un</strong>kti semestrī = st<strong>un</strong>das nedēļāPārb.PriekšmetiKP(Lekc.-Pr.d.-Lab.)forma1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem.A. OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETI 35 14 14 3 4ĶST700 Nanomēroga objektu pētīšanas metodes. G.Mežinskis E 5 2(2-0-0) 3(2-0-1)ĶST701 Neorganisko nanomateriālu ķīmija <strong>un</strong> ķīmiskās ieguves metodes.G.MežinskisE 6 6(4-1-1)MFB705 Nanomateriālu fizika <strong>un</strong> fizikālās ieguves metodes. M.Knite E 6 3(2-1-0) 3(2-1-0)ĶPI705 Polimēru nanomateriālu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija. M.Kalniņš E 6 3(2-0-1) 3(2-1-0)ĶST703 Standartizācija <strong>un</strong> metroloģija nanotehnoloģijā. G.Mežinskis E 2 2(1,5-0-0,5)ĶVT701 Materiālās <strong>un</strong> bioloģiskās sistēmas mijiedarbība. L.Bērziņa-Cimdiņa E 5 5(3-2-1)ĶOS700 Nanotehnoloģijas ārstniecisko <strong>un</strong> diagnostisko preparātu ievadīšanā. M.Jure E 4 4(2-1-1)IDA117 Darba aizsardzības pamati. U.Valentīna E 1 1(1-0-0)B B.OBLIGĀTĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 19 KP 6 6 5 21. Specializējošie priekšmeti 15 KP 6 6 3 -MFB700 Viedie nanostrukturētie materiāli. M.Knite E 3 3(3-0-0)MFA703 Nanofotonika. A.Ozols E 3 3(2-1-0)MFZ701 Pusvadītāju nanostruktūras. A.Medvids I 3 3(2-1-0)MFZ702 Nanomateriālu lāzertehnoloģijas. A.Medvids I 3 3(2-1-0)MFA704 Nanostrukturētie metamateriāli. A.Ozols E 3 3(2-1-0)ĶPI704 Nanotehnoloģijas šķiedrmateriālu ražošanā <strong>un</strong> apdarē. S.Reihmane E 3 3(2-1-0)ĶPI703 Nanoslāņi <strong>un</strong> nanopārklājumi. S.Gaidukovs E 3 3(3-0-0)ĶPI701 Robežnorises polimēru nanokompozītu veidošanās <strong>un</strong> sabrukuma procesos. E 3 3(2-0-1)M.KalniņšĶPI706 Biopolimēru <strong>un</strong> bionanomateriālu tehnoloģijas <strong>un</strong> pielietojums. S.Reihmane E 3 3(2-0-1)ĶPI702 Polimēru fizika <strong>un</strong> fizikālā ķīmija. S.Gaidukovs E 3 3(3-0-0)ĶST705 Nanostrukturētas elektrokeramikas fizikālā ķīmija . G.Mežinskis E 3 3(2-0-1)ĶST707. Oksīdu nanomateriāli . G.Mežinskis E 3 3(2-0-1)ĶST709 Neorganisko nanodaļiņu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija . I.Juhņeviča E 3 3(3-0-0)ĶST710 Nanoporainie materiāli. G.Mežinskis E 3 3(2-0-1)28
ŠifrsMPRPriekšmetiPārb.formaKPKredītp<strong>un</strong>kti semestrī = st<strong>un</strong>das nedēļā(Lekc.-Pr.d.-Lab.)1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem.ĶST708 Nanostrukturētas plānās kārtiņas <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumi. G.Mežinskis E 3 3(2-0-1)ĶVT702 Nanotehnoloģijas biomateriāliem. L.Bērziņa-Cimdiņa E 3 3(2-1-0)ĶVT530 Speciālie procesi <strong>un</strong> iekārtas. J.Ozoliņš E 3 3(1-1-1)ĶVT703 Zāļu ievadīšanas sistēmas <strong>un</strong> nanomedicīna. L.Bērziņa-Cimdiņa E 3 3(2-1-0)ĶVT509 Membrāntehnoloģija. V.Ščerbaks E 2 2(1-0-1)ĶVT502 Bioprocesu inženierijas pamati. J.Vanags I 2 2(1-1-0)ĶST538 Cietu vielu elementu mikroanalīzes metodes. L.Bērziņa-Cimdiņa E 2 2(1-1-0)2. Humanitārie, sociālie priekšmeti 2 KP 2HFL433 Prezentācijas prasme.G.Ozolzīle I 2 2(1-1-0)HSP446 Pedagoģija. A.Baldiņš I 2 2(1-1-0)HSP375 Vadības socioloģija. R.Taraškevičs I 2 2(1-1-0)HSP484 Psiholoģija. A.Šteinberga I 2 2(1-1-0)HFL438 Eiropas klasiskā filozofija. G.Ozolzīle I 2 2(1-1-0)3. Ekonomikas <strong>un</strong> vadības priekšmeti 2 KP 2IRU116 Tirgus organizācija <strong>un</strong> vadīšana. G.Kozaka E 2 2(1-0-1)IUV414 Civiltiesības. D.Ose E 2 2(2-0-0)IET527 Ekonomikas teorija. V.Nešpors E 2 2(1-1-0)C BRĪVĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 6 KP 3 3E GALA PĀRBAUDĪJUMI 20 KP 9 111. Maģistra darbs 9 11ĶST002 Maģistra darbs 9 11ĶVT002 Maģistra darbs 9 11ĶPI002 Maģistra darbs 9 11ĶVĶ002 Maģistra darbs 9 11MFB002 Maģistra darbs 9 11MFZ002 Maģistra darbs 9 11MFA002 Maģistra darbs 9 11KOPĀ: 20 20 20 2029
3. PIELIKUMSMaģistra studiju programmas„Materiālu nanotehnoloģijas”studiju saturs<strong>un</strong>realizācijas apraksts30
RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTESMateriālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātesMAĢISTRA AKADĒMISKĀS STUDIJU PROGRAMMAS„MATERIĀLU NANOTEHNOLOĢIJAS”satura <strong>un</strong> realizācijas apraksts1. Studiju uzsākšanai nepieciešamā iepriekšējā izglītība:Pamatprasības:Lai uzsāktu studijas maģistra akadēmiskajā studiju programmā „Materiāl<strong>un</strong>anotehnoloģijas”, nepieciešams bakalaura akadēmiskais vai profesionālais grāds ķīmijas,ķīmijas tehnoloģijas, fizikas vai materiālzinātņu nozarēs vai tam pielīdzināma izglītība.2. Programmas īstenošanas nosacījumi:2.1. Programmas mērķisSagatavot augsta līmeņa speciālistus nanomateriālos <strong>un</strong> nanotehnoloģijās, neorganisko,organisko <strong>un</strong> polimēru nanomateriālu, nanobiomateriālu jomās, kas pārzin šonanomateriālu ieguves tehnoloģijas <strong>un</strong> prot tās pielietot zinātniski pētnieciskai darbībai.2.2. Programmas prasībasProgrammas kopapjoms ir 80 kredītp<strong>un</strong>kti, t.sk. obligātās daļas apjoms 35kredītp<strong>un</strong>kti, obligātās izvēles daļas apjoms 15 kredītp<strong>un</strong>kti, brīvās izvēles kursu apjoms 6kredītp<strong>un</strong>kti, maģistra darbs 20 kredītp<strong>un</strong>kti.Obligātā daļa ietver studiju kursus, kas atspoguļo nozares/apakšnozares izvēlētāsjomas teorētisko atziņu izpēti () <strong>un</strong> nozares/apakšnozares teorētisko atziņu aprobācijas()kursus 35 kredītp<strong>un</strong>ktu apjomā:Obligātie studiju priekšmetiNanomēroga objektu pētīšanas metodesNeorganisko nanomateriālu ķīmija <strong>un</strong> ķīmiskās ieguvesmetodesNanomateriālu fizika <strong>un</strong> fizikālās ieguves metodesPolimēru nanomateriālu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģijaStandartizācija <strong>un</strong> metroloģija nanotehnoloģijāMateriālās <strong>un</strong> bioloģiskās sistēmas mijiedarbība Nanotehnoloģijas ārstniecisko <strong>un</strong> diagnostisko preparātuievadīšanā Darba aizsardzības pamatiKredītp<strong>un</strong>kti5 KP6 KP6 KP6 KP2 KP5 KP4 KP1 KPNo obligātās izvēles priekšmetiem jāizvēlas kursi 15 kredītp<strong>un</strong>ktu apjomā. Programmasietvaros iespējams specializēties 4 jomās:31
Specializācijas jomas Priekšmeti Kredītp<strong>un</strong>ktiViedie nanostrukturētie materiāli3 KPNanofotonika3 KPMateriālu fizika <strong>un</strong> Pusvadītāju nanostruktūras3 KPnanotehnoloģijaNanomateriālu lāzertehnoloģijas3 KPNanostrukturētie metamateriāli3 KPNanotehnoloģijas šķiedrmateriālu ražošanā <strong>un</strong> 3 KPapdarēPolimēru materiālu Nanoslāņi <strong>un</strong> nanopārklājumi3 KPnanotehnoloģijaRobežnorises polimēru nanokompozītu 3 KPveidošanās <strong>un</strong> sabrukuma procesosBiopolimēru <strong>un</strong> bionanomateriālu3 KPtehnoloģijas <strong>un</strong> pielietojumsPolimēru fizika <strong>un</strong> fizikālā ķīmija3 KPNanostrukturētas elektrokeramikas fizikālā 3 KPNeorganisko materiāl<strong>un</strong>anotehnoloģijaķīmijaOksīdu nanomateriāli3 KPNeorganisko nanodaļiņu ķīmija <strong>un</strong>3 KPtehnoloģijaNanoporainie materiāli3 KPNanostrukturētas plānās kārtiņas <strong>un</strong> sola-gēla 3 KPpārklājumiNanotehnoloģijas biomateriāliem3 KPSpeciālie procesi <strong>un</strong> iekārtas3 KPBiomateriāluZāļu ievadīšanas sistēmas <strong>un</strong> nanomedicīna 3 KPnanotehnoloģijaMembrāntehnoloģija2 KPBioprocesu inženierijas pamati2 KPCietu vielu elementu mikroanalīzes metodes 2 KP2.3. Programmas uzdevumi <strong>un</strong> plānotie sasniedzamie rezultātiUzdevumi1. Sniegt f<strong>un</strong>damentālas zināšanas par nanomateriālu struktūru, īpašībām <strong>un</strong> sintēzesmetodēm;2. Sniegt zināšanas <strong>un</strong> iemaņas par nanomateriālu izmantošanu visdažādākajās zinātnes <strong>un</strong>tehnikas nozarēs;3. Sniegt zināšanas par izmantojamajām iekārtām <strong>un</strong> procesiem nanotehnoloģijās.Plānotie sasniedzamie rezultātiProgrammas absolventam jāiegūst: kompetence veikt pētniecisko darbu, spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus ar nanomateriāliem saistītajos jautājumosneorganisko, organisko <strong>un</strong> polimēru nanomateriālu, nanobiomateriālu jomās; padziļinātas <strong>un</strong> paplašinātas zināšanas, izpratne nanotehnoloģiju saistītajospētījumos, par izmantojamajām iekārtām, saskaroties ar dažādām nanomateriālujomām; padziļinātas <strong>un</strong> paplašinātas zināšanas kādā no specializētajiem nanomateriāluvirzieniem, izpratne par pētījumu iespējām <strong>un</strong> tām izmantojamajām iekārtām <strong>un</strong>tehnoloģijām;32
prasme pielietot teorētiskās zināšanas ar nanomateriāliem <strong>un</strong> nanotehnoloģijāmsaistīto problēmu risināšanā; spēja virzīt savu kompetenču pilnveidi, spēja pilnveidot kvalifikāciju ; spēja veikt personāla grupas darba rezultātu analīzi <strong>un</strong> uzņemties atbildību parkolektīvu; iemaņas veikt uzņēmējdarbību, inovācijas ar nanotehnoloģijām saistītajāsneorganisko, organisko <strong>un</strong> polimēru nanomateriālu, nanobiomateriālu jomās.Programmas absolventam ir jāspēj: patstāvīgi formulēt, kritiski analizēt <strong>un</strong> risināt sarežģītas zinātniskas <strong>un</strong> praktiskasproblēmas, izmantojot iegūtās zināšanas neorganisko, organisko <strong>un</strong> polimēr<strong>un</strong>anomateriālu, nanobiomateriālu jomās <strong>un</strong> nanotehnoloģijās; integrēt dažādu jomu zināšanas; dot ieguldījumu ja<strong>un</strong>u zināšanu radīšanā, pētniecības vai praktiskās darbības metožuattīstībā; parādīt izpratni <strong>un</strong> ētisko atbildību par ar nanomateriāliem <strong>un</strong> nanotehnoloģijāmsaistītās zinātniskās vai rūpnieciskās darbības iespējamo ietekmi uz vidi <strong>un</strong>sabiedrību.2.4. Piedāvātais izglītības satursStudiju programma 2 gadu studijās paredz studiju priekšmetus par ja<strong>un</strong>ākajiemsasniegumiem nanomateriālu <strong>un</strong> nanotehhnoloģiju teorijā <strong>un</strong> praksē. Studiju laikā irparedzēti praktiskie darbi laboratorijās. Studentiem ir iespēja izvēlēties priekšmetus noobligātās izvēles specializējošo priekšmetu bloka (B1) <strong>un</strong> specializēties Polimēr<strong>un</strong>anomateriālu ķīmijā <strong>un</strong> tehnoloģijā, Neorganisko nanomateriālu ķīmijā <strong>un</strong> ķīmiskāsieguves metodēs, Nanomateriālu fizikā <strong>un</strong> fizikālās ieguves metodēs, Materiālās <strong>un</strong>bioloģiskās sistēmas mijiedarbībā <strong>un</strong> Ārstniecisko <strong>un</strong> diagnostisko preparāt<strong>un</strong>anotehnoloģijās.Absolvējot studiju programmu, absolventam ir jāizstrādā <strong>un</strong> jāaizstāv maģistra darbs.3. Programmas daļu apjomsStudiju programmas struktūra:Bloks Priekšmetu grupa KP KPA Programmas obligātie priekšmeti 35Nozares /apakšnozares teorētiskie kursi 25Nozares /apakšnozares teorētisko atziņu10aprobācijas kursiB1 Obligātās izvēles specializējošie priekšmeti 15B2 Humanitārie, sociālie priekšmeti 2B3 Ekonomikas, vadības priekšmeti 2C Brīvās izvēles priekšmeti 6E Gala / valsts pārbaudījums 20KOPĀ: 804. Izglītības vērtēšanas kritērijiStudentu zināšanas <strong>un</strong> prasmes studiju laikā vērtē pēc kritērijiem, kas ir pieņemti <strong>un</strong>darbojas RTU.33
Gala pārbaudījumu nodrošina Valsts pārbaudījumu komisija, kuras darbā piedalāskompetenti pārstāvji no uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar nanomateriāliem <strong>un</strong>nanotehnoloģijām.Maģistra grāds tiek piešķirts, ja pilnībā ir izpildīta studiju programma <strong>un</strong> izstrādātsmaģistra darbs, kurš ir aizstāvēts ar sekmīgu atzīmi <strong>un</strong> students demonstrē kompetenciveikt pētniecisko darbu, patstāvīgi pieņemt lēmumus ar nanomateriālu <strong>un</strong>nanotehnoloģijām saistītos jautājumos.5. Pārbaudes formas <strong>un</strong> kārtībaIegūtās zināšanas <strong>un</strong> iemaņas novērtē pēc eksāmenu <strong>un</strong> ieskaišu rezultātiem, kā arī pēcstudiju darbu <strong>un</strong> maģistra darba aizstāvēšanas rezultātiem. Maģistra darbu var aizstāvēttikai gadījumā, ja sekmīgi novērtētas zināšanas <strong>un</strong> iemaņas visos studiju priekšmetos.6. Akadēmiskais personāls, kurš ir iesaistīts programmas īstenošanāProgrammā iesaistītais akadēmiskais personāls:LZA akadēmiķis, Dr.habil.chem. Valdis Kampars,LZA akadēmiķis, Dr.habil.sc.ing. Mārtiņš Kalniņš,LZA korespondētājlocekle, RTU profesore, Dr.chem. Māra Jure,LZA korespondētājloceklis, RTU profesors, Dr. habil. phys. Māris Knite,LZA korespondētājloceklis, RTU profesors, Dr. habil. phys. Andris Ozols,RTU profesore, Dr.sc.ing. Līga Bērziņa- Cimdiņa,RTU profesore, Dr.sc.ing. Skaidrīte Reihmane,RTU profesors, Dr. habil. phys. Arturs Medvids,RTU profesors, Dr.habil.sc.ing. G<strong>un</strong>dars Mežinskis,RTU profesors, Dr.sc.ing. Jurijs Ozoliņš,RTU asociētais profesors, Dr.sc.ing. Juris Vanags,RTU asociētais profesors, Dr.sc.ing. Remo Merijs Meri,RTU asociētais profesors, Dr.sc.ing. Laimonis Mālers,RTU docents, Dr.sc.ing. Valdemārs Ščerbaks,RTU docente, Dr.sc.ing. Inna Juhņeviča,RTU praktiskā docente, Iveta Mežinska.Akadēmiskais personāls piedalās gan lekciju lasīšanā, gan laboratoriju <strong>un</strong> praktisko darb<strong>un</strong>odrošināšanā. Šie speciālisti piedalīsies arī maģistra darbu vadīšanā <strong>un</strong> novērtēšanā.7. Programmas īstenošanā ir iesaistītas šādas struktūrvienības:Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra;Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra;Silikātu, augsttemperatūras <strong>un</strong> neorganisko nanomateriālu tehnoloģijas katedra;Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedra;Rīgas Biomateriālu inovācijas <strong>un</strong> attīstības centrs;Cietvielu fizikas profesora grupa;Kondensētās vielas inženierfizikas profesora grupa;Starojuma inženierfizikas profesora grupa;Ķīmijas katedra,Ražošanas kvalitātes institūtsHumanitārais institūts,Sociālo zinātņu katedra,Inženierekonomikas <strong>un</strong> vadības fakultāte.34
8. Programmas palīgpersonāla raksturojumsPalīgpersonāls nodrošinās aparatūras, datoru, instrumentu darbību, lai realizētu programmāparedzētās praktiskās nodarbības <strong>un</strong> laboratorijas darbus, kā arī maģistra darbus.Palīgpersonāla sastāvs: Vecākie laboranti: 59. Programmas īstenošanā nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumsMateriālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātē ir pietiekošs auditoriju skaits, lai nodrošinātulekciju <strong>un</strong> praktisko nodarbību realizāciju. Arī iekārtu, instrumentu <strong>un</strong> datoru skaits irpietiekams, lai nodrošinātu studiju priekšmetu praktisko <strong>un</strong> laboratorijas darbu īstenošanu,kā arī maģistru darbu izstrādi.Silikātu, augsttemperatūras <strong>un</strong> neorganisko nanomateriālu tehnoloģijas katedrā irpieejamas šādas iekārtas:Neorganisko nanodaļiņu <strong>un</strong> nanomateriālu sintēzei: augsttemperatūras krāsnis „Nabertherm LH 15/13” temperatūrām līdz 1300 0 C; „Supertherm HT 16/17” temperatūrām līdz 1750 0 C; laboratorijas aprīkojums sola-gela tehnoloģijai <strong>un</strong> iemērkšanas-izvilkšanaspārklājumu ieguves iekārta.Materiālu smalcināšanai, veidošanai: planetārās ložu dzirnavas "Retsch PM 400" <strong>un</strong> "Sand"; ložu dzirnavas “Carl Jager”; laboratorijas dzirnavas "Retsch RM 100"; laboratorijas vakuuma prese "HAENDLE PZVM-8b"; 3 galda hidrauliskās preses "SPRUT 10/185".Birstošu materiālu sietu analīzei: vibrosijāšanas iekārta „Analissete 3 PRO”.Nano- <strong>un</strong> mikrodaļiņu izmēru, suspensiju, pastu Z-potenciāla <strong>un</strong> viskozitātesanalīzei: "90 Plus" <strong>un</strong> "MAS ZetaPALS Brookhaven Instr."; viskozimetrs VT550 Thermo Haake Electron Corp." ar sensoru MV-DIN.Materiālu ķīmiskajai analīzei: klasiskā ķīmiskā analīze, liesmas fotometrs „Zenaway”.Materiālu fāžu sastāva, struktūras, virsmas morfoloģijas <strong>un</strong> porainības analīzei: rentgenstaru difraktometrs "Rigaku Ultima +" ar augsttemperatūras kameru, ICDDdatu bāzes PDF-4 + 2009, PDF-4/Organics 2009 <strong>un</strong> programmatūra Sleve+2009; IS Furjē spektrometrs "21 Prestige Shimadzu Corp."; optiskais stereo mikroskops "Leica M420"; polarizācijas mikroskops "Leica DM LP" ar "Leica DC" fotokameru, datu apstrādeiizmanto programmatūru "Image-Pro Plus 4,5"; atomu spēka mikroskops "VEECO CP II Scanning Probe Microscope"; slāpekļa adsorbcijas porozimetrs "Nova 1200 E-Series, Quantachrome Instruments"(porām no 0,35-200nm) <strong>un</strong> Hg porozimetrs "Pore Master 33 Quantachrome Instruments"(porām no 0,064-950 km).Materiālu termiskajai <strong>un</strong> termomehāniskajai analīzei, mehānisko īpašīb<strong>un</strong>oteikšanai: augsttemperatūras derivatogrāfs MOM ar temperatūru diapazonu 1000-1500 0 C; diferenciāli termiskās <strong>un</strong> termomehāniskās analīzes iekārta "SETSYS EvolutionTGA-DTA/TMA SETARAM" temperatūrām līdz 1750 o C; horizontālais dilatometrs "L76/1600 D";35
īdes <strong>un</strong> statiskās slodzes mērīšanas iekārta "Compression Test Plant ToniNorm,ToniTechnik by Zwick". Maksimālā slogošanas jauda 300 kN, programmatūra"Setsoft 2000"; akustiskā sistēma "Buzz-O-Sonic 5,0" elastības moduļa noteikšanai.Tehniskās fizikas institūtā ir pieejamas šādas iekārtas: Laboratorijas iekārtas paraugu sagatavošanai <strong>un</strong> testēšanai:o elektroniskie svari „KERN” ALS 120-4, 0,1 mg/120;o Hiesler ultrasonics procesors UPS-200S;o termostats „SNOL” 58/350; Iekārtas virsmas morfoloģijas analīzei <strong>un</strong> optiskajiem mērījumiemo „Nikon” LV-150 Optiskais mikroskops;o infrasarkanais spektrometrs (Vertex-70);o „Edm<strong>un</strong>d Optics” fotometrs;o „Edm<strong>un</strong>d Optics” polarizācijas ierīču komplekts;o „Ekspla” maināms gaismas vājinātājs;o digitālā kamera Moticam 2000 Motic;o fokusējošā optikas iekārta Vertex 70;o optisko detaļu turētāji; Lāzeri <strong>un</strong> mērierīces lāzeriem:o YAG: Nd lāzers, CO 2 impulsa lāzers, He-Ne gāzes lāzers LGN-222,Cietvielas lāzers DD532 -50-5(532 nm), Lāzers Ekspla NL301; KlastechDENICAFC-532-300 lāzers; Melles Griot He-Ne lāzers;o pusvadītāju lāzeri: DG635-6-3 (635 nm);DD650 – 9- 3 (650 nm); DH670-4-3 (670 nm); DB808-120-3 (808 nm); DH850-30-3 (850 nm);DA980-5-3(980nm);o Scientech” lāzerstarojuma jaudas mērītājs; Gentech” lāzerstarojuma jaudasmērītājs Iekārtas materiālu testēšanai:o firmas ZWICK vienas kolonas polimēru materiālu testēšanas iekārtao datorizēta polimēru nanokomopzītu materiālu mehānisko <strong>un</strong> elektriskoparametru testēšanas iekārta HBM SPIDER8;o datorizēta polimēru nanokompozītu materiālu elektrisko <strong>un</strong> gāzu sorbcijasparametru testēšanas iekārta;o LabPro interfeisa iekārta; Palīgiekārtas:o digitālais pikoampērmetrs ar barošanas avotu Keithley 6487;o digitālā pikoampērmetra mēršūna Keithley 8009;o pieci Agilent 34970A datu apstrādes bloki ar 20 kanālu multipleksoramoduļiem Agilent 34901A;o augstsprieguma pārveidotājs TREK S/N 489;o keithley Model 2100 ciparu multimetrs;o osciloskops „Tektronix” TDS3052B.Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedrā <strong>un</strong> Rīgas Biomateriālu inovācijas <strong>un</strong> attīstībascentrā studentu apmācībai ir pieejamas šādas iekārtas:Iekārtas paraugu sagatavošanai:o pērļu dzirnavas Dispermat CA-40-M1;o planetārās bumbu dzirnavas FRITSCH pulversette 536
o sntēzes reaktors EURO-StPCVP7o ekstrūzijas stimulators ECT KP50A Capillar chechEkstrūders DORST V 10SpHVo maisītājs-mīcītājs AMK III U 8/IVo izsmidzināšanas žāvētava BUCHI Mini Spray Pryer B-29o augsttemperatūras apstrādes krāšņu komplekts paraugu apstrādei gaisa, kā arībezskābekļa vidē;Paraugu sagatavošanai analīzēmo DMLPSlīpēšanas <strong>un</strong> pulēšanas iekārta MineMet®1000o mazapgriezienu dimantu zāģis IsoMetTMDaļiņu izmēru notekšanai:o lāzera granulometrs Fritsch analysette 22 Nano TechMateriālu termiskajai analīzei:o augsttemperatūras DTA/DSC Bahr-Themoanalyse 703;o augsttemperatūtas mikroskops Hesse instruments 0 o -1650 o C.Materiālu fāžu sastāva, struktūras, virsmas morfoloģijas analīzei:o rentgenstaru difraktometrs PANalytical X`Pert PRO;o gaismas mikroskops Leica DFC320, Stereomikroskops Leica DFC490,MZ16A ar attēlu analīzes sistēmu;o gaismas mikroskops Leica DFC320, DMLP;o Furjē transformāciju IS spektrometrs Varian 800 FT-IR Scimitar Serieso skenējošais elektronu mikroskops Tescan, MiraLMU High ResolutionSchottky FE SEMPolimērmateriālu institūtā <strong>un</strong> Polimēru materiālu tehnoloģijas katedrā studentuapmācībai ir pieejamas šādas iekārtas:Materiālu veidošanai OS – 10 orbitālais kratītājs BS – 010116-209 C ar platformu; laboratorijas valči 80X175; Bemberi termoplastisku materiālu maisītājs Werner-Pflederer; divšneku laboratorijas ekstrūderis Prism TSE 16 TC; laboratorijas galda prese "CARVER, modelis C 24000LB"; vertikālā liešanas mašīna; divšneku laboratorijas ekstrūderis Prism TSE 16 TC.; vertikālā liešanas mašīna; laboratorijas valči 80X175; mikrotoms Leica J<strong>un</strong>g Polycut E ar vadības pulti <strong>un</strong> enerģijas bloku;Materiālu pārbaudei caurejošās <strong>un</strong> atstarotās gaismas polarizācijas mikroskops Leica DM RM arvideokameru Cappa CF 11/1, krāsaino videomonitoru TM-A10E <strong>un</strong> krāsaino videoprinteriMavigraph UP-1200EPM/1200AEPM; polarizācijas mikroskops Leica LABORLUX 12 POL S ar apsildāmo galdiņu <strong>un</strong>temperatūras regulēšanas bloku LEICA Heiztisch 350 o; materiālu termiskās analīzes komplekss Mettler Toledo DSC 30 <strong>un</strong> TG 50 ardatorvadību <strong>un</strong> analīzi; <strong>un</strong>iversālā materiālu deformatīvo īpašību pārbaudes iekārta Zwick ProLine BDO-FB020TN; Taber Rotary Abraser tipa materiālu nodiluma testeris.37
10. Programmas izmaksasNepieciešamības gadījumos ārpus RTU materiālā bāze tiks izmantota uz līgumu pamatiem.Programmas izmaksas nepārsniegs RTU vidējos normatīvus. Izmaksu aptuvenais vērtējumsir: 1057 * x2,81 * x1,5=4455,25 Ls uz vienu studentu gadā (23.02.2009. RTU Senāta lēmums,protokols Nr.529).11. Programmas atbildīgā struktūrvienība <strong>un</strong> personasPar programmas īstenošanu atbild Silikātu, augsttemperatūras <strong>un</strong> neorganiskonanomateriālu tehnoloģijas katedra (SANNTK). Atbildīgā persona: SANNTK vadītājs,profesors G<strong>un</strong>dars Mežinskis.Programma, tās satura <strong>un</strong> realizācijas apraksts tika apspriesti Ķīmijas <strong>un</strong> ķīmijastehnoloģijas <strong>un</strong> Materiālzinātnes nozaru studiju programmu komisiju apvienotajā sēdē,2010.gada 22.aprīlī (protokols Nr. 3).Programma <strong>un</strong> tās satura <strong>un</strong> realizācijas apraksts apstiprināti 2010.gadā 22. aprīlī MĶFDomes sēdē (protokols Nr.11). Akadēmisko maģistru studiju programmu „MATERIĀLUNANOTEHNOLOĢIJAS” rekomendēts virzīt izskatīšanai RTU Senātam.2010.gada 22.aprīlīMĶF Domes priekšsēdētājs prof. __________________________V.KokarsProgrammas direktors __________________________G.Mežinskis*Bāzes izmaksas <strong>un</strong> koeficienti var manīties atbilstoši RTU Senāta lēmumiem.38
4. PIELIKUMSAkadēmiskais personāls RTUMateriālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijasfakultātes maģistra studiju programmāĶMN0 „Materiālu nanotehnoloģijas”39
Akadēmiskais personāls RTU Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātes maģistra studiju programmā ĶMN0 „Materiāl<strong>un</strong>anotehnoloģijas”Nr.p.kVārds, UzvārdsAkadēmiskais grāds1. G<strong>un</strong>dars Mežinskis Prof.2. Māris Knite Prof.3. Mārtiņš Kalniņš Prof.4. Remo Merijs Meri Assoc.prof.5. Iveta Mežinska Docents6.Līga Bērziņa-CimdiņaProf.RTU struktūrvienībaDirektors, MLĶF Silikātu materiāluinstitūts Silikātu augsttemperatūras <strong>un</strong>neorganisko nanomateriālu tehnoloģijaskatedraMLĶF Tehniskās fizikas institūts Cietvielufizikas profesoru grupaDirektors, MLĶF Polimēru materiāluinstitūts Polimēru materiālu tehnoloģijaskatedraMLĶF Polimēru materiālu institūtsPolimēru materiālu tehnoloģijas katedraDirektore, Inženierekonomikas <strong>un</strong> vadībasfaukultāte (IEVF) Ražošanas kvalitātesinstitūts,Direktors, MLĶF Vispārīgas ķīmijastehnoloģijas institūtsZinātniskaisgrādsDr.habil.sc.ing.Dr. habil.phys.Dr.habil.sc.ingDr.sc.ing.Dr.sc.ing.Dr.sc.ing.Ievēlēšanasdatums(Ievēlēšanasperiods - 6Macību kursigadi23.09.2011. ĶST700 Nanomēroga objektupētīšanas metodesĶST701 Neorganisko nanomateriāluķīmija <strong>un</strong> ķīmiskās ieguves metodesĶST708 Nanostrukturētas plānāskārtiņas <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumi16.09.2011. MFB705 Nanomateriālu fizika <strong>un</strong> toieguves fizikālās metodesMFB700 Viedie nanostrukturētiemateriāli20.04.2010. ĶPI701 Robežnorises polimēr<strong>un</strong>anokompozītu veidošanās <strong>un</strong>sabrukuma procesos10.09.2008 ĶPI705 Polimēru nanomateriāluķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija16.01.2012. ĶST703 Standartizācija <strong>un</strong>metroloģija nanotehnoloģijā03.06.2009. ĶVT701 Materiālās <strong>un</strong> bioloģiskāssistēmas mijiedarbībaĶVT702 NanotehnoloģijasbiomateriāliemĶVT703 Zāļu ievadīšanas sistēmas<strong>un</strong> nanomedicīnaĶST538 Cietu vielu elementumikroanalīzes metodes40
Nr.p.kVārds, UzvārdsAkadēmiskais grāds7. Māra Jure Prof.8. Valentīna Urbāne Prof.9. Andris Ozols Prof.10. Arturs Medvids Prof.11. Skaidrīte Reihmane Prof.12. Anna Borisova pētniece13. Sergejs Gaidukovs Docents14. Andris Šutka Pētnieks15 Ilona Pavlovska LektoreRTU struktūrvienībaDirektors, MLĶF Organiskās ķīmijastehnoloģijas institūts Bioloģiski aktīvosavienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedraDirektors, IEVF Darba <strong>un</strong> civilāsaizsardzības institūtsMLĶF Tehniskās fizikas institūtsStarojuma inženierfizikas profesoru grupaMLĶF Tehniskās fizikas institūtsKondensētās vielas inženierfizikasprofesora grupaMLĶF Polimēru materiālu institūtsPolimēru materiālu tehnoloģijas katedraMLĶF Polimēru materiālu institūtsPolimēru materiālu tehnoloģijas katedraMLĶF Polimēru materiālu institūtsPolimēru materiālu tehnoloģijas katedraMLĶF Silikātu materiālu institūts Silikātuaugsttemperatūras <strong>un</strong> neorganiskonanomateriālu tehnoloģijas katedraMLĶF Silikātu materiālu institūts Silikātuaugsttemperatūras <strong>un</strong> neorganiskonanomateriālu tehnoloģijas katedraZinātniskaisgrādsDr.chem.Dr.chem.Dr. habil.physDr. habil.phys.Dr.sc.ing.Mg.sc.ing.Dr.sc.ing.Mg.sc.ing.Dr.sc.ing.Ievēlēšanasdatums(Ievēlēšanasperiods - 6Macību kursigadi24.01.2008. ĶOS700 Nanotehnoloģijasārstniecisko <strong>un</strong> diagnostiskopreparātu ievadīšanā24.02.2012. IDA117 Darba aizsardzības pamati16.04.2010. MFA703 NanofotonikaMFA704 Nanostrukturētie materiāli16.04.2010. MFZ701 Pusvadītāju nanostruktūrasMFZ702 Nanomateriālulāzertehnoloģijas10.12.2009. ĶPI706 Biopolimēru <strong>un</strong> biomateriālutehnoloģijas <strong>un</strong> to pielietošanasiespējas10.12.2009. ĶPI704 Nanotehnoloģijasšķiedrmateriālu ražošanā <strong>un</strong> apdarē09.12.2010. ĶPI703 Nanoslāņi <strong>un</strong> nanopārklājumiĶPI702 Polimēru fizika <strong>un</strong> fizikālāķīmija18.03.2010. ĶST705 Nanostrukturētaselektrokeramikas fizikālā ķīmija13.12.2007. ĶST707 Oksīdu nanomateriāli41
Nr.p.kVārds, UzvārdsAkadēmiskais grāds15. Inna Juhņeviča DocenteRTU struktūrvienībaMLĶF Silikātu materiālu institūts Silikātuaugsttemperatūras <strong>un</strong> neorganisko nanomateriālu k.ZinātniskaisgrādsDr.sc.ing.16. Jurijs Ozoliņš Prof. MLĶF Vispārīgas ķīmijas tehnoloģijas institūts Dr.sc.ing.17. Valdemārs Ščerbaks Docents MLĶF Vispārīgas ķīmijas tehnoloģijas institūts Dr.sc.ing.18. Juris Vanags Assoc.prof. MLĶF Vispārīgas ķīmijas tehnoloģijas institūts Dr.sc.ing.19. G<strong>un</strong>ārs Ozolzīle Assoc.prof.Direktors, Humanitārais institūts Sociālās zinātņukatedraDr.sc.soc.20. Zanda Lejniece Pr.docent Humanitārais institūts Sociālās zinātņu katedra Mg.phil.21. Alvars Baldiņš Assoc.prof. Humanitārais institūts Sociālās zinātņu katedra Dr.phil.22. Ronalds Taraškevičs Prof. Humanitārais institūts Sociālās zinātņu katedra Dr.oec.23. Airisa Šteinberga Assoc.prof. Humanitārais institūts Sociālās zinātņu katedra Dr.psych.24. Gaļina Kozaka Docente Direktors, IEVF Vadībzinību katedra Dr.sc.ing.25. Judīte Jakubāne Docente IEVF Vadībzinību katedra Mg.oec.26. Daina Ose Pr.docente IEVF Vadībzinību katedra Dr.iur.27. Viktors Nešpors Prof.Direktors, IEVF Ražošanas <strong>un</strong> uzņemējdarbībasinstitūtsDr.oec.Ievēlēšanasdatums(Ievēlēšanasperiods - 6Macību kursigadi13.12.2007. ĶST709 Neorganisko material ķīmija<strong>un</strong> tehnoloģijaĶST710 Nanoporainie materiāli21.05.2009. ĶVT530 Speciālie procesi <strong>un</strong> iekārtas22.12.2009. ĶVT509 Membrānu tehnoloģija10.12.2009. ĶVT502 Bioprocesu inženierijaspamati09.03.2006. HFL438 Eiropas klasiskā filozofija15.06.2007. HFL433 Prezentācijas prasme19.12.2008/ HSP446 Pedagoģija09.03.2009. HSP375 Vadības socioloģija04.11.2011. HSP484 Psiholoģija14.01.2008. IRU116 Tirgus organizācija <strong>un</strong>vadīšana19.01.2009. IRU116 Tirgus organizācija <strong>un</strong>vadīšana19.01.2009. IUV414 Civiltiesības09.03.2009. IET527 Ekonomikas teorija42
5. PIELIKUMSMaģistra studiju programmas„Materiālu nanotehnoloģijas” studentupētniecisko darbu tēmas <strong>un</strong> to vadītāji43
Studentu pētniecisko darbu tēmas <strong>un</strong> to vadītājiN# Projekts / tēma Students (V., U.) Zinātniskais vadītājs1. Piedalās projektā: ERAF aktivitātes2.1.1.1. projekts projekts „Inovatīvuzemtemperatūras kompozītmateriāluizstrāde no vietējām minerālajāmizejvielām ” Nr.2D-2.1.1.1.0-10-APIA-VIAA-152 (PVS ID 1525),(2010-2013); / Liepas homogenizētosarkano mālu sagatavošanaģeopolimēru metodes realizācijaiLīga Grase Dr.habil.sc.ing., prof.G.Mežinskis2. Piedalās projektā: ERAF aktivitātes2.1.1.1. projekts „Inovatīvas ūdensapstrādes tehnoloģijas izstrādeizmantojot nanostrukturētukeramiku”, Līg.Nr.2010/0257/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/012, (2010-2013)/ Titāna oksīdus saturošas keramikasnanostrukturēšana3. Piedalās projektā: 3. V7709Inovatīvu daudzf<strong>un</strong>kcionālumateriālu, signālapstrādes <strong>un</strong>informātikas tehnoloģiju izstrādekonkurētspējīgiem zinātņuietilpīgiem produktiem, projekts Nr.4„Ja<strong>un</strong>i materiāli <strong>un</strong> tehnoloģijasbioloģisko audu izvērtēšanai <strong>un</strong>aizvietošanai”, (2010-2013)./ Porainas biokeramikas ieguve,izmantojot kalcija fosfātus <strong>un</strong>prekursora piesūcināšanas metodi4. Zāļu ievadīšanas sistēmas uzbiokeramikas bāzes5. Mākslīgo vezikulu pētīšana ar KMRmetodēm Artificial vesicles studyingwith NMR6. Piedalījās projekta 2. Z 09.1605“Ja<strong>un</strong>u <strong>un</strong> uzlabotu sintētisko <strong>un</strong>dabīgo materiālu izstrāde, izmantojotķīmijas tehnoloģijas metodes” /Poraina kor<strong>un</strong>da-mullīta keramika arfotokatalītiskām īpašībām7. Piedalās ERAFa projekta „Saulessiltuma enerģijas akumulējošumateriālu izstrāde, izmantojot solagēla<strong>un</strong> vakuuma pārklājumutehnoloģijas” Nr.2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/156(PVS ID 1524) / Liepas pelēko māluģeopolimerizācijaInga NarkevicaLīga StīpnieceAlina BondarevskaRuslansMuhamadajevsGatis MozoļevskisIeva BuiķeDr.sc.ing., prof.,Līga Bērziņa-CimdiņaDr.sc.ing., prof.,Līga Bērziņa-CimdiņaDr.sc.ing., prof.,Līga Bērziņa-CimdiņaDr.habil.chem., prof.E.LiepiņšDr.habil.sc.ing.,asoc.prof. V. ŠvinkaDr.habil.sc.ing., prof.G.Mežinskis44
N# Projekts / tēma Students (V., U.) Zinātniskais vadītājs8. Piedalās bāzes finansējuma tēmasrisināšanā Silikātu materialu institūtā/ Sfērisku granulu ieguve no Liepasatradnes māliem, kas modificēti arģeopolimēru metodiAndrejs Šiškins Dr.habil.sc.ing., prof.G.Mežinskis9. Piedalās ERAFa projektā„Nanostruktūru <strong>un</strong> barjeru struktūruieguves sola-gēla <strong>un</strong> lāzeratehnoloģijas” Nr.2010/0222/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/145 (PVS ID 1535 ) /Nanostrukturēti mezoporaini Fe x O y -TiO 2 sola-gēla pārklājumifotokatalīzei10. Piedalās projektā: RTU projekts ZP-2010/25 „Lokālu zāļu piegādessistēmu izveide uz porainu kalcijafosfātu biokeramisko pamatņubāzes”/ Kalcija fosfātu/bionoārdāmupolimēru zāļu piegādes sistēmuizveide11. Nanopildvielu (C nanocaurulīšu)ietekme uz PVS/PVA kompozītuīpašībām12. Piedalās RTU projektā ZP-2010/29„TiO2/HAp keramikas kompozītavirsmas mikrobioloģiskāskontaminācijas riska izvērtējums” /Hidroksilapatīta <strong>un</strong> titāna dioksīdananokompozītkeramika13. Ar lāzera starojumu iegūto p <strong>un</strong> ntipa Si nanostruktūru īpašībupētīšana.Baiba AuziņaEvija BuļaAleksandra KijaņicaAleksandraBurlakovaGatis MozoļevskisDr.habil.sc.ing., prof.G.MežinskisDr.sc.ing., prof.,Līga Bērziņa-CimdiņaDr.sc.ing. S.GaidukovsDr.sc.ing.,vad.pētn.Ilona PavlovskaDr.habil.phys.,prof. A.Medvids45
6. PIELIKUMSMaģistra studiju programmas„Materiālu nanotehnoloģijas” studentupublikācijas46
Studentu publikācijasZiņojumi vietējās konferencēs Latvijā:51. <strong>un</strong> 52. RTU studentu zinātniskā konference, Rīga:1. Burlakova A., Pavlova A., Bērziņa-Cimdiņa L. Titāna/titāna savienojumu virsmassagatavošanas metodes implantmateriālu izgatavošanĀ. 51. RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong>tehniskās konferences materiāli, Latvija, Rīga, 29.-30. aprīlis, 2010. – 1-1.2. Buiķe I., G.Mežinskis. Liepas atradnes pelēko mālu sagatavošana ģeopolimēru metodesrealizācijai. // 51. RTU studentu zinātniskā <strong>un</strong> tehniskā konference, Latvija, Rīga, 30. aprīlis,2010.3. Grase L., G.Mežinskis. Liepas atradnes homogenizēto pelēko <strong>un</strong> sarkano mālu sagatavošanaģeopolimēru metodes realizācijai. // 51. RTU studentu zinātniskā <strong>un</strong> tehniskā konference,Latvija, Rīga, 30. aprīlis, 2010.4. Mozoļevskis G., Švinka V. Ar titāna oksīdu modificēta poraina kor<strong>un</strong>da – mullīta keramika. //51. RTU studentu zinātniskā <strong>un</strong> tehniskā konference, Latvija, Rīga, 30. aprīlis, 2010. 171-171.5. Kijaņica A., Jeļinska N. Molekulmasas <strong>un</strong> hidrolīzes pakāpes ietekme uz polivinilspirtaīpašībām // 51.RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskās Konferences materiāli, Latvija, Rīga, 29.-29. aprīlis, 2010. - 183.-183. lpp.6. Kijaņica A., Jeļinska N. Dažādu molekulmasu PVS plēvju īpašību pētīšana // 52. RTU Studentuzinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferences materiāli, Latvija, Rīga, 28.-29. aprīlis, 2011. - 222.-222.lpp.Raksti <strong>un</strong> ziņojumi starptautiskajās konferencēs Latvijā:1. Švinka V., Švinka R., Zaķe I., Butlers A., Mahņicka L., Mozoļevskis G. Porous Alumina –Mullite Ceramic, Structure and Properties // The 9th International Conference on GlobalResearch and Education, Latvia, Rīga, 9.-12. August, 2010. - pp 106-1072. Mezinskis G., Grase L., Buike I., Pludons A., Lindina L., Vītina I., Sutka A. The Evaluation ofIllite/Kaolinite Clay Submicrometer Particulate Materials for the Development of GeopolymerType Solids // 5th Baltic Conference on Silicate Materials: Book of Abstracts, Latvia, Riga, 23.-25. May, 2011. - pp 38-39.3. A.Shishkin, V.Mironov, D.Goljandin, V.Lapkovsky, I.Pavlovska. Disintergration of Al-W-Bcomposite material: particle morphology and energy consumption analysis. Book of abstracts ofthe 5th Baltic Conference on Silicate Matherials - Baltsilica 2011, Riga, Latvia, 2011, 83-85.Raksti <strong>un</strong> ziņojumi starptautiskajās konferencēs ārzemēs:1. Mierina I., Bondarevska A., Seglina D., Jure M. Oxidative Stability of FAME Extracts of BlackCurrant // 8th Euro Fed Lipid Congress. Oils, Fats and Lipids. Health & Nutrition, Chemistry &Energy, Germany, Minhene, 21.-24. November, 2010. - pp LAMI-019-LAMI-019.2. Mieriņa I., Bondarevska A., Seglina D., Jure M. The Impact of Black Currant Extracts onOxidative Stability of Vegetable Oils // Organic Chemistry. Proceedings of ScientificConference, Lithuania, Kauņa, 21.-21. April, 2010. - pp 18-22.3. V.Lapkovsky, V.Mironov, A.Shishkin, V.Zemchenkov. Conveying of ferromagnetic powdermaterials by pulsed electromagnetic field. In Proceedings of PM 2011 congress; Barcelona,Spain, 2011, 253-258.4. А. Ю. Шишкин, Д.B. Голяндин, В.А. Миронов. Механическое измельчение отходовматериала Al-W-B Порошковая металургия 2011 (54) 46-54, Минск, БелорусияPublikācijas RTU zinātnisko rakstu krājumā:1. Mierina I., Bondarevska A., Jure M. The Impact of Black Currant Extracts on the OxidativeStability of Vegetable Oils // Scientific Journal of RTU. 1. series., Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķāķīmija . - 23. vol. (2011), pp 43-48.Publikācijas zinātniskajos žurnālos:47
1. Pūra A., Reinis A., Bērziņa-Cimdiņa L., Kroiča J., Rubenis K., Burlakova A. StaphylococcusEpidermidis and Pseudomonas Aeruginosa Adhesion Intensity on a TiO2 Ceramic in an inVitro Study // Advanced Materials Research. - 1. (2011) pp 301-304.Patenti:1.V. Mironovs, A. Šiškins, V. Lapkovskis, J. Baroniņš. Magnetic stirrer (in Latvian: Magnētiskaismaisītājs). LR Patent application 14382 A, 14.06.2011.2.V. Mironovs, V. Lapkovskis, A. Šiškins, J. Baroniņš. Method and device for mixing of powdermaterials (in Latvian: Pulvermateriālu sajaukšanas paņēmiens <strong>un</strong> iekārta tā īstenošanai ). LR Patentapplication 14383 A, 10.06.2011.48
7. PIELIKUMSAkadēmiskā personāla radošās <strong>un</strong> zinātniskāsbiogrāfijas49
1. Vispārīgās ziņasRTU profesora G<strong>un</strong>dara Mežinska Curriculum VitaeVārds ,uzvārds:Dzimšanas vieta:Izglītība:Akadēmiskienosaukumi <strong>un</strong>zinātniskie grādi:Nodarbošanās:Valodu lietošanasprasmes:G<strong>un</strong>dars MežinskisRīga, LatvijaAugstākā. 06/1976 Rīgas Politehniskais institūts Ķīmijastehnoloģijas fakultāte. Inženieris ķīmiķis – tehnologs javusaistvielu ķīmiskajā tehnoloģijā, diploms Ю N o 3948581. RTU profesors - 11.12.2000. RTU senāta lēmumsNr.454.2. Tehnisko zinātņu kandidāts (1981) RīgasPolitehniskais institūts, Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte.Diploma Nr. TН N o 0480613. 07/12/1992. Inženierzinātņu doktora zinātniskaisgrāds, Dr.sc.ing. Diploms Nr. B-D No 000376.4. 19/06/1998. Inženierzinātņu habilitētais doktors,Dr.habil.sc.ing.. Diploms Nr. B-Dh No 000105No 08/1999. līdz šim brīdim RTU Materiālzinātnes <strong>un</strong>lietišķās ķīmijas fakultātes Silikātu materiālu institūta(SMI) profesors, no 01/2000 SMI direktors.No 08/2000 SIA “Tevikons” valdes loceklis.No 02/2010 SIA „ETA-Latvia” valdes priekšsēdētājs.Valodu prasme: (novērtējot no 1 līdz 5 (1 - vāji; 5 - brīvi))ValodaLasītprasmeR<strong>un</strong>ātprasmeRakstītprasmeLatviešu (dzimtā valoda) 5 5 5Angļu 5 5 4Krievu 5 4 3Itāļu 3 3 22. Zinātniskā darbība <strong>un</strong> publikācijas (par pēdējiem 6 gadiem)Starptautisko pētījumu projektu <strong>un</strong> programmu dalībnieks vai vadītājs1. EK 5. ietv. Programmas projekts EVK4-CT-2001-00044 “6681 MULTI-ASSESS -Model for multi-pollutant impact and assessment of threshold levels for cultural heritage”2002.- 2005. G.Mežinskis – koordinators Latvijā.2. EK 6.ietv. Programmas projekts NMP3-CT-2003-504937 “PERCERAMICS -Multif<strong>un</strong>ctional percolated nanostructured ceramics fabricated from hydroxylapatite”2004. -2007. G.Mežinskis – RTU grupas B vadītājs.3. Eiropas zinātnes programmas pētījuma projekts EUREKA E!3033BIONANOCOMPOSIT “Hydroxyapatite Nanocomposite Ceramics - New ImplantMaterial For Bone Substitutes”. 2003.-2013. G.Mežinskis – tēmas vad.4. PHARE 2003.gada Nacionālās programmas projekts „Būvizstrādājumu inovāciju <strong>un</strong>testēšanas centra izveide” (Phare 2003/004-979-06-03 Ekonomiskās <strong>un</strong> sociālās kohēzijasprogrammas līgums Nr. 2003/004-979-6-03/1/0027). Atbildīgais no RTU – prof. G<strong>un</strong>darsMežinskis, prof. Leonīds Ribickis.5. ERAF projekts Nr VPD1/ ERAF/ CFLA/ 05/ APK/ 2.5.1./ 000047/ 023 "Ja<strong>un</strong>as metodes<strong>un</strong> tehnoloģijas optisko šķiedru ražošanai <strong>un</strong> pielietošanai" 2006-2008. Tēmasvad.prof.G<strong>un</strong>dars Mežinskis.6. ERAF projekts „Nanostruktūru <strong>un</strong> barjeru struktūru ieguves sola-gēla <strong>un</strong> lāzeratehnoloģijas” Nr. 2010/0222/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/145 (PVS ID 1535 ), vadītājs(2010-2013);7. ERAF projekts „Saules siltuma enerģijas akumulējošu materiālu izstrāde, izmantojot sola-50
gēla <strong>un</strong> vakuuma pārklājumu tehnoloģijas” Nr. 2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/156 (PVSID 1524), vadītājs (2010-2013);8. ERAF projekts „Inovatīvu zemtemperatūras kompozītmateriālu izstrāde no vietējāmminerālajām izejvielām ” Nr.2D-2.1.1.1.0-10-APIA-VIAA-152 (PVS ID 1525), izpildītājs(2010-2013);9. ERAF projekts „Augstas efektivitātes nanobetoni” Nr. 2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/033(PVS ID 1481) izpildītājs (2010-2013).Latvijas zinātņu padomes, Izglītības <strong>un</strong> zinātnes ministrijas u.c. iestāžu projektu <strong>un</strong> programmudalībnieks vai vadītājs1. LZP finansētais zinātniskais projekta Nr. 02.03.6 “Ar stikla <strong>un</strong> polimēru šķiedrāmarmētu polimērbetonu struktūras <strong>un</strong> īpašību izpēte” vadītājs, LZP pētījumuprogrammas 02.0003 ““ Materiāli Latvijas tautsaimniecībai: tehnoloģijuizstrāde, īpašību izpēte, projektēšana, racionālas izmantošanas pamatprincipuizstrāde “ ietvaros (Programmas vad.: Prof. M.Kalniņš) 2002.-2005.2. LZP grants Nr. 05.1697 “Nanomateriālu ķīmiskās tehnoloģijas <strong>un</strong> lāzerastarojuma radītās struktūras”, vadītājs. (2005-2008)3. LZP finansētais zinātniskais projekts Nr. 06.0029 – LZP pētījumu programmas“Inovatīvi strukturāli integrēti kompozītmateriāli: dizains, iegūšanas <strong>un</strong> pārstrādestehnoloģijsas, ilgmūžība” (Programmas vad.: Prof. M.Kalniņš) apakšprojekta:“Nanodaļiņu <strong>un</strong> nanokompozītu ķīmiskās tehnoloģijas” vadītājs. 2005.-2009.4. LZP grants Nr.Z 09.1238 „Nanostrukturētu sola-gēla pārklājumu izstrāde stiklašķiedrām <strong>un</strong> emaljām” , vadītājs. 2009.5. LZP grants Nr. 09.1605 “Ja<strong>un</strong>u <strong>un</strong> uzlabotu sintētisko <strong>un</strong> dabīgo materiāluizstrāde, izmantojot ķīmijas tehnoloģijas metodes” , vadītājs. 2010-2012Līgumdarbi ar dažādām Latvijas organizācijām 2005.-2012. gadā:1. Nr. 6899 Vadītājs:G.Mežinskis. A/S „Valmieras stikla šķiedra” 11.tipa stikla šķiedruvirsmas pētījumi, izmantojot atomu spēka mikroskopu” (2004.-2005.).2. Nr. 6898 Vadītājs: G.Mežinskis „A/S Valmieras stikla šķiedra” E-stikla šķiedru virsmaspētījumi, izmantojot atomu spēka mikroskopu. (2004.-2005.)3. Nr. 6866 TOP 04-42 Vadītājs:G.Mežinskis „Alumīniju saturošu atlikumu utilizācijakeramikas izstrādājumos”(2006)4. Nr. 6905 papildus līgums TOP 04-42 Vadītājs:G.Mežinskis „Alumīnija <strong>un</strong> Al2O3 bagātuatlikumu izmantošana keramikas materiālu termisko <strong>un</strong> mehānisko īpašību uzlabošanai”.(2006)5. Nr. 6910 „Rīgas Brāļu kapu akmens materiālu restaurācijas koncepcijas izstrāde”.Vadītāji: prof. G.Mežinskis, asist. I. Sidraba (2006)6. Nr. 7001 Vadītājs: G.Mežinskis. TOP 05-46 „Tehnoloģija berzes pāru pārklāšanai arkeramiku”. (2005.-2007)7. IZM - RTU finansētais zinātniskais projekts Nr. R 7343 Vadītājs: G.Mežinskis. “Polimēru<strong>un</strong> SiO2 struktūrās ievadīto nanodaļiņu mijiedarbība ar kompozīto materiālu matricu„(2007)Eiropas Savienības, LZP ekspertu <strong>un</strong> citu komisiju loceklis vai vadītājs1. No 2003.g. līdz šim brīdim. Eksperts no Latvijas tehniskajā darba grupā “Keramika”,Eiropas integrētā piesārņojuma kontroles birojs (European Integrated PollutionPrevention and Control Bureau , Brussels).2. 2007.g. Latvijas Republikas eksperts ES projektā "ES atļauju, monitoringa plānu <strong>un</strong>verifikācijas ziņojumu pārbaude ES siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju kvotu atļaujutirdzniecības shēmā dalībvalstu līmenī” Contract No 070307/2007/481259/MAR/C2concerning "The Review of Permits, Monitoring Plans, and Verification Reports in theEU Greenhouse Gas Emissions Trading Scheme at the Level of the Member States".3. No 2010.g. līdz šim brīdim. LZP Inženierzinātņu <strong>un</strong> datorzinātnes ekspertu komisijasloceklis.4. No 2009.g. līdz šim brīdim RTU Senāta Zinātnes komisijas vadītājs5. No 2012.g. Amerikas Nano Biedrības biedrs (Sertifikāts Nr.111438)Saņemtie patenti <strong>un</strong> licences (pēdējie 6 gadi):1. LR patents Nr. 14372 A. G01N27/1, C04B35/26, C04B35/622, C01G49/00. Špineļa tipa51
ferītu gāzes sensoru jūtības paaugstināšanas paņēmiens.Pat piet.Nr. P-11-58, 28.04.2011.Publ. 20.06.2011.2. LR patents Nr. 14401 B. C03C8/00, C23D5/00. Masa emaljutipa pārklājumam uztērauda. L. Bīdermanis, J. Liepiņš, G. Mežinskis, A. Cimmers, I. Pavlovska. Pat piet.: Nr.P-11-87, 17.06.2011., Publ. 20.12.2011.3. LR patenta pieteikums Nr. P-11.168. C01G49/08, C04B35/26, G01N27/12. Ja<strong>un</strong>i špineļatipa ferītu gāzes sensoru materiāli. A.Šutka, G.Mežinskis. 20.01.2012.Nozīmīgākās publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē (pēdējie 6 gadi):Publikācijas starptautiskos citējamos izdevumos1. Aronov D. Electronic states spectroscopy of Hydroxyapatite ceramics/D.Aronov,M.Chaikina, J.Haddad, A.Karlov, G.Mezinskis, L.Oster, I.Pavlovska, G.Rosenman. J MaterSci: Mater Med., Vol. 18, No 5 (2007), 865-870 Scopus2. Rosenman G. Photoluminescence and surface photovoltage spectroscopy studies ofhydroxyapatite nano-Bio-ceramics /G Rosenman, D. Aronov, L. Oster, , J. Haddad, G.Mezinskis, I. Pavlovska, M. Chaikina, A. Karlov.. Journal of Luminescence. Vol.122–123, (2007), 936–938. Scopus3. D. Saharov, A. Ozols, V. Kokars, V. Kampars, G. Mezinskis, A .Maleckis, A.Pludons,M.Jansone. Relaxation effect of stilbene azobenzene derivatives on their holographicproperties. Journal of Physics: Conference Series 93. (2007), 9P. doi: 10.1088/1742-6596/93/1/012029 Scopus4. Yu.Dekhtyar, K. Kachanovska, G. Mezinskis, A. Patmalnieks, P Pumpens, R.Renhofa.Self-assembled system of semiconductor and virus like nanoparticles. NATO Science forPeace and Security Series B: Physics and Biophysics. 2008, P. 347-350. Scopus5. Dekhtyar, Yu., Kachanovska, A., Mezinskis, G., Patmalnieks, A., Pumpens, P., Renhofa,R. Self - Assembled system: Semiconductor and virus like particles.IFMBE Proceedings20 IFMBE, 2008, P. 614-615.(Scopus)6. A.Medvid’, G.Mezinskis, L.Grigorjeva, P.Onufrijevs, D.Andersone, Photoluminescenceof ZnO Nanostructure Formed by Laser Radiation, Proc. Of Īntern.Conf. „RadiationInteraction with Material and Its Use in Technologies 2008”, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania 24-27September, 2008, pp.58-59, 2008.(Scopus)7. Ozols, A., Kokars, V., Augustovs, P., Traskovskis, K., Maleckis, A., Mezinskis, G.,Pludons, A., Saharov, D. Green and red laser holographic recording in different glassyazocompo<strong>un</strong>ds. Optical Materials 32 (8), 2010 pp. 811-817 (Scopus)8. A. Ozols. Polarization dependance of holographic recording in glassy azocompo<strong>un</strong>ds. / A.Ozols.,V. Kokars, P. Augustovs, I. Uiska, K. Traskovskis, G. Mezinskis, A. Pludons, D.Saharov. Lithuanian Journal of Physics, Vol. 50, No. 1, pp. (2010), 17-25.(Scopus)9. Sutka, A., Mezinskis, G., Pludons, A., Lagzdina, Characterization of sol-gel autocombustionderived spinel ferrite nano-materials.2010 Energetika 7 (3-4), pp. 254-259(Scopus)10. Ozols, A., Saharov, D., Kokars, V., Kampars, V., Maleckis, A., Mezinskis, G., Pludons,A. Holographic recording of surface relief gratings in stilbene azobenzene derivatives at633 nm. Journal of Physics: Conference Series 249,2010. art. no. 012055(Scopus)11. Sutka, A., Mezinskis, G., Lagzdina, S., Bebris, G. Effect of cooling conditions on nanosizedNiFe2O4 electrical properties Advanced Materials Research 222, 2011. pp. 263-266(Scopus)12. Rapoport, A., Borovikova, D., Kokina, A., Patmalnieks, A., Polyak, N., Pavlovska, I.,Mezinskis, G., Dekhtyar, Y. Immobilisation of yeast cells on the surface ofhydroxyapatite ceramics.Process Biochemistry 46 (3), 2011. pp. 665-670 (Scopus)13. Sutka, A., Gross, K.A., Mezinskis, G., Bebris, G., Knite, M. The effect of heatingconditions on the properties of nano- and microstructured Ni-Zn ferrite. Physica Scripta83 (2), 2011. art. no. 025601. (Scopus)14. Sutka A., Lagzdina S., Mezinskis G., Pludons A., Vitina I., Timma L. A comparativestudy of Ni0.7Zn0.3Fe2O4 obtained by sol-gel auto-combustion and flash combustionmethods. IOP Conf.Series:MaterialsScienceandEngineering 25 (2011)012019doi:10.1088/1757-899X/25/1/01201952
15. Juhnevica, I., Kucinska, J., Sardiko,A., Mezinskis, G. Feasibility of metallurgical wasteencapsulation in a clay formed matrix. IOP Conf.Series:Materials Science andEngineering 25 (2011) 012007doi:10.1088/1757-899X/25/1/01200716. Sutka, A., Stingaciu, M., Mezinskis,G.,Lusis, A. An alternative method to modify thesensitivity of p-type NiFe2O4 gas sensor. J Mater Sci (2012) 47:2856–2863. DOI10.1007/s10853-011-6115-2Raksti recenzētos izdevumos (LZP apstiprinātie izdevumi)1. I.Mezinska, G.Mezinskis. Integration of product and management system standardsrequirements for developing quality management system in building materials productioncompanies.// in Advanced Construction. Proceedings of International Conference. 13-14November, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania. Technologija, Ka<strong>un</strong>as 2008, P.22-26.2. Kampars V., Kokars V., Maļeckis A., Mezinskis G., Ozols A., Plūdons A., Rutkis M.,Saharovs D. The trans-cis photoisomerization possibility of stilbene azocompa<strong>un</strong>ds by redlight of He-Ne laser. RTU zinātniskie raksti. 1. sēr., Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija .Vol.18., 2008, P 26.-34.3. Dekhtyar Yu, Kacanovska A, Mezinskis G, Pumpens P, Renhofa R. Attenuation spectrumof self-assembled system: semiconductor and virus-like nanoparticles. BiomedicalEngineering, Proceedings of International conference. Ka<strong>un</strong>as University of Technology.Technologija, Ka<strong>un</strong>as, 2008, pp. 169-171.4. Mezinska I., Mezinskis G. Designing of Integrated Quality Management System // FifthInternational Working Conference ''Total Quality Management – Advanced andIntelligent Approaches'', Edited proceedings, Fifth International Working Conference''Total Quality Management – Advanced and Intelligent Approaches'', SERBIA, Belgrade,31st May -4th J<strong>un</strong>e 2009. P 297-304.5. I. Juhņeviča. Augu valsts materiālu <strong>un</strong> sola-gēla tehnoloģijas izmantošana keramikasieguvei / I. Juhņeviča, G. Mežinskis, I. Kļaviņa // Rīgas Tehniskās <strong>un</strong>iversitāteszinātniskie raksti. 1.sēr., Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija. - 20. sēj. (2009), 84.-92.lpp.6. Sutka A., Mezinskis G. Characterization of Sol-Gel Auto-Combustion Reaction andAttained Products // Scientific Journal of RTU. 1. series., Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķāķīmija . - 22. vol. (2010), P 51-56.7. A. Shutka, G. Mezinskis, A. Pludons, S. Lagzdina. Structural and electric properties ofnanostructured spinel ferrites obtained by autocombustion method. CYSENI 2010, May27–28, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania ISSN 1822-7554, VII-382 -390.8. Setina J., Mezinskis G., Andersone D. Surface Characterization of Antireflective ThinFilms // The 6th International Conference on Physical and Numerical Simulation ofMaterials Processing, ICPNS 2010: Proceedings, China, Guilin, 16.-19. November, 2010.- pp S42-1-S42-6.9. Tihomirova K., Neilands K., Rubulis J., Mežinskis G., Pavlovska I., Juhna T.Optimization of Coagulation Process for Removal on NOM in Humic Rich Water of Riga(Latvia) // Water and Wastewater Treatment Plants in Towns and Comm<strong>un</strong>ities of theXXI Century: Technologies, Design & Operation, Russia, Maskava, 2.-4. J<strong>un</strong>e, 2010. P.1-7.10. A.Medvid’, P.Onufrijevs, G.Mezinskis, A.Cimmermane, L.Fedorenko. Formation of ZnONanoparticles by Laser Radiation. Proceedings of 2011 International Workshop onAdvanced Nanovision Science January 17-18, Nagoya, Japan. 2011, P.71-74.Monogrāfijas, mācību grāmatas1. Mežinskis, G<strong>un</strong>dars, Silikātu tehnoloģijas katedrai 60 : pārskats par māc. <strong>un</strong> zin. darbu2002.-2007. / G. Mežinskis, R. Švinka ; Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte. Materiālzinātnes<strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultāte. Silikātu materiālu institūts. Rīga : RTU Izdevniecība, 2007(RTU tipogr.). 76 lpp. : diagr., il., tab. ; 25 cm. ISBN 9789984329970Citas publikācijas (tēzes)1. Cimmermane A. Investigation of polyvinyl achohol/clay nanocomposites / A.Cimmermane, S. Gaidukovs, J. Zicans, G. Mezinskis // International conferences EcoBalt 2005, Rīga, Latvija, 5.-6. maijā, 2005. – Rīga,2005. - P.51.53
2. Rosenman G. “Photoluminescence and surface photovoltage spectroscopy studies ofHydroxyapatite Nano-Bio-Ceramics” / G. Rosenman, D. Aronov, L. Oster, J. Haddad, G.Mezinskis, I. Pavlovska, M. Chaikina, A. Karlov // 14th International Conference onLuminescence (Abstracts ICL'05), Beijing, China, 25-29 July, 2005. – Beijing, 2005, -P.151.3. Gaidukovs S. Acrylonitrile-vinylacetate copolymer/ultrafine vadakste clay dispersedpolymer systems / S.Gaidukovs, N.Lilicenko, J.Zicans, M.Kalnins, G.Mezinskis //Proceedings of International conference Eco-Balt 2006,Riga, 11-12 May 2006. – Riga,2006. - P.100.4. Dekhtyar Y. Nanostructured hydroxyapatite ceramics as new carrier for theimmobilization of yeast cells. / Y.Dekhtyar, D.Borovikova, V.Bystrov, S.Filipov,A.Karpov, A.Katashev, C.Meissner, G.Mezinskis, E.Paramonova, I.Pavlovska,N.Polyaka, A.Sapronova, A.Rapoport. //Nanotech Northern Europe 2007, Program,abstracts, information. – P. 88.5. Saharov D. Relaxation effect of stilbene azobenzene derivatives on their holographicproperties. / D. Saharov , A.Ozols, V. Kokars, V. Kampars, G.Mezinskis, A.Maleckis,A.Pludons, M.Jansone. // International Baltic Sea Region conference. F<strong>un</strong>ctionalmaterials and nanotechnologies. Book of Abstracts. Riga, April 2-4, Institute of SolidState Physics, University of Latvia. 2007. –P 48.6. A.Ozols, D.Saharov, V.Kokars, V.Kampars, G.Mezinskis, A.Maleckis, A.Pludons,M.Rutkis. Spectroscopic studies of the red light surface relief grating recording in stilbeneazobenzene derivatives. Int. Baltic Sea Region Conf. „F<strong>un</strong>ctional Materials andNanotechnologies 2008“, Inst. of Solid State Physics, University of Latvia, April 1 – 4,2008, Riga, Latvia. Book of Abstracts, p.71.7. A.Ozols, D.Saharov, V.Kokars, V.Kampars, A.Maleckis, G.Mezinskis, A.Pludons.Holographic recording of surface relief gratings in stilbene azobenzene derivatives at 633nm. 16th Int. Conf. on Defects in Insulating Materials, 24 – 29 August 2008, Aracaju, SE,Brazil. Abstracts, AO21.8. A.Ozols, V.Kokars, P.Augustovs, K.Traskovskis, G.Mezinskis, A.Pludons. Green laserholographic recording in different glassy azocompo<strong>un</strong>ds. Int. Baltic Sea Region Conf."F<strong>un</strong>ctional Materials and Nanotechnologies 2009, ISSP 31.03 - 03.04.2009, Riga,Latvia." Book of abstracts, p.47.9. A.Ozols, V.Kokars, P.Augustovs, I.Uiska, K.Traskovskis, G.Mezinskis, A.Pludons,D.Saharov. Polarization dependence of holographic recording in glassy azocompo<strong>un</strong>ds.Int. Conf. "Northern Optics 2009, 26-28 August, Vilnius, Lithuania". Program and bookof abstracts, p.120.10. J. Setina, G. Mezinskis, D.Andersone. Surface Characterization of Antireflective ThinFilms. The 6th International Conference on Physical and Numerical Simulation ofMaterials Processing, ICPNS 2010. 387. 16.11.2010 Līdz 19.11.201011. Sutka A., Mezinskis G., Pludons A. Combustion Synthesis, Electrical and MicrostructuralProperties of Ni1 - xZnxFe2O4 Ferrites // The 12-th International Conference "AdvancedMaterials and Tchnologies", Lithuania, Palanga, 27.-31. August, 2010. - pp 74.Piedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs <strong>un</strong> kongresos (referātuautori, nosaukums, konferences nosaukums, tās norises laiks <strong>un</strong> vieta)1. Mezinskis G. Processing and Properties of Nanostructured Hydroxyapatite and LeadZirconate-Titanate Ceramics / G.Mežinskis, I.Pavlovska, A.Hlopickis, J.Jastrzembskis,A.Pludons // Abstracts of 2nd Silicate Materials Conference. Ka<strong>un</strong>as, Lithuania, 12-14May, 2005. - Ka<strong>un</strong>as, 2005.- P.7.2. Mezinskis G. Preparation of Hydroxyapatite Ceramics from Ball Milled Powders andHydrolyzed Alkoxide Solutions / G.Mezinskis, I.Pavlovska, A.Patmalnieks // Proceedingsof 19th European Conference on Biomaterials, Sorrento, Italy, 11-15 September, 2005. -Sorrento, Italy. 2005.- CD ROM. 2005. P341.3. Mezinskis G. Structure and properties of composite ceramics prepared fromhydroxyapatite nanopowders and sol-gel derived compositions./ G.Mezinskis,I.Pavlovska, D.Lazdina, A.Pludons. //Nanotech Northern Europe 2007, Program,abstracts, information. P 108.Finland54
4. G. Mezinskis, I. Juhnevica, I. Klavina. Synthesis of Carbon, Silica and Titania ContainingCeramics by the Biotemplating Technique. EUROMAT 2007. European Congress andExhibition on Advanced Materials and Processes, 10-13 September 2007, Nürnberg,Germany. Symposium - B12 Ceramic Composite Concepts. Poster B12-1624. Abstracthttp://www.euromat2007.fems.org/php/programme.php?lg=en5. G. Mezinskis, I. Pavlovska, D. Lazdina, A. Pludons. Surface Morphology and Porosity ofComposite Ceramics Prepared from Hydroxyapatite Nanopowders and Sol-Gel DerivedCompositions. EUROMAT 2007. European Congress and Exhibition on AdvancedMaterials and Processes, 10-13 September 2007, Nürnberg, Germany. Symposium -B11 Advanced Nanostructures . Lecture B11-1514. Abstract:http://www.euromat2007.fems.org/php/programme.php?lg=en6. Mezinskis G. Tailored ZnO nanoparticle growth in polymer and ceramic matrixes /G.Mezinskis, A.Medvids, D.Lazdina, A. Cimmermane, A.Pludons // 3rd Baltic conferenceof Silicate materials 24-25 May. 2007, Riga. Book of abstracts. Riga TechnicalUniversity, 2007.- P.58-60.7. Mezinskis G. Triboceramic coating composition development by sol-gel method. / G.Mezinskis, M.Kesners, I.Juhnevica, L.Lindina, A.Pludons //3rd Baltic conference ofSilicate materials 24-25 May. 2007, Riga. Book of abstracts. Riga Technical University,2007. - P61-62.8. I.Mezinska, G.Mezinskis. Integration of product and management system standardsrequirements for developing quality management system in building materials productioncompanies.// in Adfvanced Construction. Proceedings of International Conference. 13-14November, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania. Technologija, Ka<strong>un</strong>as 2008, P.22-26. Lithuania9. G.Mezinskis, A.Medvids, L.Grigorjeva, A.Cimmermane, P.Onufrijevs, A.Pludons,K.Smits. Zinc oxide nanoparticle PVA (PMMA) composites: preparation, structure andphotoluminescence alteration by laser irradiation of materials. Nanotech Europe 2009.Nanotechnology conference and exhibition, 28-30 September 2009 Berlin, Germany.2009, P.194.10. A.Shutka, R.M.Meri, J.Zicans, G.Mezinskis. Structure, physical and mechanicalproperties of the polycarbonate-barium ferrite nanocomposite. Nanotech Europe 2009.Nanotechnology conference and exhibition, 28-30 September 2009 Berlin, Germany.2009, P.199.11. Mezinska I., Mezinskis G. Designing of Integrated Quality Management System // FifthInternational Working Conference ''Total Quality Management – Advanced andIntelligent Approaches'', Edited proceedings, Fifth International Working Conference''Total Quality Management – Advanced and Intelligent Approaches'', Belgrade, 31st May-4th J<strong>un</strong>e 2009. P 297-304. SERBIA12. Sutka A., Mezinskis G. Characterization of Nano Sized Ni-Zn Ferrite // The 9thInternational Conference on Global Research and Education, Latvia, Rīga, 9.-12. August,2010.P 200-201.13. A.Sutka, G.Mezinskis, L.Timma, I.Vitina. Synthesis and caharacterization ofnanostructured stoichiometric and non-stoichiometric Ni-Zn ferrites. Book of abstracts ofthe 5th Baltic Conference on Silicate Materials Baltsilica 2011. 23-25 May 2011., Riga,Latvia. RTU Publishing House, Riga 2011, P 24-35.14. I.Juhneviča, J.Kucinska, A.Sardiko, A.Pludons, G.Mezinskis. Feasibility of metallurgicalwaste encapsulation in a clay formed matrix. Book of abstracts of the 5th BalticConference on Silicate Materials Baltsilica 2011. 23-25 May 2011., Riga, Latvia. RTUPublishing House, Riga 2011, P 27-28.15. .G.Mezinskis, L.Grase, I.Buike, A.Pludons, L.Lindina, I.Vitina, A.Sutka. The evaluationof illite/kaolinite clay submicrometer particulate materials for the development ofgeopolymer type solids. Book of abstracts of the 5th Baltic Conference on SilicateMaterials Baltsilica 2011. 23-25 May 2011., Riga, Latvia. RTU Publishing House, Riga2011, P 38.16. A.Pludons, G.Mezinskis, B.Auziņa, I.Juhnevica, M.Slesareva, I.Pavlovska. AFM studiesof sol-gel derived Fe2O3–TiO2 dip-coatings. Book of abstracts of the 5th BalticConference on Silicate Materials Baltsilica 2011. 23-25 May 2011., Riga, Latvia. RTUPublishing House, Riga 2011, P 48.55
17. K.Malnieks, G.Mezinskis, L.Bidermanis, I.Pavlovska, J.Liepiņš, A.Pludons. Porosityreduction of borosilicate glass enamel by TiO2-SiO2 sol-gel coatings. Book of abstractsof the 5th Baltic Conference on Silicate Materials Baltsilica 2011. 23-25 May 2011., Riga,Latvia. RTU Publishing House, Riga 2011, P 54.18. G.Mezinskis, M.Slesareva, I.Juhnevica, D.Andersone, M.Karpe, A.Sutka. Photocatalyticactivity of TiO 2 coatings deposited onto porous silica glass fibres. Book of abstracts of the5th Baltic Conference on Silicate Materials Baltsilica 2011. 23-25 May 2011., Riga,Latvia. RTU Publishing House, Riga 2011, P 70.3. Pedagoģiskā darbība (par pēdējiem 6.gadiem)Vadītie promocijas darbi (norādot personas, kuras ir aizstāvējušas disertāciju);1. Inese Sidraba „Romāņu travertīna korozijizturība” (Disertācija aizstāvēta 2006.g)2. Ilona Pavlovska "Hidroksilapatīta nanopulveru <strong>un</strong> kompozītkeramikas iegūšana ar solagēlametodi"(Disertācija aizstāvēta 2006.g)3. Artūrs Plūdons “Oksīdu <strong>un</strong> svina cirkonāta titanāta keramikas kristalizācijasprocesuizpēte, izmantojot atomu spēka <strong>un</strong> paraugu skenējošo mikroskopu VEECO II SPM”(paredzēts aizstāvēt 2012.g.)4. Aiguļa Cimmermane-Kroša "Metālu <strong>un</strong> oksīdu nanodaļiņu ieguve <strong>un</strong> to izmantošanakompozītos ar keramikas <strong>un</strong> polimēru matricām"(2007-2009)5. Margarita Karpe "Sola-gēla daļēji hidrolizēto alkoksīdu kompozīto sastāvuizmantošana mikro- <strong>un</strong> mezoporainu materiālu ieguvei"(2008.-2012.)6. Daina Andersone “Oksīdu keramikas izstrādājumu poru izmēra <strong>un</strong> sieniņu biezumaveidošanas iespējas, izmantojot polidispersas daļiņas <strong>un</strong> sola-gela sastāvus.” (paredzētsaizstāvēt 2012.g.)7. Andris Šutka "Nanostrukturēto neorganisko <strong>un</strong> kompozīto magnētisko materiālu sintēze,īpašības <strong>un</strong> izmantošana"(2009. -2012)8. Aiguļa Cimmermane “Metālu <strong>un</strong> oksīdu nanodaļiņu ieguve <strong>un</strong> to izmantošana kompozītosar keramikas <strong>un</strong> polimēru matricām”.(2006-2009)9. Inga Kļaviņa "Mikro- <strong>un</strong> mezoporainas keramikas ieguve, izmantojot Latvijas auguvalsts materiālu ėīmiski modificētās veidnes" (2009. uzsāka, studijas turpina TallinasTehniskajā <strong>un</strong>iversitātē)Recenzētie promocijas darbi1. Tatjana Bocoka- promocijas darbs “Heterogēni poliolefīnu <strong>un</strong> elastomēru kompozīti”2007. gada 5.martā2. Leonoras Kuzņecova promocijas darbs- “Cirkonija dioksīda sīkdispersu kompozītupulveru sintēze <strong>un</strong> to īpašības” 2007. gada 3.oktobrī3. Laura Dimitročenko promocijas darbs -“Komplekso fluorīdu monokristālu <strong>un</strong>nanokristālus saturošas stikla keramikas iegūšana <strong>un</strong> to optiskās īpašības” 2007. gada5.decembrī4. Gerdas Buļas promocijas darbs -“Cirkonija oksīdu saturoša augsttemperatūras putukeramika” 2008. gada 24.novembrī5. Alekseja Hmeļova promocijas darbs –“Pulveru sintēze Al2O3 - SiO2 - ZrO2(Y2O3)sistēmā <strong>un</strong> pārstrāde materiālos. 2011.g.27.decembrī.Studiju programmas vadīšanaMaģistra studiju programa „Materiālu nanotehnoloģijas” (licence Nr. 04051-157)vadītājsVadītie maģistra darbi (skaits): 8Vadītie bakalaura <strong>un</strong> kvalifikācijas darbi (skaits):17Studiju priekšmeti (nosaukums, apjoms kredītp<strong>un</strong>ktos):ĶST207 Neorganiskie materiāli 3.0ĶST208 Silikātu <strong>un</strong> polimēru materiāli būvniecībai 3.0ĶST411 Materiālu fizikālās pētīšanas metodes 2.0ĶST412 Kvalitātes <strong>un</strong> vides vadība materiālu ražošanā 2.0ĶST417 Ja<strong>un</strong>ās keramikas sintēzes pamati 2.0ĶST427 Oksīdu nanomateriālu sintēze, īpašības <strong>un</strong> izmantošana 2.056
ĶST432 Ievads nanoporainos materiālos 2.0ĶST437 Ievads nanostrukturētajos materiālos 2.0ĶST442 Ievads nanostrukturētas elektrokeramikas fizikālajā ķīmijā 3.0ĶST454 Sola-gela tehnoloģija 2.0ĶST455 Sola-gela tehnoloģija 3.0ĶST475 Ja<strong>un</strong>o stiklveida <strong>un</strong> keramisko materiālu ķīmija 3.0ĶST518 Stikla kristāliskie materiāli 2.0ĶST577 Materiālu kvalitātes pārvaldība 4.0ĶST578 Vides pārvaldības sistēmas materiālu ražošanā 3.0ĶST601 Neorganisko materiālu pētīšanas metodes 8.0ĶST604 Stiklveidīgu materiālu ķīmija 8.0ĶST606 Nanomateriālu tehnoloģijas 5.0ĶST611 Neorganisko <strong>un</strong> kompozīto materiālu sintēzes metodes 7.0ĶST612 Zinātniskie semināri 4.0ĶST613 Pedagoģiskā prakse specialitātē 4.0ĶST614 Zinātniskie semināri specializācijā 6.0ĶST700 Nanomēroga objektu pētīšanas metodes 5.0ĶST701 Neorganisko nanomateriālu ķīmija <strong>un</strong> ķīmiskās ieguves metodes 6.0ĶST703 Standartizācija <strong>un</strong> metroloģija nanotehnoloģijā 2.0ĶST707 Oksīdu nanomateriāli 3.0ĶST708 Nanostrukturētas plānās kārtiņas <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumi 3.0Tālākizglītība, profesionālā pilnveide (kvalifikācijas celšana) Latvijas vai ārzemju augstskolās<strong>un</strong> pētniecības iestādēsIzglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: no(mm/gggg) līdz(mm/gggg)Iegūts TÜV Rheinland grupas Klimataizmaiņu kompetences centra trešāspuses verificētāja sertifikāts(Certificate of verifier for theindependent third party inspection ofthe annual emission reports accordingto the article 15 of the Directive2003/87/EC of the EuropeanParliament.).Workshop on emissions tradingcarried out by the CompetenceCenter Climate Change of the TÜVRheinland Group in Barcelona,Spain.16/12/2005 –17/12/2005Vildoma (Lietuva), Fei (Nīderlande),RTU (Latvija) kopīgi organizētsseminārs. Sertifikāts Nr. VILD-FEI-RTU/014/2011Modern application in electronmicroscopy3/11/2011 –4/11/20116. Organizatoriskā darbība (par pēdējiem 6 gadiem) Materiālzinātņu nozares RTU Profesoru padomes loceklis Profesoru padomes „Ķīmija, ķīmijas inženierzinātnes” loceklis RTU Promocijas padomes P-02 “Ķīmijas inženierzinātnes” eksperts. RTU Promocijas padomes P–18 “Materiālzinātnes” eksperts No 2004.g. līdz šim brīdim. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas būvmateriāluražotāju ekspertu padomes loceklis No 2006.g. līdz šim brīdim. Kauņas tehnoloģiskās <strong>un</strong>iversitātes žurnāla “CheminèTechnologija” redkolēģijas loceklis.57
No 2011.g. līdz šim brīdim. RTU zinātniskā rakstu krājuma “Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķāķīmija” redkolēģijas loceklisStarptautisko zinātnisko organizāciju locekļi <strong>un</strong> eksperti, konferenču organizācijas <strong>un</strong>programmu komiteju vadītāji <strong>un</strong> locekļi. 3rd Baltic Conference on Silicate Materials, 24-25.05.2007, Rīga, Latvija; konferencesvadītājs, zinātn. komitejas loceklis.. 4thBaltic Conference on Silicate Materials, 7-8.05.2009, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania; zinātn.komitejas loceklis. 5th Baltic Conference on Silicate Materials “BaltSilica 2011”, 23-25.05.2011, Rīga,Latvja; konferences vadītājs, zinātn. komitejas loceklis. No 2012.g. 11.februāra Amerikas nano biedrības loceklis. Sertifikāts Nr.111438.Citi augstskolā veicamie pienākumi RTU Senāta loceklis, Senāta zinātnes komisijas vadītājs RTU Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātes Domes loceklisCita būtiska informācija: 2008.g. tiku uzaicināts <strong>un</strong> nolasīju vieslekciju Ādama Mickeviča <strong>un</strong>iversitātes Ķīmijasfakultātē “Synthesis of nanoparticles and nanophase materials in the Riga TechnicalUniversity”(Poznaņa, Polija) Kopējais zinātnisko darbu skaits – 158Kontaktinformācija:Adrese: Āzenes ielā 14/24, RTU MLĶF Silikātu materiālu institūts, Rīga, LV 1048Tālruņa Nr.: 67089141Fakss: 67089107E-pasta adrese: g<strong>un</strong>darsm@ktf.rtu.lv1.03.2012.G.MežinskisRTU profesora Māra Knites Curriculum VitaeVārds, uzvārds: Māris KniteDzimis: 1955.g. 2. aprīlīDzimšanas vieta: Dobele, LatvijaDarba vieta: RTU Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultāte (MLĶF),Tehniskās fizikas institūts, Āzenes ielā 14/24, Rīga, LV-1048tel. 7089380, 9425509,fax: 7089074e-mail: knite@latnet.lvIzglītība <strong>un</strong> zinātniskie grādi:1999.g. ieguvis fizikas habilitētā doktora zinātnisko grādu(Dr.habil.phys.) Latvijas Universitātē, diploms C-DH Nr.0002081992.g. ieguvis fizikas doktora zinātnisko grādu (Dr.phys.) LatvijasUniversitātē, diploms C-D Nr.0011141989.g. ieguvis fizikas <strong>un</strong> matemātikas zinātņu kandidāta grāduLatvijas Universitātē, diploms ΦM Nr.0367951988.g. beidzis mērķa aspirantūru Latvijas Universitātes Cietvielufizikas institūtā1978.g. beidzis Latvijas Universitātes Fizikas <strong>un</strong> matemātikasfakultāti, specialitāte - fiziķis (cietvielu fizika)1973.g. beidzis Rīgas 20. vidusskolu58
Akadēmiskie nosaukumi:2001.g. RTU profesors, diploms Nr.162004.g. LZA korespondētājloceklis, diploms K-248Zinātniskās intereses:elektrisko, mehānisko <strong>un</strong> optisko īpašību, kā arī fāžu pāreju pētīšanasegnetoelektriķos <strong>un</strong> segnetoelastiķos;lāzera starojuma vadības ierīču izstrāde;lāzera starojuma inducētas struktūras izmaiņas <strong>un</strong> fāžu pārejas segnetokeramikā, kā arī silicīdu<strong>un</strong> pjezoelektrisko materiālu plānās kārtās;polimēra – elektrovadošu nanodaļiņu kompozītu izstrāde <strong>un</strong> pētīšana ar nolūku radīt ja<strong>un</strong>ussensormateriālus;viedie materiāli, sensori, aktuātori.Darbs akadēmiskās iestādēs:10.1999. - RTU profesors, Tehniskās fizikas institūta Cietvielu fizikasprofesora grupas vadītājs (pamatdarbs)07.1999. - Rīgas Tehniskās <strong>un</strong>iversitātes Tehniskās fizikas institūtadirektors06.2003. – 06.2006. RTU Senāta priekšsēdētājs03.1999. - 09.1999. asoc. profesors Rīgas Tehniskajā <strong>un</strong>iversitātē, Tehniskāsfizikas institūtā09.1993. - 03.1999. docents Rīgas Tehniskajā <strong>un</strong>iversitātē, Tehniskās fizikasinstitūtā02.1990. - 09.1993. vecākais pasniedzējs Rīgas Tehniskajā <strong>un</strong>iversitātē, Fizikaskatedrā09.1978. - 02.1990. asistents Rīgas Tehniskajā <strong>un</strong>iversitātē, Fizikas katedrāValodu prasme: latviešu, krievu, angļu, vācu.2. Zinātniskā darbība <strong>un</strong> publikācijas (par pēdējiem 6 gadiem)2.1. Starptautisko pētījumu projektu <strong>un</strong> programmu dalībnieks vai vadītājs:ES 7. ietvara COST aktivitātes projekts MP 0902 „ Composites of Inorganic Nanotubes andPolymers” (COINAPO). 2009.g.-2013.g. Projektā piedalās 24 valstu zinātniskās organizācijas.Pārstāvis MP 0902 Vadības Komitejā no Latvijas.Starptautiskas sadarbības līgums „Zuerkenn<strong>un</strong>g von budgetären Mitteln für eine Kooperation desgründ<strong>un</strong>g befindlichen Akademieinstitutes für Quantenoptik <strong>un</strong> quanteninformation in Wien <strong>un</strong>dInsbruck mit Der Universität von Lettland in Riga and der Technishen Universität Riga”. Atbildīgaisizpildītājs no RTU (2003.g - 2006.g.).2.2. Eiropas sociālā fonda līdzfinansētie projektu dalībnieks vai vadītājs:Nr. 2005/0127/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2./0021/0007“Vispārīgo dabas zinātņu multimēdiju mācību materiālu izstrāde tehnisko augstskolu inženierzinātņustudentiem” vadītājs;Nr.2009/0144/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/005„Atbalsts RTU doktora studiju īstenošanai”, izpildītājs – doktorantu zinātniskā darba vadība,Doktoranti Gita Šakale <strong>un</strong> Juris Zavickis saņēma stipendijas 2009/2010;2010/2011, Doktorants KasparsOzols saņēma stipendiju 2010/2011m.g.Nr. VPD1/ERAF/CFLA/04/NP/1.4.5./000001/001„RTU telpu renovācijas pasākumi <strong>un</strong> studiju vietu modernizācija inženierzinātņu <strong>un</strong> tehnoloģiju jomā”.Izpildītājs - manā pārraudzībā izremontētas auditorijas <strong>un</strong> laboratorijas 101, 101a, 209, 208, 406, 413,415.2.3 LZP, IZM u.c. iestāžu projektu <strong>un</strong> programmu vadītājs vai dalībnieks:LZP sadarbības projekta Nr.05.0026 „Nanomateriāli <strong>un</strong> nanotehnoloģijas”, sadaļas „F<strong>un</strong>kcionāliemikro- <strong>un</strong> nanokompozīti kā sensormateriāli <strong>un</strong> aktuātori: dizains, izgatavošana <strong>un</strong> fizikālo efektupētīšana” vadītājs,59
LZP sadarbības projekta Nr.06.0029 „Inovatīvi strukturāli integrēti kompozītmateriāli: dizains,iegūšanas <strong>un</strong> pārstrādes tehnoloģijas, ilgmūžība” sadaļas „Multif<strong>un</strong>kcionāli elektroaktīvikompozītmateriāli, t.sk. nanokompozīti”, apakšprojekta vadītājs.LZP sadarbības projekts Z 10.0032 „Pētnieciskā <strong>un</strong> tehnoloģiskā potenciāla attīstība ja<strong>un</strong><strong>un</strong>anostrukturētu materiālu <strong>un</strong> saistīto pielietojumu izstrādei” Apakšprojekts „Ja<strong>un</strong>i f<strong>un</strong>kcionāliepolimēru matricas <strong>un</strong> neorganiskas nanostrukturētas pildvielas kompozīti: struktūras dizains,izgatavošanas tehnoloģija <strong>un</strong> īpašības” apakšprojekta vadītājs.Valsts programmas V6973 “Modernu f<strong>un</strong>kcionālu materiālu mikro- <strong>un</strong> nanoelektronikai, fotonikai,biomedicīnai <strong>un</strong> konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo tehnoloģiju izstrāde” projekta Nr. 6„F<strong>un</strong>kcionālo materiālu/nanokompozītu dizains, tehnoloģiju izstrāde <strong>un</strong> to īpašības” sadaļa„Sensorefekti poliizoprēna <strong>un</strong> nanostrukturēta oglekļa kompozītos”. Sadaļas vadītājs.Valsts programmas V7632.2 "Inovatīvu daudzf<strong>un</strong>kcionālu materiālu, signālapstrādes <strong>un</strong> informātikastehnoloģiju izstrāde konkurētspējī-giem zinātņu ietilpīgiem produktiem" projekta Nr. 3„Nanostrukturēti modifikatorus saturoši pašarmēti polimēru kompozīti <strong>un</strong> to tehnoloģiju izstrādepielietojumiem inteleģentajos materiālos <strong>un</strong> ierīcēs” sadaļa: „Fizikāli aktīvi nanostrukturēti polimērukompozīti <strong>un</strong> to tehnoloģiju izstrāde” vadītājs.RTU projekti ZP-2009/13 „Pilnībā superelastīga poliizoprēna/nanostrukturēta oglekļa gradientakompozītmateriāla spiedes sensorelementa izstrāde <strong>un</strong> tā īpašību izpēte.RTU projekti ZP-2010/16 „Poliizoprēna/pildvielas kompozītmateriāla izstrāde <strong>un</strong> tā organiskošķīdinātāju tvaiku sensorefeketa noteikšana” vadītājs.2.4. Eiropas Savienības, LZP ekspertu <strong>un</strong> citu komisiju loceklis <strong>un</strong> vadītājs: Eksperts materiālu fizikā COST (European Cooperation in the field of Scientific andTechnical Research) programmas apakšprogrammā DC: Materials, Physical andNanosciences (09.2006. - RTU promocijas padomes Materiālzinātnes nozarē RTU P-18 priekssēdētājs ( no 2004.g – LU Fizikas, astronomijas <strong>un</strong> mehānikas nozaru (cietvielu fizikas sekcijas CFI) promocijaspadomes loceklis.2.5. Saņemtie patenti <strong>un</strong> licences:1. Latvijas Patents Nr. 13970 “Silīcija dioksīda kārtiņu caurejošu poru <strong>un</strong> kompozītu elektrovadošu kanālu atklāšanas<strong>un</strong> reģistrācijas paņēmiens”, autori J.Barloti, V.Teteris, M.Knite. 20092. Latvijas Patents Nr. 14085 „Viscaur superelastīgs spiediena sensorelements”, autori J.Zavickis,M.Knite, G.Podiņš. 20103. 2009.g. 8. decembrī reģistrēts starptautiskā patenta pieteikums: International application Nr.PCT/LV2010/000017 „FLEXIBLE PRESSURE SENSOR ELEMENT AND METHOD FORMANUFACTURING OF THE SAME”2.6. Nozīmīgākās publikācijas:2005.g. – 2011.g. periodā Mārim Knitem ir 11 raksti SCI žurnālos, 3 raksti SCOPUS datu bāzēatrodamos konferenču zinātnisko rakstu krājumos, 9 raksti recenzētos izdevumos, 1 nodaļa monogrāfijā,61 starptautisko zinātnisko konferenču tēzePublikācijas starptautiski citējamos izdevumos (atrodamas SCOPUS datu bāzē):4. M.Knite, A.J.Hill, S.J. Pas, V.Teteris, J.Zavickis, Effects of plasticizer and strain on thepercolation threshold in polyisoprene-carbon nanocomposites: positron annihilation lifetimespectroscopy and electric resistance measurements, Materials Science & Engineering C, V 26,2006, 771-7755. M.Knite, I.Klemenok, G.Shakale, V.Teteris, J.Zicans, Polyisoprene-carbon nano-compositesfor application in multif<strong>un</strong>ctional sensors, Journal of Alloys and Compo<strong>un</strong>ds, 2007, V434-435, 850-853.6. M.Knite, V.Tupureina, A.Fuith, J.Zavickis, V.Teteris, Polyisoprene – multi-wall carbonnanotube composites for sensing strain, Materials Science & Engineering C, 2007, V27, 1125-1128.60
7. M.Knite, K.Ozols, G.Shakale, V.Teteris, Polyisoprene and high structure carbon nanoparticlecomposite for sensing organic solvent vapours, Sensors and Actuators B Chemical, 2007,V126, 209-2138. M.Knite, G.Shakale, I.Klemenoks, K.Ozols and V.Teteris, Investigation of mechanism oforganic solvent vapours sensing effect in polyisoprene-high structure carbon black composite,Journal of Physics: Conference Series, 2007, V93, 1, doi:10.1088/1742-6596/93/1/012031, 7pages9. M. Knite, K. Ozols, J. Zavickis, V. Tupureina, I. Klemenoks, R. Orlovs, Elastomer – CarbonNanotube Composites as Prospective Multif<strong>un</strong>ctional Sensing Materials, Journal ofNanoscience and Nanotechnology, 2009 V9, N6, 3587-359210. G.Sakale, M.Knite, V.Teteris, V.Tupureina, S.Stepina, E.Liepa, The investigation of sensingmechanism of ethanol vapour in polymer-nanostructured carbon composite, Central EuropeanJournal of Physics, 2011 V9 N2, 307-31211. A.Sutka, K.A.Gross, G.Mezinskis, G.Bebris and M.Knite, The effect of heating conditions on theproperties of nano- and microstructured Ni-Zn ferrite, Physica Scripta, 2011, V83,doi:10.1088/0031-8949/83/02/02560112. J.Zavickis, M.Knite, K.Ozols, G.Malefan, Development of percolative electroconductive structure inpiezoresistive polyisoprene-nanostructured carbon composite during vulcanisation, Materials Science &Engineering C, 2011, V31, p 472-47613. G.Sakale, M.Knite, V.Teteris, Polyisoprene-nanostructured carbon composite (PNCC) organicsolvent vapour sensitivity and repeatability, Sensors and Actuators. A: Physical, accepted27.01.2011 (ir pieejams elektroniskā formā Scopus datu bāzē).14. J.Zavickis, A.Linarts, M.Knite, The downshift of the electrical percolation threshold inpolyisoprene-nanostructured carbon composites, Energetika, 2011, V8, p. 44-4915. M.Knite, G.Podins, S.Zike, J.Zavickis, V.Tupureina, PROSPECTIVE ROBOTIC TACTILESENSORS: Elastomer –carbon nanostructure composites as prospective materials for flexiblerobotic tactile sensors, Proc. of 5 th International Conference on informatics in Control,Automation and Robotics (ICINCO 2008) , Vol. 1., May 11-15, 2008, F<strong>un</strong>chal, Madeira –Portugal, 234-23816. Gita Sakale, Maris Knite, Valdis Teteris, Velta Tupureina, Polyisoprene – nanostructured carbon composite(PNCC) material for volatile organic compo<strong>un</strong>d detection, Proc. Of the International ScientificConference on Biomedical electronics and Devices (BIODEVICES 2009), Porto, Portugal,January 14-17, 2009, p.117-12217. M.Knite, J.Zavickis, G.Podins, R.Orlovs, K.Ozols PROSPECTIVE ELASTO-PLASTICPRESSURE SENSORS: All-Elasto-Plastic Polyisoprene/Nanostructured Carbon Pressure SensingElement. Proc. of 6th International Conference on informatics in Control, Automation and Robotics(ICINCO 2008), July 2-5, 2009, Milan, Italy, p.409-412(Skatīt SCOPUS izdruku pielikumā)Raksti recenzētos izdevumos ((LZP apstiprinātie izdevumi)18. M.Knite, V.Tupureina, A.Dzene, V.Teteris, A.Ķiploka, J.Zavickis. Influence of plasticizer onthe improovement of strain sensing effect in polymer-carbon nano-composites, ChemicalTechnology, 2005, No2 (36), 5-1019. M.Knite, A.Hill, V.Bovt<strong>un</strong>, V.Teteris, A.Solovjovs, G.Shakale, J.Zavickis, I.Aulika,B.Polyakov, S.J.Pas, S.Veljko, D.No<strong>un</strong>ji, I.Klemenoks, J.Zicans, A.Kiploka, D.Erts, J.Pezelt,A.Fuith, Polymer-nanostructured carbon composites as multif<strong>un</strong>ctional sensor materials:design, processing, and properties, Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2006,N2, 15-29.20. M.Knite, V.Novikovs, V.Muhins, Research of possibility of using of nanocompositions forweighting transport facilities, Scientific Proceedings of RTU, Series 6, No.20.-Riga, RTU,2006, p 33-37.21. M.Knite, I.Klemenoks, G.Shakale, V.Teteris, Chemical sensing properties of bulknanostructured elastomer-carbon composite, Acta Metallurgica Slovaca, 2007, V13, 196-200.22. J. Zavickis, V. Tupureina, V. Teteris, A. Solovjovs, M. Knite, Mold pressure and fillerconcentration effect on mechano-electrical properties of polyisoprene-nanostructured carbonblack composite, Sc. Proc. of RTU “Material Science and Applied Chemistry”, 2008, 44-5361
23. J.Zavickis, M.Knite, V.Teteris, S. Zike, V.Tupureina, Polyisoprene-nanostructured carbonblack composite for pressure sensors – processing and mechano-electrical properties, Proc. Ofthe International Scientific Conference “Material science and manufacturing technology”MITECH 2008, Prague, Czech Republic, J<strong>un</strong>e 26-27, 2008, p. 235-24024. J.Zavickis, G.Malefan, M.Knite, V.Teteris, Polyisoprene-nanostructured carbon black f<strong>un</strong>ctionalcomposite for pressure sensors, Proc. of Scientific Conference CYSENI 2009, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania,May 28-29, 2009, ISSN 1822-7554, 6 pages25. J.Zavickis, A.Linarts, M.Knite, The electrical percolation shift in polyisoprene – nenostructuredcarbon composites, Proceedings of scientific Conference of Yo<strong>un</strong>g Scientists on Energy Issues2010, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania, May 27-28, 2010, p.408-415, ISSN 1822-755426. Novikovs V., Muhins V., Zavickis J., Zīke S., Knite M. Par iespēju pielietotpoliizoprēna/nanostrukturēta oglekļa kompozīta spiediena sensoru transporta līdzekļu svēršanasierīcēs // RTU zinātniskie raksti. 6. sēr., Mašīnzinātne <strong>un</strong> transports. - 2010, 34. sēj. 42.-47. lpp.Monogrāfijas27. M.Knite, J.Zavickis, Prospective polymer composite materials for applications in flexible tactilesensors (chapter No. 7 in book “Contemporary robotics – challenges and solutions”), In-Teh,India: 2009, p.99-128. ISBN 978-953-307-038-4Mācību grāmatasNavCitas publikācijas28. Juris Jansons, Māris Knite, Andris Šternbergs. Materiālzinātne: nanotehnoloģijas modernuf<strong>un</strong>kcionālo materiālu iegūšanai, ja<strong>un</strong>as paaudzes kompozītmateriāli, Zinātniski pētnieciskieraksti “ZINĀTNE, PĒTNIECĪBA UN INOVĀCIJA LATVIJAS IZAUGSMEI”, 3(14) 2007,93-982.7. Piedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs:29. V.Novikovs, J.Zavickis, V.Teteris, M.Knite. Investigation of relaxation of electric resistance onpolymer-carbon nanocomposites, Abstracts of the Int. Conf. EcoBalt’2005, Riga, Latvia, May5-6, 2005, p. 21-2230. M.Knite, A.J.Hill, S.J.Pas, V.Teteris, J.Zavickis.The influence of both plasticizer and strechingstrain on the percolation threshold in polyisoprene-carbon nanocomposites: positronannihilation lifetime spectroscopy and electric resistance measurements, Abstracts of TheEuropean Material Conference E-MRS 2005 Spring Meeting, Strasbourg, France, May 31-J<strong>un</strong>e 3, 2005, p. A/PI.1531. J.Zavickis, I.Klemenoks, V.Teteris, M.Knite, Time dependence of giant strain sensing effect inpolyisoprene-carbon nanocomposites, Proc. Of 5 th International Conf. on Electronics andInformation systems (Электроника и информатика -2005) , Moscow, Russia, November 23-25, 2005, V 2, p.20232. A.Fuith, V.Bovt<strong>un</strong>, M.Knite, S.Veljko, J.Petzelt, A.J.Hill, S.Pas, J.Zavickis, I.Aulika. Widefrequencydielectric spectra (1kHz-2THz) and positron annihilation life time spectroscopymeasurements of strain sensitive polyisoprene-carbon black nanocomposites, Abstract ofEuropean congress and Exhibition on Advanced Materials and Processes (EUROMAT 2005),Prague, Czech Republic, September 5-8, 2005,http://www.dgm.de/past/2005/euromat2005/programme/index.htm33. I. Klemenoks, G.Shakale, V.Teteris, M.Knite. Research of influence of an environment onresistance of nanocomposite materials. Proceedings of 12 th International Conf. oncomposites/nano engineering (ICCE-12), Tenerife, Spain, August 1-6, 2005, (on CD)34. Maris Knite, Gita Shakale, Valdis Teteris, Igors Klemenoks. Polyisoprene-carbonnanocomposites for multif<strong>un</strong>ctional sensors, Abstracts of 12 th International Symposium onMetastable and Nano Materials (ISMANAM), Paris, France, July 3-7, 2005, PI-5735. M.Knite, A.Hill, V.Bovt<strong>un</strong>, V.Teteris, A.Solovjovs, G.Shakale, J.Zavickis, I.Aulika,B.Polyakov, S.J.Pas, S.Veljko, D.No<strong>un</strong>ji, I.Klemenoks, J.Zicans, A.Kiploka, D.Erts, J.Pezelt,A.Fuith, Polymer-nanostructured carbon composites as multif<strong>un</strong>ctional sensor materials:design, processing, and properties, Abstracts of 2 nd Latvian conference “F<strong>un</strong>ctional materialsand nanotechnologies”, Riga, Latvia, March 27-28, 2006, p 3262
36. G.Shakale, M.Knite, I.Klemenoks, V.Teteris, Electric resistance of nanostructured carbon –polyisoprene composites in vapours of diferent organic solvents as f<strong>un</strong>ction of time, Abstractsof 2 nd Latvian conference “F<strong>un</strong>ctional materials and nanotechnologies”, Riga, Latvia, March27-28, 2006, p 6537. J.Zavickis, M.Knite, V.Tupureina, V.Teteris, I.Klemenoks, A.Fuith, Time dependence ofelectrical resistance of polyisoprene – nanostructured carbon composites at various mechanicalloading values, Abstracts of 2 nd Latvian conference “F<strong>un</strong>ctional materials andnanotechnologies”, Riga, Latvia, March 27-28, 2006, p 8238. G.Sakale, M.Knite, I.Klemenoks, V.Teteris, Chemical sensing properties of bulknanostructured elastomer-carbon composite, Abstracts of International Conference Advances inNanostructured Materials, Processing-Microstructure-Properties NANOVED 2006-NENAMAT, Stara Lesna, Slovak Republic, May 14-17, 2006, p. 12139. M.Knite, V.Tupureina, A.Fuith, J.Zavickis, V.Teteris, Polyisoprene - multi-wall carbonnanotube composites for sensing strain, Abstracts of The European Material Conference E-MRS IUMRS ICEM 2006 Spring Meeting, Nice, France, May29-J<strong>un</strong>e 2, 2006, p. A/A2 1040. M.Knite, G.Shakale, V.Teteris, Polyisoprene – high structure carbon nanoparticle compositefor sensing organic solvent vapours, Abstracts of The European Material Conference E-MRSIUMRS ICEM 2006 Spring Meeting, Nice, France, May29-J<strong>un</strong>e 2, 2006, p. G/P2 2141. G. Shakale, V. Teteris, I. Klemenoks, M. Knite, Research of processes of sorption anddiffusion in polyisoprene-carbon nanocomposites, Abstracts of International Symposium onMetastable and Nano Materials (ISMANAM 2006), Warsaw, Poland 27 th - 31 st August 2006, p.http://www.inmat.pw.edu.pl/ismanam2006/ISMANAM_06_posters_list.htm42. J. Zavickis, M. Knite, V. Tupureina, V. Teteris, I. Klemenoks, A. Fuith, PolyisoprenenanostructuredCarbon Black and Carbon Nanotube Composites as Progressive Tensile andCompressive Strain Sensing Materials, Abstracts of J<strong>un</strong>ior EUROMAT 2006, Lausanne,Switzerland, 4-8 September 2006, p.11/N121, http://www.dgm.de/past/2006/j<strong>un</strong>ioreuromat/program/43. G. Sakale, M. Knite, I. Klemenoks, V. Teteris, Nanostructured Carbon-PolyisopreneComposites Electric Resistance Dependence of Exposure to Different Organic Vapor,Abstracts of J<strong>un</strong>ior EUROMAT 2006, Lausanne, Switzerland, 4-8 September 2006, p.27/N312,http://www.dgm.de/past/2006/j<strong>un</strong>ior-euromat/program/44. S.Allmann, G.Krexner, M.Prem, M.Knite, A.Len, Neutron scattering study of carbon blacknanocomposites, Abstracts of 56. Jahrestag<strong>un</strong>g der Osterreichischen PhysikalishenGesellschaft, Graz University of Technology, Austria, 18-21 September 2006, p.14545. M.Knite, V.Tupureina, D.Erts, G.Krexner, A.Hill, V.Bouvt<strong>un</strong>, Elastomer nanostructuredcarbon composites for mechanical and chemical sensing, Abstracts of Nanotech NorthernEurope 2007, Helsinki, Finland, 27-29 March 2007, p.9346. J.Zavickis, M.Knite, V.Tupureina, V.Teteris, S.Zīke, Processing of polyisoprenenanostructuredcarbon black composite cells for pressure sensors, Abstracts of InternationalBaltic Sea Region conference “F<strong>un</strong>ctional materials and nanotechnologies 2007”, Riga, Latvia,2-4 April 2007, p. 9547. G.Shakale, M.Knite, I.Klemenoks, K.Ozols, V.Teteris, Investigation of mechanism of organicsolvent vapors sensing effect in polyisoprene-high structured carbon nanoparticles composite,Abstracts of International Baltic Sea Region conference “F<strong>un</strong>ctional materials andnanotechnologies 2007”, Riga, Latvia, 2-4 April 2007, p. 9448. K.Ozols, V.Tupureina, I.Klemenoks, M.Knite, Research of polyisoprene – multi – wall carbonnanotybe composite as an organic solvent vapours sensor control, Abstracts of the E-MRS2007 Spring Meeting, Strasbourg, France – May 28 th to J<strong>un</strong>e 1 st , 2007,Symposium L , L/P –111.49. G.Krexner, S.Allmann, M.Prem, M.Knite, A.Len, Elastomer-Carbon Black Nanocompositesstudied with Neutron Small Angle Scattering, Abstracts of 4 th European Conference onNeutron Scattering (ECNS 2007), L<strong>un</strong>d, Sweden, 25-29 J<strong>un</strong>e 2007, p.60450. J. Zavickis, A. Fuith, M. Knite, and V. Tupureina, Elastomer - CarbonNanotube Composites as Novel Materials for Pressure Sensing, Abstractbook of International Conference on Materials for Advanced Technologies2007 (ICMAT 2007), S<strong>un</strong>tec, Singapore, 1 - 6 July 2007, p. 7363
51. M.Knite, K.Ozols, J.Zavickis, I.Klemenok, V.Tupureina, Elastomer – carbon nanotubescomposites as multif<strong>un</strong>ctional sensing materials, Abstracts of the 2 nd International Conferenceon Surfaces, Coatings and Nanostructured Materials (NanoSMat 2007), Alvor, Algarve,Portugal, July 9-11 2007, p.4352. S.Allmann, G.Krexner, M.Prem, M.Knite, J.Zavickis, and A.Len, Investigation of tensile strainsensing effect in polyisoprene – carbon nanocomposites by mean of small angle neutronscattering method, Abstracts of the 2 nd International Conference on Surfaces, Coatings andNanostructured Materials (NanoSMat 2007), Alvor, Algarve, Portugal, July 9-11 2007, p.146-14753. J.Zavickis, M.Knite, V.Tupureina, V.Teteris, Mold pressure and filler concentration effect onboth – the percolation threshold and piezo-resistive effect of the polyisoprene-nanostructuredcarbon black composites, Abstracts of European Congress on Advanced Materials andProcesses (EUROMAT 2007), Nuernberg, Germany, 10-13 September 20, A51-1272,http://www.euromat2007.fems.org/54. M.Knite, S.Zike, R.Orlovs, V.Teteris, Low temperature electrical properties of conductivepolyisoprene/high structured carbon black composites, Abstracts of 2 nd international meetingon developments in Materials, processes & applications of nanotegnology, Cambridge, UnitedKingdom, 6-8 January 2008, p. 20455. J.Zavickis, M.Knite, V.Teteris, In-situ investigation of electrical properties of polyisoprenenanostructuredcarbon black composite during vulcanization, International Baltic Seaconference F<strong>un</strong>ctional materials and nanotechnologies (FM&NT-2008), April 1-4, 2008, Riga,Latvia, p.10656. S.Zīke, R.Orlovs, M.Knite, J.Zavickis, V.Teteris, Temperature dependent electrical propertiesof conductive polyisoprene/high structured carbon black composites, International Baltic Seaconference F<strong>un</strong>ctional materials and nanotechnologies (FM&NT-2008), April 1-4, 2008, Riga,Latvia, p.14557. M.Knite, G.Podins, S.Zike, J.Zavickis, V.Tupureina, PROSPECTIVE ROBOTIC TACTILESENSORS: Elastomer –carbon nanostructure composites as prospective materials for flexiblerobotic tactile sensors, Abstracts of 5 th International Conference on informatics in Control,Automation and Robotics, May 11-15, 2008, F<strong>un</strong>chal, Madeira – Portugal, 11358. M. Knite, S. Zike, R.Orlovs, J. Zavickis, V. Teteris. Electrical properties of conductivepolyisoprene/high structured carbon black composites in the temperature range 90 – 335 K,Abstracts of the Conference of European Materials Research Society, (EMRS 2008 SpringMeeting), May 26-30, 2008, Strasbourg, France, A13-1159. G.Šakale, J. Zavickis, M. Knite, V. Teteris. Polyisoprene-nanostructured carbon thick films asa sensitive non-selective gas indicator material, Abstracts of the Conference of EuropeanMaterials Research Society, (EMRS 2008 Spring Meeting), May 26-30, 2008, Strasbourg,France, A13-1260. M.Knite, L.Bukonte, V.Tupureina, L.Grigorjeva, D.Millers, K.Smits, J.Grabis. Fastluminescence of ZnO embedded into polymer matrices, Abstracts of The 6 th Internationalconference “Advanced Optical Materials and devices” (AOMD-6), August 24-27, 2008, Riga,Latvia, p.4161. V.Bovt<strong>un</strong>, S.Veljko, D.Nuzhnyy, J.Pezelt, M.Knite, I.Aulika, A.Fuith. Broadband Dielectricand Conductivity Spectra (1kHz-2 THz) of Strain Sensitive Polyisoprene-CarbonNanocomposites, Abstracts of 5 th International Conference on Broadband DielectricSpectroscopy and its Applications (BDS2008), 26-29 August, 2008, Lion: Francehttp://bds2008.ccsd.cnrs.fr/docs/00/25/98/82/PDF/Bovt<strong>un</strong>_BDS_08.<strong>pdf</strong>62. S.Zike, V.Teteris, J.Barloti, R.Orlovs, M.Knite. Mechanisms of electrical conductivity onpolyisoprene/nanostructured carbon composites, 3 rd International Conference on Surfaces,Coatings and Nanostructured Materials (NanoSMat 2008), 21-24 October, 2008, Barcelona,Spain, p250-25163. J.Zavickis, M.Knite, G.Mallefan, V.Teteris, The piezoresistive behavior of polyisoprene –nanostructured carbon composite at different levels of vulcanization. Abstracts of InternationalBaltic Sea Region conference “F<strong>un</strong>ctional materials and nanotechnologies 2009”, Riga, Latvia,March 31 – April 3, 2009, 9664
64. G.Sakale, M.Knite, V. Tupureina, V. Teteris. PNCC electric resistance versus organic solventsvapour characteristics, Abstracts of International Baltic Sea Region conference “F<strong>un</strong>ctionalmaterials and nanotechnologies 2009”, Riga, Latvia, March 31 – April 3, 2009, 9565. M.Knite, J.Zavickis, G.Podins, R.Orlovs, K.Ozols PROSPECTIVE ELASTO-PLASTICPRESSURE SENSORS: All-Elasto-Plastic Polyisoprene/Nanostructured Carbon PressureSensing Element. Abstracts of 6th International Conference on informatics in Control,Automation and Robotics, July 2-5, 2009, Milan, Italy, 9766. G.Šakale, M.Knite, V.Teteris, I.Klemenoks, V.Tupureina, Elaboration of miniaturepolyisoprene-nanostructured carbon composite for volatile analyte detection. Abstracts ofInternational conference “Baltic Polymer Symposium 2009”, Ventspils, Latvia, September 22-25, 2009, 8867. J.Zavickis, M.Knite, K.Ozols, G.Malefan, Development of percolative structure inpiezoresistive polyisoprene-nanostructured carbon composite. Abstracts of Internationalconference “Baltic Polymer Symposium 2009”, Ventspils, Latvia, September 22-25, 2009, 10668. M.Knite, J.Zavickis, V.Teteris, A.Linarts, Polyisoprene – multiwall carbon nanotube composite structure for flexible pressure sensorapplication. Abstracts of 4th International Conference on Surfaces, Coatingsand Nanostructured Materials (NanoSMat 2009), Rome, Italy, October 19-22,2009, 16369. J.Zavickis, M.Knite, K.Ozols, A.Linarts, G.Malefan, The polyisoprene – nanstructured carboncomposite as flexible pressure sensor materials – properties and practical applications. Abstracts ofInternational Conference “F<strong>un</strong>ctional materials and nanotechnologies 2010”, Riga, Latvia, March16 – 19, 2010, 7270. G.Sakale, M.Knite, V.Teteris, The investigation of organic solvent vapour sensing mechanism ofpolymer-nanostructured carbon composite. Abstracts of International Conference “F<strong>un</strong>ctionalmaterials and nanotechnologies 2010”, Riga, Latvia, March 16 – 19, 2010, 7371. J.Zavickis, M.Knite, G.Podins, A.Linarts, R.Orlovs, Polyisoprene – nanostructured carboncomposite – a soft pressure sensor alternative, Abstracts of E-MRS Spring Meeting 2010,Strasbourg, France, J<strong>un</strong>e 7-11, 2010, A-3/A072. G.Sakale, M.Knite, V.Teteris, J.Zavickis, Polyisoprene nanostructured carbon composite (PNCC)organic solvent vapour sensitivity and repeatability, Abstracts of E-MRS Spring Meeting 2010,Strasbourg, France, J<strong>un</strong>e 7-11, 2010, A-3/A073. J.Zavickis, A.Linarts, M.Knite, The electrical percolation shift in polyisoprene – nenostructuredcarbon composites, Abstracts of scientific Conference of Yo<strong>un</strong>g Scientists on Energy Issues 2010,Ka<strong>un</strong>as, Lithuania, May 27-28, 2010, ISSN 1822-755474. Sakale G., Knite M., Teteris V, Sensing element performance analyses using in-situ measurementsof electric resistance, mass and the sample length change, Abstracts of 20th Anniversary WorldCongress on Biosensors 2010. May, Great Britain, Glasgow. P1.7.007.75. M.Knite, G.Sakale, V.Teteris, Electrical, Swelling and Diffusion Properties ofPolyisoprene/Multiwall Carbon Nanotube Composites in Atmosphere of Organic Solvent Vapours.Abstract book of 6th International Conference on Diffusion in Solids and Liquids (DSL 2010),Paris, France, July 5-7, 2010, 17676. M.Knite, Prospective polymer/nanstructured carbon composites for application in multif<strong>un</strong>ctionalsensors, Digest of the 9 th International Conference on Global Research and Education (Inter-Academia 2010), Riga, Latvia, August 9-12, 2010, 84-8577. G.Sakale, M.Knite, V.Teteris, Filler dispersion method effect on polyisoprene-nanostructured fillercomposite (PNFC) vapour sensitivity, Digest of the 9 th International Conference on GlobalResearch and Education (Inter-Academia 2010), Riga, Latvia, August 9-12, 2010, 170-17178. J.Zavickis, M.Knite, K.Ozols, A.Linarts, R.Orlovs, V.Teteris, V.Tupureina, Piezoresistive rubbernanocomposites for pressure sensing, Digest of the 9 th International Conference on Global Researchand Education (Inter-Academia 2010), Riga, Latvia, August 9-12, 2010, 202-20379. M.Knite, I.Aulika, A. Mrzel, A.Fuith, J.Zavickis, G.Sakale, A.Linarts, M.D<strong>un</strong>ce, Polyisoprenecomposites with conductive tubular nanostructures for multif<strong>un</strong>ctional sensing: fabrication andproperties, Abstracts of 1 st COINAPO Topical Meeting “Polymer composites with inorganic tubularnanomaterials Fabrication. Properties and Technical Applications, Zaragoza, Spain, , 25 th -26 th ofOctober, 2010, 2765
80. M.Knite, I.Aulika, M.D<strong>un</strong>ce, A.Fuith, A. Sanchez-Ferrer, W.Schranz, Dynamic mechanicalanalysis of organic and inorganic nanotubes – elastomer composites, Abstracts of 3 rd Composites ofInorganic Nanotubes & Polymers Topical Meeting, Sestriere, Italy, 2 nd – 3 rd of March 2011, 1781. J.Zavickis, M.Knite, A.Mrzel, K.Ozols, V.Teteris, V.Tupureina, A.Solovjovs, A.Linarts,G.Malefan, Conductivity percolation investigation of polymer/nanostructured conductive fillercomposites with sensing properties, Abstracts of 3 rd Composites of Inorganic Nanotubes &Polymers Topical Meeting, Sestriere, Italy, 2 nd – 3 rd of March 2011, 3582. G.Sakale, M.Knite, V.Teteris, J.Zavickis, I.Aulika, P.Civera, D.Demarchi, Complex method fordescribing polyisoprene/conductive nanotube composite gas sensing properties, Abstracts of 3 rdComposites of Inorganic Nanotubes & Polymers Topical Meeting, Sestriere, Italy, 2 nd – 3 rd ofMarch 2011, 6583. G.Sakale, E.Liepa, V.Tupureina, M.Knite, Polyvinylacetate – nanostructured carbon compositeethanol vapour sensitivity, Abstracts of International Conference “F<strong>un</strong>ctional materials andnanotechnologies 2011”, Riga, Latvia, April 5-8, 2011, 15184. J.Zavickis, A.Kjapsņa, A.Linarts, M.Knite, Elastomer – carbon black composites for compressivestrain and pressure sensing, Abstracts of International Conference “F<strong>un</strong>ctional materials andnanotechnologies 2011”, Riga, Latvia, April 5-8, 2011, 20085. G.Sakale, S.Stepina, V.Tupureina, M.Knite, Evaluation of polymer-nanostructured carboncomposites response to chemical stimuli, Abstracts of International Conference “F<strong>un</strong>ctionalmaterials and nanotechnologies 2011”, Riga, Latvia, April 5-8, 2011, 20086. G. Sakale, M. Knite, V. Teteris, Evaluation of analyte vapour diffusion in polymer-nanostructuredcarbon composite, Abstracts of International Conference “F<strong>un</strong>ctional materials andnanotechnologies 2011”, Riga, Latvia, April 5-8, 2011, 23687. M.Novada, K.Ozols, M.Knite, V.Tupureina, Elaboration of Polymer/nanostructured carboncomposite for humidity sensor application, Abstracts of International Conference “F<strong>un</strong>ctionalmaterials and nanotechnologies 2011”, Riga, Latvia, April 5-8, 2011, 19988. K.Ozols , L.Dolgov , M.Knite, FTIR and Raman Spectroscopy Studies of PolyisoprenenanostructuredCarbon Composites, Abstracts of International Conference “F<strong>un</strong>ctional materialsand nanotechnologies 2011”, Riga, Latvia, April 5-8, 2011, 10989. J.Zicans, R.Merijs Meri, T.Ivanova, J.Bitenieks, M.Knite, Structure and electrical properties ofstyrene acrylonite copolymer nanocomposites, Abstracts of International Conference “F<strong>un</strong>ctionalmaterials and nanotechnologies 2011”, Riga, Latvia, April 5-8, 2011, 7690. M.Knite, L.Dolgov, K.Ozols, G.Sakale, J. zavickis, R.Orlovs, Effect of carbon nanoparticleagglomeration on properties of conductive and sensitive polyisoprene nanocomposites, Abstracts E-MRS 2011 Spring Meeting, Nice, France, May 10-12, 2011, Symposium C 18 652.8. Cita būtiska informācija: RTU Gada Zinātnieks 2007 (10.2007. ) Mans Hirša indekss ir 7 (skatīt ‘ISI Web of Knowledge” izdruku pielikumā) Doktorantūras programmas „Materiālzinātne” doktorants Juris Zavickis par valsts programmas6. projekta ietvaros veiktajiem pētījumiem „POLIIZOPRĒNA – NANOSTRUKTURĒTAOGLEKĻA KOMPOZĪTU KĀ MEHANO-ELEKTRISKO SENSORU MATERIĀLUIZSTRĀDE UN IZPĒTE” 2008. gada 3. martā saņēma LZA <strong>un</strong> SIA „RD Elektroniks” balvastudentiem fizikā <strong>un</strong> tās inženierpielietojumos (darba vadītājs profesors Māris Knite). Doktorantūras programmas „Materiālzinātne” doktorante Gita Šakale par valsts programmas 6.projekta ietvaros veiktajiem pētījumiem „POLIIZOPRĒNA – NANOSTRUKTURĒTAOGLEKĻA KOMPOZĪTA KĀ ĶĪMISKĀ SENSORA MATERIĀLA IZSTRĀDE UNĪPAŠĪBU IZPĒTE” 2008.g.25. novembrī saņēma Werner von Siemens Izcilības balvu 2008(darba vadītājs profesors Māris Knite).3. Pedagoģiskā darbība (par pēdējiem 6 gadiem)3.1. Vadītie promocijas darbi:Esmu 3 (Jura Zavicka, Gitas Šakales <strong>un</strong> Kaspara Ozola) promocijas darbu vadītājs.Visi trīs doktoranti saņem ESF stipendijas. Jura Zavicka darbs ir akceptēts aizstāvēšanaiRTU P-18 promocijas padomē.3.2. Recenzētie promocijas darbi:66
Esmu recenzējis 4 promocijas darbus: Brigita Abakavičiene (KTU), Ojārs Balcers (LUCFI), Oļesja Starkova (LU PMI), Mihails Šorohovs (LU CFI)3.3. Studiju programmu vadīšana:Doktorantūras studiju programmas „Materiālzinātne (51521)” izveidošanas organizētājsRīgas Tehniskajā <strong>un</strong>iversitātē (akreditācijas lapa Nr. 023-1156 piešķirta 2007.gada30.maijā).3.4. Vadītie maģistra darbi – 5 (Juris Zavickis, Gita Šakale, Gatis Podiņš, Marika Novada,Laura Bukonte)3.5. Vadītie bakalaura darbi – 7 (Gita Šakale, Sanita Zīke, Marika Novada, Laura Bukonte,Artis Linarts, Juris Adams, Linda Zeļenko)3.6 RTU pasniegtie studiju priekšmeti1. Fizika MFB 101 ( 6 KP );2. Fizika MFB 107; ( 8 KP );3. Fizika MFB 105; ( 6 KP );4. Materiālu struktūra <strong>un</strong> īpašības MFB 201 ( 4 KP );5. Ja<strong>un</strong>o materiālu fizika MFB 501 ( 5 KP );6. Pedagoģiskā prakse specialitātē MFB 605 ( 4 KP );7. Zinātniskie semināri specializācijā MFB 614( 6 KP );8. Materiālzinātne MFB 625 ( 8 KP );9. Viedo materiālu <strong>un</strong> sensoru fizika MFB 626 ( 5 KP );10. Nanostrukturētu materiālu fizika MFB 627( 5 KP );11. Viedie nanostrukturētie materiāli MFB 700 ( 3 KP );12. Nanomateriālu fizika <strong>un</strong> to ieguves fizikālās metodes MFB 705 ( 6 KP ).3.7. Sagatavotie mācību līdzekļi1. J.Blūms, M.Jansone, A.Kalnača, I.Klemenoks, M.Knite, A.Krivičs, A.Medvids, V.Novikovs,A.Ozols. Uzdevumu krājums vispārīgajā fizikā. A.Ozola redakcijā, Rīga: RTU, 2006. 273 lpp.2. Anžela Blūma, Juris Blūms, Maija Jansone, I.Klemenoks, I.Klincāre, M.Knite, E-materiāli fizikā (lekciju konspekti, lekciju e-demonstrācijas, filmas, laboratorijas darbuapraksti, uzdevumu risinājumu paraugi <strong>un</strong> testi) sagatavoti ESF projekta Nr.2005/0127/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2./0021/0007 “Vispārīgo dabas zinātņumultimēdiju mācību materiālu izstrāde tehnisko augstskolu inženierzinātņu studentiem”ietvaros <strong>un</strong> ievietoti RTU ORTUS sistēmā studentu vajadzībām. Biju šī projekta vadītājs.3. M.Knite, Lekciju prezentācijas priekšmetā „Nanomateriālu fizika <strong>un</strong> to ieguves fizikālāsmetodes” MFB 7053.8. Kvalifikācijas celšana, profesionālā pilnveide: Esmu piedalījies LU CFI regulārajos zinātniskajos semināros; 2008.g. janvārī esmu viesojies Kembridžas <strong>un</strong>iversitātē, apmeklējis tīro telpu <strong>un</strong> citaslaboratorijas <strong>un</strong> uzstājies ar referātu;2010.g. oktobrī esmu viesojies Aragonas tehnoloģijas institūtā <strong>un</strong> Aragonas nanozinātnesinstitūtā, apmeklējis laboratorijas <strong>un</strong> uzstājies ar referātu.3.9. Cita būtiska informācija:1. 2006. gada RTU studentu pasākuma „MEHU KARI 2006” ietvaros RTU TMF Studentupašpārvalde Mārim Knitem ir piešķīrusi diplomus nominācijās „Gada pasniedzējs 2006” <strong>un</strong>„Zinošākais pasniedzējs 2006”.2. 2009. gada 10. martā Mārim Knitem izteikta LR Finanšu ministrijas pateicība Nr.167 parEiropas sociālā fonda projekta “Vispārīgo dabas zinātņu multimēdiju mācību materiālstehnisko augstskolu inženierzinātņu studentiem” sekmīgu īstenošanu3. 2010. gada 17. novenbrī RTU Studentu parlaments Mārim Knitem ir piešķīris diplomu pariegūto nomināciju „GADA MĀCĪBSPĒKS 2010” pamatojoties uz RTU Transporta <strong>un</strong>mašīnzinību fakultātes studentu aptaujas rezultātiem.4. Organizatoriskā darbība (par pēdējiem 6 gadiem) LZA korespondētājloceklis (11.2004.- RTU promocijas padomes Materiālzinātnes nozarē RTU P-18 priekssēdētājs ( no 2004.g – LU Fizikas, astronomijas <strong>un</strong> mehānikas (cietvielu fizikas sekcijas CFI) promocijas padomesloceklis.67
RTU <strong>un</strong> DU apvienotās Astronomijas <strong>un</strong> fizikas nozares profesoru padomespriekšsēdētāja vietnieks ( no 2000.g. – LU Astronomijas <strong>un</strong> fizikas nozares profesoru padomes loceklis. RTU zinātnisko rakstu sērijas „Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija” redakolēģijas loceklis ( no2001.g. – Eksperts materiālu fizikā COST (European Cooperation in the field of Scientific andTechnical Research) programmas apakšprogrammā DC: Materials, Physical andNanosciences (09.2006.g. - Eiropas Materiālu Pētnieku Biedrības (EMRS) <strong>un</strong> Latvijas Materiālu Pētnieku Biedrības biedrs(2003.g. – Eiropas Optikas Biedrības <strong>un</strong> Latvijas Optikas biedrības biedrs (2009 .g. – Starptautiskās konferences „InterAcademia 2010” programmu komitejas loceklis Latvijas Zinātnieku Savienības biedrs Latvijas Fizikas biedrības biedrs4.2. Citi augstskolā veicamie pienākumi: RTU Akadēmiskās sapulces loceklis (2001.g. – RTU Senāta loceklis (Senāta priekšsēdētājs 2003.-2006.) (2001. g. – RTU Senāta Likumdošanas komisijas loceklis RTU Senāta Finanšu <strong>un</strong> budžeta komisijas loceklis TFI Cietvielu fizikas profesora grupas vadītājs (1999.g – Tehniskās fizikas institūta direktors (1999.g. – Tehniskās fizikas institūta padomes priekšsēdētājs4.3. Cita būtiska informācija:RTU TFI sastāvā esmu izveidojis moderni aprīkotu <strong>un</strong> izremontētu (kondicionēts gaiss, siltais ūdens)Materiālu fizikas laboratoriju (Āzenes 14 -209 <strong>un</strong> Āzenes 14-218), kurā „Materiālzinātnes” doktora,maģistra <strong>un</strong> bakalaura studiju programmu <strong>un</strong> maģistra programmas „Materiālu nanotehnoloģijas”studējošie veic zinātnisko darbu, kā arī izstrādā laboratorijas <strong>un</strong> eksperimentālos darbus. Šajālaboratorijā ir veiksmīgi integrēts zinātniskais <strong>un</strong> studiju darbs. Laboratorijā pašreiz zinātnisko darbustrādā asociētais profesors Igors Klemenoks, docents Vladislavs Novikovs, pētnieki Gita Šakale, JurisZavickis, Kaspars Ozols, Raimonds Orlovs, kā arī studenti Artis Linarts, Marika Novada, LindaZeļenko, Alvars Kjapsņa, Santa Stepiņa <strong>un</strong> Elīna Liepa.Māris KniteRTU profesora M.Kalniņa Curriculum Vitae1. Vispārīgās ziņasVārds: MārtiņšUzvārds: KalniņšDzimšanas vieta: RīgaIzglītība:Izglītības iestāde Rīgas Politehniskais institūtsDatums: No 1.09.1957 līdz 1.06.1962Iegūtā izglītība:Augstākā: inženieris tehnologs organisko vielu ķīmiskajātehnoloģijāDiploma Nr. H Nr. 935634Izglītības iestāde Rīgas Industriālais PolitehnikumsDatums No 1.09.1953 līdz 1.06.1957Iegūtā izglītība:Vidējā speciālā: tehniķis-tehnologs silikātu tehnoloģijā68
Diploma Nr. Б Nr. 620014Zinātniskie grādiIzglītības iestādeRīgas PolitehniskaisInstitūtsĻeņingradas TehnoloģiskaisinstitūtsRīgas PolitehniskaisinstitūtsAkadēmiskie nosaukumiIzglītības iestādeNosaukumsIegūts zinātniskais grādsTehnisko zinātņu doktorsDiploms: TH Nr. 006171Iegūts habilitētā inženierzinātņudoktora grāds Diploms: A-DhNr. 000031Aspirantūra.Iegūts zinātniskais grāds: ķīmiskozinātņu kandidāts,Diploms MXM Nr. 006244NosaukumsDatums1986, 29.081994, 22.02.No 1964 līdz 19681968, 26.01DatumsRīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāteIegūts Rīgas Teniskās<strong>un</strong>iversitātes profesoranosaukumsDiploms: Nr. 142000, 11. 12Nodarbošanās:Datums No 1998Darba vietas nosaukums RTU, Polimēru ķīmiskās tehnoloģijas katedraAmata nosaukums Materiālzinātnes profesors, studiju programmas„Materiālzinātne” direktorsDatums No 1994 - 2010Darba vietas nosaukums RTU, Polimērmateriālu institūtsAmata nosaukums Institūta direktorsValodu lietošanas prasmes: (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)):Valoda Lasītprasme R<strong>un</strong>ātprasme RakstītprasmeLatviešu 5 5 5Krievu 5 5 5Angļu 5 4 42. Zinātniskā darbība <strong>un</strong> publikācijas (par pēdējiem 6 gadiem)starptautisko pētījumu projektu <strong>un</strong> programmu dalībnieks vai vadītājs:ES 6. ietvarprogrammas CRAFT projektā „New chitosan formulations forthe prevention and treatment of diseases and dysf<strong>un</strong>ctions of the digestivetract hypercholesterolemia, overweight, ulcerative colitis and celiacdisease)”,ES 7. ietvarprogrammas atbalstītais COST projekts FA0904 „EcosustainableFood Packaging based on Polymer Nanomaterials” (2010.-).ES 7. ietvarprogrammas atbalstītais COST projekts MP0701 „Compositeswith Novel F<strong>un</strong>ctional and Structural Properties by Nanoscale Materials(Nano Composite Materials-NCM)” (2008.-).ERAF projekts Nr.2010/0209/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/028„Perspektīvu nanokompozītu izveide uz otrreizējo polimēru bāzes <strong>un</strong> toiegūšanas <strong>un</strong> pārstrādes tehnoloģiju izstrāde” (2010.-)Izpildītājs,Izpildītājs,Izpildītājs,Izpildītājs,Latvijas zinātņu padomes, Izglītības <strong>un</strong> zinātnes ministrijas u.c. iestāžu projektu <strong>un</strong> programmudalībnieks vai vadītājs:69
Zinātniskās sadarbības projekts Nr. 02.0003. „Materiāli Latvijastautsaimniecībai: tehnoloģiju izstrāde, īpašību izpēte, projektēšana,racionālas izmantošanas pamatprincipu izstrāde” (2002.-2005. g.)Zinātniskais sadarbības projekts Nr. 02.0007.2.1 „Koksnes pārstrādesproduktu inovatīvās tehnoloģijas” (2002.-2005.gads).Starpnozaru pētījuma projekts Nr. 06.0029 Inovatīvi strukturāli integrētikompozītmateriāli: dizains, iegūšanas <strong>un</strong> pārstrādes tehnoloģijas,ilgmūžībaSadaļa Nr. 06.29.1 Multif<strong>un</strong>kcionāli polimēru ekokompozīti (no 2006. g.)Zinātniskais sadarbības projekts Nr. 06.0031Atja<strong>un</strong>ojamo izejvielu kompleksas izmantošanas zinātniskie pamati (no2006. g.)Valsts pētījumu programma V 7412.1. „Modernu f<strong>un</strong>kcionālu materiālumikroelektronikai, nanoelektronikai, fotonikai, biomedicīnai <strong>un</strong>konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo tehnoloģiju izstrāde” 6. projekts„F<strong>un</strong>kcionālo materiālu/nanokompozītu dizains, tehnoloģiju izstrāde <strong>un</strong> toīpašības” (no 2006. g.)Zinātniskais projekts Nr. 05. 1694 Termoplastiski daudzkomponentupolimērkompozīti (2004.-2007. g.).Zinātniskais projekts Nr. 04.1270 Biodegradabli kompozīti noatja<strong>un</strong>ojamām izejvielām (2004.-2007. g.).R 7078 „Biopolimēru kompozītmateriāli f<strong>un</strong>kcionālambioiepakojumam”.(2006.g.)ZP 2007/17 “Ja<strong>un</strong>as antimikrobiālas polimērsistēmas bioloģiski aktīviempārsienamiem materiāliem”. (2007.g.).R 7342 F<strong>un</strong>kcionāli biodegradabli PHB lateksa polimērmateriāli. (2007.g.).Valsts pētījumu programmas Nr.2. „Inovatīvu daudzf<strong>un</strong>kcionālu materiālu,signālapstrādes <strong>un</strong> informātikas tehnoloģiju izstrāde konkurētspējīgiemzinātņu ietilpīgiem produktiem” 3. projekts „Nanostrukturēti modifikatorussaturoši pašarmēti polimēru kompozīti <strong>un</strong> to atbilstošo tehnoloģiju izstrādepielietojumiem inteliģentajos materiālos <strong>un</strong> ierīcēs” (2010.-)LZP zinātniskais grants Z 09.1542 „Modificētu daudzf<strong>un</strong>kcionālupolimērkompozītu iegūšana no reciklējamiem materiāliem, to struktūrasdizains, īpašības <strong>un</strong> tehnoloģiju izstrāde” (2010.-)LZP zinātniskais grants Nr. 09.1268 "Šķidrkristālisku polimēru <strong>un</strong>submikrolīmeņa daļiņas saturoši termoplastiski hibrīdkompozīti" (2009)Zin. vadītājs.Atbildīgais izpildītājsZin. vadītājsAtbildīgais izpildītājsZin vadītājs.Zin vadītājs.Zin vadītājs.Zin vadītājsZin vadītājs.Izpildītājs,Izpildītājs,Izpildītājs,saņemtie patenti <strong>un</strong> licences;Dzene, M.Kalniņš, L.Savenkova, M.Savicka, V.Tupureina. Antiseptisks pārsienamais materiāls, LV13654 B, 2008V.Kaļķis, M.Kalniņš, J.Zicāns. Metode <strong>un</strong> ierīce polimēru termonosēdošās polimēru lentas iegūšanai.Latvijas patents N 11908, 1998.V.Kaļķis, M.Kalniņš, J.Zicāns. Metode <strong>un</strong> ierīce adhezīvi aktīvas polimēru termonosēduzmavasiegūšanai. Latvijas patents, N 11943, 1998.J.Zicāns, V.Kaļķis. Ierīce polimēru cauruļu perforēšanai. Latvijas patents, N 11888, 1998.V.Kaļķis, J.Zicāns, M.Kalniņš. Metode jonizējošā starojuma absorbētās dozas noteikšanai polimērutermonosēdmateriālos. LR patents, Nr.12097, 1998.V. Kaļķis, J. Zicāns, M. Kalniņš, T. Ivanova. Metode jonizējošā starojuma absorbēto dozu noteikšanai<strong>un</strong> oksidēšanās procesu novērtēšanai polimēru materiālos. LR patents, Nr. 12468, 1998.V. Kaļķis, J. Zicāns, R. Maksimovs, O. Revjakins. Termostabila polimēru termonosēdmateriālukompozīcija. LR patents, Nr. 12461, 1998.V.Kaļķis, J.Zicāns, R.Maksimovs, T.Ivanova. Metode polimēru termonosēdumu ilgizturības noteikšanaiagresīvās vidēs. LR patents, Nr. 12484, 1998.V. Kaļķis, J. Zicāns, T. Bocoka. Termoplasta komozīcija. LR Patents Nr. 12181, 1997.V.Kaļķis, M.Kalniņš, J.Zicāns. Metode termorelaksācijas spriegumu <strong>un</strong> termonosēdspēku noteikšanaiorientētos polimēros. Latvijas patents N 11569, 1996.70
V.Kaļķis, M.Kalniņš, J.Zicāns. Metode jonizējošā starojuma absorbēto dozu noteikšanai polimēros, kurispēj sašūties.Latvijas patents N 11570, 1996.V.Kaļķis, M.Kalniņš, J.Zicāns. Metode jonizējošā starojuma absorbēto dozu noteikšanai polimērukompozītu materiālos. Latvijas patents, N 11571, 1996.nozīmīgākās publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarpublikācijas starptautiskos citējamos izdevumos,raksti recenzētos izdevumos (LZP apstiprinātie izdevumi);1. S.Gaidukov, R.D.Maksimov, M.Kalnins, J.Zicans, R. Krutohvostov Structure andmechanical properties of melt intercalated polypropylene–organomontmorillonitenanocomposites, Composite Interfaces, 17, 2010, p.p. 705 - 7152. L.Malers, R. Plesuma, L. Locmele, M. Kalnins, Correlation between composition andproperties of composite materials based on scrap tires, Rīgas Tehniskās Universitāteszinātniskie raksti. Sērija: Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija, 21. Sējums, lpp. 35 - 38,2010.g.3. N.Jelinska, M.Kalnins, V.Tupureina, A.Dzene, Poly (vinyl alcohol)/poly (vinyl acetate)blend films, Rīgas Tehniskās Universitātes zinātniskie raksti. Sērija: Materiālzinātne <strong>un</strong>lietišķā ķīmija, 21. Sējums, lpp. 55 - 61, 2010.g.4. D.Cerpakovska, M.Kalnins, V.Tupureina, A.Dzene, Biodegradable paper reinforced poly(vinyl alcohol) composites for packaging, Rīgas Tehniskās Universitātes zinātniskie raksti.Sērija: Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija, 21. Sējums, lpp. 26 - 34, 2010.g.5. S.Gluhih, A.Kovalov, A.Tishk<strong>un</strong>ov, D.Cerpakovska, M.Kalnins, A method foridentification the elastic properties of polymer materials by using thin-walled cylindricalspecimens, Rīgas Tehniskās Universitātes zinātniskie raksti. Sērija: Materiālzinātne <strong>un</strong>lietišķā ķīmija, 21. Sējums, lpp. 84 - 89, 2010.g.6. Z.Grigale, J.Simanovska, M.Kalnuins, A.Dzene, V.Tupureina, Biodegradable Pckagingfrom life cycle perspective, Rīgas Tehniskās Universitātes zinātniskie raksti. Sērija:Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija, 21. Sējums, lpp. 90 - 96, 2010.g.7. Z.Grigale, M.Kalnuins, A.Dzene, V.Tupureina, Biodegradable plasticized poly (lactic acid)films, Rīgas Tehniskās Universitātes zinātniskie raksti. Sērija: Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķāķīmija, 21. Sējums, lpp. 97 - 103, 2010.g.8. Tatjana Ivanova, Janis Zicans, Ilze Elksnite, Martins Kalnins and Robert Maksimov.Mechanical Properties of Injection Molded Binary Blends of Polyethylene with SmallAddition of Liquid Crystalline Polymer, Proceedings of Vth Conference on Times ofPolymers (TOP) and Composites, 2010, pp. 310 – 3129. T.Ivanova, I.Elksnite, J.Zicans, R.Merijs Meri, M.Kalnins, V.Kalkis, Heterogeneouspolyvinylchloride blends with chlorinated polyethylene: rheological, diffusion and gassorption characteristics, Proceedings of the Estonian Academy of Science, 2009, 58, 1, 29 -3410.Katsman J.М, Gluhihs S.А., Kovalovs A.О., Kalnins M. The elastic modulus of polymermaterials identification by using thin-walled cylindrical specimens (method twcs),Proceedings. 23-th International Conference Mathematical Modeling in Solid Mechanics.Bo<strong>un</strong>dary and Finite Elements Methods Saint Petersburg, Russia 2009, Vol. 1, 10 -15.11. D.Erkske, M. Kalnins, V. Tupureina, A. Dzene, Characterization of various kinds of paperas reinforcement for biodegradable polymer composites, Proceedings of the EstonianAcademy of Science, 2009, 58, 1, 40 - 4412. J.Stasko, M.Kalnins, A.Dzene, V.Tupureina, Poly(vinyl alcohol) hydrogels. Proceedings ofthe Estonian Academy of Science, 2009, 58, 1, 63 - 6613. J.A.Kajaks, G.G.Bakradze, A.V.Viksne, S.A.Reihmane, M.M.Kalnins and R.Krutohvostov,The use of polyolefins_based hot melts for wood bonding, Mechanics of CompositeMaterials, 2009, Vol. 45, No 6, pp. 643 – 650.14. R. Merijs Meri, T. Bocoka, J. Zicans, M. Kalnins, V. Kalkis, A.K.Bledzki. Characterizationof the mechanical performance of poly(ethylene terephtalate)(PET)/elastomere blends.Mechanics of Composite Materials, Vol. 44, Nr. 4, 2008, p. 361-37015. R. Merijs Meri, D. Pizele, V. Kalkis, T. Ivanova, M. Kalnins. On the thermomechanicalproperties of the low density polyethylene (LDPE)/ethylene-octene copolymer (EOC)71
lends. Mechanics of Composite Materials, Vol. 44, Nr. 2, 2008, p. 191- 19816. Р.Д.Максимов, С.Гайдуков, М.Калнинь, Я.Зицанс, Э.Плуме . Механические свойстваи влагопроницаемость нанокомпозита на основе модифицированной глины.Пластические массы 2007, No 2, pp. 39 – 44.17. R.D.Maksimov, S.Gaidukovs, M.Kalnins, J.Zicans, E.Plume, V.Spacek, P.Sviglerova,Nanocomposite based on styrene-acrylate copolymer and organically modifiedmontmorilonite 1. Mechanical properties, Mechanics of Composite Materials, 2006, Vol.42, No 3, pp. 375 – 38818. R.D.Maksimov, S.Gaidukovs, M.Kalnins, J.Zicans, E.Plume, V.Spacek, P.Sviglerova,Nanocomposite based on sturene-acrylate copolymer and organically modifiedmontmorilonite 2. Barrier and thermal properties, Mechanics of Composite Materials, 2006,Vol. 42, No 4, pp. 503 - 51619. R.D.Maksimov, S.Gaidukovs, M.Kalnins, J.Zicans, E.Plume, A nanocomposite based onstyrene-acrylate copolymer and native montmorilonite clay1. Preparation, testing and properties, Mechanics of Composite Materials, 2006, Vol. 42, No4, pp. 61 – 74.20. R.D.Maksimov, S.Gaidukovs, M.Kalnins, J.Zicans, E.Plume, A nanocomposite based onsturene-acrylate copolymer and native montmorilonite clay. 2. Modeling the elasticproperties, Mechanics of Composite Materials, 2006, Vol. 42, No 4, pp. 235 - 246.21. T. Bocok. J. Zicans, M. Kalnins. Crosslinked thermoplastic blends of polyethylene withelastomer 4. Thermorelaxation and adhesion characteristics. Mechanics of CompositeMaterials, 2006, Vol. 42, No 2, pp. 265 – 27822. 1. T. Bocok, J. Zicans M. Kalnins. Crosslinked thermoplastic blends of polyethylene withelastomer, 1. Deformation and strength characteristics. Mechanics of Composite Materials,2005, Vol. 41, Nr. 2, pp. 161-17023. T. Bocok. J. Zicans, M. Kalnins. Crosslinked thermoplastic blends of polyethylene withelastomer 4. Thermorelaxation and adhesion characteristics. Mechanics of CompositeMaterials, 2005, Vol. 42, No 2, pp. 187 – 19624. M. Kalnins, T. Bocok. J. Zicans. Crosslinked thermoplastic blends of polyethylene withelastomer 3. Rheological characteristics of melts. Mechanics of Composite Materials, 2006Vol. 41, No 6, pp. 819 -83025. T.Bocok, J. Zicans, M.Kalnins, Cross-linked thermoplastic blends of polyethylene with anelastomer. 2. Some structural characteristics and their relationship with mechanicalproperties, Mechanics of Composite Materials, 2005, Vol. 41, No 4, pp. 371 – 382.26. R.Merijs-Meri, J. Zicans, M.Kalnins, Tensile deformational properties of poly(ethyleneterephtalate) and Polythylene based multiphase systems, Chemine Technolgija, Nr. 1 (35),2005, pp. 6 -10.27. T.Ivanova, J. Zicans, M.Kalnins, On the specifics of deformational behavior of chlorinatedpolyethylene containing polyethylene blends, Chemine Technolgija, Nr. 1 (35), 2005, pp. 11-14.28. S. Gaidukov, A.Cimmermane, J. Zicans, M.Kalnins, V.Švinka, Investigation of poly(vinylalcohol) intercalation in layered silicates, Pirmā Latvijas conference “Nanomateriāli <strong>un</strong>nanotehnoloģijas”, Rakstu krājums, 2005, pp. 68 – 74.monogrāfijas, mācību grāmatas – navpiedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs <strong>un</strong> kongresos (referātu autori,nosaukums, konferences nosaukums, tās norises laiks <strong>un</strong> vieta);29. D. Cerpakovska, M. Klanins, Barrier and sorption properties of porous poly(vinylalcohol) – cellulose fiber composites, Baltic Polymerr Symposium, 2011, Book ofAbstracts, Parnu, Estonia, p. 2730. N. Jelinska, M. Kalnins, Impact of low molecular compo<strong>un</strong>ds on strength-strain andstructural characteristics of PVA-PVAc blends, Baltic Polymer Symposium, 2011, Bookof Abstracts, Parnu, Estonia, p. 4831. J. Stasko, M.Kalnins, L. Berzina-Cimdina, Characterization of cryogenically slightlycross linked biomedical poly(vinyl alcohol) gels, Baltic Polymer Symposium, 2011,Book of Abstracts, Parnu, Estonia, p. 4932. E. Auzins, M. Kalnins, Dtermination of stress-strain characteristics of thin polymer72
films on cylindrical specimens, Baltic Polymer Symposium, 2011, Book of Abstracts,Parnu, Estonia, p. 9433. I. Bockovs, M.Kalnins, V.Kalkis, Zh.Roja, Polyolefin composite mofified with differentelastomers, Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2010, Palanga,Lithuania , September 8 - 11, p.1134. J.Stasko, M.Kalnins, E.Barbale, V.Tupureina, Hygrogels for frug delivery systems,Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2010, Palanga, Lithuania ,September 8 - 11, p.6235. N.Jelinska, M.Kalnins, V.Tupureina, A.Dzene, Effect of molecular weight of PVA onthe formation and properties of PVA/PVAC blend films, Proceedings of BALTICPOLYMER SYMPOSIUM 2010, Palanga, Lithuania , September 8 - 11, p.6536. I.Elksnite, M.Kalnins, J.Zicans, I.Reinholds, V.Kalkis, S.Repecka, Strucural, mechanicalabd barrier properties of liquid crystal moieties containing polymer blends, Proceedingsof BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2010, Palanga, Lithuania , September 8 - 11, p.4637. Remo Merijs Meri, Juris Bitenieks, Martins Kalnins and Robert Maksimov. Modelingand stress-strain characteristics of mechanical properties of carbon nanotube reinforcedpolyvinylacetate nanocomposites, Proceedings of Vth Conference on Times of Polymers(TOP) and Composites, 2010, pp. 333 – 335.38. L.Malers, R. Plesuma, L. Locmele, M. Kalnins, Correlation between composition andproperties of composite materials based on scrap tires, Rīgas Tehniskās Universitāteszinātniskie raksti. Sērija: Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija, 21. Sējums, lpp. 35 - 38,2010.g.39. Tatjana Ivanova, Janis Zicans, Ilze Elksnite, Martins Kalnins and Robert Maksimov.Mechanical Properties of Injection Molded Binary Blends of Polyethylene with SmallAddition of Liquid Crystalline Polymer, Proceedings of Vth Conference on Times ofPolymers (TOP) and Composites, 2010, pp. 310 – 31240. I. Bockovs, T.Ivanovs, J.Zicans, V.Kalkis, M.Kalnins, Unmodified and radiationmodified polypropylene-ethylene octene composites: structure, rheological andmechanical properties, Biodegradable paper reinforced poly (vinyl alcohol) compositesfor packaging, Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2009, Ventspils,Latvia, September 22-25, p.3041. J. Bitenieks1, M.Kalnins, J.Zicans, R.Maksimovs, E.Plume, Properties of carbonnanotube reinforced polymer composite, Proceedings of BALTIC POLYMERSYMPOSIUM 2009, Ventspils, Latvia, September 22-25, p. 3442. D.Cerpakovska, M.Kalnins, V.Tupureina, A.Dzene, Biodegradable paper reinforcedpoly (vinyl alcohol) composites for packaging, Proceedings of BALTIC POLYMERSYMPOSIUM 2009, Ventspils, Latvia, September 22-25, p. 4643. I.Elksnite, A.Grigalovica, J.Zicans, M.Kalnins, R.D.Maksimov, Effects of smalladditions of a liquid crystalline polymer on the mechanical properties of polyethylene,Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2009, Ventspils, Latvia, September22-25, p. 5344. S.Gluhih, A.Kovalov, A.Tishk<strong>un</strong>ov, D.Cerpakovska, M.Kalnins, A method foridentification the elastic properties of polymer materials by using thin-walled cylindricalspecimens, Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2009, Ventspils, Latvia,September 22-25, p. 56.45. N.Jelinska, M.Kalnins, V.Tupureina, A.Dzene, Poly (vinyl alcohol)/poly (vinyl acetate)blend films, Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2009, Ventspils,Latvia, September 22-25, p. 6646.Katsman J.М, Gluhihs S.А., Kovalovs A.О., Kalnins M. The elastic modulus of polymermaterials identification by using thin-walled cylindrical specimens (method twcs),Proceedings. 23-th International Conference Mathematical Modeling in SolidMechanics. Bo<strong>un</strong>dary and Finite Elements Methods Saint Petersburg, Russia 2009, Vol.1, 10 -15.47. S. Gluhihs, A. Kovalovs, D. Cerpakovska and M. Kalnins, A Method for Determiningthe Elastic Modulus of Polymer Materials by Using Thin-Walled Cylindrical Specimens,International conference “F<strong>un</strong>ctional materials73
and nanotechnologies” FM&NT-2009, Riga, March 31-April 3, 2009, p.81 – 82.48. J. Stasko, M. Kalnins, A.Dzene and V.Tupureina, Development of Poly(vinyl alcohol)Based Systems for Wo<strong>un</strong>d Dressings, IFMBE Proceedings, vol. 20, 2008, pp. 80 – 82.49. J.Stasko, M.Kalnins A.Dzene, V.Tupureina. Gel systems of polymer composites aswo<strong>un</strong>d dressing material. Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2008,Otepaa, Estonia, 13-16 May, p.42.50. D.Erkske, M.Kalnins, V.Tupureina, A.Dzene, Characterization of various kinds of paperas matrix for reinforced biodegradable polymer composites. Proceedings of BALTICPOLYMER SYMPOSIUM 2008, Otepaa, Estonia, 13-16 May, p.40.51. J.Kajaks, A.Vīksne, S.Reihmane, M.M.Kalniņš. Adhesion strength investigations insystems wood-polyolefines. Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2008,Otepaa, Estonia, 13-16 May, p.41.52. N.Lilichenko, J.Zicans, R.Maksimovs, M.Kalnins, V.Kalkis. Plasticized starch/claynanocomposites. Stress-strain properties and structure. Proceedings of BALTICPOLYMER SYMPOSIUM 2008, Otepaa, Estonia, 13-16 May, p.30.53. A.Shutka, R.Merijs-Meri, M.Kalnins, Z.Roja Filled polycarboneta composites based onpost consumer meterial. Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2008,Otepaa, Estonia, 13-16 May, p.14.54. S.Gaidukov, R.D.Maksimov, M. Kalniņš, J.Zicāns and E.Plūme. Some strength anddeformation characteristics of nanocomposites based on distinctive polymer and clays.15 th International Conference “Mechanics of Composite Materials” 2008, book ofabstracts, 8855. J.A.Kajaks, G.G.Bakradze, A.V.Vīksne, S.A.Reihmane, M.M.Kalniņš andR.Krutohvostov. The use of polyolefines-based hot melts for wood bonding. 15 thInternational Conference “Mechanics of Composite Materials” 2008, book of abstracts,114 - 11556. S Gaidukov, R D Maksimov, M Kalnins, J Zicans Preparation and mechanical propertiesof intercalated PP/OMMT nanocomposites., F<strong>un</strong>ctional Materials and Nanotechnologies(FM&NT 2007) IOP Publishing. Journal of Physics: Conference Series 93 (2007)012030 doi:10.1088/1742-6596/93/1/01203057. A.Shutka, R.Merijs-Meri, M.Kalnins, V.Kalkis, Stress-strain and calorimetric propertiesof elastomer toughened polycarbonate composites and nanocomposites, Proceedings ofBALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2007, Druskininkai, Lithuania, 19-21 September,p.4458. D.Erkske, A.Dzenis, V.Tupureina, M.Kalnins, L.Savenkova, Biodegradableantimicrobial packaging, Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2007,Druskininkai, Lithuania, 19-21 September, p.4659. J.Stasko, A.Dzene, V.Tupureina, M.Kalnins. Some characteristics of modified PVAgels. Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2007, Druskininkai,Lithuania, 19-21 September, p.9560. J.Kajaks, G.Bakradze, A.Viksne, M.Kalnins, S.Reihmane. Shear strength of laminatedsystems wood/polyolefines/wood, Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM2007, Druskininkai, Lithuania, 19-21 September, p.11261. M. Kalnins, Polymer matrix composites containing nanoparticles: achievements,problems, challenges (plenary paper), 14 th International Conference “Mechanics ofComposite Materials” 2006, book of abstracts, 85,62. M. Kalnins, Polymer composites containing layered silicate nanoparticles. 2 nd Latvianconference “F<strong>un</strong>ctional materials and nanotechnologies”, Riga 27-28 March, 2006,Abstracts, p.3563. S.Gaidukov, R.D.Maksimov, J.Zicans, M.Kalnins. Comparison of tensile properties ofdiverse acrylic copolymers/MMT nanocomposites. Proceedings CD to Joint Meeting of8 th European Symposium on Polymer Blends and Eurofillers 2005, [F/316], May 9 to 12,2005 – Bruges, Belgium64. R.Merijs Meri, J.Zicans, M.Kalnins, V.Kalkis, A.K.Bledzki. Micro and macrodeformative properties of poly(ethylene terephtalate) (PET) and elastomere basedmicroheterogeneous blends. Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2005,Tallin, 19-21 October, p.1574
65. 10. D.Pizele, T.Ivanova, R.Merijs Meri, J.Zicans, M.Kalnins. On the deformativeproperties of high density polyethylene (HDPE) ethylene-octene copolymer (EOC)blends. Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2005, Tallin, 19-21October, p.16.66. 11. I.Elksnīte, R.Merijs Meri, J.Zicans, M.Kalnins. Physical properties of the inorganicfiller reinforced polyethylene terephtalate blends. Proceedings of BALTIC POLYMERSYMPOSIUM 2005, Tallin, 19-21 October, p.24.67. 13. T.Ivanova, J.Zicans, R.Maksimovs,M.Kalnins, V.Kalkis. Mechanical and structuralproperties of low desity polyethylene (LDPE) chlorinated polyethylene (CPE) blends.Proceedings of BALTIC POLYMER SYMPOSIUM 2005, Tallin, 19-21 October, p.313. Pedagoģiskā darbība (par pēdējiem 6.gadiem)vadītie promocijas darbi (norādot personas, kuras ir aizstāvējušas disertāciju);N. Jeļinska „Polivinilspirta <strong>un</strong> tā modifikācijas produktu heterogēni kompozīti”,D. Ērkšķe „F<strong>un</strong>kcionāli polimērkompozīti bioiepakojumam” , trešā studiju gada doktoranteJ. Staško „ F<strong>un</strong>kcionālos ingredientus saturoši bioaktīvie polimērkompozīti”,S. Gaidukovs „Montmorillonīta nanolīmeņa plākšņveida daļiņas saturoši polimērkompozīti” (2008.gada oktobrī sekmīgi aizstāvēta doktora disertācija)T. Bocoka „Heterogēni polimēru kompozīti uz kaučukveida polimēru bāzes” (2007. gadā sekmīgiaizstāvēta disertācija <strong>un</strong> saņemts inženierzinātņu doktora grāds)R. Merijs Meri „Termoplastiski polimēru kompozīti uz polietilēntereftalāta (PET) bāzes” (2006. gadāsekmīgi aizstāvēta disertācija <strong>un</strong> saņemts inženierzinātņu doktora grāds)I. Bībers, Heterogēnas PHB kompozītsistēmas (2005. gadā sekmīgi aizstāvēta disertācija <strong>un</strong> saņemtsinženierzinātņu doktora grāds)recenzētie promocijas darbi (norādot personas);Doktora studiju programmas „Materiālzinātne” doktoranta Jura ZAVICKA promocijasdarbs: „Perkolācijas <strong>un</strong> pjezorezistīvā efekta īpatnības poliizoprēna - nanostrukturēta oglekļakompozītos”, fizikas doktora zinātniskā grāda iegūšanastudiju programmas vadīšana:Studiju programmas “Materiālzinātne” direktorsvadītie maģistra darbi (1);vadītie bakalaura <strong>un</strong> kvalifikācijas darbi (nav);studiju priekšmeti (nosaukums, apjoms kredītp<strong>un</strong>ktos);Kods Nosaukums KPĶPI510 Polimērkompozītu tehnoloģija 3.0ĶPI301 Kompozītmateriāli 4.0ĶPI101 Ievads materiālzinātnē 3.0ĶPI103 Materiālzinību pamati 2.0ĶPI104 Materiālzinības 2.0ĶPI302 Virsmas <strong>un</strong> robežprocesi 3.0ĶPI419 Polimēru materiālu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija 3.0ĶPI421 Polimēru fizika <strong>un</strong> ķīmija 5.0ĶPI422 Polimēru materiālu tehnoloģija 5.0ĶPI424 Polimēru pārklājumi 3.0ĶPI432 Polimēru adhezīvi 2.0ĶPI502 Polimēru pētīšanas metodes 4.0ĶPI508 Polimēru ķīmija <strong>un</strong> fizikālā ķīmija 6.0ĶPI680 Virsmas parādības kompozītu veidošanās procesos 5.0ĶPI681 Modernie polimērkompozīti 5.0ĶPI690 Polimēru ķīmijas <strong>un</strong> fizikas problēmas 15.0ĶPI691 Polimēru ķīmijas izmeklētas nodaļas 7.075
ĶPI692 Polimēru fizikas izmeklētas nodaļas 7.0ĶPI693 Polimēru materiālu pētīšanas metodes 8.0ĶPI694 Polimēru kompozītu materiāli 8.0ĶPĶ308 Lielmolekulārie savienojumi 2.0ĶPĶ541 Pētnieciskā darba organizācija 2.0ĶPĶ238 Polimēru fizika <strong>un</strong> ķīmija 2.0ĶPĶ453 Materiālzinību pamati 2.0Socrates/Erasmus u.c. starptautisko izglītības programmu mācībspēks – navsagatavotie mācību līdzekļi;ESF projekta „Vispārīgo dabaszinātņu multimediju mācību materiālu izstrāde augstskoluinženierzinātņu studentiem” Nr. VPD/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2./oo21/0007, ietvaros izstrādāta sadaļa„Materiālzinātne”tālākizglītība, profesionālā pilnveide (kvalifikācijas celšana) Latvijas vai ārzemju augstskolās <strong>un</strong>pētniecības iestādēs - NAV4. Organizatoriskā darbība (par pēdējiem 6 gadiem)LZA <strong>un</strong> ārvalstu ZA locekļi;● Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, no1992Promociju padomju locekļi, LZP eksperti, profesoru padomju locekļi, zinātnisko žurnāluredkolēģijas locekļi;● Latvijas Zinātņu padomes Ekspertu komisijas “Ķīmijas tehnoloģijas teorētiskiepamati” priekšsēdētājs, 1992 – 2007● Latvijas Zinātņu padomes „Inženierzinātņu <strong>un</strong> datorzinātnes” ekspertu komisijasloceklis no 2007 - 2010● RTU Promocijas padomes “Ķīmijas inženierzinātnes” priekšsēdētājs, no 1993● RTU Promocijas padomes „Materiālzinātnes” loceklis, no 2005● RTU Zinātniskās padomes loceklis, no 2007● RTU Profesoru padomes „Materiālzinātne” priekšsēdētājs, no 1998● Latvijas Materiālu pētnieku biedrības loceklis, no 1995● Vispasaules biedrības The Adhesion Society loceklis, no 1994● The American Chemical Society biedrs, no 2002● Žurnāla “International Journal of Adhesion & Adhesives” redakcijas loceklis, no1997● Žurnāla "Mechanics of Composite Materials” redakcijas loceklis, no1992● Ikgadējās starptautiskās konferences „Baltic Polymer Symposium” orgkomitejasloceklis/priekšsēdētājs, no 2000Saeimas, Valdības <strong>un</strong> LR centrālo organizāciju padomju <strong>un</strong> komisiju locekļi - navStarptautisko zinātnisko organizāciju locekļi <strong>un</strong> eksperti, konferenču organizācijas <strong>un</strong>programmu komiteju vadītāji <strong>un</strong> locekļi:Ikgadējās starptautiskās konferences „Baltic Polymer Symposium” orgkomitejas loceklis/priekšsēdētājs,no 2000citi augstskolā veicamie pienākumi (piemēram, prodekāns, Senāta loceklis, Konventa loceklis,darbs dažādās komisijās u.tml.)RTU Senāta loceklis, no1991 – 2009/M. Kalniņš/RTU asoc. profesora R. Merija Meri Curriculum Vitae76
1. Vārds: Remo2. Uzvārds: Merijs Meri3. Dzimšanas vieta: Rīga, Latvija4. Izglītība: augstākāIzglītības iestādeDatums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)Iegūtā izglītība:Diploma Nr.Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijasfakultāte, Polimērmateriālu institūts06/200103/2006Inženierzinātņu doktorsSērija D. Nr. 0058. Promocijas darbs „Heterogēni polietilēntereftalāta,poliolefīnu <strong>un</strong> elastomēru kompozīti”Izglītības iestādeRīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijasfakultāteDatums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)02/199906/2001Iegūtā izglītība:Inženierzinātņu maģistrs ķīmijāDiploma Nr. 003350Izglītības iestādeRīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijasfakultāteDatums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)09/199502/1999Iegūtā izglītība:Inženierzinātņu bakalaurs ķīmijas tehnoloģijāDiploma Nr. 0077935. Papildu izglītība/kursi/stažēšanās: Saņemti 8 sertifikāti par kvalifikāciju ceļošu kursuabsolvēšanuIzglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: no (dd/mm/gggg)līdz (dd/mm/gggg)Kaseles Universitāte(Universität Kassel)Eiropas kopprojekts WTZ LVA00/00319/07/200415/08/2004Kaseles Universitāte(Universität Kassel)Eiropas kopprojekts WTZ LVA00/00320/07/200317/08/2003Kaseles Universitāte(Universität Kassel)Eiropas kopprojekts WTZ LVA00/00325/11/200222/12/2002Kaseles Universitāte(Universität Kassel)Eiropas kopprojekts WTZ LVA00/00322/07/200218/08/2002.Kaseles Universitāte(Universität Kassel)Eiropas kopprojekts WTZ LVA00/00330/11/200117/12/2001Dānijas TehniskāUniversitāteThe Ores<strong>un</strong>d SummerUniversity15/07/200125/08/2001Umeo Universitāte Environmental Manage-ment inthe East and the West07/08/200025/08/2000Vismāras Tehniskāaugstskolastažēšanās 20/03/200020/06/2000Stokholmas KaraliskaisTehnoloģijas InstitūtsSustainable Water Mana-gement 09/09/199925/10/1999.Gdaņskas Tehniskā<strong>un</strong>iversitāteRolfa Edberga seminārs 29/06/199901/07/1999Gdaņskas Tehniskā<strong>un</strong>iversitāteRolfa Edberga kursi 21/06/199929/06/1999Lodzas Tehniskā<strong>un</strong>iversitāteSeminārs Baltijas Universitātestālmācības programmas ietvaros15/04/199918/04/1999Rīgas Tehniskā Baltijas Universitātes tālmācības 01/01/199977
<strong>un</strong>iversitāteUmeo UniversitāteRīgas Tehniskā<strong>un</strong>iversitāteRīgas Tehniskā<strong>un</strong>iversitāteKarlsrues TehniskāAugstskolaprogramma Sustainable Water31/05/1999ManagementEnvironmental Protection,Policy27/07/1998and Marketing21/08/1998The Baltic Sea Environment 01/01/199831/05/1998Pedagoga kvalifikācijas01/09/1996iegūšanas programma31/05/1998European Workshop 96.05/09/1996Resource Recovery and15/09/1996Recycling6. Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)):Valoda Lasītprasme R<strong>un</strong>ātprasme RakstītprasmeLatviešu 5 5 5Angļu 4 4 4Vācu 3 3 2Krievu 4 3 2Igauņu 4 4 37. Darba pieredze:7.1. Pedagoģiskā kompetence;Datums: no (mm/gggg) 09/2002līdz (mm/gggg)Darba vietas nosaukums RTU Polimēru materiālu tehnoloģijas katedraAmata nosaukums Lektors (kopš 2006. gada jūnija docents, kopš 2008. gada septembraasociētais profesors)Galvenie pienākumi 1. lekciju lasīšana2. laboratorijas <strong>un</strong> praktisko darbu vadīšana3. lekciju kursa patstāvīga papildināšanaStudiju priekšmeti Polimēru nanomateriālu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija (ĶPI705) [6KP]Kompozītmateriāli (ĶPI301) [4KP]Polimērkompozītu tehnoloģija (ĶPI 510) [3KP]Ievads materiālzinātnē (ĶPI 101) [3KP] ▼Materiālzinību pamati (ĶPI 103) [2KP] ▼Materiālzinības (ĶPI 104) [2KP] ▼Materiālu struktūra <strong>un</strong> īpašības (ĶPI 201) [6KP] ▼Ievads vides inženierzinību pamatos (ĶNF288) [2KP]Vides aizsardzības problēmas (ĶNF 433) [2KP]Vides problēmas (ĶNF 482) [2KP]Ūdens ķīmija <strong>un</strong> mikrobioloģija (ĶNF 430) [5KP]Doktorantu darba vadība Tiek ņemta līdzdalība doktora grāda pretendentes Ilzes Elksnītes, kā arīdoktorantu Jura Bitenieka, Ivana Bočkova <strong>un</strong> Agneses Grigalovičaspromocijas darba vadīšanāMaģistrantu darbu vadība Agnese Grigaloviča „Modificētu polioksimetilēna / etilēna-oktēnakopolimēru kompozītu iegūšana, struktūra <strong>un</strong> īpašības” (darbsaizstāvēts 2011. gada pavasarī ar izcilību)Ivans Bočkovs „Etilēna-oktēna kopolimēru saturošu polimērukompozīciju iegūšana <strong>un</strong> īpašības” (2010)Nadežda Liličenko „Biodegradablu cietes nanokompozītu iegūšana <strong>un</strong>īpašības” (2009)Juris Bitenieks „Oglekļa nanocaurulītes saturošu polimēr<strong>un</strong>anokompozītu struktūra <strong>un</strong> īpašības” (2009)Andris Šutka „Polikarbonāta modificēšana ar ferītu nanodaļiņām”▼ Šajos priekšmetos vadīti praktiskie <strong>un</strong> laboratorijas darbi78
Bakalaura <strong>un</strong>kvalifikācijas darbu vadībaStudiju programmuizstrāde <strong>un</strong> vadībaSagatavotie mācībulīdzekļiLekciju lasīšana ārvalstuaugstskolās7.2. Zinātniskā kompetence;Datums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)Darba vietas nosaukumsAmata nosaukumsGalvenie pienākumi/zinātniskās darbībasvirzieni(2009)Ilze Elksnīte „Modificētu polietilēntereftalāta maisījumu arelastomēriem struktūras <strong>un</strong> deformatīvo īpašību pētījumi” (2007)Danuta Pizele „Heterogēnu augsta blīvuma polietilēna <strong>un</strong> etilēnaoktēnakopolimēra polimērkompozīciju struktūra <strong>un</strong> īpašības” (2006)Jekaterina Krasnoščokova „Polietilēntereftalāta maisījumu reoloģiskās<strong>un</strong> deformatīvās īpašības” (2005)Anita Kauliņa „Modificētus mālus saturošu polietilēna nanokompozītuiegūšana, struktūra <strong>un</strong> īpašības” (2011)Madara Bārtule „Termolastiskās cietes nanokompozītu iegūšana,struktūra <strong>un</strong> īpašības” (2011)Santa Strode „Magnētiskas pildvielas saturoši polimēru kompozīti”(2010)Agnese Grigaloviča „Polioksimetilēna <strong>un</strong> etilēna-oktēna kompozītupārstrāde, struktūra <strong>un</strong> īpašības” (2009)Ivans Bočkovs „Modificētu polipropilēna-etilēna-oktēna kopolimēradaudzfāžu kompozītu struktūra <strong>un</strong> fizikāli-deformatīvās īpašības”(2008)Nadežda Liličenko „Biodegradablu cietes nanokompozītu iegūšana <strong>un</strong>īpašības” (2007)Juris Bitenieks „Reciklētu polietilēntereftalāta saturošu maisījumuiegūšana <strong>un</strong> deformatīvo īpašību izpēte” (2007)Andris Šutka „Maisījumi uz polikarbonāta bāzes: struktūra <strong>un</strong> īpašības”(2007)G<strong>un</strong>a Valkovska „Polipropilēna (PP)/mālu nanokompozītu izpēte”(2005)Ilze Elksnīte „Hlorēto polietilēnu saturošu maisījumu deformatīvās <strong>un</strong>struktūrīpašības” (2005)Danuta Pizele „Termoplastisku EOK saturošu kompozīcijudeformatīvās īpašības” (2004)Līdzdalība studiju programmas “Materiālzinātne” atsevišķu daļuizstrādēVides mācība / apkopoja: Modris Drille, I. Rozenšrauha, R. MerijsMeri; RTU. Materiālzinatnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fak. \Ķīmijas kat.Rīga : RTU, 2004-2005. Saturs: 1. d. Atmosfēras ķīmija; 2. d. Ūdensresursi, to piesārņojums <strong>un</strong> aizsardzība; 3. d. Biosfēras bioloģiskādaudzveidība, tās degradācija <strong>un</strong> aizsardzība; 4. d. Atkritumusaimniecība -- 5. d. Videi draudzīgie enerģijas veidi.Kaseles Universitātē, Mašīnbūves, polimēru <strong>un</strong> reciklēšanastehnoloģiju institūtā bijušo stipendiātu tālāksadarbības programmas“Woche der Internationalen Lehre” (Starptautiskās apmācību nedēļas),ietvaros (2007. gada 25. jūnijs-1. jūlijs).Kaseles Universitātē, Mašīnbūves, polimēru <strong>un</strong> reciklēšanastehnoloģiju institūtā ERASMUS programmas ietvaros (2008. gada 25.jūnijs-5. jūlijs).02/2003RTU Polimērmateriālu institūtsVadošais pētnieks (kopš 2009. gada)1. Polimēru maisījumu veidošana, iegūšanas <strong>un</strong> pārstrādes tehnoloģijasizstrāde <strong>un</strong> īpašību pētījumi.2. Polimēru nanokompozītu veidošana, iegūšanas <strong>un</strong> pārstrādestehnoloģijas izstrāde <strong>un</strong> īpašību pētījumi.3. Dabas materiālus saturošu polimēru kompozītu <strong>un</strong> nanokompozītu79
veidošana, iegūšanas <strong>un</strong> pārstrādes tehnoloģijas izstrāde <strong>un</strong> īpašībupētījumi.4. Polimēru <strong>un</strong> polimēru kompozītmateriālu reciklēšanaDatums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)Darba vietas nosaukumsAmata nosaukumsGalvenie pienākumiZinātniskās publikācijasLZP atzītos izdevumos02/2003Polimēru materiālu pārbaužu laboratorijapētnieks1. Kvalitātes vadītāja vietnieks2. Polimēru materiālu testēšana3. Standartu aktualizācijas veikšanaVairāk nekā 201.2.3.4.5.6.7.8.9.10.11.12.13.Remo Merijs Meri, Juris Bitenieks, Martins Kalnins and Robert Maksimov. Modelingand stress-strain characteristics of mechanical properties of carbon nanotube reinforcedpolyvinylacetate nanocomposites. Journal of Applied Polymer Science, Volume 122,Issue 6, pages 3569–3573I.Elksnite, R.Merijs-Meri, I.Reinholds, V. Kalkis, J.Zicans, M.Kalnins. Thermalanalysis, mechanical and rheological behaviour of melt manufacturedpolyethylene/liquid crystal polymer blends, "Materials Science", Vol. 17, No. 2., 2011,145-149G. Kerch, A. Glonin, J. Zicans, R. Merijs Meri. A DSC study of the effect of ascorbicacid on bo<strong>un</strong>d water content and distribution in chitosan-enriched bread rolls duringstorage. Journal of Thermal Analysis and Calorimetry, 2011,in press Published onlineDOI 10.1007/s10973-011-1485-xDOIJ. Zicans, R. Merijs Meri, J. Bitenieks, R. D. Maksimov, E. Plume. The effect ofintroduction of carbon nanotubes on the physicomechanical properties ofpolyvinylacetate Mechanics of Composite Materials, Vol. 46, Nr. 3, 2010, 237-250I. Elksnite, R. Merijs Meri, J. Zicans, R. D. Maksimov, E. Plume. Effects of smalladditions of a liquid crystalline polymer on the mechanical properties of polyethylene.Mechanics of Composite Materials, Vol. 46, Nr. 1, 2010, 105-119.Merijs Meri R., Shutka A., Zalite I., Bledzki A. K. Metal oxide mineral filler containingpolymer nanocomposites. Solid State Phenomena Vol. 151 (2009) pp 154-158T. Ivanova, I. Elksnīte, J. Zicans, R. Merijs Meri, M. Kalniņš, R. Maksimovs.Heterogeneous polyvinylchloride (PVC) blends with chlorinated polyethylene (CPE):Rheological, Diffusion and Gas Sorption Characteristics The Proceedings of theEstonian Academy of Sciences. Chemistry, Vol. 58, Nr. 1, 2009, pp. 29-34.A. K. Bledzki, J. Zicans, R. Merijs Meri, D. Kardasz. On the selected physical andmechanical properties of the recycled polyurethane foam blends. Mechanics ofComposite Materials, Vol. 44, Nr 5, 515-522.R. Merijs Meri, T. Bocoka, J. Zicans, M. Kalnins, V. Kalkis, A.K.Bledzki.Characterization of the mechanical performance of poly(ethyleneterephtalate)(PET)/elastomere blends. Mechanics of Composite Materials, Vol. 44, Nr.4, 2008, p. 361-370R. Merijs Meri, D. Pizele, V. Kalkis, T. Ivanova, M. Kalnins. On the thermomechanicalproperties of the low density polyethylene (LDPE)/ethylene-octene copolymer (EOC)blends. Mechanics of Composite Materials, Vol. 44, Nr. 2, 2008, p. 191- 198.Р. Д. Максимов, Н. Лиличенко, Я. Зицанс, Р. Мерий Мери. Свойствабиоразлагаемого нанокомпозита на основе крахмала и немодифицированнойглины. Пластические массы, 2008, № 12., с. 36-40.N. Lilichenko, R. D. Maksimov, J. Zicans, R. Merijs Meri and E. Plume. Abiodegradable polymer nanocomposite: Mechanical and barrier properties Mechanics ofComposite Materials, Volume 44, Number 1 / January, 2008G. Kerch, F. Rustichelli, P. Ausili, J. Zicans, R. Merijs Meri and A. Glonin. Effect ofchitosan on physical and chemical processes during bread baking and staling. Eur. Food80
Res. Technol., Vol. 226, Nr 6, April, 2008G. Kerch, J. Zicans, R. Merijs Meri, A.Glonin. Hitozāna ietekme uz mitruma migrāciju14.maizē uzglabāšanas laikā. RTU zinātniskie raksti. Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija 14.sējums, 2007.g. 137-147 lpp.15. J.Zicans, R.Maksimov, S.Gaidukov, R.M.Meri, Properties of acylic copolymer/organomontmorillonite nanocomposites, Latvian journal of physics and technical16.sciences, N 2, p.30-35.R. Merijs Meri, J. Zicans, M. Kalnins, V. Kalkis Tensile deformational properties ofpoly(ethylene terephtalate) and polyethylene based multiphase systems. ChemicalTechnology, 2005, Vol. 35, Nr. 1, pp. 6-1117. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A.K. Bledzki. Deformationalproperties of irradiated composite materials based on PET and PE. Mechanics ofComposite Materials, 2004, Vol. 40, Nr. 3, pp. 383-39218. D. Pizele, T. Ivanova, R. Merijs Meri, J. Zicans, V. Kalkis. Stress-strain properties of theradiation modified LDPE/EOC blends. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne <strong>un</strong>lietišķā ķīmija, 9. sējums, Rīga: 2004, lpp. 7-13;19. R. Merijs Meri, R. Maksimov, M. Kalnins, J. Zicans. Mechanical properties of the blendsof Polyethylene with poly(ethylene terephtalate). Mechanics of Composite Materials,2003, Vol. 39, No 3, pp. 189-19620. R. Merijs Meri, R. Maksimovs, J. Zicāns, M. Kalniņš, A.K. Bledzki. Stress-strainproperties of the PET/HDPE blend. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķāķīmija, sējums 7, Rīga, 2003, lpp. 36-4221. M. Kalnins, J. Zicans, A. Bledzki, R. Merijs Meri, I. Jablonskis. On the correlation ofmicro- and macro mechanical properties of the PET based blends. RTU Zinātniskieraksti, Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija, sējums 5, Rīga, 2002, lpp. 202-20722. R. Merijs Meri, J. Zicans, M. Kalnins, R. Maksimov, A.K. Bledzki. Structure andproperties of the heterogeneous multiphase polymer systems based on poly(ethyleneterephtalate). Scientific Papers of the Institute of Environmental protection Engineeringof the Wroclaw University of Technology., No 81, Series 12. Plastics Recycling andrecovery, Wroclaw 2006, 306 p. – p. 273-280.Konferenču tēzesPiedalīšanās ar vairāk kā 100 referātiem konferencēs Latvijā <strong>un</strong>ārvalstīs 1. Anita Kaulina, Remo Merijs Meri, Janis Zicans, Martins Kalnins, Andris ZicmanisManufacturing and characterization of polyethylene nanocomposites, modified withorganically treated clays. Book of Abstracts of 20 th International Conference MaterialsEngineering, October 27-28, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania, p. 672. Agnese Grigalovica, Tatjana Ivanova, Remo Merijs Meri, Janis Zicans, Janis Grabis.Structure and properties of nanostructured filler modified polyoxymethylene / elastomercomposites Book of Abstracts of 20 th International Conference Materials Engineering,October 27-28, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania, p. 75.3. Элксните И., Мерий Мери Р., Зицанс Я., Максимов Д.Р., Калнинь М. Структура исвойства полимерных композитов содержащих жидкокристаллическиймодификатор. Международная конференция "Пластмассы со специальнымисвойствами", Санкт-Петербург, 2011, 17-19 октября, c. 159.4. M. Bartule, R. Berzina, R. Merijs Meri, J. Zicans, T. Ivanova, M. Kalnins, H.P. Heim.Structure and Properties of Recycled Polycarbonate based Nanocomposites. Book ofAbstracts of the 52nd International Scientific Conference of Riga Technical University,October 13-15, p. 59.5. I. Reinholds, V. Kalkis, R. Merijs Meri, J. Zicans. Thermomechanical and deformationproperties of electron beam modified polypropylene copolymer grafted with acrylicmonomer. Book of Abstracts of the 52nd International Scientific Conference of Riga Ar zaļo krāsu atzīmētas konferences ārvalstīs81
Technical University, October 13-15, 67.6. J. Bitenieks, J. Zicans, R. Merijs Meri, T. Ivanova, M. Knite, R. Maksimov. Structureand properties of polymer-carbon nanotube composites, obtained by latex route. Book ofAbstracts of the 52nd International Scientific Conference of Riga Technical University,October 13-15, p. 60.7. S. Strode, J. Zicans, R. Merijs Meri, I. Zalite, E. Palcevskis, A.K.Bledzki. Structure,Elastic and Magnetic Properties of Polycarbonate Nanocomposites Modified with Co andNi Ferrites. Book of Abstracts of the 52nd International Scientific Conference of RigaTechnical University, October 13-15, p. 68.8. M. Bartule, R. Merijs Meri, J. Zicans, C. Berger, R. Diederich, A.K. Bledzki. FerriteNanofiller Modified Composites Based on Primary and Secondary Polycarbonate Resin.Book of Abstracts of International Scientific Technical Conference „RECYCLINGPROBLEMS 2011”, October 5–8, 2011, Józefów near Otwock, Poland, p. 161-162.9. S. Strode, R. Merijs Meri, J. Zicans, R. Schmidt, H.P. Heim. Manufacturing, Structureand Properties of the Nanocomposites Based on Recycled Polycarbonate. Book ofAbstracts of International Scientific Technical Conference „RECYCLING PROBLEMS2011”, October 5–8, 2011, Józefów near Otwock, Poland, p. 171-172.10. A. Grigalovica, I. Bochkov, R. Merijs Meri, I. Zalite, J. Grabis, R. Kotsilkova. Structureand properties of the modified polyacetal blends with various elastomers. Book ofAbstract of the International Conference Baltic Polymer Symposium 2011. September21-24, 2011, Parnu, Estonia.11. T. Ivanova, J. Zicans, R. Merijs Meri, R. Berzina, G. Japins. Recycled polycarbonatebased nanocomposites. Book of Abstract of the International Conference Baltic PolymerSymposium 2011. September 21-24, 2011, Parnu, Estonia.12. J. Bitenieks, R. Merijs Meri, J. Zicans, R. Maksimovs, C. Vasile, V. E. Musteata, C. N.Cheaburu. Styrene-acrylate / CNT nanocomposites: structure and selected exploitationproperties. Book of Abstract of the International Conference Baltic Polymer Symposium2011. September 21-24, 2011, Parnu, Estonia.13. Ivan Bochkov, R. Merijs Meri, I. Zalite, J. Grabis, R. Kotsilkova. Structure andproperties of elastomere toughened polymer blends containing nanofillers. Book ofAbstract of the International Conference Baltic Polymer Symposium 2011. September21-24, 2011, Parnu, Estonia.14. R. Merijs Meri, T. Ivanova, S. Strode, I. Zalite, and A.K. Bledzki. Manufacturing andstructure-property relationships of polycarbonate composites with nanostructured metaloxide modifiers, Book of Abstracts of 16th International Conference on CompositeStructures (ICCS16). J<strong>un</strong>e 28-30, Porto, Portugal, p. 40815. I. Zalite, M. Kodols, G. Heidemane, J. Grabis, J. Zicans, R. Merijs-Meri, M. Maiorov,A.K. Bledzki. The nickel and cobalt ferrite nanopowders and it composites withpolycarbonate. Materials of the Workshop and Training School on Multiphase Polymersand Polymer Composites Systems: Macro to Nano Scales J<strong>un</strong>e 7-10, 2011 Paris, France,p. 2116. I. Bochkov, R. Merijs Meri, R. Bērziņa, J. Zicans, M. Kalnins, R. Maksimov, J. Grabis.Manufacturing and structure-property correlation of nanostructured filler modifiedpolyethylene composites. 31. международная научно-практическая конференция иблиц-выставка “Композиционные материалы в промышленности”(СЛАВПОЛИКОМ) и семинар «ТРУБОПРОВОДЫ ИЗ ПОЛИМЕРНЫХКОМПОЗИЦИОННЫХ МАТЕРИАЛОВ: ИЗГОТОВЛЕНИЕ, ПРОЕКТИРОВАНИЕ,СТРОИТЕЛЬСТВО, ЭКСПЛУАТАЦИЯ», J<strong>un</strong>e 6-11, Yalta, Ukraine, p. 246.17. R. Merijs Meri, J. Bitenieks, I. Bochkov, I. Zalite, E. Palcevskis, G. Heidemane. Structureand properties of polycarbonate nanocomposites with ferrites, synthesized by chemicaland plazma routes. 31. международная научно-практическая конференция и блицвыставка“Композиционные материалы в промышленности” (СЛАВПОЛИКОМ) исеминар «ТРУБОПРОВОДЫ ИЗ ПОЛИМЕРНЫХ КОМПОЗИЦИОННЫХМАТЕРИАЛОВ: ИЗГОТОВЛЕНИЕ, ПРОЕКТИРОВАНИЕ, СТРОИТЕЛЬСТВО,ЭКСПЛУАТАЦИЯ», J<strong>un</strong>e 6-11, Yalta, Ukraine, p. 247.18. J. Zicans, R. Merijs Meri, T. Ivanova, J. Bitenieks, M. Knite. Structure and ElectricalProperties of Styrene Acrylonitrile Copolymer Nanocomposites. Book of Abstracts of the82
International Conference F<strong>un</strong>ctional Materials & Nanotechnologies 2011, April 5.-7.,Riga, Latvia, p. 7619. I. Reinholds, V. Kalkis, R. D. Maksimovs, J. Zicans, R. Merijs Meri, T. Ivanova. Theeffect of Radiation Modification and Uniform Magnetic Field on Deformation Propertiesof Polymer Composite Blends. Book of Abstracts of the International ConferenceF<strong>un</strong>ctional Materials & Nanotechnologies 2011, April 5.-7., Riga, Latvia, p. 14020. J. Zicans, R. Merijs Meri, T. Ivanova, M. Knite, R. Maksimov, A.K. Bledzki. Carbonnanotube/polyvinylacetate nanocomposites: selected structure-property relationships andmodelling [Abstract nr.: HYMA2011_1245; Presentation nr. B.3.5.2.]. In CD dedicatedto the 2ond International Conference Hybrid Materials 2011, March 6-11, 2011,Strasbourg, France.21. J. Zicans, R. Merijs Meri, S. Strode, I. Zalite, E. Palcevskis, A.K. Bledzki. ComparisonBetween Structure and Magnetic Properties of Polycarbonate Nanocomposites Modifiedwith Self-synthesized Co and Ni Ferrites [Abstract nr.: HYMA2011_1211; Presentationnr. B.3.5.1.]. In CD dedicated to the 2ond International Conference Hybrid Materials2011, March 6-11, 2011, Strasbourg, France.22. J. Zicans, R. Merijs Meri, T. Ivanova, J. Bitenieks, C. Vasile, V. E. Musteata. Structureand f<strong>un</strong>ctional properties of polymer-carbon nanotube composites. Book of Abstracts ofInternational Workshop "Characterization of Safe Nanostructured Polymeric Materials“,Pozzuoli (Naples) Italy, 3-4 March 2011, 71 p.23. J. Bitenieks, J. Zicans, R. Merijs Meri, J. Bitenieks, C. Vasile, V. E. Musteata, C. N.Cheaburu. Rheological, elastic and dielectric properties of polyethylene / carbonnanotube nanocomposites. Book of Abstracts of International Workshop"Characterization of Safe Nanostructured Polymeric Materials“, Pozzuoli (Naples) Italy,3-4 March 2011, 38 p.24. A. Grigalovica, T.Ivanova, J. Zicans, R. Merijs Meri, J. Grabis. Development ofpolyoxymethylene based composite materials with submicrolevel metal oxide modifiers.Book of Abstracts of the XIX-th International Baltic Conference Materials Engineering& Balttrib*2010, October 28-29, 2010, Riga, Latvia, p. 33.25. Zalite I., Grabis J., Kodols M., Zicans J., Merijs-Meri R. Polycarbonate Composites withNickel and Cobalt Ferrite Nanopowders // The XIX-th Int. Baltic Conf. MaterialsEngineering & Baltrib 2010, Latvia, Riga, October 28-29., 2010.26. J. Bitenieks, R. Merijs Meri, J.Zicans, M. Kalnins, R. Maksimovs. Carbon nanotubecontaining polymer nanocomposites: structural, rheological and mechanical behaviourBook of Abstracts of the International Conference Baltic Polymer Symposium 2010,September 8.-11., 2010, Palanga, Lithuania, p. 7.27. A. Grigalovica, J. Zicans, R. Merijs Meri, T. Ivanova, J. Grabis. Development andstructural properties of polyacetal/ elastomere composites Book of Abstracts of theInternational Conference Baltic Polymer Symposium 2010, September 8.-11., 2010,Palanga, Lithuania, p. 12.28. S. Strode, J. Zicans, R. Merijs Meri, J. Bitenieks, I. Bochkov, I. Zalite. Aromaticpolyester/ferrite composites: synthesis and structure Book of Abstracts of theInternational Conference Baltic Polymer Symposium 2010, September 8.-11., 2010,Palanga, Lithuania, p. 45.29. R. Merijs Meri, J. Zicans, V. Svinka. Biodegradable nanocomposites for packaging andprotection of consumer goods. Book of abatracts of the Conference and WG meetingsCOST Action FA0904 “Eco-sustainable food packaging based on polymernanomaterials”, 2010, J<strong>un</strong>e 28.-29., Iassi, Romania, p. 35.30. R. Merijs Meri, J. Bitenieks, M. Kalnins and R. Maksimov. Modeling and stress-straincharacteristics of mechanical properties of carbon nanotube reinforced polyvinylacetatenanocomposites. AIP Conference Proceedings 1255, Ed. Alberto D’Amore, LuigiGrassia, American Institute of Physics, 2010, P. 333-33531. J. Bitenieks, T. Ivanova, R. Merijs Meri, M. Kalnins, R. Maksimov. Carbonnanotube/polyvinyl acetate composites: structure and stress-strain characteristics.Proceedings of 14 th European Conference on Composite Materials, 7-10 J<strong>un</strong>e 2010,Budapest, H<strong>un</strong>gary, 6 pages as <strong>pdf</strong> document (Paper ID: 309-ECCM14)32. A.Grigalovica, R.Meri Merijs, J.Zicans. Structure and properties of <strong>un</strong>modified83
polyoxymethylene composites. Book of abstracts of XVI International ConferenceMechanics of Composite Materials, May 24-28, 2010, Riga(Jurmala), Latvia, p. 7633. J. Bitenieks, J. Zicans, R. D. Maksimov, R. Merijs Meri, and E. Plume.Physicomechanical properties of polyvinylacetate reinforced with carbon nanotubes.Book of abstracts of XVI International Conference Mechanics of Composite Materials,May 24-28, 2010, Riga(Jurmala), Latvia, p. 5134. R. Merijs Meri, S. Strode, V. Pugachov, I. Zalite, V. Kalkis, A.K. Bledzki. Magneticnanofiller modified thermoplastic polyester composites: manufacturing and structuralproperties. Book of abstracts of 6 th International ECNP Conference on NanostructuredPolymers and Nanocomposites, April 28-30, 2010, Madrid, Spain, p. 23235. I. Reinholds, V. Kalkis, Z. Roja, J. Zicans, R. Merijs Meri. New compatibilisers forimprovement of magneto-physical and deformatio properties of polmer nanocomposites.Book of Abstracts of the International Conference F<strong>un</strong>ctional Materials &Nanotechnologies FM&NT 2010, March 16.-19., 2010, Riga, Latvia, p. 157.36. Santa Strode, Remo Merijs Meri, Ivans Bockovs, Ilmars Zalite, Valdis Kaļķis. Structureand properties of plasma synthetized ferrites as modyfiers of polymer compositions.Book of Abstracts of the International Conference F<strong>un</strong>ctional Materials &Nanotechnologies FM&NT 2010, March 16.-19., 2010, Riga, Latvia, p. 158.37. I. Bockovs, J. Zicans, R. Merijs Meri, V. Kalkis, Z. Roja. Microhardness and relatedstructural properties of the modified polyolefin composites. Proceedings of theInternational conference Balttrib 2009, November 19.-21., 2009, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania, p.2738. R. Merijs Meri, I. Elksnite, M. Kalnins, R. Maksimov. Manufacturing, structure andsurface-mechanical properties of liquid crystal polymer modified polymer composites.Proceedings of the International conference Balttrib 2009, November 19.-21., 2009,Ka<strong>un</strong>as, Lithuania, p.2539. I. Elksnite, S. Strode, R. Merijs Meri, J. Zicans, A.K. Bledzki. Selected structural,rheological and mechanical properties of the WEEE derived polycarbonate basedcompositions. Proceedings of the 8th Central European Conference Plastics Recyclingand Recovery. Science-Industry. November 4.-6., 2009, Ustroń Jaszowiec, Poland, p.181-182.40. J. Bitenieks, M. Bartule, R. Merijs Meri, V. Kalkis, J. Zicans, M. Kalnins. Recycling ofaromatic polyester waste by melt processing. Proceedings of the 8th Central EuropeanConference Plastics Recycling and Recovery. Science-Industry. November 4.-6., 2009,Ustroń Jaszowiec, Poland, p. 177-178.41. R. Merijs Meri, J. Zicans, A. Shutka, S. Strode, Z. Roja. Reclamation of polycarbonatefrom optical disc waste streams and manufacturing of composites thereof Book ofAbstracts of 18 th International Baltic Conference Engineering Materials & TribologyBaltmattrib 2009, October 22-23, 2009, Tallinn, Estonia, p. 6242. T. Ivanova, R. Merijs Meri, I. Zalite, A. Grigalovica. Nanostructured inorganic agents formodification of polymer composites Book of Abstracts of 18 th International BalticConference Engineering Materials & Tribology Baltmattrib 2009, October 22-23, 2009,Tallinn, Estonia, p. 7243. J. Bitenieks, R. Merijs Meri, R. D. Maksimov, E. Plume. Properties of carbon nanotubereinforcedpolymer composite. Book of Abstracts of the International Conference BalticPolymer symposium 2009. September 22-25, 2009, Ventspils, Latvia, p. 34.44. S. Strode, A. Shutka, R. Merijs Meri, I. Zalite, A.K. Bledzki. Polycarbonatenanocomposites with magnetic fillers: structure and properties. Book of Abstracts of theInternational Conference Baltic Polymer symposium 2009. September 22-25, 2009,Ventspils, Latvia, p. 98.45. V. Kalkis, I. Reinholds, R.D.Maksimov, J. Zicans, R. Merijs Meri. Effects of highmagnetic field and ionising radiation on the mechanical properties of blends of highdensity polyethylene with thermoplastic elastomers and liquid crystal polymers. Book ofAbstracts of the International Scientific Conference Baltic Polymer Symposium 2009,September 22-25, 2009, Ventspils, Latvia, p. 109.46. Shutka A., Merijs-Meri R., Zicans J., Mezinskis G. Structure, Physical And MechanicalProperties of the Polycarbonate-Barium Ferrite Nanocomposite. Book of Abstracts ofInternational Conference Nanotech Europe 2009. Nanotechnology Conference and84
Exhibition, 28.-30. September 2009, Berlin, Germany, p. 199.47. Ivanova T., Bitenieks J., Merijs Meri R., Zicans J., Roja Ž., Bledzki K. A.Characterization of CNT- polymer nanocomposites prepared by latex technologyScientific proceedings of the International Conference „MITECH 2009“, 25 – 26 J<strong>un</strong>e2009, Prague, Czech Republic, p. 96-101.48. Merijs Meri R., Kalnins M., Kalkis V., Shutka A., Strode S. Magnetic polymer-ferritenanocomposites: structure, physical and mechanical properties Scientific proceedings ofthe International Conference „MITECH 2009“, 25 – 26 J<strong>un</strong>e 2009, Prague, CzechRepublic, p. 160-163.49. Я. Зицанс, Р. Meрий Meри, А. К. Бледзкий, Д. Кардаш. Некоторые свойства смесейвторичных пенополиуретанов. Материалы 29 международной конференции ивыставки "Композиционные материалы в промышленности", 1-5 июня, 2009 г.,Ялта – Киев: УИЦ «Наука. Техника. Технология» 2009, 547 с. - с. 209-211.50. J. Zicans, T. Ivanova, M. Kalnins, R. Merijs Meri, M. Bartule. Solving the adhesionproblems in the multilayered bathtub applications. Materials of the 29 th internationalconference and exhibition “Composite materials in industry”, J<strong>un</strong>e 1-5, 2009, Yalta –Kiev: УИЦ «Наука. Техника. Технология» 2009, 547 p. - pp. 206.51. N. Lilichenko, R. Maksimovs, J. Zicans, T. Ivanova, R. Merijs Meri, A. Dzene.Mechanical and sorption properties of the organically modified clay reinforcedbiodegradable starch nanocomposites Book of Abstracts of the International Baltic SeaRegion conference „F<strong>un</strong>ctional materials and nanotechnologies”, 2009, Riga: 2009, 217p. – p. 83.52. T. Ivanova, R. Merijs Meri, J. Zicans, V. Kalkis. Structure and mechanical properties ofthe blends based on post-consumer thermoplastics. 17 th International Baltic Conference“Materials Engineering 2008”, November 5-6, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania, p. 34.53. I. Bochkov, J. Zicans, R. Merijs Meri, M. Kalnins. Structure and properties of toughenedmultiphase polymer composites. 17 th International Baltic Conference “MaterialsEngineering 2008”, November 5-6, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania, p. 11.54. A. Shutka, R. Merijs Meri, J. Zicans, M. Kalnins, A.K.Bledzki. Recycling of optical discs.Proceedings of the 7th Central European Conference Plastics Recycling and Recovery.Science-Industry. October 13.-16., Miedzyzdroje (Polen) / Copenhagen (Denmark),p.241-242.55. R. Merijs Meri, A. Shutka, I. Zalite, M. Kalnins. Metallic filler containing polymernanocomposites. Book of Abstracts of the E-MRS 2008 Fall Meeting, Warsaw,September15-19, 2008, Warsaw: 2008, 366 p.,-150 p.56. Р. Meрий Meри, В. Калькис, А. К. Бледзкий, Ю. Битениекc. Структура имеханические свойства модифицированных смесей первичного и вторичногополиэтилентерефталата. Материалы 28 международной конференции и выставки"Композиционные материалы в промышленности", 26-30 мая, 2008 г., Ялта – Киев:УИЦ «Наука. Техника. Технология» 2008, 606 с. - с. 451-453.57. Т. Иванова, Я. Зицанс, Р. Meрий Meри, M. Калнинь. Разработка новых праймеров сулучшенными адгезионными характеристиками Материалы 28 международнойконференции и выставки "Композиционные материалы в промышленности", 26-30мая, 2008 г., Ялта – Киев: УИЦ «Наука. Техника. Технология» 2008, 606 с. - с. 449-451.58. A. Grigalovica, J. Zicans, G. Kerch , A. Glonin, R. Merijs Meri . Structure and Physicalproperties of chitosan containing compositions. Abstracts of the International ConferenceBaltic Polymer Symposium 2008. May 13-16, 2008, p. 37.59. J. Bitenieks, I. Elksnite, R. Merijs Meri, J. Zicans. Structure and properties of filled poly(ethylene terephtalate) composites Abstracts of the International Conference BalticPolymer Symposium 2008. May 13-16, 2008, p. 15.60. A. Shutka, R. Merijs Meri, M. Kalnins, Z. Roja. Filled polycarbonate composites basedon post consumer material. Abstracts of the International Conference Baltic PolymerSymposium 2008. May 13-16, 2008, p. 14.61. T. Ivanova, J. Zicans, R. Merijs Meri, R. Maksimovs. Barrier properties of multiphasepolymer compositions. Abstracts of the International Conference Baltic PolymerSymposium 2008. May 13-16, 2008, p. 76.85
62. I.Elksnite, R. Merijs Meri, M. Kalnins, V. Kalkis. Structure and properties ofmulticomponent LCP modified polymer blends. Abstracts of the InternationalConference Baltic Polymer Symposium 2008. May 13-16, 2008, p. 77.63. J. Bitenieks, R. Merijs Meri, J. Zicans, Z. Roja, A.K. Bledzki. Recycling possibilities ofthe Polyester based post-consumer products. International Conference EcoBalt 2008,May 15.-16., Riga, Latvia, p.64. N. Lilichenko, J. Zicans, R. Merijs Meri, R. Maksimovs, V. Kalkis. Structure and Stressstrainproperties of Plasticized starch/clay nanocomposites. Book of Abstracts of theInternational Baltic Sea Region conference „F<strong>un</strong>ctional materials and nanotechnologies,2008, Riga: 2008, 141 p. – p. 92.65. I. Elksnīte, M. Kalnins, R, Meri, V. Kalkis, A.K. Bledzki. Microhardness of multiphasepolymer based systems.Extended Abstracts of the International Conference Balttrib2007, November 21.-23., Ka<strong>un</strong>as, Lithuanaia, p. 5-6.66. G. Kerch, J. Zicans, R. Merijs Meri, I. Bockov. Chitosan based systems for coating offoodstuffs. Extended Abstracts of the International Conference Balttrib 2007, November21.-23., Ka<strong>un</strong>as, Lithuanaia, p. 7-8.67. J. Zicans, A. Shutka, R. Merijs Meri, M. Kalnins. Polycarbonate based engineeringmaterials. XVI International Baltic Conference Materials Engineering & Baltmattrib2007, October 25.-26., 2007, Riga, Latvia, p. 1368. R. Merijs Meri, J. Bitenieks, I. Elksnīte, J. Zicans, A.K.Bledzki. Compositions based onpost-consumer polymer waste. Proceedings of the 6th Central European ConferencePlastics Recycling and Recovery. Science-Industry. October 17.-19., Ustron Jasozowiec,Poland, p.117-122.69. N.Lilichenko, T. Ivanova, R. Merijs Meri, J. Zicāns, M. Knite. Gas and vapour barrierproperties of the polyvinylchloride/chlorinated polyethylene composites. RTU 48 thInternational Scientific Conference, October 11-13, 200770. I. Elksnite, R. Merijs Meri, V. Kalkis, Z. Roja Development and characterization of novelLCP composites. Abstracts of the 4 th International Conference SDSMS’04, September11.-13., 2007, Palanga, Lithuania, p. 20.-22.71. R. Meri, J. Bitenieks, M. Kalnins, J. Zicans. Multif<strong>un</strong>ctional Aromatic polyester basedcomposites. Abstracts of the 4 th International Conference SDSMS’04, September 11.-13.,2007, Palanga, Lithuania, p. 32.-34.72. A. Shutka, R. Merijs Meri, M. Kalnins, V. Kalkis. Stress-strain and calorimetricproperties of elastomer toughened polycarbonate composites and nanocomposites.Abstracts of the Baltic Polymer Symposium 2007, September 19.-21., 2007,Druskininkai, Lithuania, p. 44.73. J. Bitenieks, I. Elksnite, R. Merijs Meri, J. Zicans. Aspects of poly(ethylene terephtalate)soft drink bottle recycling. Abstracts of the Baltic Polymer Symposium 2007, September19.-21., 2007, Druskininkai, Lithuania, p. 39.74. I. Elksnīte, R. Merijs Meri, T. Rezņika, A.K.Bledzki. Structural and deformationalcharacteristics of poly(ethylene terephtalate) blends with polypropylene andthermoplastic elastomers. Abstracts of the Baltic Polymer Symposium 2007, September19.-21., 2007, Druskininkai, Lithuania, p. 82.75. Я. Зицанс, Р. Максимов, С. Гаидуков, Р. Мерии Мери, М. Калькис. Свойствананокомпозита, содержащего полипропилен и модифицированную глину.Материалы 27 международной конференции и выставки "Композиционныематериалы в промышленности", 28 мая – 1 июня 2007 г., Ялта – Киев: УИЦ«Наука. Техника. Технология» 2007, 492 с. - с. 37376. Р. Мерии Мери, Т. Иванова, Ю. Битениекс, М. Канинь. Полимерные композициина основе вторичного полиэтилентерефталатай (ПЭТФ). Материалы 27международной конференции и выставки "Композиционные материалы впромышленности", 28 мая – 1 июня 2007 г., Ялта – Киев: УИЦ «Наука. Техника.Технология» 2007, 492 с. - с. 37577. J. Bitenieks, R. Merijs Meri, J. Zicans, M. Kalnins, V. Kalkis,. Development ofPractically usable materials from polyethylene terephtalate bottle waste. Book ofAbstracts of the International conference EcoBalt 2007, Riga, May 10-11, 2007, Riga:2007, 150 p., - 75 p.86
78. I. Elksnite, A. Shutka, R. Merijs Meri, J. Zicans, A. K. Bledzki. Improvement of theproperties of the recyclable polyethylene terephtalate blends through modification. Bookof Abstracts of the International conference EcoBalt 2007, Riga, May 10-11, 2007, Riga:2007, 150 p., - 74 p.79. R. Merijs Meri, J. Zicans, M. Kalnins, R. Maksimov, A.K. Bledzki. Structure andproperties of the heterogeneous multiphase polymer systems based on poly(ethyleneterephtalate). Scientific Papers of the Institute of Environmental protection Engineeringof the Wroclaw University of Technology., No 81, Series 12. Plastics Recycling andrecovery, Wroclaw 2006, 306 p. – p. 273-280.80. J. Zicans, S. Gaidukov R. Merijs Meri, V. Kalkis, G. Mezinskis. Polymer BasedNanocomposites with Increased Barrier Properties. Abstracts of the 15th InternationalBaltic Conference Engineering Materials & Tribilogy BALTMATTRIB – 2006, October5-6, 2006, Tallinn, Estonia – Tallinn: Tallinn Technical University 2006, 71 p. – p. 23.81. J. Zicans, R. Maksimov, T. Ivanova, R. Merijs Meri, E. Plume. Mathematical Modellingof the Elastic Properties of Polymer/Montmorillonite Nanocomposite. Abstracts of the15th International Baltic Conference Engineering Materials & TribilogyBALTMATTRIB – 2006, October 5-6, 2006, Tallinn, Estonia – Tallinn: TallinnTechnical University 2006, 71 p. – p. 35.82. I. Elksnīte, T. Ivanova R. Merijs Meri, J. Zicāns, M. Kalniņš, Z. Roja Heterogeneous,Multif<strong>un</strong>ctional Engineering Materials Based on High Modulus Polymers: MechanicalProperties. Abstracts of the 15th International Baltic Conference Engineering Materials& Tribilogy BALTMATTRIB – 2006, October 5-6, 2006, Tallinn, Estonia – Tallinn:Tallinn Technical <strong>un</strong>iversity 2006, 71 p. – p. 24.83. A. Shutka, J. Bitenieks, R. Merijs Meri, V. Ruksans, J. Zicans, M. Kalnins. Stress-straincharacteristics and rheological properties of polyurethane sealant compositions, RTU47 th International Scientific Conference, October 12-13, 200684. G.Kerch, J.Zicans, R.Merijs Meri, A.Glonin. EFFECT OF CHITOSAN ON MOISTUREMIGRATION DURING BREAD STALING. Proceedings of the International ScientificConference Baltic Polymer Symposium 2006, September 20.-22., Birini Castle, Latvia,Riga: 2006, 100 p. - p. 33.85. R. Merijs Meri, J. Bitenieks, T. Ivanova, A. K. Bledzki, M. Kalnins, Z. Roja. structureand mechanical properties of the polyethylene terephtalate/polyolefin rubbercompositions. Proceedings of the International Scientific Conference Baltic PolymerSymposium 2006, September 20.-22., Birini Castle, Latvia, Riga: 2006, 100 p. - p.49.86. Т. Glaskova, A. Aniskevich, O. Starkova, R. Merijs Meri, J. Zicans. MECHANICALPERFORMANCE OF ORGANOCLAY-EPOXY NANOCOMPOSITE UNDERMOISTURE EFFECT Proceedings of the International Scientific Conference BalticPolymer Symposium 2006, September 20.-22., Birini Castle, Latvia, Riga: 2006, 100 p. -p.51.87. A. Shutka, R. Merijs Meri, V. Ruksans, J. Zicans, M. Kalnins. Novel polyurethanesealant compositions Proceedings of the International Scientific Conference BalticPolymer Symposium 2006, September 20.-22., Birini Castle, Latvia, Riga: 2006, 100 p. -p.81.88. И. Элксните, Р. Мери Мери, Я. Зицанс, М. Калнинь, В. Калькис структура идеформационные свойства смесей на основе полиэтилентерефталата. Материалы26 международной конференции и выставки, 26 мая – 2 июня 2006 г., Ялта – Киев:УИЦ «Наука. Техника. Технология» 2006, 428 с. - с. 25689. Я. Зицанс, С. Гаидуков, Р. Мерии Мери, М. Калнинь, Р. Максимов. Свойстваполимерного нанокомпозита, содержащего акриловый сополимер имонтмориллонитовую глину. Материалы 26 международной конференции ивыставки, 26 мая – 2 июня 2006 г., Ялта – Киев: УИЦ «Наука. Техника.Технология» 2006, 428 с. - с. 7190. R. Merijs Meri, J. Zicans, T. Ivanova, V. Kalkis, Ž. Roja, T. Bocoka, A. K. Bledzki.Specifics of the mechanical behaviour of the polymer composites with high and lowmodulus microstructured co-components. Book of Abstracts of the 14 th InternationalConference Mechanics of Composite Materials, May 29-J<strong>un</strong>e 2, 2006, Riga, 2006, P.128.87
91. R. Merijs Meri, I. Elksnite, J. Zicans, A.K. Bledzki. Microstructured polymer compositesbased on post-consumer materials. International Conference EcoBalt 2006, May 11-12,2006, Riga, 2006, p. 58.92. R. Merijs Meri, I. Elksnīte, J. Zicans, V. Kaļķis, A. K. Bledzki Microhardness of finelydispersed poly(ethylene terephtalate) composites International Conference Balttrib 2005,Ka<strong>un</strong>as, Lithuania, November 16-19, 2005, pp. 54.-55.93. D. Pizele, I. Elksnite, R. Merijs Meri, J. Zicans, A. K. Bledzki Alternative solutions ofpoly(ethylene terephtalate) (PET) waste recycling in Latvia. 4 th International ConferencePlastics Recycling Science – Industry, November 8-10, 2005, Nitra, Slovakia, pp. 294. I. Elksnīte, R. Merijs Meri, J. Zicans, M. Kalnins Physical properties of the inorganicfiller reinforced polyethylene terephtalate blends International Conference BalticPolymer Symposium 2005, Tallinn, Estonia, October 19-21, 2005, pp. 15.95. R. Merijs Meri, J. Zicans, M. Kalnins, V. Kalkis, A. K. Bledzki. Micro and macrodeformative properties of poly (ethylene terephtalate) (PET) and elastomere basedmicroheterogeneous blends International Conference Baltic Polymer Symposium 2005,Tallinn, Estonia, October 19-21, 2005, pp. 16.96. D.Pizele, T. Ivanova, R. Merijs Meri, J. Zicans, M. Kalnins. On the deformativeproperties of high density polyethylene (HDPE)/ethylene-octene copolymer (EOC)blends. International Conference Baltic Polymer Symposium 2005, Tallinn, Estonia,October 19-21, 2005, pp. 18.97. R. Merijs Meri, I. Elksnite, J. Zicans, M. Kalnins, A.K. Bledzki. Structural investigationsof the finely dispersed particles containing polymer blends RTU 46th Internationalscientific conference, Section “Material science and applied chemistry”, 13-15th October,2005, Riga, Latvia.98. Мерий Мери Р., Зицанс Я., Калнинь М., Максимов Р. Некоторые аспектывторичной переработки полиэтилентерефталата (ПЭТФ). 25 юбилейнаямеждународная научно-практическая конференция и выставка "Композиционныематериалы в промышленности" «СЛАВПОЛИКОМ», 30 мая – 3 июня 2005 г.,Украина99. R. Merijs Meri, I. Elksnite, J. Zicans, A.K.Bledzki Characterization of recycledpoly(ethylene terephtalate)-Aluminium composites, International conferences Eco Balt2005, Rīga, Latvija, 5.-6. maijā, 2005, lpp. 78 www.ecobalt.lv100. D. Pizele, T. Ivanova, R. Merijs Meri, J. Zicans Deformative properties of recyclableethylene-octene copolymer (EOC)/ high density polyethylene (HDPE) blends,International conferences Eco Balt 2005, Rīga, Latvija, 5.-6. maijā, 2005, lpp. 89www.ecobalt.lvD. Pizele, R. Merijs Meri, J. Zicans, A.K. Bledzki. „Recyclable PET Blends With101.Elastomers” 3 rd International Conference Plastics Recycling Science – Industry,November 8-10, 2004, Krynica, Poland, pp. 15R. Merijs Meri, J. Zicans, M. Kalnins, V. Kalkis. Selected properties of poly(ethylene102.terephtalate) (PET) based multiphase composites. International Conference BalticPolymer Symposium 2004, November 24-26, 2004, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania103. R. Merijs Meri, D. Pizele, J. Zicans, M. Kalnins, A,K, Bledzki. Selected properties ofpoly(ethylene terephtalate) based engineering materials. XIII-th International BalticConference Materials Engineering & Balttrib, Riga, Latvia, 2004, September 23-24, pp.166-169104. R. Merijs Meri, V. Kalkis, T. Bocoka, A. Bledzki. Characterization of the nechanicalperformance of poly(ethylene terephtalate)(PET)/elastomer blends. XIII InternationalConference Mechanics of Composite Materials, MCM, Riga, Latvia, May 16-20, 2004105. D. Pizele, V. Kalkis, R. Merijs Meri, M. Kalnins. Thermomechanical properties of lowdensitypolyethylene (LDPE)/ethylene-octene copolymer (EOC) blends. XIIIInternational Conference Mechanics of Composite Materials, MCM, Riga, Latvia, May16-20, 2004106. R. Merijs Meri, J. Zicans, M. Kalnins, A. Bledzki. Investigation of the deformational88
properties of the recycable blends of PET/HDPE and PET/LDPE. Internationalconferences Eco Balt 2004, Rīga, Latvija, 6.-7. maijā, 2004, lpp. 76-77107. D. Pizele, T. Ivanova, R. Merijs Meri, J. Zicans. Composite materials based on recycablethermoplasts. International conferences Eco Balt 2004, Rīga, Latvija, 6.-7. maijā, 2004,lpp. 83108. R. Merijs Meri, T. Ivanova, D. Pizele, J.Zicans, V. Kalkis. Physical properties of the lowdensity polyethylene (LDPE)/ ethylene- -octene copolymer (EOC) blends. BalticPolymer Symposium, Jurmala, Latvija, September 17-19, 2003, pp. 194-198109. R. Merijs Meri, A. Goldsteins, R. Maksimov, M. Kalnins, A.K. Bledzki. MechanicalProperties in Tension of the PET/PE blends. Baltic Polymer Symposium, Jurmala,Latvija, September 17-19, 2003, pp. 125-128110. R. Merijs Meri, M. Kalnins, J. Zicans, A.K.Bledzki. Dynamic Mechanical Analysis ofPET-Polyolefine Based Blends. European Congress on Advanced Materials andProcesses Euromat 2003, Lausanne, Switzerland, September 1-5, 2003, publicētsinternetā: www.euromat2003.fems.org111. R. Merijs Meri, T. Reznik, J. Zicans, A.K.Bledzki. Application of recyclable componentsas bases of novel composite materials. International conferences Eco Balt 2003, Rīga,Latvija, 15.-16. maijā, 2003, lpp. 39-40, www.ecobalt.lv112. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A. Bledzki. Deformational propertiesof irradiated composite materials based on PET and PE. XII International ConferenceMechanics of Composite Materials, MCM, Riga, Latvia, J<strong>un</strong>e 9-13, 2002, pp.126-127113. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A. Bledzki. Microhardness of theradiation modified heterogeneous blends PET/PE. Baltic Polymer Symposium, Nida,Lithuania, September 18-20, 2002, p. 40114. R. Merijs Meri, M. Kalnins, J. Zicans, A. Bledzki. Mechanical properties of the radiationmodified blends of Poly(Ethylene terephtalate) (PET) and Polyethylene (PE). J<strong>un</strong>iorEuromat 2002, Lausanne, Switzerland, September 2-5, 2002Vadītie nacionālie projektiLīdzdalība nacionālajosprojektosLZP projekts Nr. Z 09.1542 „Modificētu daudzf<strong>un</strong>kcionālupolimērkompozītu iegūšana no reciklējamiem materiāliem, tostruktūras dizains, īpašības <strong>un</strong> tehnoloģiju izstrāde” (kopš 2009.gada)RTU projekts "Optisko disku otrreizējās pārstrādestehnoloģijas izstrāde <strong>un</strong> iegūtā reciklāta modificēšana" (2009.gads)RTU-IZM projekts Nr. R7341 Metalizētu termoplastuotrreizējās pārstrādes tehnoloģijas izstrāde <strong>un</strong> iegūto daudzfāzupolimērkompozīciju ekspluatācijas īpašību izpēte (2008. gads)RTU-IZM projekts Nr. R7221 Polimēru <strong>un</strong> kompozītmateriālubarjērīpašību noteikšana <strong>un</strong> starptautiskajām normām atbilstošaslaboratorijas metodikas izstrāde (2007. gads)Valsts pētījumu programmas „Inovatīvu daudzf<strong>un</strong>kcionālumateriālu, signāl-apstrādes <strong>un</strong> informātikas tehnoloģiju izstrādekonkurēt¬spējīgiem zinātņu ietilpīgiem produktiem” projekts„Nanostrukturēti modifikatorus saturoši pašarmēti polimērukompozīti <strong>un</strong> to atbilstošo tehnoloģiju izstrāde pielietojumieminteliģentajos materiālos <strong>un</strong> ierīcēs” (kopš 2010. gada)Valsts pētījumu programmas „Modernu f<strong>un</strong>kcionālumateriālu mikroelektronikai, nanoelektronikai, fotonikai,biomedicīnai <strong>un</strong> konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošotehnoloģiju izstrāde” 6. projekts „F<strong>un</strong>kcionālo89
Līdzdalība starptautiskosprojektosLīdzdalība zinātniskolīgumdarbu izstrādēEksperta darbībamateriālu/nanokompozītu dizains, tehnoloģiju izstrāde <strong>un</strong> toīpašības„ (2005-2009)RTU-IZM projekts Nr. R7344 Polivinilhlorīdu saturošuatkritumu otrreizējās pārstrādes tehnoloģija <strong>un</strong> praktiskipielietojamu kompozīciju uz iegūto reciklātu bāzes izstrāde(2008 gads)RTU-IZM projekts Nr. R7227 Ja<strong>un</strong>i hitozāna veidi <strong>un</strong>kompozīcijas, to iegūšanas tehnoloģija, īpašības <strong>un</strong> potenciālaispielietojums iepakojuma materiālos <strong>un</strong> pārtikas rūpniecībā(2007. gads)LZP projekts 05.1694. Termoplastiski daudzkomponentupolimērkompozīti (kopš 2005. gada)TOP projekts Daudzslāņu santehnikas izstrādājumu ražošanastehnoloģijas uzlabošana <strong>un</strong> izpildījuma kvalitātes pilnveidošana(2007-2009)ESF projekta "Vispārīgo dabas zinātņu multimēdiju mācībumateriālu izstrāde tehnisko augstskolu inženierzinātņustudentiem”, apakšprojekts „Materiālzinību pamati”COST projekts MP 0701 “Polymer Nanocomposites with novelf<strong>un</strong>ctional and structural properties”CRAFT projekts “New chitosan formulations for the preventionand treatment of diseases and dysf<strong>un</strong>ctions of the digestive tracthypercholesterolemia, overweight, ulcerative colitis and celiacdisease)” COOP-CT-2004-508421(Itālija-Spānija-Čehija-Krievija-Latvija)Biletārais sadarbības projekts Innovative materials on the baseof modified wood fiber and polyolefins /Holzgefüllte K<strong>un</strong>stoffeeine kreative Werkstoffinnovation WTZ 00-003(Vācija-Polija-Latvija-Baltkrievija)Darbojoties RTU Polimēru materiālu pārbaužu laboratorijāņemta līdzdalība zinātnisko līgumdarbu veikšanā ar a/s„Latvenergo”, a/s „Latvijas gāze”, SIA “Brocēnu vides <strong>un</strong>attīstības serviss”, ar SIA „Rehau”, SIA „POLIURS”, SIA„TEGO”.2007. gadā veikta ekspertīze 4 LZP grantu projektiem7.3. Organizatoriskā kompetenceDalība zinātniskās Latvijas Materiālu pētīšanas biedrības biedrsorganizācijāsDalība starptautiskokonferenčuorganizēšanā Symposium 2009” organizatoriskajā darbāDalība zinātniskoizdevumu redakcijaskolēģijas darbībā8. Kontaktinformācija:Adrese:Līdzdalība starptautisko konferenču “Baltic Polymer Symposium2003”, “Baltic Polymer Symposium 2006” <strong>un</strong> „Baltic PolymerLīdzdalība starptautisko konferenču “Baltic Polymer Symposium2003”, “Baltic Polymer Symposium 2006” <strong>un</strong> „Baltic PolymerSymposium 2009” rakstu krājumu redkolēģijas darbāDarba:Āzenes iela 14, Rīga, LV 1048, LATVIJATālruņa nr: 7089252Faksa nr: 7089252E-pasta adrese remo.merijs-meri@rtu.lv ; remo.meri@gmail.comR. Merija Meri90
PERSONAS DATIRTU docentes Ivetas Mežinskas Curriculum VitaeUzvārds, Vārds: Mežinska IvetaE-pasts: iveta.mezinska@rtu.lvDzimšanas gads: 1974.VALODASDzimtā valoda: latviešuCitas valodas: angļu, krievuIZGLĪTĪBALaika periods: 2000.-2005.g.Izglītības iestādes nosaukums: Rīgas Tehniskā Universitāte, Transporta <strong>un</strong> mašīnzinību fakultāte,Ražošanas kvalitātes institūts, studijas doktorantūrā, pabeigts teorētiskais kurssLaika periods: 1998.-2000.g.Izglītības iestādes nosaukums: Latvijas Universitāte, Ekonomikas <strong>un</strong> Vadības fakultātePiešķirtais grāds: Sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinībāsLaika periods: 1994.-1998.g.Latvijas Universitāte, Ekonomikas <strong>un</strong> Vadības fakultātePiešķirtais grāds: Vadībzinību bakalaura grādsLaika periods: 1993.-1997.g.Latvijas Universitāte, Bioloģijas fakultātePiešķirtais grāds: Dabaszinātņu bakalaura grāds bioloģijāZINĀTNISKIE GRĀDIInženierzinātņu doktors (Dr.sc.ing.)2011.gada 19.aprīlī Promocijas padomē „RTU P-15” aizstāvēts promocijas darbs ”Integrētas vadībassistēmas pilnveides metodoloģijas ražojošu nozaru uzņēmumos Latvijā”, diploms D0246 (RTU), izdots2011.gada 30.maijā.KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA2012.gada 1.februārisLatvijas Nacionālā akreditācijas biroja mācības vērtētājiem <strong>un</strong> tehniskajiem ekspertiem „LVS EN45011:2004 „Vispārīgās prasības institūcijām, kas nodarbojas ar produktu sertifikācijassistēmām””(apliecība)2012.gada 30.-31.janvārisLatvijas Nacionālā akreditācijas biroja mācības vērtētājiem <strong>un</strong> tehniskajiem ekspertiem „Atbilstībasnovērtēšana. Prasības institūcijām, kas nodrošina pārvaldības sistēmu auditu <strong>un</strong> sertifikāciju (ISO/IEC17021:2011)””(apliecība)2011.gada 26.oktobrisLatvijas Nacionālā akreditācijas biroja mācības „LVS EN ISO/IEC 17024:2005 Vispārīgās prasībaspersonu sertificēšanas institūcijām”(apliecība)Laika periods: 2011.gada 20.- 27.janvāris, 2010.gada 24.aprīlis - 1.maijs91
Dalība starptautiskā pasniedzēju apmaiņas programmā ERASMUS Čalmersa <strong>un</strong>iversitātē ChalmersUniversity of Technology, Department of Technology Management and Economics, Division of QualitySciences, Gēteborga, ZviedrijaLaika periods: 2010.janvāris - decembrisLKPF mācību/praktizēšanās tematiskais kurss „Augstākās izglītības/kvalifikācijas kvalitātes pilnveideBoloņas procesa 2020 nostādnēs” (apliecība)2010.gada 7.maijsSeminārs LLU - „EEA Reglamentācija - standarti, norādes <strong>un</strong> norādījumi ražošanā/rūpniecībā”(sertifikāts)2009.gada aprīlisSeminārs „Pedagoģiskās meistarības pilnveidošana”, RTU apliecība par tālākizglītību Nr.02464-058DARBA PIEREDZELaika periods: 2001.g.-šobrīdDarba vietas nosaukums: Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, Inženierekonomikas <strong>un</strong> vadības fakultāte,Ražošanas kvalitātes institūts,Ieņemamais amats: docenteLaika periods: 2011.gada 1.decembris - šobrīdDarba vietas nosaukums: Latvijas Nacionālais akreditācijas birojsIeņemamais amats: vadošā vērtētājaLaika periods: 2001.g.-2011.g.martsDarba vietas nosaukums: Vadības sistēmu sertifikācijas institūcija “Det Norske Veritas Latvia”Ieņemamais amats: vadības sistēmu auditore, kvalitātes vadības sistēmas iekšējo auditoru kursupasniedzējaZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN DALĪBA SVARĪGĀKAJOS AKADĒMISKAJOS PROJEKTOSNav.PUBLIKĀCIJAS1. Mezinska I., Mazais J. Integrated management systems in Latvian enterprises. Results of empiricalresearch// International Journal „Total Quality Management&Excellence”, No.4., Vol. 39, 2011 (ISSN2217-5768), Belgrade, Serbia2.Mezinska I., Apine A. Application of Standard ISO 10014:2006 „Quality management – Guidelinesfor realizing financial and economic benefits” for processes improvements”// Proceedings of 13thQMOD International Conference of Quality Service Sciences, LearnAbility, Innovability andSustainAbility, 30 August - 1 September, 2010, Cottbus, Germany, CD.3.Civcisa G., Janauska J., Mezinska I., Mazais J., Saleniece I., Salenieks N. ImproveAbility Trainingon Education and Research// Proceedings of 13th QMOD International Conference of Quality ServiceSciences, LearnAbility, Innovability and SustainAbility, 30 August - 1 September, 2010, Cottbus,Germany, CD.4.Civcisa G., Janauska J., Mazais J., Mezinska I., Mikelsons J., Salenieks N. Harmonized QualityAssurance and Assessment methodology for Engineering Education// Proceedings of InternationalConference on Engineering Education ICEE-2010, July 18-22, 2010, Gliwice, Poland, CD.5.Civcisa G., Janauska J., Mezinska I., Mazais J., Mikelsons J., Rudnevs J., Salenieks N. EngineeringEducation – New Approach and New Style// Proceedings of 9th International Conference on92
Engineering for Rural Development, May 27-28, 2010, Jelgava, Latvia . - Vol.9, ISSN 1691-3043, p.7.-12.6.Čivčiša G., Janauska J., Mežinska I., Bērziņš J., Mazais J., Priednieks V., Salenieks N. Doktorastudijas lietderīgās pētniecības prasmei// 12.starptautiskās konferences „Ūdens transports <strong>un</strong>infrastruktūra” 2010.gada 29.-30.aprīlis, Rīga, tēžu krājums, ISSN 1691-3817, 29.-31. lpp.7.Mezinska I., Mazais J. Quality management systems in metal processing, hardware and machinerymanufacturing industries in Latvia// RTU zinātniskie raksti. 6. sēr., Mašīnzinātne <strong>un</strong> transports. - 31.sēj. (2009), 84.-88. lpp.8.Mezinska I. Integrated management systems in Latvian companies. Situation today and look intomorrow//Baltic Business and Socio-Economic development 2008 (2009), Berliner Wissenchafts-Verlag, Berlin, ISBN 978-3-8305-1743-6, p. 488.-501.9.Mezinska I., Mezinskis G. Designing of integrated quality management system in building materialsproduction companies. Total Quality Management – advanced and intelligent approaches, 2009.31.maijs.-4.jūnijs, Serbija, Belgrada. – Belgrada: Mechanical Engineering faculty, (2009), 297.-305.lpp., publicēts arī International Journal „Total Quality management and excellence” (YU ISSN 1452-0680, No.3, Vol.37, 2009)10.Mežinska I. Uzņēmumu kvalitātes vadības sistēmas 2009.gadā. // RTU zinātniskie raksti. 6. sēr.,Mašīnzinātne <strong>un</strong> transports. - 29. sēj. (2008), 73.-78. lpp.11.Mezinska I., Mezinskis G. Integration of product and management system standards requirementsfor developing quality management system in building materials production companies // AdvancedConstruction. Proceedings of International Conference., Advanced Construction, Ka<strong>un</strong>as University ofTechnology, Kauņa, Lietuva, (2008), 22.-26. lpp.12.I.Mežinska. Kvalitātes vadība. Metodoloģijas finansiālu <strong>un</strong> ekonomisku ieguvumu apzināšanai.Latvijas kvalitātes asociācija, žurnāls „Kvalitāte”, 3. izdevums, (2007), 7.-9. lpp.13.I.Mežinska. Kvalitātes sistēmas iekšējo auditoru mācības. Pasniedzēja pārdomas. Latvijas kvalitātesasociācija, žurnāls „Kvalitāte”, 2. izdevums, (2005), 8.-10. lpp.14. Mezinska I. Efficiency of Quality Management Systems Internal Audit in Small and Medium SizedCompanies// Materials of 48th Congress of European Organisation for Quality, Maskava, Krievija,(2004), p.6DALĪBA ZINĀTNISKAJĀS KONFERENCĒS (ar ziņojumiem)1. I.Mežinska „Vadības sistēmas sertifikācijas pakalpojuma izvēles nozīmīgie aspekti”, RTU 52.konference, sekcija „Ekonomika <strong>un</strong> uzņēmējdarbība”, apakšsekcija „Kvalitātes tehnoloģijas <strong>un</strong> vadība”2011.gada 7.oktobris, Rīga, 30 dalībnieki2.S.Soloveika, I.Mežinska „Vadības sistēmas ietekme uz inovācijas procesu uzņēmumā”, RTU 52.konference, sekcija „Ekonomika <strong>un</strong> uzņēmējdarbība”, apakšsekcija „Kvalitātes tehnoloģijas <strong>un</strong> vadība”2011.gada 7.oktobris, Rīga, 30 dalībnieki3.E.Bērziņa, I.Mežinska „Tiešo <strong>un</strong> netiešo vides aspektu pārvaldības rīcības uzņēmuma videspārvaldības sistēmā”, RTU 52. konference, sekcija „Ekonomika <strong>un</strong> uzņēmējdarbība”, apakšsekcija„Kvalitātes tehnoloģijas <strong>un</strong> vadība” 2011.gada 7.oktobris, Rīga, 30 dalībnieki4. I.Mežinska, J.Mazais Integrated management systems in Latvian enterprises. Results of empiricalresearch// International Conference „Total Quality Management – advanced and intelligentapproaches”, Mechanical Engineering Faculty, University of Belgrade, J<strong>un</strong>e 7 - 11, 2011, Belgrade,Serbia, apm.150 dalībnieki93
5.I.Mežinska „Integrētās vadības sistēmas vērtīga audita metodoloģija”, RTU 51.starptautiskākonference, apakšsekcija “Drošums <strong>un</strong> kvalitāte”, 2010.gada 15.oktobris, Rīga.6. I.Mežinska „QFD metodes elementu lietojums zināšanu, prasmju, spēju vērtējumam”, RTU51.starptautiskā konference, apakšsekcija “Drošums <strong>un</strong> kvalitāte”, 2010.gada 15.oktobris, Rīga.7. Janauska J., Mezinska I., Saleniece I., Salenieks N. „Education, Qualification and Research for Smartgrowth”// International Conference „Baltics Dynamic 2010 – Knowledge flow in innovation system:from Idea to Action”, „Strategies and programmes to support innovation and knowledge transfer”,2010.gada 15.-17.septembris, Rīga.8. Mezinska I., Apine A. Application of Standard ISO 10014:2006 „Quality management – Guidelinesfor realizing financial and economic benefits” for processes improvements”// 13th QMOD InternationalConference of Quality and Service Sciences „LearnAbility, Innovability and SustainAbility”, 30 August– 1 September, 2010, Cottbus, Germany.9. Civcisa G., Janauska J., Mezinska I., Mazais J., Saleniece I., Salenieks N. ImproveAbility Trainingon Education and Research// 13th QMOD International Conference of Quality and Service Sciences„LearnAbility, Innovability and SustainAbility”, 30 August – 1 September, 2010, Cottbus, Germany.10. Civcisa G., Janauska J., Mezinska I., Mazais J., Mikelsons J., Rudnevs J., Salenieks N. EngineeringEducation – New Approach and New Style// 9th International Conference on Engineering for RuralDevelopment, May 27-28, 2010, Jelgava, Latvia, apr. 150 participants11. I.Mežinska „Starptautiskās, reģionu <strong>un</strong> nacionālās standartu sistēmas. Standartu veidi. Standartuizstrādāšana/ pieņemšana. Standartu uzturēšana. Standartu lietojums reglamentētā jomā”, seminārs„EEA Reglamentācija – standarti, norādes <strong>un</strong> norādījumi ražošanā/rūpniecībā” LatvijasLauksaimniecības <strong>un</strong>iversitātes Tehniskajā fakultātē 2010.gada 7.maijā, Jelgava12. I.Mežinska „Vadības sistēmu sertifikācijas pakalpojumi Latvijā”, ”//RTU 50.starptautiskākonference, apakšsekcija “Drošums <strong>un</strong> kvalitāte”, 2009.gada 15.oktobris, Rīga, piedalījās apm. 25dalībnieki13.I.Mežinska „Integrētas vadības sistēmas audita plānošanas nozīmīgie aspekti”//RTU 50.starptautiskākonference, apakšsekcija “Drošums <strong>un</strong> kvalitāte”, 2009.gada 15.oktobris, Rīga, piedalījās apm. 25dalībnieki14.Mezinska I. (ziņojums) , Mezinskis G. Designing of integrated quality management system inbuilding materials production companies// International Conference „Total Quality Management –advanced and intelligent approaches”, Mechanical Engineering Faculty, University of Belgrade, May31- J<strong>un</strong>e 4, 2009, Belgrade, Serbia, apm.150 dalībnieki15.Mezinska I., Mezinskis G. (ziņojums) „Integration of product and management system standardsrequirements for developing quality management system in building materials production companies”//International Conference „ADVANCED CONSTRUCTION”, Ka<strong>un</strong>as University of Technology,2008.gada 13.-14. novembris, Kauņa, Lietuva.16.Mezinska I. “Integrated management systems in Latvian companies.Situation today and look in tomorrow”4.starptautiskā konference „BALTIC BUSINESS AND SOCIO-ECONOMIC DEVELOPMENT”, HOCHSCHULE WISMAR UNIVERSITY OF TECHNOLOGY,BUSINESS AND DESIGN WISMAR BUSINESS SCHOOL, UNIVERSITY OF LATVIA CENTREFOR EUROPEAN AND TRANSITION STUDIES, 2008.gada 30.septembris - 1.oktobris, Rīga.17.I.Mežinska „Kvalitātes vadības sistēmu ārējais audits uzņēmuma <strong>un</strong> sertifikācijas institūcijasskatījumā”, RTU 45.starptautiskā konference, apakšsekcija “Drošums <strong>un</strong> kvalitāte”, 2004.gada 11.-14.oktobris, Rīga.94
18. Mezinska I. „Efficiency of Quality Management Systems Internal Audit in Small and Medium SizedCompanies”, Eiropas kvalitātes organizācijas (European Organisation for Quality) 48th Congress”КАЧЕСТВО И ИННОВАЦИИ: ПУТЬ К ВЫСОКИМ СТАНДАРТАМ ЖИЗНИ”, 2004.gada 7.-9.septembris Maskava, Krievija.PEDAGOĢISKĀ DARBĪBAPedagoģiskā darba stāžs augstākās izglītības iestādē no 2001. līdz 2012.gadamLekciju kursiRīgas Tehniskās <strong>un</strong>iversitātes Ražošanas kvalitātes institūtā(līdz 2010.gada 1.novembrim RTU Transporta <strong>un</strong> mašīnzinību fakultātē, no 2010.gada 1.novembraRTU Inženierekonomikas <strong>un</strong> vadības fakultātē)Studiju kursi:„Integrētās vadības sistēmas” (RTU, MKI 510, 4KP)„Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas” (RTU, MKI 401, 2KP)„Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas” (RTU, MKI 477, 3KP)„Efektīvās vadības sistēmas” (RTU, MKI 324, 2KP)„Procesu vadība” (RTU,MKI 320 (studiju projekts), 2KP)Rīgas Tehniskās <strong>un</strong>iversitātes Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātēStudiju kursi:„Vides pārvaldības sistēmas materiālu ražošanā” (RTU, ĶST 578, 3KP), 2010.gada septembrisdecembris,2011.gada septembris-decembris„Kvalitātes <strong>un</strong> vides vadība materiālu ražošanā” (RTU, ĶST 412, 2KP), 2011.gada februāris-maijs„Materiālu kvalitātes pārvaldība” (RTU, ĶST 577, 4KP), uzsākts 2011.gada februāris-maijs„Standartizācija <strong>un</strong> metroloģija nanotehnoloģijā” (RTU, ĶST 703, 2KP)- atsevišķas lekcijasMaģistra <strong>un</strong> bakalauru darbu vadīšanaMaģistra darbu vadīšana maģistra <strong>un</strong> bakalaura profesionālo studiju programmās„Visaptverošā kvalitātes vadība” - 26 maģistri (2005.-2011.gads), 3 bakalauri (2010.gads)ORGANIZATORISKĀ DARBĪBAStarptautiskās konferences “TOTAL QUALITY MANAGEMENT - ADVANCED ANDINTELLIGENT APPROACHES” (Belgradas <strong>un</strong>iversitāte, Belgrada, Serbija), biedre.I.MežinskaRTU profesores Līgas Bērziņas-Cimdiņas Curriculum VitaeVārds, uzvārds:LĪGA BĒRZIŅA-CIMDIŅADzimšanas vieta:VentspilsIzglītība:1979. – 1983. Neklātienes aspirantūra Rīgas Politehniskā institūta (RPI) silikātu <strong>un</strong>augsttemperatūras nemetālisko materiālu tehnoloģijas specialitātē1974. Inženiera ķīmiķa tehnologa kvalifikācija keramikas <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>sizturīgomateriālu specialitātē1969. – 1974. Studijas RPI Ķīmijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas katedrāAkadēmiskie nosaukumi <strong>un</strong> zinātniskie grādi:95
Tehnisko zinātņu kandidāte (1989), Inženierzinātņu doktore (1992) Silikātu <strong>un</strong>augsttemperatūras nemetālisku materiālu tehnoloģijā.Nodarbošanās:Kopš 2010. RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktore.Kopš 2009. RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedrā profesore.Kopš 2006. RTU Biomateriālu Inovāciju <strong>un</strong> attīstības centra direktore.Kopš 2006. RTU Biomateriālu ZP laboratorijas vadītāja.2006.-2009. RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedrā asociētā profesore <strong>un</strong> katedras vadītāja.2006.- 2009. RTU Biomateriālu <strong>un</strong> biomehānikas institūts, asociētā profesore.2003.- 2006. RTU Biomateriālu <strong>un</strong> biomehānikas institūts, docente.1995.- 2006. RTU Biomateriālu zinātniski pētnieciskās laboratorijas vadošā pētniece.1989.-1995. RTU Silikātu tehnoloģijas katedra –vadošā pētniece.1974.-1989. RPI Ķīmijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas katedraslaborante,vecākā laborante, ja<strong>un</strong>ākā zinātniskā līdzstrādniece,laboratorijas vadītāja.1972.-1974. RPI Ķīmijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas katedras laborante.Valodu lietošanas prasmes:Brīvi pārvaldu latviešu, krievu <strong>un</strong> vācu valodas. R<strong>un</strong>āju, rakstu <strong>un</strong> lasu angļu valodā.Zinātniskā darbība (pēdējie 6 gadi):Starptautiskā darbība:2011. Latvijas (RTU)- Kanādas sadarbības projekts Nr. 01000-10/204/6. „Memorandum ofUnderstanding between RTU and Ginguro exploration inc., Concerning researchpartnership to study the crystalline basement rocks of Latvia”, atbildīgā izpildītāja.2011. DL-2011/36 VA sadarbības līgums ar Latvijas Investīciju <strong>un</strong> attīstības aģentūru ”Parsadarbības kārtību POLARIS procesa ietvaros”, atbildīgā izpildītāja.2011. ERA-NET MATERA projekts sadarbībā ar Polijas Zinātņu akadēmiju „Sonochemicaltechnology for bioactive bone regeneration scaffold production”, projektadalībniece.2011. FP7 People,2011, Night: Zinātnes nakts, dalībniece2010.2009.-2010.2009.2009.2008.FP7 People,2011, Night: Zinātnes naktBaltijas-Vācijas augstskolu biroja projekts ar Fridriha Šillera Jēnas <strong>un</strong>iversitāti„Vienotas metodikas izstrāde biomateriālu in vitro raksturošanai”, atbildīgāizpildītāja.RTU projekts Nr.5583. Prof. E.Bregmann, Nīderlande, Utrecht UniversitySadarbības līgums „Rentgenfāžu analīze ģeoloģiskiem paraugiem”, atbildīgāizpildītāja.EUSCEA, FP7-SIS 2 WAYS „Two ways for comm<strong>un</strong>icating European researchabout life sciences with science festivāls & science centres/museums, scienceparliaments impact survey”, projekta dalībnieceFP7 People, Research F<strong>un</strong>: Zinātnes nakts, dalībnieceFP7 People, F<strong>un</strong>2Night: Zinātnes nakts, dalībniece2005.-2006. EK 6.ietvara Marie Curie projekts „Inovatīvās litogrāfijutehnoloģijas”(SoLiTech) dalībniece2005.-2006. ES PHARE Nr. 2003/004-979-0603/1/0026 Rīgas Biomateriālu inovāciju <strong>un</strong>attīstības centrs, atbildīgā izpildītāja.2001.-2004. EEK 5.ietvara programmas INCO COPERNICUS projekts “Rūpniecisko atkritumureciklings <strong>un</strong> to kaitīgo komponentu iestrāde radioaktīvā starojuma96
aizsargmateriālos” atbildīgā izpildītāja2002.-2004. Latvijas – Vācijas bilaterālā pētniecības projekts “Elektrovadoša titānu saturošakeramika bioloģiskam <strong>un</strong> tehniskam pielietojumam” atbildīgā izpildītāja2002.-2007. EK 5.ietvara programmas INCO COPERNICUS 2 projekta “Dabas aizsardzībaBalkānu valstīs: rūpniecisko minerālo atkritumu izmantošana ūdens attīrīšanassistēmās <strong>un</strong> atkritumu novietņu rekultivizācija” atbildīgā izpildītāja.Latvijā:2010.-2013.2010.-2013.2011.2011.V7642. VPP Inovatīvu daudzf<strong>un</strong>kcionālu materiālu, signālapstrādes <strong>un</strong>informātikas tehnoloģiju izstrāde konkurētspējīgiem zinātņu ietilpīgiemproduktiem, projekts Nr.4 „Ja<strong>un</strong>i materiāli <strong>un</strong> tehnoloģijas bioloģisko auduizvērtēšanai <strong>un</strong> aizvietošanai”, atbildīgā izpildītāja.V7635. VPP Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas <strong>un</strong> transporta)ilgtspējīga izmantošana-ja<strong>un</strong>i produkti <strong>un</strong> tehnoloģijas. Apakšprojekts: „Augstidispersu sistēmu ieguves tehnoloģija <strong>un</strong> izpēte uz Latvijas mālu pamatnesinovatīvam pielietojumam sorbcijas procesos, vides tehnoloģijās, medicīnā <strong>un</strong>kosmetoloģijā”, atbildīgā izpildītāja.A/S „LEMIS Baltic”, L 7741. „Metвla konstrukciju tehnoloмiskв apstrвde <strong>un</strong>оpaроbu izpзte”, atbildīgā izpildītāja.A/S Olainfarm, L 7749. „Par zinвtniskв pзtоjuma veikрanu”, atbildīgāizpildītāja.2011.RTU projekts FLPP-2011/21. „Saistības novērtējums stikla keramikasmateriāliem ar hroma kobalta <strong>un</strong> ar itriju stabilizēta cirkonija materiāliem”,atbildīgā izpildītāja.ZP- 2010/3 sadarbības līgums ar RTU Būvniecības <strong>un</strong> Būvizstrādājumu2011.profesoru grupu „Par pētnieciskā darba izpildi”, projekta dalībniece.Sadarbības līgums Nr.01/2011 ar RTU Enerģētikas <strong>un</strong> elektronikas fakultātes,2011.Vides aizsardzības <strong>un</strong> siltuma sistēmu institūtu „Par pētnieciskā darba izpildi”,projekta dalībniece.2010.RTU projekts FLPP-2010/14 „Keramikas inleju <strong>un</strong> kompozīta plombupiemērotības novērtējums zobu atja<strong>un</strong>ošanai”, atbildīgā izpildītāja.2010.LZP grants - Sadarbības līgums ar Daugavpils <strong>un</strong>iversitāti Nr.09.1606. „Ja<strong>un</strong>utehnoloģiju izstrāde diferencēta sastāva <strong>un</strong> struktūras biokeramisko implantu,antioksidantu <strong>un</strong> fluorescentu krāsvielu ieguvei”, atbildīgā izpildītāja.2009.-2012. ESF aktivitātes 1.1.1.2. projekts „Ja<strong>un</strong>o zinātnieku grupas multidisciplinārspētījums biomateriālu tehnoloģiju izstrādei”, Līg. Nr.2009/0199/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/090, atbildīgā izpildītāja.2009.-2012.ESF aktivitātes 1.1.1.2. projekts pēc vienošanās Nr.2009/0201/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/128 „Latvijas starpaugstskoluzinātniskās grupas izveide sistēmbioloģijā”, Līg. Nr. RTU 01000-08/2009/24a.,projekta dalībniece.2009. LZP grants ”Diferencēta sastāva <strong>un</strong> struktūras biokeramisko implantu izstrāderekonstruktīvai ķirurģijai”, atbildīgā izpildītāja.2009.-2010. RTU projekts ZP 2009/34 „Ja<strong>un</strong>u strukturēto implantu prototipu izgatavošana<strong>un</strong> in vivo pētījumi”, atbildīgā izpildītāja.2006.-2009. LZP Sadarbības pētījumu projekta Nr.06.0029.5.“Bio <strong>un</strong> ekomateriāli, materiālu <strong>un</strong> biosistēmu mijiedarbība”, atbildīgāizpildītāja.2005.-2009.Valsts pētījumu programmas „Modernu f<strong>un</strong>kcionālu materiālu mikro- <strong>un</strong>nanoelektrikai, fotonikai, biomedicīnai <strong>un</strong> konstruktīvo kompozītu, kā arī97
2008.2008.atbilstošo tehnoloģiju izstrāde”. 4. projekts "Perspektīvi biomateriāli <strong>un</strong>medicīnas tehnoloģijas" atbildīgā izpildītāja, kopš 2006. gada – atbildīgāizpildītāja.IZM/RTU projekts R7336 „Keramiskās masas izstrāde ekstrūzijas tehnoloģijai”,atbildīgā izpildītāja.IZM/RTU projekts R7339 „Cieto materiālu mikrostruktūras analīzes arskanējošo elektronu mikroskopu SEM atkarībā no paraugu sagatavošanastehnoloģijas”, atbildīgā izpildītāja.2007. IZM/RTU projekts R7222. „Sorbcijas procesu pētījumi uz bio- <strong>un</strong>ekomateriāliem”, atbildīgā izpildītāja.2006.-2007.EM Nr.6240-06/59 „Inovatīvu biomateriālu <strong>un</strong> perspektīvu keramisko materiāluprototipēšanas centrs”, atbildīgā izpildītāja.2005.-2008. LZP projekta Nr.05.1690. „Biokeramikas struktūras attīstība biof<strong>un</strong>kcionalitātespaplašināšanai”, atbildīgā izpildītāja.2002.-2005. Zinātniskās sadarbības projekts: “Materiāli Latvijas tautsaimniecībai:tehnoloģiju izstrāde, īpašību izpēte, projektēšana, racionālas izmantošanaspamatprincipu izstrāde” sadaļas "Biomateriāli <strong>un</strong> medicīnas ja<strong>un</strong>āstehnoloģijas", atbildīgā izpildītāja.Piedalīšanās ar referātiem nozīmīgākās starptautiskās zinātniskās konferencēs:2011.2011.2011.2011.„European Symposium on Biomaterials and Related Areas, Euro BioMat 2011”2011, Jena, Germany.“Topical Issues of Rational Use of Natural Resources”, 2011, Saint Petersburg, Russia.„ 21st European Congress of Clinical Microbiology and Infectious Diseases (ECCMID)27th International Congress of Chemotherapy (ICC)”, 2011,Milan, Italy.“The 12th Conference of the European Ceramic Society – ECerS XII”, 2011,Stockholm, Sweden.“24 th Annual Conference of the European Society for Biomaterials”, 2011, Dublin,2011. Ireland.„23 rd European Conference on Biomaterials”, 2010, Tampere, Finland2010.2010. “International conference: F<strong>un</strong>ctional materials and nanotechnologies 2010” FM&NT,Riga, Latvia.2010. “12 th International and Interdisciplinary Symposium Biomaterials and Biomechanics;F<strong>un</strong>damentals and Clinical Applications”, 2010, Essen, Germany.2009. “The 22 nd International Symposium on Ceramics in Medicine”, Daegu, Korea.2009.“International Baltic Sea Region conference:F<strong>un</strong>ctional materials andnanotechnologies”,FM&NT- 2009, Riga, Latvia.2009. “10 th Joint Symposium Rostock-Riga: Biomaterials and bioengineering for oral andmaxillofacial surgery”, 2009, Riga, Latvia.2008. “14th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering and Medical Physics”, 2008,Riga, Latvia.2008. “Third International Workshop on Advanced Ceramics”, 2008, Limoges, France.2008. “International Baltic Sea Region conference: F<strong>un</strong>ctional materials and nanotechnologies”FM&NT- 2008, Riga, Latvia.2008. “7th ScanBalt Forum and Biomaterials days”, 2008, Viļņa, Lietuva.2008. “The international conference Electroceramics XI”, 2008, Manchester, UK.2008. “2nd International congress on Ceramics”, 2008, Verona, Italy.2007. „Turku Scanbalt Biomaterials Days“, 2008, Turku, Finland.98
2007. “FM&NT-2007, International Baltic Sea Region conference: F<strong>un</strong>ctional materials andnanotechnologies”, 2008, Riga, Latvia.2006. “Biomaterials Symposium”, 2006, Essen, Germany.2005. “3rd International Symposium on Advanced Biomaterials/Biomechanics”, 2005,Montreal, Canada.2005. „International Symposium: Biomaterialien in der Hals-Nasen-Ohrenheilk<strong>un</strong>de”, 2005,Rostock-Warnemünde, Germany.2005. “European Marie Curie Conference: Making Europe more attractive for researchers”,2005, Pisa/Livorno, Italy.2005. “Starptautiska izstāde/seminārs Powtech 2005”, Nürnberg, Germany.Pedagoģiskā darbība:Vadītie promociju darbi: J.Pelšs (aizstāvēts 2007), E.Teirumnieks (aizstāvēts 2007), J.Ločs (aizstāvēts2009), D. Loča (aizstāvēts 2009), K.Šalma-Ancāne (aizstāvēts 2011), R.Seržāne(aizstāvēts 2011), A.Pūra, Z.Irbe, A.St<strong>un</strong>da-Zujeva, A. DubņikaRecenzētie promociju darbi: 3 - L. Kuzņecova (2007)J. Rižikovs (2010)N. Žilinska (2011)Studiju programmu vadīšana:Specializācijas Biomateriālu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija, Videsinženierzinātnes, Vispārīgā ķīmijas tehnoloģija, Ķīmijastehnoloģijas programmāVadītie maģistru darbi: 15 darbiVadītie bakalaura darbi: 17 darbiStudiju priekšmeti:Biokeramika 2KPBiomateriāli 3 KPBiomateriālu pamati 3 KPBiomateriālu f<strong>un</strong>kcionālais pielietojums 3 KPBiomateriālu tehnoloģija 10KPBiopārklājumu tehnoloģija 5 KPBiomateriālu tehnoloģijas pamati 3 KPBiokeramika <strong>un</strong> tehnoloģija 3 KPBiomateriālu <strong>un</strong> implantu iegūšanas tehnoloģijas 8 KPBiomateriālu pārbaudes in vivo 2 KPCilvēka anatomija <strong>un</strong> bioloģisko audu uzbūve 2KPCietu vielu elementu mikroanalīzes metodes 2 KPIevads ķīmijas tehnoloģijā 2KPImplantu pārklājumi <strong>un</strong> tehnoloģija 2 KPImplantu formu veidošanas tehnoloģija 2 KPF<strong>un</strong>kcionālie medicīniskie implanti 3 KPĶīmisko reakciju inženierija 3 KPMateriālu bioloģiskā saderība <strong>un</strong> bioaktivitāte 3KPMateriālmācība 3KPMateriālu tehnoloģiju teorētiskie aspekti 7KPMateriālu pētīšanas metodes 5 KPMateriālu mikroanalīzes metodes 8 KPMateriālu <strong>un</strong> bioloģiskās vides mijiedarbība 3KPMateriālu <strong>un</strong> vides mijiedarbība 7 KPNanotehnoloģijas biomateriāliem 3 KPPedagoģiskā prakse specialitātē 4KPZāļu ievadīšanas sistēmas <strong>un</strong> nanomedicīna 3KPZinātniskie semināri specializācijā 6KP99
Sagatavotie mācību līdzekļi:Lekciju konspekts „Masas apmaiņas procesi <strong>un</strong> iekārtas“, Rīgas Tehniskā<strong>un</strong>iversitāte. Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultāte. Vispārējās ķīmijastehnoloģijas katedra, 2009. gads. (Datora izdruka, 127 lpp.)„Laboratorijas praktikums masas apmaiņas procesos <strong>un</strong> iekārtās”, RīgasTehniskā <strong>un</strong>iversitāte. Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultāte.Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedra, 2009. gads. (Datora izdruka, 38 lpp.)„Darbs ar skenējošo elektronu mikroskopu”, Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte.Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultāte. Vispārējās ķīmijas tehnoloģijaskatedra, 2009. gads. (Datora izdruka, 48 lpp.)Pārējos priekšmetos-lekciju konspekti datorsalikumā.Vieslekcijas: Vieslektors Rostokas <strong>un</strong>iversitātē 2008./2009. m.g. <strong>un</strong> 2011. gadā.Tālākizglītība, profesionālā pilnveide:2003. (1 mēnesis) NATO seminārs- skola „Learn from Nature How to design new implantableBiomaterials“, Alvora, Portugāle2005.-2006. (1 gads stažēšanās) Fr.Šillera Jēnas <strong>un</strong>iversitātē EK 6.ietvara Marie Curie projekta„Inovatīvās litogrāfijas tehnoloģijas” ietvarosOrganizatoriskā darbība:Kopš 1994. Latvijas Materiālu Pētīšanas biedrības biedre, Biomateriālu sekcijas vadītājaKopš 1996. ECerS žurnāla "Journal of the European Ceramic Society" redkolēģijaslocekleKopš 1995. Eiropas Keramikas biedrības padomes locekleKopš 1991 Latvijas zinātnieku savienības biedreKopš 2000. Eiropas Biomateriālu biedrība (ESB) biedre. Iedibināta Eiropasbiomateriālu biedrības ikgadējā R.Cimdiņa stipendija „The Rudolf CimdinsScholarship”Kopš 2005.Kopš 2006.Kopš 2006.Kopš 2006.Kopš 2006.LZA eksperteRTU Senāta locekleRTU MLĶF Domes loceklePromocijas padomes RTU P-03 ekspertePromocijas padomes RTU P-18 ekspertePatenti:1. P/10/30. 20.06.2010. A.Skaģers, L.Bērziņa-Cimdiņa, Ģ.Šalms, J.Vētra. Līdzeklis kaulaudurezorbcijas <strong>un</strong> atrofijas rašanās noveršanai endoprotezēšanā.2. P-10-158. 20.04.2011. J.Ločs, L.Bērziņa-Cimdiņa, A.Skaģers, D.Loča, I.Šalma, Ģ.Šalms. Ierīce<strong>un</strong> paņēmiens implantu piesūcināšanai <strong>un</strong>/vai pārklāšanai ar substancēm.3. P-11-51. 11.04.2011. L. Bērziņa-Cimdiņa, J.Ločs, A. Pūra, I. Freimanis. Titāna dioksīdakeramikas masa.Publikācijas pēdējos 6 gados (nozīmīgākās):1. Locs J., Berzina-Cimdina L., Zhurinsh A., Loca D. Effect of processing on the microstructure andcrystalline phase composition of wood derived porous SiC ceramics // J. Eur. Ceram. Soc, Vol.31,No.1-2., 2011, p. 183-188.2. Loca D., Locs J., Gulbis J., Salma I., Berzina-Cimdina L. Lidocaine loaded Ca/P scaffolds for boneregeneration and local drug delivery // J. Advanc. Mater. Res., Vol.222, 2011, p. 289-292.3. Pura A., Reinis A., Berzina-Cimdina L., Kroica J., Burlakova A., Rubenis K. Staphylococcusepidermidis and pseudomonas aeruginosa adhesion intensity on a TiO 2 ceramic in an in vitro study //J. Advanc. Mater. Res., Vol.222, 2011, p. 301-304.100
4. Vecbiskena L., Irbe Z., Berzina-Cimdina L. Characterization of bone graft substitutes prepared bytransformation of β-tricalcium phosphate to hydroxyapatite in aqueous environment // J.Eur.Cell.Mater., Vol.20, Issue S3, 2010, p. 263.5. Pluduma L., Salma K., Berzina-Cimdina L. Thermal characterization of HAp/TCP bioceramics withvariable phase ratio // J. Eur.Cell.Mater., Vol.20, Issue S3, 2010, p. 203.6. Salma K., Berzina-Cimdina L., Borodajenko N. Calcium phosphate bioceramics prepared from wetchemically precipitated powders // Proc. Appl. Ceram., Vol.4, 2010, p. 45-51.7. Loca D., Locs J., Salma-Ancane K., Berzina-Cimdina L., Zalite V., Vempere D. Development ofporous calcium phosphate bone scaffolds for drug delivery // Ceram., Vol.2, Issue 23, 2010, p. 33-36.8. Berzina-Cimdina L., Locs J., Zhurinsh A., Loca D. Optimized vacuum/pressure sol impregnationprocessing of wood for the synthesis of porous, biomorphic SiC ceramics // J. Eur. Ceram. Soc.,2009, Vol.29, Issue 8, p. 1513-1519.9. Zurins A., Locs J., Berzina-Cimdina L. Investigation of the feasibility of pyrolytic obtaining ofporous biomorphic SiC ceramics // J. Anal. Appl. Pyrol., Vol.85, 2009, p. 544-548.10. Pavlova A., Barloti J., Teteris V., Locs J., Berzina-Cimdina L. Investigation of the electricalproperties of vacuum annealed titanium oxide-containing ceramics // Processing and Application ofCeramics. - Vol.3, No.4, 2009, p. 187-190.11. Pavlova A., Berzina-Cimdina L., Locs J., Loca D., Bossert J. Preparation and characterization ofdense TiO 2 ceramics // J. Advanc. Sci. Techn.,Vol.54, 2008, p.261-264.12. Berzina-Cimdina L., Serzane R., Salma I., Pilmane M., Salms G., Skagers A. Drug infiltration inporous hydroxyapatite ceramic and tissue response // Integr. ferroelec.,Vol.103, Issue 1, 2008, p. 66-71.13. Berzina-Cimdina L., Loca D., Locs J., Zurins A. Effective impregnation of SiO 2 sol-gel solution inpine wood and following gel localization in free cell // J. Advanc. Sci. Techn., No.58, 2008, p. 72-77.14. Knets I., Krilova V., Cimdins R., Berzina L., Vitins V. Stiffness and strenght of composite accrylicbone cements // J. Achiev. Mater. Manufact. Engin., Vol.20, No.1-2, 2007, p.135-138.15. Rozenstrauha I., Bajare D., Cimdins R., Berzina L., Bossert J., Boccaccini A.R. The influence ofvarious additions on a glass-ceramic matrix composites based on industrial waste // J. Ceram.Internat., Vol.32, Issue 2, 2006. p. 115-119./L.Bērziņa-Cimdiņa/RTU profesores M.Jures Curriculum VitaeVārds, uzvārds:Dzimšanas vieta:Izglītība:Akadēmiskienosaukumi <strong>un</strong>zinātniskie grādi:Nodarbošanās:Māra JureLielplatones ciems, Jelgavas rajons, LatvijaAugstākā (inženiere ķīmiķe-tehnoloģe specialitātē “Bioloģiski aktīvosavienojumu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija”; Rīgas Politehniskais institūts (RPI),Ķīmijas fakultāte), diploms LB 128280 (26.06.1986.)RTU profesore - RTU Senāta lēmums (protokols Nr.494) 21.03.2005.Ķīmijas zinātņu doktore (04.05.1992., Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte (RTU),diploms B-D N# 000096);Ķīmijas zinātņu kandidāte (disertācijas nosaukums: “6,9-Diaizvietotopurīnu <strong>un</strong> to analogu sintēze <strong>un</strong> īpašības"; 15.05.1991., RPI, diploms XMN# 022995).No 01.02.2002. RTU Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF)profesore;No 2000.g.RTU MLĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijastehnoloģijas katedras vadītāja;1998.-2002. RTU MLĶF asociētā profesore;No 1993.g.RTU MLĶF dekāna vietniece mācību darbā;1993.-1998. RTU MLĶF docente;1991.-1993. RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes lektore;101
Valodu lietošanasprasmes:Citas būtiskasziņas:1990.-1991. RPI Ķīmijas fakultātes pasniedzēja;1986.-1987. RPI Ķīmijas fakultātes pasniedzēja-stažiere;1983.-1984. RPI Ķīmijas fakultātes laborante;Latviešu valoda – dzimtā valoda;Angļu valoda – brīvi pārvaldu;Krievu valoda – brīvi pārvaldu.-Valodu prasme: (novērtējot no 1 līdz 5 (1 - vāji; 5 - brīvi))ValodaLasītprasmeR<strong>un</strong>ātprasmeLatviešu (dzimtā valoda) 5 5 5Angļu 5 5 4Krievu 5 5 5RakstītprasmeZinātniskā darbība <strong>un</strong> publikācijas (par pēdējiem 6 gadiem)Starptautisko pētījumu projektu <strong>un</strong> programmu dalībnieks vai vadītājs1. Starptautiskā Latvijas-Lietuvas-Taivānas sadarbības projekta „Ilgspējīga biodīzeļdegvielasražošana no atja<strong>un</strong>ojamiem resursiem <strong>un</strong> taukvielu atkritumiem” Latvijas puses apakšprojektavadītāja (2006.-2009.);2. Starptautiskā EUREKAS projekta Nr. E! 6240 “Ja<strong>un</strong>u augu izcelsmes produktu izstrādeveselības uzlabošanai <strong>un</strong> kosmētikai (PLANTCOSMEHEL)” apakšprojekta vadītāja (2010.-2012.);3. Starptautiskā ERAF projekta 2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/045 “Makrolīdu tipa antibiotiku <strong>un</strong>pretparazītu līdzekļu izdalīšana no biosintēzes maisījumiem <strong>un</strong> pussintētisko analogu ieguve”izpildītāja (2010.-2013.).Latvijas zinātņu padomes, Izglītības <strong>un</strong> zinātnes ministrijas u.c. iestāžu projektu <strong>un</strong> programmudalībnieks vai vadītājs1. LZP grants Nr. 05.1691 „Augu eļļas kā izejviela dažādu vērtīgu produktu ražošanai” (no2005.-2008.) (vadītāja),2. LZP grants „Hofmaņa pārgrupēšanās pielietojums stereoselektīvajā neparasto -aminoskābju sintēzē” (no 2005.-2008.) (vadītāja),3. IZM-RTU projekts Nr. 6969 „Atkritumu izmantošana alternatīvās enerģijas iegūšanai”(2005.) (vadītāja),4. LZP Sadarbības projekts Nr. 06.0034.1 „Biodīzeļa ieguves tehnoloģijas ekonomiskie <strong>un</strong>ekoloģiskie uzlabojumi” (no 2006.) (apakšprojekta vadītāja),5. IZM-RTU projekts Nr. U7095 „Uz augu eļļām bāzētas motorzāģu ķēžu eļļas ražošanastehnoloģijas izstrāde” (2006.) (vadītāja),6. Valsts SIA „Vides projekti” projekts „Motorzāģu biodegradējamo ķēžu eļļu izstrāde noLatvijā ražotām, atja<strong>un</strong>ojamām izejvielām” (2007.) (vadītāja),7. RTU projekts Nr. R7340 “Biodegradējamas harvesteru hidrauliskās eļļas kompozīcijasizstrāde” (2008.) (vadītāja),8. RTU projekts ZP-2009/18 “Uz rapšu eļļas bāzētas harvesteru ķēžu eļļas kompozīcijasizstrāde” (2009.-2010.) (vadītāja),9. LZP grants Z09.1606 „Antioksidantu ieguves tehnoloģiju izstrāde oksidatīvā stresa izraisītoslimību novēršanai” (no 2009.) (vadītāja),10. RTU projekts ZP-2009/18 „Uz rapšu eļļas bāzētas harvesteru ķēžu eļļas kompozīcijasizstrāde” (no 2009.) (vadītāja),11. LZP grants Nr. Z09.1606 “Ja<strong>un</strong>u tehnoloģiju izstrāde diferencēta sastāva <strong>un</strong> struktūrasbiokeramisko implantu, antioksidantu <strong>un</strong> fluorescentu krāsvielu ieguvei (apakšprojekts:Antioksidantu ieguves tehnoloģiju izstrāde oksidatīvā stresa izraisīto slimību novēršanai)”(2010.) (apakšprojekta vadītāja).Eiropas Savienības, LZP ekspertu <strong>un</strong> citu komisiju loceklis vai vadītājs102
1. LZP eksperte (1.3. Ķīmija: 1.3.1. Organiskā ķīmija) (no 2005.).2. RTU Senāta Likumdošanas komisijas vadītāja (no 2006.g. jūnija).Saņemtie patenti <strong>un</strong> licences (pēdējie 6 gadi): -Nozīmīgākās publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē (pēdējie 6 gadi):Publikācijas starptautiskos citējamos izdevumos1. Vedejs, E.; Jure, M. Efficiency in Nonenzymatic Kinetic Resolution. Angew. Chem. Int. Ed.,2005, 44(26), 3974-4001.2. Strēle M., Seržane R., Malins K., Jure M. Mixtures of waste food oils for the profuction ofbiodiesel. In Proceedings of 10 th International Conference “New technological processes andinvestigation methods for agricultural engineering”, Raudondvaris, “Leidykla MILGA”, 2005,258-262.3. Stumpe-Vīksna I., Kukāre A., Bartkevičs V., Strēle M., Seržāne R., Morozovs A., Jure M.Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu satura izmaiņas pārtikas produktos dažādu tehnoloģiskoprocesu ietekmē. RTU Zinātnisko rakstu krājums „Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija”, 2005,1.sēr., 10.sēj., 127.-132.4. I.Mieriņa, R.Seržane, M.Strēle, T.Paeglis, M.Jure. The effect of synthetic antioxidants on theoxidative stability of biodiesel. In Proceedings of 11th International Conference “Developmentof Agricultural technologies and technical means in ecological and energetic aspects”,Raudondvaris, Lithuania, 14-15 September 2006, 240-244.5. Paeglis, T.; Seržane, R.; Strēle, M.; Jure M. Compositions of chain saw lubricants based onrenewable resources. 13 th International Conference “Biosystems Engineering and Processes inAgriculture”; Raudondvaris, Lithuania; 25-26 September, 2008, 102-105.6. Kalniņa D., Stikāns I., Nikolajeva V., Jure M., Bērziņa-Cimdiņa L. Problems in CleanupProcedures of Soils Contaminated by Mazut. RTU Zinātniskie raksti. 1. sēr., Materiālzinātne <strong>un</strong>lietišķā ķīmija, 2009., 20.sēj., 74.-83.lpp.7. Makareviciene, V.; Sendzikiene, E.; Gambite, M.; Sartakova, I.; Jure, M.; Strēle, M.; Seržane,R.; Mieriņa, I.; Paeglis, T.; Smirnovs, A. Improvement of cold flow properties and stability ofbiodiesel fuel produced from fatty waste. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķāķīmija, 2009, 1(18), 7-14.8. Mieriņa I., Jure M. Antioksidantu aktivitātes noteikšanas metodes. Latvijas Ķīmijas Žurnāls,2010, 3/4, 221.-234. lpp. ISSN 0868-8249.9. Mieriņa I., Seržane R., Strēle M., Moskaļuka J., Segliņa D., Jure M. Extracts of JapaneseQuince Seeds - Potential Source of Antioxidants. 6th Baltic Conference on Food Science andTechnology "Innovations for Food Science and Production": Conference Proceedings, Latvia,Jelgava, 5-6 May, 2011 – pp. 98-103. ISBN 978-9984-48-046-6.10. Mieriņa I., Bondarevska A., Jure M. Upeņu ekstraktu ietekme uz augu eļļu oksidatīvostabilitāti. RTU Zinātniskie raksti. 1. sēr., Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija, 2011, 23. sēj., 43.-48. lpp. ISSN 1407-7353Raksti recenzētos izdevumos (LZP apstiprinātie izdevumi)1. Malins K., Strele M., Gudriniece E., Jure M. Production of biodiesel fuel from waste vegetableoils. Proceedings of International Scientific Conference „Agricultural Engineering Problems”,J<strong>un</strong>e 2-3, 2005, Jelgava, 2005, 276-280.2. Liepiņa I., Strēle M., Čornaja S., Jure M. Transesterification of rapeseed oil to biodiesel usingheterogeneous base catalysts. Proceedings of 6 th International Scientific Conference “Engineeringfor Rural Development”, May 24-25 th , 2007, Jelgava, 2007, 135-139.3. Mieriņa I., Serzane R., Jure M. The impact of different concentrations of antioxidants to thestability of biodiesel. Proceedings of 6 th International Scientific Conference “Engineering forRural Development”, May 24-25 th , 2007, Jelgava, 2007, 140-144.4. Karabeško P., Strēle M., Seržane R., Jure M. Environmentally Friendly Production Technology ofBiodiesel. Engineering for Rural Development, LATVIJA, Jelgava, 28.-29. maijs, 2009, 161-164.5. Paeglis T., Karabeško P., Mieriņa I., Seržane R., Strēle M., Tupureina V., Jure M. Compositions ofHydraulic Fluids Based on Rapeseed Oil and Its Derivatives. Engineering for Rural Development,LATVIJA, Jelgava, 28.-29. maijs, 2009, 171-175.103
6. Mierina I., Bondarevska A., Seglina D., Jure M. The impact of black currant extracts on oxidativestability of vegetable oils. In Organic Chemistry. Proceedings of Scientific Conference. Ka<strong>un</strong>as:Ka<strong>un</strong>o technologijos <strong>un</strong>iversitetas, 2010, 18-22.7. Mieriņa I., Seržane R., Strēle M., Moskaļuka J., Segliņa D., Jure M. Extracts of Japanese QuinceSeeds - Potential Source of Antioxidants. 6th Baltic Conference on Food Science and Technology"Innovations for Food Science and Production": Conference Proceedings, Latvia, Jelgava, 5-6May, 2011 – pp. 98-103. ISBN 978-9984-48-046-6.Monogrāfijas, mācību grāmatas1. Jure M. Enerģijas ieguve no eļļas augiem (94.-106.lpp.)//Enerģētisko augu audzēšana <strong>un</strong>izmantošana. Rīga: Valsts SIA „Vides projekti”, 2007, 190 lpp.2. Jure M., Seržane R., Strēle M. Augu eļļu stabilizācija <strong>un</strong> izmantošana dažādu vērtīgu produktuieguvei. Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra 2003.-2008. Rīga: RTU, 2008,15-19.3. Profesore Emīlija Gudriniece. Deviņdesmitajai dzimšanas dienai veltīts apceru <strong>un</strong> atmiņu krājums//Atbildīgā redaktore-sastādītāja M.Jure. Rīga: Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, 2010., 216 lpp. ISBN978-9934-10-058-1.Citas publikācijas (tēzes)1. Kurtenoka M., Jure M. Application of 2- and 3-aminopyridines for synthesis of condensedheterocycles. Proceedings of Scientific Conference: Organic Chemistry. Ka<strong>un</strong>o TechnologijosUniversitetas, 2005, 25.2. Strele M., Serzane R., Jure M., Petersons M. Production of biodiesel fuel from <strong>un</strong>conventional rawmaterials. Starpt. konf. “EcoBalt” tēzes (2005, 5.-6.maijā). Rīga: Intego Plus, 2005, 112-113.3. Jure M., Ramina I., Petersone M., Potorocina I. 5-Substituted-1,3,4-oxadiazol-2(3H)-ones insynthesis of 1,2,4-triazol-3(4H)-ones. Proceedings of 20 th International Congress of HeterocyclicChemistry; Palermo, Italy, 2005, 1-PO73, 260.4. Strele M., Serzane R., Malins K., Paeglis T., Jure M. The production of biodiesel from waste foodoils. RTU 46. starptautiskās zinātniskā konferences materiāli, 2005.g. 13.-15. oktobrī, Rīgā, 2005,83.5. T.Paeglis, M.Melders, M.Strēle, R.Seržane, M.Jure. The production of biodiesel from waste foodoils and animal fats. International Conference „EcoBalt’2006”, May 11-12, 2006. Thesis, Riga:Intego Plus, 2006, 119-120.6. T.Paeglis, I.Mieriņa, R.Seržane, M.Strēle, V.Tupureina, M.Jure. Uz augu eļļām bāzētas motorzāģuķēžu eļļas sastāva izstrāde. RTU 47. Starptautiskā zinātniskā konference, 2006.g. 12.-14. oktobrī,Rīga: RTU, 2006, 70.7. A.Smirnovs, M.Strēle, I.Mieriņa, M.Jure. Jēlglicerīna izmantošanas iespēju pētījumi. RTU 47.Starptautiskā zinātniskā konference, 2006. g. 12.-14. oktobrī, Rīga: RTU, 2006, 71.8. T.Paeglis, R.Serzane, M.Strele, M.Jure. Application of vegetable oils and their derivates ascomponents of biodegradable chain saw oils. Scientific Conference “Chemistry and ChemicalTechology of Ka<strong>un</strong>as University of Technology”, Ka<strong>un</strong>as, April 25-26 th , 2007, 26.9. I.Mieriņa, R.Serzane, M.Jure. Stabilization of vegetable oils and methylesters of fatty acids.Scientific Conference “Chemistry and Chemical Techology of Ka<strong>un</strong>as University of Technology”,Ka<strong>un</strong>as, April 25-26 th , 2007, 27.10. I.Vanaga, M.Strēle, M.Jure. Synthetic transesterifications of triglycerides. Scientific Conference“Chemistry and Chemical Techology of Ka<strong>un</strong>as University of Technology”, Ka<strong>un</strong>as, April 25-26 th ,2007, 28-29.11. I.Vanaga, M.Strēle, M.Jure. The synthesis of various valuable products from plant oils. Thesis ofInternational Conference „EcoBalt’2007”, May 10-11 th , 2007. Riga: Intego Plus, 2007, 39.12. Jermolinska J., Jure M., Belyakov S., Petersone M. Synthesis of 3-amino-4-trifluoromethyl-6-phenyl-pyrazolo[3,4-b]pyridines. In International Symposium on Advances in Synthetic andMedicinal Chemistry, August 27-31, 2007, St. Petersburg, Russia, 208.13. I.Vanaga, T.Paeglis, R.Serzane, M.Strele, M.Jure. Compositions of Biodegradable Chain Saw OilsBased on Rape, Flax, Hemp and Sea Buckthorn oils. International Conference „Fats and Oils asRenewable Feedstock for The Chemical Industry”, Emden, Germany, 2-3 September, 2007, 28.14. I.Mierina, R.Serzane, M.Jure. Oregano and Garlic as a Source of Natural Antioksidants forImprovement of Oxidative Stability of Rapeseed Oil. 5th Euro Fed Lipid Congress and 24th104
Symposium of the Nordic Lipidforum „Oils, Fats and Lipids: from Science to Applications”,Gothenburg (Sweden), 16-19 September 2007, 2007, 406.15. M.Jure, I.Mieriņa, R.Seržane, M.Strele, I.Vanaga, T.Paeglis. Synthesis and Properties of Biodieseland its additives from Hempseed oil. Program of International Congress on Biodiesel: The Scienceand The Technologies (Abstracts of Posters), 5-7 November, 2007, Vienna, Austria, 40.16. Jure M., Smirnovs A., Strēle M. The use of by-products of Biodiesel production for Synthesis ofMonoglycerides. Eco-Balt 2008, starptautiska konference Eco-Balt 2008, LATVIJA, Rīga, 15.-16.maijs, 2008, 38-39.17. Mieriņa I., Seržane R., Jure M. Seeds of Japanese Quince - a Potential Source of NaturalAntioxidants // Lipids, Fats and Oils. From Knowledge to Application, 7th Euro Fed LipidCongress, AUSTRIJA, Grāca, 18.-21. oktobris, 2009, 281.18. T.Paeglis, A.Smirnovs, R.Seržane, M.Strēle, M.Jure. Derivatives of vegetable oils as componentsof hydraulic fluids. International Conference „Fats and oils as renewable Feedstock for theChemical Industry”, March 22-24, 2009, Emden, Germany, 2009, 63.19. P.Karabesko, M.Strele, R.Serzane, M.Jure. Ultraso<strong>un</strong>d promoted ethanolysis of rapeseed oil.International Conference „Fats and oils as renewable Feedstock for the Chemical Industry”,March 22-24, 2009, Emden, Germany, 2009, 64.20. Paeglis T., Mieriņa I., Seržane R., Strēle M., Jure M. Biobased Additives for Chain Saw Lubricants// Organic Chemistry: Proceedings of Scientific Conference, Lithuania, Ka<strong>un</strong>as, 21st April, 2010 –pp. 16-17.21. Mieriņa I., Bondarevska A., Seglina D., Jure M. The Impact of Black Currant Extracts on OxidativeStability of Vegetable Oils // Organic Chemistry. Proceedings of Scientific Conference, Lietuva,Ka<strong>un</strong>as, 21st April, 2010 – pp. 18-22.22. Mieriņa I., Jure M. Synthetic Analogues of Avenanthramides // SISOC VIII 8th Spanish-ItalianSymposium on Organic Chemistry, Italy, Padova, 3-6 July, 2010 – pp. P1.23. Mieriņa I., Bondarevska A., Seglina D., Jure M. Oxidative Stability of FAME Extracts of BlackCurrant // 8th Euro Fed Lipid Congress. Oils, Fats and Lipids. Health & Nutrition, Chemistry &Energy, Germany, M<strong>un</strong>ich, 21-24 November, 2010. - LAMI-019.24. Jure M., Seržane R., Strēle M., Mieriņa I. Improvement of the Oxidative Stability of Vegetable Oilswith Lipophilic Oat Extracts // 8th Euro Fed Lipid Congress. Oils, Fats and Lipids. Health &Nutrition, Chemistry & Energy, Germany, M<strong>un</strong>ich, 21-24 November, 2010 – LAMI-014.25. Smirnovs A., Jure M. Glycerol as Solvent for Organic Synthesis // Organic Chemistry. Proceedingsof Scientific Conference Chemistry and Chemical Technology, Lithuania, Ka<strong>un</strong>as, 27th April, 2011– pp. 29.26. Mieriņa I., Neibolte I., Jure M. Cinnamoyl Anthranilates and Their Structural Analogues asPotential Antioxidants // Organic Chemistry: Proceedings of Scientific Conference Chemistry andChemical Technology, Lithuania, Kauņa, 27.-27. April, 2011 – pp. 28.27. Mieriņa I., Seržane R., Strēle M., Moskaļuka J., Segliņa D., Jure M. Extracts of Japanese QuinceSeeds - Potential Source of Antioxidants // 6th Baltic Conference on Food Science and Technology"Innovations for Food Science and Production": Abstract Book, Latvia, Jelgava, 5.-6. May, 2011 –pp. 75.28. Mieriņa I., Neibolte I., Jure M. Synthetic Analogues of Oat Antioxidants // 17th EuropeanSymposium on Organic Chemistry: Book of Abstracts, Greece, Krēta, 10.-15. July, 2011 - ppP1.217.29. Jure M., Mieriņa I. 2-Styryl 4H-3,1-Benzoxazin-4-ones and Quinazolin-4(3H)-ones - PotentialAntioxidants // 23rd International Congress of Heterocyclic Chemistry: Programme & AbstractBook, United Kingdom, Glasgow, 31.July-4. August, 2011 – pp. 209.30. Mieriņa I., Žumbure L., Jure M. Antiradical Activity of Hop (Humulus Lupulus L.) Cone Extracts //Abstracts of the 52nd International Scientific Conference of Riga Technical University, Latvia,Rīga, 13.-15. October, 2011 – pp. 48.31. Mieriņa I., Jure M. Application of Meldrum's Acid for Synthesis of Amides of SubstitutedCinnamic and Hydrocinnamic Acids // Abstracts of the 52nd International Scientific Conference ofRiga Technical University, Latvia, Rīga, 13.-15. October, 2011 – pp.47.32. Vizbule L., Seržane R., Jure M. Antioxidant Activity of Buckwheat Seed Extracts // Abstracts ofthe 52nd International Scientific Conference of Riga Technical University, Latvia, Rīga, 13.-15.October, 2011 – pp. 57.33. Ivdre E., Strēle M., Jure M. Antioxidant Activity of Barley Grain Extract // Abstracts of the 52nd105
International Scientific Conference of Riga Technical University, Latvia, Rīga, 13.-15. October,2011 – pp. 39.34. Vizbule L., Seržane R., Mieriņa I., Jure M. Rapšu eļļas oksidatīvās stabilitātes uzlabošana ar griķusēklu ekstraktiem // Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress <strong>un</strong> Letonikas IVkongress, Latvija, Rīga, 24.-27. oktobris, 2011 - 100. lpp.35. Mieriņa I., Seržane R., Strēle M., Jure M. Krūmcidoniju sēklu detoksifikācijas iespēju pētījumi //Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress <strong>un</strong> Letonikas IV kongress, Latvija, Rīga, 24.-27. oktobris, 2011 - 102. lpp.36. Ivdre E., Strēle M., Mieriņa I., Jure M. Augu eļļu oksidatīvās stabilitātes uzlabošana ar miežugraudu ekstraktiem // Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress <strong>un</strong> Letonikas IVkongress, Latvija, Rīga, 24.-27. oktobris, 2011 - 101. lpp.Piedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs <strong>un</strong> kongresos (referātu autori,nosaukums, konferences nosaukums, tās norises laiks <strong>un</strong> vieta)1. Kurtenoka M., Jure M. Application of 2- and 3-aminopyridines for synthesis of condensedheterocycles. Proceedings of Scientific Conference: Organic Chemistry. Ka<strong>un</strong>o TechnologijosUniversitetas, 2005, 25.2. Strele M., Serzane R., Jure M., Petersons M. Production of biodiesel fuel from <strong>un</strong>conventional rawmaterials. Starpt. konf. “EcoBalt” tēzes (2005, 5.-6.maijā). Rīga: Intego Plus, 2005, 112-113.3. Jure M., Ramina I., Petersone M., Potorocina I. 5-Substituted-1,3,4-oxadiazol-2(3H)-ones insynthesis of 1,2,4-triazol-3(4H)-ones. Proceedings of 20 th International Congress of HeterocyclicChemistry; Palermo, Italy, 2005, 1-PO73, 260.4. Strele M., Serzane R., Malins K., Paeglis T., Jure M. The production of biodiesel from waste foodoils. RTU 46. starptautiskās zinātniskā konferences materiāli, 2005.g. 13.-15. oktobrī, Rīgā, 2005,83.5. T.Paeglis, M.Melders, M.Strēle, R.Seržane, M.Jure. The production of biodiesel from waste foodoils and animal fats. International Conference „EcoBalt’2006”, May 11-12, 2006. Thesis, Riga:Intego Plus, 2006, 119-120.6. T.Paeglis, I.Mieriņa, R.Seržane, M.Strēle, V.Tupureina, M.Jure. Uz augu eļļām bāzētas motorzāģuķēžu eļļas sastāva izstrāde. RTU 47. Starptautiskā zinātniskā konference, 2006.g. 12.-14. oktobrī,Rīga: RTU, 2006, 70.7. A.Smirnovs, M.Strēle, I.Mieriņa, M.Jure. Jēlglicerīna izmantošanas iespēju pētījumi. RTU 47.Starptautiskā zinātniskā konference, 2006. g. 12.-14. oktobrī, Rīga: RTU, 2006, 71.8. T.Paeglis, R.Serzane, M.Strele, M.Jure. Application of vegetable oils and their derivates ascomponents of biodegradable chain saw oils. Scientific Conference “Chemistry and ChemicalTechology of Ka<strong>un</strong>as University of Technology”, Ka<strong>un</strong>as, April 25-26 th , 2007, 26.9. I.Mieriņa, R.Serzane, M.Jure. Stabilization of vegetable oils and methylesters of fatty acids.Scientific Conference “Chemistry and Chemical Techology of Ka<strong>un</strong>as University of Technology”,Ka<strong>un</strong>as, April 25-26 th , 2007, 27.10. I.Vanaga, M.Strēle, M.Jure. Synthetic transesterifications of triglycerides. Scientific Conference“Chemistry and Chemical Techology of Ka<strong>un</strong>as University of Technology”, Ka<strong>un</strong>as, April 25-26 th ,2007, 28-29.11. I.Vanaga, M.Strēle, M.Jure. The synthesis of various valuable products from plant oils. Thesis ofInternational Conference „EcoBalt’2007”, May 10-11 th , 2007. Riga: Intego Plus, 2007, 39.12. Jermolinska J., Jure M., Belyakov S., Petersone M. Synthesis of 3-amino-4-trifluoromethyl-6-phenyl-pyrazolo[3,4-b]pyridines. In International Symposium on Advances in Synthetic andMedicinal Chemistry, August 27-31, 2007, St. Petersburg, Russia, 208.13. Jure M., Smirnovs A., Strēle M. The use of by-products of Biodiesel production for Synthesis ofMonoglycerides. Eco-Balt 2008, starptautiska konference Eco-Balt 2008, LATVIJA, Rīga, 15.-16.maijs, 2008, 38-39.14. Paeglis T., Mieriņa I., Seržane R., Strēle M., Jure M. Biobased Additives for Chain Saw Lubricants// Organic Chemistry: Proceedings of Scientific Conference, Lithuania, Ka<strong>un</strong>as, 21st April, 2010 –pp. 16-17.15. Mieriņa I., Bondarevska A., Seglina D., Jure M. The Impact of Black Currant Extracts on OxidativeStability of Vegetable Oils // Organic Chemistry. Proceedings of Scientific Conference, Lietuva,Ka<strong>un</strong>as, 21st April, 2010 – pp. 18-22.106
16. Mieriņa I., Bondarevska A., Seglina D., Jure M. Oxidative Stability of FAME Extracts of BlackCurrant // 8th Euro Fed Lipid Congress. Oils, Fats and Lipids. Health & Nutrition, Chemistry &Energy, Germany, M<strong>un</strong>ich, 21-24 November, 2010. - LAMI-019.17. Jure M., Seržane R., Strēle M., Mieriņa I. Improvement of the Oxidative Stability of Vegetable Oilswith Lipophilic Oat Extracts // 8th Euro Fed Lipid Congress. Oils, Fats and Lipids. Health &Nutrition, Chemistry & Energy, Germany, M<strong>un</strong>ich, 21-24 November, 2010 – LAMI-014.18. Smirnovs A., Jure M. Glycerol as Solvent for Organic Synthesis // Organic Chemistry. Proceedingsof Scientific Conference Chemistry and Chemical Technology, Lithuania, Ka<strong>un</strong>as, 27th April, 2011– pp. 29.19. Mieriņa I., Neibolte I., Jure M. Cinnamoyl Anthranilates and Their Structural Analogues asPotential Antioxidants // Organic Chemistry: Proceedings of Scientific Conference Chemistry andChemical Technology, Lithuania, Kauņa, 27.-27. April, 2011 – pp. 28.20. Jure M., Mieriņa I. 2-Styryl 4H-3,1-Benzoxazin-4-ones and Quinazolin-4(3H)-ones - PotentialAntioxidants // 23rd International Congress of Heterocyclic Chemistry: Programme & AbstractBook , United Kingdom, Glasgow, 31.July-4. August, 2011 – pp. 209.21. Mieriņa I., Žumbure L., Jure M. Antiradical Activity of Hop (Humulus Lupulus L.) Cone Extracts //Abstracts of the 52nd International Scientific Conference of Riga Technical University, Latvia,Rīga, 13.-15. October, 2011 – pp. 48.22. Mieriņa I., Jure M. Application of Meldrum's Acid for Synthesis of Amides of SubstitutedCinnamic and Hydrocinnamic Acids // Abstracts of the 52nd International Scientific Conference ofRiga Technical University, Latvia, Rīga, 13.-15. October, 2011 – pp.47.23. Vizbule L., Seržane R., Jure M. Antioxidant Activity of Buckwheat Seed Extracts // Abstracts ofthe 52nd International Scientific Conference of Riga Technical University, Latvia, Rīga, 13.-15.October, 2011 – pp. 57.24. Ivdre E., Strēle M., Jure M. Antioxidant Activity of Barley Grain Extract // Abstracts of the 52ndInternational Scientific Conference of Riga Technical University, Latvia, Rīga, 13.-15. October,2011 – pp. 39.25. Vizbule L., Seržane R., Mieriņa I., Jure M. Rapšu eļļas oksidatīvās stabilitātes uzlabošana ar griķusēklu ekstraktiem // Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress <strong>un</strong> Letonikas IVkongress, Latvija, Rīga, 24.-27. oktobris, 2011 - 100. lpp.26. Mieriņa I., Seržane R., Strēle M., Jure M. Krūmcidoniju sēklu detoksifikācijas iespēju pētījumi //Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress <strong>un</strong> Letonikas IV kongress, Latvija, Rīga, 24.-27. oktobris, 2011 - 102. lpp.27. Ivdre E., Strēle M., Mieriņa I., Jure M. Augu eļļu oksidatīvās stabilitātes uzlabošana ar miežugraudu ekstraktiem // Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress <strong>un</strong> Letonikas IVkongress, Latvija, Rīga, 24.-27. oktobris, 2011 - 101. lpp.3. Pedagoģiskā darbība (par pēdējiem 6.gadiem)Atbildīgā par studiju programmu “Ķīmija” <strong>un</strong> “Ķīmijas tehnoloģija” akreditāciju;Piedalīšanās studiju programmu „Ķīmija” <strong>un</strong> „Ķīmijas tehnoloģija” bakalauru, inženieru, maģistrantūras <strong>un</strong>doktorantūras studiju programmu <strong>un</strong> plānu izstrādē.Vadītie promocijas darbi (norādot personas, kuras ir aizstāvējušas disertāciju);1. Inese Mieriņa „ Dabīgo antioksidantu meklējumi <strong>un</strong> to analogu sintēze” (studijas uzsāka 2009.g.)a. Recenzētie promocijas darbi2. Ilgas Mutules promocijas darbs “Mikroviļņu pielietojums organiskajā sintēzē” (30.08.2006.);3. Maksima Vaņejeva promocijas darbs „C-H saites f<strong>un</strong>kcionalizēšana cikloheksilamīnu rindā”(2008.);4. Svetlanas Žižk<strong>un</strong>as promocijas darbs „Hidroksi- <strong>un</strong> oksosavienojumu katalītiskā oksidēšana arskābekli šķidrā fāzē (2009.);5. Irēnas Dabertes promocijas darbs „Skuju biezā ekstrakta kapsulētas formas tehnoloģija <strong>un</strong> izpēte”(2011.).Vadītie maģistra darbi (skaits): 6 (I.Ramiņa, J.Jermoļinska, S.Potoročina, T.Paeglis, I.Mieriņa,A.Smirnovs).Vadītie bakalaura darbi (skaits): 12 (T.Paeglis, V.Rjabovs, I.Mieriņa, I.Vanaga, A.Smirnovs, I.Liepiņa,P.Karabeško, A.Bondarevska, J.Moskaļuka, L.Žumbure, L.Vizbule, E.Ivdre).107
Studiju priekšmeti (nosaukums, apjoms kredītp<strong>un</strong>ktos):ĶOS101 Ievads studiju nozarē 1.0ĶOS300 Elektronu nobīdes <strong>un</strong> saišu reorganizācijas mehānismi organiskos 3.0savienojumosĶOS311 Ķīmisko vielu pārvaldība 2.0ĶOS481 Organiskās sintēzes metodes 3.0ĶOS482 Medicīnas ķīmija 2.0ĶOS483 Zāļu gatavās formas 2.0ĶOS505 Ārstniecības vielu ķīmijas <strong>un</strong> tehnoloģijas izmeklētas nodaļas 2.0ĶOS542 Organisko savienojumu struktūras <strong>un</strong> bioloģiskās aktivitātes 2.0kopsakarībasĶOS548 Signalizācijas ceļi šūnā 2.0ĶOS549 Organiskās sintēzes izmeklētas nodaļas 6.0ĶOS603 Patentzinības 2.0ĶOS605 Pedagoģiskā prakse specialitātē 4.0ĶOS700 Nanotehnoloģijas ārstniecisko <strong>un</strong> diagnostisko preparātu ievadīšanā 4.0ĶTF302 Ķīmijas informātika 2.0ĶTF304 Informācijas prasme 2.0Tālākizglītība, profesionālā pilnveide (kvalifikācijas celšana) Latvijas vai ārzemju augstskolās <strong>un</strong>pētniecības iestādēsIzglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: no(mm/gggg) līdz(mm/gggg)RTU RBS Apmācības kurss informātikā 2007.RTUIT dienesta organizētie apmācības 2010., 2011.semināri darbam E-studiju vidēRTUMetodiskie semināri (piedalīšanāsar metodiskajiem darbiem,prezentācijām, metodisko darburecenzēšana)Katru gaduOrganizatoriskā darbība (par pēdējiem 6 gadiem)‣ RTU Senāta locekle (no 2003.) <strong>un</strong> priekšsēdētāja (no 2006.g. jūnija);‣ RTU Senāta Likumdošanas komisijas vadītāja (no 2006.g. jūnija);‣ RTU Rektora Padomes locekle (no 2006.);‣ MLĶF Domes locekle (no 1993.g.);‣ MLĶF dekāna vietniece mācību darbā (no 1993.g.);‣ MLĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras vadītāja (no 2000.)‣ MLĶF Profesoru padomes locekle;‣ RTU Promocijas padomes P-01 “Ķīmija” locekle;‣ MLĶF Ķīmijas <strong>un</strong> ķīmijas tehnoloģijas nozares studiju programmu komisijas locekle;‣ MLĶF Materiālzinātnes nozares studiju programmu komisijas locekle;‣ MLĶF Metodiskās komisijas vadītāja;‣ MLĶF Zinātnisko rakstu krājuma (RTU Zinātniskie raksti. 1. sēr., Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķāķīmija) redkolēģijas locekle (no 2004.);Saeimas, Valdības <strong>un</strong> LR centrālo organizāciju padomju <strong>un</strong> komisiju locekļi: -Starptautisko zinātnisko organizāciju locekļi <strong>un</strong> eksperti, konferenču organizācijas <strong>un</strong> programmukomiteju vadītāji <strong>un</strong> locekļi. Starptautiskās Heterociklu Ķīmijas biedrības (ISHC) biedre (no 1996.);108
Amerikas Ķīmiķu biedrības (ACS) biedre (no 1997.).Citi augstskolā veicamie pienākumi‣ RTU MLĶF Stipendiju komisijas priekšsēdētāja;‣ RTU MLĶF ESF Stipendiju komisijas priekšsēdētāja.Cita būtiska informācija:‣ LZA korespondētājlocekle (no 2005.g.);‣ ESF projekta Nr. 2006/0140/VPD/ESF/PIAA/05/APK/3.2.7.2./ 0013/0007 „ĶIPARI – Ķīmijasizglītības <strong>un</strong> profesionālās apmācības resursi Internetā” vadītāja (2006.-2007.);‣ ESF projekta Nr. 2007/0081/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/ 3.2.3.2./0020/0007 „RTU studijuprogrammas „Ķīmijas tehnoloģija” pilnveide ievērojot Boloņas procesa rekomendācijas” vadītāja(2007.-2008.);‣ Latvijas Boloņas procesa veicinātāju grupas dalībniece (no 2004.g. oktobra);‣ Staptautiskā eksperte ķīmijas <strong>un</strong> ķīmijas tehnoloģijas studiju programmu akreditācijā (TallinasTehniskā <strong>un</strong>iversitāte, Tartu <strong>un</strong>iversitāte);‣ Kopējais zinātnisko darbu skaits – 159.Kontaktinformācija:Adrese: Āzenes ielā 14/24, RTU MLĶF, Rīga, LV 1048Tālruņa Nr.: 67089220; 28662916Fakss: 67615765E-pasta adrese: mara@ktf.rtu.lvM.JureRTU asoc. profesores V.Urbanes Curriculum VitaePERSONAS DATIUzvārds, Vārds: Valentīna UrbāneE-pasts: valentina.urbane@rtu.lvTālr<strong>un</strong>is darbā: 67089459VALODASDzimtā valoda: krievuCitas valodas: latviešu, angļuIZGLĪTĪBA1969-1972. g.Aspirantūra RPI1968.g.Rīgas Politehniskais institūtsspecialitāte ķīmiķis-tehnologsZINĀTNISKIE GRĀDI1992.g. Latvijas ķīmijas doktors1992. g. ķīmijas doktora grāds109
1972. g. ķīmijas zinātņu kandidāta grādsKVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANASO Latvijas Informācijas institūts 2004. gada decembris. Ir sertifikāts.Rīgas Stradiņa <strong>un</strong>iversitāte 2010. gada septembris. Ir sertifikāts.Rīgas Stradiņa <strong>un</strong>iversitātes sertifikāti 2011 gadāDARBA PIEREDZE1973.g. līdz šimRīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāteDarba <strong>un</strong> apkārtējās vides aizsardzības katedraAssoc. profesore1973-1989. g.RPI Zinātniski metodiskās daļas vadītāja1971-1973.gRīgas Medicīnas institūtsJa<strong>un</strong>ākais zinātniskais līdzstrādnieksZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN DALĪBA SVARĪGĀKAJOS AKADĒMISKAJOS PROJEKTOS1. Darba aizsardzības maģistra programmas izstrāde „Bīstamo vielu pielietošanas drošība”.2. Darba aizsardzības maģistra programmas izstrāde „Arodveselība <strong>un</strong> darba medicīnas pamati”.3. Ķīmisko vielu bīstamība, darba <strong>un</strong> dabas aizsardzības īpatnības ārstniecisko vielu ražošanā,bioloģiski-aktīvas vielas kosmētikā4. 1,2 – Dihalogenpiridazoni - 6 .5. Piedalīšanās IS projektā „Mēs sabiedrībā <strong>un</strong> mēs – sabiedrībai” (vad. I. Rulle).6. Peiedalīšanas 4 zinātniskos projektos 2005-2008.g.g.PUBLIKĀCIJASPublikācijas zinātniskos izdevumos1. N. Griķītis, V. Urbāne. Darba aizsardzības sistēmas veidošana <strong>un</strong> izmaksas. Starptautiskāszinātniskās praktiskās konferencs Zinātniskie raksti. Latvija. Rīga, 2007. gads, 30. marts.2. I. Jevinga, A. Lesničenoks, J. Strautmanis, V. Urbāne. Darba aizsardzības sistēmas ieviešanas<strong>un</strong> uzturēšanas izmaksas. Starptautiskās zinātniskās praktiskās konferences Zinātniskie raksti.Latvija. Rīga, 2007. gads, 30. marts.3. A. Grigorjevs, V. Urbāne. Darba drošības <strong>un</strong> veselības aizsardzības sistēmas izveidošanasizmaksas. Starptautiskās zinātniskās praktiskās konferences Zinātniskie raksti. Latvija. Rīga,2007. gads, 30. marts.4. V. Urbāne, M. Muižniece, M. Vanags. Darba traumatisma analīze. Starptautiskās zinātniskāspraktiskās konferences Zinātniskie raksti. Latvija. Rīga, 2007. gads, 30. marts.5. O. Savicka, V. Urbāne. Putekļu iedarbība uz apkārtējo vidi <strong>un</strong> cilvēka organismu, kā videssastāvdaļu. Starptautiskās zinātniskās praktiskās konferences Zinātniskie raksti. Latvija. Rīga,2007. gads, 30. marts.6. A Bauze. V. Urbāne. Vēdināšanas kvalitāte. Starptautiskās zinātniskās praktiskās konferencesZinātniskie raksti. Latvija. Rīga, 2007. gads, 30. marts.7. V. Urbāne. Darba traumatisms <strong>un</strong> profesionālo saslimšanu ekonomiskās sekas. / līdzautore I.Jevinga // Tautsaimniecības <strong>un</strong> uzņēmējdarbības attīstības problēmas. Starptautiskās zinātniskāskonference. Zinātniskie raksti. Latvija. Rīga, 2005. gads.8. V. Urbāne. Telpu gaisa kondicionēšanas problēmas // Informācijas tehnoloģijas. II – Rīga:RTU,2004.-346.-351.lpp.9. V. Urbāne. Latvijas likumdošana, dators <strong>un</strong> veselība // Informācijas tehnoloģijas. II –Rīga:RTU, 2004.-352.-360.lpp.110
10. V. Urbane. Industrial accidents as the aggregate of financial expenses. Proceedings of the 2nd.International Conference Information Tehnologies and Managment. 2004. Riga Latvia.Mācību <strong>un</strong> metodiskie līdzekļi1. Mācību grāmata: Bīstamo vielu pielietošanas drošība. Rīga: RTU, 2005.-187 lpp.2. Uzdevumu krājums darba aizsardzībā. / Līdzautors V. Kozlovs, V. Ziemelis. Rīga: RTU, 2005.-50 lpp.3.mācību grāmata : Bīstamo vielu pielietošanas drošiba 2007.g 2.izdevumsDALĪBA ZINĀTNISKAJĀS KONFERENCĒS1. Third. International Scientific-Technical Conference 20-23 September, 2007. Togliatti city Russia.2. Zinātniski starptautiskā konference Tor<strong>un</strong>as tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, Polija, 2007.g. 20. jūnijs.3. V. Urbane. Economic implications of Professional injuries and diseases. / līdzautore I. Jevinga //RTU 45. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2004. gada 14. – 17. oktobris.4. V. Urbane. Indusrial accidents as the aggregate of financial expenses. Proceedings of the 2nd.International Conference Information Tehnologies and Management. 2004. Riga Latvia.5. В. Урбан. Безопасность труда как обязанность работодателя // Международная научнопрактическаяконференция. Санкт-Петербург, 2003.г. 27 марта. Тезисы доклада.6. RTU Starptautiskās zinātniskās konferences 2008.gadā, 2009.gadā <strong>un</strong> 2010, 2011.gadā.PEDAGOĢISKĀ DARBĪBAPedagoģiskā darba stāžs augstākās izglītības iestādē 45 gadi.Lekciju kursi1. Darba aizsardzība.2. Darba aizsardzības pamati.3. Bīstamo vielu pielietošanas drošība.4. Lietišķā etiķete.ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA1. RTU grāmatvedības nodaļas vadītāja.2. SIA „Baltijas finanšu partneri „konsultants darba aizsardzībā no 1999. gada 23.09. līdz šimbrīdim.3. 1973.- 1989.g RPI Zinātniski metodiskās nodaļas vadītāja.V.UrbāneRTU profesora Andra Ozola Curriculum vitae1. Vārds, uzvārds: Andris Ozols2 Dzimšanas vieta: Rīga3. Kontakti: mob.tel. +371-29449921, e-pasts: aozols@latnet.lv4. Izglītība:1952 – 1963 Rīgas 49. <strong>un</strong> 1.vidusskola, 8. Raiņa vakara (maiņu) vidusskola.1963 – 1968 Gorkijas Valsts <strong>un</strong>iversitāte, Radiofizikas fakultāte1975 – 1979 LPSR ZA Fizikas institūts, neklātienes aspirantūra5. Darba pieredze:1962 – 1963 LPSR ZA Fizikas institūta vecākais laborants1968 – 1971 dienests PSRS Jūras kara flotē1972 – 1992 darbs LPSR ZA <strong>un</strong> LR ZA Fizikas institūtā: vec. inženieris, ja<strong>un</strong>ākais zinātniskaislīdzstrādnieks, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais pētnieks1993-2006 LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks1991 -– 1994 RTU docents Radiotehnikas <strong>un</strong> sakaru fakultātēKopš 1994.g. RTU profesors RSF, pēc tam ETF (pašlaik uz 0.5 slodzi)Kopš 1998.g. RTU profesors, Starojuma inženierfizikas profesora grupas vadītājs (pamatdarbs)Kopš 2007.g. RTU vadošais pētnieks111
6. Darba pieredze ārzemju <strong>un</strong>iversitātēs:1982 – 1983 vieszinātnieks Esenes Universitātē VFR1992 – 1993 viesprofesors Joensū Universitātē Somijā7. Zinātniskie grādi:1980 – fizikas <strong>un</strong> matemātikas zinātņu kandidāts1991 – fizikas <strong>un</strong> matemātikas zinātņu doktors1992 – habilitētais fizikas doktors8. Zinātniskā darba virziens: materiālu optika, informācijas optiskā ieraksta <strong>un</strong> pārvades fizika,hologrāfija.9. Pētnieciskais darbs (1994 – 2012): LZP projektu 93.653, 96.0668, 01.0803, 05.1719 vadītājs <strong>un</strong>izpildītājs, projektu 93.584, 96.0492 <strong>un</strong> 01.0844 izpildītājs, grupas vadītājs LZP projektā 09.1548,Valsts programmās V6973 <strong>un</strong> V7707, kopprojekta ar Joensū Universitāti Somijā vadītājs no 1992.līdz 1997.g.10. Kopējais darbu skaits: zinātniskie – 209, metodiskie – 11, populārzinātniskie – 36.12.Septiņi galvenie zinātniskie darbi:1) A.O.Ozols. Diffraction efficiency of thin amplitude phase holograms. Opt. Spectrosc. (USSR), 1977,vol.42, No.1, pp.93-96.2) A.Ozols, O.Salminen, M.Reinfelde. Relaxational self-enhancement of holographic gratings inamorphous As 2 S 3 films. Journ. of Applied Physics, 1994, vol.75, No.7, pp.3326-3334.3) A.Ozols, N.Nordman, O.Nordman, P.Riihola. Model for holographic recording in amorphouschalcogenide films using subband-gap light at room temperature. Physical Review B. CondensedMatter, 1997,vol.55, No 21, pp.14236 - 14244.4)A.Ozols, M.Reinfelde. Polarization holograms and diffraction anisotropy in amorphouschalcogenides. Journ. of Optics A: Pure and Applied Optics, 2004, vol.6, issue 3, pp. S134 – S141.5) A.Ozols ,M. Reinfelde., D.Saharovs , K.K<strong>un</strong>dzins ,V. Kampars .,V.Kokars . Holographic recordingof surface relief gratings in tolyle-based azobenzene oligomers. Thin Solid Films, 2008, vol.516 , pp.8887-8892.6) A.Ozols, D.Saharov, V.Kokars, V.Kampars, A.Maleckis, G.Mezinskis, A.Pludons. Holographicrecording of surface relief gratings in stilbene azobenzene deriavatives at 633 nm.Journ. ofPhysics:Conference Series, 2010, vol.249, No1,doi: 10.1088/1742-6596/249/1/012055.7) A.Ozols, V.Kokars, P.Augustovs, I.Uiska, K.Traskovskis, D.Saharov. Effect of light polarization onholographic recording in glassy azocompo<strong>un</strong>ds and chalcogenides. Centr. European J.Phys., 2011,vol.9, No2, pp.547-552.Hirša citējamības indekss: 815. Lasītie lekciju kursi: “Elektrosakaru teorija I” (kopš 1991.g.) <strong>un</strong> “Fizika” (kopš 1998.g.) – RTUbakalaurantiem, “Šķiedru optikas pārraides sistēmas” (1991 – 1992), “Informācijas optiskās apstrādesfizika”(1993 – 1998<strong>un</strong> 2008) <strong>un</strong> “Elektrosakaru teorija II” (kopš 1994.g.) – RTU maģistrantiem.16. Vadītie promocijas darbi : 5( četri aizstāvēti, viens tiks aizstāvēts 15.02.12.)17. Recenzētie promocijas darbi: 13 (R.Pokulis,A.Asars, R.Veilande A.Thakur (India), O.Balcers,L.Kalvāns, u.c.))18.Vadītie maģistra darbi: 2519. Vadītie bakalaura darbi : 2520. Akadēmiskie nosaukumi: LU profesors no 27.06.1997. <strong>un</strong> RTU profesors no 11.12.2000. LZAkorespondētājloceklis kopš 27.11.1998 <strong>un</strong> LZA akadēmiķis kopš 25.11.10.21. Akadēmiskais sabiedriskais darbs:No 1994. līdz 1999.g.biju LU CFI <strong>un</strong> RTU RSF Habilitācijas <strong>un</strong> promocijas padomju loceklis.Tagad esmu RTU MLĶF Promocijas padomes “RTU P-18” loceklis materiālzinātnē <strong>un</strong> RTU ETFPromocijas padomes “RTU P-08” loceklis elektronikā <strong>un</strong> telekom<strong>un</strong>ikācijās. . 2009.gadā esmuievēlēts par Latvijas Optikas biedrības priekšsēdētāju. Esmu SPIE, OSA, EOS, LZS , LFB <strong>un</strong>Latvijas Profesoru asociācijas biedrs. 2000.g. 27. martā RTU Senāts ievēlēja mani par RTU <strong>un</strong> DUapvienotās Astronomijas <strong>un</strong> fizikas Profesoru padomes priekšsēdētāju .Kopš 2004.g. janvāra esmuarī “Latvijas fizikas <strong>un</strong> tehnikas žurnāla” redkolēģijas loceklis. Esmu bijis starptautisko konferenču“Advanced Optical Materials and Devices, Riga, 26-29 August, 1996”<strong>un</strong>”Inter-Academia, Riga, 9-12 August, 2010” Programmas komiteju priekšsēdētājs, triju starptautisko konferenču. “AdvancedOptical Materials and Devices” (Vilnius,August 27-30; Riga, 24-27 August, 2008; Vilnius, 28-31August, 2011) Programmas komiteju loceklis.22. Valodu prasme: latviešu, krievu, angļu - brīvi, vācu – daļēji.112
Andris OzolsPersonasdatiIzglītība 09/1962.-06/1968PapilduizglītībaNodarbošanāsRTU profesora Artūra Medvida Curriculum VitaeArtūrs Medvids1942RTU, MLĶF Āzenes ielā 14, LV-1048, Rīgae-pasta adrese: medvids@latnet.lvTālruņa Nr.: 67089445Kijevas Valsts <strong>un</strong>iversitāte, Fiziķis – Optika <strong>un</strong> spektroskopija, DiplomaNr. Ч Nr. 66966909/1979 Viļņus Valsts <strong>un</strong>iversitāte, Fizikas <strong>un</strong> matemātikas kandidāts, DiplomaNr. ФМ Nr. 00896504/1994 Latvijas Valsts <strong>un</strong>iversitāte, Fizikas habilitētā doktora zinātniskais grāds,Diploma Nr.C-Dh Nr. O0012105.2005. –06.20051969.-1970.g.1970.-1975.g.1975.-1979.g..Angļu valodas kursi, „VMC” valodu centrsUkrainas Zinātņu Akadēmijas Pusvadītāju, Fizikas institūts.Inženieris pētnieks. Pienākumi: elektronu - caurumu plazmas īpašībupētīšana InSb krustotos elektriskā <strong>un</strong> magnētiskā laukāRīgas Politehniskais institūts.Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.Pienākumi: Elektronu - caurumuplazmas īpašību pētīšana Genehomogēnā krustotos elektriskā <strong>un</strong> magnētiskā laukāRīgas Politehniskais institūts.AsistentsLaboratorijas darbu <strong>un</strong> praktisko nodarbību vadīšana1979.-1994.g.1983.g.- līdzšim laikam1994.g. -līdz šimlaikam.2007.-2008.g.Rīgas Politehniskais institūts.Docents,Fizikas kursa lasīšana; doktorantūras vadīšanaRīgas Politehniskais institūts, Pusvadītāju Fizikas laboratorija,Laboratorijas vadītājs.Materiālzinātne. Plāno kārtiņu <strong>un</strong> pusvadītāju virsmas struktūraspētīšana. Pusvadītāju (Ge, Si, 6H-SiC, Te, CdTe, CdHgTe <strong>un</strong> InSb)optisko <strong>un</strong> elektrisko īpašību pētīšana nehomogēnā elektriskā,magnētiskā <strong>un</strong> temperatūras laukā. Jaudīga lāzerstarojuma mijiedarbībaar pusvadītājiem Si, Ge, InSb CdTe, SiC. Pārneses procesu pētīšanametālos (CoSi 2 ) <strong>un</strong> dielektriķos (SiO 2 , Si 3 N 4 ) nehomogēnā temperatūraslaukā.Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte.Profesors, Kondensētās vielas inženierfizikas profesora grupas vadītājs.Kursu lasīšana:1. Fizika ( profesionāliem inženieriem)2. Tehnoloģiju fizikālie pamati.3.Doktorantūras vadīšanaLatvijas UniversitātesAtomfizikas <strong>un</strong> spektroskopijas institūtaVad. pētnieksZinātniskādarbībaKopējais publikācijas skaits ir 439, tajā skaitā 74 patentu, 1 mācību grāmata, 14metodisko darbu sarakstā <strong>un</strong> 2 monogrāfija.Pētījumi <strong>un</strong>Latvijas Zinātnes Padomes finansētie projekti.113
projektiPublikācijas1. „Slēpto slāņu veidošanās dinamika <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>o ar lāzeru inducētocentru pētījumi”, Nr. 96.0535, 1997.-2000.g., vadītājs Prof.A.Medvids;2. „Atomu difūzija <strong>un</strong> dreifs kristāliskā režģī temperatūras gradienta <strong>un</strong>elektriskā laukā”. 2000.-2004.g. Nr. 01. 0577, vadītājs Prof.A.Medvids;3. „Nanostruktūru veidošanās uz pusvadītāju virsmas ar lāzerastarojumu” 2005.-2009.g. Nr.05.0026, vadītājs Prof. A.Medvids;ES <strong>un</strong> starptautiskie projekti:4. Nr. FP7-218000 (2008.-2010.g.) „Cooperation across Europe forCd(Zn)Te based Security Instruments”, vadītājs Prof. H.Lambropoulos (vadītājs no Latvijas puses Prof. A.Medvids).5. Taivānas-Lietuvas-Latvijas sadarbības projekts Nr. L7455 (2008.-2011.g.) „Studies on Nitride and Oxide SemiconductorNanostructures for Energy Technology Applications”, vadītājsProf. A.Medvids;6. Latvijas-Baltkrievijas sadarbības projekts Nr. L7306 (2007.-2009.g.)„Pašorganizētu nanostruktūru formēšanas paņēmiena izstrādneuz Si <strong>un</strong> SiGe cieta šķīduma virsmas ar jaudīgu lāzerastarojumu, izmantošanai elektroniskajās <strong>un</strong> optoelektroniskajāsierīcēs” , vadītājs Prof. A.Medvids;7. ERAF projekts Nr.S26-ESS33-109 (2006.-2008.) „Ja<strong>un</strong>as metodes<strong>un</strong> tehnoloģijas optisko šķiedru ražošanai <strong>un</strong> pielietošanai”,vadītājs Prof. J.Spīgulis.8. Līdzdalība starptautiskā projektā (EC project „PRAMA” contract N.G5MA- CT-2002-04014), Lietuva.9. ES projekta „COCAE” vadītājs no Latvijas Prof. A.Medvids.10. ES projekta „MATERA+” vadītāis no Latvijas Prof.A.Medvids.Latvijas Izglītības <strong>un</strong> zinātņu ministrijas projekti11. TOP Nr.02-17 līgumdarba vadītājs: ”InSb X-starojuma detektorakonstruēšana <strong>un</strong> izgatavošanas tehnoloģijas izstrāde”, vadītājs Prof.A.Medvids;12. IZM-RTU projekts Nr. F6968 (2005.g.) „Jaudīga lāzera starojuma<strong>un</strong> optisko šķiedru mijiedarbība spektra infrasankanajāapgabalā”, vadītājs Prof. A.Medvids;13. IZM-RTU projekts Nr.U7094(2006.g.) „SiO 2 stikla dielektriskāscaurlaidības samazināšana ar YAG:Nd lāzera starojumu”,vadītājs Prof. A.Medvids;14. IZM-RTU projekts Nr.R7230 (2007.g.) „Radiācijas defektuģenerācijas <strong>un</strong> telpisko sadalījumu pusvadītājos mehānismupētīšana”, vadītājs Prof. A.Medvids;15. IZM-RTU projekts Nr.R7230 (2008.g.) „Nanostruktūrasveidošana uz monokristāliska SiGe virsmas ar lāzera starojumu<strong>un</strong> to optisko īpašību pētīšana”, vadītājs Prof. A.Medvids;16. RTU projekts Nr. ZP-2008/17 (2008.-2009.g.) ”Poru veidošanastehnoloģija pusvadītājos ar jaudīgu lāzera starojumu”, vadītājsProf. A.Medvids.17. RTU projekts Nr. ZP-2010/19 (2010-2011.g.) –„Ar lāzerastarojumu iegūtās nanostruktūras uz p- <strong>un</strong> n-tipa Si veidošanāsmehānisma pētīšana”, vadītājs Prof.A.Medvids1. A. Medvid’, I. Dmytruk, P. Onufrijevs and I. P<strong>un</strong>dyk. Properties ofnanostructures formed by laser radiation on a surface of Ge, Si andGaAs single crystals. “JLMN-Journal of Laser Micro/Nanoengineering", Vol. 1, No. 3, pp 72-75, 2006.2. A. Medvid’, I. Dmytruk, P. Onufrijevs and I. P<strong>un</strong>dyk.Photoluminescence and Raman characterization of nanohills self-114
assembled on the surface of Si and Ge <strong>un</strong>der laserirradiation.”Materials Science & Engineering B”, Vol.134,pp.222-226, 2006.3. Artur Medvid’, Igor Dmytruk, Pavels Onufrijevs, and Iryna P<strong>un</strong>dyk.„Quantum Confinement Effect in Nanohills Formed on a Surface ofGe by Laser Radiation”, Phys. Stat.Sol.(c) vol. 4, No.8, pp.3066-3069, 2007.4. A. Medvid’, P. Onufrijevs D. Kropman, F. Muktepavela, G.Bakradze. Low–K factor of SiO2 layer on Si irradiated by YAG:Ndlaser radiation, “J. Non-Crystalline Solid”, Vol. 353, pp.703-707,2007.5. A.Medvid’, A.Mychko, P.Onufrijevs. “Self-organization of a 2DLattice on a Surface of Ge Single Crystal after Irradiation withYAG:Nd Laser”, Microelectronics Journal ,Vol.39/2, pp.237-240,2008.6. A.Medvid’, P.Onufrijevs, I.Dmitruk and I.P<strong>un</strong>dyk.” Properties ofNanostructure Formed on SiO2/Si Interface by Laser Radiation”,Solid State Phenomena, Vols. 131-133 pp. 559-562, 2008.7. L. Fedorenko, A. Medvid’ , M. Yusupov , V. Yukhimchuck , S.Krylyuk , A. Evtukh. „Nanostructures on SiC surface created bylaser microablation”,Applied Surface Science, Vol. 254, pp. 2031–2036, 2008.8. A.Medvid’, I.Dmitruk, P.Onufrijevs, I.P<strong>un</strong>dyk, laser Induced Self-Organization of Nanohills/Nanowires in SiO2/Si Interface, ActaPhysica Polonica A, Vol.113, No.3, pp.1067-1070, 2008.9. Artur Medvid, Igor Dmitruk, Pavels Onufrijevs, Iryna P<strong>un</strong>dyk,Laser-induced self-organization of nano-wires on SiO2/Si interface,Microelectronics Journal, Available online 8 August 2008(InPress).10. И.С.Манак, А.В.Андриевский, В.С.Белявский, Н.В.Головина,П.А.Зозуля, С.Е.Козик, В.Л.Малевич, А.Медвидс,Е.С.Панфиленок, А.Г.Смирнов, В.В.Тихонов, ФОТОНИКА:теория и эксперимент, Минск Акад.Упр.при ПрезидентеРесп.Беларусь, 186 с., 2008.11. Arturs Medvid, Pavels Onufrijevs, Klara Lyutovich, MicahealOehme, Eric Kasper, Igor Dmitruk, Iryna P<strong>un</strong>dyk, Ivan S.Manak,"Mechanism of nanohills growth in Si 1-x Ge x /Si structure bylaserradiation" Materials Science, vol.14, No4,pp.288-291, 2008.12. A.Medvid’, A.Mychko, O.Strilchyuk, N.Litovchenko, Yu.Naseka,P.Onufrijevs. A.Pludonis, "Exciton quantum confinement effect innanostructures formed by laser radiation on the the surface ofCdZnTe ternary compo<strong>un</strong>d”, Phys. Stat.Sol.(c) vol. 6, No.1, pp.209-212, 2008.13. A.Medvids, P.Onufrijevs, „Varizonas struktūras veidošanaspaņēmiens elementārajos pusvadītājos”, P-08-192 no 11.11.2008.14. A.Medvids, D.Grabovskis, „Pusvadītāja virsmas apstraādespaņēmiens”Latvijas Republikas patents Nr.13749, 20.12.2008.15. A.Medvid’, A.Mychko, O.Strilchyk, N.Litovchenko, Yu.Naseka,P.Onufrievs A.Pludons, “Optical properties of nanostructure formedon a surface of CdZnTe crystal by laser radiation”, NuclearInstruments and Methods in Physics Research Section A:Accelerators, Spectrometers, Detectors and Associated Equipment ,Vol.607, issue 1, pp.110-111, 2009.16. A. Medvid, P. Onufrijevs, E. Dauksta, J. Barloti, D. Grabovskis, A.Ulyashin „ Dynamics of nanostructure formation using point defectson semiconductors by laser radiation”, Phys stat sol.(c), pp.1927-1928, 2009.115
17. N.M.Litovchenko, P.M. Lytvyn, A.P. Medvid, A.M. Mychko, Yu.M.Naseka, O.M. Strilchuk, “Influence on the nanostructures formed bythe laser scanning method on the surface of CdZnTe crystals ontheir low-temperature photoluminescence spectra”, Optoelectronicsand semiconductor technics, Vol. 44, pp.109-113, 2009.18. D. Kropman, E. Mellikov, A. Őpik, K.Lott, O.Volobueva, T. Kärner,I. Heinmaa, T. Laas, A. Medvid, ” Strain relaxation mechanism inthe Si-SiO 2 system and its influence on the interface properties”,Physica B. Vol. 404, pp. 5153–5155, 2009.19. D.Kropman, E.Mellikov, K.Lott, T.Karner, I.Heinmaa, T.Laas,A.Medvid, W.Skorupa, S.Prucnal, S.Zvyagin, E.Cizmar, M.Ozerov,J.Woznitsa,”Interaction of point defects with impurities in the Si-SiO 2 system and its influence on properties of the interface”, SolidSate Phenomena, Vols.156-158,pp.145-148, 2009.20. A. Medvid', P. Onufrijevs, K. Lyutovich, M. Oehme, E. Kasper, N.Dmitruk, O. Kondratenko, I. Dmitruk, and I. P<strong>un</strong>dyk, “Self-Assembly of Nanohills in Si 1-x Ge x /Si Hetero-Epitaxial Structure Dueto Ge Redistribution Induced by Laser Radiation” J. Nanoscience &Nanotechnology, Vol.10, pp.1094-1098, 2010.21. Gediminas Juška, Arturs Medvids, and Vidmantas Gulbinas, “Initialcharge carrier dynamics in porous silicon revealed by time-resolvedfluorescence and transient reflectivity”, Phys. Status Solidi A, Vol.207, No. 1, pp.188–193, 2010.22. A.Medvid’, P.Onufrijevs, L.Fedorenko, N.Yusupov, E.Dauksta,“Suppression of Pores Formation on a Surface of p-Si by LaserRadiation”, Solid State Phenomena, vol.156-158, pp.337-341,2010.23. A. Medvid’, A. Mychko, V. Gnatyuk, S. Levytskyi and Yu. Naseka.„Mechanism of nano-cone formation on Cd 0.9 Zn 0.1 Te crystal by laserradiation” , Optical Materials, Vol.32, pp.836-839, 2010.24. A.Evtuh , A.Medvid ‘ , P.Onufrijevs , M.Okada , H.Mimura ,”Electronfield emission from the Si nanostructures formed by laserirradiation”, Journal of Vacuum Science & Technology B, Vol.28,No.2, pp.C2B11-C2B13, 2010.25. P. Onufrijevs, T. Serevicius, P. Scajev, G. Manolis, A. Medvids, L.Chernyak, E. Kuokstis, C.C. Yang and K. Jarasi<strong>un</strong>as.”Characterization of Optical and Photoelectrical Properties of ZnOCrystals” Acta Physica Polonica A , Vol. 119, N.2, pp.274-276,2011.26. D. Kropman, E. Mellokov, T.Kārner, T.Laas, A.Medvid’,P.Onufrijevs, E.Dauksta.„Stres relaxation mechanism by strain inthe Si-SiO2 system and its influence on the interface properties”,Solid State Phenomena, Vols.178-179, pp.259-262, 2011.27. Darius Dobrovolskas, Juras Mickevičius, VidaKazlauskieņe, JuozasMiškinis, Edm<strong>un</strong>das Kuokštis, GintautasTamulaitis,PavelsOnufrijevs, Arturs Medvids, Jeng-JieHuang, Chih-Yen Chen,Che-HaoLiao, C.C.Yang.” Influence of laser annealing on defectrelatedluminescence of InGaN epilayers”, Journal ofLuminescence, Vol. 131, Issue 7, pp.1322-1326, 2011.Dalībakonferencēs1. (Invited speaker), „Radiation Interaction with Material and Its Usein Technologies 2008”, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania 24-27 September (2008).2. (Invited speaker) “IV Ukainian Sc. Conf. on Physics ofSemiconductor”, September 15-19, 2009, Zaporizhie,(2009).3. .(Invited speaker) „1 st International Conference on NanostructuredMaterials and Nanocomposites”, April 6-8, 2009, Kerala, India(2009).116
LatvijasRepublikaspatenti4. (Invited speaker)“Scientific Works of 10-th International Yo<strong>un</strong>gScientists Conference Optics and High Technology Material Science- SPO 2009, October 22-25, 2009, Kyiv, Ukraina (2009).5. (Invited Speaker)”3rd International Conference RadiationINTERACTION WITH MATERIAL AND ITS USE INTECHNOLOGIES 2010”, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania, pp.39-42, 2010.6. (Invited Speaker) „14th International Symposium on UltrafastPhenomena in Semiconductors“, Vilnius, Lithuania, August 23-25,(2010).7. (Invited speaker) A.Medvid’.”Properties of Nano-cones Formed ona Surface of Semiconductors by Laser Radiation: QuantumCofinement Effect of Elactrons, Phonons ans excitons”,EMN 2011ABSTRACTS Villa Conferences on Energy, Materials andNanotechnology,April 21-25,2011, Las Vegas, Nevada, USA, pp.81-82, 2011.1. Artūrs Medvids, Pāvels Onufrijevs, “Dielektriķa dielektriskaāscaurlaidības samazināšanas paņēmiens”, Latvijas Republikaspatents P-06-124 no 07.11.2006.2. A.Medvids, P.Onufrijevs “Paņēmiens p-n pārejas veidošanai uzmonokristāliskā pusvadītāja virsmas”, Latvijas Republikas patents, P-07-149 no 18.12.2007.3. A.Medvids, A.Mičko, P.Onufrijevs Paņēmiens trīskomponentupusvadītāju varizonas struktūras veidošanai, Latvijas Republikaspatents, P-07-150 no 18.12.2007.4. A.Medvids, P.Onufrijevs.„Varizonas struktūras veidošanas paņēmienselementārajos pusvadītājos”,Latvijas Republikas patents Nr.13859,11.11.2008.5. A.Medvids, D.Grabovskis, „Pusvadītāja virsmas apstraādespaņēmiens”, Latvijas Republikas patents Nr.13749, 20.12.2008.6. A.Medvids, A.Mičko, P.Onufrijevs. Radiācijas detektora jutīgoelementu izgatavošanas paņēmiens. Latvijas Republikas patents, iz.f.pri18.12.2008. P-08-218.7. Artūrs Medvids, Aleksandrs Mičko, Pāvels Onufrijevs, Edm<strong>un</strong>dasKoustis, Volodimir Gnatjuk. „Pusvadītāja kristāliskā režģa uzlabošanaspaņēmiens” Latvijas Republikas patents, Nr.P-10-136 .no 29.09.2010./A.Medvids/RTU profesores S.Reihmanes Curriculum vitaePersonas datiSkaidrīte Reihmane,RTU MĶF Polimērmateriālu institūtsĀzenes iela 14/24, Rīga, LV 1007E- mail: reihmane@ktf.rtu.lv; reihmane@hotmail.comTālr. 67089219Izglītība 1992. g. Dr. sc. ing. Tēma "PVC plastizolu izmantošana audumuapdarei <strong>un</strong> radioaudumu iegūšanas tehnoloģijasizstrādāšana"1968. g. Ķīmiķe inženiere-tehnoloģe (Rīgas Politehniskā institūtaĶīmijas fakultāte). Tēma "Dažu šķiedru ūdens sorbcijas117
spējas <strong>un</strong> garuma izmaiņas atkarībā no gaisa relatīvāmitruma <strong>un</strong> temperatūras"Nodarbošanās No 09. 10. 2003 profesore RTU Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijasfakultātes Polimēru materiālu tehnoloģijas katedrā,Polimēru materiālu tehnoloģijas katedras vadītājaZinātniskādarbībaKopā vairāk kā 130 publikācijas <strong>un</strong> autorapliecības, 1 LV patents.Hirša indekss 5PiedalīšanāspētījumuprojektuizpildēSadarbības projekts Nr. 10.0040 "Latvijas atja<strong>un</strong>ojamoizejvielu – linu <strong>un</strong> kaņepāju produktu īpašību pētījumi,to pielietošana inovatīvu tehnoloģiju <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>uf<strong>un</strong>kcionālu materiālu izstrādei" /no 2010.g./- sadaļasvadītājaESF projekts Cilvēkresursi <strong>un</strong> nodarbinātība"Starpnozaru zinātniskās grupas izveidošana viedotekstiliju ja<strong>un</strong>u f<strong>un</strong>kcionālo īpašību attīstīšanai <strong>un</strong>integrēšanai inovatīvos izstrādājumos" /no 2009.g/.- 2aktivitāšu vadītājaLZP starpnozaru projekts Nr. 06.0029 Inovatīvistrukturāli integrēti kompozītmateriāli: dizains,iegūšanas <strong>un</strong> pārstrādes tehnoloģijas, ilgmūžība (2006-2009). Apakšprojekta iedaļa Nr.06.0029.2.04Multif<strong>un</strong>kcionāli polimēru ekokompozīti - izpildītājaIZM/RTU projekts R 7342 "F<strong>un</strong>kcionāli biodegradabliPHB lateksa polimērmateriāli" (2008) – izpildītājaSvarīgākās publikācijas pēdējo 5 gadu laikā1. А.Борисова, С.Рейхмане, В. Рассказова. Перспективыприменения гидрофобной отделки целлюлозосодержащихтекстильных материалов. Вестник Витебскогогосударственного технологического университета, 2011 г.,Вып. 20, Республика Беларусь, Витебск. – Витебск: УО«ВГТУ», Республика Беларусь, 2011 г., с. 116-122./VINITI/2. S. Skudra, G. Shulga, S. Reihmane The Study of Birch LigninIsolated from Hydrolyzate Imitating Wasewater of VeneerProduction RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķāķīmija, sērija1, sējums 23, Rīga, 2011, 122-126.3. S. Skudra, V. Šakels, B. Neiberte, G. Šuļga, S. Reihmane NoKehras celulozes <strong>un</strong> papīra rūpnīcas „Horizon” melnā atsārmaiegūta sulfātlignīna fizikāli ķīmiskais raksturojums. RTUZinātniskie raksti. Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija, sērija1,sējums 22, Rīga, 2010, 38-43.4. U. Grinbergs, J. Kajaks, S. Reihmane Usage of EcologicallyPerspective Adhesives for Wood Bonding. RTU Zinātniskieraksti. Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija, sērija1, sējums 22, Rīga,2010, 114-117.5. J. Kajaks, G. Bakradze, A. Viksne, S.Reihmane, M. Kalnins,R.Krutohvostov. The Use of Polyolefins- Based Hot Melts forWood Bonding. Mech. Comp. Mat. Vol. 45, No 6, p. 643-650,(2009).6. A. Borisova, S. Reihmane The Investigation of the Used-Look onCotton Textiles. Book of Proceedings of the 4 th InternationalTextile, Clothing & Design Conference. "Magic World ofTextiles", Dubrovnik, Croatia, October 5-8, 2008, p. 316-319.7. S. Reihmane, I. Baltiņa Hidrofobizējošas apretes celulozesšķiedrmateriāliem. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne <strong>un</strong>lietišķā ķīmija, sērija1, sējums 16, Rīga, 2008, lpp 18-26.118
8. G. Bakradze, J. Kajaks, S.Reihmane, R.Krutohvostov, V.Bulmanis The Influence of Water Sorption - Desorption Cycleson the Mechanical Properties of Composites Based on RecycledPolyolefine and Linen Yarn Production Waste. Mech. Comp.Mat. Vol. 43, No 6, p. 573 - 578, (2007).9. G. G. Bakradze, J.A. Kajaks, S.A.Reihmane, J.E. LejnieksCorrelation Between the Mechanical Properties and the Amo<strong>un</strong>tof Desorpted Water for Composites Based on Recycled Low -Density Polyethylene and Linen Yarn Production Waste. Mech.Comp. Mat. Vol. 43, No 5,p. 427 - 432, (2007).Dalība konferencēs 2011.g.1. S. Skudra, G. Šuļga, B. Neiberte, S. Reihmane Lignīns no finieraražošanas koksnes hidrotermiskās apstrādes notekūdeņiem <strong>un</strong> tā pielietošanatautsaimniecībā. Apvienotā pasaules latviešu zinātnieku III kongresa materiāli.24-27. Oktobris, 2011, Rīga, 105. lpp.2. A. Borisova, S. Reihmane A Method of Evaluation Colour Differences ofTextile Materials. Abstracts of the 52 nd International Scientific Conference ofRiga Technical University. October 13-15, 2011, Riga, Latvia, p.61.3. S. Reihmane, I. Smitkina, I. Baltina, Investigation of Pretreatment ofRaw Hemp Fibers. Abstracts of the 52 nd International Scientific Conference ofRiga Technical University. October 13-15, 2011, Riga, Latvia, p.66.4. L. Laiveniece, I. Gudina, S. Reihmane, A. Dzene, V. Tupureina On thePreparation and Characteristics of Natural Fibre Reinforced Biocomposites.Abstracts of Baltic Polymer Symposium 2011, Parnu, Estonia, September 21 –24, p.102.5. U. Grinbergs, J. Kajaks, S. Reihmane, K. Kalniņš Innovative NatureFriendly Adhezives Usage for Wood Veneer Bonding. Abstracts of BalticPolymer Symposium 2011, Parnu, Estonia, September 21 – 24, p. 45.6. A. Borisova, S. Reihmane A Method of Hydrophobic Properties Impart toa Cotton/polyester Fabric. Abstracts of Baltic Polymer Symposium 2011, Parnu,Estonia, September 21 – 24, p. 30.7. O. Nestore, J. Kajaks, S. Reihmane Some Mechanical Properties ofPolypropylene, Polylactic Acid and Natural Fiber Composites. Abstracts ofconference Polymer Composites 2011, 2011, Plzen, Czechia, April 27-28, p.137-139.Pedagoģiskā darbībaĶīmijas inženierzinātnes nozares polimēru <strong>un</strong> šķiedrmateriālu tehnoloģijasapakšnozares Polimēru materiālu tehnoloģija profesors atbild par apmācībasprocesu priekšmetos, kas saistīti ar polimēru <strong>un</strong> šķiedrmateriālu tehnoloģijuMateriālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātes programmās ĶMLO Ķīmijastehnoloģija, WBWO <strong>un</strong> WMWO Materiālzinātnes, WCHO Materiālutehnoloģija <strong>un</strong> dizains, RMVV1, RMVV4 <strong>un</strong> RMVV6 Tekstila <strong>un</strong> apģērbutehnoloģija.Studiju priekšmeti :ĶPI 307 ŠĶIEDRMATERIĀLI – 3 KPĶPI 511 ŠĶIEDRMATERIĀLU ĶĪMIJA UN TEHNOLOĢIJA – 5 KPĶPĶ 220 TEKSTILMATERIĀLU KRĀSOŠANA UN APDARE – 3 KPĶPĶ 260 DRUKĀŠANAS TEORIJA UN TEHNOLOĢIJA – 2 KPĶPĶ 317 TEKSTILĶĪMIJA – 2 KPĶPĶ 379 TEKSTILMATERIĀLU APDARE – 2 KPĶPĶ 412 TEKSTILĶĪMIJA – 3 KPĶPI 101 IEVADS MATERIĀLZINĀTNĒ/praktiskās nodarbības/119
ĶPI 103 MATERIĀLZINĪBU PAMATI /praktiskās nodarbības/Bakalauru <strong>un</strong> maģistru studiju programmu „Materiālzinātnes” pašnovērtēšana <strong>un</strong>optimizācija, programmu sagatavošana licenzēšanai <strong>un</strong> akreditācijai, studentuaptauju organizēšana.Atskaites periodā vadīti 2 promocijas darbi, 6 maģistru <strong>un</strong> 10 bakalaurukvalifikācijas darbi.Regulārs darbs ar skolēniem, kura rezultātā 2010.g. 3. martā saņemta RTUpateicība Nr. 01000-06/84 sakarā ar LR Izglītības <strong>un</strong> zinātnes ministrijas Valstsizglītības satura centra vēstuli par dalību pasākumos ar skolu ja<strong>un</strong>iešiem.Dalība moderno mācību līdzekļu sagatavošanā ES projektā VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2/0021/0007 Vispārīgodabas zinātņu multimēdiju mācību materiālu izstrāde tehnisko augstskoluinženierzinātņu studentiem. Sadaļa Materiālzinātnes pamati (2006-2008). Leonardo da Vinci programmas projektā „Innovation Transfer inTextiles” „Lifelong Learning Programme (2008-2010), sadarbībā ar piecuvalstu augstskolām - University Leed (UK), TEI of Piraeus (Grieķija),Gheorghe Asachi Technical University of Iasi (Rumānija), University ofMinho (Portugāle), University of Maribor (Slovēnija).Kvalifikācijas celšanas pasākumi pēdējos 6 gados: Firmas BEZEMA informatīvais simpozijs Dornbirna, ŠVEICE,2006.g.,19-22 oktobris "LATAK Modulārās apmācības sistēmas" C1.2 moduļa apmācība"Testēšanas <strong>un</strong> kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgāsprasības" (apliecība) (2008)Organizatoriskā darbība Promociju padomju P 02 <strong>un</strong> P 18 locekle Materiālzinātņu nozares Profesoru padomes locekle Materiālzinātnes nozares studiju programmu komisijas locekle LATAK pieaicinātā tehniskā eksperte LZP 5 NEK Tehnoloģijas zinātniskie pamati pieaicinātā eksperte LZA terminoloģijas komisijas tekstilrūpniecības terminoloģijasapakškomisijas eksperte Baltic Polymer Symposium organizācijas komitejas locekle (2006., 2009.g.) MĶF Domes <strong>un</strong> zinātnes komisijas locekle Polimēru materiālu tehnoloģijas katedras vadītājaValodas: latviešu (dzimtā), krievu, angļu./S. Reihmane/RTU docenta Sergeja Gaidukova CVVārds, uzvārds; Sergejs GaidukovsIzglītība; AugstākāAkadēmiskie nosaukumi <strong>un</strong> zinātniskie grādi; Inženierzinātņu doktors, Dr.sc.ing. (25.12.2008.)Nodarbošanās; RTU vadošais pētnieksValodu lietošanas prasmes; latviešu, krievu, angļu,Citas būtiskas ziņas (pēc pretendenta ieskatiem).2. Zinātniskā darbība <strong>un</strong> publikācijas (par pēdējiem 6 gadiem)Starptautisko pētījumu projektu <strong>un</strong> programmu dalībnieks vai vadītājs;120
Latvijas zinātņu padomes, Izglītības <strong>un</strong> zinātnes ministrijas u.c. iestāžu projektu <strong>un</strong>programmu dalībnieks vai vadītājs;Izpildītājs. 2008.g. Valsts pētījumu programma „Modernu f<strong>un</strong>kcionālu materiālu mikroelektronikai,nanoelektronikai, fotonikai, biomedicīnai <strong>un</strong> konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo tehnoloģijuizstrāde" 6. projekts „F<strong>un</strong>kcionālo materiālu/nanokompozītu dizains, tehnoloģiju izstrāde <strong>un</strong> toīpašības".Izpildītājs. 2008.g. IZM-RTU projekts: „Dolomīta ražošanas atkritumu pielietojums keramzītbetonaizgatavošanā”.Eiropas Savienības, LZP ekspertu <strong>un</strong> citu komisiju loceklis vai vadītājs;nozaru padomju, asociāciju loceklis vai vadītājs;saņemtie patenti <strong>un</strong> licences;nozīmīgākās publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē;publikācijas starptautiskos citējamos izdevumos,-raksti recenzētos izdevumos (LZP apstiprinātie izdevumi);1. S.Gaidukov, R.D.Maksimov, M.Kalnins, J.Zicans, R.Krutohvostov, Structure and MechanicalProperties of Melt Intercalated Polypropylene–Organomontmorillonite Nanocomposites, CompositeInterfaces Vol. 17 (2010) p.705–715.2. Korjakins A., Bajare D., Šahmenko G., Gaidukovs S., Pizele D. Producing of concrete by usinga dolomite waste as an alternative filler. Anyagtudomony – Materials Science, 2009, Vol. 2, p.44-47.3. Bajāre D., Gaidukovs S., Korjakins A., Pizele D., Šahmenko G. Alternatīvo dolomīta pildvieluīpašību izpēte <strong>un</strong> pielietošana betona ražošanā. RTU zinātniskie raksti. 2. sēr., Būvzinātne. - 9. sēj.(2008), 1.-8. lpp.4. R.D.Maksimov, S.Gaidukov, J.Zicans, J.Jansons. Moisture permeability of a polymernanocomposite containing <strong>un</strong> modified clay. Mechanics of Composite Materials, 2008, Vol. 44. No4,p.263-272.5. S.Gaidukov, R.D.Maksimov, M.Kalnins, J.Zicans, Preparation and mechanical properties ofintercalated PP/OMMT nanocomposites., Journal of Physics Conference Series, 2007, Vol.93, p.505-514.6. Р.Д.Максимов, С.Гайдуков, М.Калнинь, Я.Зицанс, Э.Плуме. Механические свойства ивлагопроницаемость полимерного нанокомпозита на основе немодифицированной глины.Пластические массы, 2007, No2, p.39-44.7. S.Gaidukov, R.D.Maksimov, J.Zicans, M.Kalnins. Investigation of mechanical and barrierproperties of acrylic copolymer / organically modified montmorillonite nanocomposites. RTUzinātniskie raksti. Sērija: Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija, 2007, Vol.14, p.69-75.8. R.D.Maksimov, S.Gaidukovs, J.Zicans, M.Kalnins, E.Plume, V.Spacek, P.Sviglerova.Nanocomposites based on styrene-acrylate copolymer and organically modified montmorillonite 1.Mechanical properties. Mechanics of Composite Materials, 2006, Vol. 42. No3, p.263-272.9. R.D.Maksimov, S.Gaidukovs, J.Zicans, M.Kalnins, E.Plume, V.Spacek, P.Sviglerova.Nanocomposites based on styrene-acrylate copolymer and organically modified montmorillonite 2.Barrier and Thermal Properties. Mechanics of Composite Materials, 2006, Vol. 42. No4, p.353-362.10. R.D.Maksimov, S.Gaidukovs, M.Kalnins, J.Zicans, E.Plume. A nanocomposite based on astyrene-acrlate copolymer and native clay 1. Preparation, testing, properties, Mechanics of CompositeMaterials, 2006, Vol.42, No1, p.45-54.11. R.D.Maksimov, S.Gaidukovs, M.Kalnins, J.Zicans, E.Plume. A nanocomposite based on astyrene-acrlate copolymer and native clay 2. Modeling the elastic properties, Mechanics of CompositeMaterials, 2006, Vol.42, No2, p.163-172.12. J.Zicans, R.D.Maksimov, S.Gaidukov, R.M.Meri. Properties of acrylicopolymer/organomontmorillonite nanocomposites. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences,2006, No2, p.30-35.13. S.Gaidukovs, J.Zicans, M.Kalnins, G.Mezinskis, V.Svinka. Preparation and properties ofstyrene –acrylate copolymer /montmorillonite nanocomposites. Chemical Technology, ISSN1392–1231, 2005, No35, p.35-39.monogrāfijas; -mācību grāmatas; -121
citas publikācijas; -piedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs <strong>un</strong> kongresos (referātuautori, nosaukums, konferences nosaukums, tās norises laiks <strong>un</strong> vieta);1. Bajāre D., Gaidukovs S., Korjakins A., Pizele D., Šahmenko G. Using of an alternativedolomite filler in concrete production // 2nd International kongress on ceramics ICC2 – 2008, Itālija,Verona, 29.jūnijs-4. jūlijs, 2008. - 1-6. lpp.2. Bajāre D., Gaidukovs S., Korjakins A., Šahmenko G. Keramzītbetona ražošana, izmantojotdolomīta izstrādes atkritumus // International conference Eco-Balt 2008, Rīga, 15.-16. maijs, 2008. -71-71. lpp3. S. Gaidukov, R.D. Maksimov, M. Kalnins, J. Zicans. Properties of Nanocomposites Based onDifferent, Polymers and Montmorillonites, 6th International Symposium Molecular Order andMobility in Polymer Systems, J<strong>un</strong>e 2-6, 2008, St. Petersburg.4. S.Gaidukov, R.D.Maksimov, M.Kalnins, J.Zicans, E.Plume. Some strength-deformationcharacteristics of nanocomposites based on distinctive polymers and clays. XV Internationalconference on Mechanics of Composite Materials, May 26 - 30, 2008, Riga.5. S.Gaidukov, R.D.Maksimov, J.Zicans, M.Kalnins. Structure and Mechanical Properties of MeltIntercalated Polypropylene-Organomontmorillonite Nanocomposites, Eurofillers 2007: F<strong>un</strong>ctionalFillers For Advanced Aapplications, Zalakaros, Augusts 26-31, 2007, H<strong>un</strong>gary.6. R.D.Maksimov, S.Gaidukov, J.Zicans, M.Kalnins. Mechanical and Barrier Properties ofPolymer/Unmodified Clay Nanocomposites, Eurofillers 2007: F<strong>un</strong>ctional Fillers for AdvancedApplications, Zalakaros, August 26-31, 2007, H<strong>un</strong>gary.7. S.Gaidukov, J.Zicans, M. Kalnins, R.D.Maksimov, E.Plume, V.Svinka, R.Svinka, G.Mezinskis.Polymer/montmorillonite nanocomposites 3rd Baltic Conference of Silicate Materials 2007, 24-25May, Riga, Latvia.8. J.Zicans, R.Maksimov, S.Gaidukov, E.Plume. Polypropylene/layered silicate nanocomposite:preparation, testing, and properties. International Baltic Sea Region conference “F<strong>un</strong>ctionalmaterials and nanotechnologies” April 2-4, 2007, Riga.9. S.Gaidukov, R. D. Maksimov, J. Zicans, N. Lilichenko, E.Plume. Mechanical and barrierproperties of acrylic copolymer/organically modified montmorillonite nanocomposites. Baltic polymersymposium 2006, September 20–22, 2006, Birini Castle, Latvia.10. S.Gaidukov, N.Lilicenko, J.Zicans, M.Kalnins. Polypropylene Organically ModifiedMontmorillonite Nanocomposite: Preparations and Properties. European Conference J<strong>un</strong>ior Euromat2006. 4-8 September 2006, Lausanne, Switzerland.11. S.Gaidukov, R.D.Maksimov, J.Zicans, M.Kalnins. Nanostructured polymeric hybrids based onacrylic copolymer and pristine clays and organically modified nanoclays. The 8th InternationalConference-School Advanced Materials and Technologies, August 27-31, 2006, Palanga, Lithuania.12. S.Gaidukov, R.D.Maksimov, J.Zicans, M.Kalnins, E.Plume. Acrylic copolymer / <strong>un</strong>modifiedclay nanocomposites: preparation, testing, and prperties. XIV International Conference on Mechanicsof Composite Materials, May 29 – J<strong>un</strong>e 2, 2006, Riga.13. J.Zicans, R.D.Maksimov, R.M.Meri, S.Gaidukov, E.Plume. Acrylic copolymer /organicallymodified montmorillonite nanocomposite: mechanical, barrier, and thermal properties. 2nd Latvianconference F<strong>un</strong>ctional Materials and Nanotechnologies. March 27-28, 2006, Riga.14. S.Gaidukovs, N.Lilicenko, J.Zicans, M.Kalnins, G.Mezinskis. Acrylonitrile-vinylacetatecopolymer/ultrafine Vadakste clay dispersed polymer systems, International conference Eco-Balt2006, May 11-12, Riga.15. S.Gaidukov, G.Valkovska, J.Zicans, M.Kalnins, G.Mezinskis. Processing and investigation oflayered silicate and acrylic copolymer nanocomposites. Proceedings to NENAMAT MobilizationWorkshop: First Latvian conference Nanomaterials and nanotechnologies. p.61-67. March 30-31,2005, Riga, Latvia.16. S.Gaidukov, A.Cimmermane, J.Zicans, M.Kalnins, V.Svinka. Invstigation of Poly(vinyl alcohol)intercalation in layered silicates. Proceedings to NENAMAT Mobilization Workshop: First Latvianconference Nanomaterials and nanotechnologies. p.68-74. March 30-31, 2005, Riga, Latvia.17. S.Gaidukov, R.D.Maksimov, J.Zicans, M.Kalnins. Comparison of tensile properties of diverseacrylic copolymers/MMT nanocomposites. Proceedings CD to Joint Meeting of 8th EuropeanSymposium on Polymer Blends and Eurofillers 2005, Nr[F/316], p.1-2, May 9 - 12, 2005, Bruges,Belgium.122
18. G.Valkovska, S.Gaidukovs, J.Zicans, R.Maksimov, R.Svinka. Modification of acrylic copolymercoatings with clay. International conference Eco-Balt 2005, May 5-6, Riga.19. A.Cimmermane, S.Gaidukovs, J.Zicans, G.Mezinskis. Investigation of polyvinyl alcohol / claynanocomposites. International conference Eco-Balt 2004, May 6-7, Riga.20. S.Gaidukov, J.Zicans, M.Kalnins, G.Mezinskis, V.Svinka. Property investigation of smectiteclays and polymer mixtures. Baltic Polymer Symposium, November 26, 2004, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania21. S.Gaidukovs, R.Svinka, G.Mezinskis, M.Kalnins, J.Zicans. Investigation of smectite clay andminerals as hybrid composite materials, 1st Baltic conference on silicate materials, May 27 –28, 2004,Riga, Latvia.22. S.Gaidukovs, R.D.Maksimovs, J.Zicans, M.Kalnins, V.Svinka. Properties of acrylatecopolymer/clay nanocomposites, XIII International conference on Mechanics of Composite Materials,May 16-20, 2004, Riga, Latvia.3. Pedagoģiskā darbība (par pēdējiem 6.gadiem)vadītie promocijas darbi (norādot personas, kuras ir aizstāvējušas disertāciju);recenzētie promocijas darbi (norādot personas);studiju programmas vadīšana;vadītie maģistra darbi (skaits); 1vadītie bakalaura <strong>un</strong> kvalifikācijas darbi (skaits); 2studiju priekšmeti (nosaukums, apjoms kredītp<strong>un</strong>ktos);ĶNF302 Koloīdķīmija (2 KP)ĶPI504 Perspektīvie polimēru materiāli (2 KP)ĶPI419 Polimēru materiālu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija (3 KP)ĶPI422 Polimēru materiālu tehnoloģija (5 KP)Socrates/Erasmus u.c. starptautisko izglītības programmu mācībspēks;sagatavotie mācību līdzekļi;-tālākizglītība, profesionālā pilnveide (kvalifikācijas celšana) Latvijas vai ārzemjuaugstskolās <strong>un</strong> pētniecības iestādēs;2005. NordForsk Ziemeļu <strong>un</strong> Baltijas valstu Doktoranturas studentu seminārs: ’Today’s researchtraining – tomorrow’s scientific quality’, 3-10 Jūnijs, 2005, Häädemeeste, Iga<strong>un</strong>ija.2006. GEBERT RÜF STIFTUNG Short-term Grants-Scholarship for participation at academicactivities in Switzerland2006. 6th Framework Program Marie Curie Intra-European Fellowships for Summer Schools:Knowledge Based Materials - Polyphase and Composites Materials, August 14 -24, Älvdalen,Sweden;2006. The 8th International Conference-School Advanced Materials And Technologies, August27-31, 2006, Palanga, Lithuaniacita būtiska informācija (pēc pretendenta ieskatiem).apbalvojumi:2002. – 2006. II, III pakāpes RTU Senāta stipendijas laureāts2002. – 2007. Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei <strong>un</strong> kultūrai” studentu<strong>un</strong> maģistrantu stipendiju konkursa laureāts2004. – RTU Atzinības Raksts par teicamām sekmēm <strong>un</strong> aktīvu sabiedrisko darbību2005. – LZA Ja<strong>un</strong>ā Zinātnieka balva par zinātnisko darbu “Nanolīmeņa hibrīdmateriāli uzpolimēru <strong>un</strong> neorganisko pildvielu bāzes”2006. – GEBERT RÜF STIFTUNG – The Swiss Baltic Net Graduate Awards for Excellence Studiesand Scientific Research2006. Latvijas Izglītības fonda apbalvojums - “LIF Zelta medaļa“ Nr0042009. LZA Ja<strong>un</strong>ā Zinātnieka balva par zinātnisko darbu “Montmorilonīta nanolīmeņaplākšņveida daļiņas saturoši polimērkompozīti”2009. Werner von Siemens Excellence Award 20094. Organizatoriskā darbība (par pēdējiem 6 gadiem)LZA <strong>un</strong> ārvalstu ZA locekļi;123
Promociju padomju locekļi, LZP eksperti, profesoru padomju locekļi, zinātnisko žurnāluredkolēģijas locekļi;Saeimas, Valdības <strong>un</strong> LR centrālo organizāciju padomju <strong>un</strong> komisiju locekļiStarptautisko zinātnisko organizāciju locekļi <strong>un</strong> eksperti, konferenču organizācijas <strong>un</strong>programmu komiteju vadītāji <strong>un</strong> locekļi;citi augstskolā veicamie pienākumi (piemēram, prodekāns, Senāta loceklis, Konventaloceklis, darbs dažādās komisijās u.tml.).Cita būtiska informācija (pēc pretendenta ieskatiem)Dalība organizācijās2005. – Latvijas Ja<strong>un</strong>o Zinātnieku Apvienības biedrs, LJZA2006. – Deutsche Gesellschaft für Materialk<strong>un</strong>de e.V., DGM, Nr1506862008. – 2009. Latvijas Ja<strong>un</strong>o Zinātnieku Apvienības Valdes loceklisS.Gaidukovs9. Vārds: Andris10. Uzvārds: Šutka11. Dzimšanas gads: 198612. Izglītība:DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CV)Izglītības iestādeDatums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)Iegūtā izglītība:Diploma Nr.Smiltenes ģimnāzija09/199206/2004vidējāIzglītības iestāde Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķāsķīmijas fakultāteDatums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)09/200406/2007Iegūtā izglītība: Inženierzinātņu bakalaura grāds materiālzinātnēDiploma Nr. BD C Nr. 1910Izglītības iestāde Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķāsķīmijas fakultāteDatums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)09/200706/2009Iegūtā izglītība: Inženierzinātņu maģistra grāds materiālzinātnēDiploma Nr. MD E Nr. 003413. Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)):Valoda Lasītprasme R<strong>un</strong>ātprasme RakstītprasmeLatviešu 5 5 5Angļu 4 3 4Krievu 2 2 214. Darba pieredze:124
Datums: no (mm/gggg) 05/2006līdz (mm/gggg) 04/2009Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, Polimērmateriālu institūtsAmata nosaukums Zinātniskā darba asistentsGalvenie pienākumi Veikt eksperimentālo darbu atbilstoši līgumanosacījumiem.Datums: no (mm/gggg) 04/2009līdz (mm/gggg) Šim brīdimDarba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, Silikātu materiālu institūtsAmata nosaukums PētnieksGalvenie pienākumi Apgūt darbu ar dažādām struktūranalīzes iekārtām. Veiktzinātniski pētniecisko darbu elektrokeramikas jomā.15. Cita nozīmīga informācija:o ESF stipendijas laureāts ESF1DP11212/005. Laika posms 2009/09 – 2012/09.o Līdzdalība projektā: „Saules siltuma enerģijas akumulējošu materiālu izstrāde,izmantojot sola-gēla <strong>un</strong> vakuuma pārklājuma tehnoloģijas” Programmas nosaukums:Uzņēmējdarbība <strong>un</strong> inovācijas. Dalības ilgums: 10/2011-Nr.2010/0243/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/156, RTU PVS ID1524.o Līdzdalība projektā: „Nanostruktūru <strong>un</strong> barjeru struktūru ieguves sola-gēla <strong>un</strong> lāzeratehnoloģijas” Nr.2010/0221/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/145, RTU ID 1535.Programmas nosaukums: Uzņēmējdarbība <strong>un</strong> inovācijas.o Līdzdalība projektā „Stikla šķiedras kvalitātes kontrole“. Reģistrācijas Nr. FLPP-2010/21. Projekta darbības ilgums: 04/2010-12/2010.o Līdzdalība projektā „F<strong>un</strong>kcionālo materiālu/nanokompozītu dizains, tehnoloģijuizstrāde <strong>un</strong> īpašības”. Programma: „Modernu f<strong>un</strong>kcionālo materiālu mikroelektronikai,nanoelektronikai, fotonikai, biomedicīnai <strong>un</strong> konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstoššotehnoloģiju izstrāde”. Projekta Nr. V7549. Projekta darbības ilgums: 2005-2009.oLīdzdalība RTU IZM projektā „Ja<strong>un</strong>i hitozāna veidi <strong>un</strong> kompozīcijas, to iegūšanastehnoloģija, īpašības <strong>un</strong> potenciālais pielietojums iepakojuma materiālos <strong>un</strong> pārtikasrūpniecībā”. Projekta Nr. R7227. Projekta darbības ilgums: 2007. gads.o Līdzdalība LZP projektā „Ekonomiski efektīvu šķidros kristālus saturošu polimērukompozītu iegūšanas tehnoloģijas atstrāde <strong>un</strong> ekspluatācijas īpašību izpēte”. Nr.07.2077. Projekta darbības ilgums: 2007-2008.o Ar izcilību absolvējis RTU materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultāti.o Latvijas studentu apvienības organizētā konkursa „Studentu gada balva 2009” laureātsnominācijā „gada pētnieks”.16. Publikāciju saraksts1. A. Šutka, R. Merijs Meri, V. Rukšāns. Poliuretāna divkomponentu hermētiķi logupakešu blīvējumam. RTU 47. Studentu Zinātniskā <strong>un</strong> Tehniskā konference, 2006.gada 27. aprīlī.2. Т. Иванова, Ж. Роя, В. Рукшанс, Ю. Битениекс, А. Шутка. Некоторыеаспекты вторичной переработки металлизированнойполиэтилентерефталатной (ПЭТФ) пленки. Материалы 26 международнойконференции и выставки, 26 мая – 2 июня 2006 г., Ялта – Киев: УИЦ «Наука.Техника. Технология» 2006, 428 с. - с. 743. A. Shutka, R. Merijs Meri, V. Ruksans, J. Zicans, M. Kalnins. Novel polyurethanesealant compositions Proceedings of the International Scientific Conference Baltic125
Polymer Symposium 2006, September 20.-22., Birini Castle, Latvia, Riga: RTU2006, 95 p. - p. 81.4. A. Šutka, R. Merijs Meri (Zinātniskais vadītājs). Heterogēnu polikarbonātamaisījumu ar eteilēna-oktēna kopolimēru stiprības-deformācijas īpašības. RTU 48.Studentu Zinātniskā <strong>un</strong> Tehniskā konference, 2007. gada 26. aprīlī. Rīga forum.5. I. Elksnite, A. Shutka, R. Merijs Meri, J. Zicans, A. K. Bledzki. Improvement of theproperties of the recyclable polyethylene terephtalate blends through modificationInternational Conference EcoBalt 2007, May 10-11, Riga, Latvia.6. Элксните И., Иванова Т., Шутка А., Роя Ж. Полимерные смеси на основеполикарбонатаю. Материалы 27 международной конференции и выставки,28 мая – 1 июня 2007 г., Ялта – Крим: УИЦ «Наука. Техника. Технология»,2007, 376 с.7. A. Šutka, M. Kalniņš. Effects of γ-irradiation on the structure and mechanicalproperties of polycarbonate and ethylene octene polymer copolymer blends. LLUscientific students conference, 2007.8. T. Ivanova, A. Shutka, J. Zicans, M. Kalnins, A.K. Bledzki. Toughtened aromaticpolyester composites development and properties. Strenght, durability and stabilityof materials and structures, 4th International conference, september 11-13, 2007,Palanga, Lithuania, p. 23.9. A. Shutka, R. Merijs Meri, M. Kalnins, V. Kalkis. Stress-strain and calorimetricproperties of elastomer toughened polycarbonate composites and nanocomposites.Abstracts of the Baltic Polymer Symposium 2007, September 19.-21., 2007,Druskininkai, Lithuania, p. 44.10. J. Zicans, A. Shutka, R. Merijs Meri, M. Kalnins. Polycarbonate based engineeringmaterials. Abstracts of the XVI-th Inernational Baltic conference, October 25-26,2007, Riga, Latvia, p . 13.11. A. Shutka, R. Merijs Meri, M. Kalnins, Z. Roja. Filled polycarbonate compositesbased on post consumer material. Abstracts of the Baltic Polymer Symposium 2008,May 13.-16., 2008, Otepaa, Estonia, p. 14.12. A. Shutka, R. Merijs Meri, M. Kalnins, A. K. Bledzki. Recycling of optical discs.Recykling i odzysk materialōv polimerowych,2008, Szczeci, Poland, p. 241.-242.13. R. Merijs Meri, A. Shutka, I. Zalite, M. Kalnins. Metallic filler containing polymernanocomposites. E-mrs 2008 fall meeting, September 15.-16., Warsaw, Poland, pp.150-151.14. R. Merijs Meri, A. Shutka, I. Zalite, A.K.Bledzki. Metal oxide mineral fillercontaining polymer nanocomposites. Solid statePhenomena, vol. 151, 2009, pp.154-159.15. A. Šutka, R. Merijs Meri. Polikarbonāta modificēšana ar ferīta nanodaļiņām. RTU50. Studentu Zinātniskā <strong>un</strong> Tehniskā konference, 2009. gada 23. aprīlī.16. R. Merijs Meri, M.Kalnins, V. Kalkis, A.Shutka, S.Strode. Magnetic polmer-ferritenanocomposites: Structure, physical and mechanical properties. Mitech 2009, J<strong>un</strong>e25.-26., Prague, Czech Republic, pp. 160-163.17. S. Strode, A. Shutka, R. Merijs Meri, I. Zalite, A.K. Bledzki. Polycarbonatenanocomposites with magnetic fillers and properties. Baltic Polymer Symposium2009, September 22-25, 2007, Ventspils, Latvia, p. 98.18. A. Shutka, R. Merijs Meri, J. Zicans, G. Mezinskis. Structure, physical andmechanical properties of the polycarbonate-barium ferrite nanocomposite.Nanotech Europe 2009, September 28-30, 2009, Berlin, Germany, p. 199.19. R. Merijs Meri, J. Zicans, A. Shutka, S. Strode, Z. Roja. Reclamation ofpolycarbonate from optical disc waste by melt processing. Engineering Materials &Tribology Baltmattrib 2009, October 22-23, 2009, Tallin, Estonia, p. 62.126
20. A. Šutka, G. Mežinskis. Characterization of sol-gel auto-combustion reaction andattained products. Material Science and Applied Chemistry. Vol. 22 (1), 2010, pp.51-56. ISSN 1407-7353.21. A. Šutka, G. Mežinskis, A. Plūdonis, I. Juhņēviča. Synthesis and Analysis of SpinelType Ferrite Nanoparticles. Latvian Journal of Chemistry. 2010. Nr. 1. 17-25 lpp.ISSN 0868-8249.22. A. Sutka, G. Mezinskis, A. Pludons. Preperation of dissimilar ferrite compo<strong>un</strong>ds bysol-gel auto-combustion method. CHEMINĖ TECHNOLOGIJA. 2010. Nr. 1 (54)pp. 41-46. ISSN 1392-1231.23. A. Shutka, G. Mezinskis, A. Pludons, S. Lagzdina. Structural and electric propertiesof nanostructured spinel ferrites obtained by auto-combustion method. CYSENI2010, May 27-28, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania. ISSN 1822-755424. A. Shutka, G. Mezinskis, S. Lagzdina. Structural and electric properties ofcombustion synthesis derived nanocrystalline Ni 0,3 Zn 0,7 Fe 2 O 4 – investigation ofoptimal calcination parameters. Electroceramics 12 (2010), J<strong>un</strong>e 13-16, Trondheim,Norway.25. A. Sutka, G. Mezinskis. Characterization of nano sized Ni-Zn ferrite. Inter-Academia (2010), August 9-12, Riga, Latvia.26. A. Sutka, G. Mezinskis, A. Pludons. Combustion Synthesis, Electrical andMicrostructural Properties of Ni1-xZnxFe2O4. Advanced Materials andTechnologies (2010), August 2010, Palanga, Lithuania.27. A. Sutka, G. Mezinskis, A. Pludons, S. Lagzdina. Characterization of sol-gel autocombustionderived spinel ferrite nano-materials. Energetika, 2010, 56, pp. 254-259.28. A. Sutka, K.A. Gross, G. Mezinskis, G. Bebris, M. Knite. The effect of heatingconditions on the properties of nano- and microstructured Ni–Zn ferrite. PhysicaScripta, 2011, 83, 02560129. A. Sutka, G. Mezinskis, S. Lagzdina, G. Bebris. Effect of cooling conditions onnano-sized NiFe2O4 electrical properties. Advanced Materials Research. 2011, 222,pp 263-266.30. A. Sutka, G.mezinskis, L. Timma, I. Vitina. Electrical and Structural Properties ofNanostructured Stoichiometric and Non-Stoichiometric Ni-ZnFerrites.BaltSilica2011: Book of abstracts, 2011, pp. 34-35.31. G. Mezinskis, L. Grase, I Buike, A. Pludons, L. Lindina, I. Vitina, A. Sutka. TheEvaluation of Illite/Kaolinite Clay Submicrometer Particulate Materials for theDevelopment of Geopolymer Type Solids. BaltSilica2011: Book of abstracts, 2011,pp. 38-39.32. G. Mezinskis, M. Slesareva, I. Juhnevica, D. Andersone, M. Karpe, A. Sutka.Photocatalytic Activity of TiO2 Coatings Deposited onto Porous Silica GlassFibres. BaltSilica2011: Book of abstracts, 2011, pp. 70-71.33. A. Sutka, G. Mezinskis, L. Timma, A. Pludons, S. Lagzdina. Synthesis andCharacterization of Nanosized Spinel Ferrites for Gas Sensor Applications. MC10:Conference proceedings, 2011, AT_P172.34. A. Sutka, G. Mezinskis, A. Lusis, G. Strikis. Study of impedance properties on nonstoichiometricNi-Zn ferrite annealed at different temperatures. RTU 52.starptautiskā zinātniskā konference, 2011, pp. 78.35. A. Šutka, G. Mežinskis, A. Lūsis. Špineļa tipa ferītu gāzes sensoru raksturošanaizmantojot impedances spektraskopiju. Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku IIIkongress, 2011, pp. 116.36. A. Sutka, S. Lagzdina, G. Mezinskis, A. Pludons, I. Vitina, L. Timma. Acomparative study of Ni0.7Zn0.3Fe2O4obtained by sol-gel auto-combustion and127
flash combustion methods. IOP Conf. Series: Materials Science and Engineering 25(2011) 01201937. A. Sutka. Metal oxide semiconductor gas sensors. Latvian journal of chemistry.2011, 50, 233-241.38. I. Dirba, A. Šutka, G. Mežinskis, M. Majorovs, J. Kleperis. Synthesis and propertiesof nano-sized magnetic-hard materials. Institute of Solid State Physics 28 thScientific conference. 2012, pp. 48.39. A. Sutka, M. Stingaciu, G. Mezinskis, A. Lusis. An alternative method to modifythe sensitivity of p-type NiFe 2 O 4 gas sensor. Journal of Materials Science. 2012, 47,pp. 2856–2863.40. A. Sutka, G. Mezinskis, A. Lusis, D. Jakovlevs. Influence of iron non-stoichiometryon spinel zinc ferrite gas sensing properties. Sensors & Actuators: B. Chemical.2012, doi:10.1016/j.snb.2012.03.01217. Kontaktinformācija:Adrese: Darba: Mājas:Āzenes iela 14Tilta iela 20-1a,Rīga, LV-1048Rīga, LV-1005LATVIJALATVIJATālruņa nr: +37126138155E-pasta adrese andris.sutka@rtu.lvA.ŠutkaRTU docentes Innas Juhņevičas CVVārds, uzvārds; Inna JuhņevičaDzimšanas vieta, datums; Dobele, Latvija, 1974Izglītība; AugstākāAkadēmiskie nosaukumi <strong>un</strong> zinātniskie grādi; Inženierzinātņu doktors, Dr.sc.ing.Nodarbošanās; RTU docenteValodu lietošanas prasmes; latviešu, krievu, vācu, angļuCitas būtiskas ziņas (pēc pretendenta ieskatiem).2. Zinātniskā darbība <strong>un</strong> publikācijas (par pēdējiem 6 gadiem)Starptautisko pētījumu projektu <strong>un</strong> programmu dalībnieks vai vadītājs;ESF projekta VPD1/ESF/PIAA/04/AKP/3.2.7.2/0022/0007 “Lietišķās ķīmijas <strong>un</strong>materiālzinātnes informācijas centrs” vadītāja (2006.-2007.g.).Latvijas zinātņu padomes, Izglītības <strong>un</strong> zinātnes ministrijas u.c. iestāžu projektu <strong>un</strong>programmu dalībnieks vai vadītājs;LZP granta Nr. 05.1693. “Augu valsts materiālu <strong>un</strong> sola-gela tehnoloģijas izmantošana keramikasieguvei” vadītāja (2004.-2008.g).IZM - RTU projekta Nr. R 7349. “Ar retzemju oksīdiem <strong>un</strong> fluora savienojumiem modificētuSiO 2 nanomateriālu sola-gēla sintēze, to struktūras <strong>un</strong> luminescento īpašību izpēte„ projektavadītāja (2008.g).ERAF 2.5.1. projekts „Ja<strong>un</strong>as metodes <strong>un</strong> tehnoloģijas optisko šķiedru ražošanai <strong>un</strong> pielietošanai”projekta vadītājs: J. Spīgulis (2009.g.)128
ERAF projekts „Saules siltuma enerģijas akumulējošu materiālu izstrāde, izmantojot sola-gēla <strong>un</strong>vakuuma pārklājuma tehnoloģijas” 2010/0243/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/156 projektavadītājs: G.Mežinskis (2010.-)ERAF projekts „Inovatīvu zemtemperatūras kompozītmateriālu izstrāde no vietējām minerālajāmizejvielām” 2010/0244/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/152 projekta vadītāja: L.Krāģe (2010.-)ERAF projekts „Nanostruktūru <strong>un</strong> barjeru struktūras ieguves sola-gēla <strong>un</strong> lazēra tehnoloģijas”2010/0221/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/145 projekta vadītājs: G.Mežinskis (2010.-)ERAF projekts „Augstas efektivitātes nanobetoni” 2010/0286/1DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/033projekta vadītājs: A.Korjakins (2010.-)Eiropas Savienības, LZP ekspertu <strong>un</strong> citu komisiju loceklis vai vadītājs;nozaru padomju, asociāciju loceklis vai vadītājs;saņemtie patenti <strong>un</strong> licences;nozīmīgākās publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē;1. I.Juhņeviča, G.Mežinskis, I.Kļaviņa. Augu valsts <strong>un</strong> sola-gēla tehnoloģijas izmantošanakeramikas ieguvei.// RTU Zinātn, raksti, Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīm. Sērija.Rīga,2009, 1,20, 84.-93 lpp.2. A.Šutka, G.Mežinskis, I.Juhņeviča, A.Plūdons. Špineļa tipa ferītu nanodaļiņu sintēze <strong>un</strong>analīze.// Latvijas ķīmijas žurnāls. Rīga, 2010, 2, 17.- 25. lpp.3. I Juhnevica, J Kucinska, A Sardiko, G Mezinskis. Feasibility of metallurgical wasteencapsulation in a clay formed matrix.// IOP Conference Series: Materials Science andEngineering, Volume 25, 20114. J Setina, V Akishins, L Petersone, V Veseris, I Juhnevica. Influence of various factors onthe breakage rate of glass fibre.// IOP Conference Series: Materials Science andEngineering, Volume 25, 20115. G.Shakhmenko, A.Korjakins, P.Kara, J.Justs, I.Juhnevica. UHPC ContainingNanoparticles Synthesized by Sol-gel Method. // www.<strong>un</strong>ikassel.de UHPC 2012 (pieņemtspublicēšanai)6. I.Juhņeviča, G.Mežinskis, I.Kļaviņa, A.Sardiko. Keramikas struktūras iegūšana <strong>un</strong>īpašības ar biomimetikas <strong>un</strong> sola-gēla metodi.// RTU Zinātn, raksti, Materiālzinātnes <strong>un</strong>lietišķās ķīm. Sērija.Rīga (iesniegts).publikācijas starptautiskos citējamos izdevumos,-raksti recenzētos izdevumos (LZP apstiprinātie izdevumi);1. I.Juhņeviča, G.Mežinskis. Betona armēšana ar E-tipa stikla šķiedrām <strong>un</strong> to virsmasmodifikācija, izmantojot sola-gēla pārklājumus.// Latvijas ķīmijas žurnāls. Rīga, 2003, 2,117.-127. lpp.2. A.Šutka, G.Mežinskis, I.Juhņeviča, A.Plūdons. Špineļa tipa ferītu nanodaļiņu sintēze <strong>un</strong>analīze.// Latvijas ķīmijas žurnāls. Rīga, 2010, 2, 17.- 25. lpp.3. I Juhnevica, J Kucinska, A Sardiko, G Mezinskis. Feasibility of metallurgical wasteencapsulation in a clay formed matrix.// IOP Conference Series: Materials Science andEngineering, Volume 25, 20114. J Setina, V Akishins, L Petersone, V Veseris, I Juhnevica. Influence of various factors onthe breakage rate of glass fibre.// IOP Conference Series: Materials Science andEngineering, Volume 25, 2011monogrāfijas; -mācību grāmatas; -citas publikācijas; -piedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs <strong>un</strong> kongresos (referātuautori, nosaukums, konferences nosaukums, tās norises laiks <strong>un</strong> vieta);1. I.Juhņeviča, G.Mežinskis. TiO 2 -SiO 2 sola-gēla stiklveida <strong>un</strong> kompozītie pārklājumi”1.Baltijas valstu silikātu materiālu konference. Rīga, 2004.g. 27.-28.maijs.129
2. I.Juhņeviča, K.Kravalis, G.Mežinskis. Augu valsts materiālu <strong>un</strong> sola-gēla tehnoloģijasizmantošana keramikas ieguvei. // 1.Baltijas valstu silikātu materiālu konference. Rīga,2004.g. 27.-28.maijs.3. I.Yuhnevicha, G.Mezinskis. TiO 2 -SiO 2 Sol-Gel Vitreous and Composite Coatings. //Euromat 2004. Switzerland, Lousanne, 2004, 6-9 September.4. I.Yuhnevicha, G.Mezinskis. Preparation of ceramic materials by the use of naturalmaterials and sol-gel technology// Euromat 2005. Czech Republic, Prague, 2005, 5-8September.5. G. Mezinskis, I.Juhnevica, M.Kesners, L.Lindina, A.Pludons. Triboceramic coatingcomposition development by sol-gel method. // Riga Technical University 3rd Balticconference of Silicate materials 24-25 May. 2007, Riga.6. I.Juhnevica, G.Mezinskis, I.Klavina, A.Pludons, A.Patmalnieks. Carbon and SiO 2 (TiO 2 )containing ceramics prepared by the use of vegetation raw materials. // Riga TechnicalUniversity, 3rd Baltic conference of Silicate materials, 24-25 May, 2007.7. Mezinskis G., Kestners M., .Yuhneviča I. Development of triboceramic coatingcomposition by sol-gel method. // Riga Technical University , 3.Baltijas valstu silikātumateriālu konference. Rīga, 24-25 May, 2007.8. G. Mezinskis, I. Juhnevica, I. Klavina. Synthesis of Carbon, Silica and TitaniaContaining Ceramics by the Biotemplating Technique.// EUROMAT 2007, Nürnberg,Germany, 10-13 September 2007.piedalīšanās ar referātu citās konferencēs;1. G. Mežinskis, I. Klaviņa, I. Juhneviča, A. Patmalnieks. Oglekli <strong>un</strong> SiO 2 (TiO 2 ) saturošaskeramikas sintēze, izmantojot augu valsts izejmateriālus. RTU 47.starptautiskā zinātniskākonference, 2006.g. 12-14 oktobris.2. Juhnevica, G. Mezinskis, I. Klavina, A.Pludons. Keramikas materiālu ieguve, izmantojot solagēlatehnoloģiju koksnes apstrādē // RTU 50. starptautiskā zinātniskā konference, Rīga,2009.g.16.oktobris.3. J.Setina, V. Akishins, L. Petersone, V. Veseris, I. Juhnevica. Influence of various factors onthe breakage rate of glass fibres. // Riga Technical University 5rd Baltic conference ofSilicate materials 23-25 May. 2011, Riga.4. I.Juhnevica, M.Mašonkina, A.Sardiko, J.Klindzans, A.Pludons, S.Gaidukovs. Sythesis ofnanoparticles by redox initiated process and preparation of their polymeric nanocomposites.// Riga Technical University 5rd Baltic conference of Silicate materials 23-25 May. 2011,Riga.5. G.Mezinskis, M.Slesareva, I.Juhnevica, D.Andersone, M.Karpe, A.Sutka. Photocatalyticactivity of TiO2 coatings deposited onto porous silica glass fibres. // Riga TechnicalUniversity 5rd Baltic conference of Silicate materials 23-25 May. 2011, Riga.6. A.Pludons, G.Mežinskis, B.Auziņa, I.Juhņeviča, M.Sļesareva, I.Pavlovska. AFM studies ofsol-gel derived Fe2O3-TiO2 dip-coatings. // Riga Technical University 5rd Baltic conferenceof Silicate materials 23-25 May. 2011, Riga.7. I.Juhnevica, J.Kucinska, A.Sardiko, G.Mezinskis. Feasibility of metallurgical wasteencapsulation in a clay formed matrix. // Riga Technical University 5rd Baltic conference ofSilicate materials 23-25 May. 2011, Riga.cita būtiska informācija (pēc pretendenta ieskatiem); piedalīšanās ar referātiem RTU studentuzinātniskās konferencēs1. K.Kravalis, I. Juhneviča. Dabas produktu izmantošana keramisko materiālu ieguvei. //45. RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferences materiāli, 2004, Rīga, RīgasTehniskā <strong>un</strong>iversitāte.2. Klaviņa, I. Juhneviča. Latvijas augu valsts materiālu izmantošana porainu, keramiskumateriālu sintēzei . // 47. RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferences materiāli,2006, Rīga, Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte.3. B.Miglieniece, I.Juhņeviča. Porainie keramiskie materiāli sintezēti dabas matricā. // 48.RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferences materiāli, 2007, Rīga, RīgasTehniskā <strong>un</strong>iversitāte.130
4. J.Jakuševa, I.Juhņeviča. PZT pjezokeramisko pārklājumu ieguve izmantojot sola-gēlatehnoloģiju. // 49. RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferences materiāli, 2008,Rīga, Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte.5. A.Pēterāne, I.Juhņeviča. Kompozītās keramikas ieguve izmantojot SiO 2 –TiO 2 sola–gēlasastāvus <strong>un</strong> TiO 2 nanodaļiņas.// 49. RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferencesmateriāli, 2008, Rīga, Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte.6. A.Celms, I.Juhņeviča. Silīcija oksīdu saturošu stiklveida materiālu modifikācija,izmantojot dzelzs oksīdu nanodaļiņas 49. RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskāskonferences materiāli, 2008, Rīga, Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte.7. A.Sardiko, I.Juhņeviča. SiO 2 pārklājumu modificēšana ar retzemju elementiem. // 50.RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferences materiāli, 2009, Rīga, RīgasTehniskā <strong>un</strong>iversitāte.8. J.Kučinska, I.Juhņeviča. Rupniecisko atkritumu iekapsulēšana// 50. RTU studentuzinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferences materiāli, 2009, Rīga, Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte.9. J.Klindžans, I.Juhņeviča. Sudraba nanodaļiņu iegūšana <strong>un</strong> to īpašības SiO 2 sola-gēlasistēmā. // 50. RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferences materiāli, 2009, Rīga,Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte.10. A.Sardiko, I.Juhņeviča. Ar sola-gēla metodi iegūto kompozītmateriālu modificēšana arretzemju elementiem. // 51. RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferences materiāli,2010 Rīga, Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte.11. J.Kučinska, I.Juhņeviča. Metalurģisko atkritumu iekapsulēšanas iespējas. // 51. RTUstudentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferences materiāli, 2010, Rīga, Rīgas Tehniskā<strong>un</strong>iversitāte.12. M.Mašonkina, I.Juhņeviča. ZnO nanodaļiņu iegūšana <strong>un</strong> īpašības. // 52. RTU studentuzinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferences materiāli, 2011, Rīga, Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte.13. M.Sļesareva, I.Juhņeviča. Triboloģisko savienojumu iegūšana izmantojot sola-gēlatehnoloģiju. // 52. RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferences materiāli, 2011,Rīga, Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte.3. Pedagoģiskā darbība (par pēdējiem 6.gadiem)vadītie promocijas darbi (norādot personas, kuras ir aizstāvējušas disertāciju);recenzētie promocijas darbi (norādot personas);studiju programmas vadīšana;vadītie maģistra darbi (skaits); 3vadītie bakalaura <strong>un</strong> kvalifikācijas darbi (skaits); 11studiju priekšmeti (nosaukums, apjoms kredītp<strong>un</strong>ktos);ĶST 576 Silikātu ķīmija <strong>un</strong> fizikālā ķīmija (6 KP)ĶST 418 Nanotehnoloģijas pamati (3 KP)ĶST 419 Neorganisko nanodaļiņu ķīmijas <strong>un</strong> tehnoloģijas pamati (2 KP)ĶST 420 Ievads nanotehnoloģijā (2 KP)Socrates/Erasmus u.c. starptautisko izglītības programmu mācībspēks;sagatavotie mācību līdzekļi;-tālākizglītība, profesionālā pilnveide (kvalifikācijas celšana) Latvijas vai ārzemjuaugstskolās <strong>un</strong> pētniecības iestādēs;Iestāde: Rīgas Starptautiskās Ekonomikas institūts,Rīga, LatvijaGads: 2001Web-lapu veidošana ar Front Page, apliecība Nr.912Iestāde: Personāla sertifikācijas institūts, Rīga, LatvijaGads: 2003piedalīšanās seminārā “Vides pārvaldības sistēmas pārtikasrūpniecībā”Gads: 2011.Iestāde: Fei CompanyPiedalīšanas seminārā „Modern applications in elektronmicroskopy”131
cita būtiska informācija (pēc pretendenta ieskatiem).4. Organizatoriskā darbība (par pēdējiem 6 gadiem)LZA <strong>un</strong> ārvalstu ZA locekļi;Promociju padomju locekļi, LZP eksperti, profesoru padomju locekļi, zinātnisko žurnāluredkolēģijas locekļi;Saeimas, Valdības <strong>un</strong> LR centrālo organizāciju padomju <strong>un</strong> komisiju locekļiStarptautisko zinātnisko organizāciju locekļi <strong>un</strong> eksperti, konferenču organizācijas <strong>un</strong>programmu komiteju vadītāji <strong>un</strong> locekļi;citi augstskolā veicamie pienākumi (piemēram, prodekāns, Senāta loceklis, Konventaloceklis, darbs dažādās komisijās u.tml.).RTU MĶF Domes sekretāreRTU MĶF Padomnieku konventa sekretāreMĶF pārstāvis konkursā „Nāc <strong>un</strong> studē RTU”Darbs ar Latvijas skolām <strong>un</strong> vidusskolniekiem, pārvērto durvju organizēšanaRTU MĶF konsultants izstādes „Skola” organizēšanaiRTU Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātes Domes loceklis;MĶF pārstāvis RTU mājās lapas modernizēšanai <strong>un</strong> e-vides izveide vidusskolniekiem uz ORTUSbāzes.Cita būtiska informācija (pēc pretendenta ieskatiem)LR Izglītības <strong>un</strong> zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra pateicība par iesaistīšanos ESstruktūrfondu projektā Nr.2008/0002/1DP/1.2.1.2.1./08/IPIA/VIAA/001 „Dabaszinātnes <strong>un</strong>matemātika” (2010.g.)./I.Juhņeviča/Ilonas Pavlovskas dzīves <strong>un</strong> darba gājums (Curriculum Vitae)Vispārīgās ziņasVārds, uzvārds: Ilona PavlovskaPersonas kods: 210577-10138Dzimšanas vieta: Rīga, LatvijaDzīves vietas adrese: Slokas 169-27, LV-1067, Rīga, LatvijaIzglītība: augstākāAkadēmiskie nosaukumi <strong>un</strong> zinātniskie grādi: Dr.inž.Nodarbošanās: pētnieceValodu lietošanas prasmes: Latviešu, angļu, krievu valodasIzglītība2001.-2006. RTU MĶF Inženierzinātņu doktora grāds. Tēma: „Hidroksilapatīta nanopulveru<strong>un</strong> kompozītkeramikas iegūšna ar sola-gēla metodi”.1998.-2001. RTU MĶF Inženierzinātņu maģistra grāds ķīmijas tehnoloģijā. Tēma: „ZrO 2 –TiO 2 –SiO 2 sola-gēla pārklājumi nātrija-kalcija silikātstiklam <strong>un</strong> E-tipa stikla šķiedrai”.2001. RTU MĶF Inženiera-ķīmiķa kvalifikācija. Tēma: „Sistēmas ZrO 2 -TiO 2 -SiO 2 sola-gēlapārklājumi <strong>un</strong> to uzklāšanas nepārtrauktās darbības iekārta”.1998.-2001. RTU MĶF Dabaszinātņu bakalaura grāds ķīmijas tehnoloģijā. Tēma: “ZrO 2 -TiO 2 -SiO 2 saturošo sola-gēla pārklājumu sintēze <strong>un</strong> fizikāli ķīmiskās īpašības”.Nodarbošanās1997.-2001. RTU Silikātu materiālu institūts, zinātniskā asistente.2005.-līdz šīm brīdim. Pētniece. Zinātniskā sekretāre.132
Pieredze projektu izpildē:1. NR. 2010/0221/2DP/2.1.1.1.0/10/ APIA/VIAA/145 „Nanostruktūru <strong>un</strong> barjeruatruktūru veidošanas sola-gēla <strong>un</strong> lāzera tehnoloģijas” (PVS ID 1535).2. NR. 2010/0243/2DP/2.1.1.1.0/10/ APIA/VIAA/156 „Saules siltuma enerģijasakumulējošu materiālu izstrāde, izmantojot sola-gēla <strong>un</strong> vakuuma pārklājumutehnoloģijas” (PVS ID 1524).3. EK 6.ietv. Programmas projekts NMP3-CT-2003-504937 “PERCERAMICS -Multif<strong>un</strong>ctional percolated nanostructured ceramics fabricated from hydroxylapatite”.4. Eiropas zinātnes programmas pētījuma projekts EUREKA E! 3033 "Hidroksilapatītananokompozīt keramika - ja<strong>un</strong>s implantu materiāls kaulu aizstāšanai". (2006.-2008,2011)5. RTU pētn. proj. FLPP-2009/31 „E-tipa stikla šķiedras ķīmiskā sastāva, tehnoloģiskoparametru <strong>un</strong> izstrādājumu kvalitātes korelācija”, (2009).6. IZM-RTU projekts Nr. R 7343 „Polimēru <strong>un</strong> SiO 2 struktūrās ievadīto nanodaļiņumijiedarbība ar kompozīto materiālu matricu”, (2008).7. ERAF projekts LU sadarbībā ar RTU, NR.VPD1/ERAF/CFLA/05/APK/2.5.1./000047/023 „Ja<strong>un</strong>as metodes <strong>un</strong> tehnoloģijasoptisko šķiedru ražošanai <strong>un</strong> pielietošanai”. Atbildīgais no RTU - G.Mežinskis, (2006.-2008.)8. IZM - RTU projekta Nr. R 7349. “Ar retzemju oksīdiem <strong>un</strong> fluora savienojumiemmodificētu SiO 2 nanomateriālu sola-gēla sintēze, to struktūras <strong>un</strong> luminescento īpašībuizpēte„ (2008.).9. LZP projekts Nr. 05.1693. „Augu valsts materiālu <strong>un</strong> sola-gela tehnoloģijasizmantošana keramikas ieguvei”. (2005.-2008.)10. IZM-RTU projekts Nr. 7079 „Zinātnes attīstība augstskolā”. Vad. J.Dehtjars„Pusvadītāja <strong>un</strong> vīrusiem līdzīgo nanodaļiņu pašsalikta sistēma”, (2006.)Patenti1. LV 14401 B. C0308/00, C23D5/00, P-11-87. Laimonis Bīdermanis, Jānis Liepiņš,G<strong>un</strong>dars Mežinskis, Andris Cimmers, Ilona Pavlovska. Masa emalju tipa pārklājumamuz tērauda. Publicēšanas datums 20.12.2011.2. Jānis Liepiņš, Laimonis Bīdermanis, G<strong>un</strong>dars Mežinskis, Ilona Pavlovska, AndrisCimmers, Lauma Lindiņa. Masas stikla-kristaliskas emaljas pārklājumam uz leģētatērauda. (iesniegts 15.02.2012)Nozīmīgākās publikācijas citējamos izdevumos1. Rapoports A., Borovikova D., Kokina A., Patmalnieks A., Polyak N., Pavlovska I.,Mežinskis G., Dehtjars J. Immobilisation of Yeast Cells on the Surface ofHydroxyapatite Ceramics // Process Biochemistry. - 46. (2011) pp 665-670.2. Tihomirova K., Neilands K., Rubulis J., Mežinskis G., Pavlovska I., Juhna T.Оптимизация процесса коагуляции для удаления ПОВ из воды богатой гуминамив Риге (Латвия) // Водоочистка, Водододготовка, Водоснабжение. - 8 . (2010) 18.-24. lpp.D. Aronov, M. Chaikina, J. Haddad, A. Karlov, G. Mezinskis, L. Oster, I.Pavlovska and G. Rosenman. Electronic states spectroscopy of hydroxyapatitenanoceramics. J. Mater. Scien.: Mater. Med., Vol. 18, May/2007, 865-870.3. G. Rosenman, D. Aronov, L. Oster, J. Haddad, G. Mezinskis, I. Pavlovska, M.Chaikina, A. Karlov. Photoluminescence and surface photovoltage spectroscopy studiesof hydroxyapatite nano-bio-ceramics. J. Luminescence, Vols. 122-123, January-April/2007, 936-938.133
4. I.Pavlovska, D.Lazdiņa, G.Mežinskis, Hidroksilapatīta biokeramisko materiālu īpašības<strong>un</strong> ieguves metodes, Latvijas Ķīmijas žurnāls, 2005, Nr. 2, 3.- 269. lpp.5. G.Mežinskis, I.Pavlovska, J.Jastržembskis, D.Lazdiņa. Hidroksilapatīta keramikasiegūšana <strong>un</strong> poru struktūras modifikācija, izmantojot hidrolizētu alkoksīdu šķīdumu.RTU zinātniskie raksti. Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķa ķīmija. 8.sējums. 2004, 63.-74. lpp.Citas publikācijas1. I.Pavlovska, G.Mežinskis, A.Hlopickis, J.Jastrzembskis, A.Pludons. Processing andproperties of nanostructured hydroxyapatite and lead zirconate-titanate ceramics. Inbook of abstracts 2nd Baltic Conference on Silicate Materials. 13-14 May, Ka<strong>un</strong>as.2005. p. 7.2. I.Pavlovska, D.Lazdiņa, G.Mežinskis. Hidroksilapatīta keramikas sintēze, porustruktūra <strong>un</strong> īpašības. 1.Baltijas valstu silikātu materiālu konference. Tēžu krājums.Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte. Rīga, 2004. 27-28.3. Tihomirova K., Neilands K., Rubulis J., Mežinskis G., Pavlovska I., Juhna T.Оптимизация процесса коагуляции для удаления ПОВ из воды богатой гуминамив Риге (Латвия) // Water and Wastewater Treatment Plants in Towns and Comm<strong>un</strong>itiesof the XXI Century: Technologies, Design & Operation, Krievija, Maskava, 2.-4. jūnijs,2010. - 1.-7. lpp.4. Tihomirova K., Neilands K., Rubulis J., Mežinskis G., Pavlovska I., Juhna T.Optimization of coagulation process for removal on NOM in humic rich water of Riga(Latvia) // Water and wastewater treatment plants in towns and comm<strong>un</strong>ities of the XXIcentury: technologies, design & operation, Krievija, Maskava, 2.-4. jūnijs, 2010. - 1.-7.lpp.5. A.Shishkins, V.Mironovs, D.Goljandin, V.Lapovski, I.Pavlovska. Disintergration of Al-W-B composite materials: particle morphology and energy consumption analysis. 5thBaltic conference on silicate materiāls. Book of abstracts. May 23-25, Riga, Latvia,p.83.6. A.Pludons, G.Mezinskis, B.Auziņa, I.Juhnevica, M.Slesareva, I.Pavlovska. AFMstudies of sol-gel derived Fe 2 O 3 –TiO 2 dip-coatings. 5th Baltic conference on silicatemateriāls. Book of abstracts. May 23-25, Riga, Latvia, p.48.Piedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs1. G.Mezinskis, I.Pavlovska, A.Patmalnieks, Preparation of Hydroxyapatite Ceramicsfrom Ball Milled Powders and Hydrolyzed Alkoxide Solutions. 19 th EuropeanConference on Biomaterials, September 11-15, 2005, Sorrento – Italy.2. I.Pavlovska, G.Mezinskis, J.Jastrzembskis. Modification of hydroxyapatite by additionof polymer fiber. Euromat 2005, Czech Republic, Prague, 5-8 September. 2005. (postersession)3. G. Rosenman, D. Aronov, L. Oster, J. Haddad, G. Mezinskis, I. Pavlovska, M.Chaikina, A. Karlov, “Photoluminescence and surface photovoltage spectroscopystudies of Hydroxyapatite Nano-Bio-Ceramics”, 14th International Conference onLuminescence (ICL'05), Beijing, China, 25-29 July, 2005.4. M.Knite, V.Teteris, A.Kiploka, J.Zicans, I.Yuchnevicha, I.Pavlovska. The effectcompo<strong>un</strong>d proportions on the piezorezistance effect in carbon – elastomernanocomposites, Abstracts of The European Material Conference E-MRS 2004 SpringMeeting, Strasbourg, France, May 24-28, 2004, P. G/PII.30.134
5. I.Pavlovska, G.Mezinskis, J.Jastrzembskis, D.Lazdina. Hydroxyapatite CeramicModification Using Hydrolized Alkoxide Solutions. J<strong>un</strong>ior Euromat 2004, 6-9September, 2004, Switzerland, P. 345/F25.Piedalīšanās ar referātu citās konferencēs1. B.Auziņa, I.Pavlovska. Fe 2 O 3 –TiO 2 // 52.RTU Studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskāskonferences materiāli III, Latvija, Rīga, 30. aprīlis, 2011. - 173. lpp.2. Sidorovs E., Pavlovska I. HA-TiO 2 /ZrO 2 kompozītā keramika // 51.RTU Studentuzinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferences materiāli III, Latvija, Rīga, 30. aprīlis, 2010. -173. lpp.3. Z.Strode, G.Mežinskis, I.Pavlovska, TiO 2 -SiO 2 daudzslāņainu mezoporainu pārklājumuieguve <strong>un</strong> īpašības // 50. RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferences materiāliIII, Latvija, Rīga, 30.aprīlis, 2009. -190. lpp.4. Stoļarova J., Mežinskis G., Pavlovska I. Porainu SiO 2 stikla sagatavju sintēze <strong>un</strong>īpašības // 50. RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferences materiāli III, Latvija,Rīga, 30.aprīlis, 2009. -189. lpp.5. Valaine A., Mežinskis G., Pavlovska I. TiO 2 mezoporainu pārklājumu sintēze <strong>un</strong>īpašības // 50. RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferences materiāli III, Latvija,Rīga, 30.aprīlis, 2009. -192. lpp.6. Mālnieks K., Pavlovska I. Sola-gēla pārklājumi emaljas virsmas porainībassamazināšanai // 50. RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferences materiāli III,Latvija, Rīga, 30.aprīlis, 2009. -185. lpp.7. D.Lazdiņa, I.Pavlovska, G.Mežinskis. Hidroksilapatīta keramikas poru struktūrasmodificēšanas iespējas. // 45. RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferencesmateriāli, Rīga, Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, 2004, II, 14.8. J.Jastzembskis, I.Pavlovska, G.Mežinskis. Hidroksilapatīta keramikas poru struktūrasmodificēšanas iespējas. // 45. RTU studentu zinātniskās <strong>un</strong> tehniskās konferencesmateriāli, Rīga, Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, 2004, II, 16./I.Pavlovska/RTU profesora Jura Ozoliņa CVPersonas datiJURIJS OZOLIŅŠDzimis: 23.09.1952., Cēsīs, LatvijaTālr.: 67459371, 29241368e-mail: juris_oz@inbox.lvIzglītība 1992. Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, iegūts Inženierzinātņudoktora grāds, diploma Nr. B – D 000162 .1990. Piešķirts docenta zinātniskais nosaukums vispārīgāķīmijas tehnoloģijā, Docenta atestāts Nr. ДЦ 029246 .1984. Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, aizstāvēta disertācijaTehnisko zinātņu kandidāta grāda iegūšanai, diplomaNr. TH 076986.1976. Rīgas Politehniskais institūts Ķīmijas fakultāte, iegūtainženiera ķīmiķa – tehnologa kvalifikācija, diplomaNr. Ю 394803.1971. Valmieras 1. ģimnāzija, iegūts vidējās izglītībasatestāts Nr. Л 094865.135
Tālākizglītība 2006. RTU Tālākizglītības kurss „ Eksperimentu plānošana ”,saņemts sertifikāts <strong>un</strong> apliecība.2005. Dalība „ Fastleader Vadības konferencē ” – apliecība.2005. LatConsul seminārs „ ES strukturālo fondu finansējumsuzņēmumiem Latvijā ”- sertifikāts.1999.- 2000. Austrijas Tautsaimniecības kameras TautsaimniecībasAttīstības institūta Menedžmenta kurs– diploms.1992.- 1993. Stažēšanās Koblenz – Landau <strong>un</strong>iversitātē, Vācijā,DAAD stipendija ( 3 mēneši ).1986.- 1987. Zinātniskā stažēšanās Erlangenes – NirnbergasUniversitātē, Vācijā, DAAD stipendija ( 10 mēneši ).1985. Kvalifikācijas celšanas kursi Ļeņingradas Tehnoloģiskāinstitūta Kvalifikācijas celšanas fakultātē.Nodarbošanās No 2010. Rīgas Tehniskās <strong>un</strong>iversitātes Vispārīgās ķīmijastehnoloģijas katedras profesors.2006.-2009. Rīgas Tehniskās <strong>un</strong>iversitātes Vispārīgās ķiīmijastehnoloģijas katedras asociētais profesors.1988.- 2006. Rīgas Tehniskās <strong>un</strong>iversitātes Vispārīgās ķīmijastehnoloģijas katedras docents.1995.- 2007. Latvijas-Vācijas kopuzņēmuma „Krone” SIA direktoravietnieks, valdes loceklis .1987.- 1993. Rīgas Tehniskās <strong>un</strong>iversitātes Ķīmijas tehnoloģijasfakultātes dekāna vietnieks mācību darbā.1984.- 1988. Rīgas Tehniskās <strong>un</strong>iversitātes Vispārīgās ķīmijastehnoloģijas katedras vecākais pasniedzējs .1976.- 1984. Rīgas Politehniskā institūta inženieris, vecākais inženieris,zinātniskais līdzstrādnieks.Zinātniskā darbība <strong>un</strong> publikācijasDalība pētījumu projektos <strong>un</strong> programmās1. LVA 00/002 Vācija-Latvija biletārais projekts ar Fr. Šillera Jēnas<strong>un</strong>iversitāti „ Elektrovadoša titānu saturoša keramika bioloģiskam <strong>un</strong>tehniskam pielietojumam ” – dalībnieks.2. ES PHARE Nacionālās programmas projekts Nr. 2003/004-979-0603Rīgas biomateriālu inovācijas <strong>un</strong> attīstības centrs – dalībnieks.3. LZP Sadarbības projekta Z 06.0029.5„ Inovatīvi strukturāli integrētikompozītmateriāli: dizains iegūšanas <strong>un</strong> pārstrādes tehnoloģijas,ilgmūžība ”sadaļa „ Bio <strong>un</strong> ekomateri, materiālu <strong>un</strong> biosistēmumijiedarbība ” – dalībnieks.4. LZP projekta Z 04.1271 „ Masas apmaiņas procesu pētījumi ja<strong>un</strong>u,lētu <strong>un</strong> ekoloģiski tīru tehnoloģiju izstrādei ” – dalībnieks.5. Valsts pētījumu programmas „ Modernu f<strong>un</strong>kcionālu materiālu mikronanoelektronikai,fotonikai, biomedicīnai <strong>un</strong> konstruktīvo kompozītukā arī atbilstošo tehnoloģiju izstrāde ” 4. projekta „ Perspektīvibiomateriāli <strong>un</strong> medicīnas tehnoloģijas ” – dalībnieks.6. IZM-RTU projekta R7339 „ Cietu materiālu mikrostruktūras analīzear skenējošo elektronu mikroskopu SEM atkarībā no paraugasagatavošanas tehnoloģijas ” – vadītājs.7. RTU projekta ZP- 2009/12 „Fizikāli- ķīmisko metožu pielietošanaūdens sagatavošanā ar mērķi samazināt mikrobioloģisko piesārņojumu”-vadītājs.Nozīmīgākās publikācijas - Kopējais publikāciju skaits –85,1. M. Kalnins, J. Ozolins. Formation of abo<strong>un</strong>dary layer of polyolefins136
adhesively bonded to steel. International Jornal of Adhesion & Adhesives,vol. 22 (2002), pp. 179 – 185.2. . Lemba, I. Dreijers, J. Ozoliņš, I Atteka. Elektrodialysis for the lactic aciddownstream process. RTU zinātniskie raksti, Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķāķīmija, 9. sējums, 2004, 162 – 167. lpp.3. Z. Irbe, J. Ozoliņš, M. Drille.Ūdens demineralizācijas tehnoloģijasizvērtēšana. Starptautiskā konference Eco-Balt `2007. Rīga, 2007, 85-86.lpp.4. G. Shulga, T. Betkers, J. Brovkina, O. Aniskevicha, J. Ozolins.Relationship between composition of the lignin-based interpolymerComplex and its stucturing ability. Environmental engineering andManagement Journal,Vol. 7 (2008), No.4, pp.1 – 4.5. G. Shulga, V.Shakel, J. Brovkina, T. Betkers, J. Ozolins. Effect ofrheological properties of the lignin-based adhesive on aggregatingof light- textured soil. 10 TH European Workshop on Lignocellulosics and PulpEWLP 2008, Proceeding, Stockholm, 2008, pp. 356 – 359.6. G. Shulga, J. Brovkina, V. Shakel, T. Betkers, J.Ozoliņš. Enviromentallyfriendly binders from wood for dust supression. International conference Eco-Balt `2008. Rīga, 2008, pp.103.7. J. Ločs, J. Ozoliņš, L. Bērziņa-Cimdiņa, K. Morozova, D. Jakovļevs, A.Ragauska. Paraugu sagatavošana SEM dažādu materiālu virsmas pētījumiem.RTU zinātniskie raksti, Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija, 18. sējums, 2008,163 – 170. lpp.8. M. Reimanis, J. Ozoliņš, J. Mālers. Ūdens bioloģiskā piesārņojumasamazināšana pielietojot elektrolīzes procesā TiO x saturošus keramikaselektrodus. RTU zinātniskie raksti, Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija, 18.sējums, 2008, 90 – 96. lpp.9. M. Reimanis, J. Ozolins, J. Malers, L. Bērziņa-Cimdiņa. Influence of processon propagation of microorganisms in Water. 49th Annual Conference,International symposium on Microbial Biotechnology: Diversity, Genomicsand Metagenomics. Dehli, 2008, pp. 138 – 139.10. A. Pavlova, M. Reimanis, L. Berzina-Cimdina, J. Ozolins, T. Barloti , V.Teters. Fabrication of a conductive ceramic and its use in water treatmenttechnology. International Baltic Sea Region conference F<strong>un</strong>ctional materiālsand nanotechnologies 2009. Riga, 2009., pp.196.11. Reimanis M., Malers J., Ozolins J. Water preparation using electrochemicalprocess. Conference on Emerging Technologies in Environmental Scienceand Engineering, 2009, October, India, Aligarh: Department of CivilEngineering, A.M.U., 2009, p.p. 207.-214.(elektroniskā versija).12. Application of electrolysis with TinO2n-1 ceramic electrodes for disinfectionof drinking water. Mezule L., Reimanis M., Malers J., Ozolins J., Juhna T.RTU zinātniskie raksti, Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija, 20. sējums, 2009,p.p. 123.-131.13. Influence of various physical - chemical treatment methods on microbialgrowth in water. Reimanis M., Ozolins J., Malers J., Nikolajeva V. 7thInternational Conference "Environment. Technology. Resources", proceeding,Rēzeknes augstskolas izdevniecība, 2. volume, 2009, p.p. 71.-77.14. Water disinfection with electrolysis using TinO2n-1 containing ceramicelectrodes. Reimanis M., Mezule L., Malers J., Ozolins J., Juhna T. SecondInternational Environmental Best Practices Conference and AGFESEducational Workshop, 2009, September, Poland, Krakow: Abstract book,September, 2009, p.p. 26.15. Reimanis M., Mezule L., Malers J., Berzina-Cimdina L., Juhna T., Ozolins J.Preparation of water with elektrolysis method using ceramic electrodes.Proceeding of the International Water Association Conferece „WaterWastewater Treatment Plants in Towns and Comm<strong>un</strong>ities of the XXI Century:137
Technologies, Desing and Operation”. Moscow, Russia, 2-4.06.2010.- 2010.,8 p.(elektroniskā versija).16. Brovkina J., Ozolins J., Shulga G., Skudra S. The obtaining of model liquorssimulated wastewaters from plywood and investigation of its aggregationstability in presence of aluminium salts. Proceeding of the International WaterAssociation Conferece „Water Wastewater Treatment Plants in Towns andComm<strong>un</strong>ities of the XXI Century: Technologies, Desing and Operation”.Moscow, Russia,2-4.06.2010.-2010., 8 p. (elektroniskā versija).Piedalīšanās zinātniskās konferencēs1. I. Dreijers, J. Ozoliņš, I.Atteka. Elektrolīze ūdens atsāļņošanai. . RīgasTehniskās <strong>un</strong>iversitātes 45. starptautiskā zinātniskā konference. Rīga,2004.gada 14.-16. oktobris.2. Z. Irbe, J. Ozoliņš, M. Drille.Ūdens demineralizācijas tehnoloģijasizvērtēšana. Starptautiskā konference Eco-Balt `2007. Rīga, 2007.g.10.-11. maijā.3. G.Shulga, V. Shakels, J. Brovkina, T. Betkers, J. Ozolins. Effect ofrheological properties of the lignin-based adhesive on aggregatingof light- textured soil. 10 TH European Workshop on Lignocellulosics and PulpEWLP 2008., Stockholm, Sweden, 25-28 Augusts, 2008.4. M. Reimanis, J. Ozolins, J. Malers, L. Bērziņa-Cimdiņa. Influence of processon propagation of microorganisms in Water. 49th Annual Conference,International symposium on Microbial Biotechnology: Diversity, Genomicsand Metagenomics., Dehli, India, November 18-20, 2008.5. G. Shulga, J. Brovkina, V. Shakel, T. Betkers, J.Ozoliņš. Enviromentallyfriendly binders from wood for dust supression. International conference Eco-Balt `2008. Rīga, 2008.g. 15.-16. maijā.6. A. Pavlova, M. Reimanis, L. Berzina-Cimdina, J. Ozolins, T. Barloti , V.Teters. Fabrication of a conductive ceramic and its use in water treatmenttechnology. International Baltic Sea Region conference F<strong>un</strong>ctional materiālsand nanotechnologies 2009. Riga, 31.march – 3. april, 2009.7. M. Reimanis, J. Ozoliņš, J. Mālers. Ūdens elektrolīzes procesu ietekme uzķīmiskā skābekļa patēriņu. Rīgas Tehniskās <strong>un</strong>iversitātes 49. starptautiskāzinātniskā konference. Rīga, 2008.gada 13.-15. oktobris.8. M. Reimanis, J.Ozoliņš, N. Caplinska-Jarocka. Elektrolīzes procesu ietekmeuz mikroorganismu attīstību ūdenī. Rīgas Tehniskās <strong>un</strong>iversitātes 49.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2008.gada 13.-15. oktobris.9. J. Ločs, J. Ozoliņš, L. Berziņa-Cimdiņa, K. Morozova, D. Jakovļevs. Dažādumateriālu virsmas morfoloģijas pētījumi, izmantojot SEM metodi. RīgasTehniskās <strong>un</strong>iversitātes 49. starptautiskā zinātniskā konference. Rīga,2008.gada 13.-15. oktobris.10. J. Ozoliņš Cietu materiālu mikrostruktūras analīze ar skenējošo elektronumikroskopu SEM atkarībā no paraugu sagatavošanas tehnoloģijas. RīgasTehniskās <strong>un</strong>iversitāte, Inovāciju <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>o tehnoloģiju konference. Rīga,2009. gada 20.-21.janvāris.11. Reimanis M., Malers J., Ozolins J. Water preparation using electrochemicalprocess. Conference on Emerging Technologies in Environmental Scienceand Engineering, Department of Civil Engineering, A.M.U, India, Aligarh,26-28 October, 2009.12. Reimanis M., Malers J., Ozolins J. Water preparation using electrochemicalprocess. The 50th International Scientific Conference of Riga TechnicalUniversity, 12-16 October, 2009.13. Reimanis M., Malers J., Ozolins J. Magnetic field effects on water properties.The 50th International Scientific Conference of Riga Technical University,12-16 October, 2009.14. Water disinfection with electrolysis using TinO2n-1 containing ceramicelectrodes. Reimanis M., Mezule L., Malers J., Ozolins J., Juhna T. Second138
International Environmental Best Practices Conference and AGFESEducational Workshop, Faculty of Chemistry, Jagiellonian University,Cracow, Poland 14-18 September, 2009.15. Reimanis M., Mezule L., Malers J., Berzina-Cimdina L., Juhna T., Ozolins J.Preparation of water with elektrolysis method using ceramic electrodes.International Water Association Conferece „Water Wastewater TreatmentPlants in Towns and Comm<strong>un</strong>ities of the XXI Century: Technologies, Desingand Operation”. Moscow, Russia, 2-4.06.2010.16. Brovkina J., Ozolins J., Shulga G., Skudra S. The obtaining of model liquorssimulated wastewaters from plywood and investigation of its aggregationstability in presence of aluminium salts. International Water AssociationConferece „Water Wastewater Treatment Plants in Towns and Comm<strong>un</strong>itiesof the XXI Century: Technologies, Desing and Operation”. Moscow, Russia,2-4.06.2010.Pedagoģiskā darbībaPēdējos sešos gados vadītie kvalifikācijas darbi:- inženiera diplomprojekti 2- maģistra darbi 4- bakalaura darbi 14Vadu promocijas darbu izstrādi 2 doktorantiem.Vadāmie studiju priekšmeti:- ĶVT204 Hidromehāniskie, siltuma <strong>un</strong> masas pārneses procesi 6 kr.p.- ĶVT309 Ķīmijas tehnoloģijas procesi <strong>un</strong> aparāti 7 kr.p.- ĶVT455 Siltuma apmaiņas procesi <strong>un</strong> iekārtas 3 kr.p.- ĶVT456 Masas apmaiņas procesi <strong>un</strong> iekārtas 5 kr.p.- ĶVT530 Speciālie procesi <strong>un</strong> iekārtas 3 kr.p.- ĶVT591 Procesi materiālu tehnoloģijā 6 kr.p.- ĶVT666 Ķīmijas tehnoloģijas procesi <strong>un</strong> aparāti 11 kr.pSagatavotie mācību līdzekļi1. J. Ozoliņš, L. Bērziņa-Cimdiņa, V. Lakevičs. Laboratorijas praktikums.Masas apmaiņas procesos <strong>un</strong> iekārtās. RTU, Rīga, 2009., 37 lpp.2. L. Bērziņa-Cimdiņa, J. Ozoliņš, J. Ločs. Darbs ar skenējošo elektronumikroskopu. RTU, Rīga, 2009., 47 lpp.3. J. Ozoliņš, L. Bērziņa-Cimdiņa, V. Lakevičs. Masas apmaiņas procesi <strong>un</strong>iekārtas. Lekciju konspekts. RTU, Rīga, 2009., 126 lpp.Izstrādātie studentu maģistra <strong>un</strong> bakalaura darbi ir vairāk kārt ieguvuši LZA,Latvijas Izglītības fonda, Latvijas vides aizsardzības fonda atzinību <strong>un</strong> A/S„Grindeks” prēmiju.J. OzoliņšRTU docenta V.Ščerbaka Curriculum VitaeVārds: ValdemārsUzvārds: ŠčerbaksDzimšanas gads: 28. februāris, 1945Izglītība:Rīgas Politehniskais Institūts (no 1991. -Rīga TehniskāIzglītības iestādeUniversitāte), Ķīmijas Tehnoloģijas fakultāteDatums: no (mm/gggg) 09/1979līdz (mm/gggg) 08/1982Iegūtā izglītība:Dr. Sci. Eng.Diploma Nr. B-D No. 000165 (11.06.1984)139
Izglītības iestādeDatums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)Iegūtā izglītība:Diploma Nr.Rīgas Politehniskais institūts, Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķāsķīmijas fakultāte09/196207/1971Inženieris – konstruktorsЩ No.355336Papildu izglītība/kursi:Izglītības iestādeBureau Veritas LatvijaPROJEKTS: Inovatīvapieeja EMAS ieviešanāja<strong>un</strong>o Eiropas Savienībasdalībvalstu pašvaldībāsBALTEMA – Buildingenvironmentalmanagement capacity inthe Baltic StatesBureau Veritas LatvijaBureau Veritas LatvijaKursa nosaukumsISO 9001:2008Apliecinājums: Nr.LV/09/1515EMAS ieviešana pašvaldībāsApliecība: konsultantsEkokartēšanaDiploms:EPE training certificateKvalitātes vadības sistēmas vadītājsSertifikāts: Nr.LV/07/538Vadošā auditora kursi. ISO14001:2004Vadošā auditora sertifikāts:No. LV/01/01/044Datums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)23.02.2009.29.05.2007.10.2003.31.08.2004.19.03.2007.27.05.2002.17.01.2005.Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)):Valoda Lasītprasme R<strong>un</strong>ātprasme RakstītprasmeLatviešu 5 5 5Krievu 5 5 5Angļu 5 5 4Darba pieredze:Datums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)Darba vietas nosaukumsAmata nosaukumsGalvenie pienākumiDatums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)Darba vietas nosaukumsAmata nosaukumsGalvenie pienākumiDatums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)Darba vietas nosaukumsAmata nosaukumsGalvenie pienākumiDatums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)Darba vietas nosaukums09/1991Rīgas tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķāsķīmijas fakultāteDocentsLekcijas kursi: vides kvalitāte, membrāntehnoloģija;ražotnes projektēšana06/2003Biznesa konsultantu grupaProjektu vadītājsKonsultants vides <strong>un</strong> kvalitātes jomā03/199906/2003Projektu vadītājsProjektu vadītājsVeikt ekoloģisko <strong>un</strong> tehnoloģisko projekta vērtējumu09/198208/1991Rīga Tehniskā Universitāte, Ķīmijas Tehnoloģijas fakultāte140
Amata nosaukums Asistents, lektorsGalvenie pienākumi Studentu apmācība; Zinātniskais darbs; Līgumdarbi.Datums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)19791982Darba vietas nosaukums Rīga Tehniskā Universitāte, Ķīmijas Tehnoloģijas fakultāteAmata nosaukums AspirantsGalvenie pienākumi Apmācība aspirantūraDatums: no (mm/gggg)līdz (mm/gggg)19691979Darba vietas nosaukums LPSR ZA Mikrobioloģijas institūtsAmata nosaukums Inženieris (1969-1972); Grupas vadītājs (1972-1979)Galvenie pienākumi Mikrobioloģiskā sintēze (projektēšana)Cita nozīmīga informācija:Publikācijas (pirms 6 gadiem) – 76.Kontaktinformācija:Adrese:Āzenes iela 14, Rīga LV1048, LATVIJATālruņa nr:29247048 mob.E-pasta adresevaldemars.scerbaks@rtu.lvV.ŠčerbaksRTU docenta J.Vanaga Curriculum VitaePersonas dati Juris Vanags1954.gadse-mail: juris_vanags@inbox.lvIzglītība Kopš 1993- Inženierzinātņu doktora (Dr.sc.ing.) zinātniskā grādasaņemšana, aizstāvot promocijas darba par tēmu“Samaisīšana bioreaktoros” (darbs aizstāvēts Latvijas ValstsKoksnes ķīmijas institūta habilitācijas <strong>un</strong> promocijas padomē)1978-1983 Latvijas <strong>un</strong>iversitātes Fizikas <strong>un</strong> matemātikas fakultātesPapildu izglītība<strong>un</strong> dalībastarptautiskāskonferencēsabsolvēšana ar izcilību, iegūstot fiziķis-pedagogs kvalifikāciju1995.gads Stažēšanās Vācijā <strong>un</strong> ASV2003.gads EIROBIOBIZ seminārs “Biznesa plāna stratēģijas attīstība”,20 – 22.maijs Austrija (sertifikāts)2007.gads 16 The European Federation of Biotechnology rīkotais kongress– 19„13th European congress on Biotechnology” Barselonā,septembris Spānijā12. – 14. nov., Konference „BIO EUROPE 2007”, Hamburga, Vācija2007. gads24.-27. aug., 2008. gads Kongress „CHISA 2008” Prāga, ČehijaNodarbošanās Kopš 2007 RTU Vispārīgās ķīmijas katedra, docentsKopš 2006 Latvijas Biotehnoloģijas asociācijas valdes priekšsēdētājsKopš 1996 A/S “Biotehniskais Centrs”, valdes priekšsēdētājs1991-1995 SIA “BTC”, direktorsKopš 1990 LV Koksnes Ķīmijas institūts, vadošais pētnieks1986-1990 Latvijas ZA A. Kirhenšteina mikrobioloģijas institūts,ja<strong>un</strong>ākais zin. Līdzstrādnieks1982-1986 Latvijas ZA A. Kirhenšteina mikrobioloģijas institūts,vecākais inženieris141
Valodu prasmesPētījumu projektiPublikācijaspēdējo 6 gadulaikāLatviešu valoda – dzimtā valodaAngļu valoda – brīvi sar<strong>un</strong>ājos <strong>un</strong> lasu/rakstu ar specializāciju saistītuszinātniski-tehniskos tekstusVācu valoda – brīvi sar<strong>un</strong>ājos <strong>un</strong> lasu ar specializāciju saistītus zinātniskitehniskostekstusKrievu valoda – brīvi sar<strong>un</strong>ājos <strong>un</strong> lasu ar specializāciju saistītus zinātniskitehniskostekstusProjektu vadība:1) Exploratory award (CRAFT) Project EXAW – 1999 – 00510 „Processcontrol based on local mixing” (2002.-2003.g.);2) EUREKA Project E!2619 FERM-PUMP „Programmable fermentationfeeding pump” (2004-2005.g.);3) Reoloģisko īpašību indikators kā biomasas <strong>un</strong> citu ražošanas procesukontroles <strong>un</strong> vadības instruments. ERAF projekta Nr.VPD1/ERAF/CFLA/05/APK/2.5.1./000054/026 (2006-2008)Dalība citos projektos:4) FP7 projekts „Modular education for interdisciplinary SystemsBiology” (MOSBIO) (no 2007.g.);EU FP7 Bridge-BSR „Bridging Life Science Research and SME`s in the BalticSea Region Putting Cluster Policies into Practise for the Benefit of SME`s” (no2007.g.)1. J.Vanags, U.Viesturs. Application of local mixing intensity measurements inbiotechnology. VII Yeast Conference. Versuchsanstalt der Hefeindustrrie e.V.Bonn, Deutschland, 28-29 April, 2003, 85-97.2. J.Vanags, U.Viesturs. Local mixing control in a laboratory bioreactor withan electromagnetic drive. 11 th European Conference on Mixing, 15-17 October2003, Bamberg, Germany, VDI-GVC Dűsseldorf, 293-2983. J. Vanags, M. Rychtera, S. Ferzik, M. Vishkins, U. Viesturs .Oxygen andTemperature Control in Cultivation of Microorganisms by SubstrateFeeding.2007, Eng. Life Sci., 2007, vol.7, Issue 3, p.254-2594. T.Pencheva, M.Petrov, T.Ilkova, O.Roeva, J.Vanags, U.Viesturs,S.Tzonkov. Bioprocess Engineering. 2006, Sofia, 253 p.5. M.Rychtera, S.Ferzik, K.Melzoch, K.Petrikovį, T.Klisovį, C.A. Kent, J.Vanags. 2004. Thermotolerant and Thermophilic Microoganisms - applicationfor treatment of wastes from food industry, 12th International BiotechnologySymposium, Santiago de Chile, October 2004. Publication: 28510.Patenti6. J.Vanags, U.Viesturs, M.Vishkins. Flexible and user friendly fermentationprocess controller. Avtomatika i Vichislitelnaja tehnika, 2006, Nr.2, 56-62.7. J.Vanags. Bioreactor control system development response to the needs ofbiotechnological experiments. Applied information and comm<strong>un</strong>icationtechnologies. Proceedings of the international scientific conference Jelgava,Latvia, 2007, April 10-12, Latvia, p.1778. Vanags, V. Hrynko, U. Viesturs. Development of a flexible controller inyeast fermentations using pO2 cascade control. Eng.Life Sci, 2010, 10, N.4,321-332 p.1. Latvijas Republikas patents Nr.13744. Iekārta viskozitātes mērīšanai.Pieteikuma datums 26.05.2008. Īpašnieks: Latvijas Valsts koksnesķīmijas institūts. Izgudrotāji: J.Vanags, M.Viškins.2. Eiropas patenta pieteikums ar prioritātes numuru EP 1 674 865 B1 no11.06.2008. Device for measuring of viscosity. J.Vanags. M.Viškins.3. Pedagoģiskā darbība:Kopš 2007.gada RTU Vispārīgās ķīmijas katedras docents;Atbildīgais pasniedzējs mācību priekšmetos:1. Ķīmisko procesu kontrole <strong>un</strong> automatizācija 3kP2. Tehnoloģisko procesu <strong>un</strong> iekārtu vadība 5kP142
Eksperta darbībaCitas ar zinātnisaistītas aktivitātes3. Ķīmisko procesu analīze <strong>un</strong> vadība 2kP4. Ķīmisko procesu kontrole <strong>un</strong> automatizācija (studiju projekts)2kP5. Bioprocesu inženierijas pamati 2kPŠajos priekšmetos sagatavoti lekciju konspekti elektroniskā veidā.2009/10. māc.gadā tiek vadīti 2 maģistrantu darbi – O.Grīgs, K.Morozova.2009/10. māc.gadā tiek vadīts 1 promocijas darbs – G.Pelčers2008/09. māc gadā vadīti 2 bakalaura darbi – A.Priede, V.Jakjans.Esmu ievēlēts RTU ekspertu padomē P–18. Esmu rekomendēts no LatvijasBiotehnoloģijas asociācijas kā eksperts biotehnoloģijā projektu izvērtēšanāEM <strong>un</strong> IZM. Esmu ņēmis dalību 4 projektu izvērtēšanā.4. Organizatoriskā darbība:1. Kopš 2006.gada esmu Latvijas Biotehnoloģijas asociācijas valdespriekšsēdētājs;2. Kopš 2011.gada esmu Vides, Bioenerģētikas <strong>un</strong> Biotehnoloģijaskompetences centra valdes loceklis./Juris Vanags/Dzimšanas gads:Izglītība:RTU asoc. profesora G<strong>un</strong>āra Ozolzīles Curriculum vitae1956.g. 30.septembris Talsu rajons1986-1989 Maskavas Valsts <strong>un</strong>iversitāte, aspirants1975-1980 Latvijas Valsts <strong>un</strong>iversitāte, Vēstures <strong>un</strong> filozofijas fakultāte,studentsAkadēmiskie nosaukumi <strong>un</strong> zinātniskie grādi:2009 RTU Sociālo zinātņu katedras asoc. profesors2007 RTU Filozofijas <strong>un</strong> socioloģijas katedras asoc.profesors2000 RTU Socioloģijas <strong>un</strong> pedagoģijas katedrasasoc. profesors1995 RTU Socioloģijas <strong>un</strong> pedagoģijas katedras docents1992 Socioloģijas zinātņu doktors1989 Filozofijas zinātņu kandidātsNodarbošanās:Kopš 2009 RTU Sociālo zinātņu katedras asoc. prof., katedrasvadītājs2007 - 2009 RTU Filozofijas <strong>un</strong> socioloģijas katedras asoc.prof., katedras vadītājs2000 - 2007 RTU Socioloģijas <strong>un</strong> pedagoģijas katedrasasoc. profesors, katedras vadītājs1995-1999 RTU Socioloģijas <strong>un</strong> pedagoģijas katedras docents1991 - 1994 RTU Politoloģijas katedras vec. pasniedzējs1989 - 1991 RPI Sociālpolitisko teoriju katedras asistents1980 - 1989 RPI Sociologu grupas zinātniskais līdzstrādnieksZinātniskā kvalifikācija.Publikācijas:Ozolzīle G. Latvijas vēlēšanu sistēmas reforma: daži argumenti par <strong>un</strong> pret. Liepājas Universitātesrakstu krājums: Sabiedrība <strong>un</strong> kultūra 12.sēj., Liepāja: LiepU, 2010, 152.-161.lpp.Ozolzīle G. Elektorālā izvēle: teorija <strong>un</strong> prakse. RTU Zinātniskie raksti, 8.sērija: Humanitārās <strong>un</strong>sociālās zinātnes, 17.sējums. Rīga: RTU, 2010. 76.- 82.lpp.143
Ozolzīle G. Politiskās kultūras izmaiņas Latvijā. Liepājas Universitātes rakstu krājums: Sabiedrība <strong>un</strong>kultūra, 11.sējums. Liepāja: LiepU, 2009. 149-155.lpp.Ozolzīle G. Studentu politiskās orientācijas. RTU Zinātniskie raksti, 8.sērija: Humanitārās <strong>un</strong> sociālāszinātnes, 14.sējums. Rīga: RTU, 2008. 132.-143.lpp.Ozolzīle G. Politiskās elites veidošanās Latvijā. RTU Zinātniskie raksti, 8.sērija: Humanitārās <strong>un</strong>sociālās zinātnes, 12.sējums. Rīga: RTU, 2007. 111.-118.lpp.Ozolzīle G. Augstākā izglītība kā vērtība. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rakstu krājums: Sabiedrība<strong>un</strong> kultūra, 8.sējums. Liepāja, LPA, 2006. 481.-487.lpp.Ozolzīle G. (ar līdzautoriem) Studentu attieksme pret militāro karjeru. RTU Zinātniskie raksti, 8.sērija:Humanitārās <strong>un</strong> sociālās zinātnes, 8.sējums. Rīga: RTU, 2005.137.-151.lpp.Ozolzīle G. Demokrātiskās vērtības <strong>un</strong> labklājības valsts. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rakstukrājums: Sabiedrība <strong>un</strong> kultūra, 7.sējums. Liepāja: LPA, 2005. 216.-221.lpp.Dalība konferencēs:Ozolzīle G. Institucionālās izmaiņas <strong>un</strong> demokrātijas konsolidācija Latvijā. RTU 52. starptautiskāzinātniskā konference. Rīga, 2011.gada 13.-16.oktobris.Ozolzīle G. Elektorālā izvēle: teorija <strong>un</strong> prakse. RTU 51. starptautiskā zinātniskā konference. Rīga,2010.gada 11.-15.oktobris.Ozolzīle G. Daži elektorālo izvēli ietekmējošie faktori Latvijā. Liepājas Universitātes 13. starptautiskāzinātniskā konference Sabiedrība <strong>un</strong> kultūra: Haoss <strong>un</strong> harmonija. Liepāja, 2010.gada 29.-30.aprīlis.Ozolzīle G. Leģitimitāte kā demokrātijas stabilitātes priekšnosacījums. RTU 50. starptautiskā zinātniskākonference. Rīga, 2009.gada 12.-16.oktobris.Ozolzīle G. Latvijas vēlēšanu sistēmas reforma: daži argumenti par <strong>un</strong> pret. Liepājas Universitātes 12.starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība <strong>un</strong> kultūra: Citādība <strong>un</strong> mazākuma intereses. Liepāja,2009.gada 23.-24.aprīlis.Ozolzīle G. Partiju sistēmas veidošanās Latvijā. RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference. Rīga,2008.gada 13.-15.oktobris.Ozolzīle G. Politiskās kultūras izmaiņas Latvijā. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas 11. starptautiskāzinātniskā konference Sabiedrība <strong>un</strong> kultūra: Sociālā partnerība <strong>un</strong> dialogs. Liepāja, 2008.gada 24.-25.aprīlis.Ozolzīle G. Studentu politiskās orientācijas. RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference. Rīga,2007.gada 11.-13.oktobris.Ozolzīle G. Politiskās elites veidošanās Latvijā. RTU 47. starptautiskā zinātniskā konference. Rīga,2006.gada 12.-14.oktobris.Ozolzīle G. Studentu sekmju analīze. RTU 46. starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 2005.gada 11.-15.oktobris.Ozolzīle G. Augstākā izglītība kā vērtība. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas 8. starptautiskā zinātniskākonference: Sabiedrība <strong>un</strong> kultūra. Liepāja, 2005.gada 28.-29.aprīlis.Ozolzīle G. Studentu attieksme pret izglītību. Rēzeknes Augstskolas Starptautiskā zinātniskākonference: Sabiedrība, integrācija, izglītība. Rēzekne, 2005.gada 25.-26.februāris.Zinātniski pētnieciskā darbība:LR Aizsardzības ministrijas zinātniski pētnieciskais projekts „Studentu attieksme pret augstāko militāroizglītību <strong>un</strong> profesionālās militārās karjeras iespējām” vadītājs (01.2005. – 12.2005).Dalība projektos:2006. -2007. gads „ Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas <strong>un</strong> IT jomā”2006/0038/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2/0001/0007, Projekta dalībnieksPedagoģiskā kvalifikācija.Lekciju <strong>un</strong> semināru vadība:kopš 1998kopš 1995kopš 1992kopš 1989Demokrātija: teorija <strong>un</strong> prakseSociālā politikaVispārējā socioloģijaPolitikas zinātne144
Latvijas politiskā sistēmaStudiju kursu (priekšmetu) programmu izstrāde:Vispārējā socioloģijaPolitikas zinātneDemokrātija: teorija <strong>un</strong> prakseLatvijas politiskā sistēmaSociālā politikaStudiju programmu izstrāde <strong>un</strong> vadība:Līdzdalība pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas „Arodpedagoģija” izstrādē.Mācību literatūra:Ozolzīle G. Socioloģija. Tālmācības studiju kurss. Rīga: SIA „Biznesa vadības koledža”, 2009. 251 lpp.Ozolzīle G. Socioloģija. Mācību līdzeklis. Rīga: RTU Izdevniecība, 2006. 91 lpp.Ozolzīle G. Socioloģija. Mācību līdzeklis. Rīga: Latvijas Policijas akadēmija, 2006. 85 lpp.Organizatoriskās kompetences:RTU Starptautiskās konferences rīcības komitejas loceklis;RTU Zinātnisko rakstu 8.sērijas “Humanitārās <strong>un</strong> sociālās zinātnes” redakcijas kolēģijas vadītājs;Valsts eksaminācijas komisijas priekšsēdētājs LLU Sociālo zinātņu fakultātes studiju programmā„Organizāciju <strong>un</strong> sabiedrības pārvaldes socioloģija”;LLU Sociālo zinātņu fakultātes ikgadējās starptautiskās konferences programmu komitejas loceklis.Valodu prasme:latviešu, krievu, vācu/G.Ozolzīle/RTU asoc.profesora Alvara Baldiņa Curriculum VitaeVispārīgās ziņas:VārdsUzvārdsKontaktinformācijaAlvarsBALDIŅŠ7289825; 9226779, alvars.baldins@rtu.lvIzglītība:1989 – 1991 Rostokas Universitāte, Sabiedrisko zinātņu akadēmija, Vācija, doktorantūra(filosofijā, politikas zinātnes apakšnozarē)1987 – 1989 Latvijas Valsts Universitāte, aspirantūra (pedagoģijā)1976 – 1980 Liepājas Pedagoģiskais institūts1973 – 1976 Liepājas 1. vidusskolaPapildizglītība:2006.06. - 2006.07.. RTU. E-kursu sagatavošana Blackboard vidē (Sertifikāts), 40 st<strong>un</strong>das2001.03. – 2001.06. Latvijas Universitāte, Datorkursi. Sertifikāts2000.09. Eiropersonāls. Komandu veidošana (Vadības teorija) 8 st<strong>un</strong>das1994.11. - 1994.12. Gētes institūts, Vācija, Svešvalodu mācību metodika1992.05. ESL Teacher Institute, California. Pieaugušo mācību metodika.(10 dienas)1982.11. – 1983.01. Latvijas Valsts Universitāte. Skolvadības fakultāte. Izglītības iestāžu vadība.Akadēmiskie nosaukumi <strong>un</strong> zinātniskie grādi145
2008.12 Asociētais profesors, LU1997.01. Politisko zinātņu doktors, LU (nostrifikācija, diploms – Dr.sc.pol.)1992.12. Docents, Latvijas Universitāte (diploms)1991.01. Filosofijas zinātņu doktors, Rostokas Universitāte, Vācija (Diploms – Dr.ph.)Nodarbošanās:2009.01- pašlaik Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, asociētais profesors, Pedagoģijas <strong>un</strong> psiholoģijaskatedras vadītājs2003.01. – 2009.01. Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, docents, Pedagoģijas <strong>un</strong> psiholoģijas katedrasvadītājs2003.09. – 2006.03. Latvijas Universitāte, docents1998.04. – pašlaik Anglijas apdrošināšanas institūta Rīgas eksaminācijas centra koordinators.1996.09. – 2006.03. SIA “Krauklis AB” direktors1995.09. – 2000.07. Latvijas Universitāte, Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centra direktors1991.03. – 2000.07. Latvijas Universitāte, vecākais pasniedzējs, docents1986.09. – 1989.08. LKP CK instruktors1984.06. – 1986.09. Latvijas Izglītības ministrijas Skolu inspektors1983.08. – 1984.06. Rīgas rajona Baldones vidusskolas direktora vietnieks1980.08. – 1983.08. Ogres rajona S<strong>un</strong>tažu vidusskolas skolotājs, direktora vietnieks1977.09. – 1980.06. Liepājas 12. vidusskolas skolotājsValodu lietošanas prasmes:Latviešu – dzimtāKrievu – brīvi – r<strong>un</strong>ā <strong>un</strong> rakstosVācu – brīvi – r<strong>un</strong>ā <strong>un</strong> rakstosAngļu – pamatzināšanas r<strong>un</strong>ā <strong>un</strong> rakstosSabiedriskā darbība:RTU Senāta <strong>un</strong> Akadēmiskās sapulces loceklisRTU Zinātnisko rakstu Humanitāro <strong>un</strong> sociālo zinātņu sērijas redkolēģijas loceklisRTK Zinātnisko rakstu redkolēģijas loceklisEiropas distancizglītības sadarbības tīkla (EDEN) dalībnieksProfesionālās izglītības skolotāju izglītotāju sadarbības tīkla (TTnet) dalībnieksLR Izglītības <strong>un</strong> ministrijas darba grupas „Pedagogu izglītības efektivitātes paaugstināšanas iespējuizpēte, studiju programmu piedāvājuma optimizēšana, skolotāju profesijas standartu izstrāde” loceklis.(LR IZM 2007. gada 2. februāra rīkojums Nr.98)Projekti <strong>un</strong> pētniecība:2007.10 – pašlaik TIMA-Balt Leonardo da Vinci programme project Tŗansfer of innovativemethodology for assessment of VET teachers prior learning (pētnieks)2007.03.-2007.04. Pedagogu tālākizglītības kursu „Latvijas pedagoģisko augstskolu mācībspēkuprofesionālo kompetenču pilnveide zinātniskās pētniecības jomā” saturavadlīnijas – ESF projekts, sadarbības partneris.2006.07 – 2007.07. „Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas <strong>un</strong> IT jomā” – ESFprojekts, eksperts izglītības filosofijas <strong>un</strong> pedagoģijas kompetencēs.2005.03. – 2005.06. LR Bērnu, ģimenes <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>atnes lietu ministrijas projekts „Bērnu aizbildņupedagoģiskā izglītība”, docētājs2003. Sociālā pedagoga profesijas standarta izstrāde, līdzautors2002.11. -2003.07 LR Satiksmes ministrijas <strong>un</strong> CSDD projekts – Auto apmācības speciālistusertifikācija. Pedagoģijas <strong>un</strong> psiholoģijas pamatu lektors.2000.06.–2000.08. AAS “BALTA” apdrošināšanas aģentu profesionālāskompetences testēšana <strong>un</strong> profesionālā raksturojuma izstrāde ( Projektavadītājs)1999.; 2000 . – Sorosa fonds Latvija – projekts “Vasaras nometnesociālajiem pedagogiem darbā ar “ielas” bērniem” (Vadītājs)1999.; 2000. - Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences146
“Sociālpedagoģiskās inovācijas : teorija <strong>un</strong> prakse” (Projekta vadītājs)1999. –2000. Izglītības <strong>un</strong> zinātnes ministrijas pētījums “Sociālā pedagoga f<strong>un</strong>kcijas”(Pētījuma līdzstrādnieks)1997. – 1998. Pētījums “Skolotāju tālākizglītība Latvijā” Dānijas – Latvijas kopprojektaTEMPUS ietvaros (pētnieks)1989. – 1991. Pētījums – Vācijas ja<strong>un</strong>atnes sociālpolitiskā aktivitāte pēc Vācijas abu valstuapvienošanās. (Berlīnes Sabiedrisko zinātņu akadēmijas pasūtījums.Disertācijas autors).1989. – 2000. 7 zinātnisko <strong>un</strong> metodisko grāmatu <strong>un</strong> 4 rakstu autorsPēdējās publikācijas:A.Baldiņš. Arodpedagoga profesionālās kompetences saturs <strong>un</strong> tā izvērtējuma iespējas Latvijā.//RTUZinātniskie raksti. Humanitārās <strong>un</strong> sociālās zinātnes. 8. Sērija, 14. Sējums, - R.: RTU, 2008.A.Baldiņš. Augstākās profesionālās izglītības attīstības tendences Latvijā//RTK Zinātniskieraksti.6.sējums. – R.: Izdevniecība RTU, 2008.A. Baldiņš. Profesionālā izglītība Latvijā globalizācijas kontekstā.//RTU Zinātniskie raksti.Humanitārās <strong>un</strong> sociālās zinātnes. 8. Sērija, 12. sējums. – R.: RTU, 2007.A.Baldinš, A.Raževa. Possibilities of children and youth centres in diminishing the social rejection //Tiltai. Socialinai mokslai. Klaipedos <strong>un</strong>iversitetas, 2007. 3 ( 40). – p.109- 118.A. Baldiņš. Ja<strong>un</strong>ais Latvijas valsts pilsonis 21. gadsimta globalizācijas procesa kontekstā.//RTUZinātniskie raksti. Humanitārās <strong>un</strong> sociālās zinātnes. 8.sērija, 11.sējums,- R.: RTU,2006.A.Baldiņš, A.Raževa. Brīvā laika centru iespējas bērnu <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>iešu sociālo riskumazināšanā//Pedagoģija: Teorija <strong>un</strong> prakse. IV Rakstu krājums. -Liepāja: LiePa, 2006.A. Baldiņš. Andragoģija: Teorija, prakse, metodika //Mācību līdzeklis.-R.,RTU,2005.A.Baldiņš, A.Raževa. Es mācu vadīt auto.-R.,Pētergailis, 2002.A.Baldiņš, A.Raževa. Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē.-R., Pētergailis, 2001.A.Baldiņš, A.Raževa. Skolas <strong>un</strong> ģimenes sadarbība.-R., Pētergailis, 2001.A.Baldiņš.Selbstverstaendnis der Erwachsenenbild<strong>un</strong>g in Lettland <strong>un</strong>d seine Etwickl<strong>un</strong>g.- RevueBaltique,Vilnius,1997/9Piedalīšanās starptautiskajās konferencēs:2004. 02. – 08.05. – Sociālā darba izaicinājumi ja<strong>un</strong>ajā Eiropā. – Francijas, Latvijas<strong>un</strong> Vācijas studentu konference, LU (lektors, administrātors)2006.21.04. - Ja<strong>un</strong>ieši <strong>un</strong> etniski neviendabīgās skolas. – Baltijas sociālo pētījumuinstitūts.2006.09.06. – Pedagoģija: Teorija <strong>un</strong> prakse.- Liepājas Pedagoģijas akadēmija (arpublikāciju)2006.16.06. – Sadarbība profesionālās izglītības skolotāju sagatavošanā <strong>un</strong>tālākizglītībā. – LR IZM Akadēmiskās informācijas centrs (Darba grupas dalībnieks).2006.13.10. – RTU 47. starptautiskā zinātniskā konference, Humanitāro <strong>un</strong> sociālozinātņu sekcija (Sekcijas vadītājs, prezentācija <strong>un</strong> publikācija).2006.23.-24. 11. Lietuvas Klaipēdas Universitātes starptautiskā konference sociālajāpedagoģijā “Prevention of children social exclusion: realia and prospects”,(prezentācija).2007.12.10. RTU 48. Starptautiskā zinātniskā konference.Humanitāro <strong>un</strong> sociālo zinātņu sekcija(prezentācija <strong>un</strong> publikācija).2008.01.04. International Conference: Asessment of Non-formal and Informal Learning: experienceand methoddological guidelines. Ka<strong>un</strong>as Vytautas Magnus University, Lithuania2008.22.04. Augstākā profesionālā izglītība teorijā <strong>un</strong> praksē. Rīgas Tehniskās koledžasstarptautiskā konference (prezentācija <strong>un</strong> publikācija)2008.24.-25.04. Sabiedrība <strong>un</strong> kultūra. Liepājas pedagoģijas akadēmijas starptautiskā konference(prezentācija <strong>un</strong> publikācija)2008.13.10. RTU 49. Starptautiskā zinātniskā konference, Humanitāro <strong>un</strong> sociālo zinātņu sekcija(prezentācija <strong>un</strong> publikācija).2008.21.-22.11. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference „Kvalitatīva audzināšana – galvenaisnosacījums personības attīstībai”. LU Pedagoģijas <strong>un</strong> psiholoģijas fakultāte(prezentācija).147
2008.27.-28.11. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference, Konferenz der franzoesischen EU-Ratspraesidentschaft, Paris „Die Berufsausbild<strong>un</strong>g im dualen System: EuropaeischeMobilitaet in den Ausbild<strong>un</strong>gsgaengen”2009.28.04 Rīgas Tehniskās koldedžas 7. starptautiskā Zinātniskā konference. Prezentācija:Latvijas profesionālās izglītības situācija Eiropas Savienības izvirzīto prasību kontekstāPedagoģiskā darbībaRecenzēts promocijas darbs: Latvijas Universitātes Pedagoģijas <strong>un</strong> psiholoģijas fakultātes doktorantesMonikas Šellenbergas( VFR) promocijai iesniegtā disertācija „Būvobjekts kā mācību vieta –kvalitatīvs gadījumpētījums par mācīšanos no traucējumiem (darba procesā -A.B.)” (recenzijasagatavota LZP uzdevumā 2006.21.12.)Biznesa vadības koledža: Kvalifikācijas pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājsVadītie kvalifikācijas darbi: 57Akadēmisko <strong>un</strong> profesionālo studiju kursu autors (LU <strong>un</strong> RTU)(no 1991. gada līdz 2009. gadam)Pedagoģijas bakalaura programmā:Pedagoģijas vēsture – 2KPPedagoģiskā doma Latvijā – 2 KPDialektiskā pedagoģija – 2 KPPedagoģiskā antropoloģija – 2 KPPolitoloģija (LU <strong>un</strong> Sporta pedagoģijas akadēmija) – 2 KPPedagoģijas profesionālo studiju programmās:Mūsdienu vācu valoda – 2 KPPraktiskā latviešu valoda – 2 KPSociālā pedagoģija – 2 KPSociālā politika – 2 KPPieaugušo izglītība -– 2 KPArodpedagogu profesionālās izglītības programmā:Pieaugušo izglītības teorijas – 2 KPIzglītības filosofija – 2 KPAudzināšanas teorija <strong>un</strong> metodika – 2 KPPedagoģiskās domas vēsture – 2 KPInženierzinātņu bakalaura programmās:Politoloģija – 2 KPAudzināšanas teorija <strong>un</strong> metodika – 1 KPPedagoģiskais process – 2 KPInženierzinātņu maģistra programmāsPedagoģija – 2 KPPedagoģijas maģistra studiju programmaPētniecības metodoloģija <strong>un</strong> pētniecības metodes pedagoģijā – 2 KPMūsdienu izglītības teorijas -– 2 KPSocializācijas teorijas -– 2 KPInženierzinātņu doktorantūras programmās:Augstskolu didaktika (līdzautors) – 4 KPPapildus informācija:148
Skolu pedagoģiskā personāla tālākizglītības kursi (autors <strong>un</strong> vadītājs)Projektu darbs skolāLiepājas rajona Skolu valdeRīgas pilsētas Skolu valdeRīgas rajona Skolu valdeCēsu rajona Skolu valdeVentspils rajona Skolu valdeMūsdienu izglītības processValmieras rajona skolasLudzas rajona Skolu valdeRīgas pilsētas Skolu valdeDobeles rajona Skolu valdeCēsu rajona Skolu valdeRēzeknes pils. Skolu valdeRīgas Izglītības, ja<strong>un</strong>atnes <strong>un</strong> sporta departamentsSkolas <strong>un</strong> ģimenes sadarbībaBauskas rajona Skolu valdeLīvānu skolu metodiskā apvienībaIzstāde “Skola 2000”Rīgas pils. Kurzemes rajona skolu valdeMadonas rajona Lubānas vidusskolaSociālā pedagoga darbs izglītības iestādēOgres rajona Skolu valdeValkas rajona Skolu valdeRīgas Izglītības, ja<strong>un</strong>atnes <strong>un</strong> sporta departamentsKlases audzinātāja darbs skolēnu pedagoģiskajā izpētēLudzas rajona Skolu valdeCēsu rajona Skolu valdeRīgas pils. Skolu valdeRīgas pils Kurzemes raj. Skolu valdeGulbenes rajona Skolu valdeBalvu rajona Skolu valdePieaugušo izglītības metodikaDaugavpils RTU filiāleLiepājas rajona Skolu valdeLR Satiksmes ministrijas CSDDIzglītības programmu izstrādeLR Izglītības <strong>un</strong> zinātnes ministrijas Satura <strong>un</strong> eksaminācijas centrsLiepājas rajona Skolu valdeIzglītības iestādes vadībaRēzeknes pils. Skolu valde/A.Baldiņš/RTU profesora R.Taraškeviča Curriculum VitaePERSONAS DATI149
Uzvārds, Vārds: Taraškevičs RonaldsE-pasts: ronalds.taraskevics@rtu.lvTālr<strong>un</strong>is darbā: 67608626VALODASDzimtā valoda: latviešuCitas valodas: poļu, krievuIZGLĪTĪBA1971.g. Rīgas politehniskais institūts, kvalifikācijamašīnbūvesinženieris-ekonomistsZINĀTNISKIE GRĀDI1983.g. ekonomisko zinātņu kandidāts1992.g. Dr.oec.KVALIFIKĀCIJAS PAAGSTINĀŠANA1988.g. docents1992.g. docents1999.g. asociētais profesors2009.g. profesorsDARBA PIEREDZEno 1971.g. līdz 1989.g. Rīgas politehniskais institūts,vec.laborants, mācību daļas vadītāja vietnieks, mācībudaļas vadītājs, vec.pasniedzējs, docents, mācību prorektorapalīgs, vadošais zinātniskais līdzstrādnieks;no 1989.g. līdz šim brīdim Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte,vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, mācību prorektoravietnieks, kanclers, docents, asociētais profesors, profesors.Papildus iemaņas darbā ar tehniskiem, ekonomiskiem, finansu <strong>un</strong>grāmatvedības datiem, darbā ar datoruZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN DALĪBA SVARĪGĀKAJOS AKADĒMISKAJOS PROJEKTOSekonomikas nozare, sociālās ekonomikas apakšnozare,ekonomiskā reģiona speciālistu kadru <strong>un</strong> augstākās izglītībasekonomikas <strong>un</strong> finansēšanas problēmas. No 1995. gada1999. gadam veikts LR IZM pasūtīts pētījums: „Kārtība, kādāaugstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, kurarezultāti ieviesti Latvijas praksē ar LR MK 2001.gada 24. jūlijanoteikumiem Nr. 334 <strong>un</strong> pilnveidoti ar 2006. gada 12. decembranoteikumiem Nr. 994.PUBLIKĀCIJASPublikācijas zinātniskos izdevumosIzglītības finansēšanas sistēmas sociālie aspekti. RTU,2002.g.;Dabas <strong>un</strong> inženierzinātņu speciālistu prognoze Latvijā.RTU, 2004.g.;Speciālists, Latvijas sabiedrības labklājības veidotājs. RTU,2007.g.;Ekonomiskā krīze <strong>un</strong> augstākā izglītība. RTU, 2010.g., līdzautorsI. EriņšDynamic Financing Models of Tertiary Education According toMarket Needs, The 15th World Multi-Conference on Systemics,Cybernetics and Informatics, 2011. g. jūlijs, Orlando, Florida,ASV. – ASV: 2011, 71. – 75. lpp., līdzautors I. EriņšMācību <strong>un</strong> metodiskie līdzekļiIevads vadības socioloģijā (Lekciju konspekts). RTU, 1993.g.;Pārvaldes (vadības) organizācija. Efektīva līdera darbība. DarbaSpēka resursu pārvalde. „Industriālās attiecības” (mācību metodiskiemateriāli). RTU, 1997.g.;150
Vadības socioloģija (lekciju konspekts). RTU, 2006.g.,http://www.bf.rtu.lv/documents/nvsd/materiali/vs.<strong>pdf</strong>;Vadības socioloģija (lekciju konspekts). RTU, 2012.g.(prezentācijas materiāla variantā), e-studiju vidē.DALĪBA ZINĀTNISKĀS KONFERENCĒSLatvijas tautsaimniecības <strong>un</strong> cilvēku resursu attīstībasproblēmas <strong>un</strong> stratēģijas. RTU, 2007.g..PEDAGOĢISKĀ DARBĪBAPedagoģiskā darba stāžs augstākās izglītības iestādē – 40 gadi.Lekciju kursi: Tirgzinība (pašlaik nelasu, vadu <strong>un</strong> recenzēju maģistru darbus);Biznesa socioloģija;Vadības socioloģija.ORGANIZĀTORISKĀ DARBĪBAno 1971. gada līdz 1988. gadam Rīgas politehniskā institūtastudiju procesa plānošana, organizācija <strong>un</strong> kontrole; no 1988.gada līdz 1990. gadam RPI Socioloģijas laboratorijas pētījumuorganizācija <strong>un</strong> vadība; no 1990. gada līdz 1992. gadam RTUstudiju procesa plānošana <strong>un</strong> organizācija, bet no 1992. gadalīdz 2008.gadam RTU finansiālās darbības organizācija <strong>un</strong> koordinācija,kā arī uzskaites <strong>un</strong> aprēķinu automatizācija, no 2008.g.studentu darba organizācija.CITA INFORMĀCIJA1990. gads ASV, firmas „Styffel” realizācijas aģentadarba specifikas izpēte;1990. gads Vācija, Minsteres latviešu ģimnāzijā, neatkarīgas,demokrātiskas valsts atja<strong>un</strong>ošanas pamatprincipi (seminārs);1994. gads Grieķija, Atēnu pilsētas marketinga paņēmien<strong>un</strong>eregulārā pieprasījuma izlīdzināšanai izpēte;1999. gads kvalifikācijas semināri Tempus programmas ietvarosSomijā, Joensuu <strong>un</strong>iversitāte, Ziedrijā, Stokholmas <strong>un</strong>iversitāte,Vācijā, Mainsas <strong>un</strong>iversitāte./R.Taraškevičs/1.Vispārīgās ziņasUzvārds, Vārds: Airisa ŠteinbergaDzimšanas vieta: RīgaE-pasts: airisasteinberga@inbox.lvTālr<strong>un</strong>is darbā: 67089152RTU asoc.profesores A.Šteinbergas Curriculum VitaeIzglītība1994. gadā absolvējusi LU maģistratūru <strong>un</strong> ieguvusi pedagoģijas maģistra grādu.1990. gadā beigusi LU Bioloģijas fakultāti <strong>un</strong> ieguvusi biologa, bioloģijas <strong>un</strong> ķīmijas pasniedzējas kvalifikāciju.Zinātniskie grādi1997. gadā ieguvusi psiholoģijas doktora (Dr. psych.) grādu.Darba pieredzeRTU Humanitārais Institūts, Sociālo zinātņu katedras asociētā profesore kopš 2011.gada.RTU Humanitārais Institūts, Sociālo zinātņu katedra, docente 1998. – 2011. gads.RTU, lektore, 1994. – 1998.Rīgas komercskola, skolotāja, 1990. – 1999.151
ValodasDzimtā valoda: latviešuCitas valodas: krievu <strong>un</strong> vācu valodas2.Zinātniskā darbība <strong>un</strong> publikācijasDalība projektos1990.-2005.gadam starptautiskā projekta „Internationales lernen” dalībniece.01.07.06.-30.06.2007. dalība ESF projekta „Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas<strong>un</strong> IT jomā” izveidē <strong>un</strong> realizācijā.2010 - 2011.gadam dalība starptautiskajā pētnieciskajā projektā „Ja<strong>un</strong>iešu dzīvesdarbības, nākotnesperspektīves <strong>un</strong> vērtību sistēmas salīdzinošā analīze”, Krievijas izglītības akadēmijas izglītībassocioloģijas institūts (Maskava), Rīgas Pedagoģijas <strong>un</strong> izglītības vadības augstskolas Pedagoģijaszinātnes institūts (Rīga), Viļņas <strong>un</strong>iversitāte (Viļņa)Tēžu publikācijas kongresu <strong>un</strong> konferenču materiālosШпона А., Штейнберга А. Развитие разных видов отношений подросток как процессинтернализации социалЬных ценностей. Mатериалы международного конгреcса "Молодоепоколение XXI века: актуалЬные проблемы социально-психологического здоповЬя", под ред.Северного А.А., Шевченко Ю.С., Киров, 2009,стр. 330-331, ISBN 5-98422-001-6(Špona A., Šteinberga A. „Pusaudžu dažādu attieksmju attīstība kā sociālo vērtību internalizācijasprocess”. Starptautiskā kongresa „XXI gadsimta ja<strong>un</strong>ā paaudze: sociāli – psiholoģiskās veselībasproblēmas” materiāli, Severnija A.A., Ševčenko J.S. redakcijā, Kirova, 2009., 330.-331.lpp., ISBN 5-98422-001-6)Publikācijas zinātniskos izdevumosSteinberga A., Die das Wohlbefinden der Halbgewachsene bestimmenden Faktoren an den SchulenLettlands. Im „ Nichts ist prakstischer als eine gute Theorie”, Leiprecht R., Bibouche S. (Hrsg.),Oldenburg, BIS-Verlag der Carl von Ossietzky Univesitat Oldenburg. 2011. S. 273.- 281. (ŠteinbergaA. Pusaudžu pašizjūtu noteicošie faktori Lavijas skolās, Zinātnisko rakstu krājumā „Nekas navpraktiskāks par labu teoriju” Leiprehta R., Biboča S. redakcijā, Oldenburga, BIS- Verlag der Carl vonOssietzky Univesitat Oldenburg, 2011. 273.-281.lpp.)Šteinberga A.Skolas f<strong>un</strong>kcijas mūsdienu Latvijā. RTU Zinātniskie raksti.8.sēr. „Humanitārās <strong>un</strong>sociālās zinātnes”, 14.sēj. R.,RTU,2008. 59.-71.lpp.Šteinberga A. Bērna optimālas attīstības priekšnoteikumi perinatālās psiholoģijas kontekstā. RTUZinātniskie raksti.8.sēr. „Humanitārās <strong>un</strong> sociālās zinātnes”, 10.sēj. R.,RTU,2006. 71.-77.lpp.Spona A., Steinberga A., Tilla I. Subjektive Eigenheit vor Schüler <strong>un</strong>d Kriterien <strong>un</strong>d Indikatoren fürihr Verhaltens. Vergleichende Studien zur Integration – Interkulturelles Lernen von Jugendlichen <strong>un</strong>dKindern in Europa. Bericht der Tübingen Vorsch<strong>un</strong>gsgruppe am Institut FürErzieh<strong>un</strong>gswissenschaften der Universitaet Tübingen. Beitrage der Internationales Tag<strong>un</strong>g von 07.-10.04. 2006. in Dubrovniki Kroatien. Universitaet Tübingen, Hrgs. Von Joseph Held. S. 91.-103.(Špona A., Šteinberga A., Tiļļa I. Skolēnu subjektīvās īpašības <strong>un</strong> viņu uzvedības kritēriji <strong>un</strong> indikatori.Salīdzinošais Eiropas bērnu <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>iešu integrācijas – starpkultūras pētījums. Tībingenas pētnieciskāsgrupas ziņojums konferencē Horvātijā, Dubrovnikos. Publicēts Tībingenas <strong>un</strong>iversitātē, izdevējsJ.Helds.2006., 92.-103.lpp.)Штейнберга А А Использовании психологического тренинга с подростками в воспитании вЛатвии Сборник материалов научно-практической конференции В.М.Бехтерев и современнаяпсихология. 28сентября – 1октября 2005года. (Elektroniskā formātā: Šteinberga A. Pusaudžupsiholoģiskā treniņa izmantošanas iespējas audzināšanā Latvijā, Zinātniski – praktiskās konferences„V.M. Behterevs <strong>un</strong> mūsdienu psiholoģija” 28.sept. – 1.okt. 2005. rakstu krājumā )152
Šteinberga A. Zinātniskās pētniecības attīstība starptautiskā projekta „Internacionālā mācīšanās” ietvaros(1990.-2001.g.). RTU zinātniskie raksti 8.sēr., „Humanitārās <strong>un</strong> sociālās zinātnes”, 8.sēj.R., RTU, 2005.g., 111.-115.lpp.ŠponaA., Šteinberga A. „Aktuelle pädagogische <strong>un</strong>d politische Problematik der Integration der Schuljugend inLettland” // „Jugend in Europa – Integrationsprobleme <strong>un</strong>d Partizipationschancen”, Bericht Nr.48, UniversitảtTübingen, 2004. (Špona A, Šteinnberga A., Latvijas skolu ja<strong>un</strong>atnes integrācijas aktuālās pedagoģiskās <strong>un</strong>politiskās problēmas. // Krājums „Ja<strong>un</strong>atne Eiropā – integrācijas problēmas <strong>un</strong> dalības iespējas”)Šteinberga A. Emocionālās inteliģences pilnveidošanās arodizglītībā. RTU Zinātniskie raksti, 8.sēr.,„Humanitārās <strong>un</strong> sociālās zinātnes”, 4.sējums, R., RTU, 2003., 36.-40.lpp.Mācību <strong>un</strong> metodiskie līdzekļi:A.Šteinberga. Vispārīgā <strong>un</strong> personības psiholoģija. R., RTU Izdevniecība, 2006.A.Šteinberga. „Pedagoģiskā psiholoģija augstskolā”. Mācību līdzeklis. R., RTU Izdevniecība, 2011,112lpp. ISBN 978-9934-10-249-3Dalība zinātniskajās konferencēsRTU 52.zinātniskā konference 2011.gada 16.oktobrī, referāts „Vidusskolēnu profesionālās virzībaspedagoģiskās <strong>un</strong> psiholoģiskās problēmas”RTU 51.zinātniskā konference 2010.gada 15.oktobrī, referāts „Ja<strong>un</strong>iešu sociālpsiholoģiskās atšķirībaskultūras vērtību apguvē”.RTU 50.zinātniskā konference 2009.gada 15.oktobrī, referāts „Pedagoģiskās psiholoģijasspecifika arodpedagoģijā”.Starptautiskais kongress „XXI gadsimta ja<strong>un</strong>ā paaudze: sociāli – psiholoģiskās veselības problēmas”,Kirova, 22.-24.septembris 2009.gadā, sekcija „Bērnu <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>iešu socializācija mūsdienu sabiedrībā”,referāts „Pusaudžu dažādu attieksmju attīstība kā sociālo vērtību internalizācijas process”LU zinātniskā konference 2009. gada 12.februārī, referāts „Pedagoģiskā psiholoģija kā teorētiskā bāzeizziņas organizēšanai”.RTU 49.starptautiskā zinātniskā konference 2008.gada 13.oktobrī, referāts „Spēle kā skolotājutālākizglītības līdzeklis”.RTU 48.starptautiskā zinātniskā konference 2007.gada 12.oktobrī, referāts ”Skolēnu attieksme pretskolu kā izglītības kvalitātes kritērijs”Starptautiskais zinātniskais simpozijs „Teorija praksei” Tībingenas <strong>un</strong>iversitātē 2007.gada 3.-7.jūlijs,referāts „Subjektīvie <strong>un</strong> objektīvie izglītības kvalitātes kritēriji”RTU 46.starptautiskā zinātniskā konference 2005.gada 15.oktobrī, referāts ”Bērnu attīstība nodzimšanas līdz trīs gadu vecumam perinatālās psiholoģijas kontekstā”Konference „Perspektiven der multikulturellen Gesellschaft”, Rīgā 2005.gada 3.-7.martā. Referāts „Dasindividuelle Wissenschafliche Wachstum im Rahmen des internationalen Projektes „Internationales Lernen”3.Pedagoģiskā darbība2008./09. m. g. uzsākta divu doktora disertāciju vadīšana pedagoģijas nozarē arodpedagoģijasapakšnozarē:J.Gerasimovs „Studentu sociālais statuss grupā <strong>un</strong> mācību sasniegumu mijsakarība”S.Līce-Krūze „Profesionālās kvalifikācijas satura <strong>un</strong> apguves organizācijas izstrādes pedagoģiskipsiholoģiskie pamati”No 2003.-2008. gadam vadīti 43 kvalifikācijas darbiIzstrādātie <strong>un</strong> vadītie lekciju kursiVispārīgā <strong>un</strong> personības psiholoģija (2 kredītp<strong>un</strong>kti)Attīstības psiholoģija (2 kredītp<strong>un</strong>kti)Pedagoģiskā psiholoģija (4 kredītp<strong>un</strong>kti)Ģimenes psiholoģija (2 kredītp<strong>un</strong>kti)Lekcijas pedagogu tālākizglītības programmās153
2011.gadā martā lekcijas 4.modulī kursos RTU docētājiem „Akadēmiskā personāla kompetenčupilnveide pedagoģijas <strong>un</strong> IT jomā”Lekcijas ārzemju augstskolāLekcija Frankfurtes <strong>un</strong>iversitātes Pieaugušo izglītības departamentā „Schprachpolitick <strong>un</strong>d Schulwesenin Lettland – ein historischer Überblick” 2006.gada 28.aprīlī.Profesionālā pilnveideStarptautiskais seminārs-treniņš „Attīstības psiholoģiskais pavadījums. Perinatālās psiholoģijas pamati”Starptautiskās profesionālās meistarības centrs „Vaiņode”, semināra vadītājs Dr.med.I.Dobrjakovs. Rīga, 18.-20.februāris, 2005.gads. Ir sertifikātsStarptautiskais seminārs-treniņš „Ģimenes konsultēšana”. Starptautiskās profesionālās meistarības centrs„Vaiņode”, semināra vadītājs Dr.med.I.Dobrjakovs. Rīga, 22.-25.maijs, 2005.gads. Ir sertifikātsStarptautiskais seminārs-treniņš „Psihoseksuālās attīstības traucējumi <strong>un</strong> to korekcija”. Starptautiskāsprofesionālās meistarības centrs „Vaiņode”, semināra vadītājs Dr.med.I.Dobrjakovs. Rīga, 28.februāris-2.marts,2006.gads. Ir sertifikātsStarptautiskais seminārs-treniņš „Personības attīstības treniņš: sevis atklāšana”. Starptautiskās profesionālāsmeistarības centrs „Vaiņode”, semināra vadītājs Pēterburgas valsts psiholoģijas <strong>un</strong> sociālā darba institūta vecākāpasniedzēja V.Kokarenko. Rīga, 19.-21.maijs, 2006.gads. Ir sertifikātsStarptautiskais seminārs-treniņš „Eitīmā terapija”. Starptautiskās profesionālās meistarības centrs „Vaiņode”,semināra vadītājs Pēterburgas valsts psiholoģijas <strong>un</strong> sociālā darba institūta vecākā pasniedzēja V.Kokarenko.Rīga, 2.-4.jūlijs, 2006.gads. Ir sertifikātsStarptautiskais seminārs-treniņš „Sistēmiskā psihodrāma ģimenes psihoterapijā”. Starptautiskās profesionālāsmeistarības centrs „Vaiņode”, semināra vadītājs Dr.med., prof. E.G.Eidemillers Rīga, 20.-25.augusts,2006.gads. Ir sertifikātsStarptautiskais seminārs-treniņš „ Psihodrāma organizāciju konsultēšanā”. Starptautiskās profesionālāsmeistarības centrs „Vaiņode”, semināra vadītājs psiholoģijas zinātņu kandidāts V.Semjonovs. Rīga, 14.-16.maijs, 2007.gads. Ir sertifikātsStarptautiskais seminārs-treniņš „ Psihodrāma individuālajā <strong>un</strong> grupu konsultēšanā”. Starptautiskāsprofesionālās meistarības centrs „Vaiņode”, semināra vadītājs psiholoģijas zinātņu kandidāts V.Semjonovs.Rīga, 25.-27.janvāris, 2008.gads. Ir sertifikātsStarptautiskais seminārs-treniņš „ Monodrāma kā psihodrāmas metode individuālajā konsultēšanā”.Starptautiskās profesionālās meistarības centrs „Vaiņode”, semināra vadītājs psiholoģijas zinātņu kandidātsV.Semjonovs. Rīga, 21.-23.novembris, 2008.gads. Ir sertifikāts2011.gadā iegūts Maskavas psihodrāmas <strong>un</strong> geštalta institūta, Maskavas psihoterapijas <strong>un</strong> sociālāsprojektēšanas institūta FEPTO (Federation of European psychodrama Training organisations) sertifikātsNr.6705, kas apliecina bāzes kursa apguvi psihodrāmas terapijā.4.Organizatoriskā darbībaRTU zinātnisko rakstu redkolēģijas locekleCiti projekti2011.gada maijā <strong>un</strong> decembrī apmācību semināri „Stresa vadība” (6h) <strong>un</strong> „Personiskās efektivitātespaaugstināšana profesionālo mērķu sasniegšanā” (6h) MNAA (Maksātnespējas administratoruasociācijā)154
2011.gadā 12., 19.martā apmācības programma „Pašvaldības ja<strong>un</strong>atnes lietu speciālistu apmācībasprogramma” projekta “Informācijas saņemšanas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana ja<strong>un</strong>iešiemMadonas novadā” ietvaros vadītas lekcijas par tēmām „Psiholoģija” <strong>un</strong> „Pedagoģija”, 16 st<strong>un</strong>das2010. gadā no 17.septembra līdz 21.decembrim Eiropas Savienības projekts „Nodarbinātības valstsaģentūras kapacitātes pilnveide” Nr.1DP/1.3.1.4.0/08/IPIA/NVA/001 aktivitāte Nr.1. NVA darbiniekuapmācības apakšaktivitāte Nr.1.1. Mācību programma sadarbības veicināšanas <strong>un</strong> kom<strong>un</strong>ikācijasprasmju uzlabošanā, vadītta NVA darbinieku apmācība „Stresa vadīšana <strong>un</strong> krīžu pārvarēšana” <strong>un</strong>"Darbinieku motivēšana"Kopš 2010.gada vada psiholoģiskā atbalsta grupas vecākiem bērnu dienas centrā „Bērnu oāze”Kopš 2009.gada izglītības iestādes „tautskola.lv” direktore2010. gadā vadītas Izglītības <strong>un</strong> zinātnes ministrijas organizētas apmācības Ja<strong>un</strong>atnes lietu speciālistiemsaskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumiem Nr.1047 „Ja<strong>un</strong>atnes lietu speciālistuapmācības kārtība” par tēmām „pedagoģija” <strong>un</strong> „Psiholoģija”, 16 st<strong>un</strong>das2009.gadā vadītas apmācības LR Bērnu <strong>un</strong> ģimenes lietu ministrijasJa<strong>un</strong>atnes lietu speciālistu apmācības programmā saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembranoteikumiem Nr.1047 „Ja<strong>un</strong>atnes lietu speciālistu apmācības kārtība” par tēmām „Pedagoģija” <strong>un</strong>„Psiholoģija”, 16 st<strong>un</strong>das2008.gadā izveidoti <strong>un</strong> vadīti komandas saliedēšanas treniņi SIA „Consolis Latvija” uzņēmuma vadībai,8 st<strong>un</strong>das2006./07. gadā dalība ESF finansētā apmācību projekta realizācijā, sadarbībā ar „Medicīnas biznesaakadēmiju”, 32 st<strong>un</strong>das./A.Šteinberga/RTU docentes G.Kozakas Curriculum VitaePERSONAS DATIUzvārds, Vārds: Gaļina KozakaE-pasts:gaļina.kozaka@rtu.lvTālr<strong>un</strong>is darbā: 67 089 420VALODASDzimtā valoda:Citas valodas:IZGLĪTĪBABaltkrievuLatviešu – 3. PakāpeKrievu <strong>un</strong> vācuĻeņingradas vieglās <strong>un</strong> tekstilrūpniecības institūts, 1970. gadsInženieris tehnologs, diploms ar izcilību Nr. 458323Ļeņingradas vieglās <strong>un</strong> tekstilrūpniecības institūts, 1973. gadsTehnisko zinātņu kandidāts, diploms MTH Nr. 091369Promocijas darba tēma „Diegu nokrāsas nevienmērības pētījumi”.ZINĀTNISKIE GRĀDIRīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, Inženierzinātņu doktors, nostrifikācija1993. gadā, diploms Nr. B-D 000624RPI docente 1981. gadsKVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANADalība RTU IEVF Vadībzinību katedras metodiskajos semināros:155
SIA OPMANS, seminars „Procesu vadības meistarklase” sertifikātsNr.2011-11/05, 2011.g.11. novembris:SIA Kavitvana, seminars „Ievads zināšanu vadības pamatos <strong>un</strong>praktiskais darbs ar domkartēm”, sertifikāts, 2011.g. 2 septembrī.AS Swedbanka, “Ieskats Latvijas ekonomikas tendencēs 2011-2012.g.”,seminārs, 2011.g.Latvijas <strong>un</strong>iversitāte. Augstskolu didaktika: mūsdienu teorijas <strong>un</strong> prakse. 2004. gads, sertifikāts Nr.0521.DARBA PIEREDZERīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, IEF (IEVF) docente no 1991. gadaRTU (RPI) Vieglās rūpniecības <strong>un</strong> enerģētikas ekonomikas <strong>un</strong> organizēšanas katedras vadītāja no 1979.līdz 1991. gadamRīgas Politehniskais institūts, vecāka pasniedzēja, docente no 1974. līdz 1979. gadamUļjanovskas Politehniskais institūts, vecāka pasniedzēja no 1973. līdz 1974. gadamĻeņingradas vieglās <strong>un</strong> tekstilrūpniecības institūts, aspirantūra no 1970. līdz 1973. gadamZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN DALĪBA SVARĪGĀKAJOS AKADĒMISKAJOS PROJEKTOSESF projekts Nr.2006/0239/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0017/0007 „Projektorientētu studijumetodiskās <strong>un</strong> tehnoloģiskās vides modernizācija dizaina studiju programmās” – eksperts.NBS formu <strong>un</strong> to sastāvdaļu izmaksu ekspertīze saskaņā ar Līgumu starp RTU <strong>un</strong> LR Aizsardzībasministriju, 2011.PUBLIKĀCIJASG. Kozaka, J. Jakubāne. Atalgojuma sistēmu ietekmējošie faktori valsts iestādes. Starptautiskāszinātniskās konferences zinātniskie raksti „ Eiropas integrācijas sociālā <strong>un</strong> ekonomiskā dimensija:problēmas, risinājumi, perspektīvas”.- Daugavpils:, 2011.G. Kozaka, J. Jakubāne, E. Gaile-Sarkane. Darba samaksa kā dzīves kvalitātes rādītājs. Starptautiskāszinātniskās konferences zinātniskie raksti „ Eiropas integrācijas sociālā <strong>un</strong> ekonomiskā dimensija:problēmas, risinājumi, perspektīvas”.- Daugavpils:, 2011.G. Kozaka, O. Nizkodubova. Krāvu pārvadātāju darba organizācijas pilnveidošana. RTU zinātniskieraksti.- R.: RTU izdevniecība, 2011.G. Kozaka. Finanšu riska samazināšanas iespējas uzņēmumā. RTU starptautiskās zinātniskāskonferences zinātniskie raksti. –R.: RTU Izdevniecība, 2008. – 61-70 lpp.G. Kozaka, u.c. Darba motivācijas analīze uzņēmumā. RTU zinātniskie raksti. Materiālzinātne, 9. sērija,2. sējums. – R.: RTU izdevniecība, 2007. – 25.- 31. lpp.G. Kozaka, u.c. Tekstila nozares darbības analīze. RTU zinātniskie raksti. Materiālzinātne, 9. sērija, 1.sējums. – R.: RTU izdevniecība, 2006. – 141.-147. lpp.G. Kozaka, u.c. Tautsaimniecības <strong>un</strong> uzņēmējdarbības attīstības problēmas. Starptautiskās zinātniskāskonferences zinātniskie raksti. – R.: RTU izdevniecība, 2005. – 198.-205. lpp.Mācību <strong>un</strong> metodiskie līdzekļiNolikums par prakses organizēšanu, īstenošanu <strong>un</strong> aizstāvēšanu ražošanas <strong>un</strong> uzņēmējdarbībasorganizēšanas katedras maģistra profesionālo studiju programmā “Uzņēmējdarbība <strong>un</strong> vadīšana”,virziens “Uzņēmējdarbības organizēšana”. – RTU, 2007. – 15 lpp.Nolikums par prakses organizēšanu, īstenošanu <strong>un</strong> aizstāvēšanu vadībzinību katedras maģistraprofesionālo studiju programmā “Uzņēmējdarbība <strong>un</strong> vadīšana”, virziens “Uzņēmējdarbībasvadīšana”. – RTU, 2011. – 17 lpp.Saimnieciskās darbības organizēšanas optimizācija – lekciju konspekts PowerPoint;Ražošanas vadīšana - lekciju konspekts PowerPoint;Ražošanas <strong>un</strong> pakalpojumu organizēšana - lekciju konspekts PowerPoint;Darba organizācija <strong>un</strong> normēšana - lekciju konspekts PowerPoint;Ražošanas tehniskās sagatavošanas organizēšana – lekciju konspekts PowerPoint;Apģērbu ražošanas <strong>un</strong> tirdzniecības ekonomika - lekciju konspekts PowerPoint;Rūpniecības uzņēmuma vadīšanas organizēšanas <strong>un</strong> ekonomiskās analīzes lietišķās spēles „DELTA”metodiskie norādījumi studentiem, RTU, 2004.– 30 lpp.156
DALĪBA ZINĀTNISKAJĀS KONFERENCĒSStarptautiskā zinātniskā konference „ Eiropas integrācijas sociālā <strong>un</strong> ekonomiskā dimensija: problēmas,risinājumi, perspektīvas”.- Daugavpils:, 2011.RTU starptautiskās zinātniskās konferences.- Rīga:, 2005, 2006, 2007, 2008.PEDAGOĢISKĀ DARBĪBAPedagoģiskā darba stāžs augstākās izglītības iestādē 40 gadi (no 1972.)Lekciju kursi Saimnieciskās darbības organizēšanas optimizācija 4 KPRažošanas vadīšana3 KPUzņēmuma tehniski ekonomiskā projektēšana 4 KPRažošanas <strong>un</strong> pakalpojumu organizēšana3 KPRažošanas tehniskās sagatavošanas organizēšana 2 KPApģērbu ražošanas <strong>un</strong> tirdzniecības ekonomika 2 KPSaimnieciskās darbības tehniski ekonomiskā analīze 2 KPRažošanas organizācija, plānošana <strong>un</strong> vadīšana 3 KPDarba organizācija, normēšana <strong>un</strong> samaksa3 KPDarba organizācija2 KPOrganizācijas teorija2 KPORGANIZATORISKĀ DARBĪBARTU, STA Valsts pārbaudījumu komisiju locekle./G.Kozaka/RTU praktiskās docentes D.Oses Curriculum Vitae1. Vispārīgās ziņasDaina OseMob. telefons: 26522084, e-pasts: daina.ose@navigator.lv2. Izglītība2009.g.-šobrīdStudijas Latvijas <strong>un</strong>iversitātes Juridiskās fakultātes doktorantūrā1996.g.- 1998.g.Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāteMaģistra diploms Nr. 004567tiesību maģistra grāds1993.g.- 1995.g.RTU, Inženierekonomikas fakultāteMaģistra diploms Nr. 000414ieguvu inženierzinātņu maģistra grāduValodas: Krievu valoda (r<strong>un</strong>ātprasme -5, lasītprasme-5, rakstītprasme -5)Vācu valoda (r<strong>un</strong>ātprasme – 3, lasītprasme -3, rakstītprasme-3)Angļu valoda (r<strong>un</strong>ātprasme -2, lasītprasme -2, rakstītprasme -2)3. Darba pieredze2008.g. 27. novembris - šobrīd157
Zvērināta advokāte,Prakses vieta: Rīga, A.Čaka iela 40-8a2006.gada augusta – šobrīdLR Tieslietu ministrija, Civilprocesa likuma grozījumu darba grupas locekle.1994.g. – šobrīdRTU, Inženierekonomikas fakultātēLektors, Pr.docents1996.g.- šobrīdLU, Juridiskā fakultāteSt<strong>un</strong>du pasniedzējs, Lektors1992.g.- 2002.gVRU “Kompresors”Jurists4. PublikācijasPeriodika :1. D.Ose. Pierādījumu pieļaujamības <strong>un</strong> attiecināmības problēmas civilprocesā. //Jurista Vārds,2011.gada 24.maijs, Nr.21, 20.-22.lpp.2. D.Ose. Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana <strong>un</strong> atbrīvošana no tiesas izdevumiem.// Jurista Vārds,16.06.2009., Nr. 24/25, 23.-26.lpp.Monogrāfijas:1. D.Ose. Elektroniskie pierādīšanas līdzekļi civilprocesā. Latvijas <strong>un</strong>iversitātes 2011.gada janvāra -marta 69. Konference. Aktuālās tiesību realizācijas problēmas, 2011.gads, 59.-64.lpp.2. D.Ose Prezumpcija kā pierādījums civilprocesā. Daugavpils Universitātes Starptautiskā zinātniskākonference „Valsts <strong>un</strong> tiesību aktuālās problēmas” . 2010.gada 26.-27. novembris.(iesniegtspublikācijai).3. D.Ose. Pierādījumi civilprocesā. 2010. gada 11. jūnija LU „1. juridiskās zinātnes doktorantu <strong>un</strong>zinātniskā grāda pretendentu zinātniski praktiskajā konferencē. (iesniegts publikācijai).4. D.Ose. Pierādīšanas pienākums atsevišķu kategoriju lietās. Daugavpils <strong>un</strong>iversitātes 52. starptautiskaizinātniskai konference, Daugavpilī, 2010. gada 14.-17.aprīlī, 1298.-1306.lpp.5. D.Ose. Pierādījumu iesniegšanas <strong>un</strong> novērtēšanas problēmas civilprocesā. Daugavpils UniversitātesStarptautiskajā zinātniskajā konferencē „Valsts <strong>un</strong> tiesību aktuālās problēmas” Daugavpils, 23.-24.10.2009.g.,306.-314.lpp.6. D.Ose. Tiesas paziņojumi <strong>un</strong> izsaukumi, tiesas dokumentu izsūtīšana. Civilprocesa aktuālie jautājumi.2007.gada zinātniskās konferences materiālu krājums. Rīga. TNA. 2008. (107.-120.lpp.)7. D.Ose . Mazo <strong>un</strong> vidējo uzņēmumu nodokļu <strong>un</strong> finanšu vides pilnveidošana// Tautsaimniecības <strong>un</strong>uzņēmējdarbības attīstības problēmas – starptautiskās zinātniskās konferences zinātniskie raksti, Rīga,2005.gada 13.-15.oktobrī., 148.-155.lpp.8. D.Ose, I.Seržante. Intelektuālā kapitāla aizsardzības problēmas Latvijā // Tautsaimniecības <strong>un</strong>uzņēmējdarbības attīstības problēmas - Starptautiskās zinātniskās konferences zinātniskie raksti, Rīga,2005.g., 285.-296.lpp.9. D.Ose. Mazo komercdarbības formu dibināšanas īpatnības Komerclikumā// Tradicionālais <strong>un</strong>novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā - Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.Rēzekne, 2002.gada 28.februāris - 2.marts.,277.- 283.lpp.Pētījumi:1. Pētījums : Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmumi par kasācijastiesvedības izbeigšanu lietā, 2008. gada 24. aprīlis – 1. septembris, pasūtītājs Latvijas RepublikasAugstākā tiesa, pētnieka darba pienākumi.2. Pētījums : Tiesu prakse saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā, 2009.g.26.oktobris-28.decembris. Pasūtītājs :Latvijas Republikas Augstākā tiesa, pētnieka darba pienākumi.Mācību līdzekļi (izdoti reģistrētos apgādos):1. D.Ose. Darba tiesību pamati, otrais papildinātais izdevums, R.RTU, 2007., 48lpp.2. D.Ose. Darba tiesību pamati, R.RTU, 2006., 42 lpp.5. Līdzdalība konferencēs1. D.Ose. Pierādījumu pieļaujamības <strong>un</strong> attiecināmības problēmas civilprocesā. Advokatūras90.gadadienai veltītā konference 2011.gada 17.-18. martā. Jurista Vārds, 2011.gada 24.maijs, Nr.21, 20.-158
22.lpp.2. D.Ose. Elektroniskie pierādīšanas līdzekļi civilprocesā. Latvijas <strong>un</strong>iversitātes 2011.gada janvāra -marta69. Konference. Aktuālās tiesību realizācijas problēmas, 2011.gads, 59.-64.lpp.1. 3. D.Ose. Prezumpcija kā pierādījums civilprocesā. Daugavpils Universitātes Starptautiskā zinātniskākonference „Valsts <strong>un</strong> tiesību aktuālās problēmas” . 2010.gada 26.-27. novembris.(iesniegtspublikācijai).2. 4. D.Ose. Pierādījumi civilprocesā. 2010. gada 11. jūnija LU „1. juridiskās zinātnes doktorantu <strong>un</strong>zinātniskā grāda pretendentu zinātniski praktiskajā konferencē. (iesniegts publikācijai).3. 5. D.Ose. Pierādīšanas pienākums atsevišķu kategoriju lietās. Daugavpils <strong>un</strong>iversitātes 52.starptautiskai zinātniskai konference, Daugavpilī, 2010. gada 14.-17.aprīlī, 1298.-1306.lpp.4. 6. D.Ose. Civilprocesa aktuālās problēmas. Dalība Latvijas Universitātes 68. konferencē, Rīgā,12.02.2010.g.5. 7. D.Ose. Pierādījumu iesniegšanas <strong>un</strong> novērtēšanas problēmas civilprocesā. Daugavpils UniversitātesStarptautiskajā zinātniskajā konferencē „Valsts <strong>un</strong> tiesību aktuālās problēmas” Daugavpils, 23.-24.10.2009.g.,306.-314.lpp.6. 8. D.Ose. Pierādīšanas pienākuma īpatnības darba strīdos. LR Tieslietu ministrijas rīkotā Zinātniskajākonference par aktuāliem civilprocesa jautājumiem. Tiesu namā Abrenes ielā 3, 2009.gada 11.novembrī.7. 9. D.Ose. Civilprocesa aktuālie problēmjautājumi.2009. gads 25. februāris, Juristu dienas 2009.,Civilprocesa aktuālie jautājumu, Latvijas Juristu biedrības konference.8. 10. D.Ose. Senāta rīcības sēdes lēmumu kvalitāte. 2009. gads 6. februāris, Latvijas Universitātes 67.konference. Rīga.9. 11. D.Ose. Tiesas paziņojumi <strong>un</strong> izsaukumi, tiesas dokumentu izsūtīšana. Civilprocesa aktuāliejautājumi. 2007.gada zinātniskās konferences materiālu krājums. Rīga. TNA. 2008. (107.-120.lpp.)12. D.Ose Pārstāvības pozitīvie <strong>un</strong> negatīvie aspekti civilprocesa regulējumā. 2008. gada 8. Februāris,Latvijas Universitātes 66.konference. Rīga.13. D.Ose . Mazo <strong>un</strong> vidējo uzņēmumu nodokļu <strong>un</strong> finanšu vides pilnveidošana// Tautsaimniecības <strong>un</strong>uzņēmējdarbības attīstības problēmas – starptautiskās zinātniskās konferences zinātniskie raksti, Rīga,2005.gada 13.-15.oktobrī., 148.-155.lpp.14. D.Ose, I.Seržante. Intelektuālā kapitāla aizsardzības problēmas Latvijā // Tautsaimniecības <strong>un</strong>uzņēmējdarbības attīstības problēmas - Starptautiskās zinātniskās konferences zinātniskie raksti, Rīga,2005.g., 285.-296.lpp.6. Pedagoģiskā darbībaPedagoģiskā darba stāžs augstākās izglītības iestādē 15 gadi.Lekciju kursiRīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte :Bakalaura studiju realizācijā :“Tiesību pamati”, “Saimnieciskās <strong>un</strong> darba tiesības”,“Civiltiesības”, “Darba <strong>un</strong> sociālās tiesības”, “Nekustamā <strong>un</strong> kustamā īpašuma tiesiskiepamati”Maģistra studiju realizācijā: “Komerctiesības”, “Darba aizsardzības tiesiskie pamati”.Latvijas Universitāte:Bakalaura studiju realizācija : „Civilprocess”, „Sprieduma izpildes tiesības”,Maģistra studiju realizācija : „Civilprocesa aktuālās problēmas”.Vadīti bakalaura darbi : 53Vadīti maģistra darbi : 467. Kvalifikācijas paaugstināšanaSemināri:1. 2011.g.2.septembris „Ievads zināšanu vadības pamatos <strong>un</strong> praktiskais darbs ardomkartēm” vadīja vadības konsultants Jānis Briedis.2. 2011.gada 20.septembris : Dzīvokļa īpašuma likums saistībā ar dzīvokļa īpašumaizveidošanu, izmainīšanu <strong>un</strong> ierakstīšanu zemesgrāmatā”. Vadīja Ilga Neimane./D.Ose/159
RTU profesora V.Nešpora Curriculum VitaeVispārīgās ziņasVārds ,uzvārds: Viktors NešporsDzimšanas vieta: Daugavpils apriņķis, LatvijaIzglītība:Augstākā.1976. – 1980. Latvijas Valsts <strong>un</strong>iversitāte, aspirantūra1968. – 1974. Rīgas politehniskais institūts, InženierekonomikasfakultāteAkadēmiskieNo 2003. gada RTU profesorsnosaukumi <strong>un</strong>Ekonomikas zinātņu doktors (Dr.oec.), (uzņēmējdarbības ekonomika).zinātniskie grādi: Disertācija aizstāvēta 1984.gada 30.oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijasEkonomikas institūtā.Nostrifikācija: 1992.gada 11.decembrī RTU Habilitācijas padome H-09,Nodarbošanās:Valodu lietošanasprasmes:diploma Nr. B-D 0003942003. – līdz šim brīdim RTU Inženierekonomikas fakultātesTālākizglītības nodaļas vadītājs, profesors1999. – 2007. RTU mikroekonomikas profesora grupas vadītājs1999. – 2003. asoc. profesors1992. – 1999. auditorfirmas ‘’AUDIT’’ direktora vietnieks1984. – 1999. docents RTU Ekonomikas teorijas katedrā1976. – 1980. aspirants LVU (LU)1974. – 1984. vecākais pasniedzējs RPI (RTU)1968. – 1974.students Rīgas Politehniskajā Institūtā1966. – 1968. maiņas meistars Rīgas vagonu rūpnīcā1963. – 1966. dienests armijā1962. – 1963. mašīnista palīgs Panevēžas lokomotīvju depo (Lietuva)Valodu prasme: (novērtējot no 1 līdz 5 (1 - vāji; 5 - brīvi))ValodaLasītprasmeR<strong>un</strong>ātprasmeRakstītprasmeLatviešu (dzimtā valoda) 5 5 5Angļu 5 2 1Krievu 5 5 5Lietuviešu 2 3 2Zinātniskā darbība <strong>un</strong> publikācijas (par pēdējiem 6 gadiem)Starptautisko pētījumu projektu <strong>un</strong> programmu dalībnieks vai vadītājsEiropas Sociālā fonda grantu shēmas „Profesionālās rehabilitācijas programmu attīstība <strong>un</strong> ieviešana”projekta pieteikums Līguma Nr. 2006/9/VPD1/ESF/NVA/05/GS/3.3.5.1./0001/0017.Projekta nosaukums „Profesionālās izglītības ieguves formu pilnveide invalīdiem, izmantojot modernāsinformācijas <strong>un</strong> kom<strong>un</strong>ikācijas tehnoloģijas, pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītībasuzņēmējdarbības programmās”. Projekta sākuma <strong>un</strong> beigu datums 01.09.2006. – 30.06.2008. Projektakopējais finansējums: 258909.00LVLNozīmīgākās publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē (pēdējie 6 gadi):Raksti recenzētos izdevumos (LZP apstiprinātie izdevumi)66 publikācijas, svarīgākās no tām ir:1. Kamola L., Nešpors V. Cilvēkkapitāls kā Latvijas konkurētspējas veicinošs priekšnosacījums // RTUIEVF Ekonomikas <strong>un</strong> uzņēmējdarbība (SCEE’2011), Latvija, Rīga, 7. oktobris, 2011. - 54.-55. lpp.2. Kamola L., Nešpors V. Analysis of Human Capital in Latvia in the Europe Union Context //Management and Sustainable Development. - Vol.2, Nr.29. (2011) pp 61-65.3. Jansone I., Nešpors V., Voronova I. Finanšu <strong>un</strong> ekonomisko risku ietekme uz Latvijas pārtikasmazumtirdzniecības nozares attīstību// RTU FEEM Scientific Conference on Economics and160
Entrepreneurship (SCEE’2010), Latvija, Rīga, 15.-15. oktobris, 2010. - 34.-35. lpp.4. Nešpors V., Kamola L. Radošās ekonomikas laikmeta prasības // RTU FEEM Scientific Conference onEconomics and Entrepreneurship (SCEE’2010), Latvija, Rīga, 15.-15. oktobris, 2010. - 45.-46. lpp.5. Briede L., Nešpors V. Education – a precondition for efficient f<strong>un</strong>ctioning of human capital. Ekonomikair vadyba: aktualijos ir perspektyvos 1(8). Šialiu <strong>un</strong>iversitates, 2007 – 47- 52 p.6. Briede L., Nešpors V. The second higher education in the context of life-long learning. Management andSustainable development 2/2007(17), 2007. – 14.- 18.p., Sofia, Bulgaria7. Nešpors V., Grinberga D. Use of efficiency audit for ensuring acco<strong>un</strong>tability in local governments.Ekonomika ir vadyba: aktualijos ir perspektyvos 2(7). Šialiu <strong>un</strong>iversitates, 2006 – 62- 68 p.8. Nešpors V. Briede L. Knowledge-based society as a factor of social, economic and culturaldevelopment. Management and Sustainable development 1-2/2006 (14), Sofia, Bulgaria 2006 – 46- 53 p.9. Нешпорс В. Предпосылки социально-экономического развития в словияхпостиндустриального общества. “Problems of foreign economic relations development and attractionof foreign investments: regional aspect”. - Ukraine Doneck, 2006. – 1164 – 1168 стр.10. Проблемы поддержки малых предприятий. Економичний висник 2004 (1) НТУУ, Киев 2004. г 147-153 стр.11. Pašvaldību lomas palielināšana mazo uzņēmumu atbalsta veicināšanā.Starptautiskās zinātniskās konferences “Tautsaimniecības <strong>un</strong> izglītības attīstības problēmas mūsdienuperiodā” zinātniskie raksti. - Rīga RTU, 2003. 151 – 156 lpp.12. Postindustriālā sabiedrība <strong>un</strong> Latvijas vieta tajā. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums.Rēzekne, Rēzeknes augstskola, 2002. 257. – 262. lpp.13. Atbildības sadalīšana <strong>un</strong> nodrošināšana centrālās varas <strong>un</strong> pašvaldību mijiedarbībā. RTU zinātniskieraksti 3. sērija. Tautsaimniecība: teorija <strong>un</strong> prakse. 3. sējums. – Rīga, RTU 2002. 42 - 49 lpp.14. Mazo uzņēmumu definīcijas <strong>un</strong> atbalsta problēmas. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstukrājums. R.: RTU, 2002., 44. – 49. lpp.15. Pašvaldību f<strong>un</strong>kcijas finansiālā nodrošināšana Latvijā. RTU zinātniskie raksti 3. sējums. R.: RTU 2001.30. – 35. lpp.16. Sociālās vides formēšana <strong>un</strong> nostiprināšana pašvaldībās. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstukrājums. R.: Banku augstskola, 2001. – 90. - 95. lpp.17. Pašvaldību ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. Starptautiskais konferences rakstu krājums. R.: Biznesaaugstskola Turība, 2001. – 126. – 132. lpp.18. Izglītības sistēma: reformas, finansēšana <strong>un</strong> sekas nācijas attīstībā. Starptautiskās zinātniskāskonferences “Izglītota sabiedrība <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>ā ekonomika kvalitatīvā mijiedarbībā” rakstu krājums. Rīgā,2001. gada 26. oktobrī. Banku Augstskola, 174 -179 lpp.Monogrāfijas, mācību grāmatas1. Mikroekonomikas teorijas pamati. – R: Viktors Nešpors, Talsu tipogrāfija, 2010. – 254 lpp.2. Ievads mikroekonomikas teorijā.- R.: Kamene, 2001, 2002., 2003., 2004., 2005., 2006.,2007., 2008. –150. lpp.3. Mikroekonomika. Izstrādāts E- kurss. Eiropas Sociālā fonda „Profesionālās rehabilitācijas programmuattīstība <strong>un</strong> ieviešana” projekta pieteikums Līguma Nr.2006/9/VPD1/ESF/NVA/05/GS/3.3.5.1./0001/0017. Projekta nosaukums „Profesionālās izglītībasieguves formu pilnveide invalīdiem, izmantojot modernās informācijas <strong>un</strong> kom<strong>un</strong>ikācijas tehnoloģijas,pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības uzņēmējdarbības programmās”.4. Ievads ekonomikā. -R.: Mulineo, 2007. – 193 lpp.5. Ādamsone L., Nešpors V. Mikroekonomikas analīze: Tirgus nepilnības <strong>un</strong> sabiedrības (valsts) loma tonovēršanā. R.:, 2007. – 120 lpp.6. Mikroekonomika. Tālmācības studiju kurss I daļa. – R.: Latvijas Uzņēmējdarbības <strong>un</strong> menedžmentaakadēmija, 2003. – 280. lpp.7. Mikroekonomika. Tālmācības studiju kurss II daļa. – R.: Latvijas Uzņēmējdarbības <strong>un</strong> menedžmentaakadēmija, 2003. – 243. lpp.8. Ievads ekonomikā. – R.: Kamene, 2002., 2004. – 193. lpp.9. Mikroekonomikas teorija: mācību līdzeklis patstāvīgam darbam. – R.: KIF „Biznesa komplekss” 2002.– 60 lpp.Piedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs <strong>un</strong> kongresos (referātu autori,nosaukums, konferences nosaukums, tās norises laiks <strong>un</strong> vieta)161
19. International Conference „Role of Human Capital in Development of the Co<strong>un</strong>tries and Regions ofCentral and Eastern Europe”, Nicolaus Copernicus University 2010. gada 20. – 21. maijs, Polija20. Nešpors V. „Education – a precondition for efficient f<strong>un</strong>ctioning of human capital” Starptautiskizinātniskā konference „Ekonomika ir vadyba: Aktualijos ir perspektyvos” Šialiu <strong>un</strong>iversitates 2007.gada 22. novembris21. Nešpors V. „The second higer education in the context of life – long learning” Sofijasmežsaimniecības <strong>un</strong>iversitāte, 2007. gada marts.22. Nešpors V. „Use of efficiency audit for ensuring acco<strong>un</strong>tability in local governments” Starptautiskizinātniskā konference „Ekonomika ir vadyba: Aktualijos ir perspektyvos” Šialiu <strong>un</strong>iversitates 2006.gada 23. novembris23. Nešpors V. „Проблемы развития внешнеэкономических связей и привлеченния иностранныхинвестиций: региональный аспект”, Донецк – 200624. Nešpors V. VIII International Scientific Conference „Management and Sustainable development”,24 – 26 March 2006, University of Forestry, Y<strong>un</strong>dola, Bulgaria.25. Nešpors V. „Knowledge Society and Difficulties While Seeking after It”, Ernestas GalvanauskasInternational Scientific Conference „Economics and Management: Current Issues andPerspectives”, Šiauliai, 2005. gada 24., 25. novembris.3. Pedagoģiskā darbība (par pēdējiem 6.gadiem)Vadītie promocijas darbi (norādot personas, kuras ir aizstāvējušas disertāciju); Uzņēmējdarbības vide, tās izmantošana uzņēmuma lietderības auditā Cilvēkkapitāla loma valsts (nācijas) konkurētspējas paaugstināšanāVadītie maģistra darbi (skaits):28Vadītie bakalaura <strong>un</strong> kvalifikācijas darbi (skaits):37Studiju priekšmeti (nosaukums, apjoms kredītp<strong>un</strong>ktos):IET102 Mikroekonomika 3.0IET103 Ekonomika 2.0IET127 Mikroekonomika 4.0IET401 Valsts politikas ekonomiskie pamati 3.0IET215 Konkurences loma mūsdienu ekonomikā 3.0IET333 Mikroekonomika 2.0IET503 Mikroekonomikas analīze 4.0IET504 Mikroekonomikas analīze 3.0IET510 Ekonomikas teorija 4.0IET526 Ekonomikas teorija 3.0IET527 Ekonomikas teorija 2.0IET615 Ekonomikas teorija 5.04. Organizatoriskā darbība (par pēdējiem 6 gadiem)‣ Eksperts Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra akreditācijas komisijās‣ RTU Senāta loceklis‣ RTU Budžeta <strong>un</strong> finanšu komisijas priekšsēdētāja vietnieks‣ RTU Šķīrējtiesas priekšsēdētājs‣ Meža Tehniskā Universitāte, Sofija, Bulgārija, zinātnisko rakstu „Management and Sustainable development”redkolēģijas loceklis‣ RTU zinātnisko rakstu „Ekonomika <strong>un</strong> uzņēmējdarbība” redkolēģijas loceklis‣ RTU Inženierekonomikas <strong>un</strong> vadības fakultātesCita būtiska informācija:Rīgas Tehniskās <strong>un</strong>iversitātes rektora atzinības rakstiRTU Inženierekonomikas fakultātes dekāna atzinības rakstiLatvijas Izglītības fonda <strong>un</strong> VAS ”Latvijas dzelzceļa” atzinības raksts (2000. gads)162
Kontaktinformācija:Adrese: Meža ielā 1 korp.7 - 507, RTU IEVF Tālākizglītības nodaļa, Rīga,LV 1048Tālruņa Nr.: 67089316Fakss: 67089065E-pasta viktors.nespors@rtu.lvadrese:/V. Nešpors/8. PIELIKUMSApliecinājumspar akadēmiskā personāla zinātnisko grādu163
________________Nr. _________________RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEMATERIĀLZINĀTNES UNLIETIŠĶĀS ĶĪMIJAS FAKULTĀTELV-1048, Rīga, Āzenes ielā 14/24Tālr.: 67089249, 67089220, 67089224. Fakss: 67615765Apliecinājumspar RTU Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātes akadēmiskā maģistra studijuprogrammā „Materiālu nanotehnoloģijas” akadēmiskā personāla zinātnisko grāduAr šo apliecinu, ka zemāk minētajiem MLĶF darbiniekiem, kuri ievēlētiatbilstošajā amatā, <strong>un</strong> kuru kopskaits pārsniedz 50% no programmā paredzētānodarbināto akadēmisko darbinieku skaita, ir piešķirts doktora zinātniskais grāds.N.p.k.Vārds, uzvārdsIeņemamaisamats28. G<strong>un</strong>dars Mežinskis Prof.MLĶF katedraSilikātu, augsttemperatūras <strong>un</strong> neorganiskaonanomateriālu tehnoloģijas katedraZinātniskaisgrādsDr.habil.sc.ing.29. Māris Knite Prof. Cietvielu fizikas profesoru grupa Dr. habil. phys.30. Mārtiņš Kalniņš Prof. Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra Dr.habil.sc.ing31. Remo Merijs Meri Asoc.Prof. Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra Dr.sc.ing.32.Līga Bērziņa-Cimdiņa33. Māra Jure Prof.Prof. Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedra Dr.sc.ing.Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijastehnoloģijas katedraDr.chem.34. Andris Ozols Prof. Starojuma inženierfizikas profesora grupa Dr. habil. phys35. Arturs Medvids Prof.Kondensētās vielas inženierfizikas profesoragrupaDr. habil. phys.36. Skaidrīte Reihmane Prof. Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra Dr.sc.ing.37. Sergejs Gaidukovs Docents Polimēru materiālu tehnoloģijas katedra Dr.sc.ing.164
38. Inna Juhņeviča DocenteSilikātu, augsttemperatūras <strong>un</strong> neorganiskaonanomateriālu tehnoloģijas katedraDr.sc.ing.39. Jurijs Ozoliņš Prof. Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedra Dr.sc.ing.40.ValdemārsŠčerbaksDocents Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedra Dr.sc.ing.41. Juris Vanags Asoc.Prof. Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedra Dr.sc.ing.RTU MLĶF dekāns, prof./Valdis Kokars/165
9. PIELIKUMSAkadēmiskais personāls maģistra studijuprogrammā166
Akadēmiskais personāls maģistra studiju programmā ĶMN0 „Materiālu nanotehnoloģijas”Nr.p.k.Vārds, uzvārds1. G<strong>un</strong>darsMežinskisAkadēmiskaisgrādsProf.2. Māris Knite Prof.3. Mārtiņš Kalniņš Prof.RTU struktūrvienībaDirektors, MLĶF Silikātu materiālu institūtsSilikātu augsttemperatūras <strong>un</strong> neorganiskonanomateriālu tehnoloģijas katedra (SMISANNT)MLĶF Tehniskās fizikas institūts (TFI) Cietvielufizikas profesoru grupaDirektors, MLĶF Polimēru materiālu institūtsPolimēru materiālu tehnoloģijas katedra (PMIPTK)ZinātniskaisgrādsDr.habil.sc.ing.Dr. habil.phys.Dr.habil.sc.ing4. Remo Merijs Meri Assoc.prof. MLĶF PMI PTK Dr.sc.ing.5. Iveta Mežinska Docente6.Līga Bērziņa-CimdiņaProf.7. Māra Jure Prof.Inženierekonomikas <strong>un</strong> vadības fakultāte (IEVF)Ražošanas kvalitātes institūtsDirektors, MLĶF Vispārīgas ķīmijas tehnoloģijasinstitūts (VĶTI)MLĶF Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūtsBioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijastehnoloģijas katedraDr.sc.ing.Dr.sc.ing.Dr.chem.IevēlēšanasMācību kursidatums(Ievēlēšanasperiods- 6 gadi)23.09.2011. ĶST700 Nanomēroga objektupētīšanas metodesĶST701 Neorganisko nanomateriāluķīmija <strong>un</strong> ķīmiskās ieguves metodesĶST708 Nanostrukturētas plānāskārtiņas <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumi16.09.2011. MFB705 Nanomateriālu fizika <strong>un</strong> toieguves fizikālās metodesMFB700 Viedie nanostrukturētiemateriāli20.04.2010. ĶPI701 Robežnorises polimēr<strong>un</strong>anokompozītu veidošanās <strong>un</strong>sabrukuma procesos10.09.2008 ĶPI705 Polimēru nanomateriāluķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija16.01.2012. ĶST703 Standartizācija <strong>un</strong>metroloģija nanotehnoloģijā03.06.2009. ĶVT701 Materiālās <strong>un</strong> bioloģiskāssistēmas mijiedarbībaĶVT702 NanotehnoloģijasbiomateriāliemĶVT703 Zāļu ievadīšanas sistēmas<strong>un</strong> nanomedicīnaĶST538 Cietu vielu elementumikroanalīzes metodes24.01.2008. ĶOS700 Nanotehnoloģijasārstniecisko <strong>un</strong> diagnostiskopreparātu ievadīšanā167
Nr.p.k.Vārds, uzvārdsAkadēmiskaisgrāds8. Valentīna Urbāne Prof.9. Andris Ozols Prof.10. Arturs Medvids Prof.RTU struktūrvienībaDirektors, IEVF Darba <strong>un</strong> civilās aizsardzībasinstitūtsMLĶF TFI Starojuma inženierfizikas profesorugrupaMLĶF TFI Kondensētās vielas inženierfizikasprofesora grupaZinātniskaisgrādsDr.chem.Dr. habil.physDr. habil.phys.11. Skaidrīte Reihmane Prof. MLĶF PMI PTK Dr.sc.ing.12. Anna Borisova Pētniece MLĶF PMI PTK Mg.sc.ing.13. Sergejs Gaidukovs Docents MLĶF PMI PTK Dr.sc.ing.14. Andris Šutka Pētnieks MLĶF SMI SANNT Mg.sc.ing.15. Ilona Pavlovska Lektore MLĶF SMI SANNT Dr.sc.ing.16. Inna Juhņeviča Docente MLĶF SMI SANNT Dr.sc.ing.17. Jurijs Ozoliņš Prof. MLĶF Vispārīgas ķīmijas tehnoloģijas institūts Dr.sc.ing.18.ValdemārsŠčerbaksDocents MLĶF Vispārīgas ķīmijas tehnoloģijas institūts Dr.sc.ing.19. Juris Vanags Assoc.prof. MLĶF Vispārīgas ķīmijas tehnoloģijas institūts Dr.sc.ing.IevēlēšanasMācību kursidatums(Ievēlēšanasperiods- 6 gadi)24.02.2012. IDA117 Darba aizsardzības pamati16.04.2010. MFA703 NanofotonikaMFA704 Nanostrukturētie materiāli16.04.2010. MFZ701 Pusvadītāju nanostruktūrasMFZ702 Nanomateriālulāzertehnoloģijas10.12.2009. ĶPI706 Biopolimēru <strong>un</strong> biomateriālutehnoloģijas <strong>un</strong> to pielietošanasiespējas10.12.2009. ĶPI704 Nanotehnoloģijasšķiedrmateriālu ražošanā <strong>un</strong> apdarē09.12.2010. ĶPI703 Nanoslāņi <strong>un</strong> nanopārklājumiĶPI702 Polimēru fizika <strong>un</strong> fizikālāķīmija18.03.2010. ĶST705 Nanostrukturētaselektrokeramikas fizikālā ķīmija13.12.2007. ĶST707 Oksīdu nanomateriāli13.12.2007. ĶST709 Neorganisko material ķīmija<strong>un</strong> tehnoloģijaĶST710 Nanoporainie materiāli21.05.2009. ĶVT530 Speciālie procesi <strong>un</strong> iekārtas22.12.2009. ĶVT509 Membrānu tehnoloģija10.12.2009. ĶVT502 Bioprocesu inženierijaspamati168
Nr.p.k.Vārds, uzvārdsAkadēmiskaisgrāds20. G<strong>un</strong>ārs Ozolzīle Assoc.prof.RTU struktūrvienībaDirektors, Humanitārais institūts Sociālās zinātņukatedraZinātniskaisgrādsDr.sc.soc.21. Zanda Lejniece Pr.docent Humanitārais institūts Sociālās zinātņu katedra Mg.phil.22. Alvars Baldiņš Assoc.prof. Humanitārais institūts Sociālās zinātņu katedra Dr.phil.23.RonaldsTaraškevičsProf. Humanitārais institūts Sociālās zinātņu katedra Dr.oec.24. Airisa Šteinberga Assoc.prof. Humanitārais institūts Sociālās zinātņu katedra Dr.psych.25. Gaļina Kozaka Docente Direktors, IEVF Vadībzinību katedra Dr.sc.ing.26. Judīte Jakubāne Docente IEVF Vadībzinību katedra Mg.oec.27. Daina Ose Pr.docente IEVF Vadībzinību katedra Dr.iur.28. Viktors Nešpors Prof.Direktors, IEVF Ražošanas <strong>un</strong> uzņēmējdarbībasinstitūtsDr.oec.IevēlēšanasMācību kursidatums(Ievēlēšanasperiods- 6 gadi)09.03.2006. HFL438 Eiropas klasiskā filozofija15.06.2007. HFL433 Prezentācijas prasme19.12.2008/ HSP446 Pedagoģija09.03.2009. HSP375 Vadības socioloģija04.11.2011. HSP484 Psiholoģija14.01.2008. IRU116 Tirgus organizācija <strong>un</strong>vadīšana19.01.2009. IRU116 Tirgus organizācija <strong>un</strong>vadīšana19.01.2009. IUV414 Civiltiesības09.03.2009. IET527 Ekonomikas teorija169
10. PIELIKUMSMLĶF realizētie zinātniskie granti, līgumdarbi,valsts programmas, starptautiskie projekti(2010.-2012.)170
ES <strong>un</strong> starptautiskās programmas:Eiropas Savienības Struktūrfondi1. ESF aktivitātes 1.1.1.2. projekts „Ja<strong>un</strong>o zinātnieku grupas multidisciplinārs pētījumsbiomateriālu tehnoloģiju izstrādei”, Līg. Nr. 2009/0199/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/ 090(2009.-2012.), vadītāja L.Bērziņa-Cimdiņa.2. Baltijas-Vācijas augstskolu biroja projekts ar Fridriha Šillera Jēnas <strong>un</strong>iversitāti „Vienotasmetodikas izstrāde biomateriālu in vitro raksturošanai” (2010.), vadītāja L.Bērziņa-Cimdiņa.3. Latvijas (RTU)- Kanādas sadarbības projekts Nr. 01000-10/204/6. „Memorandum ofUnderstanding between RTU and Ginguro exploration inc., Concerning researchpartnership to study the crystalline basement rocks of Latvia”, atbildīgā izpildītāja - vadītājaL.Bērziņa-Cimdiņa.4. Nr. FP7-218000 (2008.-2010.g.) „Cooperation across Europe for Cd(Zn)Te based SecurityInstruments”, vadītājs Prof. H. Lambropoulos (vadītājs no Latvijas puses Prof.A.Medvids).5. Taivānas-Lietuvas-Latvijas sadarbības projekts Nr. L7455 (2008.-2011.g.) „Studies onNitride and Oxide Semiconductor Nanostructures for Energy Technology Applications”,vadītājs Prof. A.Medvids;6. ERAF projekts „Nanostruktūru <strong>un</strong> barjeru struktūru ieguves sola-gēla <strong>un</strong> lāzeratehnoloģijas” Nr. 2010/0222/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/145 (PVS ID 1535 ), (2010-2013); vadītājs G.Mežinskis2. ERAF projekts „Saules siltuma enerģijas akumulējošu materiālu izstrāde, izmantojot solagēla<strong>un</strong> vakuuma pārklājumu tehnoloģijas” Nr. 2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/156 (PVSID 1524), (2010-2013); vadītājs G.Mežinskis7. ERAF projekts „Inovatīvu zemtemperatūras kompozītmateriālu izstrāde no vietējāmminerālajām izejvielām ” Nr.2D-2.1.1.1.0-10-APIA-VIAA-152 (PVS ID 1525), (2010-2013); G.Mežinskis izpildītājs8. ERAF projekts „Augstas efektivitātes nanobetoni” Nr. 2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/033(PVS ID 1481), (2010-2013); G.Mežinskis izpildītājs9. ES 7. ietvara COST aktivitātes projekts MP 0902 „ Composites of Inorganic Nanotubes andPolymers” (COINAPO). 2009.g.-2013.g. Projektā piedalās 24 valstu zinātniskāsorganizācijas. M.Knite - pārstāvis MP 0902 Vadības Komitejā no Latvijas.10. Starptautiskā EUREKAS projekta Nr. E! 6240 “Ja<strong>un</strong>u augu izcelsmes produktu izstrādeveselības uzlabošanai <strong>un</strong> kosmētikai (PLANTCOSMEHEL)” apakšprojekta vadītāja –M.Jure (2010.-2012.);11. Starptautiskā ERAF projekta 2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/045 “Makrolīdu tipaantibiotiku <strong>un</strong> pretparazītu līdzekļu izdalīšana no biosintēzes maisījumiem <strong>un</strong> pussintētiskoanalogu ieguve” izpildītāja –M.Jure (2010.-2013.).LZP finansētie projekti:F<strong>un</strong>damentālo <strong>un</strong> lietišķo pētījumu projekti:1. 5. Z09.1606. Ja<strong>un</strong>u tehnoloģiju izstrāde diferencēta sastāva <strong>un</strong> struktūras biokeramiskoimplantu, antioksidantu <strong>un</strong> fluorescentu krāsvielu ieguvei. Vadītāja L.Bērziņa-Cimdiņa(VĶTI); apakšprojektu vadītāji (BASĶTK): prof. M.Jure <strong>un</strong> emerit. prof. A.Strakovs(2010./2013.).2. Z 09.1605 “Ja<strong>un</strong>u <strong>un</strong> uzlabotu sintētisko <strong>un</strong> dabīgo materiālu izstrāde, izmantojot ķīmijastehnoloģijas metodes” Vadītājs prof. G.Mežinskis (2010./2012.).3. LZP grants - Sadarbības līgums ar Daugavpils <strong>un</strong>iversitāti Nr.09.1606. „Ja<strong>un</strong>u tehnoloģijuizstrāde diferencēta sastāva <strong>un</strong> struktūras biokeramisko implantu, antioksidantu <strong>un</strong>fluorescentu krāsvielu ieguvei”, atbildīgā izpildītāja- L.Bērziņa-Cimdiņa4. LZP grants Z09.1606 „Antioksidantu ieguves tehnoloģiju izstrāde oksidatīvā stresa izraisītoslimību novēršanai” (no 2009.) (vadītāja –M.Jure),5. LZP grants Nr. Z09.1606 “Ja<strong>un</strong>u tehnoloģiju izstrāde diferencēta sastāva <strong>un</strong> struktūrasbiokeramisko implantu, antioksidantu <strong>un</strong> fluorescentu krāsvielu ieguvei (apakšprojekts:171
Antioksidantu ieguves tehnoloģiju izstrāde oksidatīvā stresa izraisīto slimību novēršanai)”(2010.) (apakšprojekta vadītāja - M.Jure).Sadarbības pētījumu projekti:1. LZP sadarbības projekta Nr.05.0026 „Nanomateriāli <strong>un</strong> nanotehnoloģijas”, sadaļas„F<strong>un</strong>kcionālie mikro- <strong>un</strong> nanokompozīti kā sensormateriāli <strong>un</strong> aktuātori: dizains, izgatavošana<strong>un</strong> fizikālo efektu pētīšana” M.Knite - vadītājs,2. LZP sadarbības projekta Nr.06.0029 „Inovatīvi strukturāli integrēti kompozītmateriāli: dizains,iegūšanas <strong>un</strong> pārstrādes tehnoloģijas, ilgmūžība” sadaļas „Multif<strong>un</strong>kcionāli elektroaktīvikompozītmateriāli, t.sk. nanokompozīti”, M.Knite - apakšprojekta vadītājs.3. LZP sadarbības projekts Z 10.0032 „Pētnieciskā <strong>un</strong> tehnoloģiskā potenciāla attīstība ja<strong>un</strong><strong>un</strong>anostrukturētu materiālu <strong>un</strong> saistīto pielietojumu izstrādei” Apakšprojekts „Ja<strong>un</strong>i f<strong>un</strong>kcionāliepolimēru matricas <strong>un</strong> neorganiskas nanostrukturētas pildvielas kompozīti: struktūras dizains,izgatavošanas tehnoloģija <strong>un</strong> īpašības” M.Knite- apakšprojekta vadītājs.4. Sadarbības projekts Nr. 10.0040 "Latvijas atja<strong>un</strong>ojamo izejvielu – linu <strong>un</strong> kaņepāju produktuīpašību pētījumi, to pielietošana inovatīvu tehnoloģiju <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>u f<strong>un</strong>kcionālu materiālu izstrādei"/no 2010.g./- sadaļas vadītāja- S.Reihmane.Valsts pētījumu programmas projekti:1. V7642. VPP Inovatīvu daudzf<strong>un</strong>kcionālu materiālu, signālapstrādes <strong>un</strong> informātikastehnoloģiju izstrāde konkurētspējīgiem zinātņu ietilpīgiem produktiem, projekts Nr.4 „Ja<strong>un</strong>imateriāli <strong>un</strong> tehnoloģijas bioloģisko audu izvērtēšanai <strong>un</strong> aizvietošanai” (2010.-2013.), vadītājaL.Bērziņa-Cimdiņa.2. V7635. VPP Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas <strong>un</strong> transporta) ilgtspējīgaizmantošana-ja<strong>un</strong>i produkti <strong>un</strong> tehnoloģijas. Apakšprojekts: „Augsti dispersu sistēmu ieguvestehnoloģija <strong>un</strong> izpēte uz Latvijas mālu pamatnes inovatīvam pielietojumam sorbcijas procesos,vides tehnoloģijās, medicīnā <strong>un</strong> kosmetoloģijā” (2010.-2013.), vadītāja L.Bērziņa-Cimdiņa.3. V6973 “Modernu f<strong>un</strong>kcionālu materiālu mikro- <strong>un</strong> nanoelektronikai, fotonikai, biomedicīnai <strong>un</strong>konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo tehnoloģiju izstrāde” projekta Nr. 6 „F<strong>un</strong>kcionālomateriālu/nanokompozītu dizains, tehnoloģiju izstrāde <strong>un</strong> to īpašības” sadaļa „Sensorefektipoliizoprēna <strong>un</strong> nanostrukturēta oglekļa kompozītos”. M.Knite - sadaļas vadītājs.4. V7632.2 "Inovatīvu daudzf<strong>un</strong>kcionālu materiālu, signālapstrādes <strong>un</strong> informātikas tehnoloģijuizstrāde konkurētspējī-giem zinātņu ietilpīgiem produktiem" projekta Nr. 3 „Nanostrukturētimodifikatorus saturoši pašarmēti polimēru kompozīti <strong>un</strong> to tehnoloģiju izstrāde pielietojumieminteleģentajos materiālos <strong>un</strong> ierīcēs” sadaļa: „Fizikāli aktīvi nanostrukturēti polimēru kompozīti<strong>un</strong> to tehnoloģiju izstrāde” M.Knite - vadītājs.RTU pētniecības projekti:1. RTU projekts FLPP-2010/14 „Keramikas inleju <strong>un</strong> kompozīta plombu piemērotībasnovērtējums zobu atja<strong>un</strong>ošanai”, vadītāja profesore L.Bērziņa – Cimdiņa.2. RTU projekts ZP-2010/16 „Poliizoprēna/pildvielas kompozītmateriāla izstrāde <strong>un</strong> tāorganisko šķīdinātāju tvaiku sensorefeketa noteikšana” vadītājs – M.Knite3. RTU projekts FLPP-2011/21. „Saistības novērtējums stikla keramikas materiāliem arhroma kobalta <strong>un</strong> ar itriju stabilizēta cirkonija materiāliem”, atbildīgā izpildītāja- L.Bērziņa– Cimdiņa.4. RTU projekts ZP-2009/18 “Uz rapšu eļļas bāzētas harvesteru ķēžu eļļas kompozīcijasizstrāde” (2009.-2010.) (vadītāja – M.Jure),5. RTU projekts Nr. ZP-2010/19 (2010-2011.g.) –„Ar lāzera starojumu iegūtās nanostruktūrasuz p- <strong>un</strong> n-tipa Si veidošanās mehānisma pētīšana”, vadītājs Prof.A.Medvids6. IZM-RTU projekta R7339 „ Cietu materiālu mikrostruktūras analīze ar skenējošo elektronumikroskopu SEM atkarībā no parauga sagatavošanas tehnoloģijas ” (vadītājs – J.Ozoliņš)172
7. RTU projekta ZP- 2009/12 „Fizikāli- ķīmisko metožu pielietošana ūdenssagatavošanā ar mērķi samazināt mikrobioloģisko piesārņojumu”-vadītājs. (vadītājs –J.Ozoliņš)Līgumdarbi:1. A/S „LEMIS Baltic”, L 7741. „Metвla konstrukciju tehnoloмiskв apstrвde <strong>un</strong> оpaроbu izpēte”,atbildīgā izpildītāja- L.Bērziņa – Cimdiņa.2. A/S Olainfarm, L 7749. „Par zinвtniskā pētījuma veikšanu”, atbildīgā izpildītāja- L.Bērziņa –Cimdiņa.173
11. PIELIKUMSAkadēmiskā personāla metodisko darbu <strong>un</strong>zinātnisko publikāciju saraksti2010.-2012.174
Akadēmiskā personāla metodisko darbu <strong>un</strong> zinātnisko publikāciju saraksti2010.-2012.(bez studentu līdzdalības; kopīgās publikācijas skat. 5.pielikumā)Publicētie metodiskie darbi:1. Profesore Emīlija Gudriniece. Deviņdesmitajai dzimšanas dienai veltīts apceru <strong>un</strong> atmiņukrājums// Atbildīgā redaktore-sastādītāja M.Jure. Rīga: Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, 2010., 216lpp. ISBN 978-9934-10-058-1.2. Mikroekonomikas teorijas pamati. – R: Viktors Nešpors, Talsu tipogrāfija, 2010. – 254 lpp.3. Z.Lejniece. Ētikas pamati: Teorija, uzdevumi, vārdnīca. Rīga, RTU, 2010.4. A.Šteinberga. „Pedagoģiskā psiholoģija augstskolā”. Mācību līdzeklis. R., RTU Izdevniecība,2011, 112lpp. ISBN 978-9934-10-249-3.5. G.Kozaka. Nolikums par prakses organizēšanu, īstenošanu <strong>un</strong> aizstāvēšanu vadībzinībukatedras maģistra profesionālo studiju programmā “Uzņēmējdarbība <strong>un</strong> vadīšana”, virziens“Uzņēmējdarbības vadīšana”. – RTU, 2011. – 17 lpp.6. R.Taraškevics. Vadības socioloģija (lekciju konspekts). RTU, 2012.g. (prezentācijas materiālavariantā), e-studiju vidē.Ziņojumi starptautiskajās konferencēs Latvijā:1. Sutka A., Mezinskis G. Characterization of Nano Sized Ni-Zn Ferrite // The 9th InternationalConference on Global Research and Education, Latvia, Rīga, 9.-12. August, 2010.P 200-201.2. A.Sutka, G.Mezinskis, L.Timma, I.Vitina. Synthesis and caharacterization of nanostructuredstoichiometric and non-stoichiometric Ni-Zn ferrites. Book of abstracts of the 5th BalticConference on Silicate Materials Baltsilica 2011. 23-25 May 2011., Riga, Latvia. RTUPublishing House, Riga 2011, P 24-35.3. I.Juhneviča, J.Kucinska, A.Sardiko, A.Pludons, G.Mezinskis. Feasibility of metallurgical wasteencapsulation in a clay formed matrix. Book of abstracts of the 5th Baltic Conference onSilicate Materials Baltsilica 2011. 23-25 May 2011., Riga, Latvia. RTU Publishing House, Riga2011, P 27-28.4. A.Pludons, G.Mezinskis, B.Auziņa, I.Juhnevica, M.Slesareva, I.Pavlovska. AFM studies of solgelderived Fe2O3–TiO2 dip-coatings. Book of abstracts of the 5th Baltic Conference onSilicate Materials Baltsilica 2011. 23-25 May 2011., Riga, Latvia. RTU Publishing House, Riga2011, P 48.5. K.Malnieks, G.Mezinskis, L.Bidermanis, I.Pavlovska, J.Liepiņš, A.Pludons. Porosity reductionof borosilicate glass enamel by TiO2-SiO2 sol-gel coatings. Book of abstracts of the 5th BalticConference on Silicate Materials Baltsilica 2011. 23-25 May 2011., Riga, Latvia. RTUPublishing House, Riga 2011, P 54.6. G.Mezinskis, M.Slesareva, I.Juhnevica, D.Andersone, M.Karpe, A.Sutka. Photocatalyticactivity of TiO2 coatings deposited onto porous silica glass fibres. Book of abstracts of the 5thBaltic Conference on Silicate Materials Baltsilica 2011. 23-25 May 2011., Riga, Latvia. RTUPublishing House, Riga 2011, P 70.7. A. Šutka, G. Mežinskis, A. Lūsis. Špineļa tipa ferītu gāzes sensoru raksturošana izmantojotimpedances spektroskopiju. Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress <strong>un</strong>Letonikas IV congress, Rīga, 2011. gada 24. – 27. oktobris.8. A. Sutka, G. Mezinskis, A. Lusis, G. Strikis. Study of impedance properties of nonstoichiometricNi-Zn ferrite annealed at different temperatures. RTU 52. Starptautiskāzinātniskā konference, Rīga, 2011. gada 13. – 15. oktobris.9. G. Sakale, M. Knite, V. Teteris, Evaluation of analyte vapour diffusion in polymernanostructuredcarbon composite, Abstracts of International Conference “F<strong>un</strong>ctional materialsand nanotechnologies 2011”, Riga, Latvia, April 5-8, 2011, 23610. M.Novada, K.Ozols, M.Knite, V.Tupureina, Elaboration of Polymer/nanostructured carboncomposite for humidity sensor application, Abstracts of International Conference “F<strong>un</strong>ctionalmaterials and nanotechnologies 2011”, Riga, Latvia, April 5-8, 2011, 199175
11. K.Ozols , L.Dolgov , M.Knite, FTIR and Raman Spectroscopy Studies of PolyisoprenenanostructuredCarbon Composites, Abstracts of International Conference “F<strong>un</strong>ctionalmaterials and nanotechnologies 2011”, Riga, Latvia, April 5-8, 2011, 10912. J.Zicans, R.Merijs Meri, T.Ivanova, J.Bitenieks, M.Knite, Structure and electrical properties ofstyrene acrylonite copolymer nanocomposites, Abstracts of International Conference“F<strong>un</strong>ctional materials and nanotechnologies 2011”, Riga, Latvia, April 5-8, 2011, 7613. I. Dirba, A. Šutka, G. Mežinskis, M. Majorovs, J. Kleperis. Materiālu sintēze <strong>un</strong> īpašībupētījumi nanoizmēra magnētiski cietu paraugu iegūšanai. SYNTHESIS AND PROPERTIESOF NANO-SIZED MAGNETIC HARD MATERIALS. 28.Scientific Conference of Institute ofSolid States Physics. 48-48. February 8-10, 2012, Riga, Latvia14. A. Grigalovica, T.Ivanova, J. Zicans, R. Merijs Meri, J. Grabis. Development ofpolyoxymethylene based composite materials with submicrolevel metal oxide modifiers. Bookof Abstracts of the XIX-th International Baltic Conference Materials Engineering &Balttrib*2010, October 28-29, 2010, Riga, Latvia, p. 33.15. Zalite I., Grabis J., Kodols M., Zicans J., Merijs-Meri R. Polycarbonate Composites with Nickeland Cobalt Ferrite Nanopowders // The XIX-th Int. Baltic Conf. Materials Engineering &Baltrib 2010, Latvia, Riga, October 28-29., 2010.16. Mieriņa I., Žumbure L., Jure M. Antiradical Activity of Hop (Humulus Lupulus L.) ConeExtracts // Abstracts of the 52nd International Scientific Conference of Riga TechnicalUniversity, Latvia, Rīga, 13.-15. October, 2011 – pp. 48.17. Mieriņa I., Jure M. Application of Meldrum's Acid for Synthesis of Amides of SubstitutedCinnamic and Hydrocinnamic Acids // Abstracts of the 52nd International ScientificConference of Riga Technical University, Latvia, Rīga, 13.-15. October, 2011 – pp.47.18. Vizbule L., Seržane R., Jure M. Antioxidant Activity of Buckwheat Seed Extracts // Abstractsof the 52nd International Scientific Conference of Riga Technical University, Latvia, Rīga, 13.-15. October, 2011 – pp. 57.19. Ivdre E., Strēle M., Jure M. Antioxidant Activity of Barley Grain Extract // Abstracts of the52nd International Scientific Conference of Riga Technical University, Latvia, Rīga, 13.-15.October, 2011 – pp. 39.20. Vizbule L., Seržane R., Mieriņa I., Jure M. Rapšu eļļas oksidatīvās stabilitātes uzlabošana argriķu sēklu ekstraktiem // Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress <strong>un</strong> Letonikas IVkongress, Latvija, Rīga, 24.-27. oktobris, 2011 - 100. lpp.21. Mieriņa I., Seržane R., Strēle M., Jure M. Krūmcidoniju sēklu detoksifikācijas iespēju pētījumi// Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress <strong>un</strong> Letonikas IV kongress, Latvija,Rīga, 24.-27. oktobris, 2011 - 102. lpp.22. Ivdre E., Strēle M., Mieriņa I., Jure M. Augu eļļu oksidatīvās stabilitātes uzlabošana ar miežugraudu ekstraktiem // Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress <strong>un</strong> Letonikas IVkongress, Latvija, Rīga, 24.-27. oktobris, 2011 - 101. lpp.23. D.Loca, J.Locs, J.Gulbis, I.Salma, L.Berzina-Cimdina. Lidocaine loaded hydroxyapatitescaffolds for bone regeneration and local drug delivery, 9th International Conference on GlobalResearch and Education, Inter-Academia 2010, August 9-12, 2010, Riga, Latvia.24. S. Skudra, G. Šuļga, B. Neiberte, S. Reihmane Lignīns no finiera ražošanas koksneshidrotermiskās apstrādes notekūdeņiem <strong>un</strong> tā pielietošana tautsaimniecībā. Apvienotā pasauleslatviešu zinātnieku III kongresa materiāli. 24-27. Oktobris, 2011, Rīga, 105. lpp.25. A. Borisova, S. Reihmane A Method of Evaluation Colour Differences of Textile Materials.Abstracts of the 52nd International Scientific Conference of Riga Technical University. October13-15, 2011, Riga, Latvia, p.61.26. S. Reihmane, I. Smitkina, I. Baltina, Investigation of Pretreatment of Raw Hemp Fibers.Abstracts of the 52nd International Scientific Conference of Riga Technical University. October13-15, 2011, Riga, Latvia, p.66.Ziņojumi konferencēs ārzemēs:1. A. Shutka, G. Mezinskis, A. Pludons, S. Lagzdina. Structural and electric properties ofnanostructured spinel ferrites obtained by autocombustion method. CYSENI 2010, May 27–28,Ka<strong>un</strong>as, Lithuania176
2. Sētiņa J., Mežinskis G., Andersone D. Surface Characterization of Antireflective Thin Films //The 6th International Conference on Physical and Numerical Simulation of MaterialsProcessing, ICPNS 2010: Proceedings, China, Guilin,3. Tihomirova K., Neilands K., Rubulis J., Mežinskis G., Pavlovska I., Juhna T. Optimization ofCoagulation Process for Removal on NOM in Humic Rich Water of Riga (Latvia) // Water andWastewater Treatment Plants in Towns and Comm<strong>un</strong>ities of the XXI Century: Technologies,Design & Operation, Russia, Maskava, 2.-4. J<strong>un</strong>e, 2010.4. J. Bitenieks, R. Merijs Meri, J.Zicans, M. Kalnins, R. Maksimovs. Carbon nanotube containingpolymer nanocomposites: structural, rheological and mechanical behaviour Book of Abstractsof the International Conference Baltic Polymer Symposium 2010, September 8.-11., 2010,Palanga, Lithuania, p. 7.5. A. Grigalovica, J. Zicans, R. Merijs Meri, T. Ivanova, J. Grabis. Development and structuralproperties of polyacetal/ elastomere composites Book of Abstracts of the InternationalConference Baltic Polymer Symposium 2010, September 8.-11., 2010, Palanga, Lithuania, p.12.6. S. Strode, J. Zicans, R. Merijs Meri, J. Bitenieks, I. Bochkov, I. Zalite. Aromaticpolyester/ferrite composites: synthesis and structure Book of Abstracts of the InternationalConference Baltic Polymer Symposium 2010, September 8.-11., 2010, Palanga, Lithuania, p.45.7. R. Merijs Meri, J. Zicans, V. Svinka. Biodegradable nanocomposites for packaging andprotection of consumer goods. Book of abatracts of the Conference and WG meetings COSTAction FA0904 “Eco-sustainable food packaging based on polymer nanomaterials”, 2010, J<strong>un</strong>e28.-29., Iassi, Romania, p. 35.8. R. Merijs Meri, J. Bitenieks, M. Kalnins and R. Maksimov. Modeling and stress-straincharacteristics of mechanical properties of carbon nanotube reinforced polyvinylacetatenanocomposites. AIP Conference Proceedings 1255, Ed. Alberto D’Amore, Luigi Grassia,American Institute of Physics, 2010, P. 333-3359. J. Bitenieks, T. Ivanova, R. Merijs Meri, M. Kalnins, R. Maksimov. Carbon nanotube/polyvinylacetate composites: structure and stress-strain characteristics. Proceedings of 14th EuropeanConference on Composite Materials, 7-10 J<strong>un</strong>e 2010, Budapest, H<strong>un</strong>gary, 6 pages as <strong>pdf</strong>document (Paper ID: 309-ECCM14)10. R. Merijs Meri, S. Strode, V. Pugachov, I. Zalite, V. Kalkis, A.K. Bledzki. Magnetic nanofillermodified thermoplastic polyester composites: manufacturing and structural properties. Book ofabstracts of 6th International ECNP Conference on Nanostructured Polymers andNanocomposites, April 28-30, 2010, Madrid, Spain, p. 23211. Paeglis T., Mieriņa I., Seržane R., Strēle M., Jure M. Biobased Additives for Chain SawLubricants // Organic Chemistry: Proceedings of Scientific Conference, Lithuania, Ka<strong>un</strong>as, 21stApril, 2010 – pp. 16-17.12. Mieriņa I., Bondarevska A., Seglina D., Jure M. The Impact of Black Currant Extracts onOxidative Stability of Vegetable Oils // Organic Chemistry. Proceedings of ScientificConference, Lietuva, Ka<strong>un</strong>as, 21st April, 2010 – pp. 18-22.13. Mieriņa I., Jure M. Synthetic Analogues of Avenanthramides // SISOC VIII 8th Spanish-ItalianSymposium on Organic Chemistry, Italy, Padova, 3-6 July, 2010 – pp. P1.14. Jure M., Seržane R., Strēle M., Mieriņa I. Improvement of the Oxidative Stability of VegetableOils with Lipophilic Oat Extracts // 8th Euro Fed Lipid Congress. Oils, Fats and Lipids. Health& Nutrition, Chemistry & Energy, Germany, M<strong>un</strong>ich, 21-24 November, 2010 – LAMI-014.15. A. Sutka, G. Mezinskis, L. Timma, A. Pludons, S. Lagzdina. Synthesis and characterization ofnanosized spinel ferrites for gas sensor applications. 10th International Conference on MaterialsChemistry, July 4-7, 2011, Manchester, United Kingdom.16. Mezinskis G. Sol-Gel Synthesis of TiO 2 Containing Photocatalytic Films // 7th InternationalConference Advanced Optical Materials and Devices: Programm and Abstracts 28.-31. August,2011. Vilnius, Lithuania.17. M. Bartule, R. Merijs Meri, J. Zicans, C. Berger, R. Diederich, A.K. Bledzki. Ferrite NanofillerModified Composites Based on Primary and Secondary Polycarbonate Resin. Book of Abstractsof International Scientific Technical Conference „RECYCLING PROBLEMS 2011”, October5–8, 2011, Józefów near Otwock, Poland, p. 161-162.177
18. S. Strode, R. Merijs Meri, J. Zicans, R. Schmidt, H.P. Heim. Manufacturing, Structure andProperties of the Nanocomposites Based on Recycled Polycarbonate. Book of Abstracts ofInternational Scientific Technical Conference „RECYCLING PROBLEMS 2011”, October 5–8, 2011, Józefów near Otwock, Poland, p. 171-172.19. A. Grigalovica, I. Bochkov, R. Merijs Meri, I. Zalite, J. Grabis, R. Kotsilkova. Structure andproperties of the modified polyacetal blends with various elastomers. Book of Abstract of theInternational Conference Baltic Polymer Symposium 2011. September 21-24, 2011, Parnu,Estonia.20. Smirnovs A., Jure M. Glycerol as Solvent for Organic Synthesis // Organic Chemistry.Proceedings of Scientific Conference Chemistry and Chemical Technology, Lithuania, Ka<strong>un</strong>as,27th April, 2011 – pp. 29.21. Mieriņa I., Neibolte I., Jure M. Cinnamoyl Anthranilates and Their Structural Analogues asPotential Antioxidants // Organic Chemistry: Proceedings of Scientific Conference Chemistryand Chemical Technology, Lithuania, Kauņa, 27.-27. April, 2011 – pp. 28.22. T. Ivanova, J. Zicans, R. Merijs Meri, R. Berzina, G. Japins. Recycled polycarbonate basednanocomposites. Book of Abstract of the International Conference Baltic Polymer Symposium2011. September 21-24, 2011, Parnu, Estonia.23. Mieriņa I., Neibolte I., Jure M. Synthetic Analogues of Oat Antioxidants // 17th EuropeanSymposium on Organic Chemistry: Book of Abstracts, Greece, Krēta, 10.-15. July, 2011 - ppP1.217.24. Jure M., Mieriņa I. 2-Styryl 4H-3,1-Benzoxazin-4-ones and Quinazolin-4(3H)-ones - PotentialAntioxidants // 23rd International Congress of Heterocyclic Chemistry: Programme & AbstractBook, United Kingdom, Glasgow, 31.July-4. August, 2011 – pp. 209.25. J. Bitenieks, R. Merijs Meri, J. Zicans, R. Maksimovs, C. Vasile, V. E. Musteata, C. N.Cheaburu. Styrene-acrylate / CNT nanocomposites: structure and selected exploitationproperties. Book of Abstract of the International Conference Baltic Polymer Symposium 2011.September 21-24, 2011, Parnu, Estonia.26. Ivan Bochkov, R. Merijs Meri, I. Zalite, J. Grabis, R. Kotsilkova. Structure and properties ofelastomere toughened polymer blends containing nanofillers. Book of Abstract of theInternational Conference Baltic Polymer Symposium 2011. September 21-24, 2011, Parnu,Estonia.27. R. Merijs Meri, T. Ivanova, S. Strode, I. Zalite, and A.K. Bledzki. Manufacturing and structurepropertyrelationships of polycarbonate composites with nanostructured metal oxide modifiers,Book of Abstracts of 16th International Conference on Composite Structures (ICCS16). J<strong>un</strong>e28-30, Porto, Portugal, p. 40828. I. Zalite, M. Kodols, G. Heidemane, J. Grabis, J. Zicans, R. Merijs-Meri, M. Maiorov, A.K.Bledzki. The nickel and cobalt ferrite nanopowders and it composites with polycarbonate.Materials of the Workshop and Training School on Multiphase Polymers and PolymerComposites Systems: Macro to Nano Scales J<strong>un</strong>e 7-10, 2011 Paris, France, p. 2129. J. Zicans, R. Merijs Meri, T. Ivanova, M. Knite, R. Maksimov, A.K. Bledzki. Carbonnanotube/polyvinylacetate nanocomposites: selected structure-property relationships andmodelling [Abstract nr.: HYMA2011_1245; Presentation nr. B.3.5.2.]. In CD dedicated to the2ond International Conference Hybrid Materials 2011, March 6-11, 2011, Strasbourg, France.30. J. Zicans, R. Merijs Meri, S. Strode, I. Zalite, E. Palcevskis, A.K. Bledzki. ComparisonBetween Structure and Magnetic Properties of Polycarbonate Nanocomposites Modified withSelf-synthesized Co and Ni Ferrites [Abstract nr.: HYMA2011_1211; Presentation nr. B.3.5.1.].In CD dedicated to the 2ond International Conference Hybrid Materials 2011, March 6-11,2011, Strasbourg, France.31. J. Zicans, R. Merijs Meri, T. Ivanova, J. Bitenieks, C. Vasile, V. E. Musteata. Structure andf<strong>un</strong>ctional properties of polymer-carbon nanotube composites. Book of Abstracts ofInternational Workshop "Characterization of Safe Nanostructured Polymeric Materials“,Pozzuoli (Naples) Italy, 3-4 March 2011, 71 p.32. J. Bitenieks, J. Zicans, R. Merijs Meri, J. Bitenieks, C. Vasile, V. E. Musteata, C. N. Cheaburu.Rheological, elastic and dielectric properties of polyethylene / carbon nanotubenanocomposites. Book of Abstracts of International Workshop "Characterization of SafeNanostructured Polymeric Materials“, Pozzuoli (Naples) Italy, 3-4 March 2011, 38 p.178
33. D.Loca, L.Berzina-Cimdina, J.Locs, I.Salma. Development of slow release highly water solubledrug delivery system, 7th World Meeting on Meeting on Pharmaceutics, Biopharmaceutics andPharmaceutical Technology, Valletta, Malta, 2010.34. A.Medvid’.”Properties of Nano-cones Formed on a Surface of Semiconductors by LaserRadiation: Quantum Cofinement Effect of Elactrons, Phonons ans excitons”,EMN 2011ABSTRACTS Villa Conferences on Energy, Materials and Nanotechnology,April 21-25,2011,Las Vegas, Nevada, USA, pp.81-82, 2011.35. L. Laiveniece, I. Gudina, S. Reihmane, A. Dzene, V. Tupureina On the Preparation andCharacteristics of Natural Fibre Reinforced Biocomposites. Abstracts of Baltic PolymerSymposium 2011, Parnu, Estonia, September 21 – 24, p.102.36. U. Grinbergs, J. Kajaks, S. Reihmane, K. Kalniņš Innovative Nature Friendly Adhezives Usagefor Wood Veneer Bonding. Abstracts of Baltic Polymer Symposium 2011, Parnu, Estonia,September 21 – 24, p. 45.37. A. Borisova, S. Reihmane A Method of Hydrophobic Properties Impart to a Cotton/polyesterFabric. Abstracts of Baltic Polymer Symposium 2011, Parnu, Estonia, September 21 – 24, p.30.38. O. Nestore, J. Kajaks, S. Reihmane. Some Mechanical Properties of Polypropylene, PolylacticAcid and Natural Fiber Composites. Abstracts of conference Polymer Composites 2011, 2011,Plzen, Czechia, April 27-28, p. 137-139.39. International Conference „Role of Human Capital in Development of the Co<strong>un</strong>tries and Regionsof Central and Eastern Europe”, Nicolaus Copernicus University 2010. gada 20. – 21. maijs,PolijaRaksti konferenču rakstu krājumos:1. A. Shutka, G. Mezinskis, A. Pludons, S. Lagzdina. Structural and electric properties ofnanostructured spinel ferrites obtained by autocombustion method. CYSENI 2010, May 27–28,Ka<strong>un</strong>as, Lithuania ISSN 1822-7554, VII-382 -390.2. Setina J., Mezinskis G., Andersone D. Surface Characterization of Antireflective Thin Films //The 6th International Conference on Physical and Numerical Simulation of MaterialsProcessing, ICPNS 2010: Proceedings, China, Guilin, 16.-19. November, 2010. - pp S42-1-S42-6.3. Tihomirova K., Neilands K., Rubulis J., Mežinskis G., Pavlovska I., Juhna T. Optimization ofCoagulation Process for Removal on NOM in Humic Rich Water of Riga (Latvia) // Water andWastewater Treatment Plants in Towns and Comm<strong>un</strong>ities of the XXI Century: Technologies,Design & Operation, Russia, Maskava, 2.-4. J<strong>un</strong>e, 2010. P. 1-7.4. A.Medvid’, P.Onufrijevs, G.Mezinskis, A.Cimmermane, L.Fedorenko. Formation of ZnONanoparticles by Laser Radiation. Proceedings of 2011 International Workshop on AdvancedNanovision Science January 17-18, Nagoya, Japan. 2011, P.71-74.5. J.Zavickis, M.Knite, K.Ozols, A.Linarts, G.Malefan, The polyisoprene – nanstructured carboncomposite as flexible pressure sensor materials – properties and practical applications.Abstracts of International Conference “F<strong>un</strong>ctional materials and nanotechnologies 2010”, Riga,Latvia, March 16 – 19, 2010, 726. G.Sakale, M.Knite, V.Teteris, The investigation of organic solvent vapour sensing mechanismof polymer-nanostructured carbon composite. Abstracts of International Conference“F<strong>un</strong>ctional materials and nanotechnologies 2010”, Riga, Latvia, March 16 – 19, 2010, 737. J.Zavickis, M.Knite, G.Podins, A.Linarts, R.Orlovs, Polyisoprene – nanostructured carboncomposite – a soft pressure sensor alternative, Abstracts of E-MRS Spring Meeting 2010,Strasbourg, France, J<strong>un</strong>e 7-11, 2010, A-3/A08. G.Sakale, M.Knite, V.Teteris, J.Zavickis, Polyisoprene nanostructured carbon composite(PNCC) organic solvent vapour sensitivity and repeatability, Abstracts of E-MRS SpringMeeting 2010, Strasbourg, France, J<strong>un</strong>e 7-11, 2010, A-3/A09. J.Zavickis, A.Linarts, M.Knite, The electrical percolation shift in polyisoprene – nenostructuredcarbon composites, Abstracts of scientific Conference of Yo<strong>un</strong>g Scientists on Energy Issues2010, Ka<strong>un</strong>as, Lithuania, May 27-28, 2010, ISSN 1822-7554179
10. Sakale G., Knite M., Teteris V, Sensing element performance analyses using in-situmeasurements of electric resistance, mass and the sample length change, Abstracts of 20thAnniversary World Congress on Biosensors 2010. May, Great Britain, Glasgow. P1.7.007.11. M.Knite, G.Sakale, V.Teteris, Electrical, Swelling and Diffusion Properties ofPolyisoprene/Multiwall Carbon Nanotube Composites in Atmosphere of Organic SolventVapours. Abstract book of 6th International Conference on Diffusion in Solids and Liquids(DSL 2010), Paris, France, July 5-7, 2010, 17612. M.Knite, Prospective polymer/nanstructured carbon composites for application inmultif<strong>un</strong>ctional sensors, Digest of the 9 th International Conference on Global Research andEducation (Inter-Academia 2010), Riga, Latvia, August 9-12, 2010, 84-8513. G.Sakale, M.Knite, V.Teteris, Filler dispersion method effect on polyisoprene-nanostructuredfiller composite (PNFC) vapour sensitivity, Digest of the 9 th International Conference on GlobalResearch and Education (Inter-Academia 2010), Riga, Latvia, August 9-12, 2010, 170-17114. J.Zavickis, M.Knite, K.Ozols, A.Linarts, R.Orlovs, V.Teteris, V.Tupureina, Piezoresistiverubber nanocomposites for pressure sensing, Digest of the 9 th International Conference onGlobal Research and Education (Inter-Academia 2010), Riga, Latvia, August 9-12, 2010, 202-20315. M.Knite, I.Aulika, A. Mrzel, A.Fuith, J.Zavickis, G.Sakale, A.Linarts, M.D<strong>un</strong>ce, Polyisoprenecomposites with conductive tubular nanostructures for multif<strong>un</strong>ctional sensing: fabrication andproperties, Abstracts of 1 st COINAPO Topical Meeting “Polymer composites with inorganictubular nanomaterials Fabrication. Properties and Technical Applications, Zaragoza, Spain, ,25 th -26 th of October, 2010, 2716. M.Knite, I.Aulika, M.D<strong>un</strong>ce, A.Fuith, A. Sanchez-Ferrer, W.Schranz, Dynamic mechanicalanalysis of organic and inorganic nanotubes – elastomer composites, Abstracts of 3 rdComposites of Inorganic Nanotubes & Polymers Topical Meeting, Sestriere, Italy, 2 nd – 3 rd ofMarch 2011, 1717. J.Zavickis, M.Knite, A.Mrzel, K.Ozols, V.Teteris, V.Tupureina, A.Solovjovs, A.Linarts,G.Malefan, Conductivity percolation investigation of polymer/nanostructured conductive fillercomposites with sensing properties, Abstracts of 3 rd Composites of Inorganic Nanotubes &Polymers Topical Meeting, Sestriere, Italy, 2 nd – 3 rd of March 2011, 3518. Mieriņa I., Seržane R., Strēle M., Moskaļuka J., Segliņa D., Jure M. Extracts of JapaneseQuince Seeds - Potential Source of Antioxidants. 6th Baltic Conference on Food Science andTechnology "Innovations for Food Science and Production": Conference Proceedings, Latvia,Jelgava, 5-6 May, 2011 – pp. 98-103. ISBN 978-9984-48-046-6.19. А.Борисова, С.Рейхмане, В. Рассказова. Перспективы применения гидрофобной отделкицеллюлозосодержащих текстильных материалов. Вестник Витебского государственноготехнологического университета, 2011 г., Вып. 20, Республика Беларусь, Витебск. –Витебск: УО «ВГТУ», Республика Беларусь, 2011 г., с. 116-122./VINITI/20. G.Sakale, M.Knite, V.Teteris, J.Zavickis, I.Aulika, P.Civera, D.Demarchi, Complex method fordescribing polyisoprene/conductive nanotube composite gas sensing properties, Abstracts of 3 rdComposites of Inorganic Nanotubes & Polymers Topical Meeting, Sestriere, Italy, 2 nd – 3 rd ofMarch 2011, 6521. G.Sakale, E.Liepa, V.Tupureina, M.Knite, Polyvinylacetate – nanostructured carbon compositeethanol vapour sensitivity, Abstracts of International Conference “F<strong>un</strong>ctional materials andnanotechnologies 2011”, Riga, Latvia, April 5-8, 2011, 15122. J.Zavickis, A.Kjapsņa, A.Linarts, M.Knite, Elastomer – carbon black composites forcompressive strain and pressure sensing, Abstracts of International Conference “F<strong>un</strong>ctionalmaterials and nanotechnologies 2011”, Riga, Latvia, April 5-8, 2011, 20023. G.Sakale, S.Stepina, V.Tupureina, M.Knite, Evaluation of polymer-nanostructured carboncomposites response to chemical stimuli, Abstracts of International Conference “F<strong>un</strong>ctionalmaterials and nanotechnologies 2011”, Riga, Latvia, April 5-8, 2011, 20024. M.Knite, L.Dolgov, K.Ozols, G.Sakale, J. zavickis, R.Orlovs, Effect of carbon nanoparticleagglomeration on properties of conductive and sensitive polyisoprene nanocomposites,Abstracts E-MRS 2011 Spring Meeting, Nice, France, May 10-12, 2011, Symposium C 18 6525. D.Loca, J.Locs, J.Gulbis, I.Salma, L.Berzina-Cimdina. Lidocaine loaded hydroxyapatitescaffolds for for bone regeneration and local drug delivery, Book of Digest, 9th International180
Conference on Global Research and Education, Inter-Academia 2010, August 9-12, 2010, Riga,Latvia, 128-129.26. D.Loca, L.Berzina-Cimdina, J.Locs, I.Salma. Development of slow release highly water solubledrug delivery system, 7th World Meeting on Meeting on Pharmaceutics, Biopharmaceutics andPharmaceutical Technology, Valletta, Malta, 2010, CD-ROM, 2 pages.27. Steinberga A., Die das Wohlbefinden der Halbgewachsene bestimmenden Faktoren an denSchulen Lettlands. Im „ Nichts ist prakstischer als eine gute Theorie”, Leiprecht R., BiboucheS. (Hrsg.), Oldenburg, BIS-Verlag der Carl von Ossietzky Univesitat Oldenburg. 2011. S. 273.-281.Publikācijas RTU zinātnisko rakstu krājumā:1. Sutka A., Mezinskis G. Characterization of Sol-Gel Auto-Combustion Reaction and AttainedProducts // Scientific Journal of RTU. 1. series., Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija . - 22. vol.(2010), P 51-56.2. Novikovs V., Muhins V., Zavickis J., Zīke S., Knite M. Par iespēju pielietotpoliizoprēna/nanostrukturēta oglekļa kompozīta spiediena sensoru transporta līdzekļu svēršanasierīcēs // RTU zinātniskie raksti. 6. sēr., Mašīnzinātne <strong>un</strong> transports. - 2010, 34. sēj. 42.-47. lpp.3. S. Skudra, G. Shulga, S. Reihmane The Study of Birch Lignin Isolated from HydrolyzateImitating Wasewater of Veneer Production RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķāķīmija, sērija1, sējums 23, Rīga, 2011, 122-126.4. S. Skudra, V. Šakels, B. Neiberte, G. Šuļga, S. Reihmane No Kehras celulozes <strong>un</strong> papīrarūpnīcas „Horizon” melnā atsārma iegūta sulfātlignīna fizikāli ķīmiskais raksturojums. RTUZinātniskie raksti. Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija, sērija1, sējums 22, Rīga, 2010, 38-43.5. U. Grinbergs, J. Kajaks, S. Reihmane Usage of Ecologically Perspective Adhesives for WoodBonding. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija, sērija1, sējums 22, Rīga,2010, 114-117.6. L.Malers, R. Plesuma, L. Locmele, M. Kalnins, Correlation between composition andproperties of composite materials based on scrap tires, Rīgas Tehniskās Universitāteszinātniskie raksti. Sērija: Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija, 21. Sējums, lpp. 35 - 38, 2010.g.7. N.Jelinska, M.Kalnins, V.Tupureina, A.Dzene, Poly (vinyl alcohol)/poly (vinyl acetate) blendfilms, Rīgas Tehniskās Universitātes zinātniskie raksti. Sērija: Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķāķīmija, 21. Sējums, lpp. 55 - 61, 2010.g.8. D.Cerpakovska, M.Kalnins, V.Tupureina, A.Dzene, Biodegradable paper reinforced poly(vinyl alcohol) composites for packaging, Rīgas Tehniskās Universitātes zinātniskie raksti.Sērija: Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija, 21. Sējums, lpp. 26 - 34, 2010.g.9. S.Gluhih, A.Kovalov, A.Tishk<strong>un</strong>ov, D.Cerpakovska, M.Kalnins, A method for identificationthe elastic properties of polymer materials by using thin-walled cylindrical specimens, RīgasTehniskās Universitātes zinātniskie raksti. Sērija: Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķā ķīmija, 21.Sējums, lpp. 84 - 89, 2010.g.10. Z.Grigale, J.Simanovska, M.Kalnuins, A.Dzene, V.Tupureina, Biodegradable Pckaging fromlife cycle perspective, Rīgas Tehniskās Universitātes zinātniskie raksti. Sērija: Materiālzinātne<strong>un</strong> lietišķā ķīmija, 21. Sējums, lpp. 90 - 96, 2010.g.11. Z.Grigale, M.Kalnuins, A.Dzene, V.Tupureina, Biodegradable plasticized poly (lactic acid)films, Rīgas Tehniskās Universitātes zinātniskie raksti. Sērija: Materiālzinātne <strong>un</strong> lietišķāķīmija, 21. Sējums, lpp. 97 - 103, 2010.g.12. Ozolzīle G. Latvijas vēlēšanu sistēmas reforma: daži argumenti par <strong>un</strong> pret. LiepājasUniversitātes rakstu krājums: Sabiedrība <strong>un</strong> kultūra 12.sēj., Liepāja: LiepU, 2010, 152.-161.lpp.13. Ozolzīle G. Elektorālā izvēle: teorija <strong>un</strong> prakse. RTU Zinātniskie raksti, 8.sērija: Humanitārās<strong>un</strong> sociālās zinātnes, 17.sējums. Rīga: RTU, 2010. 76.- 82.14. Z.Lejniece. Sociālie procesi <strong>un</strong> etiķetes attīstība. RTU zinātniskie raksti: Humanitārās <strong>un</strong>sociālās zinātnes. Sērija Nr.8, sējums 17., Rīga, 2010.181
Publikācijas zinātniskajos žurnālos:1. Ozols, A., Kokars, V., Augustovs, P., Traskovskis, K., Maleckis, A., Mezinskis, G., Pludons,A., Saharov, D. Green and red laser holographic recording in different glassy azocompo<strong>un</strong>ds.Optical Materials 32 (8), 2010 pp. 811-817 (Scopus)2. Ozols. Polarization dependance of holographic recording in glassy azocompo<strong>un</strong>ds. / A.Ozols.,V. Kokars, P. Augustovs, I. Uiska, K. Traskovskis, G. Mezinskis, A. Pludons, D.Saharov. Lithuanian Journal of Physics, Vol. 50, No. 1, pp. (2010), 17-25.(Scopus)3. Sutka, A., Mezinskis, G., Pludons, A., Lagzdina, Characterization of sol-gel auto-combustionderived spinel ferrite nano-materials.2010 Energetika 7 (3-4), pp. 254-259 (Scopus)4. Ozols, A., Saharov, D., Kokars, V., Kampars, V., Maleckis, A., Mezinskis, G., Pludons, A.Holographic recording of surface relief gratings in stilbene azobenzene derivatives at 633 nm.Journal of Physics: Conference Series 249,2010. art. no. 012055(Scopus)5. Sutka, A., Mezinskis, G., Lagzdina, S., Bebris, G. Effect of cooling conditions on nano-sizedNiFe2O4 electrical properties Advanced Materials Research 222, 2011. pp. 263-266 (Scopus)6. Rapoport, A., Borovikova, D., Kokina, A., Patmalnieks, A., Polyak, N., Pavlovska, I.,Mezinskis, G., Dekhtyar, Y. Immobilisation of yeast cells on the surface of hydroxyapatiteceramics.Process Biochemistry 46 (3), 2011. pp. 665-670 (Scopus)7. Sutka, A., Gross, K.A., Mezinskis, G., Bebris, G., Knite, M. The effect of heating conditions onthe properties of nano- and microstructured Ni-Zn ferrite. Physica Scripta 83 (2), 2011. art. no.025601. (Scopus).8. Sutka A., Lagzdina S., Mezinskis G., Pludons A., Vitina I., Timma L. A comparative study ofNi0.7Zn0.3Fe2O4 obtained by sol-gel auto-combustion and flash combustion methods. IOPConf.Series:MaterialsScienceandEngineering 25 (2011) 012019doi:10.1088/1757-899X/25/1/0120199. Juhnevica, I., Kucinska, J., Sardiko,A., Mezinskis, G. Feasibility of metallurgical wasteencapsulation in a clay formed matrix. IOP Conf.Series:Materials Science and Engineering 25(2011) 012007doi:10.1088/1757-899X/25/1/01200710. Sutka, A., Stingaciu, M., Mezinskis,G.,Lusis, A. An alternative method to modify thesensitivity of p-type NiFe 2 O 4 gas sensor. J Mater Sci (2012) 47:2856–2863. DOI10.1007/s10853-011-6115-211. Ozols, A., Kokars, V., Augustovs, P., Traskovskis, K., Maleckis, A., Mezinskis, G., Pludons,A., Saharov, D. Green and red laser holographic recording in different glassy azocompo<strong>un</strong>ds.Optical Materials 32 (8), 2010 pp. 811-817 (Scopus)12. Vecbiskena L., Irbe Z., Berzina-Cimdina L. Characterization of bone graft substitutes preparedby transformation of β-tricalcium phosphate to hydroxyapatite in aqueous environment // J.Eur.Cell.Mater., Vol.20, Issue S3, 2010, p. 263.13. Pluduma L., Salma K., Berzina-Cimdina L. Thermal characterization of HAp/TCP bioceramicswith variable phase ratio // J. Eur.Cell.Mater., Vol.20, Issue S3, 2010, p. 203.14. Salma K., Berzina-Cimdina L., Borodajenko N. Calcium phosphate bioceramics prepared fromwet chemically precipitated powders // Proc. Appl. Ceram., Vol.4, 2010, p. 45-51.15. Mieriņa I., Jure M. Antioksidantu aktivitātes noteikšanas metodes. Latvijas Ķīmijas Žurnāls,2010, 3/4, 221.-234. lpp. ISSN 0868-824916. Loca D., Locs J., Salma-Ancane K., Berzina-Cimdina L., Zalite V., Vempere D. Developmentof porous calcium phosphate bone scaffolds for drug delivery // Ceram., Vol.2, Issue 23, 2010,p. 33-36.17. Ozols. Polarization dependance of holographic recording in glassy azocompo<strong>un</strong>ds. / A.Ozols.,V. Kokars, P. Augustovs, I. Uiska, K. Traskovskis, G. Mezinskis, A. Pludons, D.Saharov. Lithuanian Journal of Physics, Vol. 50, No. 1, pp. (2010), 17-25.(Scopus)18. Sutka, A., Mezinskis, G., Pludons, A., Lagzdina, Characterization of sol-gel auto-combustionderived spinel ferrite nano-materials.2010 Energetika 7 (3-4), pp. 254-259 (Scopus)19. Medvid', P. Onufrijevs, K. Lyutovich, M. Oehme, E. Kasper, N. Dmitruk, O. Kondratenko, I.Dmitruk, and I. P<strong>un</strong>dyk, “Self-Assembly of Nanohills in Si1-xGex/Si Hetero-EpitaxialStructure Due to Ge Redistribution Induced by Laser Radiation” J. Nanoscience &Nanotechnology, Vol.10, pp.1094-1098, 2010.20. Gediminas Juška, Arturs Medvids, and Vidmantas Gulbinas, “Initial charge carrier dynamics inporous silicon revealed by time-resolved fluorescence and transient reflectivity”, Phys. StatusSolidi A, Vol. 207, No. 1, pp.188–193, 2010.182
21. A.Medvid’, P.Onufrijevs, L.Fedorenko, N.Yusupov, E.Dauksta, “Suppression of PoresFormation on a Surface of p-Si by Laser Radiation”, Solid State Phenomena, vol.156-158,pp.337-341, 2010.22. Medvid’, A. Mychko, V. Gnatyuk, S. Levytskyi and Yu. Naseka. „Mechanism of nano-coneformation on Cd0.9Zn0.1Te crystal by laser radiation” , Optical Materials, Vol.32, pp.836-839,2010.23. A.Evtuh , A.Medvid ‘ , P.Onufrijevs , M.Okada , H.Mimura ,”Electron field emission from theSi nanostructures formed by laser irradiation”, Journal of Vacuum Science & Technology B,Vol.28, No.2, pp.C2B11-C2B13, 2010.24. P. Onufrijevs, T. Serevicius, P. Scajev, G. Manolis, A. Medvids, L. Chernyak, E. Kuokstis,C.C. Yang and K. Jarasi<strong>un</strong>as. ”Characterization of Optical and Photoelectrical Properties ofZnO Crystals” Acta Physica Polonica A , Vol. 119, N.2, pp.274-276, 2011.25. D. Kropman, E. Mellokov, T.Kārner, T.Laas, A.Medvid’, P.Onufrijevs, E.Dauksta.„Stresrelaxation mechanism by strain in the Si-SiO2 system and its influence on the interfaceproperties”, Solid State Phenomena, Vols.178-179, pp.259-262, 2011.26. Darius Dobrovolskas, Juras Mickevičius, VidaKazlauskieņe, Juozas Miškinis, Edm<strong>un</strong>dasKuokštis, GintautasTamulaitis, PavelsOnufrijevs, Arturs Medvids, Jeng-JieHuang, Chih-YenChen, Che-HaoLiao, C.C.Yang.” Influence of laser annealing on defect-related luminescence ofInGaN epilayers”, Journal of Luminescence, Vol. 131, Issue 7, pp.1322-1326, 2011.27. Ozols, A., Saharov, D., Kokars, V., Kampars, V., Maleckis, A., Mezinskis, G., Pludons, A.Holographic recording of surface relief gratings in stilbene azobenzene derivatives at 633 nm.Journal of Physics: Conference Series 249,2010. art. no. 012055(Scopus)28. Sutka, A., Mezinskis, G., Lagzdina, S., Bebris, G. Effect of cooling conditions on nano-sizedNiFe2O4 electrical properties Advanced Materials Research 222, 2011. pp. 263-266 (Scopus)29. Rapoport, A., Borovikova, D., Kokina, A., Patmalnieks, A., Polyak, N., Pavlovska, I.,Mezinskis, G., Dekhtyar, Y. Immobilisation of yeast cells on the surface of hydroxyapatiteceramics.Process Biochemistry 46 (3), 2011. pp. 665-670 (Scopus)30. Sutka, A., Gross, K.A., Mezinskis, G., Bebris, G., Knite, M. The effect of heating conditions onthe properties of nano- and microstructured Ni-Zn ferrite. Physica Scripta 83 (2), 2011. art. no.025601. (Scopus).31. Sutka A., Lagzdina S., Mezinskis G., Pludons A., Vitina I., Timma L. A comparative study ofNi0.7Zn0.3Fe2O4 obtained by sol-gel auto-combustion and flash combustion methods. IOPConf.Series:MaterialsScienceandEngineering 25 (2011) 012019doi:10.1088/1757-899X/25/1/01201932. Juhnevica, I., Kucinska, J., Sardiko,A., Mezinskis, G. Feasibility of metallurgical wasteencapsulation in a clay formed matrix. IOP Conf.Series:Materials Science and Engineering 25(2011) 012007doi:10.1088/1757-899X/25/1/01200733. Sutka, A., Stingaciu, M., Mezinskis,G.,Lusis, A. An alternative method to modify thesensitivity of p-type NiFe 2 O 4 gas sensor. J Mater Sci (2012) 47:2856–2863. DOI10.1007/s10853-011-6115-234. G.Sakale, M.Knite, V.Teteris, V.Tupureina, S.Stepina, E.Liepa, The investigation of sensingmechanism of ethanol vapour in polymer-nanostructured carbon composite, Central EuropeanJournal of Physics, 2011 V9 N2, 307-31235. J.Zavickis, M.Knite, K.Ozols, G.Malefan, Development of percolative electroconductive structurein piezoresistive polyisoprene-nanostructured carbon composite during vulcanisation, Materials Science& Engineering C, 2011, V31, p 472-47636. G.Sakale, M.Knite, V.Teteris, Polyisoprene-nanostructured carbon composite (PNCC)organic solvent vapour sensitivity and repeatability, Sensors and Actuators. A: Physical,accepted 27.01.2011 (ir pieejams elektroniskā formā Scopus datu bāzē).37. J.Zavickis, A.Linarts, M.Knite, The downshift of the electrical percolation threshold inpolyisoprene-nanostructured carbon composites, Energetika, 2011, V8, p. 44-4938. A.Ozols, V.Kokars, P.Augustovs, I.Uiska, K.Traskovskis, D.Saharov. Effect of light polarization onholographic recording in glassy azocompo<strong>un</strong>ds and chalcogenides. Centr. European J.Phys., 2011, vol.9,No2, pp.547-552.39. Remo Merijs Meri, Juris Bitenieks, Martins Kalnins and Robert Maksimov. Modeling andstress-strain characteristics of mechanical properties of carbon nanotube reinforcedpolyvinylacetate nanocomposites. Journal of Applied Polymer Science, Volume 122, Issue183
6, pages 3569–357340. I.Elksnite, R.Merijs-Meri, I.Reinholds, V. Kalkis, J.Zicans, M.Kalnins. Thermal analysis,mechanical and rheological behaviour of melt manufactured polyethylene/liquid crystalpolymer blends, "Materials Science", Vol. 17, No. 2., 2011, 145-14941. G. Kerch, A. Glonin, J. Zicans, R. Merijs Meri. A DSC study of the effect of ascorbic acidon bo<strong>un</strong>d water content and distribution in chitosan-enriched bread rolls during storage.Journal of Thermal Analysis and Calorimetry, 2011,in press Published online DOI10.1007/s10973-011-1485-xDOI42. J. Zicans, R. Merijs Meri, J. Bitenieks, R. D. Maksimov, E. Plume. The effect ofintroduction of carbon nanotubes on the physicomechanical properties of polyvinylacetateMechanics of Composite Materials, Vol. 46, Nr. 3, 2010, 237-25043. I. Elksnite, R. Merijs Meri, J. Zicans, R. D. Maksimov, E. Plume. Effects of small additionsof a liquid crystalline polymer on the mechanical properties of polyethylene. Mechanics ofComposite Materials, Vol. 46, Nr. 1, 2010, 105-119.44. Locs J., Berzina-Cimdina L., Zhurinsh A., Loca D. Effect of processing on the microstructureand crystalline phase composition of wood derived porous SiC ceramics // J. Eur. Ceram. Soc,Vol.31, No.1-2., 2011, p. 183-188.45. Loca D., Locs J., Gulbis J., Salma I., Berzina-Cimdina L. Lidocaine loaded Ca/P scaffolds forbone regeneration and local drug delivery // J. Advanc. Mater. Res., Vol.222, 2011, p. 289-292.46. Pura A., Reinis A., Berzina-Cimdina L., Kroica J., Burlakova A., Rubenis K. Staphylococcusepidermidis and pseudomonas aeruginosa adhesion intensity on a TiO2 ceramic in an in vitrostudy // J. Advanc. Mater. Res., Vol.222, 2011, p. 301-304.47. S.Gaidukov, R.D.Maksimov, M.Kalnins, J.Zicans, R.Krutohvostov, Structure and MechanicalProperties of Melt Intercalated Polypropylene–Organomontmorillonite Nanocomposites,Composite Interfaces Vol. 17 (2010) p.705–715.48. J Setina, V Akishins, L Petersone, V Veseris, I Juhnevica. Influence of various factors on thebreakage rate of glass fibre.// IOP Conference Series: Materials Science and Engineering,Volume 25, 201149. J.Vanags, V. Hrynko, U. Viesturs. Development of a flexible controller in yeast fermentationsusing pO2 cascade control. Eng.Life Sci, 2010, 10, N.4, 321-332 p.50. Kamola L., Nešpors V. Analysis of Human Capital in Latvia in the Europe Union Context //Management and Sustainable Development. - Vol.2, Nr.29. (2011) pp 61-65.Uzturētie patenti:1. Latvijas Patents Nr. 14085 „Viscaur superelastīgs spiediena sensorelements”, autori J.Zavickis,M.Knite, G.Podiņš. 20102. LR patents Nr. 14372 A. G01N27/1, C04B35/26, C04B35/622, C01G49/00. Špineļa tipa ferītugāzes sensoru jūtības paaugstināšanas paņēmiens.Pat piet.Nr. P-11-58, 28.04.2011. Publ.20.06.2011.3. LR patents Nr. 14401 B. C03C8/00, C23D5/00. Masa emaljutipa pārklājumam uz tērauda. L.Bīdermanis, J. Liepiņš, G. Mežinskis, A. Cimmers, I. Pavlovska. Pat piet.: Nr. P-11-87,17.06.2011., Publ. 20.12.2011.4. P/10/30. 20.06.2010. A.Skaģers, L.Bērziņa-Cimdiņa, Ģ.Šalms, J.Vētra. Līdzeklis kaulaudurezorbcijas <strong>un</strong> atrofijas rašanās noveršanai endoprotezēšanā.5. P-10-158. 20.04.2011. J.Ločs, L.Bērziņa-Cimdiņa, A.Skaģers, D.Loča, I.Šalma, Ģ.Šalms. Ierīce<strong>un</strong> paņēmiens implantu piesūcināšanai <strong>un</strong>/vai pārklāšanai ar substancēm.6. P-11-51. 11.04.2011. L. Bērziņa-Cimdiņa, J.Ločs, A. Pūra, I. Freimanis. Titāna dioksīdakeramikas masa.7. Latvijas Republikas patents, Nr.P-10-136 no 29.09.2010.Artūrs Medvids, Aleksandrs Mičko,Pāvels Onufrijevs, Edm<strong>un</strong>das Koustis, Volodimir Gnatjuk. „Pusvadītāja kristāliskā režģauzlabošanas paņēmiens”184
12. PIELIKUMSMateriāli-tehniskās bāzes pilnveide2010.-2012.185
Veiktie remonta darbiTelpas Nr. Darbu apjoms Summa, Ls Finansējuma avotsPulka iela 3/3- Destilācijas sistēmas pilnveidošana 12,00 VĶTI līdzekļi112. (VĶTI)122. (VĶTI) Ekstrūzijas telpas grīdas remonts 180,00 VĶTI līdzekļi116. (VĶTI) Reaktoru ūdens <strong>un</strong> elektroapgādes 360,00 VĶTI līdzekļisistēmas pilnveidošana210. (VĶTI) Ūdensapgādes sistēmas10,00 VĶTI līdzekļipievienošana DTA209. (VĶTI) Grāmatskapja izgatavošana 28,00 VĶTI līdzekļi118., 231. Laboratoriju izlietņu pilnveidošana 38,00 VĶTI līdzekļi(VĶTI)VĶTI Ūdensvada siltināšana san. mezglos 180,00 VĶTI līdzekļiIegādātās mācību <strong>un</strong> zinātniskās iekārtasIekārta Telpa Summa, Ls Finansējuma avotsKratītājs -inkubators ES-20, komplektā<strong>un</strong>iversālaVĶTI 338. 922,49 ZP-2009/25platforma <strong>un</strong> platforma 250-300 ml 6kolbām (no firmas BioSan)1 stacionārais dators (Vectron) <strong>un</strong> 4 Portatīviedatori (Dell Latitude)SMI234.,241.2500,00 ERAFIemērkšanas – izvilkšanas pārklājumu ieguves SMI 138. 6000,00 ERAFiekārtaLaboratorijas sietu iekārta „Retsch” SMI 133. 3684,23 V7636Laboratorijas krāsns SNOL-1300 SMI 238. 1240,67 V7637Temperatūras sensors(DTA) SMI 460. 1436,00 V7637Mufeļkrāsns „Nabertherm” L 9/13/B180 SMI 245. 3059,27 V7714Mufeļkrāsns SNOL 8,2/1100 SMI 244. 467,86 Z09.1605Iegādātie mācību <strong>un</strong> zinātniskie materiāli <strong>un</strong> grāmatasNosaukums Telpa Summa, Ls Finansējuma avotsD.W.Richerson Modern Ceramic SMI 237. 50 Grants Nr. 09.1553.5Engineering. Taylor &Francis,705 p.M.H.Rahman, Ceramic Processing, SMI 237. 50 Grants Nr. 09.1553.5475 lpp.W.Trinks, Industrial furnaces, 473 p. SMI 242. 65 Zinātniskais finansējumsQualitative Search/Match modulisrentgenogr. progr. Jade 9.3SMI 243. 1464,75; 1913,88 V7636; V7637.Rentgenogrāfijas programmas„Jade9.3.”atja<strong>un</strong>ošanaSMI 243. 1823,47 V7637Biomedical NanostructuresPulka 64,00 ESF līdzfinansētāBone Repair Biomaterials iela 123,12projekts Nr.Infection and Local Treatment in Orthopedic 3/3. 85,802009/0199/1DP/1.1.1.2.Surgery212.0/09/APIA/VIAA/090Materials Characterization 54(PVS ID 1380)Octacalcium Phosphate 80,80Predictive Process Control ofCrowded Particulate Suspensions282,70186
13. PIELIKUMSStarptautisko sadarbība, mācību spēkumobilitāte 2010.-2012.187
Starptautiskā sadarbība mācību <strong>un</strong> pētnieciskajā darbāN# Sadarbības veids Iestāde ValstsBaltijas-Vācijas augstskolu biroja Fridriha Šillera JēnasVācija1. projekts „Vienotas metodikas izstrādebiomateriālu in vitro raksturošanai”<strong>un</strong>iversitāteRTU Tehniskās fizikas institūta prof. Konsorcijs, kas no 06.11.2009. 22 valstis2. M.Knite <strong>un</strong> doktorants J.Zavickis irLatvijas pārstāvji ESFCOST Action MP 0902 „Compositesof Inorganic Nanotubes andPolymers” (COINAPO) - M.Knitepiedalījās 1. sanāksmē Briselē;J.Zavickispiedalījās 2. sanāksmē GreifsvaldēVācijāfinansē zinātnieku <strong>un</strong>doktorantu mobilitātidalībvalstuietvarosESF COST Action MP0701 "Polymer ESF COST Action MP07013. Nanocomposites with novel f<strong>un</strong>ctionaland structural properties" – Latvijaspārstāvis ir RTU Polimērmateriāluinstitūta direktors J.Zicāns4.6734 /1 Bavārijas Zinātnes ministrijasfinansēts projekts Nr. AZ 496/02„Viegli ug<strong>un</strong>sizturīgi materiālitehniskās keramikas <strong>un</strong> porcelānaātrai apdedzināšanai”. Vadītājs RTUSilikātu materiālu institūta asoc.prof.V.ŠvinkaBavārijas Zinātnes ministrija Vācija5.6.7.8.9.RTU Polimērmateriālu institūts -Leonardo da Vinči projekts„Conservation, Documentation andModelling the Trinitatis Church”(ConseTri). 2007.-2009.RTU Tehniskās fizikas institūts -FP7-218000, „Cooperation acrossEurope for Cd(Zn)Te based SecurityIntruments”. Vadītājs prof. H.Lambropoulos (A.Medvids vadītājsno RTU)RTU Polimērmateriālu institūts –zinātniskā sadarbībaIkgadējos simpozijos <strong>un</strong> konferencēsdalībnieki dalās pieredzē par mācību<strong>un</strong> zinātnisko darbu, sniedzatsauksmes par doktoru disertācijāmRTU Tehniskās fizikas institūtsorganizēja starptautisku konferenciSeinajoki PolitehniskāaugstskolaTallinas Tehniskās <strong>un</strong>iversitātesPolimēru materiālu katedra;Kauņas tehnoloģijas<strong>un</strong>iversitātes Organiskāstehnoloģijas katedraBaltic Polymer Symposium;International Baltic MaterialsEngineering Conference;Engineering Materials &Tribology, Baltijas silikātumateriālu konferenceThe 9th International Conferenceon Global Research andEducation (Inter-Academia2010)SomijaIga<strong>un</strong>ijaBaltijasvalstisJapāna,Šveice,Lietuva,Ukraina,Iga<strong>un</strong>ija188
Pasniedzēju mobilitāteRTU uzņemtie vieslektori no ārvalstīm:MācībspēkaValstsVieslektora augstskolavārds, uzvārdsEdvīns Vedējs ASV Mičiganas <strong>un</strong>iversitāte (1 mēnesis; lekciju kurss„Organiskās sintēzes izmeklētas nodaļas”)Steponas Ašmontas Lietuva Pusvadītāju fizikas institūts, ViļņaBarbara Nebe Vācija Rostokas <strong>un</strong>iversitāteAndres Ozols Argentīna Buenosairesas <strong>un</strong>iversitāteJames Kirkpatrick Vācija Johannes Gutenberg UniversityRTU lektoru vieslekcijas ārzemēs:Mācībspēka Valsts Periods Augstskola Vizītes mērķisvārds, uzvārdsM.Knite Spānija 2010.oktobrī. Aragonas Vieslekcijatehnoloģijasinstitūts <strong>un</strong>Aragonasnanozinātnesinstitūts.L.Bērziņa- Vācija 6.-7.10.2011. Rostokas VieslekcijaCimdiņa<strong>un</strong>iversitāteG.Mežinskis Lietuva 28.-31.08.2011 Viļnas<strong>un</strong>iversitāteVieslekcija189
14. PIELIKUMSApliecinājumspar studējošo nodrošinājumu turpināt izglītībasieguvi190
________________Nr. _________________RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEMATERIĀLZINĀTNES UNLIETIŠĶĀS ĶĪMIJAS FAKULTĀTELV-1048, Rīga, Āzenes ielā 14/24Tālr.: 67089249, 67089220, 67089224. Fakss: 67615765Apliecinājumspar RTU Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijas fakultātes akadēmiskā maģistra studijuprogrammā „Materiālu nanotehnoloģijas” studējošo nodrošinājumu turpināt izglītībasieguviAr šo apliecinu, ka RTU MLĶF studējošajiem akadēmiskā maģistra studiju programmā„Materiālu nanotehnoloģijas” nodrošinās iespējas turpināt izglītības ieguvi citā MLĶFakadēmiskā maģistra programmā (ĶMĶ0 Ķīmija vai ĶML0 Ķīmijas tehnoloģija, vai WMW0Materiālzinātnes), ja licencējamās augstākās izglītības programmas īstenošana tiks pārtraukta.RTU MLĶF dekāns, prof./Valdis Kokars/191
15. PIELIKUMSStudiju kursu apraksti192
A. OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETIRīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Nanomēroga objektu pētīšanas metodes "14113 Silikātu,augsttemperat.<strong>un</strong> neorg.nanomat.tehn.kVispārīgā informācijaKodsĶST700NosaukumsNanomēroga objektu pētīšanas metodesStudiju priekšmeta statuss programmā Obligātais/Obligātais izvēlesStudiju priekšmeta līmenisAugstākā līmeņaStudiju priekšmeta tipsAkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēksMežinskis G<strong>un</strong>dars - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktos 2 daļas, 5.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 7.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiStudiju priekšmeta īstenošanas valodas LV, ENStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja Nav paredzētstālmācības ceļāAnotācijaMācību priekšmeta realizācijas laikā tiks sniegtas ziņas par nanomēroga objektu pētīšanasmetodēm, to iekārtām <strong>un</strong> iegūto rezultātu interpretāciju. Detalizēti tiks apskatītas rentgenstaru <strong>un</strong>neitronu difrakcijas, transmisijas <strong>un</strong> skenējošās elektronu mikroskopijas metodes. Lekciju <strong>un</strong>laboratorijas darbu laikā studenti padziļinātie iepazīsie ar Skenējošās t<strong>un</strong>eļmikroskopijas,atomspēka mikroskopijas <strong>un</strong> optiskās spektroskopijas metodēm nanoobjektiem. Tiks sniegtas ziņaspar absorbcijas <strong>un</strong> fotoluminiscencea spektroskopiskijām, magnetometriju, Mosbaueraspektroskopiju, termisko analīzi <strong>un</strong> elektroķīmisko metožu principiem.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Orientēties nanomateriālu struktūras <strong>un</strong> nanoobjektu īpašību pētīšanass metožu principos <strong>un</strong>kompetencēs <strong>un</strong> prasmēsiekārtās, iegūto datu interpretācijā. Prast pamatot, kādas pētīšanas metodes jāizmanto konkrētānanoobjekta mērījumiem.Patstāvīgais darbs, tā organizācija <strong>un</strong>uzdevumiLiteratūraNepieciešamais tehniskais aprīkojumsstudiju priekšmeta īstenošanaiNepieciešamās priekšzināšanasIepriekš apgūstamie studiju priekšmetiStudents izvēlēsies 3-5 viņam interesējošās metodes (piemērotas viņa izvēlētam objektam) <strong>un</strong>sagatavos kursa darbu izvēlēto metožu detalizētā aprakstā, ar atsaucēm uz literatūrā atrodamajiempētījumiem kādu konkrētu nano-objektu pētniecībā. Minimālais apskatītais literatūras apjoms - 30.1.Springer Handbook of Materials Measurement Methods. Eds. Horst Czikchos, Tetsuya Saito,Leslie Smith.Springer Science + Business Media Inc., 2006.1207P.2. Morphology Control of Materials and Nanoparticles. Advanced Materials Processing andCharacterization. Eds.Y.Waseda, A.Muramatsu. Springer – Verlag Berlin Heidelberg. 2004.262.P.3. Advanced structural materials :properties, design optimization, and applications /edited byWinston O. Soboyejo with T.S. Srivatsan. Boca Raton [etc.] : CRC Press, 2007. 512P.SEM, rentgenstaru diffraktometrs, FTIR, UV-VIS spektrofotometrs, skenējošais paraugamikroskops, atomspēka mikroskops, BET porozimetrs.Vispārējā fizika <strong>un</strong> ķīmija.Tematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsRentgenstaru <strong>un</strong> neitronu difrakcija. Neitronu izkliede. Ritvielda analīze. 4Neelastiskā neitronu izkliede. Mazo leņķu izkliede. 2Transmisijas elektronu mikroskopija (TEM).: Atomu izšķiršanas līmeņa režģa attēlu veidošana kristāliskiem paraugiem. 2TEM: aspektu formas nanokristāliem. 2Elektronu hologrāfija.Lorentza mikroskopija. 2„In situ” TEM <strong>un</strong> nanomērījumi. Termodinamiskās nanokristālu īpašības. 2Nanomērījumi elektriskajam transportam <strong>un</strong> mehāniskjām īpašībām. 2Nanomērījumi mehāniskajām īpašībām nanošķiedrām. 2193
Nanodaļiņu elektronu enerģijas zudumu spektroskopija. Filtrētās enerģijas elektronu attēlošana 2Skenējošās elektronu mikroskopijas (SEM) pamatprincipi. Elektronu optika. 2SEM iegūstamais minimālais kūļa diametrs. Kontrasta veidošanās <strong>un</strong> tā interpretācija 2SEM Everharta-Tornleja detektors. Sek<strong>un</strong>dāro elektronu detektors. Citi detektori. 2Skenējošā t<strong>un</strong>eļmikroskopija (STM). STM pētījumi metāliem <strong>un</strong> pusvadītāju virsmām. 2STM pētījumi organiskām molekulām 2Atoma spēka mikroskopijas (AFM) izmantošana spēku spektra analīzei. Spēka sensors 2Laterālo spēku mikroskopija. Spēka mikroskopa darbība bez-konkta modā. 2Spēka mikroskopijas darbs p<strong>un</strong>ktēšanas modā. Magnētisko spēku mikroskopija. 2Ballistisko elektronu emisijas spektroskopija 2STM izmantošana virsmas <strong>un</strong> robežvirsmas modificēšanai 2Virsmas nanoveidošana, izmantojot STM atsevišķa atoma manipulēšanu 2Nanoklāsteru <strong>un</strong> nanokristālu optiskā spektroskopija 2Kvantu p<strong>un</strong>ktu pierādījumi absorbcijas <strong>un</strong> fotoluminescences spektros 2Ramaņa <strong>un</strong> Furjē transformācijas infrasarkano spektru pētījumi kvantu p<strong>un</strong>ktiem 2Augstas izšķirtspējas spektroskopija individuāliem kvantu p<strong>un</strong>ktiem 2Nanostruktūru kontrole, izmantojot spektroskopisko kontroli 2Metālu kvantu p<strong>un</strong>kti II-IV pusvadītājiem <strong>un</strong> heterogēnām nanostruktūrām 2Fotosprieguma spektroskopija virsmām <strong>un</strong> robežvirsmām 2Magnētisko īpašību raksturošana ar magnetometriju 2Mosbauera spektroskopija . Pulveru neitronu difrakcija 2Elektroķīmisko metožu raksturojums. Nanostrukturētu elektrodu izmantošana 2Termiskā analīze. Datu interpretācija. 2Laboratorijas darbi 16Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiRezultātu vērtēšanas metodesStudents iegūs zināšanas par nanomēroga objektu pētīšanas metodēm.Iegūtas zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks vērtētasrakstiskā eksāmena laikā, kurā studentamjāparāda prasme orientēties nanomateriālustruktūras <strong>un</strong> nanoobjektu īpašību pētīšanasmetožu principos <strong>un</strong> iekārtās.Laboratorijas darbu laikā studenti iegūs praktiskā dara pieredzi pētīšanas metožu izmantošanā. Iegūtās zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks novērtētas arieskaiti, kurā studentam jāparāda prasmeizvēlēties optimālās pētīšanas metodes,paraugu sagatavošanu pētījumiem, datuinterpretāciju.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 2.0 2.0 0.0 0.0 *2. * 3.0 2.0 0.0 1.0 *194
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Neorganisko nanomateriālu ķīmija <strong>un</strong> ķīmiskās ieguves metodes "14113 Silikātu,augsttemperat.<strong>un</strong> neorg.nanomat.tehn.kVispārīgā informācijaKodsĶST701NosaukumsNeorganisko nanomateriālu ķīmija <strong>un</strong> ķīmiskās ieguves metodesStudiju priekšmeta statuss programmā Obligātais/Obligātais izvēlesStudiju priekšmeta līmenisAugstākā līmeņaStudiju priekšmeta tipsAkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēksMežinskis G<strong>un</strong>dars - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktos 1 daļa, 6.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 9.0 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiStudiju priekšmeta īstenošanas valodas LV, ENStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja Nav paredzētstālmācības ceļāAnotācijaPriekšmetā aplūkoti nanomateriālu uzbūves īpatnības saistībā ar to īpašībām <strong>un</strong> pielietošanassfērām. Galvenā uzmanība pievērsta fāzu procesiem nanomateriālu sintēzē, detalizēti aprakstotķīmiskās nanomateriālu sintēzes metodes. AplūkotiNanocauruļu <strong>un</strong> nanovadu sintēzes procesi, struktūras īpatnības <strong>un</strong> īpašības. Apskatītas ja<strong>un</strong>ākāstendences silīcija ķīmijā <strong>un</strong> pielietojumā. Sniegtas literatūras atziņas par nanokatalītiskajiemprocesiem, nanoporainajiem materiāliem, to sintēzesProcesiem, īpašībām in lietošanas sfērām. Sniegtas ziņas fotoķīmiskajiem procesiemnanomateriālos, nanodaļiņu ektroķīmiju, kā arī nanolitogrāfijas iespējām <strong>un</strong> nanomanipulācijām.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Orientēties nanomateriālu uzbūves īpatnībās <strong>un</strong> īpašībās. Zināt kvantu p<strong>un</strong>ktu, oksīdu nanodaļiņu,kompetencēs <strong>un</strong> prasmēsneoksīdu nanomateriālu, nanocaurulīšu <strong>un</strong> <strong>un</strong> nanošķiedru, pusvadītāju nanokristāl<strong>un</strong>anostruktureto polimēru nanokatalizatoru, nanoporainu materiālu sintēzes metodes, materiālugalvenās īpašības. Mācēt izskaidrot materiālu struktūras <strong>un</strong> fizikāli ķīmisko īpašību sakarības.Orientēties nonolitogrāfijas <strong>un</strong> nanomanipulāciju metodēs.Patstāvīgais darbs, tā organizācija <strong>un</strong>uzdevumiLiteratūraNepieciešamais tehniskais aprīkojumsstudiju priekšmeta īstenošanaiNepieciešamās priekšzināšanasIepriekš apgūstamie studiju priekšmetiPatstāvīgais darbs tiks organizēts kursa darba izstrādāšanai. Kursa darba uzdevums: izveidotpadziļinātas zināšanas kādā no pašam studentam interesējošām tēmām neorganisko nanomateriāluķīmijā <strong>un</strong> ķīmiskās ieguves metodēs.1.Handbook of Nanophase Materials. / Ed. A.N. Goldstein. Marcel Dekker, Inc. New York, Basel.Hong Kong. 1997. 369.P.The chemistry of nanomaterials. Synthesis, properties and applications. Vol.1, / Eds.: C.N.Rao,A.Muller, A.K.Cheetham. Wiley-VCH Verlag GmbH&co. KgaA, Weinheim. 2004, 370P.3. The chemistry of nanomaterials. Synthesis, properties and applications. Vol.2, / Eds.: C.N.Rao,A.Muller, A.K.Cheetham. Wiley-VCH Verlag GmbH&co. KgaA, Weinheim. 2004, 373P.4.Guozhong Cao. Nanostructures and nanomaterials.Synthesis , properties & applications. ImperialCollege Press.London, 2004, 433P.5. Adsorption and diffusion in nanoporous materials / Rolando M. A. and Roque-Malherbe.London: CRC press, 2007. 290 P.Sola-gēla laboratorijas aprīkojums. Planetārās <strong>un</strong> bumbu dzirmavas. Z-potenciāla <strong>un</strong> nanodaļiņuizmēra noteikšanas iekārta. Viskozimetrs. Žāvskapji, augsttemperatūras krāsns . Z-potenciāla <strong>un</strong>nanodaļiņu izmēra noteikšanas iekārta. Viskozimetrs. Žāvskapji, augsttemperatūras krāsnis.Atomspēka mikroskops. Rentgenstaru difraktometrs.Vispārīgā ķīmija <strong>un</strong> fizikaTematu izklāsts195
TēmaSt<strong>un</strong>du skaitsNanomateriāli-ievads. Izmēra ietekme 2Stratēģijas mērogojamām sintēzēm. Kvantu p<strong>un</strong>kti <strong>un</strong> ar to saistītie nanodimensionālie materiāli 2Fāzu procesi nanomateriālu sintēzē. 2Mezoskopiskas struktūras <strong>un</strong> īpašības. Metāla <strong>un</strong> pusvadītāju nanokristāli. 4Oksīdu nanodaļiņas. 4Ultraskaņas ķīmija <strong>un</strong> citas ja<strong>un</strong>as metodes, kas izstrādātas nanodaļiņu sintēzei 4Solvotermiskā sintēze no neoksīda nanomateriāliem. Istabas temperatūrā sintēze. 4Nanocaurules <strong>un</strong> nanovadi. Oglekļa <strong>un</strong> neorganiskās nanocaurules. 4Sintēze, montāža <strong>un</strong> metālisko nanostieņu reaģētspēja. 4Oksīdu katalizētas izaugsmes silīcijs <strong>un</strong> saistītie nanovadi: izaugsmes mehānisms, struktūra, īpašības. 6Elektroniskā struktūra <strong>un</strong> pusvadītāju nanokristālu spektroskopijas. 4Lielās pusvadītāju molekulas 4Oksomolibdati: no to ieguves līdz izmantošanai ja<strong>un</strong>ajā nanoķīmijā. 2Nanostrukturētie polimēri. Ja<strong>un</strong>ākās tendences silīcija ķīmijā <strong>un</strong> pielietojumā. 2Nanoporainie materiāli. 4Nanokatalīze. 4Fotoķīmija <strong>un</strong> nanostruktūru elektroķīmija. 4Elektroķīmija ar nanodaļiņām. Nanolitogrāfija <strong>un</strong> nanomanipulācijas. 3Laboratorijas darbi 32Praktiskās nodarbības kursa darba analīzei 1Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiOrientēties nanomateriālu uzbūves īpatnībās <strong>un</strong> īpašības. Zināt kvantu p<strong>un</strong>ktu, oksīd<strong>un</strong>anodaļiņu, neoksīdu nanomateriālu, nanocaurulīšu <strong>un</strong> <strong>un</strong> nanošķiedru uzbūvi <strong>un</strong> īpašības.Kursa darba rezultātā, veidojot literatūras apskatu, tiks izveidotas padziļinātas zināšanaskādā no pašam studentam interesējošām tēmām neorganisko nanomateriālu ķīmijā.Rezultātu vērtēšanas metodesIegūtās zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks vērtētasrakstiskā eksāmena laikā, kurā studentamjāpārzina nanomateriālu uzbūves īpatnības <strong>un</strong>īpašības, kā arī pielietojuma jomas.Kursa darba progress <strong>un</strong> tā rezultāti tiksanalizēti praktisko nodarbību laikā. Kursadarbu atzīs par izpildītu, ja tiks izanalizētivismaz 30 literatūras avoti.DaļaPriekšmeta struktūraSemestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 6.0 4.0 1.0 1.0 *196
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Nanomateriālu fizika <strong>un</strong> to ieguves fizikālās metodes"14503 Cietvielu fizikas profesora grupaVispārīgā informācijaKodsMFB705NosaukumsNanomateriālu fizika <strong>un</strong> to ieguves fizikālās metodesStudiju priekšmeta statuss programmā Obligātais/Obligātais izvēlesStudiju priekšmeta līmenisAugstākā līmeņaStudiju priekšmeta tipsAkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēksKnite Māris - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktos 2 daļas, 6.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 9.0 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiStudiju priekšmeta īstenošanas valodas LV, ENStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja Nav paredzētstālmācības ceļāMaksimālais studentu skaits auditorijā 50Maksimālais studentu skaits semestrī 50AnotācijaStudiju kurss sniedz padziļinātas zināšanas par kvantu fizikas lomu nanomateriālu struktūrasdizainā, ieguvē <strong>un</strong> fizikālo īpašību izpratnē <strong>un</strong> prognozēšanā. Galvenās studiju kursā izklāstītāsnodaļas: Nanostrukturēto materiālu iedalījums. Nanomēroga objektu kvantu fizika. Makromērogaobjektu kvantu fizika. Nanofizikālie spēki. Nanomateriālu iegūšanas fizikālās metodes.Nanomateriālu mehāniskās, elektriskās, magnētiskās <strong>un</strong> optiskās īpašības.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Orientēties nanomateriālu fizikālajās iegūšanas metodēs <strong>un</strong> nanomateriālu fizikālajās īpašībās. Iegūtkompetencēs <strong>un</strong> prasmēszināšanas kvantu fizikas nozīmi nanomateriālu ar noteiktām fizikālajām īpašībām iegūšanā, kā arīprast izskaidrot materiālu struktūras (nano struktūru izmēru) <strong>un</strong> fizikālo īpašību sakarības. Spētpamatot dažādo f<strong>un</strong>kcionālo nanostrukturēto materiālu izmantošanas jomas.Patstāvīgais darbs, tā organizācija <strong>un</strong>uzdevumiLiteratūraPatstāvīgais darbs tiks organizēts studentiem pildot mājas darbus <strong>un</strong> gatavojot referātus. Patstāvīgādarba mērķis: veidot praktiskā darba iemaņas problēm-uzdevumu risināšanā par lekcijāsizklāstītajām tēmām nanomateriālu fizikas jomā, kā arī literatūras atrašanā <strong>un</strong> studijās.1. E.L. Wolf, Nanophysics and Nanotechnology, Second Edition, WILEY-VHC Verlag& Co,Weinheim 2006 2922. D.Vollath, Nanomaterials, WILEY-VHC Verlag& Co, Weiheim 2008 3523. Guozhong Cao, Nanostructures & Nanomaterials, Imperial College Press, London, 2004 4334. H.Hosono, Y.Mishima, H.Takezoe, and K.J.D. MacKenzie, Nanomaterials: From research toApplications, ELSEVIER, Tokyo, 2006, 4585. P.Moriarty, Nanostructured materials, Rep.Progr.phys. 64 (2001) 297-381Nepieciešamais tehniskais aprīkojums dators, dator-projektorsstudiju priekšmeta īstenošanaiNepieciešamās priekšzināšanas Vispārīgā fizika vismaz 6 KP apjomā, Vispārīgā matemātika vismaz 9 KP apjomā.Iepriekš apgūstamie studiju priekšmeti MFB107 Fizika VAI MFB101 Fizika UN DDM101 Matemātika VAI DIM206 Inženiermatemātika(ķīmijas profilam)Tematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsIevads. Nanostrukturēto materiālu iedalījums. 0-,1-,2-dimensiju nanoastrutūras. 4Ievads. Īpašie nanomateriāli: oglekļa nanocaurules <strong>un</strong> fullerēni. 6Nanomēroga objektu kvantu fizika. Matērijas viļņu-korpuskulārais duālisms. 8Daļiņa viendimensijas potenciāla bedrē. Nandaļiņu t<strong>un</strong>elēšanās efekts. 4Daļiņas divdimensiju <strong>un</strong> trīsdimensiju potenciāla bedrēs. 6Magnētisko momentu kvantizācija. Magnetizācija <strong>un</strong> magnētiskā uzņēmība. 4Makromēroga objektu kvantu fizika. Daļiņu neatšķiramības princips <strong>un</strong> to apmaiņa. 4197
Metāli kā brīvo elektronu kastes (trīsdimensionālas potenciāla bedres). 4Periodiskas struktūras: Kroniga-Penney modelis elektronu enerģijas vērtībām. 6Feromagnētiķi. Disku atmiņas nanofizika. 4Segnetoelektriķi, pjezoelektriķi, piroelektriķi–to makro mēroga <strong>un</strong> nanomēroga īpašības. 8Nanomateriālu iegūšanas fizikālās metodes. Litogrāfija. Fotolitogrāfija. 4Nanomanipulācija and nanolitogrāfija. Skanējošā t<strong>un</strong>eļmikroskopija. 4Mīkstā litogrāfija. Mikrokontaktu drukāšana. Presēšana. Nanoiespiešana. Nanolitogrāfija. 4Nanodaļiņu <strong>un</strong> nanovadu sasaiste. Kapilārie spēki. Dispersijas mijiedarbības. 6Nulles dimensijas nanostruktūru fizikālās īpašības. 4Pusvadītāju, feromagnētiķu, <strong>un</strong> dielektriķu nanodaļiņu fizikālās īpašības. 4Vienas dimensijas <strong>un</strong> divdimensiju nanostruktūru fizikālās īpašības. 4Nanofāzes materiālu <strong>un</strong> nanokompozītu mehāniskās, elktriskās <strong>un</strong> optiskās īpašības. 8Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiRezultātu vērtēšanas metodesSpēj klasificēt nanostrukturētos materiālus pēc dažādiem kritērijiem: uzbūves, iegūšanas veida, Pārbaudes veidi:kontroldarbi, mājas darbi <strong>un</strong>īpašībām.referāti praktiskajās nodarbībās, rakstiskaiseksāmens.Kritēriji: Spēj brīvi orientēties dažāda veidananomateriālos.Spēj analizēt nanomateriālu fizikālo īpašību atkarību no nanostruktūru izmēriem.Spēj analizēt konkrētu nanomateriālu fizikālās īpašības, pamatojoties uz kvantu-mehānikasteorētiskajām nostādnēm.Spēj analizēt dažādu nanostrukturēto materiālu fizikālās ieguve metodes.Pārbaudes veidi:kontroldarbi, mājas darbi <strong>un</strong>referāti praktiskajās nodarbībās, rakstiskaiseksāmens.Kritēriji: Spēj konkrēti noteikt, kādas fizikālāsīpašības būs dotās struktūras nanomateriāliem.Pārbaudes veidi: kontroldarbi, mājas darbi <strong>un</strong>referāti praktiskajās nodarbībās, rakstiskaiseksāmens.Kritēriji: Spēj kvantitatīvi noteikt fizikāloīpašību parametrus.Pārbaudes veidi: kontroldarbi, mājas darbi <strong>un</strong>referāti praktiskajās nodarbībās, rakstiskaiseksāmens.Kritēriji: Spēj noteikt kvantitatīvi noteiktiespējami mazāko nanostruktūru izmērus.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 3.0 2.0 1.0 0.0 *2. * 3.0 2.0 1.0 0.0 *198
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Polimēru nanomateriālu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija"14212 Polimēru materiālu tehnoloģijas katedraVispārīgā informācijaKodsĶPI705NosaukumsPolimēru nanomateriālu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģijaStudiju priekšmeta statuss programmā Obligātais/Obligātais izvēlesStudiju priekšmeta līmenisAugstākā līmeņaStudiju priekšmeta tipsAkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēksMerijs-Meri Remo - Doktors, Asociētais profesorsMācībspēksKalniņš Mārtiņš - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktos 2 daļas, 6.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 9.0 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiStudiju priekšmeta īstenošanas valodas LVStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja Nav paredzētstālmācības ceļāAnotācijaPēdējos gados aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta submikrostruktūras materiāliem <strong>un</strong> norisēmnanolīmenī. F<strong>un</strong>damentālie pētījumi šajā jomā izraisījuši arī lielu komerciālā sektora interesi, kārezultātā noteikti nanostrukturētie materiāli <strong>un</strong> nanotehnoloģijas jau raduši pielietojumu atsevišķāstautsaimniecības sfērās, t.sk. informāciju tehnoloģijās, elektronikā <strong>un</strong> elektrotehnikā, prečuiepakojumā, sporta inventāra ražošanā, kosmētikas industrijā, medicīnā, membrānu tehnoloģijāsu.c.Lai palielinātu nanostrukturēto materiālu pielietojuma f<strong>un</strong>kcionalitāti, ir lietderīga to ievadīšanadažādu materiālu matricās, t.sk. sintētisku <strong>un</strong> biodegradablu polimēru matricās, tādējādi veidojotpolimēru nanokompozītmateriālus. Salīdzinājumā ar mikrostruktūras polimēru matricaskompozītmateriāliem, kuri savas pārstrādes specifikas <strong>un</strong> ekspluatācijas īpašību dēļ, šobrīd veidonozīmīgāko klasisko kompozītmateriālu daļu (salīdzinājumā ar metāla matricas <strong>un</strong> keramikasmatricas kompozītmateriāliem), nanostrukturētiem polimēru kompozītiem piemīt papilduspriekšrocības (zemāki perkolācijas sliekšņi, labākas barjeras īpašības, labākas elektromagnētiskāstarojuma neitralizējošās īpašības utt.), kuras lielā mērā ir atkarīgas no izmantotās nanostrukturētāspildvielas <strong>un</strong> tās mijiedarbības ar mērķtiecīgi izvēlēto polimēra matricu. Tādā veidā polimēr<strong>un</strong>anomateriāli aizņem būtisku vietu moderno materiālu <strong>un</strong> nanotehnoloģiju saimē.Priekšmeta ietvaros paredzēts vispārīgi iepazīstināt studentus ar plašo polimēru nanomateriāluklāstu, t.sk. oglekļa nanocaurulītes <strong>un</strong> citas relatīvi nesen atklātās oglekļa alotropiskās formas (t.sk.grafēnus, „sīpolveidīgo” oglekli) saturošiem polimēru matricas nanokompozītiem, magnētiskaspildvielas (t.sk. ferītus) saturošiem polimēru matricas nanokompozītiem, plākšņveidananostruktūras (t.sk. slāņainos silikātus) saturošiem polimēru matricas nanokompozītiem,specifiskus modifikatorus (t.sk. šķidrkristāliskus modifikatorus) saturošiem polimēru matricasnanokompozītiem, kā arī polimēru matricas hibrīdnanokompozītiem, kuru struktūrā integrētidažādas anizotropijas (viendimensionālas, divdimensionālas <strong>un</strong> trīsdimensionālas nanostruktūras)<strong>un</strong> atšķirīga ķīmiskā sastāva <strong>un</strong> f<strong>un</strong>kcionalitātes nanodaļiņas. Īpašu uzmanību paredzēts pievērstšāda veida polimēru nanokompozītu komponentu savstarpējās mijiedarbības ķīmijas <strong>un</strong> fizikasjautājumiem, kā arī to iegūšanas, pārstrādes <strong>un</strong> reciklēšanas tehnoloģiskajiem aspektiem.Vienlaicīgi paredzēts dod vispusīgu šādu polimēru matricas nanokompozītu pielietojamībasraksturojumu.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteiktikompetencēs <strong>un</strong> prasmēsStudents spēs raksturot polimēru nanomateriālu veidus, zinās to struktūru, ekspluatācijas īpašības,kā arī būs zinošs polimēru nanomateriālu iegūšanā <strong>un</strong> iespējamajos pielietojumos.Patstāvīgais darbs, tā organizācija <strong>un</strong>uzdevumiPatstāvīgais darbs tiks organizēts kursa darba izstrādāšanai. Kursa darba mērķis: iegūt padziļinātaszināšanas kādā no pašam studentam interesējošām tēmām polimēru nanomateriālu jomā.Literatūra 1. Polymer Composites Edited by Domasius Nwab<strong>un</strong>ma and Thein Kyu, WileysInterscience, 2008, 603 pages2. Polymer Blends. Edited by Domasius Nwab<strong>un</strong>ma and Thein Kyu, Wileys Interscience,199
Nepieciešamais tehniskais aprīkojumsstudiju priekšmeta īstenošanaiNepieciešamās priekšzināšanasIepriekš apgūstamie studiju priekšmeti2008, 667 pages3. F<strong>un</strong>ctional Fillers for Plastics, Edited by Marino Xantos, Wileys Interscience, 2005, 451pages4. High performance polymers. Johannes Karl Fink, Society of Plastics Engineers, 2008.5. Nanomaterials, nanotechnologies and Design: An Introduction for Engineers andArchitects. M. Ashby, P. Ferreira, D. Schodek. Butterworth-Heinemann, 2009, 453 pages6. Tribology of Polymeric nanocomposites, Klaus Friedrich, Alois K. Schlarb, Elsevier,2008, 549 pages7. Modern ferrite technology. Alex Goldman. Springer, 2006, 445 pages.8. Nanoparticle Technology Handbook, Hosokawa Masuo; Nogi Kiyoshi; Naito Mario;Yokoyama Toyokazu, Elsevier, 2008, 648 pages9. Nanostructured Materials, Wilde Gerhard, Elsevier, 2009 , 376 pages10. Metal polymer nanocomposites, Edited by Luigi Nicolais, Gianfranco Carotenuto, WileyInterscience, 2005, 319 pages11. The New Frontiers of Organic and Composite Nanotechnology, Erokhin Victor, RamManoj Kumar; Yavuz Ozlem, Elsevier, 2008, 489 pages12. Reinforced Plastics Handbook. Rosato Donald V., Rosato Dominick V., Elsevier, 2005,1098 pages13. Ja<strong>un</strong>ākie apskata raksti no citējamiem zinātniskajiem izdevumiem14. RTU pieejamās elektroniskās literatūras datu bāzesMultimediju darbstacija, interneta pieslēgums auditorijāBakalauru studiju mācību priekšmeti polimēru fizikas, ķīmijas, tehnoloģijas <strong>un</strong> kompozītmateriālujomāsTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsPolimēru nanomateriālu vēsture <strong>un</strong> klasifikācija 4Viendimensionāli nanostrukturētas saturošo polimēru matricas nanokompozītu veidi 4Viendimensionāli nanostrukturētas saturošo polimēru matricas nanokompozītu iegūšana 4Viendimensionāli nanostrukturētas pildvielas saturošo polimēru matricas nanokompozītu pielietojums 4Divdimensionāli nanostrukturētas nanopildvielas saturošo polimēru matricas nanokompozītu veidi 4Divdimensionāli nanostrukturētas nanopildvielas saturošo polimēru matricas nanokompozītu iegūšana 4Divdimensionāli nanostrukturētas nanopildvielas saturošo polimēru matricas nanokompozītu pielietojums 4Trīsdimensionāli nanostrukturētas nanopildvielas saturošo polimēru matricas nanokompozītu veidi 4Trīsdimensionāli nanostrukturētas nanopildvielas saturošo polimēru matricas nanokompozītu iegūšana 4Trīsdimensionāli nanostrukturētas nanopildvielas saturošo polimēru matricas nanokompozītu pielietojums 4Hibrīdo polimērmatricas nanokompozītu veidi 4Hibrīdo polimērmatricas nanokompozītu iegūšana 4Hibrīdo polimērmatricas nanokompozītu pielietojums 4Polimēru matricas nanokompozītu īpašības ārējo elektromagnētisko, magnētisko <strong>un</strong> elektrisko lauku iedarbībā 4Polimērmatricas nanokompozītu reciklēšanas aspekti 4Vides <strong>un</strong> veselības aspekti polimēru matricas nanokompozītu iegūšanā, pārstrādē <strong>un</strong> ekspluatācijā 4Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiStudents iegūs zināšanas par polimēru nanomateriālu veidiem, to struktūras aspektiem,ķīmiskajām <strong>un</strong> fizikālajām īpašībām, kā arī to iegūšanas tehnoloģiskajiem risinājumiem <strong>un</strong>pielietojumiem.Studenti iegūs praktiskā dara pieredzi noteiktu polimēru nanomateriālu iegūšanā, to iegūšanas<strong>un</strong> pārstrādes tehnoloģisko aspektu izvērtēšanā, kā arī atsevišķu īpašību izvērtēšanā.Studentam būs jāapliecina savas zināšanas polimēru nanomateriālu īpašību raksturošanā <strong>un</strong>potenciālajos pielietojumos.Rezultātu vērtēšanas metodesEksāmensLaboratorijas darbi kursa ietvarosPraktiskais darbs kursa ietvarosPriekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 3.0 2.0 0.0 1.0 *2. * 3.0 2.0 0.0 1.0 *200
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Nanostrukturētas plānās kārtiņas <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumi"14113 Silikātu,augsttemperat.<strong>un</strong> neorg.nanomat.tehn.kVispārīgā informācijaKodsĶST708NosaukumsNanostrukturētas plānās kārtiņas <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumiStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tipsAkadēmiskaisTematiskā jomaĶīmija <strong>un</strong> ķīmijas tehnoloģijaAtbildīgais mācībspēksMežinskis G<strong>un</strong>dars - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktos 1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiStudiju priekšmeta īstenošanas LV, ENvalodasStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja Nav paredzētstālmācības ceļāAnotācijaPlānās kārtiņas <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumi tiek plaši izmantoti f<strong>un</strong>kcionālo materiālu izstrādē <strong>un</strong> tā irviena no galvenajām nanomateriālu izmantošanas jomām. Priekšmetā tiks sniegts ieskats plānokārtiņu audzēšanā, izmantojot fizikāli ķīmiskās metodes. Detalizēti tiks sniegtas ziņas par plānokārtiņu pašorganizācijas procesiem <strong>un</strong> virsmas ķīmiju, virsmas ķīmiskajām modificēšanasmetodēm. Nanostrukturēto pusvadītāju plāno kārtiņu gadījumā tiks apskatītas koloidālo suspensiju<strong>un</strong> ķīmiskās nogulsnēšanas ieguves metodes. Galvenā uzmanība priekšmetā veltīta sola-gēlapārklājumu ieguvei, apskatot pārklājumu ieguves metodes, struktūru, īpašības <strong>un</strong> pielietošanasjomas.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Orientēties plāno kārtiņu <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumu uzbūves īpatnībās <strong>un</strong> īpašībās. Iegūt zināšanaskompetencēs <strong>un</strong> prasmēspar plāno kārtiņu sintēzi <strong>un</strong> uzbūvi, kā arī mācēt izskaidrot materiālu struktūras <strong>un</strong> fizikāli ķīmiskoīpašību sakarības. Spēj pamatot dažādo plāno kārtiņu <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumu materiāluPatstāvīgais darbs, tā organizācija <strong>un</strong>uzdevumiizmantošanas jomas.Patstāvīgais darbs tiks organizēts kursa darba izstrādāšanai. Kursa darba mērķis: veidot padziļinātaszināšanas kādā no pašam studentam interesējošām tēmām plāno kārtiņu <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumujomā.Literatūra 1. Nanotechnology: an introduction to nanostructuring techniques / Michael Köhler andWolfgang Fritzsche. 2nd, completely revised ed. Weinheim : Wiley-VCH Verlag, 2007. 321 P.2. Nanostructures & nanomaterials : synthesis, properties & applications / Guozhong Cao.London : Imperial College Press, 2005. 433 P.3.Nanostructured Materials. Second edition./Eds.: Carl C. Koch. William Andrew Publishing,Norwich, NY, 2007.760P.Nepieciešamais tehniskais aprīkojums Sola-gēla laboratorijas aprīkojums. Planetārās <strong>un</strong> bumbu dzirmavas. Z-potenciāla <strong>un</strong> nanodaļiņustudiju priekšmeta īstenošanai izmēra noteikšanas iekārta. Viskozimetrs. Žāvskapji, augsttemperatūras krāsnis. Atomspēkamikroskops. Rentgenstaru difraktometrs.Nepieciešamās priekšzināšanas Vispārējā fizika <strong>un</strong> ķīmija.Iepriekš apgūstamie studijupriekšmetiTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsPlāno plēvju audzēšanas pamati. Vakuuma raksturojums. 2Fizikālā tvaiku nogulsnēšanas pārklājumi: iztvaicēšana; molekulu staru epitaksija, izsmidzināšanas, iztvaicēšanas met. 2Ķīmiskā tvaika uzklāšana (ĶTU). ĶTU metodes. Atomu slāņa uzklāšana. Pašorganizācija. 2Monoslāņi no organiskajiem silīcija savienojumiem, alkilsilānu atvasinājumiem, alkāntioliem, sulfīdiem, karbonskābēm. 2Langmuir-Blodget filmas. Elektroķīmiskās nogulsnēšanas metodes. 2Virsmas ķīmija <strong>un</strong> virsmas modifikācija. 4Nanostrukturēto pusvadītāju plānās filmas. No koloidālas suspensijas iegūtās filmas. Ķīmiskā nogulsnēšana. 2Sola-gēla pārklājumi: fizika, filmu veidošanās: iemērkšanas apvalks, rotācijas pārklājumi. Kapilāru tehnoloģija 2Elektroforēze.Termoforēze. Nosēdināšana. Hibrīdās metodes. 2Hidrofobo <strong>un</strong> hidrofīlo pārklājumu ieguve. 2Pārklājumu apstrādes metodes pēc to uzklāšanas . 2201
Kodināšanas metodes. 2Pārklājuma <strong>un</strong> materiālu īpašības. Plāno kārtiņu <strong>un</strong> pārklājumu izmantošanas jomas. 6Laboratorijas darbi 16Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiRezultātu vērtēšanas metodesStudents iegūs zināšanas par plāno kārtiņu <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumu materiālu pielietojumu <strong>un</strong> Iegūtās zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks vērtētasīpašībām, kā arī apgūs prasmes izvērtēt attiecīga pārklājuma materiāla pielietojuma jomu. rakstiskā eksāmena laikā, kurā studentamjāpārzina esošie plāno kārtiņu <strong>un</strong> pārklāj.materiāli, to uzbūves īpatnības <strong>un</strong> īpašības, kāarī pielietojuma jomasLaboratorijas darbu laikā studenti iegūs padziļinātas zināšanas pārklājumu sintēzē, tostruktūras <strong>un</strong> īpašību noteikšanā.Iegūtās zināšanas tiks novērtētas ieskaitesveidā, pēc visu laboratorijas darbupabeigšanas.DaļaPriekšmeta struktūraSemestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 3.0 2.0 0.0 1.0 *202
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Standartizācija <strong>un</strong> metroloģija nanotehnoloģijā"14113 Silikātu,augsttemperat.<strong>un</strong> neorg.nanomat.tehn.kVispārīgā informācijaKodsĶST703NosaukumsStandartizācija <strong>un</strong> metroloģija nanotehnoloģijāStudiju priekšmeta statuss programmā Obligātais/Obligātais izvēlesStudiju priekšmeta līmenisAugstākā līmeņaStudiju priekšmeta tipsAkadēmiskaisTematiskā jomaVadība <strong>un</strong> administrēšanaAtbildīgais mācībspēksMežinskis G<strong>un</strong>dars - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktos 1 daļa, 2.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 3.0 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiStudiju priekšmeta īstenošanas valodas LV, ENStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja Nav paredzētstālmācības ceļāAnotācijaPriekšmeta apguves rezultātā studenti iegūs zināšanas par starptautisko standartu izstrādes sistēmu,starptautiskā standartizācijas organizāciju (International Organization for Standardization)., nozarutehniskām komitejām .<strong>un</strong> starptautisko s <strong>un</strong> nacionālo tandartu izstrādes procesiem.. Padziiļinātaszināšanas tiks iegūtas jautājumos par standartu izstrādi nanomateriāliem <strong>un</strong> nanotehnoloģijām. Tiksiegūtas zināšanas par metroloģiskās terminoloģijas pamatiem,. mērījumu nenoteiktību. Kā arīinstrumentiem <strong>un</strong> virsmas tekstūras mērījumiem. Tiks apskatīta industriālā nanometroloģija,izmantojamie instrumenti, mērīšanas instrumenti. Studenti iepazīsies ar kalibrāciju <strong>un</strong> kalibrācijasstandartiem, ar pielaidēm nanometru izmēriem, parametriem <strong>un</strong> mērījumiem nanometroloģijā.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Studentiem jāorientējas nanomateriālu <strong>un</strong> nanotehnoloģiju terminoloģijā, spēkā esošajās publiskikompetencēs <strong>un</strong> prasmēspieejamās specifikācijās (standartos). Jāprot tos pielietot dažādiem nanomateriāliem <strong>un</strong>nanotehnoloģijām. Viņiem jāorientējas nanometroloģijas pamatprinciposPatstāvīgais darbs, tā organizācija <strong>un</strong>uzdevumiLiteratūraNepieciešamais tehniskais aprīkojumsstudiju priekšmeta īstenošanaiNepieciešamās priekšzināšanas Bakalaura grādsIepriekš apgūstamie studiju priekšmetiStudentiem jāizstrādā kursa darbs, veidojot literatūras apskatu (vismaz 30 analizēti literatūras avoti)par studentu interesējošu nanomateriālu <strong>un</strong> nanotehnoloģiju jomu, izmantojot vismaz 20 terminusno 4 spēkā esošajām publiski pieejamām specifikācijām (standartiem). Kursa darba progress <strong>un</strong>gala rezultāti jāprezentē praktiskajās nodarbībās.1. David J . Whitehouse, Handbook of Surface and Nanometrology, Second Edition 2nd, CRCPress, 2010,1328 P.2. R. Leach. F<strong>un</strong>damental Principles of Engineering Nanometrology, William saint, 2009, 352 P.3.PAS 131, Terminology for medical, health and personal care applications of nanotechnologies;PAS 132, Terminology for the bio-nano interface;PAS 133, Terminology for nanoscalemeasurement and instrumentation;PAS 134, Terminology for carbon nanostructures; PAS 135,Terminology for nanofabrication; PAS 136, Terminology for nanomaterials, BSI 2007.Portatīvais dators, video projektorsTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsStarptautisko standartu izstrādes sistēma. Starptautiskā standartizācijas organizācija 2Nacionālo standartu izstrādes process. Britu Standartizācijas institūcijas (British Standards Institution) standarti 2Nanotehnoloģiju <strong>un</strong> saistīto nano- nozaru terminoloģija 4Kontroldarbs par izskatītajiem jautājumiem 2Individuālā mājas darba prezentācija 4Pamata metroloģijas terminoloģija, <strong>un</strong> mērījumu nenoteiktība. 2Virsmas struktūras mērījumu koordinātu metroloģija. Mazas masas <strong>un</strong> spēku metroloģijas 2Instrumenti, tostarp ievads garumu lāzera mērīšana , izmantojot optisko interferometrijas metodi 2Rūpniecības nanometroloģija. Mērīšanas aprīkojums. Kalibrēšana <strong>un</strong> kalibrēšanas standartus 4203
Starptautisk iestandarti attiecībā uz nanometroloģiju 2Kontroldarbs par izskatītajiem jautājumiem 2Individuālā mājas darba prezentācija 4Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiStudentiem jāorientējas nanomateriālu <strong>un</strong> nanotehnoloģiju terminoloģijās, spēkā esošajāspubliski pieejamās specifikācijās (standartos). Jāprot šie standarti pielietot dažādiemnanomateriāliem.Studenti iegūs padziļinātas zināšanas standartos, izstrādājot kursa darbu, veidojot literatūrasapskatu (vismaz 30 analizēti literatūras avoti) par studentu interesējošu nanotehnoloģiju jomu.Rezultātu vērtēšanas metodesIegūtas zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks vērtētasrakstiskā eksāmena laikā, kurā studentamjāparāda prasme orientēties nanomateriālu <strong>un</strong>nanotehnoloģiju standartos <strong>un</strong>nanometroloģijas jautājumos.Iegūtās zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks novērtētas arieskaiti, kurā studentam jāparāda prasmeizmantot nanomateriālu standartus, aprakstotnanomateriālus.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 2.0 1.5 0.5 0.0 *204
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Materiālās <strong>un</strong> bioloģiskās sistēmas mijiedarbība"14413 Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedraVispārīgā informācijaKodsĶVT701NosaukumsMateriālās <strong>un</strong> bioloģiskās sistēmas mijiedarbībaStudiju priekšmeta statuss programmā Obligātais/Obligātais izvēlesStudiju priekšmeta līmenisAugstākā līmeņaStudiju priekšmeta tipsAkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēksBērziņa-Cimdiņa Līga - Doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktos 1 daļa, 5.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 7.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiStudiju priekšmeta īstenošanas valodas LVStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja Nav paredzētstālmācības ceļāAnotācijaPriekšmetā tiek aplūkota ekosistēma <strong>un</strong> cilvēks kā tās sastāvdaļa, kā arī dažādi aspekti, kas saistītiar materiālās <strong>un</strong> bioloģiskās sistēmas noslogošanu <strong>un</strong> piesārņošanu.Galvenā uzmannība tiek vērsta uz materiālu <strong>un</strong> bioloģiskās vides mijiedarbību - fizikāli, ķīmiski,bioloģiski u.c. faktoru iepazīšanu <strong>un</strong> analīzi.Tiek aplūkota materiālu biosaderība <strong>un</strong> bioaktivitāte, materiālu biosaderības 'in vitro' <strong>un</strong> 'in vivo'izpētes metodes. Labas ražošanas <strong>un</strong> laboratorijas raksturojums (GLP <strong>un</strong> GMP). Galvenāsražošanas nozares ar nanoizmēra daļiņu izmantošanu, preventīvie drošības pasākumi. Biežāksastopamie veselības kaitējumi <strong>un</strong> simptomi darbā ar nanodaļiņām.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Priekšmeta mērķis ir iepazīstināt studentus ar materiālu <strong>un</strong> bioloģiskās vides mijiedarbības veidiemkompetencēs <strong>un</strong> prasmēs<strong>un</strong> bioloģiskās vides atbildes reakcijām, kā arī ar preventīvajiem pasākumiem kaitīgo faktorumazināšanai, īpašu uzmanību pievēršot faktoriem, kas saistīti ar nanodimensijām.Uzdevumi: spēt identificēt ķīmiskus, fizikālus, bioloģiskus <strong>un</strong> citus materiālu <strong>un</strong> bioloģiskāssistēmas mijiedarbības faktorus, tos atpazīt. Apzināt 'in vitro'<strong>un</strong> 'in vivo' analīžu veidus, spētprognozēt kaitīgās iedarbības <strong>un</strong> orientēties pasākumos to novēršanai.Patstāvīgais darbs, tā organizācija <strong>un</strong>uzdevumiLiteratūraIndividuālais darbs saistīts ar dažādu situāciju analīzi <strong>un</strong> izvērtēšanu ,iesniedzot rakstiskuapkopojumu, to prezentējot. Laboratorijas darbi saistīti ar dažādu metožu apgūšanu materiālu <strong>un</strong>bioloģiskās sistēmas mijiedarbības pētīšanai mikro <strong>un</strong> nanolīmeņos.1.Claus Bliefert, Umweltchemie, WILEY-VCH,19972.Maija Eglīte, Darba Medicīna, Rīga, 20003.Darba vides riska faktori <strong>un</strong> strādājošo veselības aizsardzība, V. Kaļķa <strong>un</strong> Ž. Rojas redakcijā,Rīga,20014.Viesturs Liguts, Toksikoloģijas rokasgrāmata, Nacionālais medicīnas apgāds5.B.Selindžers, Cita ķīmija, Mācību grāmata, Rīga, 2007.6.Harijs Čerņevskis, Minerālvielas <strong>un</strong> mikroelementi, Nacionālais apgāds, 2004.7. M.Kļaviņš. Vides zinātne, LU Akadēmiskais apgāds, 2008.8. V.Sīle. Biomedicīnas ētika, teorija <strong>un</strong> prakse, RSU Humanitāro zinātņu katedra, Rīga, 2006.9. Biomaterials, artificial organs and tissue engineering, Edited by L.Hench and J. Jones.,Woodhead publishing limited, Cambridge England, 2005.Auditorija, pārējais nepieciešamais aprīkojums ir VĶ'T katedras <strong>un</strong> RBIA centra rīcībā.Nepieciešamais tehniskais aprīkojumsstudiju priekšmeta īstenošanaiNepieciešamās priekšzināšanas Pamatzināšanas ķīmijā, fizikā vai materiālzinātnēs.Iepriekš apgūstamie studiju priekšmetiTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsBiosfēra <strong>un</strong> vide 4Materiālu <strong>un</strong> bioloģiskās vides iedarbības faktori-ķīmiskie 20Materiālu <strong>un</strong> bioloģiskās vides iedarbības faktori- fizikālie 12Materiālu <strong>un</strong> bioloģiskās vides iedarbības faktori- bioloģiskie 16Materiālu <strong>un</strong> bioloģiskās vides iedarbības faktori- ergonomiskie <strong>un</strong> psihosociālie 4205
Materiālu biosaderība <strong>un</strong> bioaktivitāte 10Labas pētniecības <strong>un</strong> ražošanas prasības augstas tehnoloģijas materiāliem 6Nanoriski materiālām <strong>un</strong> bioloģiskām sistēmām 4Materiālās <strong>un</strong> bioloģiskās vides aizsardzība <strong>un</strong> bioētika 4Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiRezultātu vērtēšanas metodesSpēj izprast materiālās <strong>un</strong> bioloģiskās sistēmas kopsakarības.Noslēguma eksāmensSpēj analizēt <strong>un</strong> novērtēt galvenos mijiedarbības faktorus, izprot mijiedarbības mehānismus. Noslēguma eksāmensOrientējas mijiedarbības novērtēšanas pētniecības metodēsLaboratorijas darbu ieskaiteIzprot <strong>un</strong> prot novērtēt nanoriskus, kā arī orientējas vides <strong>un</strong> bioloģiskās sistēmasIeskaite individuālā darbā <strong>un</strong> noslēgumaaizsardzības pasākumu klāstāeksāmensPriekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 5.0 3.0 1.0 1.0 *206
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Nanotehnoloģijas ārstniecisko <strong>un</strong> diagnostisko preparātu ievadīšanā"14A24 Bioloģiski aktīvo savien.ķīmijas tehnoloģ.kat.Vispārīgā informācijaKodsĶOS700NosaukumsNanotehnoloģijas ārstniecisko <strong>un</strong> diagnostisko preparātu ievadīšanāStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēks Jure Māra - Doktors, ProfesorsMācībspēksTurks Māris - Doktors, Asociētais profesorsJirgensons Aigars - Doktors, Asociētais profesorsApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktos 1 daļa, 4.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 6.0 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiStudiju priekšmeta īstenošanas LVvalodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāMaksimālais studentu skaits 50auditorijāMaksimālais studentu skaits 50semestrīAnotācijaNanotehnoloģija zāļu izstrādē <strong>un</strong> attīstībā. Zāļu nanoformas <strong>un</strong> nanonesēji (orālās, injicējamās,implantējamās, pulmonārās, transdermālās <strong>un</strong> transmukozās piegādes formas: hidrogēl<strong>un</strong>anokompozīti, dendrimēri, liposomas, nanoizmēra pulveri, micellas, nanoemulsijas, nanokristāli,nanosfēras, magnētiskās nanodaļiņas, nanočaulas, nanobumbas, nanocaurulītes, nanostienīši,nanošķiedras, fullerēni, nanoroboti u.c.): fiziko-ķīmiskais <strong>un</strong> bioloģiskais raksturojums, ražošana,pielietojums. Nanotehnoloģijas terapeitiskais pielietojums (vēža, diabēta, AIDS, kardiovaskulāro,kuņģa-zarnu trakta, oftalmoloģisko, respiratoro <strong>un</strong> CNS slimību ārstēšana; gēnu terapija; vakcīnuizstrāde). Nanoizmēru ārstniecības vielas. Nanotehnoloģija kosmētikā. Nanotehnoloģija diagnostikā(nanočipi; biomarķieri; magnētiskās nanodaļiņas, nanokapsulas <strong>un</strong> nanošūnas; fluorescentāsnanodaļiņas <strong>un</strong> nanokristāli; nanokontrastvielas; zelta nanodaļiņas).Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Students pārzin ārstniecības vielu iedalījumu, zāļu izstrādes pamatprincipus, spēj veikt vienkāršukompetencēs <strong>un</strong> prasmēs aktīvo farmaceitisko vielu sintēzi <strong>un</strong> pielietot to klasiskās analīzes metodes. Students orientējas zāļugatavo formu klāstā, pārzin farmācijā, kosmētikā <strong>un</strong> diagnostikā pielietojamo nanodaļiņu veidus, toīpašības <strong>un</strong> izgatavošanas metodes.Patstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiLiteratūraPraktiskās nodarbības: referāta sagatavošana <strong>un</strong> publiska prezentācija par1) nanotehnoloģijas pielietojumu viena farmaceitiskā preparāta ražošanā vai2) nanotehnoloģijas pielietojumu diagnostikā.Laboratorijas darbi: ārstniecības vielu sintēze <strong>un</strong> analīze.Nanotechnology in Drug Delivery (Biotechnology: Pharmaceutical Aspects). Melgardt M. Villiers,Pornanong Aramwit, and Glen S. Kwon (2008).Nanotechnology For Dummies. Richard D. Booker and Mr. Earl Boysen (2005).Nanoparticle Technology for Drug Delivery (Drugs and the Pharmaceutical Sciences). Ram B.Gupta and Uday B. Kompella (2006).Nanoparticulate Drug Delivery Systems (Drugs and the Pharmaceutical Sciences). Deepak Thassu,Michel Deleers, and Yashwant Pathak (2007).Advances in Nanotechnology and Applications (Volume 1). Yashwant V. Pathak and Hieu T. Tran(2009).Handbook of Non-Invasive Drug Delivery Systems: Science and Technology (Personal Care andCosmetic Technology). Vitthal S. Kulkarni (2009).207
Nepieciešamais tehniskais Dators, datorprojektors, ārstniecības vielu sintēzes <strong>un</strong> analīzes laboratorijasaprīkojums studiju priekšmetaīstenošanaiNepieciešamās priekšzināšanas Bakalaura studijas ķīmijā, ķīmijas tehnoloģijā, materiālzinātnēIepriekš apgūstamie studijupriekšmetiĶVĶ113 Vispārīgā ķīmija (padziļināts kurss) VAI ĶVĶ104 Vispārīgā ķīmija VAI ĶVĶ109Vispārīgā ķīmijaTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsNanotehnoloģija zāļu izstrādē <strong>un</strong> attīstībā 2Zāļu piegādes ceļi. Orālās, injicējamās, implantējamās, pulmonārās, transdermālās <strong>un</strong> transmukozās piegādes 2formasĀrstniecības vielu klasifikācija. Zāļu nanoformas. Nanoizmēru ārstniecības vielas <strong>un</strong> to ieguves tehnoloģijas 8Zāļu nanonesēji: fiziko-ķīmiskais <strong>un</strong> bioloģiskais raksturojums, ražošana, pielietojums 8Nanotehnoloģija kosmētikā 2Nanotehnoloģijas terapeitiskais pielietojums slimību ārstēšanā, gēnu terapijā, vakcīnu izstrādē 4Nanotehnoloģija diagnostikā 4Nanofarmācijas firmas <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>ākais zāļu izstrādē 2Laboratorijas darbi 16Praktiskās nodarbības 16Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiRezultātu vērtēšanas metodesStudents orientējas zāļu ievadīšanas veidos, pārzin galvenās zāļu gatavās formas. EksāmensStudents spēj veikt vienkāršas ārstniecisko vielu sintēzes <strong>un</strong> pārvalda klasiskās to Laboratorijas darbianalīzes metodesStudents pārzin zāļu ievadīšanas nanoformas, to izgatavošanas <strong>un</strong> pielietošanas Eksāmens; referāta izstrāde <strong>un</strong> prezentācijametodes <strong>un</strong> principus.Students pārzin nanotehnoloģijas metožu pielietojumu farmācijā, kosmētikā <strong>un</strong> Eksāmens; referāta izstrāde <strong>un</strong> prezentācijadiagnostikā.Students spēj izvēlēties nanoformas aktīvo farmaceitisko vielu ievadīšanai organismā. Eksāmens; referāta izstrāde <strong>un</strong> prezentācijaStudents orientējas nanozāļu izstrādes tehnoloģijā <strong>un</strong> principos.EksāmensPriekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 4.0 2.0 1.0 1.0 *208
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Darba aizsardzības pamati"22231 Darba <strong>un</strong> civilās aizsardzības katedraVispārīgā informācijaKodsIDA117NosaukumsDarba aizsardzības pamatiStudiju priekšmeta statuss programmā Obligātais/Obligātais izvēlesStudiju priekšmeta līmenisPamatstudijuStudiju priekšmeta tipsProfesionālaisTematiskā jomaVides inženierzinātnes <strong>un</strong> pārvaldībaAtbildīgais mācībspēksUrbāne Valentīna - Doktors, Asociētais profesorsMācībspēksIeviņš Jānis - Doktors, ProfesorsZiemelis Valdis - Izglītības metodiķisBartušauskis Jānis - LektorsBrīvulis Dzintars - Maģistrs, LektorsOsipova Regīna - Doktors, Profesiju izvēles konsultantsApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktos 1 daļa, 1.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 1.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiStudiju priekšmeta īstenošanas valodas LVStudiju priekšmeta apgūšanas iespēja Nav paredzētstālmācības ceļāAnotācija Valsts politika <strong>un</strong> prasības darba aizsardzībā. Darba vides kaitīgie<strong>un</strong> bīstamie faktori, to iedarbībauz cilvēka organismu <strong>un</strong> normēšanas principi. Pasākumi šīs iedarbības novēršanai vaisamazināšanai. Ug<strong>un</strong>sdrošības pamati.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteiktikompetencēs <strong>un</strong> prasmēsIegūt zināšanas par darba aizsardzības sistēmas izveidi <strong>un</strong> organizāciju kokapstrādes <strong>un</strong> tekstilaizstrādājumu uzņēmumos. Prast novērtēt darba aprīkojuma iespējami radītos riskus <strong>un</strong> tonovērtēšanas metodikas.Patstāvīgais darbs, tā organizācija <strong>un</strong>uzdevumiStudenti patstāvīgi apgūst teorētisko materiālu, izpilda patstāvīgus darbus, analizē situācijas,piedalās diskusijās.Literatūra1. Brigers I., Kozlovs V., Urbāne, V.Ziemelis <strong>un</strong> c. Darba aizsardzība. Lekcijukonspekts. RTU, 2001. - 114 lpp.2. Kozlovs V., Večena R., V.Ziemelis. Darba aizsardzība. Lekciju konspekts, 2. daļa. , RTU, Rīga -2002. - 144 lpp.3. Kaļķis V., Kristiņš I., Roja Ž.. Darba vides risku novērtēšanas vdlīnijas. Rīga, 2003., 72 lpp.4. Darba aizsardzības Likuma vadlīnijas. Rīga, 2002. - 52 lpp.5. Darba drošība.Labklājības ministrija, Rīga, 2002. - 288 lpp.6.Ziemelis V. Elektrodrošība. Rīga, RTU, 2008.g.7.Urbāne V., Lavendele S. Bīstamo vielu pielietošanas drošība. II izdevums. Rīga, RTU, 2009.g.8.Urbāne V. Starojumi <strong>un</strong> to bīstamība. Rīga, RTU, 2009.g.9.Kaļķis V.Darba risku novērtēšana. Rīga, LU, 2009.g.Nepieciešamais tehniskais aprīkojums Dators, projektors, tāfelestudiju priekšmeta īstenošanaiNepieciešamās priekšzināšanas Fizika, matemātika. ķīmijaIepriekš apgūstamie studiju priekšmetiTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaits1.Darba aizsardzības organizācijas principi kokapstrādes <strong>un</strong> tekstilizstrādājumu uzņēmumos 12.Mašīnu <strong>un</strong> iekārtu drošības pamatprincipi 23.Darba vietu plānošanas pamatprincipi 34.Ergonomika kokapstrādes <strong>un</strong> tekstilizstrādājumu uzņēmumā 15.Vibrācijas novēršanas metodika darba vietās 16.Trokšņa novērtēšanas metodika darba vietās 17.Darba aprīkojums <strong>un</strong> tā uzraudzības pamatprincipi uzņēmumā 48.Smagumu pārvietošana <strong>un</strong> tā mehanizācijas risinājumi 1209
9.Metināšanas darbi <strong>un</strong> ar tiem saistītās darba aizsardzības problēmas 110.Bīstamās <strong>un</strong> kaitīgās vielas darba vidē <strong>un</strong> aizsardzība no tām 1Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiRezultātu vērtēšanas metodesPēc kursa sekmīgas apgūšanas students spēj izprast darba aizsardzības sistēmu <strong>un</strong> metodiku darba Kritēriji: spēja novērtēt riskus darba vietā <strong>un</strong>vietā.izveidot darba aizsardzības sistēmuuzņēmumā.Iegūta prasme plānot darba vides riskus, to novērtēšanu, sagatavot darba aizsardzības plānus. Kritēriji: spēj analizēt darba aizsardzības plānuizpildes realitāti. Pārbaudes veids -kontroldarbs, ieskaite.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 1.0 1.0 0.0 0.0 *210
B.OBLIGĀTĀS IZVĒLES PRIEKŠMETISpecializējošie priekšmetiRīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Viedie nanostrukturētie materiāli"14503 Cietvielu fizikas profesora grupaVispārīgā informācijaKodsMFB700NosaukumsViedie nanostrukturētie materiāliStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēks Knite Māris - Habilitētais doktors, ProfesorsMācībspēksBlūms Juris - Doktors, Asociētais profesorsApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktos 1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiStudiju priekšmeta īstenošanas LVvalodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāMaksimālais studentu skaits 50auditorijāMaksimālais studentu skaits 50semestrīAnotācijaStudiju kurss sniedz padziļinātas zināšanas par kvantu fizikas lomu viedo nanostrukturēto materiālustruktūras dizainā, ieguvē <strong>un</strong> fizikālo īpašību izpratnē <strong>un</strong> prognozēšanā. Galvenās studiju kursāizklāstītās nodaļas: Viedo <strong>un</strong> inteliģento materiālu iedalījums. Sensori, detektori, pārveidotāji andaktuātori. Materiāli mākslīgajiem muskuļiem. Elektroreoloģiskie <strong>un</strong> magnetoreoloģiskienanostrukturētie materiāli. Nanostrukturētie formas atmiņas materiāli. Viedie optiskienanomateriāli. Nanostrukturēti viedie materiāli pielietojumiem arhitektūrā. Viedais nanotekstils.Viedie medicīniskie nanomateriāli.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Orientēties viedajos nanostrukturētajos materiālos <strong>un</strong> to fizikālajās īpašībās. Iegūt zināšanas kvantukompetencēs <strong>un</strong> prasmēs fizikas nozīmi nanomateriālu ar noteiktām fizikālajām īpašībām iegūšanā, kā arī prast izskaidrotmateriālu struktūras (nano struktūru izmēru) <strong>un</strong> fizikālo īpašību sakarības. Spēt pamatot dažādoviedo nanostrukturēto materiālu izmantošanas jomas.Patstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiLiteratūraPatstāvīgais darbs tiks organizēts studentiem liekot gatavot mājas darbus <strong>un</strong> referātus. Patstāvīgādarba mērķis: veidot praktiskā darba iemaņas problēm-uzdevumu risināšanā par lekcijāsizklāstītajām tēmām viedo nanomateriālu jomā, kā arī literatūras atrašanā <strong>un</strong> studijās.1.Nanoengineering of Structural, F<strong>un</strong>ctional, and Smart Materials. Edited by M.J.Schulz,A.D.Kelkar, and M.J.S<strong>un</strong>daresan, Taylor & Francis Group, 2006, 7122. Intelligent Materials. Edited by M.Shahinpoor and H.J. Schneider, The Royal Society ofChemistry, 2008, 5323. F<strong>un</strong>ctional Nanomaterials. Edited by K.E. Geckerel and E.Rosenberg. American ScientificPublishers, California, 2006, 4884. J.Singh, Smart Electronic Materials, Cambridge University Press, 2005, 4085. Smart Nanotextiles. Edited by X.Tao, G.Troester, D.Diamond, MRS Symposium Proceedings, V.920, 1496. Smart Nanoparticles in Nanomedicine. Edited by R.Arshady and K. Kono, Kentus Books, 2006,4177. M.Knite, A.Krumins and D.Millers. Laser – calorimetric study of f<strong>un</strong>damental absorption edge inPb,La(ZrTi)O3 (PLZT) perovskite ceramics, in book “Defects and Surface-Induced Effects inAdvanced Perovskites”, Kluwer Academic Publishers, Vol.77, 2000, p. 405-410.8. M.Knite, J.Zavickis, Prospective polymer composite materials for applications in flexible tactilesensors (chapter No. 7 in book “Contemporary robotics – challenges and solutions”), India: In-Teh,211
2009, 99-128, ISBN 978-953-307-038-4Nepieciešamais tehniskais Dators, multimedijiaprīkojums studiju priekšmetaīstenošanaiNepieciešamās priekšzināšanas Vispārīgā fizika vismaz 6 KP apjomā, Vispārīgā matemātika vismaz 9 KP, Nanomateriālu fizika <strong>un</strong>to iegūšanas fizikālās metodes 6 KP apjomāIepriekš apgūstamie studijupriekšmetiMFB101 Fizika VAI MFB107 Fizika UN DDM101 Matemātika UN DIM206 Inženiermatemātika(ķīmijas profilam)Tematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsIevads. Viedo <strong>un</strong> inteliģento materiālu iedalījums. 2Sensori, detektori, pārveidotāji <strong>un</strong> aktuātori. 2Fotoķīmiski vadāmas molekulārās ierīces <strong>un</strong> mašīnas. 2Jonisko polimēru <strong>un</strong> metālu nanokompozīti kā inteliģentie materiāli. 2Elektroreoloģiskie materiāli uz segnetoelektriķu mikro- <strong>un</strong> nanodaļiņu bāzes. Superparaelektriskais efekts. 2Magnetoreoloģiskie materiāli uz feromagnētiķu mikro- <strong>un</strong> nanodaļiņu bāzes. Superparamagnētiskais efekts. 2Nanofāzes PLZT keramika elektrooptiskajiem, pjezoelektriskajiem <strong>un</strong> piroelektriskajiem pielietojumiem. 4Luminescentie nanomateriāli kā viedie materiāli. 4Polimēra/zelta nanodaļiņu kompozīti kā viedie elektrooptiskie materiāli. 2Azobenzola polimēri kā fotomehāniski <strong>un</strong> daudzf<strong>un</strong>kcionāli viedie materiāli. 2Nanostrukturēti SnO2 materiāli gāzes sensoru pielietojumiem. 2Polimēra/nanostrukturēta oglekļa kompozīti kā multif<strong>un</strong>kcionāli sensormateriāli. 4Nanostrukturēti viedie materiāli pielietojumiem arhitektūrā. 6Viedais nanotekstils. 6Viedās nanodaļiņas medicīnā. 6Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiSpēj klasificēt viedos nanostrukturētos materiālus pēc dažādiem kritērijiem: uzbūves,iegūšanas veida, īpašībām.Rezultātu vērtēšanas metodesPārbaudes veidi: kontroldarbi, mājas darbi <strong>un</strong>referāti praktiskajās nodarbībās, rakstiskaiseksāmens.Kritēriji: Spēj brīvi orientēties dažāda veidaviedajos nanomateriālos.Spēj analizēt konkrētu viedo nanomateriālu fizikālās īpašības, pamatojoties uz kvantumehānikasteorētiskajām nostādnēm.Pārbaudes veidi: kontroldarbi, mājas darbi <strong>un</strong>referāti praktiskajās nodarbībās, rakstiskaiseksāmens.Kritēriji: Spēj kvantitatīvi noteikt fizikāloīpašību parametrus.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 3.0 3.0 0.0 0.0 *212
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Nanofotonika"14502 Starojuma inženierfizikas profesora grupaVispārīgā informācijaKodsMFA703NosaukumsNanofotonikaStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēks Ozols Andris - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktos 1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiStudiju priekšmeta īstenošanas LVvalodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāMaksimālais studentu skaits 20auditorijāMaksimālais studentu skaits 20semestrīAnotācijaNanofotonika (jeb nanooptika) ir zinātne par optiskajām parādībām nanometru izmērutelpiskajā.apgabalā <strong>un</strong> to izmantošanu. Tā ir radusies 20.g.s. beigās, apvienojoties fotonikai <strong>un</strong>nanotehnoloģijām.Tā aplūko optiskā starojuma koncentrāciju , vielas koncentrāciju <strong>un</strong> optiskāsparādības nanometru apgabalā. Nanofotonikai ir vairākas nozares, kuras tiek aplūkotas šajā kursā –tuvā lauka mikroskopija, materiāli ar kvantu ierobežojumiem, plazmonika, optisko nanomateriālusintēze <strong>un</strong> izpēte, molekulārās nanostruktūras, nanokompozītu fotoniskās ierīces, nelinārānanooptika, optiskā nanolitogrāfija, biomateriāli nanofotonikai. Bez tam kursā tiks aplūkoti arī tādif<strong>un</strong>damentāli jautājumi kā fotonu <strong>un</strong> elektronu lokalizācija <strong>un</strong> kooperatīvie efekti, enerģijaspārnese, kvantu pāreju nanokontrole. Sevišķa uzmanība kursā tiek pievērsta nanofotonikaslietišķajai pusei – nanofotoniskajām ierīcēm <strong>un</strong> pētniecības metodēmMērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Nanofotonikas kursa mērķis ir dot iespēju studentam kļūt kompetentam nanofotonikā. Tiekkompetencēs <strong>un</strong> prasmēs pieņemts, ka pēc šī kursa apgūšanas students brīvi orientējas nanofotonikas jautājumos <strong>un</strong> spējiegūtās zināšanas izmantot tālākajā zinātniskajā <strong>un</strong> praktiskajā darbā.Patstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiLiteratūraPastāvīgais darbs tiks organizēts semināru ietvaros, kur studentiem būs jāgatavo referāti. Bez tamnopietns pastāvīgais darbs būs nepieciešams, lai sekmīgi nokārtotu eksāmenu.1.Paras. P.Prasad. Nanophotonics. J.Wiley- Interscience. A John Wiley&Sons, Inc., Hoboken, NewJersey, 2004, .415 p.2.J.Tominaga, T.Nakano.Optical Near-field Recording.Springer, Berlin, 2005, 123 p.3.Smart Light-Responsive Materials. Edited by Yue Zhao and Tomiki Ikeda... A John Wiley&Sons,Inc., Hoboken, New Jersey, 2009, .514 p.4.Introduction to Organic Electronic and Optoelectronic Materials and Devices. Edited by Sam-Shajing S<strong>un</strong> and Larry R.Dalton.CRC Press. Taylor&Francis Group, Boca Raton, 2008, 910 p.5.W.L.Barnes, A.Dereux, T.W.Ebbesen.Surface plasmon subwavelength optics. Nature, 2003,vol.424, No 6950, pp.824-830.6.S.Maruo, O.Nakamura, S. Kawata. Evanescent-wave holography by use of surface-plasmonresonance. Applied Optics, 1997, vol.36, No11, pp.2343-2346.7.A.A.Ivanov, M.V.Alfimov, A.M.Zheltikov. Femtosecond pulses in nanophotonics. Uspekhi Fiz.Nauk, 2004, vol.174, No7, pp. 743-763 (krievu valodā).Nepieciešamais tehniskais dators, datorprojektors, krīts <strong>un</strong> tāfeleaprīkojums studiju priekšmetaīstenošanaiNepieciešamās priekšzināšanas Nepieciešamas ir priekšzināšanas par elektromagnētiskajiem viļņiem (ieskaitot Maksvela213
Iepriekš apgūstamie studijupriekšmetivienādojumus), fizikālajā optikā, sevišķi jautājumos par interferenci <strong>un</strong> difrakciju, kvantu optikā <strong>un</strong>kvantu mehānikas pamatjautājumos Fizikas kursa ietvaros. Brīvi jāorientējas diferenciāl – <strong>un</strong>integrālrēķinos. Jāzina vielas ķīmiskās uzbūves jautājumi.MFA101 Fizika UN MFA107 Fizika UN DDM101 MatemātikaTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsIevads nanofotonikā.Nanofotonikas priekšmets, nanofotonikas nozares. 1Nanofotonikas pamati. Fotoni <strong>un</strong> elektroni. Nanomēroga optiskās parādības. Nanomēroga elektronu mijiedarbe. 5Optikas īpatnības tuvajā laukā. Tuvā lauka optiskā mikroskopija. Atomu nanoskopija. 3Materiāli ar kvantu ierobežojumiem. Kvantu bedres, vadi, p<strong>un</strong>kti <strong>un</strong> aploces neorganiskos pusvadītājos. 3Kvantu ierobežojumu ietekme uz optiskajām īpašībām.Kvantu pāreju nanokontrole.Vienfotonu kvantu p<strong>un</strong>ktu 4starotāji.Plazmonika. Jēdziens par plazmoniem.Optiskie virsmas plazmoni.Plazmonikas nanostruktūras. Zemviļņu atveru 4parādības.Virsmas plazmoni optiskajos diskos. Rimstošo viļņu hologrāfija ar plazmonu starpniecību. 3Optisko nanomateriālu sintēze <strong>un</strong> izpēte.Sintēzes metodes. Nanostruktūru pašizveide. 3Optisko materiālu molekulārās nanostruktūras. Nanostrukturētie polimēri, molekulārās mašīnas, dendrimeri. 3Nanokompozīti fotonikai. Nanokompozītu viļņvadi. Nanolāzeri, izkliedes lāzeri. 3Oglekļa nanocauruļu gaismas starotāji <strong>un</strong> uztvērēji Nanoantenas. Nanomateriāli informācijas optiskajam 3ierakstam.Nelineārā nanooptika. Nanokompozīti nelineārajā optikā. 3Optiskā nanolitogrāfija. Divfotonu <strong>un</strong> tuvā lauka metodes. Plazmonu izmantošana. Nanodrukāšana. 3Azosavienojumu kontrolēta fototransformācija nanolīmenī. Tilpuma dinamiskie hologrāfiskie režģi. 3Biomateriāli nanofotonikā. Analogie biomateriāli. Baktērijas kā bionanosintezatori. 2Nanofotonika biotehnoloģijā <strong>un</strong> nanomedicīnā. Nanodaļiņas optiskajā diagnostikā <strong>un</strong> mērķētajā terapijā. 2Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiSpēj identificēt nanostruktūras, kur izpaužas optisko parādību atšķirība no mikro<strong>un</strong> makromēroga.Spēj klasificēt <strong>un</strong> analizēt kā nanofotonikas sistēmiskās sakarības, tā arī aprakstītkonkrētas to izpausmesRezultātu vērtēšanas metodesPārbaudes veidi:kontroldarbi,mājas darbi <strong>un</strong>referāti praktiskajās nodarbībās, eksāmens.Kritēriji:students brīvi orientējas optiskajāsnanostruktūrās, pārzina kvantu fizikaslikumsakarības.Pārbaudes veidi:kontroldarbi, mājas darbi <strong>un</strong>referāti praktiskajās nodarbībās, eksāmens.Kritēriji:students klasificē <strong>un</strong> analizēnanofotonikas likumsakarības dotajāssituācijās.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 3.0 2.0 1.0 0.0 *214
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47Vispārīgā informācijaKodsNosaukumsStudiju priekšmeta statussprogrammāStudiju priekšmeta līmenisStudiju priekšmeta tipsTematiskā jomaAtbildīgais mācībspēksApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta īstenošanasvalodasStudiju priekšmeta apgūšanasiespēja tālmācības ceļāAnotācijaRTU studiju priekšmets "Pusvadītāju nanostruktūras"14501 Kondensētās vielas inženierfizikas profesora gr.MFZ701Pusvadītāju nanostruktūrasObligātais/Obligātais izvēlesAugstākā līmeņaAkadēmiskaisMateriālzinātnesMedvids Artūrs - Habilitētais doktors, Profesors1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiLVNav paredzētsLekciju kurs ietver kvantu mehānikas pamatjēdzienu apgūšanu, kas ir pamats tam, lai varētu izprastnanostruktūru īpašības.De Broja hipotēze par mikro daļiņas korpuskulāro-viļņu duālismu, Deividsona - Džermenaeksperimentāla elektronu viļņu īpašības apstiprināšana <strong>un</strong> Heizenberga nenoteiktības principspavēra ceļu kvantu mehānikas kā nozares izveidei.Šrēdingera vienādojums apraksta mikrodaļiņas īpašības, ņemot vērā mikrodaļiņu viļņu dabu.Šrēdingera vienādojuma atrisinājums ir f<strong>un</strong>kcija ar viļņu f<strong>un</strong>kcijas īpašībām. Atrisinot stacionāroŠrēdingera vienādojumu brīvai mikrodaļiņai <strong>un</strong> mikrodaļiņai, kas ievietota potenciāla bedrē, varredzēt, ka brīvajai daļiņai enerģija mainās nepārtraukti, proporcionāli impulsa kvadrātam, betpotenciāla bedrē tas mainās lēcienveidā, pieņem noteiktu diskrētu vērtību, tātad – kvantējas. Katramenerģijas līmenim atbilst galvenais kvantu skaitlis n.Elektronu <strong>un</strong> caurumu koncentrācija <strong>un</strong> to līmeņu apdzīvotība atkarībā no temperatūras <strong>un</strong>pusvadītāja zonas platuma pakļaujas Paula principam <strong>un</strong> Makvela – Bolcmana statistikai.Neierobežotā pusvadītāju kristālā elektronu <strong>un</strong> caurumu efektīvās masas stāvokļa blīvums irparaboliska f<strong>un</strong>kcija no to impulsa, bet ja mēs ierobežojam elektronu kustību kaut vienā virzienā(x), tad efektīvās masas stāvokļa blīvums mainās ar pārtraukumiem <strong>un</strong> blīvums starp tiem pieaug.Ja mēs ierobežojam elektronu kustību divos virzienos (x,y), tad efektīvās masas stāvokļa blīvumsmainās lielākiem pārtraukumiem <strong>un</strong> blīvums starp tiem vēl vairāk pieaug. Ja mēs ierobežojamelektronu kustību visos trijos virzienos (x,y,z), tad efektīvās masas stāvokļa blīvums mainās lieliempārtraukumiem <strong>un</strong> tas maksimāli pieaug. Šeit aprakstītie gadījumi atbilst kvantu ierobežojumaefektam (KIE) kvantu bedrē, kvantu diegiem <strong>un</strong> kvantu p<strong>un</strong>ktiem. Kvantu ierobežojuma efektaapstākļos strauji mainās pusvadītāja fizikālās īpašības: optiskās, elektriskās, mehāniskās <strong>un</strong> siltumaīpašības, jo manās pusvadītāja zonu struktūras. Netiešo zonu pusvadītāji Si, Ge <strong>un</strong> C kļūst par tiešozonu pusvadītājiem. Tā rezultātā starojumu rekombinācijas kvantu izeja daudzkārt palielinās <strong>un</strong>absorbcijas <strong>un</strong> luminiscences spektrā notiek zilā nobīde. Viela kļūst blīvāka <strong>un</strong> cietāka.Pusvadītājos <strong>un</strong> metālos ir zināms elektronu KIE, eksitonu KIE, fononu KIE <strong>un</strong> plazmonu KIE.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteiktikompetencēs <strong>un</strong> prasmēsOrientēties pusvadītāju nanostruktūru fizikālajās īpašībās. Iegūt zināšanas kvantu fizikas nozīminanostruktūru ar noteiktām fizikālajām īpašībām iegūšanā, kā arī prast izskaidrot pusvadītāj<strong>un</strong>anostruktūru fizikālo īpašību sakarības.kompetencēs <strong>un</strong> prasmēsPatstāvīgais darbs, tā organizācija Patstāvīgais darbs tiks organizēts studentiem liekot sagatavoties uz praktiskajām nodarbībām <strong>un</strong><strong>un</strong> uzdevumikontroldarbiem. Patstāvīgā darba mērķis: veidot praktiskā darba iemaņas problēm-uzdevumurisināšanā par lekcijās izklāstītajām tēmām pusvadītāju nanostruktūru fizikas jomā.Literatūra1.E.L. Wolf, Nanophysics and Nanotechnology, Second Edition, WILEY-VHC Verlag& Co,Weinheim 2006 292.2. Chang Q. S<strong>un</strong>, Size dependence of nanostructures: Impact of bond order deficiency, Volume 35,215
Issue 1, 2007, Pages 1-159.3. Nanowires Science and Technology, Edited by Nicoleta Lupugy, ISBN 978-953-7619-89-3,402 pages, Publishing date: February 2010, Intech, Vukovar, Croatia.4. Laser Processing and Diagnostics, Editor: D. Bäuerle, ISBN 3-540-13843-9, 501 pages,Publishing date: February 1987,Springer-Verlag, Linz, Austria.5. A. Medvid', P. Onufrijevs, K. Lyutovich, M. Oehme, E. Kasper, N. Dmitruk, O. Kondratenko, I.Dmitruk, and I. P<strong>un</strong>dyk, “Self-Assembly of Nanohills in Si1-xGex/Si Hetero-Epitaxial StructureDue to Ge Redistribution Induced by Laser Radiation” J. Nanoscience & Nanotechnology, Vol.10,pp.1094-1098, 2010.6. Artur Medvid, Igor Dmitruk, Pavels Onufrijevs, Iryna P<strong>un</strong>dyk, Laser-induced self-organizationof nano-wires on SiO2/Si interface, Microelectronics Journal, Vol.40, Issue 3, pp. 449-451, 2009.Nepieciešamais tehniskaisaprīkojums studiju priekšmetaīstenošanaiNepieciešamās priekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmetidators, dator-projektorsVispārīgā fizika vismaz 6 KP apjomā, Vispārīgā matemātika vismaz 9 KP apjomāDDM101 Matemātika UN MFZ101 FizikaTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaits1.Mikrodaliņu duālisms. 42. Kvantu mehānika: Šrēdingera vienādojums <strong>un</strong> tā atrisinājums attiecībā uz brīvo daļiņu, daļiņu potenciālā bedrē <strong>un</strong> 8ūdeņ3. Elektronu statistika pusvadītājā. 44. Kvantu ierobežojuma efekts kvantu bedrē, kvantu 85. Nanostruktūru fizikālas īpašības: elektriskās, optiskās, mehāniskas <strong>un</strong> siltuma īpašības. 86. Nanostruktūru fotovadītspēja. 2Semināri 14Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiSpēj izskaidrot fizikālos efektus, kas rodas pusvadītāju nanostruktūrās.Spēj noteikt nanostruktūras veidošanas tehnoloģijas.Spēj izvēlēties pusvadītāju nanostruktūru veidošanai paņēmienu atkarībā no dotāuzdevuma.Spēj izvēlēties lāzera starojuma parametrus nanostruktūru veidošanai atbilstošampusvadītājam.Spēj pamatot pusvadītāju nanostruktūru pielietojumu tehnikā.Rezultātu vērtēšanas metodesPārbaudes veidi:kontroldarbi, mājas darbi <strong>un</strong>referāti praktiskajās nodarbībās.Ieskaite. Kritēriji: spēj izskaidrot fizikālos efektus,kas tiek novēroti pusvadītāju nanostruktūrās.Pārbaudes veidi:kontroldarbi, mājas darbi <strong>un</strong>referāti praktiskajās nodarbībās.Ieskaite. Kritēriji: spēj identificēt tehnoloģiju, arkuru veidota noteikta nanostruktūra.Pārbaudes veidi:kontroldarbi, mājas darbi <strong>un</strong>referāti praktiskajās nodarbībās.Ieskaite. Kritēriji: spēj izvēlēties optimālonanostruktūru veidošanas paņēmienu.Pārbaudes veidi:kontroldarbi, mājas darbi <strong>un</strong>referāti praktiskajās nodarbībās.Ieskaite . Kritēriji: spēj izvēlēties lāzera starojumaparametrus, lai iegūtu nanostruktūras.Pārbaudes veidi:kontroldarbi, mājas darbi <strong>un</strong>referāti praktiskajās nodarbībās.Ieskaite. Kritēriji: spēj atrast nanostruktūrupielietojumu tehnikā.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 3.0 2.0 1.0 0.0 *216
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Nanomateriālu lāzertehnoloģijas"14501 Kondensētās vielas inženierfizikas profesora gr.Vispārīgā informācijaKodsMFZ702NosaukumsNanomateriālu lāzertehnoloģijasStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēks Medvids Artūrs - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktos 1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiStudiju priekšmeta īstenošanas LVvalodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāMaksimālais studentu skaits 50auditorijāMaksimālais studentu skaits 50semestrīAnotācijaLekciju kurss ietver lāzertehnoloģiju pamatjēdzienu apgūšanu. Tas ir pamats nanostruktūruveidošanai ar lāzera starojumu. Lāzertehnoloģijas pamats ir zināšanas par lāzera starojumamijiedarbību ar vielu. To mijiedarbības mehānisms ir atkarīgs no vielas uzbūves <strong>un</strong> stāvokļa (gāze,šķidrums <strong>un</strong> cietviela) <strong>un</strong> lāzera starojuma parametriem: viļņa garuma, enerģijas <strong>un</strong> impulsa ilguma.Visbiežāk metināšanas, griešanas vai urbšanas tehnoloģijās tiek izmantots nepārtraukts lāzerastarojums, tāds kā CO, CO2 , Nd:YAG vai starojums ar mikrosek<strong>un</strong>žu impulsa ilgumu. Tāpēc irnepieciešams zināt par lāzera starojuma mijiedarbības mehānismu ar cietvielu, tā irelektromagnētiskā starojuma enerģijas pārveidošana siltuma enerģijā, pie tam, visbiežāk, cietvielutemperatūra pārsniedz kušanas temperatūru. Pie īsākiem lāzera impulsiem (10-9s -10 -12s) notiekciti procesi tādi kā: lāzera ablācija, pāreja pusvadītājs – dielektriķis, vielas pārkarsēšana u.c. Laimatemātiski aprakstītu lāzerablāciju, uz šo brīdi eksistē trīs galvenie modeļi: hidrodinamiskais,siltuma <strong>un</strong> sprādziena. Tiks izskatītas cietvielu <strong>un</strong> gāzes lāzeru konstrukcijas <strong>un</strong> darbības principi.Patreiz vispopulārākie nanostruktūras veidošanas paņēmieni ir: jonu implantācija, molekulāro staruepitaksija <strong>un</strong> ķīmiskā tvaiku nogulsnēšana. Šo metožu galvenais trūkums ir to lielās pašizmaksas.Bez tam, bieži tiek izmantota lāzerablācija, tās galvenais trūkums ir liela daļiņu izkliede pēcizmēriem. Kā arī ir zināms nanostruktūru veidošanas paņēmiens, kas balstās uz termogradientaefektu (TGE). TGE apstākļos atomi ar lielāko efektīvo diametru, piemēram Ge, silīcija kristāliskajārežģī pārvietojas temperatūras gradienta virzienā, tādēļ uz ar lāzeru apstarotās virsmas veidojasplāna Ge kārtiņa. Tā kā Ge kristāliskā režģa konstante ir par 4% lielāka nekā Si, veidojas mehāniskispriegumi. To relaksācija notiek, veidojoties nanokonusiem, atbilstoši Stranski-Krostanovamodelim.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteiktikompetencēs <strong>un</strong> prasmēsPatstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiLiteratūraIegūt zināšanas par kvantu fizikas nozīmi nanomateriālu iegūšanā ar noteiktām fizikālajāmīpašībām, kā arī prast izskaidrot nanostruktūru fizikālo īpašību sakarības. Spēt pamatot dažādo arlāzera starojumu veidoto nanostruktūru pielietošanas jomas.Patstāvīgais darbs tiks organizēts studentiem liekot sagatavoties uz praktiskajām nodarbībām <strong>un</strong>kontroldarbiem. Patstāvīgā darba mērķis: veidot praktiskā darba iemaņas problēm-uzdevumurisināšanā par lekcijās izklāstītajām tēmām.1. E.L. Wolf, Nanophysics and Nanotechnology, Second Edition, WILEY-VHC Verlag& Co,Weinheim 2006 292.2. Chang Q. S<strong>un</strong>, Size dependence of nanostructures: Impact of bond order deficiency, Volume 35,Issue 1, 2007, Pages 1-159.3. Nanowires Science and Technology, Edited by Nicoleta Lupugy, ISBN 978-953-7619-89-3,217
402 pages, Publishing date: February 2010, Intech, Vukovar, Croatia.4. LASER PROCESSING AND DIAGNOSTICS, Editor: D. Bäuerle, ISBN 3-540-13843-9, 501pages, Publishing date: February 1987,Springer-Verlag, Linz, Austria.5. A. Medvid', P. Onufrijevs, K. Lyutovich, M. Oehme, E. Kasper, N. Dmitruk, O. Kondratenko, I.Dmitruk, and I. P<strong>un</strong>dyk, “Self-Assembly of Nanohills in Si1-xGex/Si Hetero-Epitaxial StructureDue to Ge Redistribution Induced by Laser Radiation” J. Nanoscience & Nanotechnology, Vol.10,pp.1094-1098, 2010.6. Artur Medvid, Igor Dmitruk, Pavels Onufrijevs, Iryna P<strong>un</strong>dyk, Laser-induced self-organizationof nano-wires on SiO2/Si interface, Microelectronics Journal, Vol.40, Issue 3, pp. 449-451, 2009Nepieciešamais tehniskais dators, dator-projektorsaprīkojums studiju priekšmetaīstenošanaiNepieciešamās priekšzināšanas Vispārīgā fizika vismaz 6 KP apjomā, Vispārīgā matemātika vismaz 9 KP, Nanomateriālu fizika <strong>un</strong>to iegūšanas fizikālās metodes 6 KP apjomā.Iepriekš apgūstamie studiju DDM101 Matemātika UN MFZ101 FizikapriekšmetiTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsLāzertehnoloģiju pamati. 4Tehnoloģisko lāzeru konstrukcijas <strong>un</strong> darbības principi. 8Nanostuktūru veidošanas metodes <strong>un</strong> modeļi. 4Nanostruktūru veidošana ar lāzera starojumu. 8Nanomateriālu fizikālas īpašības. 4Nanostruktūru pielietošana elektronikā 4Semināri 16Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiRezultātu vērtēšanas metodesSpēj noteikt <strong>un</strong> izskaidrot ar lāzera staru veidoto nanostruktūru fizikālās īpašības. Pārbaudes veidi:kontroldarbi, mājas darbi <strong>un</strong>referāti praktiskajās nodarbībās,Ieskaite (rakstiski). Kritēriji: spēj izskaidrotfizikālos efektus, kas tiek novēroti pusvadītāj<strong>un</strong>anostruktūrās.Spēj orientēties ar lāzera staru iegūstamo nanostruktūru veidošanas metodēs. Pārbaudes veidi:kontroldarbi <strong>un</strong> referātipraktiskajās nodarbībās,Ieskaite (rakstiski). Kritēriji: spēj novērtētnanostruktūru veidošanas paņēmienus <strong>un</strong>izvēlēties noteiktam uzdevumamnepieciešamo.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 3.0 2.0 1.0 0.0 *218
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Nanostrukturētie metamateriāli"14502 Starojuma inženierfizikas profesora grupaVispārīgā informācijaKodsMFA704NosaukumsNanostrukturētie metamateriāliStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēks Ozols Andris - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong>1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LVīstenošanas valodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāMaksimālais studentu skaits 20auditorijāMaksimālais studentu skaits 20semestrīAnotācijaMetamateriāli ir mākslīgi veidoti materiāli, kuru f<strong>un</strong>kcionālās īpašības nosaka struktūra nevisvielas ķīmiskais sastāvs.Parasti šī struktūra ir periodiska, <strong>un</strong> tās periodam jābūt daudz mazākamnekā viļņa garums. Metamateriālu izveidē arvien lielāku lomu spēle nanotehnoloģijas .Metamateriāliem var būt īpašības, kādu nav parastajiem dabīgajiem materiāliem, piemēram,negatīvs laušanas koeficients, tādēļ šī nozare strauji attīstās. Mācību priekšmets „Nanostrukturētiemetamateriāli” ir domāts RTU maģistrantūras. studentiem. Tas iepazīstina ar metamateriāluizgatavošanas <strong>un</strong> darbības principiem, to klasifikāciju <strong>un</strong> īpašībām, kā arī ar to izmantošanu.Sevišķa uzmanība tiek veltīta elektromagnētiskajiem metamateriāliem, tajā skaitā optiskianizotropiem nanostrukturētiem metamateriāliem, <strong>un</strong> tādiem šo metamateriālu lietojumiem kāsuperlēcas, kuru izšķirtspēju neierobežo difrakcija, metamateriālu starotājiem <strong>un</strong> starojumauztvērējiem, neredzamības pārklājiem.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Nanostrukturēto metamateriālu kursa mērķis ir dot iespēju studentam kļūt kompetentam šajā jomā.kompetencēs <strong>un</strong> prasmēs Tiek pieņemts, ka pēc šī kursa apgūšanas students brīvi orientējas metamateriālu jautājumos <strong>un</strong> spējiegūtās zināšanas izmantot tālākajā zinātniskajā <strong>un</strong> praktiskajā darbā.Patstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiPastāvīgais darbs tiks organizēts semināru ietvaros, kur studentiem būs jāgatavo referāti. Bez tamnopietns pastāvīgais darbs būs nepieciešams, lai sekmīgi nokārtotu eksāmenu.Literatūra 1. Negative-refraction materials.F<strong>un</strong>damental Principles and Applications.Edited by G. I.Eleftheriades, K. G. Balmain. John Wiley & Sons, Inc., 2005, Hoboken, New Jersey, 418 p.2. Metamaterials. F<strong>un</strong>damental concepts and practical applications.Articles in: Materials Today,2009, vol.12, No3.3. V.G.Veselago. Electrodynamics of media with simultaneously negative ε and µ values. UspekhiFiz. Nauk, 1967, vol.92, No3, pp.517-526.(In Russian)4. V.G.Veselago. Energy, momentum and mass transfer by an electromagnetic wave in a negativerefraction medium. Uspekhi Fiz. Nauk, 2009, vol.179, No6, pp.689-694.(In Russian)5. P.R.Villeneuve. Photonic bandgap materials. In: Handbook of Optics, vol.IV,third edition. Editedby M.Bass, G.Li and E. Van Stryland. McGraw Hill, 2010, New York, pp.9.1 – 9.19.6. Paras P.Prasad. Nanophotonics. J.Wiley- Interscience. A John Wiley&Sons, Inc., Hoboken, NewJersey, 2004, .415 p7.Introduction to Organic Electronic and Optoelectronic Materials and Devices. Edited by Sam-Shajing S<strong>un</strong> and Larry R.Dalton.CRC Press. Taylor&Francis Group, Boca Raton, 2008, 910 p.8.E.Yablonovitch. Photonic Crystals,. Journ. Of Modern Optics, 1994, vol.41, No2, pp.173-194.219
9.P.Russel. Photonic Crystal Fibers. Science, 2003, vol.299, No5605, pp.358-362.10. A.M.Zheltikov. Nonlinear optics of microstructure fibers. Uspekhi Fiz. Nauk, 2004, vol.174,N01, pp.73-105.(In Russian)11. Nanowires and nanotubes. Electronics and photonics in one dimension. Articles in: MaterialsToday, 2006, vol.9, No10.Nepieciešamais tehniskaisaprīkojums studijupriekšmeta īstenošanaiNepieciešamāspriekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmetidators, datorprojektors, krīts <strong>un</strong> tāfeleNepieciešamas ir priekšzināšanas par elektromagnētiskajiem viļņiem (ieskaitot Maksvelavienādojumus), fizikālajā optikā, sevišķi jautājumos par interferenci <strong>un</strong> difrakciju, kvantu optikā <strong>un</strong>kvantu mehānikas pamatjautājumos Fizikas kursa ietvaros. Brīvi jāorientējas diferenciāl – <strong>un</strong>integrālrēķinos. Jāzina vielas ķīmiskās uzbūves jautājumiDDM101 Matemātika UN MFA101 Fizika VAI MFA107 FizikaTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsIevads. Metamateriāla jēdziens. Metamateriālu veidi. 1V. Veselago ideja par metamateriālu ar negatīvu laušanas koeficientu. 1Enerģijas, impulsa <strong>un</strong> masas pārneses īpatnības. 2Elektromagnētiskie metamateriāli, to iedalījums.Dubultnegatīvie <strong>un</strong> mononegatīvie metamateriāli. 3Fotonkristāliskie metamateriāli. Fotonkristāliskās <strong>un</strong> mikrostrukturētās šķiedras. 3Nelineāri optiskās parādības fotonkristāliskajās <strong>un</strong> mikrostrukturētajās šķiedrās <strong>un</strong> to izmantošana. 3Zemviļņa fotonkristāliskie metamateriāli (fotoniskie metamateriāli).Efektīvais laušanas koeficients, tā 2anizotropija.Organiskie <strong>un</strong> polimēru fotonkristāliskie metamateriāli. Metāliskie fotoniskie kristāli. 4Fotonkristāliskās struktūras dabā.Fotonkristālisko metamateriālu izgatavošana. 3Plazmoniskie metamateriāli. Plazmoniskie nanovadi. 3Šķelto riņķu rezonatoru režģi mikroviļņu diapazonā. Regulējamie metamateriāli.Terahercu metamateriāli. 3Akustiskie <strong>un</strong> seismiskie metamateriāli.Nanostrukturētie optiskie metamateriāli. 3Nanostruktūras kā metamateriāli: nanovadi, nanocaurules <strong>un</strong> grafēns. 3Nanocauruļu elektronika <strong>un</strong> optoelektronika. Negatīvā refrakcija grafēnā. 3Citi metamateriālu lietojumi. Superlēcas <strong>un</strong> hiperlēcas, to praktiskās lietošanas iespējas. Metamateriālu 4antenas.Citi metamateriālu lietojumi (turpinājums). Fotonkristāliskie viļņvadi <strong>un</strong> sensori. Mākslīgie magnētiķi. 3Neredzamības pārklāji <strong>un</strong> antipārklāji. To aprēķinu metodes , praktiskā realizācija <strong>un</strong> lietošanas iespējas. 4Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiSpēj identificēt <strong>un</strong> klasificēt metamateriālus.Spēj analizēt metamateriālu darbības principus <strong>un</strong> īpašības, kā arī lietojumus.Rezultātu vērtēšanas metodesPārbaudes veidi: kontroldarbi, mājas darbi <strong>un</strong>referāti praktiskajās nodarbībās, eksāmens.Kritēriji: students brīvi orientējasmetamateriālos, māk tos klasificēt.Pārbaudes veidi:kontroldarbi, mājas darbi,referāti praktiskajās nodarbībās, eksāmens.Kritēriji:konkrētās situācijās students analizēmetamateriālu darbības principus, īpašības,iespējamo izmantošanuPriekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 3.0 2.0 1.0 0.0 *220
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Nanotehnoloģijas šķiedrmateriālu ražošanā <strong>un</strong> apdarē"14212 Polimēru materiālu tehnoloģijas katedraVispārīgā informācijaKodsĶPI704NosaukumsNanotehnoloģijas šķiedrmateriālu ražošanā <strong>un</strong> apdarēStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēks Reihmane Skaidrīte - Doktors, ProfesorsMācībspēksBorisova Anna - PētnieksApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktos 1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiStudiju priekšmeta īstenošanas LVvalodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāMaksimālais studentu skaits 25auditorijāMaksimālais studentu skaits 25semestrīAnotācijaNanošķiedras – viens no nanomateriāliem. Organiskās <strong>un</strong> neorganiskās nanošķiedras, to iegūšanasprincipi <strong>un</strong> galvenās pielietojamās tehnoloģijas. Nanoapdares – šķiedru modifikācijas paņēmiens.Nanoapdaru veidi (krāsošana, nobeiguma apdare u.c.). Nanotehnoloģiju ja<strong>un</strong>umi šķiedru iegūšanai<strong>un</strong> apdarei.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Orientēties nanošķiedru īpatnībās <strong>un</strong> īpašībās. Iegūt zināšanas par šķiedrmateriālu ražošanas <strong>un</strong>kompetencēs <strong>un</strong> prasmēs apdares paņēmieniem, izmantojot nanotehnoloģijas. Spēt orientēties nanošķiedru <strong>un</strong> apdarestehnoloģiju pielietojuma jomās.Patstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiLiteratūraNepieciešamais tehniskaisaprīkojums studiju priekšmetaīstenošanaiPatstāvīgais darbs tiek organizēts, studentu grupai uzdodot individuālu referāta tēmu. Tā mērķis irveidot studentam padziļinātas zināšanas kādā no tēmām atbilstoši programmai, iepazīstoties arliteratūru, kā arī attīstīt prezentācijas prasmi. Patstāvīgais darbs noslēdzas ar referāta prezentāciju<strong>un</strong> visas studentu grupas diskusiju.1. P.Brown, K.Stevens. Nanofibers and nanotechnology in textiles; Cambridge, England:Woodhead Publishing Limited, 2007, 544 p.2. M.Lewin. Handbook of Fibre Chemistry; FL: Tailor & Francis, 2006, 1044 p.3. J.W.S.Hearle. High-performance fibres; Cambridge, England: Woodhead Publishing Limited,2001, 329 p.Lekcijām nepieciešams dators <strong>un</strong> projektorsNepieciešamās priekšzināšanas Bakalaura līmenis - atbilstošo programmu bakalaura līmeņa priekšmetiIepriekš apgūstamie studijupriekšmetiTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaits1. Šķiedru klasifikācija, attīstības tendences 22.-5. Šķiedras kā lielmolekulāri savienojumi, to īpašību uzlabojumi, izmantojot nanotehnoloģijas 86.-7. Ievads šķiedru nanotehnoloģijās - jēdziens par nanošķiedrām 48.-9. Nanošķiedru elektroformēšanas pamatprincipi <strong>un</strong> paņēmieni, tiem lietotie polimēri (celuloze, PA, PES u.c.) 410.-11. Oglekļa nanošķiedras 412. Nanokrāsošana 213. Nanonobeiguma apdares 214.-15. Nanošķiedru <strong>un</strong> apdares tehnoloģiju pielietojums 4221
16. Ja<strong>un</strong>umi šķiedru nanotehnoloģijās 2Praktiskie darbi 16Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiRezultātu vērtēšanas metodesPārzina nanošķiedru īpatnības <strong>un</strong> īpašībasReferāta sagatavošana <strong>un</strong> prezentācija,diskusija, eksāmens.Orientējas šķiedrmateriālu ražošanas <strong>un</strong> apdares paņēmienos, izmantojotReferāta sagatavošana, prezentācija <strong>un</strong>nanotehnoloģijas, kā arī spēj izvēlēties <strong>un</strong> pamatot optimālus tehnoloģiskos režīmus diskusija,. Eksāmens.Spēj izvēlēties noteiktiem mērķiem piemērotu nanošķiedruReferāta sagatavošana <strong>un</strong> prezentācija,diskusija. Eksāmens.20% no kopējās atzīmes dod praktiskā darbanovērtējums.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 3.0 2.0 1.0 0.0 *222
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Nanoslāņi <strong>un</strong> nanopārklājumi"14212 Polimēru materiālu tehnoloģijas katedraVispārīgā informācijaKodsĶPI703NosaukumsNanoslāņi <strong>un</strong> nanopārklājumiStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēles; Brīvās izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēks Gaidukovs Sergejs - Doktors, DocentsApjoms daļās <strong>un</strong> 1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LVīstenošanas valodasStudiju priekšmeta Nav paredzētsapgūšanas iespējatālmācības ceļāAnotācijaKursā tiek izskatīti:Nanomateriālu <strong>un</strong> nanotehnoloģijas definīcija. Vien-, dīv-, <strong>un</strong> trīsdimensiju nanoobjekti, todefinīcija <strong>un</strong> īpatnības. Nanopārklājumi, to loma <strong>un</strong> nozīmība. Nanopārklājumu iegūšanas metodes.No augšas uz apakšu <strong>un</strong> no apakšas uz augšu pieejas. Nanopārklājumu īpašības (ķīmiskās, fizikālās,mehāniskās, citas). Nanotriboloģija.Nanopārklājumu struktūra <strong>un</strong> īpatnības. Multinanopārklājumi. Brīvi nanoslāņi, to struktūra <strong>un</strong>īpašības. Pielietojums. Ievadīšana cita materiāla matricā. Nanoslāņi, to struktūra, īpašības <strong>un</strong>izveides priekšnosacījumi materiāla tilpumā. Kopolimēri. Nanoslāņu, nanopārklājumu analīzes <strong>un</strong>izpētes metodes. Nanoslāņu, nanopārklājumu piemēri, pielietojums <strong>un</strong> reālie produkti.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi,izteikti kompetencēs <strong>un</strong>prasmēsAplūkot īpašību specifiku nanoobjektiem kuru viena dimensija atrodas nanolīmenī, salīdzinājumāar mikroobjektiem. Pie šadiem objektiem pieder brīvi nanoslāņi (grafēns, māli, neorganiskieoksīdi, metālu sulfīdi), nanoslāņi, kas veidojas uz dažādiem substrātiem, nanoslāņi materiālos,nanopārklājumi, virsmas aktīvas vielas. Iegūt zināšanas par substrāta sagatavošanu, <strong>un</strong>nanopārklājumu iegūšanu ar pašorganizācijas, izsmidzināšanas, kodināšanas, litogrāfijas,adsorbcijas <strong>un</strong> rotācijas uznešanas tehnoloģiskajiem paņēmieniem. Spēt klasificēt nanopārklājumu<strong>un</strong> nanoslāņu veidus atkarībā no slāņu biezuma, dabas <strong>un</strong> veidošanas tehnoloģijas.Patstāvīgais darbs, tā Students patstāvīgi strādās ar literatūru, sagatavosies mājas darbam <strong>un</strong> kontroldarbam.organizācija <strong>un</strong> uzdevumiLiteratūra 1. Clay-Containing Polymeric Nanocomposites. Vol. 1. L.A.Utracki. Smithers RapraTechnology, 2004. 456 p.2. Nano- and Biocomposites. A.Kin-tak Lau, F.Hussain, K.Lafdi. CRC, 2009. 408 p.3. Polymer Nanocomposites Handbook. R. K.Gupta, E.Kennel, K.J.Kim. CRC, 2009. 566 p.4. Hybrid Nanocomposites for Nanotechnology: Electronic, Optical, Magnetic andBiomedical Applications. L.Merhari. Springer , 2009. 1030 p.5. Artificial Muscles: Applications of Advanced Polymeric Nanocomposites. M.Shahinpoor,K.J.Kim, M.Mojarrad. Taylor & Francis, 2007. 480 p.6. Metal-Polymer Nanocomposites. L.Nicolais. Wiley-Interscience, 2004. 320 p.Nepieciešamais tehniskaisaprīkojums studijupriekšmeta īstenošanaiNepieciešamāspriekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmetiLekcijām nepieciešams projektors, dators.vispārīgā ķīmija <strong>un</strong> fizika augstskolas programmas līmenī223
Tematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsNanomateriālu <strong>un</strong> nanotehnoloģijas. Vien-, dīv-, <strong>un</strong> trīsdimensiju nanoobjekti, to definīcija <strong>un</strong> īpatnības. 2Nanopārklājumi, to loma <strong>un</strong> nozīmība. Nanopārklājumu iegūšanas metodes. No augšas uz apakšu <strong>un</strong> no apakšas 8uz augšu pieejaNanopārklājumu īpašības (ķīmiskās, fizikālās, mehāniskās, citas). Nanotriboloģija. 8Nanopārklājumu struktūra <strong>un</strong> īpatnības. Multinanopārklājumi. 8Brīvi nanoslāņi, to struktūra <strong>un</strong> īpašības. Pielietojums. Ievadīšana cita materiāla matricā. 8Nanoslāņi, to struktūra, īpašības <strong>un</strong> izveides priekšnosacījumi materiāla tilpumā. Kopolimēri. 8Nanoslāņu, nanopārklājumu analīzes <strong>un</strong> izpētes metodes 4Nanoslāņu, nanopārklājumu piemēri, pielietojums <strong>un</strong> reālie produkti 2Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiStudents spēj novērtēt slāņaino nanoobjektu <strong>un</strong> nanopārklājumu nozīminanotehnoloģijā <strong>un</strong> materiālzinātnēs. Students izprot <strong>un</strong> spēj klasificētnanopārklājumu <strong>un</strong> nanoslāņu veidus.Students apguvis substrātu sagatavošanas <strong>un</strong> nanopārklājumu iegūšanas metodes.Students spēj aprakstī nanopārklājumus <strong>un</strong> nanoslāņus īpašības <strong>un</strong> pielietojumu.Rezultātu vērtēšanas metodesStudents spēj veikt patstāvīgu darbu.Pārbaudes veidi: mājas darbs, eksāmens, darbs.Sekmīgi veikts mājas darbs. Sekmīgi nokārtotseksāmens.Iegūtās zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks vērtētas pēcRTU vērtēšanas 10 baļļu sistēmas.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā Pārbaudījumi Brīvās izvēles pārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 3.0 3.0 0.0 0.0 * *224
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Robežnorises polimēru nanokompozītu veidošanās <strong>un</strong> sabrukumaprocesos"14212 Polimēru materiālu tehnoloģijas katedraVispārīgā informācijaKodsĶPI701NosaukumsRobežnorises polimēru nanokompozītu veidošanās <strong>un</strong> sabrukuma procesosStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēks Kalniņš Mārtiņš - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong>1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LVīstenošanas valodasStudiju priekšmeta Nav paredzētsapgūšanas iespēja tālmācībasceļāMaksimālais studentu skaits 20auditorijāMaksimālais studentu skaits 20semestrīAnotācijaKompozīts <strong>un</strong> adhēzijas savienojums. Kompozīta veidošanas pamatmērķi. Pamatnorises veidojotiesadhēzijas savienojumam. Adhēzijas savienojums. Adhezīvs, substrāts, saskares virsma,robežslānis, starpfāzu slānis. Adhēzijas savienojuma sagrūšanas veidi.Slapēšana. Virsmas spraigums. Virsmas spraiguma mērīšanas metodes <strong>un</strong> iekārtas. Slapēšanaslīdzsvara leņķis. Tā saistība ar virsmas enerģijas vērtībām. Cietas virsmas kritiskā virsmas enerģija.Neierobežota slapēšana, tās kritēriji. Nanolīmeņa substrātu slapēšanas īpatnības. Substrāta virsmasreljefs. Reālā, imaginārā <strong>un</strong> īpatnējāvirsma. Relatīvā kontaktvirsma. Starpfāzu saites. Īpatnējā kontaktvirsma. Īpatnējās substrātavirsmas novērtēšana: profilometrija, SEM, ASM, adsorbcijas metode. Virsmas reljefsnanolīmenī.Substrāta virsmas uzbūve. Substrātu virsmas uzbūves kopīgās iezīmes. Robežslāņi.Metālu, stikla <strong>un</strong> polimēru virsmas uzbūve. Nanolīmeņa substrātu virsmas uzbūves īpatnības.Kontakta virsmas veidošanās starp adhezīvu <strong>un</strong> substrātu. Adhezīva plūsma substrāta virsmasmikro- <strong>un</strong> nanolīmeņa kanālos. Kontaktvirsmas rašanās pildītos kompozītos. Kontaktvirsmasrašanās īpatnības nanodaļiņas saturošu kompozītu gadījumā. Kontaktvirsmas rašanās stiegrotoskompozītos. Kontaktvirsmas rašanās īpatnības nanošķiedras saturošu kompozītu gadījumā.Relatīvās kontaktvirsmas vērtības eksperimentāla novērtēšana. Problēmas nanobjektus saturošāmsistēmām. Substrāta virsmas pieejamība. Substrāta virsmas apstrāde. Virsmas apstrāde mērķi.Metālu <strong>un</strong> polimēru substrātu, stikla <strong>un</strong> oglekļa šķiedru virsmas modificēšana. Oglekļa nanošķiedruvirsmas modificēšana. Neorganisko nanodaļiņu virsmas apstrāde <strong>un</strong> modificēšana.Starpfāzu saišu veidošanās. Polimēru adhezīvu aktīvās f<strong>un</strong>kcionālas grupas. Substrātu aktīviecentri. Nanolīmeņa substrātu aktīvie centri. Starpfāzu saišu veidi. Atsevišķu starpfāzu saišuveidošanās piemēri. Saistāģenti <strong>un</strong> virsmas modifikatori. Starpfāzu mijiedarbības modelēšana aradhēzijas savienojumu. Adhēzijas savienojumu stiprības <strong>un</strong> ilgizturības novērtēšana. Defekt<strong>un</strong>ovērtēšana kompozītos, problēmas defektu novērtēšanā nanokompozītos. Adhēzijas savienojumu,kompozītu <strong>un</strong> nanokompozītu sagrūšanas rakstura novērtēšana. Virsmas jūtīgās metodes adhēzijassavienojumu pētīšanai.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Panākt, lai students:kompetencēs <strong>un</strong> prasmēs izprastu <strong>un</strong> spētu aprakstīt polimērkompozītu <strong>un</strong> nanokompozītu veidošanās <strong>un</strong> sabrukuma225
procesos notiekošās norises,pārzinātu substrāta virsmu <strong>un</strong> kontaktvirsmu raksturojošos parametrus <strong>un</strong> spētu izvērtēt tonozīmīgumu konkrētu kompozītmateriālu tapšanas procesos;prastu patstāvīgi izmantot atsevišķas eksperimentālās metodes <strong>un</strong> ar tām saistītās iekārtaskompozīta komponentu raksturošanai <strong>un</strong> kompozīta struktūras <strong>un</strong> īpašību novērtēšanai; prastuinterpretēt iegūtos rezultātus.Spētu pamatoti izvēlēties konkrēta kompozīta iegūšanas tehnoloģiskos risinājumus, kas nodrošinaoptimālu virsmas robežnorišu gaitu.Patstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiSagatavošanās lekcijai (15 lekcijas), veicot demonstrācijas materiālu izdrukāšanu <strong>un</strong> sakārtošanu.Sagatavošanās kontroldarbam (3 kontroldarbi semestra laikā).Sagatavošanās laboratorijas darbam (3 laboratorijas darbi semestra laikā).Laboratorijas darbu rezultātu apstrāde <strong>un</strong> noformēšana.Mājas darba – prezentācijas sagatavošana <strong>un</strong> prezentēšana.Literatūra Ajayan, M., Schadler, L.S., Bra<strong>un</strong>, P.V. Nanocomposite Science and Technology. Wiley, 2003. 239p.Adamson, A.W., Gast, A.P. Physical Chemistry of Surfaces. 6th ed. 1997. 808 p.Adhesion and Bonding in Composites. Ed. R. Marcel Decker, Inc. 1989. 355 p.F<strong>un</strong>damentals of Adhesion. Ed. L-H Lee. Plenum Press, 1991. 454 p.Multicomponent Polymer Systems. Ed. I.S. Miles, S. Rostami. Longman Scientific & Technical,1992, 435p.Nepieciešamais tehniskaisaprīkojums studijupriekšmeta īstenošanaiNepieciešamāspriekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmetiLekcijām: projektors, dators, paraugu kolekcija Laboratorijas darbiem: aprīkojums slapēšanas leņķanoteikšanai, atomspēka mikroskops, profilometrs, SEM, <strong>un</strong>iversālā testēšanas iekārtavispārīgā ķīmija <strong>un</strong> fizika tehniskās augstskolas programmas līmenīTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsKompozīts <strong>un</strong> adhēzijas savienojums. Kompozīta veidošanas pamatmērķi. Pamatnorises veidojoties adhēzijas 1savienojumam.Adhēzijas savienojums. Adhezīvs, substrāts, saskares virsma, robežslānis, starpfāzu slānis. Adhēzijas 1savienojuma sagrūšana.Slapēšana. Virsmas spraigums. Mērīšanas metodes <strong>un</strong> iekārtas. Slapēšanas līdzsvara leņķis. Tā saistība ar 3virsmas enerģiju.Cietas virsmas kritiskā virsmas enerģija. Neierobežota slapēšana, tās kritēriji. Nanolīmeņa substrātu slapēšanas 2īpatnīSubstrāta virsmas reljefs. Reālā, imaginārā <strong>un</strong> īpatnējā virsma. Relatīvā kontaktvirsma. Starpfāzu saites. 1Īpatnējā kontakta virsma.Īpatnējās substrāta virsmas novērtēšana: profilometrija, SEM, ASM, adsorbcijas metode. Virsmas reljefs 3nanolīmenī.Virsmas uzbūve. Substrātu virsmas uzbūves kopīgās iezīmes. Robežslāņi. Uz virsmas adsorbētās <strong>un</strong> ķīmiski 1saistītās videsMetālu, stikla <strong>un</strong> polimēru virsmas uzbūve. Nanolīmeņa substrātu virsmas uzbūves īpatnības. 2Kontakta virsmas veidošanās starp adhezīvu <strong>un</strong> substrātu. Adhezīva plūsma substrāta virsmas mikro- <strong>un</strong> 2nanolīmeņa kanālos.Kontaktvirsmas rašanās pildītos kompozītos. Kontaktvirsmas rašanās īpatnības nanodaļiņas saturošu 2kompozītu gadījumā.Kontaktvirsmas rašanās stiegrotos kompozītos. Kontaktvirsmas rašanās īpatnības nanošķiedras saturošu 1kompozītu gadījumā.Relatīvās kontaktvirsmas vērtības eksperimentāla novērtēšana. Problēmas nanobjektus saturošām sistēmām. 2Substrāta virsmaSubstrāta virsmas apstrāde. Virsmas apstrāde mērķi. Metālu <strong>un</strong> polimēru substrātu, stikla <strong>un</strong> oglekļa šķiedru 2virsmas modifikācija.Oglekļa nanošķiedru virsmas modificēšana. Neorganisko nanodaļiņu virsmas apstrāde <strong>un</strong> modificēšana. 1Starpfāzu saišu veidošanās. Polimēru adhezīvu aktīvās f<strong>un</strong>kcionālas grupas. Substrātu aktīvie centri. 2226
Nanolīmeņa substrātsStarpfāzu saišu veidi Atsevišķu starpfāzu saišu veidošanās piemēri. Saistāģenti <strong>un</strong> virsmas modifikātori 2Starpfāzu mijiedarbības modelēšana ar adhēzijas savienojumu. Adhēzijas savienojumu stiprības <strong>un</strong> ilgizturības 2novērtēšanaDefektu novērtēšana kompozītos, problēmas defektu novērtēšanā nanokompozītos 1Adhēzijas savienojumu, kompozītu <strong>un</strong> nanokompozītu sagrūšanas rakstura novērtēšana Virsmas jūtīgās 1metodesKontroldarbs par tēmu: „Slapēšana, virsmas enerģija” 1Kontroldarbs par tēmu: „Substrātu virsmas uzbūve <strong>un</strong> kontakta veidošanās starp adhezīvu <strong>un</strong> substrātu” 1Kontroldarbs par tēmu: „Starpfāzu saišu veidošanās” 1Laboratorijas darbs Nr. 1: „Adhēzijas savienojuma stiprības novērtēšana atslāņošanas režīmā” 4Laboratorijas darbs Nr. 2 „ Materiālu virsmas reljefa novērtēšana izmantojot ASM profilometrijas režīmā” 4Laboratorijas darbs Nr. 3 „Materiālu virsmas slapēšanas pētījumi” 4Laboratorijas darbu aizstāvēšana 1Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiRezultātu vērtēšanas metodesStudents apguvis <strong>un</strong> spēj reducēt konkrētus kompozītus līdz adhēzijassavienojumam mikroskopiskā līmenī <strong>un</strong> līdz atbilstošam adhēzijasmodeļsavienojumamStudents izprot <strong>un</strong> spēj detalizēti aprakstīt svarīgākās polimērkompozītu <strong>un</strong> Sekmīgi veikts kontroldarbs.nanokompozītu veidošanās <strong>un</strong> sabrukuma procesos notiekošās norises (slapēšana, Sekmīgi nokārtots eksāmenskontaktvirsmas veidošanās u.c.)Students pārzina substrāta virsmu <strong>un</strong> kontaktvirsmu raksturojošos parametrus <strong>un</strong>spēj izvērtēt to nozīmīgumu konkrētu kompozītmateriālu tapšanas procesosStudents prot patstāvīgi izmantot atsevišķas eksperimentālās metodes <strong>un</strong> ar tāmsaistītās iekārtas kompozīta komponentu raksturošanai <strong>un</strong> kompozīta struktūras <strong>un</strong>īpašību novērtēšanai. Prot interpretēt iegūtos rezultātus.Students spēj pamatoti izvēlēties konkrēta kompozīta iegūšanas tehnoloģiskosrisinājumus, kas nodrošina optimālu virsmas robežnorišu gaituSekmīgi veikts kontroldarbsSekmīgi veikts <strong>un</strong> prezentēts mājas darbsSekmīgi veikts kontroldarbsSekmīgi veikts <strong>un</strong> prezentēts mājas darbsSekmīgi nokārtots eksāmensSekmīgi veikts <strong>un</strong> aizstāvēts laboratorijasdarbsSekmīgi veikts <strong>un</strong> prezentēts mājas darbsPriekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 3.0 2.0 0.0 1.0 *227
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Biopolimēru <strong>un</strong> bionanomateriālu tehnoloģijas <strong>un</strong> pielietojums"14212 Polimēru materiālu tehnoloģijas katedraVispārīgā informācijaKodsĶPI706NosaukumsBiopolimēru <strong>un</strong> bionanomateriālu tehnoloģijas <strong>un</strong> pielietojumsStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā joma MateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēks Reihmane Skaidrīte - Doktors, ProfesorsMācībspēksStaško Jolanta - PētnieksApjoms daļās <strong>un</strong> 1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LVīstenošanas valodasStudiju priekšmeta Nav paredzētsapgūšanas iespējatālmācības ceļāMaksimālais studentu 25skaits auditorijāMaksimālais studentu 25skaits semestrīAnotācijaGalvenie biopolimēri <strong>un</strong> biomateriālu veidi, to īpašības <strong>un</strong> pielietojums.Biopolimēru <strong>un</strong> bionanomateriālu ķīmiskās struktūras, materiālu sastāva <strong>un</strong> izstrādājumu iegūšanastehnoloģijas ietekme uz to īpašībām.Dažādu biopolimēru <strong>un</strong> bionanomateriālu izstrādājumu īpašību maiņa ārējo apstākļu ietekmē.Ieskats biopolimēra <strong>un</strong> bionanomateriālu mijiedarbībā ar ķermeni.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar galvenajiem biopolimēru <strong>un</strong> bionanomateriālu veidiem,izteikti kompetencēs <strong>un</strong> iegūšanas izplatītākajām tehnoloģijām <strong>un</strong> to ietekmi uz izstrādājumu īpašībām, kā arī uz materiālaprasmēsizmantošanas jomu.Patstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiLaboratorijas darbu laikā studenti iegūs pieredzi bipolimēru iegūšanas tehnoloģijās <strong>un</strong> īpašīb<strong>un</strong>oteikšanā. Iegūtās zināšanas <strong>un</strong> iemaņas studentiem jāpamato aistavot laboratorijas darbus pēc tonoformēšanas.Literatūra 1. Ed. By C.G.Gebelein. Biotechnology and Polymers; N. - Y. & London. Plenum Press, 1991.2. Ed. By G.J.L.Griffin. Chemistry and Technology of Biodegradable Polymers; N. - Y. & London,Chapman&Hall, 1994.3. Microbial Bioproducts (Advances in biochem.eng./biotechnol., Vol.41); Berlin&Heidelberg,Springer&Verlag, 1990.4.Buddy D.Rathner, Allan S.Hoffman, Frederick H.Schoen, Jack E.Lemons. Biomaterials Science,An Introduction to materials in medicine 2nd Edition; Elsevier Academic Press, London, 2004.Nepieciešamais tehniskais Lekcijām - projektors <strong>un</strong> dators. Laboratorijām - telpas ar atbilstošu aprikojumu <strong>un</strong> iekārtām.aprīkojums studijupriekšmeta īstenošanaiNepieciešamāsstudiju programma - bakalaura līmenīpriekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmeti228
Tematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaits1.Organiskās ķīmijas pamati. 22. Biopolimēru definīcijas. Aminoskābes <strong>un</strong> proteīni. Olbaltumvielas. 23. Polipeptīdu <strong>un</strong> olbaltumvielu struktūra. Fermenti. Fermentu <strong>un</strong> polileptīdu ķīmiskā sintēze. 24. Polisaharīdi kā biomateriāli-baktēriju izstrādātie polisaharīdi;celuloze <strong>un</strong> tās atvasinājumi, to pielietojums 2medic..5. Polisaharīdi kā biomateriāli-guāra sveķi;pullans;dekstrīns <strong>un</strong> ciklodekstrīns;ciete, tās atvasinājumi <strong>un</strong> to 2pielietoj.6. Hialuronskābe <strong>un</strong> tās atvasinājumi. 27. Algināti (alginātu hidrogēli, alginātu polieliktrolīti, kā maleinskābju piegādes matrica), to pielietojums 2medicīnā.8. Kalcija algināti (kā mikrodaļiņas zāļu <strong>un</strong> proteīnu ievadīšanas sistēmas, kā bruču pārsēji), to pielietojums. 29. Kalcija algināti kā bruču pārsēji, kalcija algināts audu inžnierijjā, to pielietojums. 210. Hitozāna biosaderība <strong>un</strong> bioadhezivitāte;pielietojums zāļu ievadīšanas sistēmu matricas;mikrosfēras <strong>un</strong> 2mikrokapsulas.11.Hitozāna gēli;hitozāni gēnu ievadīšanai;hitozāna atvasinājumi;hitozāna sterilizācija. 212. Biopolimēra <strong>un</strong> biomedicīniskā polimēra mijiedarbība ar ķermeni. 213. Polimēri <strong>un</strong> regulējamas zāļu ievadīšanas sistēmas. 214. Polimēru sadalīšanās bioloģiskā vidē. 215. Polimērmateriālu biomedicīniskais pielietojums, to klasifikācija. 216. Termoplastisko <strong>un</strong> termoreaktīvo polimēru pielietojums medicīnā. 2Laboratorijas darbi 16Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiStudents apguvis mācību priekšmeta programmu, spēj veikt patstāvīgu darbu.Nostrādāti <strong>un</strong> sekmīgi aizstāvēti laboratorijas darbi.Pozitīvi novērtētas zināšanas eksāmenā.Rezultātu vērtēšanas metodesIegūtās zināšanas novērtētas pēc RTUpieņemtās (10 balles) vērtēšanas sistēmasPriekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 3.0 32.0 0.0 16.0 *229
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Polimēru fizika <strong>un</strong> fizikālā ķīmija"14212 Polimēru materiālu tehnoloģijas katedraVispārīgā informācijaKodsĶPI702NosaukumsPolimēru fizika <strong>un</strong> fizikālā ķīmijaStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēles; Brīvās izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēks Gaidukovs Sergejs - Doktors, DocentsApjoms daļās <strong>un</strong>1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LVīstenošanas valodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāAnotācijaKursā tiek izskatīti:Polimēru virknes lokanība. Polimēru kamols. Polimēru virknes superelastība. Polimēru virknestilpuma mijiedarbība. Polimēru sistēmu viskozitāte. Atšķaidītie <strong>un</strong> koncentrētie polimēru šķīdumi.Polimēru kausējums. Polimēru kvantitatīvs raksturojums. Polikondensācijas likumsakarības <strong>un</strong>modelēšana. Polimerizācijas likumsakarības <strong>un</strong> modelēšana. Makromolekulu konfigurācija .Makromolekulas konformācijjas. Makromolekulu sistēmas. Vielas īpatnējais tilpums. Polimēruīpatnējais tilpums. Relaksācijas procesi makromolekulu sistēmās . Polimēru mehāniskas pārbaudes.Amorfa polimēra deformatīvie stāvokļi . Superelastīgais stāvoklis . Stiklveida stāvoklis. Polimēruviskozi-tekošais stāvoklis . Polimēru kristāliskais stāvoklis .Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteiktikompetencēs <strong>un</strong> prasmēsIegūt zināšanas par polimēru nano- <strong>un</strong> mikrostrukturu, saprast polimēru virknes, to veidojumu, tosavstarpējas mijiedarbības <strong>un</strong> arī struktūras ietekmi uz polimēru makroskopiskajām īpašībām; spētklasificēt <strong>un</strong> noteikt procesus notiekošus polimēros dažādās temperatūrās <strong>un</strong> fāzu stāvokļos,iemācīties saistīt polimēru virkņu dažādā līmeņa konfigurācijas struktūru ar materiālamakrostruktūru, īpašībām <strong>un</strong> polimēra iegūšanas veidu.Patstāvīgas literatūras studijas, sagatavojoties mājas darbam <strong>un</strong> kontroldarbam.Patstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiLiteratūra 1. Statistical Physics of Macromolecules. A.Yu.Grosberg, A.R.Khokhlov. AmericanInstitute of Physics. 1994, 350 p.2. Лекции по физической химии полимеров. А.Р.Хохлов, С.И.Кучанов. Мир, 2000.192 с.3. Физика полимеров. Г.М.Бартенев, С.Я.Френкель. Химия, 1990. 432 с.4. Polymer Physics. M.Rubinstein, R.H.Colby. Oxford University Press, 2003. 456 p.5. Topics in Polymer Physics. R.S.Stein, J.Powers. Imperial College Press, 2006. 432 p.Nepieciešamais tehniskaisaprīkojums studijupriekšmeta īstenošanaiNepieciešamāspriekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmetiLekcijām nepieciešams projektors, dators.vispārīgā ķīmija <strong>un</strong> fizika augstskolas programmas līmenīTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsPolimēru fizikas nodaļas. Polimēru virknes lokanība. 2Polimēru kamols. 2230
Polimēru virknes superelastība. 2Polimēru virknes tilpuma mijiedarbība 2Polimēru sistēmu viskozitāte 3Atšķaidītie <strong>un</strong> koncentrētie polimēru šķīdumi 3Polimēru kausējums 3Polimēru kvantitatīvs raksturojums 4Polikondensācijas likumsakarības <strong>un</strong> modelēšana 2Polimerizācijas likumsakarības <strong>un</strong> modelēšana 2Polimēru fizikālā ķīmijas nodaļas. Makromolekulu konfigurācija . 2Makromolekulas konformācijjas 2Makromolekulu sistēmas. 2Vielas īpatnējais tilpums. Polimēru īpatnējais tilpums. 3Relaksācijas procesi makromolekulu sistēmās 2Polimēru mehāniskas pārbaudes 2Amorfa polimēra deformatīvie stāvokļi 2Superelastīgais stāvoklis 2Stiklveida stāvoklis 2Polimēru viskozi-tekošais stāvoklis 2Polimēru kristāliskais stāvoklis 2Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiStudents apguvis polimēru fizikas <strong>un</strong> polimēru fizikālās ķīmijas apskatītas nodaļas,spēj pietiekoši kompetenti orientēties teorētiskajās zināšanās <strong>un</strong> novērtēt polimēruvirknes nano <strong>un</strong> mikroskopiskajā līmenī.Rezultātu vērtēšanas metodesSekmīgi veikts kontroldarbs. Sekmīginokārtots eksāmens.Iegūtās zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks vērtētas pēcRTU vērtēšanas 10 baļļu sistēmas.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā Pārbaudījumi Brīvās izvēles pārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 3.0 3.0 0.0 0.0 * *231
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Nanostrukturētas elektrokeramikas fizikālā ķīmija"14113 Silikātu,augsttemperat.<strong>un</strong> neorg.nanomat.tehn.kVispārīgā informācijaKodsĶST705NosaukumsNanostrukturētas elektrokeramikas fizikālā ķīmijaStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēks Mežinskis G<strong>un</strong>dars - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktos 1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiStudiju priekšmeta īstenošanas LV, ENvalodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāAnotācijaPriekšmetā izklāstīts elektrokeramikas iedalījums <strong>un</strong> nano- <strong>un</strong> mikrostrukturētas keramikas uzbūve<strong>un</strong> īpašības. Apskatītas tradicionālās elektrokeramikas ieguves <strong>un</strong> apstrādes tehnoloģijas, kā arīnanostrukturētas elektrokeramikas sintēzes metodes <strong>un</strong> apstrāde. Detalizēti apskatītapjezoelektriskā, piroelektriskā, elektrooptiskā, P- <strong>un</strong> n- tipa pusvadītāju <strong>un</strong> magnētiskā keramika.Raksturoti nanostrukturēti špineļa tipa <strong>un</strong> heksagonālas uzbūves ferīti. Sniegts pārskats par gāzessensoriem uz elektro- <strong>un</strong> magnetokeramikas bāzes, magneto- <strong>un</strong> elektrostrikcijas keramiku <strong>un</strong>magnetoelektriskiem kompozītiem.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Orientēties nano- <strong>un</strong> mikrostrukturētas keramikas uzbūves īpatnībās <strong>un</strong> īpašībās Iegūt zināšanas parkompetencēs <strong>un</strong> prasmēs elektrokeramikas sintēzi <strong>un</strong> uzbūvi, kā arī mācēt izskaidrot materiālu struktūras <strong>un</strong> fizikāli ķīmiskoīpašību sakarības. Spēt pamatot dažādo elektrokeramikas materiālu izmantošanas jomas.Patstāvīgais darbs, tā Patstāvīgais darbs tiks organizēts kursa darba izstrādāšanai. Kursa darba mērķis: veidot padziļinātasorganizācija <strong>un</strong> uzdevumi zināšanas kādā no pašam studentam interesējošām tēmām elektrokeramikas jomā.Literatūra1.The science and engineering of mateials: Third edition/ D.R. Askeland. UK: Stanley Thornes Ltd,1998. 854 pp.2. Nanostructures and nanomaterials: Synthesis, properties & applications/ G. Cao. USA: ImperialCollege Press, 2004, 433 pp.3. Materials science and engineering/ D. William, Jr. Callister. USA: John Wiley & Sons Inc.,1985. 602 pp.4. Materials for engineers/ W.F. Hosford. USA: Cambridge University Press, 2008. 278 pp.5. Electroceramics: materials, properties, applications/ A. J. Moulson, J. M. Herbert. London: JohnWiley & Sons LTD, 2003. 547 pp.6. Magnetic ceramics/ R. Valenzuela. USA: Cambridge University Press, 1994. 312 pp.7. Processing and Properties of Advanced Ceramics and Composites/ N. P. Bansal, J. P. Singh.USA: Cambridge University Press, 2008. 256 pp.8. Solid State Gas Sensing/ E. Comini, G. Faglia, G. Sberveglieri. USA: Spienger science press,2009. 336 pp.9. Encyclopedia of smart materials/ M. Schwartz. USA: A Wiley-Interscience Publication, 2002.1073 pp.10. Advanced magnetic nanostructures. D. Sellmyer, R. Skomski. USA: Spienger science press,2006. 514 pp.Nepieciešamais tehniskaisaprīkojums studiju priekšmetaīstenošanaiNepieciešamās priekšzināšanas Vispārējā fizika <strong>un</strong> ķīmija.Iepriekš apgūstamie studijupriekšmetiSola-gēla laboratorijas aprīkojums. Planetārās <strong>un</strong> bumbu dzirnavas. Daļiņu izmēra <strong>un</strong> zetapotenciāla mērīšanas iekārta. Viskozimetrs. Žāvskapji, krāsnis. Atomspēka mikroskops.Rentgenstaru difraktometrs.232
Tematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsElektrokeramikas iedalījums 1Mikrostrukturētas keramikas uzbūve 2Nanostrukturētas keramikas uzbūve 2Liegās ieguves metodes 6Citas iegūšanas sintēzes metode 3Pjezoelektriskā keramika 2Piroelektriskā keramika 2Elektrooptiskā keramika 2P-tipa pusvadītāji 1N-tipa pusvadītāji 1Magnētiskā keramika 2Špineļa tipa ferīti 1Heksagonālas uzbūves tipa ferīti 1Gāzes sensori uz elektro-keramikas bāzes 2Magnetostrikcijas keramika 1Elektrostrikcijas keramika 1Magnetoelektriskie kompozīti 2Laboratorijas darbi liegajās ķimiskajās tehnoloģijās 16Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiRezultātu vērtēšanas metodesStudents iegūs zināšanas par elektrokeramikas sintēzi, pielietojumu <strong>un</strong> īpašībām. - Iegūtas zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks vērtētasrakstiskā eksāmena laikā, kurā studentamjāparāda prasme orientēties nano- <strong>un</strong>mikrostrukturētas keramikas uzbūves īpatnībās<strong>un</strong> īpašībāsLaboratorijas darbu laikā studenti iegūs praktiskā darba pieredzi liego sintēzes Iegūtās zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks novērtētasmetožu izmantošanā.ar ieskaiti, kurā studentam jāparāda prasmeizvēlēties optimālos sastāvus <strong>un</strong> sintēzesapstākļus elektrokeramikas nanopulveruieguvei.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 3.0 2.0 0.0 1.0 *233
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Oksīdu nanomateriāli"14113 Silikātu,augsttemperat.<strong>un</strong> neorg.nanomat.tehn.kVispārīgā informācijaKodsĶST707NosaukumsOksīdu nanomateriāliStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēks Mežinskis G<strong>un</strong>dars - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktos 1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiStudiju priekšmeta īstenošanas LV, ENvalodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāAnotācijaPriekšmetā izklāstītas izmēru, ierobežojumu teorija <strong>un</strong> oksidācijas efekti. Sniegts skaidrojumsnanomateriālu struktūrām <strong>un</strong> saitēm. Raksturota metālu oksīdu <strong>un</strong> ūdens robežvirsma. . Priekšmetāapskatīta metālu oksīdu nanodaļiņu sintēze, izmantojot šķidra - cieta viela fāžu pāreju,līdzizgulsnēšanu, sola-gela metodi, mikroemulsijas metodi, hidrotermālo metodi, kā arī metāluoksīdu nanodaļiņu sintēze, izmantojot gāze - cieta viela fāžu pāreju: ķīmisko tvaika nogulsnēšanu,lāzera impulsu metodes.. Priekšmetā bez tam apskatīta molekulu adsorbcija uz oksīdu nanodaļiņām<strong>un</strong> oksīdu nanomateriālu rūpnieciska izmantošana.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Orientēties oksīdu nanomateriālu sintēzes, uzbūves īpatnībās <strong>un</strong> īpašībās. Iegūt prasmi izvērtētkompetencēs <strong>un</strong> prasmēs attiecīgā nanoporainā materiāla pielietošanas jomu atkarībā no tā struktūras <strong>un</strong> tam piemītošajāmīpašībām.Patstāvīgais darbs, tā Patstāvīgais darbs tiks organizēts kursa darba izstrādāšanai. Kursa darba uzdevums: izveidotorganizācija <strong>un</strong> uzdevumi padziļinātas zināšanas kādā no pašam studentam interesējošām tēmām oksīdu nanomateriālu jomā.Literatūra1. Nanotechnology : basic science and emerging technologies / Michael Wilson ... [et. al.].Chapman & Hall/CRC, c2002, 271 lpp.2. Nanotechnology : an introduction to nanostructuring techniques / Michael Köhler and WolfgangFritzsche. 2nd, completely revised ed. Weinheim : Wiley-VCH Verlag, c2007. 321 lpp.3. Nanostructures & nanomaterials : synthesis, properties & applications / Guozhong Cao. London :Imperial College Press, c2005. 433 lpp.4. Köhler, Michael.Nanotechnology :an introduction to nanostructuring techniques /Michael Köhlerand Wolfgang Fritzsche. Weinheim : Wiley-VCH Verlag, c2007. 321 lpp.5. Mansoori, G. Ali. Principles of nanotechnology :molecular-based study of condensed matter insmall systems /G. Ali Mansoori. Hackensack (N.J.) [etc.] : World Scientific, c2005. 341 lpp.6. Springer handbook of nanotechnology /Bharat Bhushan (ed.). Berlin : Springer, c2007.1916 lppNepieciešamais tehniskaisaprīkojums studiju priekšmetaīstenošanaiNepieciešamās priekšzināšanas Vispārīgā ķīmija <strong>un</strong> fizika.Iepriekš apgūstamie studijupriekšmetiSola-gēla laboratorijas aprīkojums. Planetārās <strong>un</strong> bumbu dzirnavas. Viskozimetrs. Žāvskapji,augsttemperatūras krāsnis. Z-potenciāla <strong>un</strong> nanodaļiņu izmēra noteikšanas iekārta. Infrasarkanostaru spektroskopijas iekārta ar Furjē pārveidotāju. Atomspēka mikroskops. Rentgenstarudiffraktometrs.Tematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsIzmēru, ierobežojumu teorija <strong>un</strong> oksidācijas efekti 4Nanomateriālu struktūra <strong>un</strong> saites. 4Metālu oksīdu <strong>un</strong> ūdens robežvirsmas raksturojums 2Metālu oksīdu nanodaļiņu sintēze, izmantojot šķidra - cieta viela fāžu pāreju 2234
Metālu oksīdu nanodaļiņu sintēze, izmantojot līdzizgulsnēšanu, sola-gela metodi 4Metālu oksīdu nanodaļiņu sintēze, izmantojot mikroemulsijas metodi, hidrotermālo metodi. 4Metālu oksīdu nanodaļiņu sintēze, izmantojot gāze - cieta viela fāžu pāreju: ķīmiskā tvaika nogulsnēšana, lāzera 4impulsuOksīdu nanodaļiņu ķīmiskās īpašības. 2Molekulu adsorbcija uz oksīdu nanodaļiņām. 4Oksīdu nanomateriālu rūpnieciska izmantošana 2Laboratorijas darbi 16Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiRezultātu vērtēšanas metodesStudents iegūs zināšanas par oksīdu nanomateriālu pielietojumu <strong>un</strong> īpašībām, kā arī Iegūtās zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks vērtētasapgūs prasmes izvērtēt attiecīgā oksīdu nanomateriāla pielietojuma jomu. rakstiskā eksāmena laikā, kurā studentamjāpārzina esošie oksīdu nanomateriāli, touzbūves īpatnības <strong>un</strong> īpašības, kā arīpielietojuma jomas.Laboratorijas darbu laikā studenti iegūs praktiskā dara pieredzi, sintezējot oksīd<strong>un</strong>anomateriālus, padziļinās savas zināšanas pētīšanas metožu izmantošanā.Iegūtās zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks novērtētas arieskaiti, kurā studentam jāparāda prasmeizvēlēties optimālās sintēzes <strong>un</strong> pētīšanasmetodes, paraugu sagatavošanu pētījumiem,interpretēt datus.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 3.0 2.0 0.0 1.0 *235
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Neorganisko nanodaļiņu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija"14113 Silikātu,augsttemperat.<strong>un</strong> neorg.nanomat.tehn.kVispārīgā informācijaKodsĶST709NosaukumsNeorganisko nanodaļiņu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģijaStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēles; Brīvās izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaĶīmija <strong>un</strong> ķīmijas tehnoloģijaAtbildīgais mācībspēks Juhņeviča Inna - Doktors, Docents (praktiskais)Apjoms daļās <strong>un</strong>1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LVīstenošanas valodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāAnotācijaNanotehnoloģijas attīstība. Neorganisko materiālu struktūra. Materiālu tradicionālās sintēzesmetodes. Neorganisko nanomateriālu struktūra <strong>un</strong> īpašības, to sintēzes metodes: ķīmiskās <strong>un</strong>fizikālās. Tvaiku kondensācijas, savienojumu ķīmiskās nogulsnēšanas <strong>un</strong> termiskās sadalīšanas,šķidruma reducēšanas <strong>un</strong> izsmidzināšanas, mehāniskās sasmalcināšanas metode inertās gāzesatmosfērā. Nanokompozīti <strong>un</strong> to ieguves metodes. Nanodaļiņu <strong>un</strong> nanomateriālu izmantošanasperspektīvas.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Orientēties neorganisko nanomateriālu uzbūves īpatnībās <strong>un</strong> īpašībās. Iegūt zināšanas parkompetencēs <strong>un</strong> prasmēs neorganisko nanomateriālu sintēzi <strong>un</strong> uzbūvi, kā arī mācēt izskaidrot materiālu struktūras <strong>un</strong> fizikāliķīmisko īpašību sakarības. Spēt pamatot dažādo neorganisko nanomateriālu izmantošanas jomas.Patstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiPatstāvīgais darbs tiks organizēts kursa darba izstrādāšanai. Kursa darba mērķis: veidot padziļinātaszināšanas kādā no pašam studentam interesējošām tēmām neorganisko nanodaļiņu jomā.Literatūra 1. Handbook of Nanophase Materials. / Ed. A.N. Goldstein. Marcel Dekker, Inc. New York,Basel. Hong Kong. 1997, 369 P.2. Nanostructures & nanomaterials : synthesis, properties & applications / Guozhong Cao.London : Imperial College Press, 2005. 433.P.3. A.I.Gusevs. Nanomateriāli, nanostruktūras, nanotehnoloģijas -M.:Fiz.mat.liter., 2005. –410 lpp. (rus.)4. N.A.Šabanovs. Nanodisperso oksīdu ķīmija <strong>un</strong> tehnoloģija- М.: Akadem., 2006. - 309lpp. (rus.).5. Nanotechnology: basic science and emerging technologies / Michael Wilson ... [et. al.].Chapman & Hall/CRC, 2002, 271 P.6. Nanotechnology: an introduction to nanostructuring techniques / Michael Köhler andWolfgang Fritzsche. 2nd, completely revised ed. Weinheim : Wiley-VCH Verlag, 2007, 321 P.Nepieciešamais tehniskaisaprīkojums studijupriekšmeta īstenošanaiNepieciešamāspriekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmetiNav nepieciešamasTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsNeorganisko nanodaļiņu īpašību īpatnības 8Metālu, oksīdu <strong>un</strong> hidroksīdu nanopulveru sintēzes metodes 12236
Nanodisperso sistēmu fizikāli-ķīmiskās analīžu metodes 6Neorganisko nanodaļiņu izmēru noteikšanas metodes 6Nanomateriāli <strong>un</strong> to pamatklasifikācija 4Nanomateriālu struktūras veidi 4Nanomateriālu pielietošanas jomas <strong>un</strong> iespējamie ierobežojumi 4Nanomateriālu iegūšanas tehnoloģijas 4Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiSpēj definēt nanotehnoloģijas, nanomateriālus. Spēj orentēties nanotehnoloģijasattīstībā, pielietojumā.Spēj atšķirt neorganisko nanomateriālu sintēzes metodes (tvaiku kondensācijas,savienojumu ķīmiskās nogulsnēšanas <strong>un</strong> termiskās sadalīšanas, šķidrumareducēšanas <strong>un</strong> izsmidzināšanas, mehāniskās sasmalcināšanas metode), <strong>un</strong>sintēzei izvēlēties nepieciešamo metodi.Spēj izanalizēt iegūto nanomateriālu struktūru <strong>un</strong> īpašības, kā arī nanomateriāluizmantošanas perspektīvas.Rezultātu vērtēšanas metodesIegūtas zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks vērtētasrakstiskā kontroldarba laikā, kurā studentamjāparāda prasme orientēties neorganiskonanodaļiņu <strong>un</strong> nanomateriālu uzbūves īpašībās<strong>un</strong> īpatnībās.Iegūtas zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks vērtētasrakstiskā kontroldarba laikā.Iegūtas zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks vērtētasrakstiskā kontroldarba laikā.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā Pārbaudījumi Brīvās izvēles pārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 3.0 3.0 0.0 0.0 * *237
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Nanoporainie materiāli"14113 Silikātu,augsttemperat.<strong>un</strong> neorg.nanomat.tehn.kVispārīgā informācijaKodsĶST710NosaukumsNanoporainie materiāliStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēks Mežinskis G<strong>un</strong>dars - Habilitētais doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong>1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LVīstenošanas valodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāAnotācijaPriekšmetā aplūkoti katalizatori <strong>un</strong> absorbenti uz nanoporainu materiālu bāzes. Sniegtas ziņas parnanoporaino materiālu iedalījumu <strong>un</strong> nanoporainajiem materiāliem modernajās tehnoloģijās.Nanoporainie materiāli ir nozīmīga nanostrukturēto materiālu klase. Šiem materiāliem raksturīgaliela īpatnējā virsma,liels poru tilpums, vienveidīgs poru izmērs <strong>un</strong> lielas iespējas izveidot vēlamāsķīmiskās īpašības virsmai. Šie materiāli ir perspektīvi ja<strong>un</strong>as paaudzes f<strong>un</strong>kcionālo materiāluizveidei adsorbentu, membrānu, sensoru, enerģijas uzglabāšanas, katalītisko <strong>un</strong> fotokatalītisko,biotehnoloģisko materiālu jomās.Detalizēti tiks apskatītas nanoporaino materiālu īpašību atkarība no poru satura, izmēriem <strong>un</strong>formas. Studenti iegūs zināšanas par nanoporainiem materiāliem vides attīrīšanai <strong>un</strong> gaisupiesārņojošo vielu atdalīšanai.<strong>un</strong> nanoporainiem materiālim kā enzīmu imobilizācijas pamatnēm.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteiktikompetencēs <strong>un</strong> prasmēsPatstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiLiteratūraOrientēties nanoporainu materiālus uzbūves īpatnībās <strong>un</strong> īpašībās Iegūt zināšanas par nanoporainumateriālu sintēzi <strong>un</strong> uzbūvi, kā arī mācēt izskaidrot materiālu struktūras <strong>un</strong> fizikāli ķīmisko īpašībusakarības. Spēt pamatot dažādās nanoporaino <strong>un</strong> mezoporaino materiālu izmantošanas jomas.Patstāvīgais darbs tiks organizēts kursa darba izstrādāšanai. Kursa darba mērķis: veidot padziļinātaszināšanas kādā no pašam studentam interesējošām tēmām nanoporaino vai mezoporaino materiālujomā.1. Nanoporous materials: Science and engineering / G. Q. Lu and X. S. Zhao. London: Imperialcollege press, 2004, 917 pp.2. Adsorption and diffusion in nanoporous materials / Rolando M. A. and Roque-Malherbe.London: CRC press, 2007, 290 P.3. Nanoporous Materials II / A. Sayari, M. Jaroniec, T. J. Pinnavaia. Amsterdam: Elsiever, 2000,915 pp.Nepieciešamais tehniskaisaprīkojums studijupriekšmeta īstenošanaiNepieciešamāspriekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmetiSola-gēla laboratorijas aprīkojums. Planetārās <strong>un</strong> bumbu dzirnavas. Daļiņu izmēra <strong>un</strong> z-potenciālanoteikšanas iekārta. Viskozimetrs. Žāvskapji <strong>un</strong> augsttemperatūras krāsnis.Atomspēkamikroskops.Rentgenstaru difraktometrs. Slāpekļa adsorbcijas <strong>un</strong> dzīvsudraba porozimetri.Vispārējā fizika <strong>un</strong> ķīmija.Tematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsKatalizatori <strong>un</strong> absorbenti uz nanoporainu materiālu bāzes. 4Nanoporaino materiālu iedalījums. Nanoporainie materiāli modernajā tehnoloģijā. 4238
Ceolīte/Mezoporainie molekulārā sieta kompozīti <strong>un</strong> virsmas-formēti mezostrukturēti materiāli 4Nanoporaini materiāli kā gāzes sensori. 4Nanoporaini filtri <strong>un</strong> atdalīšanas membrānas. 4Molekulārās manipulācijas materiālu pielietojums nanovadu <strong>un</strong> nanodaļiņu sintēzei. 4Nanoporainas struktūras fizikāli-ķīmisko īpašību modificēšanai. 2Nanoporaino materiālu īpašību atkarība no poru satura, izmēriem <strong>un</strong> formas. 2Nanoporainie bmateriāli vides attīrīšanai <strong>un</strong> gaisu piesārņojošo vielu atdalīšanai 2Nanoporainie materiāli kā enzīmu imobilizācijas pamatnes 2Laboratorijas darbi 16Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiStudents iegūs zināšanas par nanoporainu materiālu pielietojumu <strong>un</strong> īpašībām, kāarī apgūs prasmes izvērtēt attiecīga nanoporaina materiāla pielietojuma jomu.Laboratorijas darbu laikā studenti iegūs padziļinātas zināšanas <strong>un</strong> prasmesnanoporainu materiālu sintēzē, nanoporaino materiālu struktūras <strong>un</strong> īpašībuizvērtēšanā.Rezultātu vērtēšanas metodesIegūtās zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks vērtētasrakstiskā eksāmena laikā, kurā studentamjāpārzina esošie nanoporainie materiāli, touzbūves īpatnības <strong>un</strong> īpašības, kā arīpielietojuma jomas.Iegūtās zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks vērtētasieskaites veidā, pēc laboratorijas darbupabeigšanasPriekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 3.0 2.0 0.0 1.0 *239
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Nanostrukturētas plānās kārtiņas <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumi"Vispārīgā informācijaKodsNosaukumsStudiju priekšmeta statussprogrammāStudiju priekšmeta līmenisStudiju priekšmeta tipsTematiskā jomaAtbildīgais mācībspēksApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta īstenošanasvalodasStudiju priekšmeta apgūšanasiespēja tālmācības ceļāAnotācijaMērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteiktikompetencēs <strong>un</strong> prasmēs14113 Silikātu,augsttemperat.<strong>un</strong> neorg.nanomat.tehn.kĶST708Nanostrukturētas plānās kārtiņas <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumiObligātais/Obligātais izvēlesAugstākā līmeņaAkadēmiskaisĶīmija <strong>un</strong> ķīmijas tehnoloģijaMežinskis G<strong>un</strong>dars - Habilitētais doktors, Profesors1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiLV, ENNav paredzētsPlānās kārtiņas <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumi tiek plaši izmantoti f<strong>un</strong>kcionālo materiālu izstrādē <strong>un</strong> tā irviena no galvenajām nanomateriālu izmantošanas jomām. Priekšmetā tiks sniegts ieskats plānokārtiņu audzēšanā, izmantojot fizikāli ķīmiskās metodes. Detalizēti tiks sniegtas ziņas par plānokārtiņu pašorganizācijas procesiem <strong>un</strong> virsmas ķīmiju, virsmas ķīmiskajām modificēšanasmetodēm. Nanostrukturēto pusvadītāju plāno kārtiņu gadījumā tiks apskatītas koloidālo suspensiju<strong>un</strong> ķīmiskās nogulsnēšanas ieguves metodes. Galvenā uzmanība priekšmetā veltīta sola-gēlapārklājumu ieguvei, apskatot pārklājumu ieguves metodes, struktūru, īpašības <strong>un</strong> pielietošanasjomas.Orientēties plāno kārtiņu <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumu uzbūves īpatnībās <strong>un</strong> īpašībās. Iegūt zināšanaspar plāno kārtiņu sintēzi <strong>un</strong> uzbūvi, kā arī mācēt izskaidrot materiālu struktūras <strong>un</strong> fizikāli ķīmiskoīpašību sakarības. Spēj pamatot dažādo plāno kārtiņu <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumu materiāluizmantošanas jomas.Patstāvīgais darbs, tā organizācija Patstāvīgais darbs tiks organizēts kursa darba izstrādāšanai. Kursa darba mērķis: veidot padziļinātas<strong>un</strong> uzdevumizināšanas kādā no pašam studentam interesējošām tēmām plāno kārtiņu <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumujomā.Literatūra 1. Nanotechnology: an introduction to nanostructuring techniques / Michael Köhler andWolfgang Fritzsche. 2nd, completely revised ed. Weinheim : Wiley-VCH Verlag, 2007. 321 P.2. Nanostructures & nanomaterials : synthesis, properties & applications / Guozhong Cao.London : Imperial College Press, 2005. 433 P.3.Nanostructured Materials. Second edition./Eds.: Carl C. Koch. William Andrew Publishing,Norwich, NY, 2007.760P.Nepieciešamais tehniskaisaprīkojums studiju priekšmetaīstenošanaiNepieciešamās priekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmetiSola-gēla laboratorijas aprīkojums. Planetārās <strong>un</strong> bumbu dzirmavas. Z-potenciāla <strong>un</strong> nanodaļiņuizmēra noteikšanas iekārta. Viskozimetrs. Žāvskapji, augsttemperatūras krāsnis. Atomspēkamikroskops. Rentgenstaru difraktometrs.Vispārējā fizika <strong>un</strong> ķīmija.Tematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsPlāno plēvju audzēšanas pamati. Vakuuma raksturojums. 2Fizikālā tvaiku nogulsnēšanas pārklājumi: iztvaicēšana; molekulu staru epitaksija, izsmidzināšanas, iztvaicēšanas 2met.Ķīmiskā tvaika uzklāšana (ĶTU). ĶTU metodes. Atomu slāņa uzklāšana. Pašorganizācija. 2Monoslāņi no organiskajiem silīcija savienojumiem, alkilsilānu atvasinājumiem, alkāntioliem, sulfīdiem, 2karbonskābēm.240
Langmuir-Blodget filmas. Elektroķīmiskās nogulsnēšanas metodes. 2Virsmas ķīmija <strong>un</strong> virsmas modifikācija. 4Nanostrukturēto pusvadītāju plānās filmas. No koloidālas suspensijas iegūtās filmas. Ķīmiskā nogulsnēšana. 2Sola-gēla pārklājumi: fizika, filmu veidošanās: iemērkšanas apvalks, rotācijas pārklājumi. Kapilāru tehnoloģija 2Elektroforēze.Termoforēze. Nosēdināšana. Hibrīdās metodes. 2Hidrofobo <strong>un</strong> hidrofīlo pārklājumu ieguve. 2Pārklājumu apstrādes metodes pēc to uzklāšanas . 2Kodināšanas metodes. 2Pārklājuma <strong>un</strong> materiālu īpašības. Plāno kārtiņu <strong>un</strong> pārklājumu izmantošanas jomas. 6Laboratorijas darbi 16Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiStudents iegūs zināšanas par plāno kārtiņu <strong>un</strong> sola-gēla pārklājumu materiālupielietojumu <strong>un</strong> īpašībām, kā arī apgūs prasmes izvērtēt attiecīga pārklājumamateriāla pielietojuma jomu.Laboratorijas darbu laikā studenti iegūs padziļinātas zināšanas pārklājumu sintēzē, tostruktūras <strong>un</strong> īpašību noteikšanā.Rezultātu vērtēšanas metodesIegūtās zināšanas <strong>un</strong> iemaņas tiks vērtētasrakstiskā eksāmena laikā, kurā studentamjāpārzina esošie plāno kārtiņu <strong>un</strong> pārklāj.materiāli, to uzbūves īpatnības <strong>un</strong> īpašības, kāarī pielietojuma jomasIegūtās zināšanas tiks novērtētas ieskaitesveidā, pēc visu laboratorijas darbupabeigšanas.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 3.0 2.0 0.0 1.0 *241
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Nanotehnoloģijas biomateriāliem"14413 Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedraVispārīgā informācijaKodsĶVT702NosaukumsNanotehnoloģijas biomateriāliemStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā joma Ķīmija <strong>un</strong> ķīmijas tehnoloģijaAtbildīgais mācībspēks Bērziņa-Cimdiņa Līga - Doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong> 1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LVīstenošanas valodasStudiju priekšmeta Nav paredzētsapgūšanas iespējatālmācības ceļāMaksimālais studentu 30skaits auditorijāMaksimālais studentu 30skaits semestrīAnotācijaPriekšmetā tiek aplūkoti nanomateriāli <strong>un</strong> nanotehnoloģija biomateriālu pētniecībā; analizētasnanodimensijas bioloģisko audu uzbūvē - no nano līdz makro struktūrām, iepazīšanās aranatomisko nomenklatūru, ar to saistītie zinātnes virzieni <strong>un</strong> pētniecības metodes. Izklāstītibiomateriālu veidi <strong>un</strong> to īpašības, kā arī biosaderības novērtējuma īpatnības nanomateriāliem.Tiek aplūkoti arī svarīgākie biominerāli <strong>un</strong> to veidošanās principi, biomimētika, kā arī biomateriālu<strong>un</strong> implantu virsmas nanostrukturēšanas metodes.Baktēriju adhēzija uz biomateriālu virsmas, implantu virsmas biof<strong>un</strong>kcionalizēšana, t.sk., proteīnusorbcija uz biomateriālu virsmas.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, Mērķis ir iepazīstināt studentus ar nanotehnoloģiju nozīmi biomateriālu jomā, gan no anatomiskāizteikti kompetencēs <strong>un</strong> <strong>un</strong> bioloģiskā, gan materiālzinātnes viedokļa.prasmēsPēc priekšmeta apguves students spēs identificēt nanotehnoģiskos procesus, aprakstīt to nozīmibioloģisko audu uzbūvē <strong>un</strong> spēs izvērtēt dažādas tehnoloģiju iespējas biomateriālu iegūšanā, izprastnanotehnoloģiju lomu tajās.Patstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiLiteratūraNepieciešamais tehniskaisaprīkojums studijupriekšmeta īstenošanaiNepieciešamāspriekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmetiKursa darbs par nanotehnoloģiju izmantošanas iespējām biomateriālu tehnoloģijās – darbs arliteratūru, analīze, priekšlikumu sagatavošana tehnoloģiju izvēlei, iegūto rezultātu prezentācija,diskusija par iegūtajiem rezultātiem.1. L.Hench. Biomaterila, artificial organs and tissue enigeneering, 2005, 284 lpp.2. D.E.Reisner. Bionanotehnology: Global prospects, 2009, 349 lpp.3. G.L Horniak et.al. Introduction to nanoscience, 2008, 815 lpp.VĶT, BZPL, RBIAC zinātniskais aprīkojums, aprīkota auditorija.Bakalaura grāds ķīmijas, fizikas, medicīnas, dabas zinātnēs vai inženierzinātnēs.Tematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaits242
Nanomateriāli <strong>un</strong> nanotehnoloģijas biomateriālu pētniecībā. Nanobiomateriāli, definīcijas <strong>un</strong> raksturojums 2Nanodimensijas bioloģisko audu uzbūvē-no nano līdz makro.Anatomiskā nomenklatūra, zinātnes virzieni <strong>un</strong> 2pētīšanas metodesKaulu hierarhiskā uzbūve 2Ķermaņa ķīmija 2Bioaktīvi <strong>un</strong> bioinerti materiāli 2Biomateriālu iedalījums pēc materiāla veida, ķīm.sastāva, struktūras, pielietojuma ilgaicības <strong>un</strong> veida medicīnā. 2Metāliskie, keramiskie, polimēru <strong>un</strong> kompozītu nanobiomateriāli - iegūšana, struktūra <strong>un</strong> pietietojums 8Biosaderības novertējuma īpatnības nanomateriāliem 2Svarīgākie biominerāli <strong>un</strong> to veidošanās principi 2Biomimētika 2Biomateriālu <strong>un</strong> implantu virsmas nanostrukturēšana 2Baktēriju adhēzija uz biomateriālu virsmas 2Implantu virsmas biof<strong>un</strong>kcionalizēšana. Proteīnu sorbcija uz biomateriālu virsmas 2Praktiskie darbi: Nanobiomateriāli, biomimētika, biomateriālu virsmas nanostrukturēšana 16Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiSpēj orientēties definēt <strong>un</strong> raksturot nanobiomateriālus,orientēties anatomiskā nomenklatūrā, zinātnes virzienos <strong>un</strong> metodēs, kas pētabioloģiskos audus <strong>un</strong> to aizvietotājus.Spēj analizēt literatūras resursus atbilstošā jomā, sagatavot priekšlikumustehnoloģiju <strong>un</strong> materiālu izvēlē, prezentēt iegūtos rezultātus <strong>un</strong> diskutēt partiem.Spēj orientēties terminos <strong>un</strong> biomateriālu nanotehnoloģijās.Rezultātu vērtēšanas metodesKontroldarbsKursa darbs par nanotehnoloģijasizmantošanas iespējām bionanomateriālutehnoloģijās.EksāmensPriekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 3.0 2.0 1.0 0.0 *243
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Speciālie procesi <strong>un</strong> iekārtas"14413 Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedraVispārīgā informācijaKodsĶVT530NosaukumsSpeciālie procesi <strong>un</strong> iekārtasStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaĶīmija <strong>un</strong> ķīmijas tehnoloģijaAtbildīgais mācībspēks Ozoliņš Jurijs - Doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong>1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LVīstenošanas valodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāAnotācijaĶīmiskajā mašīnbūvē izmantojamie materiāli: metāli <strong>un</strong> to kausējumi, nemetāliskie materiāli.Tehnoloģiskie cauruļvadi <strong>un</strong> armatūra. Cietu materiālu transportēšana. Materiālu drupināšana <strong>un</strong>smalcināšana, smalcinātāju konstrukcijas , darbības principi, augsti dispersu materiālu iegūšana <strong>un</strong>sepārācija.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par ķīmiskajā mašīnbūvē pielietojamiem materialiem,kompetencēs <strong>un</strong> prasmēs tehnoloģiskiem cauruļvadiem, materiālu smalcināšanu. Iegūt kompetenci, pamatot <strong>un</strong> izvēlētiesnepieciešamās materiālu smalcināšanas iekārtas., iegūt augsti dispersas materiālu sistēmas.Patstāvīgais darbs, tā Darbs ar literatūru <strong>un</strong> referāta sagatavošana saistībā ar šī priekšmeta tematiku, atsevišķu iekārtu vaiorganizācija <strong>un</strong> uzdevumi procesu analīze <strong>un</strong> aprēķins.Literatūra1) P. Sidenko, Smalcināšana ķīmiskajā rūpniecībā.- Maskava: Ķīmija, 1977.- 369 lpp. (krivuvalodā)- RTU bibliotrkā2) P. Kouzovs, Rūpniecisko putekļu <strong>un</strong> sasmalcināto materiālu dispersā sastāva analīzes pamati. 3-ais pārstrādātais izd.- Leņingrada: Ķīmija, 1987.- 264 lpp. (krievu valodā)- RTU bibliotekā3) Ķimiskās ražotnes mašīnas <strong>un</strong> aparāti. V. Sokolova red.- Ļeņingrada: Mašīnbūve, 1982.- 384lpp. (krievu valodā)4) E. Ignatovičs Ķīmiskā tehnika. Procesi <strong>un</strong> aparāti.Tulkojums no 7-tā izdevuma vācu valodā.-Maskava: Tehnosvera.- 2007. 656 lpp. (krievu valodā)Nepieciešamais tehniskais VĶT katedras auditorija <strong>un</strong> laboratorijaaprīkojums studijupriekšmeta īstenošanaiNepieciešamāsFizika, matemātika, iemaņas inženiergrafikāpriekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmetiTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsĶīmiskās tehnoloģijas aparātos pielietojamie materiāli, metāli ķimiskajā mašinbūvē. 4Nemetāliskie materiāli ķīmiskajā mašīnbūvē. 4Tehnoloģiskie cauruļvadi, pielietojamā armatūra. 6Cietu materiālu transportēšana, pielietojamās iekārtas, to uzbūve. 4Izējvielu <strong>un</strong> materiālu sagatavošana, grupināšana <strong>un</strong> smalcināšana 2Smalcināšanas teoriju analīze 2Smalcinātāju klasifikācija, uzbūve, darbības principi 6Augsti dispersu materiālu iegūšana 2Augsti dispersu neviendabīgu sistēmu sadalīšana 2Praktiskās nodarbības, atsevišķu iekārtu anaīze <strong>un</strong> aprēķins, darba prezentācija 16244
Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiRezultātu vērtēšanas metodesStudents pārzin ķīmiskajā mašīnbūvē pielietojamos materiālus, to klasifikāciju, Pārbaudes veidi: eksāmens. Spēja analizetgalvenās īpašības.dažādus materiālus, pamatot to pielietojumu.Students pārzin tehnoloģiskos cauruļvadus, to uzbūvi, standartizācijas principus, Pārbaudes veidi: ekšamens. Spēja izvēlētiesķīmiskajās ražotnēs izmantojamo armatūru.cauruļvadus, salāgot tos ar atbistošo armatūru.Spēj analizēt <strong>un</strong> pārzin dažādus cietu materiālu smalcināšanas veidus, tai skaitā, augsti Pārbaudes veidi: eksāmens, praktiskāsdispersu materiālu iegūšanai <strong>un</strong> separēšanai.nodarbībās sagatavotā materiāla prezentācija.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 3.0 1.0 1.0 1.0 *245
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Zāļu ievadīšanas sistēmas <strong>un</strong> nanomedicīna"14413 Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedraVispārīgā informācijaKodsĶVT703NosaukumsZāļu ievadīšanas sistēmas <strong>un</strong> nanomedicīnaStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā joma MateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēks Bērziņa-Cimdiņa Līga - Doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong> 1 daļa, 3.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 4.5 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LVīstenošanas valodasStudiju priekšmeta Nav paredzētsapgūšanas iespējatālmācības ceļāMaksimālais studentu 30skaits auditorijāMaksimālais studentu 30skaits semestrīAnotācijaApskatīta ja<strong>un</strong>u medikamentozi modificētu biomateriālu <strong>un</strong> implantu nepieciešamība, īpašības,f<strong>un</strong>kcionalitāte <strong>un</strong> pielietojums. Papildus tiek apskatīti ja<strong>un</strong>ākie nanotehnaloģiju sasniegumimedicīnas jomā. Priekšmetā ir iekļauti vairāki praktiskie darbi, balstīti uz ja<strong>un</strong>u medikamentozimodificētu biomateriālu <strong>un</strong> implantu izveidi <strong>un</strong> izpēti. Studentam ir jāveic darba laikā veiktomērījumu <strong>un</strong> rezultātu apstrāde, analīze <strong>un</strong> prezentēšana.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, Kursa mērķis ir iepazīstināt ar esošajiem sasniegumiem <strong>un</strong> nākotnes virzieniem medikamentoziizteikti kompetencēs <strong>un</strong> modificētu biomateriālu <strong>un</strong> implantu jomā. Kurss orientēts uz medikamentozi modificētuprasmēsbiomateriālu <strong>un</strong> implantu izveidi, raksturojumu <strong>un</strong> pielietojumu kardioloģijā, onkoloģijā,stomatoloģijā, ķirurģijā <strong>un</strong> ortopēdijā. Neatņemama daļa ir praktiskie darbi, kas ļauj apgūt ja<strong>un</strong>astehnoloģijas <strong>un</strong> pētīšanas metodes.Patstāvīgais darbs, tā Praktisko darbu datu apstrāde, analīze, protokolu sagatavošana <strong>un</strong> rezultātu prezentācija.organizācija <strong>un</strong> uzdevumiLiteratūra1. S.Benita. Microencapsulation. Methods and industrial applications; Marcel Dekker Inc.: N.YUSA, 2005, 756 p.2. T.S.Hin. Engineering materials for biomaterials applications. World Scientific Publishing Co.Pte. Ltd.: 5 Toh Tuck Link, Singapore, 2004, 250 p.3. K.K.Jain. The handbook of nanomedicine.Humana Press. Totowa USA, 2008, 403 p.4. E.Meani et.al. Infection and local treatment in Ortophedic surgery. Springer, Berlin, Germany,2007, 395 p.Nepieciešamais tehniskaisaprīkojums studijupriekšmeta īstenošanaiNepieciešamāspriekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmetiVispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta <strong>un</strong> Rīgas Biomateriālu inovāciju <strong>un</strong> attīstības centrazinātniskais aprīkojums.Bakalaura grāds dabas, medicīnas vai inženierzinātnēs.Tematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsJa<strong>un</strong>u implantējamu zāļu deponēšanas ierīču nepieciešamība. 2246
Prasības medikamentozi modificētiem biomateriāliem <strong>un</strong> implantiem. 2Zāļu ievadīšanas tehnoloģijas <strong>un</strong> izdalīšanās mehānismi biomateriālos <strong>un</strong> implantos. 6Zāļu izdalīšanās kinētikas pētīšanas metodes (in vitro, in vivo). 6Pārklājumu tehnoloģijas kontrolētu zāļu piegādes sistēmu izveidei. 4Komerciāli ar zālēm modificēti biomateriāli <strong>un</strong> implanti. 4Nanotehnoloģijas medicīnā. 6Laboratorijas darbs ”Medikamentozi modificētu implantu izveide”. 6Laboratorijas darbs ”Zāļu izdalīšanās kinētikas pētīšanas metodes”. 6Laboratorijas darbs ”Pārklājumu tehnoloģijas kontrolētu zāļu piegādes sistēmu izveidei”. 6Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiSpēj orientēties medikamentozi modificētu biomateriālu <strong>un</strong> implant<strong>un</strong>epieciešamībā, īpašībās, f<strong>un</strong>kcionalitātē <strong>un</strong> pielietojumā.Apgūtas zāļu izdalīšanās kinētikas pētīšanas metodes, zāļu ievadīšanas <strong>un</strong>izdalīšanās tehnoloģijas <strong>un</strong> mehānismi biomateriālos <strong>un</strong> implantos <strong>un</strong> topielietojums praksē.Studentam ir pamatzināšanas par nanotehnoloģiju pielietojumu medicīnā.Rezultātu vērtēšanas metodesPārbaudes veidi: Laboratorijas darbi,eksāmens. Kritēriji: spēja definēt piemērotākomedikamentozi modificēta implanta veiduņemot vērā pielietošanas specifiku.Pārbaudes veidi: Laboratorijas darbi,eksāmens. Kritēriji: Spēja veikt pamatdarbībasar zinātnisko aprīkojumu kā arī apkopot <strong>un</strong>sistematizēt iegūtos datus.Pārbaudes veids: eksāmens. Kritēriji: Spējaorientēties ja<strong>un</strong>ākajos nanotehnaloģijusasniegumos medicīnas jomā.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 3.0 2.0 1.0 0.0 *247
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Membrāntehnoloģija"14413 Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedraVispārīgā informācijaKodsĶVT509NosaukumsMembrāntehnoloģijaStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā joma Ķīmija <strong>un</strong> ķīmijas tehnoloģijaAtbildīgais mācībspēks Ščerbaks Valdemārs - Doktors, DocentsApjoms daļās <strong>un</strong> 1 daļa, 2.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 3.0 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LVīstenošanas valodasStudiju priekšmeta Nav paredzētsapgūšanas iespējatālmācības ceļāAnotācijaIevads membrānu tehnoloģijā. Membrānu tehnoloģijas attīstība. Membrānas: simentriskās,asimetriskās, keramiskās, metāla, šķidrās, lokšņveida, dobšķiedru <strong>un</strong> spirālveidīgās. Mikrofiltrācija.Ultrafiltrācija. Atgriezeniskā osmoze. Elektrodialīze. Gāzes separācija. Pervaporācija. Pielietošanassfēras <strong>un</strong> konkrētās tehnoloģiskās shēmas.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, Iegūt zināšanas par mebrāntehnoloģijas priekšrocībām. Spēt pamatoti ieteikt pielietošanasizteikti kompetencēs <strong>un</strong> paņēmienu. Izstrādāt tehnoloģisko shēmu. Ieteikt reģenerācijas režīmu.prasmēsPatstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiAtbilstoši studenta specializācijai kopā ar pasniedzēju tiek saskaņots mājas darbs:Veikt tradicionāla risinājuma analīzi,Ieteikt <strong>un</strong> pamatot membrāntehnoloģijas risinājumu,Ieteikt reģenerācijas režīmuSagatavot prezentāciju.Literatūra 1. R.D. Noble, S.A. Stern. Membrane Separations Technology. - Boulder, CO, USA:University of Colorado, 1995. - 738 pp.2. CJM van Rijn. Nano and Micro Engineered Membrane Technology. -ELSEVIER, 2004. -398 pp.3. Yoshinobu Tanaka. Ion Exchange Membranes. - Ibaraki, Japan, 2007. - 546 pp.4. Enrico Drioli, A. Criscuoli, E. Curcio. Membrane Contactors: F<strong>un</strong>damentals,Applications and Potentialities. - Rende (CS), Italy: Institute on Membrane Technology, 2005. -516 pp.5. H Strathmann. Ion-Exchange Membrane Separation Processes. - Stuttgart, Germany:Institut für Chemische Verfahrenstechnik, 2004. - 360 p.6. Dibakar Bhattacharyya, Allan Butterfield. New Insights into Membrane Science andTechnology: Polymeric and Biof<strong>un</strong>ctional Membranes. - Kentucky, USA: University of Kentucky,2003. - 438 pp.7. N.K. Kanellopoulos. Recent Advances in Gas Separation by Microporous CeramicMembranes. -Aghia Paraskevi Attikis, Greece: Membranes for Environmental SeparationsLaboratory, 2000. - 524 pp.8. Mark C. Porter. Handbook of Industrial Membrane Technology. - WILLIAM ANDREW,1990. - 624 pp.9. R.W. Baker. Membrane Separation Systems. - WILLIAM ANDREW, 1991. - 466 pp.Nepieciešamais tehniskais Dators ar projektoru, tāfeleaprīkojums studijupriekšmeta īstenošanaiNepieciešamāsĶVT309 ,Ķīmijas tehnoloģijas procesi <strong>un</strong> aparātipriekšzināšanas248
Iepriekš apgūstamie studijupriekšmetiTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsSeparācijas tehnoloģija. Tradicionālas metodes. Membrānu separācija. Ieskāts vēsturē. 2Baromembrānas metodes 4Membrānu klasifikācija. Izejvielas: dabas materiāli, sintētiskie materiāli, neorganiskās vielas. 4Membrānu metodes klasifikācija. Membrānu metožu pielietošanas 2Atgriezeniskā osmoze <strong>un</strong> dialīze. Procesa dzinējspēks. Procesa raksturlīknes. 2Ultrafiltrācija. Procesa dzinējspēks. Procesa raksturlīknes. 2Mikrofiltrācija. Procesa dzinējspēks. Procesa raksturlīknes. Procesa pielietošana. 2Elektrodialīze. Procesa dzinējspēks. Procesa pielietošana. 2Gāzu separācija. Gāzu transportēšana caur membrānu <strong>un</strong> separācijas mehānisms. 2Pervaporācija. Procesa raksturojums. 2Saistītā pārnese (šķidras membrānas). Procesa teorētiskie pamati. 2Membrānu iegūšanas metodes. 2Membrānas veidi <strong>un</strong> membrānas moduļi. 2Mājas darbu prezentācija <strong>un</strong> diskussijas 2Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiStudents spēj izvēlēties racionālu tehnoloģisku paņēmienu, pamatoti kombinējottradicionālās metodes <strong>un</strong> membrānu tehnoloģijuStudents spēj analizēt trūkumus tradicionālā shēmā salīdzinot to ar membrānutehnoloģijuStudents spēj izstrādāt membrānu reģenerācijas metodesRezultātu vērtēšanas metodesMājas darba prezentācija (atbilde uzjautājumiem).Pamato ieteikto tehnoloģisko risinājumu.Pamato ieteikto tehnoloģisko risinājumu.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 2.0 1.0 0.0 1.0 *249
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Bioprocesu inženierijas pamati"14413 Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedraVispārīgā informācijaKodsĶVT502NosaukumsBioprocesu inženierijas pamatiStudiju priekšmeta statuss Brīvās izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta Augstākā līmeņalīmenisStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā joma Ķīmija <strong>un</strong> ķīmijas tehnoloģijaAtbildīgais mācībspēks Vanags Juris - Doktors, Asociētais profesorsApjoms daļās <strong>un</strong> 1 daļa, 2.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 3.0 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LV, EN, RUīstenošanas valodasStudiju priekšmeta Nav paredzētsapgūšanas iespējatālmācības ceļāAnotācijaZināšanu pamati par biotehnoloģiskajiem procesiem, to inženiertehniskie aspekti <strong>un</strong>biotehnoloģiskie realizācijas principi. Galvenās tēmas: mikrooganismu augšanas kinētika; dažādumikroorganismu kultivācijas procesu apskats (periodiskais, piebarošanas, nepārtrauktais);fermentācijas procesu tehnoloģiskie principi; raksturīgāko bioreaktoru konstrukciju apskats;biotehnoloģisko procesu kontroles <strong>un</strong> vadības metodes <strong>un</strong> instrumenti; sterilizācijas principi <strong>un</strong>tehnika; mūsdienu attīstības tendences bioprocesu inženierijā.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi,izteikti kompetencēs <strong>un</strong>Kursa mērkis ir iepazīstināt ar galvenajiem bioinženērijas principiem <strong>un</strong> to pielietojumiem. Kursauzdevumi ir iegūt komepetenci par bioinženēriju <strong>un</strong> to pielietojumiem.prasmēsPatstāvīgais darbs, tā Mikroorganismu kultivācijas ar piebarošanu vienādojumu izveide <strong>un</strong> pielietojuma izvērtēšana.organizācija <strong>un</strong> uzdevumi Biotehnoloģisko procesu realizācijas shēmju izstrādāšana.Literatūra 1. T.Pencheva, M.Petrov, T.Ilkova, O.Roeva, J.Vanags, U.Viesturs, S.Tzonkov. BioprocessEngineering. Sofia, 2006, 253 p.2. H.Chiemel. Bioprozesstechnik. Heidelberg: Spektrum Verlag, 2006. 422 p.3. R.Renneberg. Biotechnology for beginners. Elsevier, 2008. 350 p.4. Interneta informācijas avoti.Nepieciešamais 335. laboratorijatehniskais aprīkojumsstudiju priekšmetaīstenošanaiNepieciešamās ĶVĶ113 .Vispārīgā ķīmija (padziļināts kurss)priekšzināšanasIepriekš apgūstamiestudiju priekšmetiTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsBiotehnoloģijas vispārīgie pamati 2Mikroorganismu kultivācijas kinētika 6Vispārīgās prasības bioreaktoriem 2250
Laboratorijas bioreaktoru automātiskā vadība 8Pilota bioreaktori <strong>un</strong> to shēmas 2Sterilizācijas prasības prasības bioreaktoros (SIP) 2Automātsikā mazgāšana (CIP) 2Biotehnoloģisko iekārtu validācija 4Bioreaktoru principi dažādiem pielietojumiem 4Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiSpēj novērtēt biotehnoloģijas pielitojuma iespējasSpēj izveidot <strong>un</strong> interpretēt vienādojumus mikroorganismu kultivācijai arpiebarošanu <strong>un</strong> nepārtrauktajam procesam.Prot analizēt laboratorijas bioreaktoru automātiskās vadības iespējas <strong>un</strong>nepieciešamību atkarībā no pielietojuma.Spēj izvērtēt pilota mēroga bioreaktoru specifiskās prasības <strong>un</strong> risinājumus.Spēj saprast būstiskāko bioreaktora validācijai.Prot novērtēt bioreaktora izvēles principus dažādiem pielietojumiemRezultātu vērtēšanas metodesVērtēšanas veidi <strong>un</strong> kritēriji: pastāvīgiizstrādātas prezentācija, ieskaite. Spējaizskaidrot biotehnoloģijas pielietojuma sfēras.Vērtēšanas veidi <strong>un</strong> kritēriji: pastāvīgiizstrādātas prezentācija, ieskaite. Spējapastāvīgi izveidot piebarošanas <strong>un</strong> nepārtrauktāprocesa vienādojumus.Vērtēšanas veidi <strong>un</strong> kritēriji: pastāvīgiizstrādātas prezentācija, ieskaite. Spēja analizēt<strong>un</strong> noteikt laboratorijas bioreaktoraautomātiskās vadības risinājumu.Vērtēšanas veidi <strong>un</strong> kritēriji: pastāvīgiizstrādātas prezentācija, ieskaite. Spēja izvērtētpilota bioraektora risinājumus..Vērtēšanas veidi <strong>un</strong> kritēriji: pastāvīgiizstrādātas prezentācija, ieskaite. Spējaizsklāstīt bioreaktora validācijas principus.Vērtēšanas veidi <strong>un</strong> kritēriji: pastāvīgiizstrādātas prezentācija, ieskaite. Spējaizskaidrot bioreaktora izvēli atkarībā nopielietojuma.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā Pārbaudījumi Brīvās izvēlespārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs Ieskaite Eksām. Darbs1. * 2.0 1.0 1.0 0.0 *251
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Cietu vielu elementu mikroanalīzes metodes"14413 Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedraVispārīgā informācijaKodsĶST538NosaukumsCietu vielu elementu mikroanalīzes metodesStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaMateriālzinātnesAtbildīgais mācībspēks Bērziņa-Cimdiņa Līga - Doktors, ProfesorsApjoms daļās <strong>un</strong>1 daļa, 2.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 3.0 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LVīstenošanas valodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāAnotācijaApskatītas mūsdienīgas cietu vielu elementu mikroanalīzes metodes (optiskās <strong>un</strong> elektronumikroskopijas, mijiedarbības <strong>un</strong> izstaroto starojumu analīzes metodes, analītiskās metodes u.c.).Apskatīto metožu pielietošana strukturālo <strong>un</strong> sastāva elementu analīzēm. Apskatītas paraugusagatavošanas metodikas <strong>un</strong> kritēriji.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Kursa mērķis ir iepazīstināt ar mūsdienīgām cietu vielu elementu mikroanalīzes metodēm. Kursakompetencēs <strong>un</strong> prasmēs laikā students iepazīst dažādas analīzes metodes, izprot to darbības principu <strong>un</strong> pielietošanas sfēru.Kursa sastāvdaļa ir praktiski darbi, kuros studenti analizē dažādu metožu pielietošanas iespējas <strong>un</strong>kritērijus.Patstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiLiteratūraNepieciešamais tehniskaisaprīkojums studijupriekšmeta īstenošanaiNepieciešamāspriekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmetiStudentam jāsagatavo apraksts <strong>un</strong> prezentācija par konkrētām analīzes metodēm,problēmrisinājumiem paraugu analīzē, priekšrocībām <strong>un</strong> trūkumiem salīdzinot to ar citāmalternatīvām analīžu metodēm.1. Y.Leng. Materials Characterization – Introduction to Microscopic and spectroscopic methods.John Wiley & Sons, Noida, India, 2008. 337 p.2. G.Elssner, H.Hoven, G.Kiessler, P.Wellner. Ceramics and Ceramic Composites:Materialographic Preparation. Elseiver, New York, ASV, 1999. 175 p.3. T.Allen. Particle Cize Measurment. 4th ed. Chapman and Hall, London, Great Britain. 1990. 806p.4. H.G<strong>un</strong>zer, H-U.Gremlich. IR Spectroscopy, An introduction. WILEI-CVH Verlag GmbH,Weinheim, Germany. 2002. 361 p.5. B.C.Smith. F<strong>un</strong>damentals of Fourier Transform Infrared Spectroscopy. CRC Press, Florida,ASV. 1996. 202 p.6. P.J.Googhew, J.Humpreys, R.Beanland. Electron Microscopy and Analysis. 3rd ed. Taylor &Francis, London, United Kingdom. 2001. 251 p.7. J.P.Sibilia. A guide to materiāls characterization and chemical analysis. 2nd ed. WILEI-CVHVerlag GmbH, Ney York, ASV. 1996. 388 p.Izdales materiāli, interneta datu bāzes <strong>un</strong> materiāli, CD, multimēdiju projektors. Zinātniskaisaprīkojums <strong>un</strong> auditorija – RTU Rīgas Biomateriālu inovāciju <strong>un</strong> attīstības centrā. Pulka ielā 3/3.Bakalaura grāds dabas vai inženierzinātnēs.Tematu izklāsts252
TēmaSt<strong>un</strong>du skaitsIevadlekcija, analīžu metožu iedalījums 2Optiskā mikroskopija, konfokālā mikroskopija 2Skenējošā elektronu mikroskopija, transmisijas elektronu mikroskopija 2Fokusētā jonu starojuma izmantošana materiālu analīzē <strong>un</strong> paraugu sagatavošanā 2Rentgena starojuma spektroskopija, atstaroto elektronu difraktometrija 2Rentgenstaru fluorescences spektroskopija 2Rentgenstaru difraktometrija 2Infrasarkanā <strong>un</strong> Ramana spektroskopija 2Praktiskais darbs: Granulometriskās analīzes metodes 2Praktiskais darbs: Porozimetrija 2Praktiskais darbs: Rentgenstaru kompjūtertomogrāfija 2Praktiskais darbs: Sek<strong>un</strong>dāro jonu masspektrometrija 2Praktiskais darbs: lāzera ablācijas - jonu ierosinātās plazmas masspektrometrija 2Praktiskais darbs: Masspektrometriskās metodes 2Praktiskais darbs: Elementanalīze (CHNS-O) 2Praktiskais darbs: 3D atomu kartēšana 2Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiSpēj orientēties cietu vielu elementu mikroanalīžu metodēs. Atbilstošiizvirzītajai problēmai spēj izvēlēties <strong>un</strong> pamatot pielietojamās analīžutehnoloģijas.Studentam jāspēj orientēties cietu vielu elementu analīžu metodēs, jāizprotiekārtas darbības princips, paraugu sagatavošanas specifika. Jāspēj izvēlētiesproblēmai atbilstošas analīzes metodes <strong>un</strong> jāpamato izvēle.Rezultātu vērtēšanas metodesKritēriji: spēja definēt piemērotāko analīžumetodi.Pārbaudes veidi: Praktiskie darbi, kritēriji:Studentam jāsagatavo apraksts <strong>un</strong> prezentācijapar konkrētām analīzes metodēm,problēmrisinājumiem paraugu analīzē,priekšrocībām <strong>un</strong> trūkumiem salīdzinot to arcitām alternatīvām analīžu metodēm.Pārbaudes veids: eksāmens, kritēriji:Patstāvīgo darbu veikšana <strong>un</strong> to prezentēšanapraktiskajās nodarbībās ir obligāta, lai studentstiktu pielaists pie eksāmena kārtošanas.Rakstisks eksāmens ar 3 jautājumiem.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 2.0 1.0 1.0 0.0 *253
Humanitārie, sociālie priekšmetiRīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47Vispārīgā informācijaKodsNosaukumsStudiju priekšmeta statussprogrammāStudiju priekšmeta līmenisStudiju priekšmeta tipsTematiskā jomaAtbildīgais mācībspēksMācībspēksApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta īstenošanasvalodasStudiju priekšmeta apgūšanasiespēja tālmācības ceļāAnotācijaMērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteiktikompetencēs <strong>un</strong> prasmēsRTU studiju priekšmets "Prezentācijas prasme"01129 Sociālo zinātņu katedraHFL433Prezentācijas prasmeObligātais/Obligātais izvēles; Brīvās izvēlesAugstākā līmeņaAkadēmiskaisSociālās zinātnesOzolzīle G<strong>un</strong>ārs - Doktors, Asociētais profesorsLejniece Zanda - Docents (praktiskais)1 daļa, 2.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 3.0 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiLVNav paredzētsStudiju priekšmetā tiek apgūti prezentācijas prasmes teorētiskie pamati, veidota izpratne parpersonas vai organizācijas ārējo tēlu. Kursa ietvaros tiek apgūtas lietišķās saskarsmes uzvedībasnormas, sniegtas zināšanas par publiskas uzstāšanās struktūru <strong>un</strong> sagatavošanu, r<strong>un</strong>as tehniku,veidota prasme argumentēt, uzdot jautājumus <strong>un</strong> atbildēt, apgūta klausīšanās kultūra.Studiju priekšmeta mērķis ir apgūt mūsdienu speciālistam nepieciešamās prezentācijas prasmju <strong>un</strong>ārējā tēla mērķtiecīgas veidošanas pamatkompetences. Studenti gūst izpratni par uzvedībasstandartiem lietišķajā saskarsmē, apgūst vizuālās, verbālās <strong>un</strong> neverbālās kom<strong>un</strong>ikācijas pamatus,veido prasmes sagatavot,realizēt <strong>un</strong> novērtēt publisku uzstāšanos, diferencēt dažādus publiskasr<strong>un</strong>as veidus augstskolā (referāts, diskusija, darba prezentācija u.c.).Patstāvīgais darbs, tā organizācija Studiju procesā tiek organizēti sekojoši praktiskie darbi:<strong>un</strong> uzdevumi1) tests <strong>un</strong> aptauja zināšanu priekšpārbaudei;2) praktiskās nodarbības (3 nodarbības): individuālais vai grupu darbs - jēdzienu atpazīšana <strong>un</strong>definēšana, vingrinājumi, situāciju analīze; individuālais darbs - eseja vai situācijas apraksts <strong>un</strong>analīze par prezentācijas prasmju lomu mūsdienu saskarsmē;3) testi, prasmju pārbaudei atpazīt, definēt <strong>un</strong> atbilstoši situācijai izvēlēties noteiktu uzvedībasmodeli.LiteratūraOdiņa A. Etiķete <strong>un</strong> protokols.-R.,2009.Prokofjevs N. Lietišķo sar<strong>un</strong>u māksla.-R., 2006.Kramiņš E. R<strong>un</strong>as prasme saziņā.- R.,2005.Lejniece Z. Prezentācijas prasme. Lekciju konspekts.- E-studiju vide,www.ortus.lvLejniece Z. Prezentācijas prasme. Lekciju konspekts.- R.,RTU, 2004.Dubkevičs L., Ķestere I. Saskarsme. Lietišķā etiķete.- R. 2003.Mouls Dž. Biznesa kultūra <strong>un</strong> etiķete Eiropas valstīs.- R.,2003.Dukulis I. Prezentācijas materiālu sagatavošana.- R.,2002.Nepieciešamais tehniskais Audio <strong>un</strong> video tehnika.aprīkojums studiju priekšmetaīstenošanaiNepieciešamās priekšzināšanas nav nepieciešamas.Iepriekš apgūstamie studijupriekšmeti254
Tematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaits1. Saskarsme <strong>un</strong> prezentācija. Prezentācijas prasmju nozīme mūsdeinās. 22. Vispārcilvēciskā uzvedības kultūra <strong>un</strong> tās loma ār''ejā tēla veidošanā. 23. Lietišķo kontaktu kultūra: telefona sar<strong>un</strong>as, e-pasts, vizītkartes, dāvanas <strong>un</strong> ziedi u.c. 44. Personas ārējā tēla veidošana. 45. Lietišķais protokols, tā galvenie komponenti. 46. Publiska r<strong>un</strong>a kā prezentācijas veids. 27. Orators <strong>un</strong> klausītāju auditorija, to mijiedarbība. 28. R<strong>un</strong>as struktūra <strong>un</strong> loģika. Argumentēšana <strong>un</strong> pierādīšana. Vizualizēšana. 29. Neverbālā kom<strong>un</strong>ikācija r<strong>un</strong>as laikā. Prasme klausīties. 410. R<strong>un</strong>as tehnika <strong>un</strong> kultūra. Publiskas r<strong>un</strong>as īpatnības augstskolās. 411. Ieskaite. 2Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiRezultātu vērtēšanas metodes1) prot atpazīt prezentācijas jēdzienu, diferencēt divas tā nozīmes, novērtēt prezentācijas Tests <strong>un</strong> diskusija zināšanuprasmju lomu saskarsmē.priekšpārbaudei. Eseja.2) spēj aprakstīt uzvedības kultūras galvenos pamatnosacījumus <strong>un</strong> lietišķo kontaktu Vingrinājumi, ieskaites darba testastandartus, prot tos pielietot saskarsmē.jautājumi.3) izprot mērķtiecīgi veidota ārējā tēla nozīmi, spēj raksturot <strong>un</strong> salīdzināt dažādus Praktiskais darbs - situācijas aprakstaģērbšanās stilus, izvēlēties situācijai atbilstošu apģērbu.izveidošana <strong>un</strong> analīze.4) prot aprakstīt lietišķo <strong>un</strong> oficiālo tikšanās norises protokolu, atpazīt tā galvenos Ieskaites darba testa jautājumi.elementus.5) atpazīst publisku r<strong>un</strong>u kā īpašu prezentācijas veidu, spēj raksturot oratoramSituācijas analīze, ieskaites darba testanepieciešamās kvalitātes, aprakstīt klausītāju auditoriju raksturojošos parametrus. jautājumi.6) prot aprakstīt publiskas r<strong>un</strong>as struktūrelementus, to savstarpējās proporcijas, atpazīst Vingrinājums, ieskaites darba testadažādus pierādīšanas veidus, prot sagrupēt argumentus.jautājumi.7)spēj raksturot publiskas r<strong>un</strong>as tehniku <strong>un</strong> valodas kultūru. Prot sniegt piemērus Situāciju analīze, diskusija.galvenajiem r<strong>un</strong>as veidiem augstskolā (referāts, diskusija, darba prezentācija utt.8) Gala vērtējums. Ieskaite.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā Pārbaudījumi Brīvās izvēles pārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 2.0 1.0 1.0 0.0 *255
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Pedagoģija"01129 Sociālo zinātņu katedraVispārīgā informācijaKodsHSP446NosaukumsPedagoģijaStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēles; Brīvās izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaPedagoģijaAtbildīgais mācībspēks Lanka Anita - Doktors, ProfesorsMācībspēksBaldiņš Alvars - Doktors, Asociētais profesorsApjoms daļās <strong>un</strong>1 daļa, 2.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 3.0 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LV, RUīstenošanas valodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāAnotācijaStudiju priekšmeta saturs iepazīstina ar pedagoģijas zinātnes izpētes priekšmetu <strong>un</strong>pamatkategorijām. Tiek aplūkotas dažādas pedagoģijas teorijas, kā arī raksturotas mūsdienuaktuālās pedagoģijas problēmas. Kursa satura apguve notiek ciešā teorijas <strong>un</strong> prakses kontekstā.Lai nodrošinātu aktīvo mācīšanos, studenti tiek iesaistīti grupu diskusijās, situāciju analīzē,literatūras studijās, prezentācijās par paša izvēlētu vai pedagoga dotu aktuālu pedagoģiskuproblēmu. Tādējādi tiek akcentēta arī teorijas <strong>un</strong> prakses saite. Teorijā gūtās atziņas studenti izvērtēkonkrētā pedagoģiskā situācijā. Mācībspēka piedāvātie refleksīvie jautājumi ļauj studentampadziļināt izpratni par mācību procesu, tā pamatelementiem <strong>un</strong> to savstarpējo saikni: pedagoga stils<strong>un</strong> mācību motivācija, sadarbība pedagoģiskā vidē. Satura apguve tiek organizēta tādējādi, laistudenti pilnveidotu prasmi sadarboties, dalīties pieredzē <strong>un</strong> apmainīties idejām.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Kursa mērķis ir veidot izpratni par pedagoģijas zinātni <strong>un</strong> tās kategorijām teorijas <strong>un</strong> prakseskompetencēs <strong>un</strong> prasmēs kontekstā, lai iedrošinātu studentus turpmākai pedagoģiskai darbībai.Kursa apguves rezultātāstudenti izpratīs pedagoģijas likumsakarības, pamatprincipus, didaktikas pamatkategorijas <strong>un</strong> pratīsizmantot zināšanas par mācību metodēm, organizācijas formām konkrētu pedagoģisko situācijuanalīzei. Kursa noslēgumā studenti demonstrēs savas prasmes saskatīt <strong>un</strong> raksturot pedagoģiskarakstura problēmu, apzināt literatūru par attiecīgo problēmu <strong>un</strong> sagatavot publisku uzstāšanos/prezentāciju par to.Patstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumi1. Eseja "Humānpedagoģija" . Pamatojoties uz literatūras studijām, studenti apkopo atziņas <strong>un</strong>sniedz to pedagoģisko izvērtējumu.2. Situācijas analīze. Tiek dota konkrētas situācijas apraksts. Studenti to analizē, izmantojotteorētiskās zināšanas.3. Praktiskais darbs (1.) Studentam ir jāprot attiecināt teoriju uz praksi, minot konkrētus piemērus,kas ilustrē mācību principu izpausmi.4. Praktiskais darbs (2.) Tiek doti konkrēti formulēti sagaidāmie mācību rezultāti. Studentam irjānosaka pedagoģiski lietderīgākā mācību metode, organizācijas forma, kā arī jāraksturo, kā tas tiksnovērtēts5. Prezentācija. Studenti izraugās aktuālu pedagoģisku problēmu <strong>un</strong> sagatavo prezentāciju.Literatūra 1. Albrehta Dz. Didaktika. - R.: RaKa, 2001.2. K.Bikše. Ievadlekciju kurss mūsdienu pozitīvajā pedagoģijā. Lūdzu, skolotāj… Lekcijukonspekts 1. Daļa. – R.: Kvalitātes vadība, 2008.3.Briede B. u.c. Izglītojošās grupas <strong>un</strong> mācību plānošana.-Jelgava, 1998.4.Briede B. u.c. Grupas darba nozīme sociālās kompetences attīstībā.-Ozolnieki,1999.5.Constructivism as a Paradigm for Teaching and Learninghttp://www.thirteen.org/edonline/concept2class/constructivism/index.html6. Domāšanas māksla ikvienam jeb kā domāt ar prieku <strong>un</strong> azartu. - .Nordik,2010.7.N.L.Geidžs, D.C.Berliners. Pedagoģiskā psiholoģija. – R.: Zvaigzne ABC, 1999.256
Nepieciešamais tehniskaisaprīkojums studijupriekšmeta īstenošanaiNepieciešamāspriekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmeti8.Kooperatīvā mācīšanās. Metodika. – R.: RaKa, 2004.9.Lanka A. Pedagoģiskais process. Mācību līdzeklis. – R.: RTU Izdevniecība, 2003.10.Lanka A. Mācīšanās metodika. Lekciju kurss. – R.: RTU Izdevniecība, 2004.11. Žogla I. Didaktikas teorētiskie pamati. – R.: RaKa, 2001.Audiovizuālie līdzekļi.Pamatzināšanas vispārīgā psiholoģijā; izpratne par izziņas procesiem, to nozīmiHSP484 PsiholoģijaTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsPedagoģija: zinātne vai māksla? Pedagoģijas zinātnes nozares. 2Pedagoģijas priekšmets. Teorijas <strong>un</strong> prakses saikne. Humānpedagoģija. 2Aktuālas izglītības problēmas. Vērtīborientēta izglītība. A. Ādlera, R.Dreikura idejas. 2Dažādās izglītības filozofijas. Mācību <strong>un</strong> mācīšanās teorijas. 4Pedagoga lomas. Pedagoga kompetence <strong>un</strong> ētiskie principi. 2Studenta individuālās īpatnības. Mācīšanās stratēģijas <strong>un</strong> mācīšanās prasmes. Mācību individualizācija. 4Mācību motivācija. 2Mācību procesa komponenti. Mācību saturs, metodes <strong>un</strong> organizācijas formas. 4Sadarbība mācību procesā. Pedagoģiskā saskarsme. Konfliktu risināšana. 4Mācību rezultāti <strong>un</strong> to novērtēšana. 4Zināšanas, prasmes <strong>un</strong> kompetences. Kvalitātes novērtēšana izglītībā. 2Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiProt raksturot humānpedagoģijas atziņas, noteikt to pedagoģisko lietderību, kā arīiespējamos riska faktorus.Prot salīdzināt dažādas didaktiskās pieejas, analizēt didaktiskos principus <strong>un</strong>pedagoga lomu katrā no pieejām, kā arī studentu guvumu.Prot raksturot savu mācīšanās stilu <strong>un</strong> izraudzīties tam atbilstošas stratēģijasinformācijas strukturēšanai <strong>un</strong> iegaumēšanaiProt ilustrēt ar piemēru mācību principu izpausmi pedagoģiskā procesāProt izmantot konfliktu risināšanas teoriju pedagoģiskā problēm- situācijāRezultātu vērtēšanas metodesSemināra diskusijas. EsejaSituācijas/gadījumu analīzeIdeju kartePraktiskais darbsSituācijas analīzePriekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā Pārbaudījumi Brīvās izvēles pārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 2.0 1.0 1.0 0.0 * *257
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Vadības socioloģija"01129 Sociālo zinātņu katedraVispārīgā informācijaKodsHSP375NosaukumsVadības socioloģijaStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēles; Brīvās izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta PamatstudijulīmenisStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā joma Sociālās zinātnesAtbildīgais mācībspēks Taraškevičs Ronalds - Doktors, ProfesorsMācībspēksStašāne Sandra - LektorsApjoms daļās <strong>un</strong> 1 daļa, 2.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 3.0 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LV, RUīstenošanas valodasStudiju priekšmeta Nav paredzētsapgūšanas iespējatālmācības ceļāMaksimālais studentu 150skaits auditorijāMaksimālais studentu 600skaits semestrīAnotācijaStudiju priekšmetā tiek apgūti sociālo parādību <strong>un</strong> procesu nozīmes cilvēku sabiedrības attīstībā <strong>un</strong>tās pārvaldības teorētiskie pamati, kā arī prasmes dažādu vadības līmeņu strūktūru <strong>un</strong> stilu izvēlē.Izvērtēts sociālo parādību <strong>un</strong> procesu iespaids uz darba organizāciju, motivāciju, cilvēku formālām<strong>un</strong> neformālām attiecībām.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, Vadības socioloģijas mērķis humanitarizēt tehnokrātisko domāšanas veidu, iegūstotizteikti kompetencēs <strong>un</strong> pamatkompetences lēmumu pieņemšanai balstoties ne tikai uz tehniski ekonomiskiem faktoriem,prasmēsbet arī uz sociāliem faktoriem. Semināros <strong>un</strong> praktiskās nodarbībās ir iespēja apgūt prasmes sociālorisku izvērtējumam izvēloties pārvaldības struktūras <strong>un</strong> vadības stilus.Patstāvīgais darbs, tā Tiek organizēti sekojoši patstāvīgie darbi: 1. Mājas darbs, veikt aptauju intervijas formā, betorganizācija <strong>un</strong> uzdevumi rezultātus demonstrēt seminārā kā prezentāciju; 2. Praktiskās nodarbībās, situāciju analīze darbakolektīvā ar mērķi minimizēt riskus lēmumu pieņemšanas procesā; 3. Semināros, diskusija parsociālo parādību ietekmi uz pārvaldības procesu; 4. Testi, lai pārbaudītu savas prasmes atpazīt,definēt, aprakstīt <strong>un</strong> izvērtēt sociālās parādības <strong>un</strong> procesus.Literatūra1. R.Taraškevičs. Vadības socioloģija (ik gadu atja<strong>un</strong>ots lekciju konspekts, praktisko nodarbībuuzdevumi <strong>un</strong> testi, brīvi pieejami e - studiju vidē).-Rīga. 77. lpp..2. R.Taraškevičs. Ievads vadības socioloģijā (lekciju konspekts). -Rīgā. 1993. -182 lpp..3. (R.Taraškevičs, lekciju konspekts, 2006.g.) http://www.bf.rtu.lv/documents/nvsd/materiali/vs.<strong>pdf</strong>4. A.Kravčenko, I.Tjurina. Vadības socioloģija (krievu valodā). -Maskava. 2005. -1134 lpp..5. G.Ozolzīle. Socioloģija. -Rīga. 2009. -253 lpp..6. J.Ščepanskis. Socioloģijas elementārie jēdzieni (krievu valodā). -Maskava. 1969. -245 lpp..7. M.Vellers. Viss par dzīvi (krievu valodā). -Sankt-Peterburga. 2003. -750 lpp..8. Philip Kotler. Marketing Essentials. -Northwestern University. 1989. -639 p..Nepieciešamais Computer, Microsoft PowerPoint programme, audiovizuālie līdzekļi.tehniskais aprīkojumsstudiju priekšmetaīstenošanaiNepieciešamās Vidējā izglītībapriekšzināšanasIepriekš apgūstamiestudiju priekšmeti258
Tematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaits1. Socioloģija kā zinātne. Sabiedrības attīstības priekšnosacijumi, etapi, likumi. 22. Vadības (menedžmenta) socioloģija. Vēsture, izpētes priekšmets, definējumi. 43. Metodes praktiskajā socioloģijā. Informācijas iegūšanas metodes, datu ticamība, to interpretācija. 24. Darbinieks sociālo attiecību sistēmā. Sociālie procesi <strong>un</strong> to izmaiņas. 45. Tirgzinības (marketinga) sociālie aspekti. Marketinga būtība <strong>un</strong> tirgus vadības paņēmieni. 46. Uzņēmums kā sociāla sistēma. Sociāli demogrāfiskās, etniskās, ekonomiskās <strong>un</strong> sadales attiecības. 27. Cilvēciskā faktora sociālie aspekti. Cilvēciskā faktora aktivizācijas nepieciešmība <strong>un</strong> mehānismi. 48. Vadības (menedžmenta) sociālie aspekti. Valsts sociālās politikas nozīme, sociālie projekti <strong>un</strong>4tehnoloģijas.Pārvalde.9. Sociālie aspekti darbā <strong>un</strong> darba organizācijā. 210. Sadzīves apstākļi <strong>un</strong> darba efektivitāte. Laiks, cilvēku sabiedrības attīstības telpa. 211. Ieskaites darbs 2Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiProt atpazīt socioloģijas <strong>un</strong> vadības socioloģijas izpētes priekšmetus, definētšīs zinātnes, uzskaitīt sabiedrības attīstības etapus <strong>un</strong> aprakstīt socioloģiskozināšanu nepieciešamību speciālistiem.Spēj atšķirt socioloģiskās informācijas iegūšanas metodes, lieto tās, protizvērtēt aptaujas metodes ticamības līmeni <strong>un</strong> izskaidrot iegūtos rezultātus.Atpazīst sociālās parādības <strong>un</strong> procesus, prot izskaidrot to būtību. Spēj definētindivīda, personības, individualitātes, pārliecības, apziņas <strong>un</strong> pašapziņasjēdzienus.Rezultātu vērtēšanas metodesDiskusija seminārā, ieskaites darba testajautājumi.Mājas darbs, ieskaites darba testa jautājumi.Ieskaites darba testa jautājumi.Prot atšķirt marketinga sociālos aspektus, salīdzināt tirgus vadības paņēmienus Diskusija seminārā, ieskaites darba testa<strong>un</strong> koncepcijas.jautājumi.Spēj atšķirt sociālās organizācijas nozīmi uzņēmuma struktūrā, kā arī sociālidemogrāfiskās,sociāli-etniskās, ekonomiskās <strong>un</strong> sadales attiecības darbaIeskaites darba testa jautājumi.kolektīvā <strong>un</strong> tā attīstības obj. <strong>un</strong> subj. faktorusProt salīdzināt profesiju, specialitāšu, specializācijas <strong>un</strong> kvalifikācijas Situācijas analīze praktiskās nodarbībās.struktūras. Prot izvērtēt sociālos mehānismus cilvēciskā faktora aktivizēšanai.Spēj izvērtēt valsts sociālās politikas nozīmi sabiedrības attīstībā, darba Diskusija seminārā, ieskaites darba testakolektīvu pārvaldes struktūras <strong>un</strong> vadības stilu nozīmi menedžera darba jautājumi.organizācijā.Spēj atpazīt rādītājus pamudinājumam uz darbu <strong>un</strong> motivāciju ražošanā. Situācijas analīze praktiskās nodarbībās.Izvērtē cilvēka <strong>un</strong> tehnikas attiecības <strong>un</strong> to evolūciju, kā arī tehniskiekonomiskorādītāju nomaiņu ar sociāliem parametriem.Prot izvēlēties dzīves kvalitātes rādītājus <strong>un</strong> sociālās darba apmaksas sistēmas.Izskaidrot, ka cilvēku sabiedrībai laiks ir attīstības telpa.Situācijas analīze praktiskās nodarbībās <strong>un</strong>ieskaites darba testa jautājumi.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā Pārbaudījumi Brīvās izvēles pārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs Ieskaite Eksām. Darbs1. * 2.0 1.0 1.0 0.0 * *259
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Psiholoģija"01129 Sociālo zinātņu katedraVispārīgā informācijaKodsHSP484NosaukumsPsiholoģijaStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaSociālās zinātnesAtbildīgais mācībspēks Šteinberga Airisa - Doktors, Asociētais profesorsApjoms daļās <strong>un</strong>1 daļa, 2.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 3.0 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LVīstenošanas valodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāAnotācijaLekciju kursā atklāti psiholoģijas pamatjēdzieni, pamatota psiholoģijas kā zinātnes pastāvēšanaspriekšnoteikumi <strong>un</strong> galvenie virzieni. Psihiskie procesi veido lekciju kursa kodolu - cilvēka izziņas<strong>un</strong> darbības psiholoģiskie mehānismi aplūkoti pašizpētes rakursā. Temperaments tiek aplūkots kāviens no cilvēku uzvedību regulējošiem mehānismiem. Nedaudz tiek analizēti personības īpašību<strong>un</strong> attiecību jautājumi.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Pēc studiju kursa apguves studenti orientējas vispārīgās psiholoģijas jēdzienos, prot tos atbilstošikompetencēs <strong>un</strong> prasmēs pielietot r<strong>un</strong>ā <strong>un</strong> veidot personības attīstības plānu. Prot diagnosticēt psiholoģiskās problēmas laukuprofesionālajā darbībā.Patstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiPatstāvīgais darbs tiek organizēts nodarbībās, izmantojot docētāja sagatavotos izdales materiālus <strong>un</strong>tekstus. Patstāvīgā darba uzdevums ir apgūt pašanalīzes prasmes <strong>un</strong> atpazīt psiholoģiska raksturaproblēmas tekstos vai personīgajā pieredzēLiteratūra A.Vorobjovs. Vispārīgā psiholoģija. R., Izglītības soļi, 2000.D.Goulmens. Tava emocionālā inteliģence, R., Jumava, 2001A. Ozoliņa Nucho, M.Vidnere. Stress: tā pārvarēšana <strong>un</strong> profilakse. R., Biznesa partneri, 2004A.Šteinberga. Vispārīgā <strong>un</strong> personības psiholoģija/Lekciju kurss. R., RTU Izdevniecība, 2006.Ž.Godfrua. Čto takoje psihologia. Moskva, Mir, 1994M.Zeligman. Kak naučitsa optimizmu. Moskva, Veče - Persej - Ast, 1997Svence, G., Pozitīvā psiholoģija, R., Zvaigzne, 2009., 215.lpp.J. P. Iļjin. Psihologija tvorčestvo,kreativnosti, odorjonnosti, M., Piter, 2009Ozoliņa Nucho, A., Vidnere, M., Garīgā inteliģence: meklējumi <strong>un</strong> attīstība, R., RAKA,2007.,167.lpp.Jegorovs, A., Uzvedības atkarības, R., RAKA, 2009.,229.lpp.Nepieciešamais tehniskais Audiovizuālie līdzekļi.aprīkojums studijupriekšmeta īstenošanaiNepieciešamāsNavpriekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmetiTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsPsiholoģijas zinātne, tās izpētes priekšmets, pētīšanas metodes <strong>un</strong> saistība ar citām zinātnēm 2Psihes vieta personības struktūrā. Psihe <strong>un</strong> apziņa 2Jutekliskā izziņa: sajūtas kā psiholoģisks fenomens, sajūtu <strong>un</strong> uztveres mijiedarbība 2Uztvere <strong>un</strong> priekšstati kā jutekliskās izziņas pamats 2Uzmanība: īpašības, raksturojums, saistība ar citiem psihiskajiem procesiem 2260
Personības <strong>un</strong> vides faktoru mijiedarbība uzmanības noturēšanas <strong>un</strong> vadīšanas procesā 2Atmiņas īpašību <strong>un</strong> procesu raksturojums, atmiņas trenēšana 2Domāšanas process, jēdzieniskā domāšanas <strong>un</strong> apziņa. 2Domāšanas <strong>un</strong> intelekta saistība. Iztēle. 2Emocijas <strong>un</strong> jūtas, to raksturojums. Emocionālā inteliģence 2Stresa būtība <strong>un</strong> menedžments 2Gribas īpašības <strong>un</strong> attīstība, darbības psiholoģiskie pamati 2Dotumi <strong>un</strong> spējas, radošuma psiholoģiskais pamats 2Temperaments <strong>un</strong> raksturs 2Personība <strong>un</strong> sabiedrība: saskarsme kā sociālā percepcija, kom<strong>un</strong>ikācija <strong>un</strong> attecības. Verbālā <strong>un</strong> neverbālā 2kom<strong>un</strong>ikācijaPsihes procesu izpratnes <strong>un</strong> attīstības nozīme mūsdienu mainīgajā vidē 2Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiRezultātu vērtēšanas metodesIzpratne par psiholoģijas zinātni, tās izpētes priekšmetu, pētīšanas metodēm <strong>un</strong> Jēdzienu karte, darbs ar izdales materiālusaistību ar citām zinātnēm, kā arī psihes <strong>un</strong> apziņas vieta personības struktūrā .Sajūtu <strong>un</strong> uztveres mijiedarbības izpratne, prasme saskatīt to savā pieredzē.Zināt <strong>un</strong> saprast uzmanības īpašības <strong>un</strong> to raksturojumu, saistību ar citiempsihiskajiem procesiem.Prast veikt atmiņas īpašību <strong>un</strong> procesu raksturojumu, izveidot individuāloatmiņas trenēšanas plānu .Izprast <strong>un</strong> reflektēt uz domāšanas procesu, prast diagnosticēt teorētiskāsdomāšanas kļūdas.Zināt <strong>un</strong> priekšstatu līmenī saprast emocijas <strong>un</strong> emocionālās inteliģencesbūtību. Stresa vadības pamatu izpratne <strong>un</strong> prasme pielietot ikdienā.Būt priekšstatam par gribas īpašībām <strong>un</strong> attīstību, darbības psiholoģiskajiempamatiem.Būt priekšstatam par personības <strong>un</strong> sabiedrības mijattiecībām.Gala novērtējumsPašraksturojums, rezultātu analīzeJēdzienu izpratne tekstāTesti, to rezultātu analīzeDomāšanas operāciju pielietošana <strong>un</strong>atpazīšana uzdevumu risināšanāJēdzienu tīkls, pašvērtējumsSituāciju analīzeSituāciju analīze, pašraksturojumsIeskaitePriekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 2.0 1.0 1.0 0.0 *261
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Eiropas klasiskā filozofija"01129 Sociālo zinātņu katedraVispārīgā informācijaKodsHFL438NosaukumsEiropas klasiskā filozofijaStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaVēsture <strong>un</strong> filozofijaAtbildīgais mācībspēks Ozolzīle G<strong>un</strong>ārs - Doktors, Asociētais profesorsMācībspēksCers Valdis - Docents (praktiskais)Apjoms daļās <strong>un</strong>1 daļa, 2.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 3.0 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LV, RUīstenošanas valodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāAnotācija Eiropas filozofiskās domas aizsākumi meklējami Senajās Grieķijā. Natūrfilozofija kā ja<strong>un</strong>ās (filozofiskās) apziņas agrīnākā forma jau 7/6 gs. p. Kr. iezīmē abstraktu, no jutekliski priekšmetiskāspasaules distancētu, galveno domāšanas tēmu, proti, problēmu par esamību. Šis domāšanas veidskulminē Atēnu filozofiskajās skolās 5/4 gs. p. Kr. ( sokrātiskais apvērsums). Eiropas metafizika (kā mācība par esamību) <strong>un</strong> racionālisms ( kā esamības apzināšanas galvenā metode) sasniedz savupilnbriedu, attīstot ja<strong>un</strong>laiku filozofijā tēmas par substanci, izziņu <strong>un</strong> patiesības objektivitāteskritērijiem, kā arī par to noskaidrošanas metodēm zinātniskajā procesā.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteiktikompetencēs <strong>un</strong> prasmēsPatstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiApzināt <strong>un</strong> iemācīties prasmīgi <strong>un</strong> sistemātiski kopt filozofisko apziņu kā būtisku katra indivīdagarīgu vajadzību, bez kuras nav iespējama personības tapšana. Iepazīt <strong>un</strong> izvērtēt Eiropas garīgāskultūras intelektuālos avotus, pievēršoties tās filozofiskās domas neizsmeļamajām krātuvēm.Iemācīties izmantot šo studiju procesā iegūtās domāšanas iemaņas savas pilsoniskās stājasveidošanā <strong>un</strong> praktiski profesionālajā darbībā. Apgūt Latvijas filozofisko ideju mantojumu kāmūsu tautas intelektuālās dzīves būtiskāko sastāvdaļu, kā arī izprast tās devumu Eiropas garīgajādzīvē.Ieteicamās literatūras teorētiska apguve, kuras gaitā tiek pārdomāts <strong>un</strong> sagatavots komentārspatstāvīgi izvēlētam teksta fragmentam no kāda ievērojama Eiropas klasiskās filozofijas pārstāvjadarbiem. Šajā procesā nepieciešams padziļināti iepazīties ar izvēlētā autoraradošo biogrāfiju, sniegt attiecīgā laikmetā dominējošo ideju aprakstu <strong>un</strong> vērtējumu, kā arīsagatavot <strong>un</strong> noformēt komentāru iesniegšanai <strong>un</strong> izvērtēšanai. Savlaicīgi <strong>un</strong> radoši gatavotiespraktiskiem darbiem semināros atbilstoši kalendārā plānā paredzētām tēmām. Sagatavoties ieskaitespārbaudījumam.Literatūra Aristotelis. Nikomaha ētika. -R.: Zvaigzne, 1985Benedikts Spinoza. Ētika. -R.: Zvaigzne ABC, 1998Buceniece E. Saprāts nav ilūzija. -R.: Pētergailis, 1999Filozofija tekstu fragmentos. Sast. V. Cers. -R.: RTU, 2007Frensis Bēkons. Ja<strong>un</strong>ais organons. -R.: Zvaigzne, 1989Ideju vēsture Latvijā. Sast. E. Buceniece. -R.: Zvaigzne ABC, 1995 Imanuēls Kants. Tīrā prātakritika. -R.: A. Rolavs, 1931Kūle M.,Kūlis R. Filosofija. -R.: Burtnieks, 1996Marks Aurēlijs. Pašam sev.-R.: Zvaigzne, 1991262
Pirmsokrātisko domātāju darbu fragmenti. sast. M. Vecvagars.-R.: Vaga, 1994Platons. Menons. Dzīres. -R.: Zvaigzne, 1980Renē Dekarts. Pārr<strong>un</strong>a par metodi. -R.: Zvaigzne, 1978Interneta resursi.Nepieciešamais tehniskaisaprīkojums studijupriekšmeta īstenošanaiNepieciešamāspriekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmetiAudio <strong>un</strong> video tehnika.Mācību priekšmetu pamati humanitārajās zinātnēs.Tematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsFilozofiskās domas priekšvēsture. Mitoloģiskā apziņa <strong>un</strong> tās formas. 2Rietumu filozofijas aizsākumi Senajā Grieķijā ( Natūrfilozofija) 2Sengrieķu augstās klasikas filozofija ( Sokrāts, Platons, Aristotelis) 4Helēnisma posms Rietumu filozofijā 2Filozofija Viduslaikos ( Kristietība, Arābu filozofija) 3Ja<strong>un</strong>o laiku filozofija <strong>un</strong> izziņas metožu problēma ( Fr. Bēkons, R. Dekarts) 3Substances tēma Ja<strong>un</strong>o laiku filozofijā ( R. Dekarts, B. Spinoza, W. Leibnics) 2Sensuālisma tēma Ja<strong>un</strong>o laiku filozofijā ( T. Hobss, Dž. Loks, D. Hjūms) 2Racionālisma <strong>un</strong> ideālisma uzplaukums vācu klasiskajā filozofijā ( I. Kants, J.Fihte,F.V.J.Šēlings,G.V.F.Hēgelis) 6Racionālisms <strong>un</strong> filozofijas krīze 19. gs. ( dabas zinātnes <strong>un</strong> filozofija, socioloģija <strong>un</strong> filoz.,psiholoģija <strong>un</strong> filoz.) 4Ieskaite <strong>un</strong> pašvērtējuma anketa 2Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiRezultātu vērtēšanas metodesPārzināt Eiropas klasiskās filozofijas pamatnostādnes <strong>un</strong> prast argumentēti izteikt Sekmīgs darbs semināru programmā.savu viedokli par filozofiju, tās vēsturi <strong>un</strong> lomu Eiropas kopējā kultūras procesā Nokārtota ieskaite.Spēt uzskaitīt <strong>un</strong> raksturot Eiropas filozofijas attīstības galvenos posmus, vērtējot Izvēlētā teksta analīze.tos veseluma kontekstāPrast aprakstīt <strong>un</strong> ilustrēt ar būtiskiem piemēriem filozofiskā racionālisma <strong>un</strong> Sekmīgs darbs semināru programmā.atsevišķo zinātņu konstruktīvu mijiedarbību metodiski metodoloģiskā aspektāSpēt konsekventi pamatot <strong>un</strong> aizstāvēt savu pasaules uzskatu radošās diskusijās ar Pārspriedumi <strong>un</strong> diskusijas semināros.atšķirīgu viedokļu paudējiemPriekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 2.0 1.0 1.0 0.0 *263
Ekonomikas <strong>un</strong> vadības priekšmetiRīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Tirgus organizācija <strong>un</strong> vadīšana"22112 Vadībzinību katedraVispārīgā informācijaKodsIRU116NosaukumsTirgus organizācija <strong>un</strong> vadīšanaStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā joma EkonomikaAtbildīgais mācībspēks Kozaka Gaļina - Doktors, DocentsMācībspēksJakubāne Judīte - Docents (praktiskais)Apjoms daļās <strong>un</strong> 1 daļa, 2.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 3.0 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LVīstenošanas valodasStudiju priekšmeta Nav paredzētsapgūšanas iespējatālmācības ceļāAnotācijaTirgus elementu <strong>un</strong> procesu organizēšana <strong>un</strong> vadīšana. Uzņēmuma produkcijas realizācijasprogrammas noteikšana. Produkcijas tirgus nišas atrašana <strong>un</strong> definēšana: cena, kvalitāte, servisalīmenis, noieta tirgus sadales kanāli, kom<strong>un</strong>ikācija tirgū. Preču virzīšana. Uzņēmuma dzīves cikls<strong>un</strong> tā loma tirgū.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi,izteikti kompetencēs <strong>un</strong>prasmēsIegūt zināšanas <strong>un</strong> veidot izpratni par tirgus pamatjēdzieniem <strong>un</strong> procesiem tirgū. Veidotpriekšstatu par tirgzinības nozīmi uzņēmējdarbībā. Sniegt zināšanas tirgus elementu <strong>un</strong> procesuorganizēšanā <strong>un</strong> vadīšanā,kā arī to pielietojumu praktiskā situāciju analīzē, kas vērsta uz patērētājuvajadzību apmierināšanu.Patstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiPatstāvīgais darbs paredz attiecīgā temata literatūras studēšanu, lekciju materiāla atkārtošanu, kasveicinās patstāvīgo darbu <strong>un</strong> kontroldarbu sekmīgu kārtošanu.Literatūra 1. Beļčikovs J. , Praude V. Mārketings. – Rīga: Vaidelote, 2003.2. Patens Deivs. Kā veidot mārketingu.-Rīga: Lietišķās informācijas dienests, 2009.- 264lpp.3. Kotlers Filips. Kotlers par mārketingu.- Rīga: Lietišķās informācijas dienests, 2007.- 272lpp.4. Autoru kolektīvs. Tirgzinību pamati. – Rīga: Jumava, 2007.-312 lpp.5. Kaparkalēja D. Tirgzinības. – Rīga: Jumava, 20026. Hamblina K. Īsi par mārketingu. – Rīga: Jumava, 1995.Nepieciešamais tehniskaisaprīkojums studijupriekšmeta īstenošanaiNepieciešamāspriekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmetiDators, kodoskops, projektorsnozaru ekonomikaTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsTirgus jēdziens. Tirgus pamatelementi, to raksturojums 2Tirgus vides ietekmējošie faktori 4Tirgus pasākuma komplekss (mix ) organizēšana <strong>un</strong> vadīšana uzņēmumā 10Tirgus pētījumu procesa organizēšana. Informācijas vākšana 4264
Pircēju rīcības modelis patēriņa tirgū. 4Pircēju rīcības psiholoģija 2Pircēju lēmumu pieņemšanas posmi, to raksturojums. 2Tirgus segmentēšanas būtība <strong>un</strong> mērķi. 2Preces dzīves cikla koncepcija. 1Produkta pozīciju nostiprināšana tirgū. 1Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiPārzinās tirgus veidus, to pamatelementu organizēšanu <strong>un</strong> mērķus.Spēs analizēt tirgu ietekmējošos iekšējos <strong>un</strong> ārējos faktorus.Pārzinās tirgus vadīšanas pamatprincipus.Pārzinās tirgus pasākuma kompleksa elementu orgazinēšanu - produktu, tājēdzienu, klasifikāciju, raksturlielumus <strong>un</strong> sortimentu.Pārzinās cenu veidošanas metodes <strong>un</strong> galvenos ietekmējošos faktorus.Pārzinās sadales kanālu sastāvdaļas <strong>un</strong> sadales kanālu f<strong>un</strong>kcijas.Izpratīs kom<strong>un</strong>ikāciju sistēmu tirgū.Spēs vadīt tirgus pētījumu procesu.Spēs veikt informācijas vākšanu tirgū <strong>un</strong> doto rezultātu analīziPārzinās pircēju rīcības modeli patēriņa tirgū <strong>un</strong> pircēju rīcības psiholoģiju.Pārzinās pircēju lēmumu pieņemšanas posmus <strong>un</strong> varēt tos analizēt.Pārzinās tirgus segmentēšanas būtību <strong>un</strong> to mērķus.Spēs noteikt preces dzīves ciklu <strong>un</strong> raksturot preces dzīves stadijas .Rezultātu vērtēšanas metodesPatstāvīgais darbs - vides faktoru analīzekonkrētā uzņēmumāPatstāvīgais darbs - sortimenta <strong>un</strong> cenuveidošana.Kontroldarbs par produkta, cenas, sadaleskanālu <strong>un</strong> kom<strong>un</strong>ikācijas izpratni <strong>un</strong>pielietojumu konkrētā uzņēmumāPatstāvīgais darbs - informācijas vākšana, toapstrāde <strong>un</strong> analīzeKontroldarbs par pircēju rīcību tirgū <strong>un</strong> toietekmējošo faktoru analīzePatstāvīgais darbs - noteikt konkrētauzņēmuma segmentu <strong>un</strong> tā raksturojumuSpēs teoriju saistīt ar praktisko darbību.IeskaitePriekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 2.0 1.0 0.0 1.0 *265
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Civiltiesības"22112 Vadībzinību katedraVispārīgā informācijaKodsIUV414NosaukumsCiviltiesībasStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips ProfesionālaisTematiskā jomaTiesību zinātnesAtbildīgais mācībspēks Ose Daina - Docents (praktiskais)Apjoms daļās <strong>un</strong>1 daļa, 2.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 3.0 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktikredītp<strong>un</strong>ktosStudiju priekšmeta LVīstenošanas valodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāAnotācijaCiviltiesiskie darījumi <strong>un</strong> to sastāvdaļas. Civiltiesiskie prasījumi.Civiltiesiskā atbildība, vaina <strong>un</strong> tāspakāpes. Ķīlas tiesības <strong>un</strong> izpirkuma tiesības. Valdījums <strong>un</strong> īpašuma tiesības. Civiltiesiskāatbildība, gribas īstums, līgumu slēgšanas brīvība. Interešu <strong>un</strong> tiesību aizsardzība tiesā. Civilprocesaīpatnības dažādās tiesu instancēs.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Balstoties uz LR normatīvajiem aktiem <strong>un</strong> juridisko praksi, priekšmeta nolūks ir dot studentiemkompetencēs <strong>un</strong> prasmēs zināšanas <strong>un</strong> iemaņas Civiltiesībās <strong>un</strong> civiltiesisko strīdu risināšanas kārtībā, juridiskas dabasproblēmu risināšanā.Patstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiLiteratūras <strong>un</strong> normatīvo aktu studijas atbilstoši lekcijās norādītajām tēmām <strong>un</strong> avotiem,publicētyās tiesu prakses apzināšana izmantojot interneta resursus, analizēt raksturīgākos tiesuprakses judikatūras materiālus.Literatūra 1. Skots Dž. Bērnems. Līgumu sastādīšana. R., 1995.2. Komerclikums. LV, 2000.3. Latvijas Republikas Civillikums.-R., 2010.4. Civilprocesa likuma komentāri. R., 2006.5. Juridisko terminu vārdnīca. R., 1998.6. Rozenfelds Jānis, Lietu tiesības, R., 2001.7. Torgāns Kalvis, Saistību tiesības, 1.daļa, R.,2006.8. Torgāns Kalvis, Saistību tiesības, 2.daļa, R.,2007.Nepieciešamais tehniskais dators, projektors, tāfeleaprīkojums studijupriekšmeta īstenošanaiNepieciešamāsnav prasībupriekšzināšanasIepriekš apgūstamie studijupriekšmetiTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaits1.Ievads civiltiesībās. 22.Tiesiskais darījums, tā izpratne. 43. Līguma slēgšanas <strong>un</strong> noformēšanas īpatnības. 44.Civiltiesiskās atbildības veidi. 45. Valdjums <strong>un</strong> īpašuma tiesības. 46.Lietas dalībnieki. Civilprocesa principi. 47.Pierādījumi. 48. Šķīrējtiesas 29. Apelācijas <strong>un</strong> Kasācijas tiesvedība 4266
Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiRezultātu vērtēšanas metodesSpēt analizēt juridiskos jautājumus , izteikt priekšlikumus situāciju risināšanā <strong>un</strong> Eksāmens, vingrinājumi, kontroldarbi.izvairīties no pārkāpumiem civilo tiesību jomā.Prast teorētiskās zināšanas piemērot civiltiesisko attiecību risināšanā.Lekcijas, vingrinājumi, kontroldarbi,diskusijas, situāciju analīzePriekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * * 2.0 2.0 0.0 0.0 *267
Rīgas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte 29.01.2012 16:47RTU studiju priekšmets "Ekonomikas teorija"22423 Ekonomikas teorijas <strong>un</strong> tautsaimniecības kat.Vispārīgā informācijaKodsIET527NosaukumsEkonomikas teorijaStudiju priekšmeta statuss Obligātais/Obligātais izvēlesprogrammāStudiju priekšmeta līmenis Augstākā līmeņaStudiju priekšmeta tips AkadēmiskaisTematiskā jomaEkonomikaAtbildīgais mācībspēks Šenfelde Maija - Doktors, ProfesorsMācībspēksNešpors Viktors - Doktors, ProfesorsBalabka Norm<strong>un</strong>ds - LektorsApjoms daļās <strong>un</strong> kredītp<strong>un</strong>ktos 1 daļa, 2.0 kredītp<strong>un</strong>kti, 3.0 EKPS kredītp<strong>un</strong>ktiStudiju priekšmeta īstenošanas LV, RUvalodasStudiju priekšmeta apgūšanas Nav paredzētsiespēja tālmācības ceļāAnotācijaPriekšmets padziļina zināšanas mikroekonomikā <strong>un</strong> makroekonomikā. Īpaša uzmanība pievērstapadziļinātai pieprasījuma <strong>un</strong> piedāvājuma, patērētāja izvēles, ražošanas izmaksu, sabiedrības izvēlesteoriju izpratnei. Tiek analizēti ekonomikas attīstību regulējošās politikas veidi <strong>un</strong> ekonomiskāsattīstības problēmas globalizācijas <strong>un</strong> starptautiskās integrācijas apstākļos.Mērķis <strong>un</strong> uzdevumi, izteikti Iegūt padziļinātas zināšanas ekonomikas teorijā. Uzdevumi: prast pieņemt ar uzņēmējdarbībukompetencēs <strong>un</strong> prasmēs saistītos lēmumus, balstoties uz pieprasījuma <strong>un</strong> piedāvājuma teoriju, patērētāja izvēles teoriju,ražošanas <strong>un</strong> izmaksu teoriju. Prast pielietot ekonomikas teorijas atziņas ekonomisko procesuanalīzē <strong>un</strong> mācēt novērtēt pieņemamo lēmumu sekas. Izprast makroekonomikas likumsakarības, kāpamatu valsts ekonomiskās politikas veidošanai.Patstāvīgais darbs, tāorganizācija <strong>un</strong> uzdevumiLiteratūraNepieciešamais tehniskaisaprīkojums studiju priekšmetaīstenošanaiNodarbību tematiskais plāns, diskusiju temati <strong>un</strong> uzdevumi tiek darīti zināmi caur ORTUS <strong>un</strong> iratrodami mācību grāmatā. Gatavojoties kārtējai praktiskajai nodarbībai ir patstāvīgi jāstudē lekcijumateriāli, ORTUS materiāli, mācību <strong>un</strong> zinātniskā literatūra.Šenfelde M. Makroekonomika.-R:RTU. Izdevniecība,2009.Saulītis J.,Šenfelde M. Ievads makroekonomikā.-R:RTU.2004Šenfelde M.,Ņikitina V., Lapiņa I.Makroekonomika.-R:Kamene, 2002.Makkonnell K.P.Brjū S.L.Ekonomika: Principi, problemi i politika.-M.:Respublika,1992.IEVF materiālā bāze.Nepieciešamās priekšzināšanas Studiju priekšmets balstās uz bakalaura studijās iegūtajām zināšanām Mikroekonomikā <strong>un</strong>Makroekonomikā.Iepriekš apgūstamie studiju IET102 Mikroekonomika VAI IET127 Mikroekonomika UN IET104 Makroekonomika VAIpriekšmetiIET111 MakroekonomikaTematu izklāstsTēmaSt<strong>un</strong>du skaitsEkonomikas teorijas priekšmets. 2Pieprasījuma <strong>un</strong> piedāvājuma teorija. 2Patērētāja izvēles teorija. 2Peļņa <strong>un</strong> cenas pilnīgas <strong>un</strong> nepilnīgas konkurences tirgos. 6Ražošanas faktoru tirgus. 2Sabiedrības izvēles teorija. 2Makroekonomisko plūsmu modelis, rādītāji <strong>un</strong> aprēķina problēmas. 4Ekonomikas cikliskā attīstība: cēloņi <strong>un</strong> problēmas. 4268
Ekonomikas attīstību regulējošā politika <strong>un</strong> tās veidi. 6Globalizācijas <strong>un</strong> starptautiskās integrācijas problēmas. 2Sasniedzamie studiju rezultāti <strong>un</strong> to vērtēšanaSasniedzamie studiju rezultātiIegūtas padziļinātas zināšanas ekonomikas teorijā.Iegūtas prasmes pielietot ekonomikas teorijas teorētiskās nostādnes ekonomiskoprocesu analīzē.Spēj noteikt uzņēmuma peļņu maksimizējošo apjomu.Spēj prognozēt lēmumu pieņemšanas gaitu tiešās pārstāvniecības demokrātijasapstākļos.Spēj novērtēt pieņemto lēmumu sociālekonomiskās sekas.Spēj izvirzīt priekšlikumus valsts <strong>un</strong> reģionālās ekonomiskās politikaspilnveidošanā.Rezultātu vērtēšanas metodesPārbaudījums, kas satur teorijas jautājumus <strong>un</strong>praktiskos uzdevumus.Vērtē praktisko nodarbību vadītājs.Vērtē praktisko nodarbību vadītājs.Vērtē praktisko nodarbību vadītājs.Vērtē praktisko nodarbību vadītājs.Vērtē praktisko nodarbību vadītājs.Priekšmeta struktūraDaļa Semestris KP St<strong>un</strong>das nedēļā PārbaudījumiRudens Pavasara Vasaras Lekcijas Prakt d. Laborat Ieskaite Eksām. Darbs1. * 2.0 1.0 1.0 0.0 *269
16. PIELIKUMSIzsniedzamā diploma paraugs270
Maģistra diploms(paraugs)Diploma 1.lappuse.LATVIJAS REPUBLIKALielā valsts ģerboņa attēlsDIPLOMS271
Diploma 2.lappuse.RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEMAĢISTRA DIPLOMSSērija Nr. 272
Diploma 3.lappuse.Ar Materiālzinātnes <strong>un</strong> lietišķāsķīmijas fakultātes domes20.gada . lēmumu Nr personas kods ieguvinženierzinātņuMAĢISTRA GRĀDUnanotehnoloģijāsZ.v.RektorsMateriālzinātnes <strong>un</strong> lietišķās ķīmijasfakultātes domes priekšsēdētājsRīgā20.gada .mēneša nosaukums (lokatīvā)Reģistrācijas Nr.Diploma 4.lappusi neaizpilda.Piezīmes.Sērija 1. Diploma 1. <strong>un</strong> 2.lappusē teksts ir iespiests <strong>un</strong> identisks visos maģistra diplomos.Nr. 2. Leņķiekavās norādīto informāciju ieraksta vai iespiež atbilstoši katram konkrētajamgadījumam.3. Diploma 1.lappusē:273
3.1. vārdi "LATVIJAS REPUBLIKA" ir iespiesti tipogrāfiski ofseta tehnikā melnākrāsā;3.2. lielā valsts ģerboņa attēls ir krāsains;3.3. vārds "DIPLOMS" ir iespiests reljefā karstspiedes tehnikā zelta krāsā.4. Diploma 2.lappusē:4.1. augstskolas nosaukums ir iespiests tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;4.2. augstskolas emblēma ir krāsaina;4.3. diploma sērija <strong>un</strong> numurs ir iespiests augstspiedes tehnikā.5. Diploma 3.lappusē:5.1. 10 mm no augšējās <strong>un</strong> labās malas ir iespiesta vienota parauga hologrammakarstspiedes tehnikā. Hologrammas diametrs ir 17 mm;5.2. O aizsardzības elements - hologramma, kurā attēlots lielais valsts ģerbonis, zemkura puslokā novietots uzraksts "augstākā izglītība", bet fonā horizontālās līnijās -uzraksts "Izglītības <strong>un</strong> zinātnes ministrija".Saskaņā ar 1.pielikumu Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.656.274
17. PIELIKUMSIzsniedzamā diploma pielikuma aizpildītsparaugs275
RIGA TECHNICAL UNIVERSITYDIPLOMA SUPPLEMENTDiploma series MD Nr. , registration Nr. This Diploma Supplement follows the model developed by the EuropeanCommission, Co<strong>un</strong>cil of Europe and UNESCO/CEPES. The purpose of theSupplement is to provide sufficient independent data to improve the international"transparency" and fair academic and professional recognition of qualifications(diplomas, certificates etc.).It is designed to provide a description of the nature, level, context and status of thestudies that were pursued and successfully completed by the individual named inthe Diploma to which this Supplement is appended. It should be free from any valuejudgements, equivalence statements or suggestions about recognition. Informationin all eight sections should be provided. Where information is not provided, thereason should be explained.1. Information identifying the holder of the qualification1.1. Family name: XXXXXX1.2. Given name: Xxxxx1.3. Date of birth (day/month/year): 00/00/00001.4. Identification number: 2. Information identifying the qualification2.1. Name of the qualification (in original language):inzenierzinātņu maģistrs nanotehnoloģijāsMaster of engineering sciences in nanotechnologies2.2. Main field(s) of study for the qualification:Engineering2.3. Name (in the original language) and status of the awarding institution:Rigas Tehniskā <strong>un</strong>iversitāte, state-fo<strong>un</strong>ded <strong>un</strong>iversity,state-accredited since July 12, 20012.4. Name (in the original language) and status of the institution administering the studies:The same as in point 2.32.5. Language of instruction/examination:Latvian3. Information on the level of the qualification3.1. Level of the qualification:Second (graduate) academic degree3.2. Official length of the programme, start and end date (of the acquisition) of the programme:2 years of full-time studies: 80 Latvian credit points, 120 ECTS credits. Theprogramme was acquired 00/00/0000- 00/00/00003.3. Access requirements:Academic or professional Bachelor of natural sciences in chemistry, chemicaltechnology, physics , material science or any other comparable education4. Information on the contents and results gained4.1. Mode of study:Full-time studies4.2. Programme requirements:Full study workload in the programme - 80 credit points of which compulsory coresubjects block constitutes 35 credit points, courses of limited choice -19 creditpoints, free choice - 6 credit points, Master thesis - 20 credit points.The contents of courses of limited choice includes studies of theoretical276
principles of the selected branch(-es) of specialization - 15 credit points,Humanitarian, Social Course, Economic, Management Courses - 4 creditpoints. Free choice courses include theoretical principles in the aspect oftopical issues - 6 credit points.4.3. Programme details and the individual grades/marks/credits obtained:CoursesCredit pointsA section (Compulsory) Latvian ECTSNano-Scale Objects Research Methods 5 7,5 /4-10/Inorganic Nanomaterials Chemistry and Chemical ProductionMethodsMarks6 9 /4-10/Physics of Nanomaterials and Physical Methods of their Fabrication 6 9 /4-10/Chemistry and Technology of Polymer Nanomaterials 6 9 /4-10/Nanotechnology Standardization and Metrology 2 3 /4-10/Interaction Between Material and Biological Systems 5 7,5 /4-10/Nanotechnologies in Drug Delivery and Diagnostics 4 6 /4-10/Basics of Occupational Safety 1 1,5 /passed/B section (Courses of limited choice)1.Specialization coursesLaser Technology of Nanomaterials 3 4,5 /passed/Oxide Nanomaterials 3 4,5 /4-10/Chemistry and Technology of Inorganic Nanoparticles 3 4,5 /4-10/Nanoporous Materials 3 4,5 /4-10/Nanostructured Thin Films and Sol-Gel Coatings 3 4,5 /4-10/2. Humanitarian, Social CoursesPresentation Skills 2 3 /passed/3. Economic and Management CoursesOrganization and Management of Market 2 3 /4-10/C Free choice coursesProblems of Long Life of Silicate and High-temperature Materials 4 6 /4-10/Recycling of Industrial Waste 2 3 /4-10/Final testMaster Thesis/Title of Master Thesis/ 20 30 /4-10/Weighted average mark: /4,00- 10,00/4.4. Grading scheme:Grade scale 10 - 1; 10 - the highest grade, 4 - the lowest successful gradeNotation: 10 - With distinction,9 - Excellent,6 - Almost good,8 - Very good,5 - Satisfactory,7 - Good,4 – Almost satisfactory,3-1 - Unsatisfactory277
4.5. Overall classification of the qualification (in the original language):With distinction5. Information on the f<strong>un</strong>ction of thequalification5.1. Access to further study:Access to doctoral studies5.2. Professional status:Provides access to start research, pedagogical and professional activities inengineering sciences6. Additional information6.1. Additional information:Master programme "Nanotechnologies of Materials" was accredited by the state on00/00/0000 for full accreditation period - 6 years6.2. Further information sources:Studies departmentRiga Technical UniversityKalku Str. l, Riga LV - 1658, LATVIAphone +3 71 67089423, fax+ 371 67089305www.rtu.lv, e-mail: rtu@rtu.lvAcademic information centre Valnu Str. 2, Riga,LV-1050, LATVIA phone +371 67225155, fax +371 67221006 e-mail: diplomi@aic.lv7. Certification of the supplement7.1. Date: 00/00/00007.2. Signature: U.Sukovskis7.3. Capacity: Vice Rector for Studies7.4. Official stamp:8. Information on the national higher education systemSee Appendix278
Change language